1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka kārtību, kādā Krāslavas novada pašvaldība (turpmāk – Pašvaldība) līdzfinansē daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes pasākumus, līdzfinansējuma apmēru, piešķiršanas un izlietojuma kontroles nosacījumus.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. Atbalstāmās izmaksas – izmaksas, kuru segšanai Pašvaldība saskaņā ar šiem noteikumiem var piešķirt līdzfinansējumu.

2.2. Pašvaldības līdzfinansējums – Pašvaldības budžeta finanšu līdzekļu daļa energoefektivitātes pasākumu veikšanai dzīvojamā mājā.

2.3. Energoaudits – sistemātiska procedūra, kuras mērķis ir iegūt pareizu informāciju par esošo enerģijas patēriņu ēkā un noteikt faktorus, kas ietekmē šo patēriņu, kā arī noteikt un salīdzināt ekonomiski izdevīgākos energoefektivitātes pasākumus.

2.4. Pretendents – dzīvokļu īpašnieku sabiedrība, biedrība, fiziska vai juridiska persona, kurai dzīvokļu īpašnieki ir nodevuši dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības atbilstoši normatīvajiem aktiem.

3. Noteikumu mērķis ir sekmēt mājokļu energoefektivitātes paaugstināšanu daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās, lai nodrošinātu dzīvojamā fonda ilgtspēju un energoresursu efektīvu izmantošanu.

4. Pašvaldības līdzfinansējums tiek piešķirts Pretendentam energoefektivitātes pasākumu veikšanai daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā, kas atrodas Krāslavas novada pašvaldības administratīvajā teritorijā (turpmāk – Dzīvojamā māja).

5. Pašvaldības līdzfinansējumu var piešķirt, ja Dzīvojamā māja atbilst šādiem nosacījumiem:

5.1. Dzīvojamā māja ir privatizēta saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju", likumu "Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju" vai likumu "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju";

5.2. saskaņā ar kadastrālās uzmērīšanas lietu, mājas tehnisko pasi, Valsts zemes dienesta izziņu par mājā esošo dzīvokļa īpašumu skaitu vai zemesgrāmatu nodalījuma norakstu, Dzīvojamajā mājā ir ne mazāk kā seši dzīvokļi, t.i., sešas dzīvojamo telpu grupas un Dzīvojamās mājas kopējā platība ir lielāka par 300 kvadrātmetriem un tajā esošo nedzīvojamo telpu platība nepārsniedz 25 procentus no mājas kopējās platības;

5.3. vienai personai pieder ne vairāk kā 25 procenti no Dzīvojamajā mājā esošajiem dzīvokļa īpašumiem. Norādītais procentuālais sadalījums neattiecas uz Pašvaldībai piederošajiem dzīvokļu īpašumiem;

5.4. Dzīvojamā māja ir nodota ekspluatācijā laikā līdz 2000. gadam;

5.5. Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības ir nodotas dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, Dzīvojamās mājas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidota dzīvokļu īpašnieku sabiedrība vai biedrība vai dzīvokļu īpašnieki atbilstoši normatīvajiem aktiem ir nodevuši Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības juridiskai vai fiziskai personai;

5.6. Normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieņemts dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums veikt energoefektivitātes pasākumus Dzīvojamai mājai, nodrošinot Pretendenta līdzfinansējuma daļu un nepieciešamības gadījumā uzņemties saistības, piesaistot kredītiestādes finanšu līdzekļus un nodrošinot Pretendenta līdzfinansējumu;

5.7. nekustamā īpašuma nodokļa parāds (pamatparāds un nokavējuma nauda) par attiecīgajā Dzīvojamā mājā esošajām telpu grupām, mājai piesaistītajām palīgēkām un mājai piesaistīto zemes gabalu nepārsniedz 15 procentus no kārtējā taksācijas gadā aprēķinātā;

5.8. parādsaistību apjoms par saņemtajiem pakalpojumiem (apsaimniekošanas, atkritumu apsaimniekošanas, siltumapgādes, ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumi), kas saistīti ar dzīvokļu īpašumu lietošanu Dzīvojamajā mājā, ir mazāks par 10 % no šo pakalpojumu rēķinu summas pēdējo 12 mēnešu laikā, vai Pretendentam ar pakalpojumu sniedzēju ir noslēgta vienošanās par parādsaistību apmaksu pa daļām.

6. Pašvaldības līdzfinansējuma atbalstāmās izmaksas Dzīvojamo māju energoefektivitātes pasākumiem tiek attiecinātas uz energoaudita veikšanu un būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādi.

7. Pašvaldības līdzfinansējums Dzīvojamo māju energoefektivitātes pasākumu veikšanai tiek piešķirts Pašvaldības attiecīgā gada budžetā paredzēto finanšu līdzekļu apmērā. Ja attiecīgā kalendārā gada laikā Pašvaldības atbalsta saņemšanai iesniegts vairāk Iesniegumu nekā Pašvaldības budžetā šim mērķim paredzēti budžeta līdzekļi, par Iesniegumiem, kuri atbilst Noteikumu prasībām, Pašvaldība pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt Pašvaldības atbalstu un Iesniegumu iekļaušanu izskatīšanai rindas kārtībā uz nākošo gadu.

8. Pašvaldības līdzfinansējums energoefektivitātes pasākumiem tiek piešķirts:

8.1. energoaudita veikšanai – 100 % apmērā no mājas energoaudita izmaksām, bet ne vairāk kā 1000,00 EUR;

8.2. būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādei – 50 % apmērā, bet ne vairāk kā 5000,00 EUR.

9. Līdzfinansējuma saņemšanai pretendents iesniedz Pašvaldībai adresētu Iesniegumu (1. pielikums) un reģistrācijas anketu finansējuma saņemšanai (2. pielikums).

10. Pretendents ir tiesīgs pretendēt uz pašvaldības līdzfinansējumu noteikumu 8.2. punktā norādītām aktivitātēm, ja Dzīvojamai mājai ir spēkā esošs energoaudita atzinums, kurā ir noteikts esošais enerģijas patēriņš ēkā un faktori, kas ietekmē šo patēriņu, kā arī noteikti un salīdzināti ekonomiski izdevīgākie energoefektivitātes pasākumi.

11. Iesniegumu izskata un lēmumu par līdzfinansējuma piešķiršanu pieņem ar Pašvaldības domes lēmumu. Katram pretendentam piešķiramo Pašvaldības līdzfinansējuma daļu nosaka, pamatojoties uz atbalstāmo izmaksu aprēķinu, nepārsniedzot Pašvaldības budžetā šim mērķim paredzētos līdzekļus.

12. Pašvaldības domes lēmumu var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

13. Pēc lēmuma par līdzfinansējuma piešķiršanu pieņemšanas Pašvaldība piedāvā pretendentam noslēgt līgumu par līdzfinansējuma piešķiršanu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes pasākumu veikšanai. Līgumā tiek noteikta līdzfinansējuma piešķiršanas kārtība, atbildība, sankcijas, pienākums sniegt informāciju publikācijai pašvaldības izdevumā un tīmekļvietnē par piešķirto līdzfinansējumu kā arī citi noteikumi.

14. Pretendenta pienākumos ir 30 (trīsdesmit) darba dienu laikā pēc Pašvaldības lēmuma paziņošanas parakstīt sagatavoto līgumu par Pašvaldības līdzfinansējuma saņemšanu.

15. Pašvaldības līdzfinansējums tiek izmaksāts pretendentam, pārskaitot to uz pretendenta norādīto norēķinu kontu 20 (divdesmit) darba dienu laikā no noteikumu 17. punktā vai 18. punktā noteikto dokumentu saņemšanas Pašvaldībā.

16. Līdzfinansējuma saņēmējam pēc Pašvaldības pieprasījuma ir pienākums rakstiski informēt par atbalstīto darbu izpildes gaitu.

17. Pretendents 6 (sešu) mēnešu laikā pēc līguma noslēgšanas par Pašvaldības līdzfinansējuma saņemšanu energoaudita veikšanai, pabeidz darbus un iesniedz Pašvaldībai:

17.1. līguma ar izpildītāju kopiju;

17.2. veikto darbu pieņemšanas-nodošanas aktu;

17.3. darbu izpildītāja rēķina par energoaudita veikšanu kopiju (uzrādot oriģinālu);

17.4 veiktā energoaudita dokumentācijas kopiju (uzrādot oriģinālu).

18. Pretendents 12 (divpadsmit) mēnešu laikā pēc līguma noslēgšanas par Pašvaldības līdzfinansējuma saņemšanu energoefektivitātes pasākumu būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādei, pabeidz darbus un iesniedz Pašvaldībai:

18.1. līguma ar izpildītāju kopiju;

18.2. izpildītāja rēķina par būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādi kopiju (uzrādot oriģinālu);

18.3. būvniecības ieceres dokumentācijas nodošanas-pieņemšanas akta kopiju (uzrādot oriģinālu).

19. Ja 2 (divu) gadu laikā no līdzfinansējuma saņemšanas par 8.2. punktā minētajiem energoefektivitātes pasākumiem pretendents nav iesniedzis būvniecības ieceres dokumentāciju ALTUM vai citā finanšu institūcijā daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai vai uzsācis energoefektivitātes pasākumu īstenošanu par saviem līdzekļiem, pretendents atmaksā Pašvaldības samaksāto līdzfinansējumu pilnā apjomā 1 (viena) mēneša laikā no Pašvaldības pieprasījuma saņemšanas dienas.

20. Pretendentam ir pienākums informēt Pašvaldību par būvniecības ieceres dokumentācijas iesniegšanu ALTUM vai citā finanšu institūcijā vai daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu būvniecības ieceres realizācijas uzsākšanu.

21. Pretendentiem, kuri konkrēto objektu vai tā daļu izmanto saimnieciskās darbības veikšanai, piešķirtais līdzfinansējums kvalificējams kā de minimis atbalsts, kas tiek piešķirts saskaņā ar Eiropas Komisijas 2013. gada 18. decembra regulas Nr. 1407/2013 "Par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam" (turpmāk – Regula) nosacījumiem līdz tās darbības termiņa beigām.

22. Ievērojot Regulas 5. panta 1. un 2. punktu de minimis atbalstu drīkst kumulēt ar citu de minimis atbalstu līdz Regulas 3. panta 2. punktā noteiktajam attiecīgajam robežlielumam, kā arī drīkst kumulēt ar citu valsts atbalstu, tai skaitā, attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, ja šīs kumulācijas rezultātā netiek pārsniegta attiecīgā maksimālā atbalsta intensitāte vai atbalsta summa, kāda noteikta valsts atbalsta programmā vai Eiropas Komisijas lēmumā.

23. De minimis atbalsts netiek piešķirts Regulas 1. panta 1. punktā noteiktajām nozarēm un darbībām. Ja saimnieciskās darbības veicējs vienlaikus darbojas vienā vai vairākās nozarēs vai veic citas darbības, kas minētas Regulas 1. panta 1. punktā, tad tā nodrošina šo nozaru darbību vai izmaksu nošķiršanu no tām darbībām, kurām piešķirts de minimis atbalsts, nodrošinot, ka darbības minētajās nozarēs negūst labumu no piešķirtā atbalsta.

24. Saimnieciskās darbības veicējam saistošo noteikumu ietvaros plānotais de minimis atbalsta apmērs kopā ar attiecīgajā fiskālajā gadā un iepriekšējos divos fiskālajos gados piešķirto de minimis atbalstu nepārsniedz Regulas 3. panta 2. punktā noteikto maksimālo de minimis atbalsta apmēru viena vienota uzņēmuma līmenī. Viens vienots uzņēmums ir uzņēmums, kas atbilst Regulas 2. panta 2. punktā noteiktajai vienai vienota uzņēmuma definīcijai.

25. Pretendenti, kas ir saimnieciskās darbības veicēji, de minimis atbalsta uzskaites sistēmā aizpilda un apstiprina veidlapu par sniedzamo informāciju de minimis atbalsta uzskaitei un piešķiršanai kā noteikts Ministru kabineta 2018. gada 21. novembra noteikumu Nr. 715 "Noteikumi par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem" 21. punktā. Pretendents iesniedz Pašvaldībai minētajā tiesību normā noteiktās veidlapas izdruku vai norāda sistēmā izveidotās un apstiprinātās pretendenta veidlapas identifikācijas numuru.

26. De minimis atbalsta piešķiršanas brīdis ir diena, kad pieņem lēmumu par līdzfinansējuma piešķiršanu.

27. Atbilstoši Regulas 6. panta 4. punktam datus par piešķirto atbalstu Pašvaldība glabā 10 fiskālos gadus no dienas, kurā saskaņā ar saistošajiem noteikumiem piešķirts pēdējais atbalsts, bet saimnieciskās darbības veicējs glabā 10 fiskālos gadus no atbalsta piešķiršanas dienas.

28. Ja tiek pārkāptas šajos noteikumos noteiktās komercdarbības atbalsta kontroles normas, tostarp nosacījumi, kas izriet no Regulas, saimnieciskās darbības veicējam (atbalsta saņēmējam) ir pienākums atmaksāt atbalsta sniedzējam visu šo noteikumu ietvaros saņemto de minimis komercdarbības atbalstu no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.

29. Saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".