Ministru kabineta rīkojums Nr. 382
Rīgā 2023. gada 22. jūnijā (prot. Nr. 33 41. §)
Par 2.1.1.1.i. investīcijas projekta "Vienotas civilās aizsardzības un ugunsdrošības pārvaldības platformas ieviešana" pases apstiprināšanu
1. Apstiprināt Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.1.1.1.i. investīcijas projekta "Vienotas civilās aizsardzības un ugunsdrošības pārvaldības platformas ieviešana" (turpmāk – projekts) pasi (pielikums) un noteikt, ka par tajā norādīto plānoto rezultātu (tai skaitā finanšu, rezultāta un iznākuma rādītāju) sasniegšanu atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi" (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi Nr. 435) 28. punktam ir atbildīgs finansējuma saņēmējs, kā arī apstiprināt projekta izmaksas ne vairāk kā 2 197 272 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu 1 848 000 euro apmērā un valsts budžeta finansējumu pievienotās vērtības nodokļa izmaksu segšanai ne vairāk kā 349 272 euro apmērā. 2
2. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai uzaicināt finansējuma saņēmēju – Iekšlietu ministrijas Informācijas centru – iesniegt projekta iesniegumu Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" 2.1.1.r. reformas "Valsts procesu un pakalpojumu modernizācija un digitālā transformācija" 2.1.1.1.i. investīcijas "Pārvaldes modernizācija un pakalpojumu digitālā transformācija, tai skaitā uzņēmējdarbības vide" (turpmāk – 2.1.1.1.i. investīcija) ietvaros. 3
3. Projektu finansēt 2.1.1.1.i. investīcijas ietvaros, ja projekta iesniegums atbilst Ministru kabineta noteikumos Nr. 435 iekļautajiem nosacījumiem. 4
Ministru prezidents A. K. Kariņš
Iekšlietu ministrs M. Kučinskis
PielikumsMinistru kabineta 2023. gada 22. jūnija rīkojumam Nr. 382
2.1.1.1.i. investīcijas projekta "Vienotas civilās aizsardzības un ugunsdrošības pārvaldības platformas ieviešana" pase 1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu | 1.1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu (institūcija) | Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs (turpmāk – IeM IC) | | 1.2. Projekta īstenošanas partneri | Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (turpmāk – VUGD) |
2. Saistīto projektu programma | 2.1. Programmas nosaukums | Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta programma | | 2.2. Savstarpējās saistības ar citiem projektiem | Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta programmas projekta "Iekšlietu nozares institūciju darbības efektivitātes paaugstināšana Latvijā (otrais posms)" ietvaros tika ieteikts izstrādāt vienotu ugunsdrošības un civilās aizsardzības platformu |
3. Projekta mērķis un galvenie ieguvumi | 3.1. Projekta mērķis un galvenais saturs | Projekta mērķis ir izstrādāt Vienoto ugunsdrošības un civilās aizsardzības platformu. Šī platforma ilgtermiņā (tostarp turpinot tās attīstību ārpus projekta īstenošanas laika cita finansējuma ietvaros) sastāvētu no trim savstarpēji saistītām informācijas pamatsistēmām – ugunsdrošības uzraudzības un civilās aizsardzības darba vadības un kontroles sistēmas, ugunsdrošības un civilās aizsardzības risku novērtēšanas instrumenta un ugunsdrošības stāvokļa pašdeklarēšanas sistēmas – un tām pakārtotajām funkcionalitātēm – objektu datubāzes, datu apmaiņas iespējas, klientu portāla un ugunsdrošības pārbaužu risinājuma. Tādējādi tiktu īstenota efektīva informācijas apmaiņa, kas veicinātu ugunsdrošības risku mazināšanu un novēršanu Latvijā un nodrošinātu datos balstītu lēmumu pieņemšanu par VUGD resursu ģeotelpisko izvietojumu, pamatojoties uz platformā aprēķināto objektu ugunsdrošības un civilās aizsardzības risku. Vienoto ugunsdrošības un civilās aizsardzības platformu plānots piesaistīt esošajām un nākotnē plānotajām VUGD informācijas sistēmām kā daļu no ugunsdrošības uzraudzības un civilās aizsardzības digitālās ekosistēmas, veicinot turpmāku procesu digitalizāciju un pārvaldību. Stratēģiski vienotā ugunsdrošības un civilās aizsardzības procesu pārvaldības platforma ir pamats nākotnes digitalizācijas risinājumu un projektu izveidošanai un ir daļa no perspektīvas ugunsdrošības un civilās aizsardzības informācijas sistēmu ekosistēmas, kas iekļauj operatīvas vadīšanas, apziņošanas un prognozēšanas risinājumu kopu | 3.2. Projekta pamatojums (aktualitāte/nepieciešamība/
risināmā problēma) | Kopumā VUGD ugunsdrošības uzraudzības un civilās aizsardzības, kā arī risku pārvaldības jomā IT atbalsta un digitalizācijas līmenis ir zems, trūkst mūsdienīgu, uz procesa efektivitāti, mobilitāti un uzraudzības kvalitāti vērstu risinājumu. Tā rezultātā būtisks cilvēkresursu apjoms tiek izmantots vienkāršu manuālu darbību veikšanai papīra formā situācijā, kurā VUGD ilgstoši trūkst darbinieku (2022. gada oktobrī no visām amata vietām 12 % bija neaizpildītas un 5 % bija neaizpildītas nodarbināto ilgstošas prombūtnes dēļ). Nepieciešamību mazināt manuālā darba apjomu pamato arī Valsts kontroles 2016. gada ziņojums Nr. 2.4.1-9/2015 "Vai valstī īstenotie ugunsdrošības pasākumi ir pietiekami?", kurā konstatēts, ka "VUGD veikto pārbaužu skaits pēdējo 10 gadu laikā (2006.–2016. g.) ir samazinājies vairāk nekā divas reizes, kas saistīts arī ar nepārtraukti trūkstošo inspektoru skaitu", kā arī tas, ka ugunsdrošības pārkāpumi tiek atklāti 96 % pārbaudīto objektu. Šobrīd ugunsdrošības uzraudzības procesa ietvaros pārbaudāmo objektu uzraudzības efektivitāti ierobežo objektu identificēšanas un atlases iespēju trūkums, tādēļ ir apgrūtināts objektīvos datos balstīts ugunsdrošības un civilās aizsardzības stāvokļa izvērtējums. SIA "Ernst & Young Baltic" 2020. gada 29. decembra ziņojumā "Ugunsdrošības uzraudzības procesa nākotnes modeļa izstrādes posma noslēguma ziņojums" norādīts, ka kopējai uzraudzības procesa efektivitātei jābūt orientētai uz kvalitatīvāku pārbaudāmo objektu atlasi un pārbaužu efektivitāti. Var secināt, ka: 1) VUGD nav nodrošināta pietiekami mērķtiecīga uzraudzības pakalpojuma sniegšana, kuras ietvaros par ugunsdrošību objektā atbildīgajām personām (turpmāk – objektu atbildīgās personas) laikus atgādinātu par termiņiem un darbībām, kas jāveic, lai izpildītu normatīvajos aktos noteiktās ugunsdrošības prasības; 2) nav nodrošināti ērti un saprotami pašnovērtējuma rīki (kontrolsaraksti, anketas), kas objektu atbildīgajām personām palīdzētu apzināties un izpildīt normatīvajos aktos noteiktās ugunsdrošības prasības; 3) VUGD ugunsdrošības pārbaužu plānošana tikai daļēji ir balstīta uz risku novērtējumu un objektu atbildīgajām personām nav pilnvērtīgas informācijas par kārtējā gadā plānotajām ugunsdrošības pārbaudēm objektos; 4) valsts ugunsdrošības uzraudzības darba organizēšanas kārtība nav pietiekami efektīva – valsts ugunsdrošības uzraudzības darbā joprojām tiek izmantoti papīra formas reģistri un atskaites tiek sagatavotas manuāli, izmantojot datus no papīra formas reģistriem un dokumentiem; 5) valsts ugunsdrošības uzraudzības un civilās aizsardzības darbu nav iespējams organizēt, vadīt un kontrolēt attālināti. Minēto problēmu risinājums ir Vienotās ugunsdrošības un civilās aizsardzības platformas izveide, kas būs pamats kvalitatīvākai un uz datiem balstītai resursu plānošanai | | 3.3. Projekta ieguvumi1 | Ieguvuma mērīšanas vai verificēšanas metode un mērāmais rādītājs2 | Vērtība | Sasniegšanas laiks (gads) | | 3.3.1. Valsts ugunsdrošības uzraudzības darbā ieviesta digitalizācija | Šobrīd valsts ugunsdrošības uzraudzības procesi nav digitalizēti. Pēc platformas ieviešanas to ugunsdrošības uzraudzības un citiem saistītajiem procesiem izmantotu iekšējie lietotāji, pārsvarā VUGD amatpersonas, kas labāk varētu veikt savus amata pienākumus. Mērāmais rādītājs – iekšējo lietotāju skaits. Mērāmā rādītāja sākotnējā vērtība – 0 | 200 | 2026. | | 3.3.2. Valsts ugunsdrošības uzraudzības darba statistiskās informācijas atvērtie dati | Šobrīd valsts ugunsdrošības uzraudzības darba statistiskā informācija (piemēram, par VUGD veiktajām ugunsdrošības pārbaudēm) netiek regulāri publicēta (to publicē, tikai sagatavojot VUGD publisko pārskatu par kārtējo gadu), lai gan ugunsdrošība ir būtisks sabiedrības drošības aspekts. Pēc platformas ieviešanas paredzēts, ka tajā un Latvijas Atvērto datu portālā tiks publicēta (platformā – arī potenciāli kartēta) valsts ugunsdrošības uzraudzības darba statistiskā informācija, piemēram, dati par veiktajām ugunsdrošības pārbaudēm Latvijā pēc pārbaudāmo objektu veidu grupām. Mērāmais rādītājs – atvērto datu kopu skaits. Rādītāja sākotnējā vērtība – 0 | 1 | 2026. |
4. Nepieciešamā finansējuma apjoms un tā sadalījums pa projekta darbībām iznākumu sasniegšanai un būtisko izmaksu veidiem | 4.1. Atveseļošanas fonda plāna finansējums (kopā) | 4.2. Plānotais pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apjoms (kopā), ja tiks pieprasīta tā segšana3, un avansa apjoms, ja plānots to pieprasīt4 | | 1 848 000 euro | Plānotais PVN apmērs 349 272 euro | Avanss – 0,00 euro (netiks pieprasīts) | | | | |
Projekta ietvaros veicamo darbību un būtisko izmaksu veidu raksturojošs apzīmējums | Izmaksu apjoms (indikatīvi) | Maksimālais apjoms5 | Darbības iznākums | | 4.3. Vienotās ugunsdrošības un civilās aizsardzības platformas projektēšana, izstrāde, kvalitātes kontrole un ieviešana | 1 663 200 euro | n/a | Izstrādāta un ieviesta Vienotā ugunsdrošības un civilās aizsardzības platforma | | 4.4. Projekta vadība (projekta darbību plānošana un pārvaldība, projekta administratīvo dokumentu sagatavošana un uzglabāšana, projekta ieguvuma mērījumi) | 184 800 euro | n/a | Īstenots projekts |
5. Projekta ieguldījums reformu un investīciju mērķu rādītāju sasniegšanā 5.1. Modernizēto pārvaldes procesu IKT risinājumi Skaits | IKT risinājuma nosaukums | Īss apraksts6 | Valsts mākonī
(jā/nē) | Termiņš IKT risinājumu attīstības saskaņošanai7 (gads, ceturksnis) | Termiņš ieviešanai produkcijā (gads, ceturksnis) | Risinājuma lietotāji (skaits) | | 1 | 5.1.1. Vienotā ugunsdrošības un civilās aizsardzības platforma | Jauna tehnoloģiska platforma VUGD biznesa procesu digitalizācijai un attīstībai | Jā | 2023. gada II cet. | 2026. gada I cet. | Līdz 500 iekšējiem lietotājiem (VUGD, citas IeM resora iestādes), vairāk nekā 50 000 ārējie lietotāji pašdeklarēšanas risinājumā |
5.2. Centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojumi Skaits | Pakalpojums (pakalpojumu grupa) | Koplietošanas pakalpojumu lietotāji (institūcijas) | Norāde uz Ministru kabineta lēmumu par attīstības plānu8 | Termiņš ieviešanai (gads, ceturksnis) | | n/a | n/a | n/a | n/a | n/a |
5.3. Centralizēti pārvaldāmās nozares būtiskās datu kopas Skaits | Saturu raksturojošs nosaukums | Termiņš piekļuves nodrošināšanai (gads, ceturksnis) | | 1 | Latvijā veikto ugunsdrošības pārbaužu dati pēc pārbaudāmo objektu veidu grupām | 2026. gada I cet. |
6. Projekta pārvaldības un īstenošanas kapacitāte9 | Projekta īstenošana un uzraudzība tiks īstenota saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumiem Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi". Projekta īstenošanas un uzraudzības pasākumu veikšanai tiks piesaistīti IeM IC, VUGD un Iekšlietu ministrijas pārstāvji, nodrošinot vairāklīmeņu projekta organizācijas formu, kurā ietilps: - projektu uzraudzības komisija (turpmāk – PUK); - projekta vadītājs; - projekta komanda. PUK izveido un apstiprina IeM IC priekšnieks ar iekšējo rīkojumu. PUK darbojas pastāvīgi un pārrauga visu projektu īstenošanu iestādē kopumā. PUK lemj par turpmāku sadarbības formu (sanāksmes klātienē vai tiešsaistē, informācijas apmaiņa rakstiskā veidā, tās regularitāte utt.), veidu, kādā tā saņem informāciju par projekta īstenošanas gaitu, un citiem ar projektu saistītiem jautājumiem. PUK galvenie uzdevumi: - augsta līmeņa projekta risku pārvaldīšana, problēmsituāciju risināšana un, ja nepieciešams, lēmumu pieņemšana par koriģējošiem pasākumiem; - ikdienas un operatīvu uzdevumu īstenošana; - stratēģisku lēmumu pieņemšana par projekta izpildi un īstenošanu; - projekta mērķu sasniegšanas uzraudzīšana; - projekta īstenošanas ziņojumu un citu projekta aktivitāšu ziņojumu pieņemšana, izskatīšana, apstiprināšana un progresa atbilstības novērtēšana. PUK vadītājs ir IeM IC priekšnieks, un PUK sastāvā ietilpst IeM IC priekšnieka vietnieki, kā arī Finanšu vadības nodaļas vadītājs un Projektu un attīstības vadības nodaļas vadītājs. PUK sēdes tiks sasauktas pēc vajadzības, bet ne retāk kā reizi ceturksnī, novērotāja statusā pieaicinot Iekšlietu ministrijas pārstāvjus, tostarp Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes investīciju īstenošanas un uzraudzības funkciju izpildes nodrošināšanas atbildīgo amatpersonu un atbildīgo amatpersonu par investīciju vadību un koordināciju IeM saskaņā ar Iekšlietu ministrijas 2023. gada 10. janvāra rīkojumu Nr. 1-2/31 "Par Iekšlietu ministrijas atbildīgajām amatpersonām un struktūrvienībām Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes investīciju īstenošanā un uzraudzībā". Lai nodrošinātu projekta īstenošanas gaitu atbilstoši PUK izvirzītajām prasībām (projektu īstenotu noteiktajās izmaksās un noteiktajos termiņos pilnā apjomā un noteiktā kvalitātē), projekta vadības un administrēšanas nodrošināšanai tiks piesaistīti šādi darbinieki esošo IeM IC amata vietu un pienākumu ietvaros (līdz ar to nav jāveido jaunas amata vietas, tiek izmantoti esošie resursi): • projekta vadītājs (nepilna slodze) (pienākumi: projekta vadības un īstenošanas procesu nodrošināšana, projekta aktivitāšu organizēšana un vadība, projekta darbību un finanšu plūsmas plānošana, projekta pārskatu, atskaišu un maksājumu pieprasījumu sagatavošanas nodrošināšana, dalība projekta informatīvo un publicitātes pasākumu nodrošināšanā) • projekta koordinators (nepilna slodze) (pienākumi: atbalsts projekta vadītājam projekta vadības un īstenošanas procesu nodrošināšanā, projekta aktivitāšu organizēšanā, projekta darbību plānošanā, projekta pārskatu, atskaišu un maksājumu pieprasījumu sagatavošanā, dalība projekta informatīvo un publicitātes pasākumu nodrošināšanā) • projekta grāmatvedis (nepilna slodze) (pienākumi: atsevišķas projekta grāmatvedības uzskaites nodrošināšana atbilstoši tiesību aktiem, ar projektu saistīto grāmatvedības attaisnojuma dokumentu pareiza noformēšana, sistematizācija, projekta maksājumu veikšana, nepieciešamo projekta finanšu atskaišu sagatavošana un iesniegšana noteiktajos termiņos, finanšu plānošana, priekšlikumu sniegšana projekta vadītājam par izmaiņām finansēšanas plānā) • projekta iepirkumu speciālists (nepilna slodze) (pienākumi: projektā paredzēto iepirkumu pārvaldības nodrošināšana un juridiskais atbalsts) VUGD iesaistei projektā papildu līdzekļi nav nepieciešami. VUGD nodarbinātie projekta īstenošanā tiek iesaistīti, sniedzot viedokli un piedaloties tā saturiskā īstenošanā kā procesu turētāji esošo VUGD amata vietu un pienākumu ietvaros, neradot jaunas amata vietas vai papildu izdevumus. Visiem projekta administrēšanas personāla pārstāvjiem piemīt amata pienākumu pildīšanai nepieciešamās sadarbības, komunikācijas, plānošanas, kontroles un analītiķa prasmes, kā arī ir vismaz divu gadu pieredze ar konkrētajiem projekta uzdevumiem saistītajā jomā. Personāla kvalifikācija un pieredze ir pietiekama, lai nodrošinātu sekmīgu projekta īstenošanu |
7. Izmaksu/ieguvumu analīze, tai skaitā ietekme uz pārvaldes darbinieku skaitu | Vienotās ugunsdrošības un civilās aizsardzības platformas ieviešana būtiski uzlabos VUGD ugunsdrošības riska analīzes tvērumu un spējas, būtiski mainīs veidu, kā tiks veikta ugunsdrošības un civilās aizsardzības pārbaužu plānošana un ugunsdrošības stāvokļa apzināšana. VUGD būtiskākais kvantitatīvais ieguvums būs darba resursu atbrīvošana – to pieejamības palielināšana kvalitatīvas riska analīzes rezultātā izvēlēto objektu pārbaužu veikšanai un prevencijas darbam, saglabājot līdzšinējo procesā iesaistīto cilvēkresursu apjomu. VUGD darbiniekiem jaunie risinājumi ļaus ērti izsekot informācijai un veikt saziņu ar klientiem (piemēram, komersantiem), efektīvi apmainīties ar informāciju, datiem un zināšanām ar kolēģiem digitālā iekšējās saziņas rīkā, piekļūt datiem un datu analīzei reāllaikā, kā arī piekļūt objektu datubāzei, strādājot attālināti. Papildus tiešajiem ugunsdrošības uzraudzības procesa ieguvumiem būs novērojami tādi sociālekonomiskie ieguvumi kā ugunsdrošības uzraudzības procesā iesaistīto institūciju un citu pušu sadarbības efektivitātes pieaugums, kā arī efektīva datu apmaiņa un izmantošana. Vērtējot uzlabotā ugunsdrošības uzraudzības procesa radītos netiešos ieguvumus, būtiski ir ņemt vērā saistībā ar mazināto ugunsdrošības risku novērstos zaudējumus Latvijai. Ir aprēķināta ugunsgrēkā bojāgājuša cilvēka atlikušā mūža vidējā ekonomiskā vērtība. Par pamatu aprēķinam ņemta VUGD 2018. gada statistika un metodoloģiski noteikta viena bojāgājuša Latvijas iedzīvotāja ekonomiskā vērtība jeb zaudējums valstij – 722 000 euro. Ir sarežģīti prognozēt, kāds tieši būs finansiālais ieguvums, novēršot ugunsdrošības riskus, tomēr, ņemot vērā minēto bojāgājuša Latvijas iedzīvotāja ekonomisko vērtību un 2018.–2022. gadā ugunsgrēkos bojāgājušo skaitu Latvijā (416 personas), ugunsgrēku ekonomiskie zaudējumi Latvijā pēdējo piecu gadu laikā vien ir vismaz 300 352 000 euro (722 000 euro x 416), kas neiekļauj materiālos zaudējumus – nodegušos objektus: ēkas, mežus, laukus, aprīkojumu, spēkratus, iekārtas u. tml. Kopš 2018. gada un turpmāk šī ekonomiskā vērtība visdrīzāk ir turpinājusi pieaugt. Tātad, veicot vairāk ugunsdrošības pārbaužu (ar atbrīvotajiem cilvēkresursiem) un platformā mērķtiecīgāk informējot komersantus par ugunsdrošības prasībām, ir iespējams novērst būtiskus, daudzos miljonos euro vērtējamus materiālos zaudējumus Latvijas tautsaimniecībai. Saskaņā ar veiktajām darba efektivitātes pieauguma aplēsēm visaugstākais resursu ietaupījums paredzams dokumentu apstrādē (26 % jeb 133 076 euro gadā), plānošanas procesā (43 % jeb 63 479 euro gadā), informācijas meklēšanas procesā (40 % jeb 42 720 euro gadā) un iekšējās saziņas aktivitātēs (30 % jeb 36 165 euro gadā). Atbilstoši SIA "Ernst & Young Baltic" 2020. gada 29. decembra ziņojuma "Ugunsdrošības uzraudzības procesa nākotnes modeļa izstrādes posma noslēguma ziņojums" (veidots Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta dienesta projekta "Iekšlietu nozares institūciju darbības efektivitātes paaugstināšana Latvijā (otrais posms)" ietvaros) 2.3. sadaļai "Nākotnes modeļa procesu darbības izmaksas" 2020. gadā ugunsdrošības uzraudzības procesa ikgadējo izmaksu bāzes aplēse bija 1 610 078 euro, kas pēc projekta īstenošanas (Vienotās civilās aizsardzības un ugunsdrošības pārvaldības platformas izveides) būtu 1 198 992 euro jeb atbrīvotu 411 086 euro gadā, ko VUGD varētu veltīt ugunsdrošības pārbaužu veikšanai vai citām funkcijām. Ņemot vērā SIA "Ernst & Young Baltic" ietaupījuma aplēses un Centrālās statistikas pārvaldes vispārējās inflācijas (patēriņa cenu) datus, 2022. gada decembrī pēc indeksācijas saskaņā ar inflācijas datiem šī summa sasniegtu 531 551 euro. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem vidējā gada inflācija pēdējo 10 gadu laikā ir aptuveni 2,15 %. Attiecīgi VUGD ar paaugstināto darba efektivitāti, pārējiem nosacījumiem nemainoties, pēc inflācijas indeksācijas nākamo 10 gadu laikā ietaupītu resursu apjomu, kas, indikatīvi prognozējot, atbilstu aptuveni 5 986 408 euro, savukārt uzturēšanas izmaksas, indikatīvi prognozējot, atbilstu aptuveni 2 538 939 euro. Pēc projekta un tā uzturēšanas izmaksu atņemšanas projekta efektivitātes ieguvums, indikatīvi prognozējot, 10 gadu laikā sasniegtu 1 250 197 euro (5 986 408 – 2 197 272 – 2 538 939). Projekta kopējo lietderīgumu nav iespējams precīzi noteikt, jo nav iespējams precīzi prognozēt nākamajos 10 gados novērstos bojāgājušo gadījumus un ugunsgrēkus. Valsts pārvaldes darbinieku skaits netiks mainīts |
8. Cita būtiska informācija | Projekta aktivitāšu īstenošanas gaitā pastāv iespējami riski, kuri varētu negatīvi ietekmēt sasniedzamos rezultātus: - izmaiņas projekta vadībā; - iepirkuma procedūras neveiksmīga īstenošana, tās noslēgšanās bez rezultāta, nepieciešamība atkārtoti uzsākt iepirkuma procedūru, aizkavējot projekta īstenošanu; - būtisks izmaksu sadārdzinājums IT sistēmu izstrādei. Nākotnē būs nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos, lai nodrošinātu sistēmas pilnvērtīgu izmantošanu. Normatīvo aktu saskaņošanas process varētu būt ilgstošs un sarežģīts, un tas rada papildu risku. Atbalsts projekta ietvaros IeM IC un VUGD tiks sniegts tiem valsts deleģēto funkciju ietvaros attiecīgo funkciju veikšanai. Projekta ietvaros komercdarbības atbalsts netiks sniegts |
Lietotie saīsinājumi: IKT – informācijas un komunikācijas tehnoloģijas VARAM – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
1 Obligāti jāiekļauj vismaz viens (vēlami vismaz divi) būtisks ieguvums, kas tiek sasniegts jau projekta īstenošanas laikā. Šajā sadaļā ir jānorāda būtiski ieguvumi nozarei, institūcijai, sabiedrībai, bet NAV JĀNORĀDA iznākumi – ieguldījumi Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.1. mērķa rādītāju sasniegšanā, ko norāda 5. punktā. 2 Piemēram, ja ieguvums ir personāla administrēšanas funkcijas centralizācija, tad mērījums varētu būt, piemēram, tiešās pārvaldes darbinieku skaits, kas to izmanto, vērtība, piemēram, 10 000, un sasniegšanas laiks – 2026. gads. 3 PVN netiek attiecināts projektu īstenotājiem, kas to var attiecināt patstāvīgi. Pārējie projektu īstenotāji var pieprasīt to attiecināt, norādot apjomu un saskaņojot ar Finanšu ministriju. 4 Avansa maksājumi ir attiecināmi uz projektu īstenotājiem, kas nav valsts tiešās pārvaldes institūcijas. Jānorāda apjoms, kas nepārsniedz 30 % no attiecināmo izmaksu kopsummas, un jāsaskaņo ar Finanšu ministriju. 5 Apjoms, ko nedrīkst pārsniegt, nesaskaņojot grozījumus Ministru kabinetā. Ja ierobežojumi uz konkrēto pozīciju nav attiecināmi, tad norāda "n/a". 6 Informācija, kas norādīta Ministru kabineta 2021. gada 31. augusta noteikumu Nr. 597 "Valsts informācijas sistēmu attīstības projektu uzraudzības kārtība" (tā sauktā IKT būvvaldes kārtība) 2. pielikuma "Valsts informācijas sistēmas attīstības aktivitātes apraksts" 6.1. apakšpunktā. 7 Tā sauktajā IKT būvvaldes kārtībā jau saņemtā VARAM saskaņojuma datums vai plānotais termiņš, kad tas tiks saņemts. 8 Ja koplietošanas pakalpojuma attīstības plāns tiek iesniegts vienlaikus ar Ministru kabineta rīkojumu par projekta atlases kārtu, par to pievieno attiecīgu norādi. 9 Kapitālsabiedrības un pašvaldības norāda arī finanšu kapacitāti atbilstoši finansēšanas nosacījumiem.
|
|
Saistītie dokumenti
-
Anotācija / tiesību akta projekts
-
Citi saistītie dokumenti
|
