1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu no Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda saistītajā darbības veidā "Aizsargājamo jūras zīdītāju radīto zaudējumu segšana" (turpmāk – pasākums) saskaņā ar:

1.1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 7. jūlija Regulu (ES) 2021/1139, ar ko izveido Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un groza Regulu (ES) 2017/1004 (turpmāk – regula 2021/1139);

1.2. Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulu (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula 2021/1060);

1.3. Komisijas 2022. gada 19. janvāra Īstenošanas regulu (ES) 2022/79, ar ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1139 piemērošanas noteikumus attiecībā uz darbības līmeņa īstenošanas datu reģistrēšanu, nosūtīšanu un izklāstu;

1.4. Komisijas 2022. gada 29. jūnija Deleģēto regulu (ES) 2022/2181, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1139 par Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu papildina attiecībā uz atbalsta pieteikumu nepieņemamības sākuma dienu un ilgumu (turpmāk – regula 2022/2181).

2. Publisko finansējumu pasākumā piešķir atklāta projektu iesniegumu konkursa veidā.

3. Pasākuma mērķis saskaņā ar regulas 2021/1139 14. panta 1. punkta "f" apakšpunktu ir piešķirt publisko finansējumu juridiskai vai fiziskai personai, kas nodarbojas ar komerciālo zveju Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes ūdeņos (turpmāk – atbalsta pretendents), par zaudējumiem, ko tai radījuši zīdītāji, kuri ir aizsargāti atbilstoši normatīvajiem aktiem par sugu un biotopu aizsardzību (turpmāk – aizsargājamie zīdītāji).

4. Atbalstam piesakās, projektu iesniegumus vērtē un atlasa, lēmumu par projekta apstiprināšanu pieņem, projektu īsteno, publisko finansējumu pieprasa un izmaksā, projektu uzrauga un finanšu korekcijas piemēro atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības vispārējo kārtību lauku un zivsaimniecības attīstībai 2021.–2027. gada plānošanas periodā, ciktāl tie nav pretrunā ar šiem noteikumiem.

5. Atbalstu atbalsta pretendentam nepiešķir, ja:

5.1. tas konkrētā laikposmā ir izdarījis pārkāpumus, kas noteikti regulas 2021/1139 11. pantā un regulā 2022/2181;

5.2. Lauku atbalsta dienests projekta iesnieguma apstiprināšanas brīdī tam ir konstatējis kādu no grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmēm saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības vispārējo kārtību lauku un zivsaimniecības attīstībai 2021.–2027. gada plānošanas periodā.

6. Projektu iesniegumus izvērtē atbilstoši šo noteikumu ​pielikumā minētajam projektu atlases kritērijam. Ja, sarindojot projektu iesniegumus prioritārā secībā atbilstoši iegūtajam punktu skaitam, punktu skaits ir vienāds, priekšroka saņemt publisko finansējumu ir atbalsta pretendentam, kuram saskaņā ar valsts informācijas sistēmas "Latvijas zivsaimniecības integrētā kontroles un informācijas sistēma" datiem iepriekšējā kalendāra gadā ir bijis lielāks dienu skaits, kad veiktas zvejas darbības jūrā.

7. Publisko finansējumu piešķir atbalsta pretendentam, kuram saskaņā ar valsts informācijas sistēmas "Latvijas zivsaimniecības integrētā kontroles un informācijas sistēma" datiem kalendāra gadā, par kuru pretendē uz publisko finansējumu, ir bijusi zvejas atļauja (licence) un projekta iesnieguma iesniegšanas dienā ir spēkā esoša zvejas atļauja (licence).

8. Lai pieteiktos atbalstam, atbalsta pretendents saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības vispārējo kārtību lauku un zivsaimniecības attīstībai 2021.–2027. gada plānošanas periodā iesniedz Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā:

8.1. projekta iesniegumu. Tajā norāda:

8.1.1. vispārēju informāciju par atbalsta pretendentu;

8.1.2. informāciju par nozvejas apjomu Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes ūdeņos sadalījumā pa zivju sugām kalendāra gadā, par kuru pretendē uz publisko finansējumu, atbilstoši valsts informācijas sistēmas "Latvijas zivsaimniecības integrētā kontroles un informācijas sistēma" datiem;

8.1.3. projektu atlases kritērija punktu skaitu atbilstoši šo noteikumu ​pielikumā norādītajai informācijai;

8.1.4. kopējā publiskā finansējuma apmēra aprēķinu;

8.2. atbalsta pretendenta deklarāciju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības vispārējo kārtību lauku un zivsaimniecības attīstībai 2021.–2027. gada plānošanas periodā.

9. Publiskā finansējuma apmēru (euro) par aizsargājamo zīdītāju radītajiem zaudējumiem kalendāra gadā katrai attiecīgajai zivju sugai aprēķina, izmantojot šādu formulu:

publiskā finansējuma apmērs katrai attiecīgajai zivju sugai (euro) = A x B x C, kur

A – attiecīgās zivju sugas nozvejas apjoms Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes ūdeņos (kg) atbilstoši valsts informācijas sistēmas "Latvijas zivsaimniecības integrētā kontroles un informācijas sistēma" datiem kalendāra gadā, par kuru pretendē uz publisko finansējumu;
B – vērtības koeficients Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes ūdeņos nozvejotam vienam kilogramam akmeņplekstes, sīgas, zandarta, asara, lucīša, mencas, vimbas, plauža, laša, taimiņa, salakas, reņģes, vējzivs, apaļā jūrasgrunduļa, jūrasgrunduļa un plekstes atbilstoši Zemkopības ministrijas noteiktajai vienotajai likmei saskaņā ar regulas 2021/1060 53. panta 1. punkta "d" apakšpunktu un 3. punkta "a" apakšpunktu. Minēto vienotās likmes apmēru Lauku atbalsta dienests publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis";
C – koeficients par aizsargājamo zīdītāju radīto zaudējumu attiecībā uz akmeņpleksti, sīgu, zandartu, asari, lucīti, mencu, vimbu, plaudi, lasi, taimiņu un salaku ir 38 procenti, par reņģi, apaļo jūrasgrunduli un jūrasgrunduli un vējzivi – 20 procentu un par pleksti – 10 procentu.

10. Kopējo publiskā finansējuma apmēru (euro) par aizsargājamo zīdītāju radītajiem zaudējumiem kalendāra gadā veido šo noteikumu 9. punktā minētā publiskā finansējuma apmēra kopsumma (euro), ko aprēķina, summējot aizsargājamo zīdītāju radītos zaudējumus kalendāra gadā par katru attiecīgo zivju sugu.

11. Atbalsta pretendentam izmaksājamais šo noteikumu 10. punktā minētais kopējais publiskā finansējuma apmērs nepārsniedz apmēru, ko atbalsta pretendents norādījis Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā informācijā par tā kopējiem ieņēmumiem vai neto apgrozījumu par to kalendāra gadu, par kuru pretendē uz publisko finansējumu.

12. Šo noteikumu 6. punktā minēto informāciju par dienu skaitu, kad veiktas zvejas darbības jūrā, un šo noteikumu 9. punktā minēto informāciju par atbalsta pretendenta attiecīgo zivju sugu nozvejas apjomu Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes ūdeņos Lauku atbalsta dienests iegūst no Zemkopības ministrijas.