Saturs

Izmantotie saīsinājumi:

Kopsavilkums

1. Politikas ietvars un sasaiste ar citiem politikas plānošanas dokumentiem

2. Situācijas izpēte un problēmu identifikācija

2.1. Identificēto problēmu apraksts

2.2. Nākotnes izaicinājumi

3. Pasākumu plāns

4. Teritoriālā perspektīva

5. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu

Izmantotie saīsinājumi:

Kopsavilkums

Bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret noziedzīgu nodarījumu 2023.–2024. gadam plāns (turpmāk – Plāns) izstrādāts atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma 64. panta pirmajā daļā noteiktajam – "Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Labklājības ministriju un citām atbildīgajām institūcijām nodrošina, lai tiek izstrādāts programmas projekts triju gadu periodam bērnu noziedzības novēršanai un bērna aizsardzībai pret noziegumu, un koordinē šīs programmas īstenošanu" un Ministru kabineta 2021. gada 8. aprīļa sēdē (prot. Nr.32, 38. §, 2.p.) nolemtajam – "Iekšlietu ministrijai sadarbībā ar Labklājības ministriju, Tieslietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Veselības ministriju, Kultūras ministriju, Finanšu ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Latvijas Pašvaldību savienību izstrādāt Bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzībai pret noziedzīgu nodarījumu plānu 2022.-2024.gadam Bērnu, ģimenes un jaunatnes politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam ieviešanai, starpresoriski koordinējot arī plānā paredzamos pasākumus un tiem paredzamo resursu plānošanu, un noteiktā kārtībā iesniegt to izskatīšanai Ministru kabinetā".

Plāns ir īstermiņa politikas plānošanas dokuments, kuru izstrādājusi Iekšlietu ministrija sadarbībā ar citām ministrijām un to padotības iestādēm. Plāna izstrādē tika iesaistīts arī LIA Drošāka interneta centrs.

Plānā ietvertie pasākumi ir pakārtoti un vienlaikus papildina Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnēs 2022.–2027. gadam (apstiprinātas ar MK 21.12.2022. rīkojumu Nr.967) definētos rīcības virzienus, uzdevumus un veicamos pasākumus. Papildus šiem dokumentiem ar bērnu labbūtību saistītie pasākumi iekļauti arī citu nozaru ministriju izstrādātajos politikas plānošanas dokumentos (skat. sadaļu Politikas ietvars un sasaiste ar citiem politikas plānošanas dokumentiem).

Plāna mērķis ir noteikt īstermiņā veicamos pasākumus, lai sekmētu bērnu noziedzības mazināšanos, mazinot riska faktorus, kas saistīti ar bērna delinkventu uzvedību, kā arī uzlabot bērnu drošību, aizsargājot tos no veselības un dzīvības apdraudējuma.

Apakšmērķi:

1. Veicināt drošu vidi izglītības iestādēs, kopienā/apkaimē un uzlabot sabiedrības izpratni un informētību par dažādiem drošības riskiem. Palielināt bērnu, speciālistu un likumisko pārstāvju informētību un zināšanas, tādējādi nodrošinot efektīvākas prasmes bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret noziedzīgu nodarījumu jomā.

2. Pilnveidot darbu ar nepilngadīgiem likumpārkāpējiem, stiprinot speciālistu zināšanas un prasmes un pilnveidojot likumpārkāpumu prevencijas sistēmas. Samazināt likumpārkāpēju/notiesāto antisociālas uzvedības iezīmes un noziedzīgas attieksmes.

3. Uzlabot noziedzīgos nodarījumos cietušo bērnu identificēšanu, nodrošināt efektīvu palīdzību un aizsardzību, lai novērstu negatīvas sekas un atkārtotas viktimizācijas riskus, palīdzētu viņiem aizstāvēt savas tiesības un veicinātu sociālo atlabšanu.

4. Stiprināt starpinstitūciju sadarbību, informācijas un pieredzes apmaiņu starp atbildīgajām institūcijām, lai nodrošinātu pēc iespējas labāku palīdzību riska grupas bērniem un viņu vecākiem, savlaicīgi reaģētu uz agrīnu nepilngadīgo noziedzību un cietušo viktimizācijas riskiem, kā arī nodrošinātu sistēmisku bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret noziedzīgiem nodarījumiem politikas plānošanu, uzraudzību un izvērtēšanu.

Mērķu sasniegšanai laika posmā no 2023. līdz 2024. gadam kopā ir izvirzīts 30 pasākumi, kas iedalīti 4 rīcības virzienos:

1. Primārā prevencija – sabiedrības informēšana un izglītošana kopumā.

2. Darba ar riska grupām (sekundārā prevencija) un nepilngadīgiem likumpārkāpējiem (terciālā prevencija) pilnveidošana.

3. Darbs ar cietušajiem un cietušo bērnu atbalsta sistēmas pilnveide.

4. Starpinstitūciju sadarbība, koordinācija, pētniecība.

Par Plānā iekļauto pasākumu izpildi kā atbildīgās institūcijas noteiktas IeM, TM, IeVP, VP, VPD, VRS, VUGD, VBTAI, IeM IC, LM, NVA, pašvaldības, LIA.

Plānā iekļauto pasākumu īstenošanai kopumā indikatīvi aprēķināts nepieciešamais papildu finansējums 153 500 euro apmērā no valsts budžeta līdzekļiem. Vienlaikus atsevišķi pasākumi tiks ieviesti, piesaistot Eiropas Savienības fondu līdzekļus, piemēram, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda un Iekšējās drošības fonda 2021.-2027.gada plānošanas perioda finansējumu. Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 2024. gadam izskatāms MK kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem prioritārajiem pasākumiem likumprojekta "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

Plāna projekts 2022. gada 1. augustā tika ievietots Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā sabiedrības līdzdalības nodrošināšanai. Publiskās apspriešanas rezultātā netika saņemti viedokļi no sabiedrības locekļiem.

1. Politikas ietvars un sasaiste ar citiem politikas plānošanas dokumentiem

Politikas attīstības plānošanas hierarhijā bērnu noziedzības novēršana un bērnu aizsardzība pret noziedzīgu nodarījumu politika ir pakārtota "Latvijas ilgtspējības attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam" otrajam rīcības virzienam "Cilvēkkapitāla bāzes vērtība un produktivitāte", Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. gadam (turpmāk – NAP2027) – 6. prioritātei "Vienota, droša un atvērta sabiedrība".

Vienlaikus jāatzīmē, ka NAP2027 prioritātes "Vienota, droša un atvērta sabiedrība" mērķa sasniegšana ir nesaraujami saistīta ar pozitīvu vidi ģimenē, bērnībā gūto pozitīvo pieredzi, emocionālo labklājību un atbilstošu personības uztveri, nodrošinātām pamatvajadzībām (NAP2027 1. prioritāte – Stipras ģimenes, veseli un aktīvi cilvēki), t. sk. pietiekamiem ienākumiem un finansiālu stabilitāti, kvalitatīvu izglītību (NAP2027 2. prioritāte – Zināšanas un prasmes personības un valsts izaugsmei) un pašrealizēšanās iespējām darbā, kultūrā un sportā (NAP2027 3. prioritāte – Uzņēmumu konkurētspēja un materiālā labklājība, NAP2027 5. prioritāte – Kultūra un sports aktīvai un pilnvērtīgai dzīvei).

Attiecīgi arī bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret noziedzīgu nodarījumu politika ir izteikti starpdisciplināra politikas joma, kuras veiksmīgai īstenošanai nepieciešama laba sadarbība starp visām iesaistītajām nozarēm un par bērnu tiesību aizsardzību atbildīgajām institūcijām, jo tieši sadarbības rezultātā būtu iespējams visefektīvāk novērst daudzveidīgos faktorus un riskus, kas var veicināt bērnu delinkvento uzvedību vai pakļaut tos fiziskās un emocionālās vardarbības riskiem. Bērnu noziedzības prevencija ir valsts iestāžu, pašvaldību un iedzīvotāju sadarbība noziedzības cēloņu un veicinošo faktoru novēršanai un samazināšanai, noziedzīgas uzvedības iespēju mazināšanai, kā arī noziegumu izdarīšanas apgrūtināšanai.

Ņemot vērā minēto un ievērojot bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret noziedzīgiem nodarījumiem politikas izteikto starpnozaru raksturu, Plāns ir sasaistīts un saskaņots arī ar vairākiem citu nozaru attīstības plānošanas dokumentiem, kas saturiski ir cieši saistīti ar bērnu noziedzības mazināšanas un bērnu aizsardzības pret noziedzīgiem nodarījumiem nodrošināšanas jautājumiem. Līdz ar to, izstrādājot Plānu, vienlaikus tika ņemti vērā arī citi attīstības plānošanas dokumenti, kuros ietverti uzdevumi un pasākumi, kas ir vērsti vai var ietekmēt bērnu un pret bērniem izdarīto likumpārkāpumu risku novēršanu un aizsardzības faktoru stiprināšanu (1. pielikums).

Vienlaikus plāna izstrādē ņemti vērā arī starptautiskie un ES tiesību akti:

• ANO Ģenerālās Asamblejas 1959. gadā pasludinātā Bērnu tiesību deklarācija;

• ANO 1989. gada Bērnu tiesību konvencija un divi tās papildu protokoli - Par tirdzniecību ar bērniem, bērna prostitūciju un bērna pornogrāfiju (ratificēts 2006. gada 22. februārī) un Par bērnu iesaistīšanu bruņotos konfliktos (ratificēts 2005. gada 19. decembrī);

• Eiropas Padomes 1996. gada 25. janvāra Konvencija par bērnu tiesību piemērošanu;

• Eiropas Padomes Konvencija par bērnu aizsardzību pret seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību (Lanzarotes konvencija);

• Eiropas Savienības Pamattiesību harta, 24. pants (bērnu tiesības);

• ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām;

• Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "ES stratēģija par bērna tiesībām",¹ kurā kā galvenie īstenojamie rīcības virzieni bērnu tiesību aizsardzības jomā ir izvirzīti:

– Līdzdalība politiskajā un demokrātiskajā dzīvē;

– Sociālekonomiskā iekļaušana, veselība un izglītība;

– Vardarbības pret bērniem apkarošana un bērnu aizsardzības nodrošināšana;

– Bērniem draudzīga tiesu sistēma;

– Digitālā un informācijas sabiedrība;

– Bērna tiesības visā pasaulē un bērnu perspektīvas iekļaušana visās ES dalībvalstīs.

• Eiropas Parlamenta rezolūcija par bērna tiesībām ES Bērna tiesību stratēģijas kontekstā.

2. Situācijas izpēte un problēmu identifikācija

Problēmas identificētas, pamatojoties uz Bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret noziedzīgu nodarījumu pamatnostādņu 2012.-2019. gadam izpildes izvērtējuma rezultātiem, kā arī situācijas izpēti^2,3,4, tai skaitā Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnēs 2022.-2027.gadam⁵.

Bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret noziedzīgu nodarījumu jomā apzināti vairāki problēmjautājumi, kuru risinājumi ir dažāda mēroga un prasa dažāda apjoma finansiālos un cilvēkresursus.

Plānojot iespējamos pasākumus, prioritāri tika izvirzīti tādi jautājumi, kurus iespējams īstenot līdz 2024. gada nogalei.

Vienlaikus tika ņemts vērā, ka noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības no noziedzīgiem nodarījumiem pasākumus nedrīkst skatīt atsevišķi no bērnu, jauniešu un ģimenes labklājības, veselības, kā arī izglītības politikas kopumā. Jo to, vai bērns pastrādā noziedzīgu nodarījumu vai kļūst par noziedzīga nodarījuma upuri, lielā mērā ietekmē vairāki apstākļi: ģimenes vide, sociālā labklājība, izglītība un audzināšana.

Noziedzības mazināšanas kontekstā ir būtiski skatīt un risināt ģimeņu sociālo un emocionālo vajadzību jautājumus, jo noziedzība ir daudzcēloņu fenomens. Lai maksimāli novērstu antisociālas uzvedības attīstīšanos bērnam, ir jāveic divu veidu darbības: jāidentificē riski bērna attīstībai, un tie pēc iespējas ātrāk jānovērš, kā arī jāattīsta aizsargājošie faktori (skat.2.tabulu). Svarīgi veidot risku mazināšanas un aizsargfaktorus stiprinošu sistēmu, kas mazinātu bērnu iesaistīšanos noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā un kļūšanas par noziedzīga nodarījuma upuri. Vienlaikus svarīgi, lai pasākumi aizsarfaktoru stiprināšanai tiktu īstenoti katrā no līmeņiem. Ir jāreaģē uz bērna uzvedības cēloņiem, nevis sekām, jo tikai tā ir iespējams veicināt likumpārkāpumu prevenciju un panākt bērna uzvedības maiņu.

2.tabula. Delinkventas uzvedības risku un aizsargājošo faktoru konceptuālais ietvars⁶

Jāatzīmē, ka Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnēs 2022.-2027. gadam, Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam, kā arī Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam jau paredzēta virkne uzdevumu, kas attiecināmi uz dažādu individuālu, ģimenes un skolas vides aizsargājošo faktoru stiprināšanu.

Noziedzības novēršana ir viena no iekšlietu politikas jomām, kuras ietvaros tiesībsargājošās institūcijas, reaģējot uz noziedzīgām izpausmēm, piemērojot praksē izstrādātas metodes noziedzības apkarošanai un pasaulē zinātniskajos pētījumos izstrādātām, pierādījumos balstītām programmām un metodiskiem instrumentiem bērnu noziedzības novēršanai un sekojot aktuālākajām pārmaiņām noziedzīgo darbību izpausmju attīstībā, nodrošina sabiedrības drošību un sabiedriskās kārtības ievērošanu. Taču bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret noziedzīgu nodarījumu jomā tiesībsargājošās iestādes var risināt tikai daļu jautājumu. Tāpēc būtu konceptuāli izvērtējams jautājums par plānā iekļauto pasākumu integrēšanu plašākā dokumentā, proti, bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības rīcībpolitikā, tādējādi uzsverot šīs politikas saikni un sasaisti ar kopējo politiku. Tas sniegtu iespēju efektīvāk īstenot un realizēt arī bērnu aizsardzības jautājumus no noziedzīgiem nodarījumiem.

2.1. Identificēto problēmu apraksts

Pēdējos gadus nepilngadīgo izdarīto noziedzīgo nodarījumu, apcietināto un notiesāto skaita dinamika ir vērtējama kā stabila, jo saglabājas nemainīgā līmenī. Tādēļ kopumā būtu jāstiprina tāda politika, kas pēc būtības samazinātu nepilngadīgo personu iesaisti noziedzīgajās darbībās. Vienlaikus jāņem vērā, ka tikai ar policejiskām un sodu metodēm bērnu noziedzības problēmas atrisināt nevar, jo noziedzība ir problēma, kas balstās uz sociālām un izglītības problēmām sabiedrībā, ko nevar atrisināt ar sodiem un kriminālvajāšanu. Nepieciešama plānota agrīna iejaukšanās tādu bērnu un jauniešu uzvedībā, kuriem ir noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas riski. Šādu pasākumu sistemātiskai ieviešanai varētu būt ietekme uz nepilngadīgo izdarīto likumpārkāpumu skaita samazināšanos (Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādņu 2022.-2027. gadam un Izglītības attīstības pamatnostādņu 2021.-2027. gadam īstenošanas ietvaros tiks īstenota agrīnās prevencijas sistēmas bērniem izveide un ieviešana).

Nepilngadīgo personu visbiežāk izdarītie administratīvie pārkāpumi ir smēķēšana, alkohola un citu apreibinošo vielu lietošana. Līdz ar to būtu jāvērtē iespējas palielināt pierādījumos balstītu intervenču klāstu un pieejamību, lai mazinātu atkarību izraisošo vielu lietošanu. Šī jautājuma risināšanā būtu jāiesaistās ne tikai tiesībsargājošām iestādēm, bet pamatā jārisina sabiedrības veselības kontekstā. Tas nozīmē, ka pašvaldībās un izglītības iestādēs būtu jāīsteno pierādījumos balstītas programmas, kas vērstas ne tikai uz informēšanu, bet arī praktiskām izmaiņām paradumos un uzvedībā (Pasākumi, kas vērsti minētā problēmjautājuma risināšanai, ir paredzēti Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2021.- 2027. gadam ietvaros, Profilakses pasākumu un veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plāna alkoholisko dzērienu un narkotisko vielu lietošanas izplatības mazināšanas jomā 2023.-2025.gadam ietvaros, kā arī Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādņu 2021.-2027. gadam ietvaros).

Kā nepietiekams joprojām vērtējams preventīvais darbs ar kriminālā riska grupas bērniem un bērniem, kas izdarījuši likumpārkāpumu, kā arī ar šo bērnu ģimenēm. Novērojams, ka nepilngadīgas personas, kas atrodas individuālās prevencijas uzskaitē izdara gan noziedzīgos nodarījumus (izdarīja 34% no prevencijas uzskaitē ņemtajām personām), gan administratīvos pārkāpumus (izdarīja 65% no prevencijas uzskaitē ņemtajām personām). Būtu jāveic detalizētāka analīze par to, kādēļ radusies šāda situācija, piemēram, vai tas saistāms ar nepietiekamu starpinstitūciju sadarbību, savlaicīgas reaģēšanas trūkumu, vai ar to, ka netiek izmantoti vai nav pieejami atbilstoši intervences pasākumi. Tāpat jāvērtē, vai sociālās korekcijas darbs pašvaldībās ir bijis sekmīgs. Jāturpina darbs pie nepilngadīgo likumpārkāpumu prevencijas sistēmas pilnveidošanas, veicot pasākumus efektīvas starpinstitūciju sadarbības nodrošināšanai, kā arī nodrošinot iespēju izmantot katram konkrētam gadījumam atbilstošas sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas programmas vai citas vajadzībām atbilstošas intervences.

Noziedzīgos nodarījumos cietušo bērnu skaits nav samazinājies, turklāt novērojama tendence arvien pieaugošai problēmai saistībā ar dzimumnoziegumos pret bērnu, kā arī citos negadījumos cietušo skaita pieaugumu. Jānorāda, ka pieaug arī administratīvo pārkāpumu bērnu tiesību aizsardzības jomā skaits, kas varētu būt saistīts ne tikai ar situācijas pasliktināšanos, bet arī par to, ka bērnu tiesību aizsardzības jomas pārkāpumiem tiek pievērsta lielāka uzmanība gan no tiesībsargājošo iestāžu puses, gan sabiedrības, kas biežāk pamana un ziņo par dažādiem pārkāpumiem. Lielākā daļa gadījumu attiecināmi uz vecāku pienākumu nepildīšanu un emocionālu vardarbību pret bērnu no vecāku puses. Minētie problēmjautājumi norāda uz to, ka bērnu kā cietušo jautājums skar kopējo bērnu labbūtību Latvijā un ir risināms kompleksi. Ir nepieciešami pasākumi, kas vairotu informētību par visu veidu vardarbību un tādējādi nodrošinātu, ka bērniem, kas cietuši no vardarbības un bijuši tās liecinieki, ir pieejami bērniem pielāgoti preventīvi, aizsardzības un atbalsta pasākumi. Lielāka uzmanība būtu jāvelta preventīvā darba uzlabošanai, lai mazinātu riska faktorus un novērstu bērnu nonākšanu riska situācijās. Vienlaikus būtu jāstiprina ģimeņu un sociālā atbalsta pasākumi, nodrošinot vienotus pakalpojumus un rīcības standartus visā valsts teritorijā, paredzot agrīnās intervences pasākumus (Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnēs 2022.-2027. gadam ir iekļauts atsevišķs rīcības virziens vardarbības izskaušanai, kā arī paredzēti atbilstoši pasākumi, un Plānā sociālo pakalpojumu pilnveidošanai un attīstībai 2022.-2024. gadam ietverti pasākumi ģimeņu un sociālā atbalsta pasākumu pilnveidošanai).

Bez ievērības nevar atstāt arī fiziskās un emocionālās vardarbības izplatību nepilngadīgo vidū. Starp OECD valstīm Latvijai ir augstākais rādītājs skolēnu pārinodarījumu ziņā (izsmiešana, draudēšana, fiziski pārinodarījumi u.c.).⁷ Lai mazinātu vardarbības rašanos, ir nepieciešama plānota rīcība, kas vērsta pret vardarbības veidošanos bērnu vidū. Būtiska loma ir preventīvām aktivitātēm, kas saistītas ar visu iesaistīto – bērnu, skolotāju, vecāku informēšanu un izglītošanu, kā arī cilvēcisku attieksmju veidošanu un konstruktīva konflikta risināšanas prasmēm. Turpmākā rīcībpolitikas veidošanā būtiski iekļaut uzdevumus dažādu vardarbības formu novēršanai, pilnveidojot normatīvo regulējumu, izmantojot prevencijas un izpratni uzlabojošus pasākumus, veicinot vardarbības atpazīšanu un atklāšanu, turpinot institūciju sadarbību palīdzības un rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanā (Pasākumi vardarbības mazināšanai ir iekļauti Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnēs 2022.-2027.gadam).

Attīstoties informācijas tehnoloģijām un pieaugot interneta nozīmei ikdienas dzīvē, rodas arī jauni drošības riski virtuālajā vidē. Pārkāpumi interneta vidē ar katru gadu pieaug, tostarp interneta vidē cietušo vecums samazinās. Ņemot vērā arī pieaugošo tendenci palielināties noziedzīgo nodarījumu skaitam pret personas tikumību un dzimumneaizskaramību tiešsaistē, jautājums par bērnu un pret bērniem vērstiem likumpārkāpumiem interneta vidē joprojām saglabā savu aktualitāti. Līdz ar to jāturpina bērnu, to likumisko pārstāvju un sabiedrības izglītošana par ar drošību internetā saistītiem jautājumiem (Ar interneta drošību saistītie pasākumi ir paredzēti arī Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam un Jaunatnes politikas īstenošanas plānā 2022.-2024. gadam (projekts)).

Neskatoties uz to, ka visiem izmeklētājiem, kas strādā ar bērniem, saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.1 pantu ir jābūt ieguvušiem obligātās speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, šīs zināšanas vairumā gadījumu nav papildinātas ar zināšanām, kas saistītas ar nepilngadīgo cietušo draudzīgas nopratināšanas metodiku, izmeklētājiem būtu nepieciešams papildināt zināšanas arī par bērnu agrīnās attīstības un vecumposmu psiholoģiju. Speciālistiem ir svarīgi rūpēties, lai bērna nopratināšana noritētu, papildus netraumējot bērnu saistībā ar notikušo likumpārkāpumu. To var panākt, ja nopratināšana notiek bērnam draudzīgā vidē un veidā. Tāpat ir svarīgi, lai būtu nodrošināta iespēja veikt nopratināšanu ar tehnisko līdzekļu palīdzību, lai pasargātu bērnu no atkārtotas nopratināšanas un tiešas līdzdalības tiesas procesā. Nepilngadīgo jāpratina izmeklēšanas darbības veicējam, kuram ir speciālas zināšanas par saskarsmi ar nepilngadīgo kriminālprocesa laikā, pratināšanai jānotiek tam speciāli paredzētās un aprīkotās telpās, kas atbilst bērna individuālajām vajadzībām, tai skaitā bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.

Līdz ar to nepieciešams turpināt darbu, lai veicinātu atbalstu īpaši aizsargājamajiem cietušajiem – izveidojot draudzīgas telpas un izstrādājot metodiskās vadlīnijas vienotiem standartiem telpām, kuras piemērotas noziedzīgos nodarījumos cietušo nepilngadīgo personu pratināšanai, izstrādāt metodisko materiālu izmeklētājiem nepilngadīgo cietušo personu pratināšanā, nodrošinot procesa virzītāju apmācības (Pasākumi darbam ar noziedzīgos nodarījumos cietušajiem bērniem uzlabošanai ir paredzēti arī Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnēs 2022.-2027. gadam ("Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2014.- 2021. gada perioda programmas "Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana" projekts "Atbalsts Barnahus ieviešanai Latvijā"⁸")).

Joprojām nemainīgi liels ir ceļu satiksmes negadījumos cietušo bērnu skaits.^9,10 Ievērojams pārkāpumu skaits ir saistīts ar noteikumu pārkāpšanu, kuri paredz bērnu pārvadāšanai paredzēto drošības līdzekļu lietošanu. Līdz ar to jāplāno pasākumi, pievēršot pastiprinātu uzmanību gan mazāk aizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku, gan autovadītāju dalībai ceļu satiksmē, skaidrojot riskus, kas rodas Ceļu satiksmes noteikumu neievērošanas gadījumos, veicinot atbildības sajūtu ikvienam ceļu satiksmes dalībniekam par savu un citu ceļu satiksmes dalībnieku drošību. Svarīgas ir satiksmes drošības kampaņas, kas maina cilvēku attieksmi un paradumus. Vienlaikus jānorāda, ka ceļu satiksmes negadījumu cietušo bērnu skaita samazināšana nav skatāma atsevišķi no ceļu satiksmes drošības politikas Latvijā kopumā (Ar ceļu satiksmes drošību saistītie jautājumi tiek risināti Ceļu satiksmes drošības plānā 2021.-2027. gadam īstenojamo pasākumu ietvaros).

Nepilnības starpinstitūciju sadarbībā ir būtisks šķērslis noziedzības novēršanas un bērna aizsardzības no noziedzīga nodarījuma pilnvērtīgai īstenošanai. Speciālistiem trūkst izpratnes par starpinstitūciju sadarbības formām. Līdz ar to jāveicina speciālistu izpratne par starpinstitūciju sadarbības formām nepilngadīgo likumpārkāpēju primārās prevencijas pasākumu organizēšanā, preventīvo darbu ar riska grupas nepilngadīgajiem un tiem, kas izdarījuši likumpārkāpumu. Jāturpina darbs pie NPAIS pilnveidošanas, pamatojoties uz funkcionalitātes izpētes rezultātā gūtajiem secinājumiem un ieteiktajiem risinājumiem (NPAIS pilnveidošanas, kā arī bērnu tiesību aizsardzībā iesaistīto speciālistu un starpinstitūciju sadarbības pilnveidošanas pasākumi ir paredzēti Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādņu 2022.-2027. gadam īstenošanas ietvaros).

Bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret noziedzīgu nodarījumu pamatnostādņu 2012.-2019. gadam īstenošana un tajā ietvertais izvērtējums ir skāris tikai valsts pārvaldes iestādes un ministrijas, BTAL 58. pantu īstenojošajām pašvaldībām netika atvēlēta pienācīga loma, nevērtējot un neatspoguļojot tieši pašvaldību veikumu bērnu likumpārkāpumu prevencijas jomā. BTAL 58. panta pirmā daļa nosaka, ka preventīvo darbu ar bērniem veic pašvaldība sadarbībā ar bērnu vecākiem, izglītības iestādēm, pašvaldības vai Valsts policiju, sabiedriskajām organizācijām un citām iestādēm – pēc būtības nosakot veidu, kā būtu organizējams preventīvais darbs pašvaldībās. Taču metodikas un kārtība preventīvā darba veikšanai pašvaldībās atšķiras. Lielākoties pašvaldības organizē šo darbu pēc saviem ieskatiem. Līdz ar to, plānojot pasākumus starpinstitūciju sadarbības uzlabošanas jomā, būtu vērtējamas un ņemamas vērā pēc VBTAI pasūtījuma Latvijas Tiesnešu mācību centra pētnieku kolektīva veiktajā pētījumā "Starpinstitūciju sadarbība bērnu tiesību aizsardzības jomā"¹¹ sniegtās rekomendācijas un metodiskās vadlīnijas "Starpinstitūciju sadarbība bērnu tiesību aizsardzībai pašvaldībās". (Starpinstitūciju sadarbības veicināšanas un pilnveidošanas pasākumi ir plānoti arī Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādņu 2022.-2027. gadam īstenošanas ietvaros).

Lai gan saskaņā ar BTAL 60. pantu jau ir noteikts, ja bērnam, kurš nogādāts policijas iestādē, četru stundu laikā nav iespējams noskaidrot personību un nodot bērnu vecākiem, audžuģimenei, aizbildnim, bērnu aprūpes iestādei, kuru viņš pametis, vai to pilnvarotai personai un ja bērnam kā drošības līdzekli nepiemēro apcietinājumu, bērns jānogādā krīzes centrā, bērnu vecākiem, audžuģimenei, bērnu aprūpes iestādē, kuru viņš pametis, vai to pilnvarotai personai, praksē joprojām pastāv gadījumi, kad bērns tiek nogādāts un izmitināts Valsts policijas profilakses iestādē (Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Nepilngadīgo lietu nodaļa), kas nebūt neatbilst bērna labākajām interesēm un vienlaikus norāda uz nepieciešamību risināt jautājumu par atbilstošu pakalpojumu pieejamību.

Saskaņā ar NVD sniegto informāciju, 2021. gadā stacionāros pakalpojumus saņēmuši 88 pusaudži ar hospitalizācijas diagnozēm, kas saistītas ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem, kas radušies atkarību izraisošo vielu lietošanas dēļ, no tiem 40 – narkotisku un citu psihoaktīvu vielu, 39 – alkohola, 7 – Indijas kaņepju alkaloīdu, 1 – opiātu, 1 – citu stimulatoru (ieskaitot kofeīnu) lietošanas dēļ. Slimnīca "Ģintermuiža" 2021. gadā ir sniegusi stacionāros pakalpojumus 56 pusaudžiem (vecumā no 12 līdz 17 gadiem), no tiem 40 – narkotiku lietotāju rehabilitācija stacionārā bērniem, 8 – obligātā narkoloģiskā palīdzība bērniem (ar bāriņtiesas lēmumu). Salīdzinoši ar citām reģionālajām slimnīcām augsts pusaudžu pacientu skaits 2021. gadā bija Daugavpils reģionālajā slimnīcā – kopā 17 pacienti. Pārējās ārstniecības iestādēs tika sniegti pakalpojumi programmas "Narkoloģija" ietvaros, kas ietver tādas manipulācijas kā pusaudžu detoksikācija un pusaudžu motivācija, kā arī tika sniegti citi terapeitiski pakalpojumi. Tāpat uz bērniem un pusaudžiem ir attiecināmas divas stacionāro medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu programmas: "Obligātā narkoloģiskā palīdzība bērniem pēc bāriņtiesas lēmuma" un "Narkomānu rehabilitācija stacionārā bērniem". Abus minētos pakalpojumus nodrošina slimnīcā "Ģintermuiža". Tā ir vienīgā ārstniecības iestāde Latvijā, kurā sniedz stacionāros medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus bērniem. Šīs programmas ietvaros vienlaicīgi var uzņemt ne vairāk kā 10 pacientus, taču faktiski gultu noslodze visbiežāk nesasniedz plānoto vēlamo pacientu skaitu.

Vienlaikus 2021. gadā Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Nepilngadīgo lietu nodaļā tika ievietotas 88 nepilngadīgās personas, no kurām 42 personas atradās apreibinošu vielu ietekmē (alkoholisko dzērienu un narkotisko vai psihotropo vielu ietekmē). No iepriekš minētām 42 nepilngadīgām personām: 1 bija narkotisko vai psihotropo vielu ietekmē, 3 – alkoholisko un narkotisko vai psihotropo vielu ietekmē un 38 – alkoholisko dzērienu ietekmē. Jānorāda, ka no 42 nepilngadīgām personām tikai 3 nepilngadīgas personas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests hospitalizēja uz ārstniecības iestādi.

Ņemot vērā minēto, secināms, ka ne visos gadījumos bērni vai pusaudži, kas atrodas apreibinošo vielu iespaidā, tiek ievietoti ārstniecības iestādēs, kā arī ne visiem ievietošana stacionārā ir nepieciešama. Vienlaikus bērniem un pusaudžiem apreibinošo vielu iespaidā būtu jānodrošina gan atkarību izraisošo vielu lietošanas profilaktiska konsultācija, gan droša vieta, lai atgūtos no reibuma stāvokļa, kā arī citi iespējami nepieciešamie pakalpojumi. Tāpat būtu jāsaprot, vai ģimenei, no kuras bērns nāk, nav nepieciešams sociālais atbalsts. Līdz ar to tuvākajā laikā būtu risināms jautājums par rīcību gadījumā, kad bērns vai pusaudzis, kas atrodas apreibinošo vielu iespaidā, nonāk atbildīgo dienestu redzeslokā.

2022. gada 25. oktobrī MK apstiprināja VM izstrādāto plānu "Profilakses pasākumu un veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plāns alkoholisko dzērienu un narkotisko vielu lietošanas izplatības mazināšanas jomā 2023.-2025. gadam"¹². Minētajā plānā ir ietverts pasākums 3.4., kas paredz izvērtēt slimnīcā "Ģintermuiža" sniegtā rehabilitācijas pakalpojuma nepilngadīgām personām ar vielu lietošanas traucējumiem programmu, vienlaikus izvērtējot pakalpojuma programmas paplašināšanas iespējas citās ārstniecības iestādēs, tai skaitā multiprofesionālo komandu sniegto pakalpojumu pieejamību. Savukārt minētā plāna 4.3. pasākums paredz veicināt pašvaldības sociālā dienesta, citu iesaistīto pašvaldības iestāžu, veselības, izglītības un tiesībaizsardzības institūciju sadarbību, izstrādājot sadarbības modeli, plānojot un ieviešot jaunus sociālos pakalpojumus pašvaldībā personām ar multiplām problēmām, t.sk. atkarību izraisošo vielu lietošanas traucējumiem, īpaši bērniem, jauniešiem un ģimenēm ar bērniem.

LM ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu nodrošina sociālās rehabilitācijas pakalpojumus personām (gan bērniem, gan pieaugušajiem), kuri ir atkarīgi no apreibinošām vielām un procesiem. VSIA "Slimnīca "Ģintermuiža"" šobrīd uz publiskā iepirkuma rezultātā noslēgta līguma pamata nodrošina valsts finansētu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā pilngadīgām personām, kuras ir atkarīgas no apreibinošām vielām vai procesiem. Vidēji gadā šo pakalpojumu saņem 10 personas un pakalpojuma saņemšanas ilgums ir līdz 1 gadam.

Pakalpojumu bērniem institūcijā (tas ir ar izmitināšanu uz laiku līdz 1 gadam) no 2019. līdz 2021.gadam nodrošināja VSIA "Slimnīca "Ģintermuiža"", kura šobrīd pakalpojuma sniegšanu ir pārtraukusi un LM strādā pie pakalpojuma pilnveides un atsākšanas. Šobrīd notiek sarunas ar potenciālajiem pakalpojuma sniedzējiem, ņemot vērā to, ka šī pakalpojuma izdošanās ir tieši atkarīga no speciālistu pieejamības un gatavības strādāt ar mērķa grupu – bērniem un jauniešiem ar izteiktiem uzvedības traucējumiem, kas radušies apreibinošo vielu lietošanas dēļ. (Pasākumi, kas vērsti uz pakalpojumu pilnveidošanu un ieviešanu ir iekļauti Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam un Plānā sociālo pakalpojumu pilnveidošanai un attīstībai 2022.-2024. gadam).

Ņemot vērā iepriekš minēto, IeM kopā ar iesaistīto institūciju pārstāvjiem ir izstrādājusi Plānu, kurā ir ietverti pasākumi, kas skar:

1) preventīvo pasākumu veikšanu, sabiedrības izglītošanu bērnu izdarīto un pret bērniem vērsto likumpārkāpumu ierobežošanā, speciālistu apmācības bērnu tiesību aizsardzības jomā;

2) to personu, kuras izdarījušas noziedzīgus nodarījumus, tai skaitā pret tikumību un dzimumneaizskaramību, resocializācijas, palīdzības/intervences pakalpojumu pilnveidošanu un uzlabošanu;

3) netraumējošas vides nodrošināšanu noziedzīgos nodarījumos cietušajiem nepilngadīgajiem;

4) starpinstitucionālās sadarbības attīstīšanu, labās prakses izplatīšanu, situācijas bērnu noziedzības jomā regulāru monitoringu.

Minētie pasākumi vienlaikus ir vērsti uz Bērnu, jaunatnes un ģimenes politikas pamatnostādnēs 2022.-2027. gadam noteiktā mērķa "Sekmēt bērnu un jauniešu drošību, attīstību, psiholoģisko un emocionālo labklājību" sasniegšanai definēto rīcības virzienu īstenošanu un papildina Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādņu 2022 -2027. gadam īstenošanai paredzētos pasākumus.

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus un ievērojot bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret noziedzīgiem nodarījumiem starpinstitucionālo raksturu, īpaši to, cik nozīmīgi ir preventīvie un izglītības pasākumi, lai bērnus jau sākotnēji pasargātu no noziedzīgiem nodarījumiem un atturētu no to izdarīšanas, kā arī to, ka šie pasākumi galvenokārt nav tiesībsargājošo iestāžu kompetencē, jo tās visbiežāk saskaras jau ar sekām, kad bērns jau ir izdarījis noziedzīgo nodarījumu vai likumpārkāpumu vai bērns ir jau ir cietis no tā, kā arī ievērojot to, ka Bērnu, jaunatnes un ģimenes politikas pamatnostādnes 2022.-2027.gadam līdz 2022.gada 19.decembrim vēl atradās izstrādes stadijā, izstrādājot Plānu, IeM tajā primāri iekļāva pasākumus, kas ir vērsti uz bērnu noziedzības mazināšanu un bērnu aizsardzību no noziedzīgiem nodarījumiem, ko var īstenot tiesībsargājošās iestādes. Vienlaikus tas nav izsmeļošs bērnu noziedzības faktoru mazinošs pasākumu uzskaitījums, jo liela daļa no citiem nozīmīgiem šo politiku veidojošiem aspektiem jau tiek risināti citu politikas dokumentu izstrādes un īstenošanas ietvarā (piemēram, agrīnās intervences programmas bērniem ar uzvedības traucējumiem, pasākumi vardarbības mazināšanai bērnu vidū, sociālā un psiholoģiskā palīdzība cietušajiem, utt.). Līdz ar to Plāna izstrādes procesā saņemtie priekšlikumi, kas pārsniedz Plāna noteikto tiesībsargājošo institūciju kompetenci un atbildību, tika integrēti citu saistīto nozaru politikas plānošanas dokumentu tvēruma ietvaros. Tādējādi paredzamais Plāna īstenošanas fokuss, kā arī īstenošanas ietekmes ex-post novērtējuma fokuss jau sākotnēji tiek ievirzīts uz tiesībsargājošo iestāžu kompetences koncentrētu un salāgotu kāpināšanu. Savukārt aktivitātes, ar nepārprotami duālu gala ietekmi vai sekundāru ietekmi uz noziegumu pret bērniem vai bērnu noziedzības fenomenu (to iekļaušanas attiecīgo politikas plānošanas dokumentos gadījumā) tiks gan īstenotas, gan arī atbilstoši izvērtētas no daudz visaptverošākas – bērna labbūtības paradigmas.

2.2. Nākotnes izaicinājumi

Plāna izstrādes ietvaros identificēti pasākumi, kas iziet ārpus plāna darbības laika un īstenojami pēctecīgi. Ņemot vērā pasākumu aktualitāti, to īstenošanu jāparedz nākamajā plānošanas periodā no 2025. gada.

Pēc šī Plāna darbības perioda beigām, izvērtējot sasniegtos rezultātus un plānojot attiecīgo politiku nākamajam periodam, ir jāņem vērā šādi nākotnes izaicinājumi:

• izstrādāt informatīvo ziņojumu par iespēju atteikties no nepilngadīgo, kuri izdarījuši kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziedzīgu nodarījumu, saukšanas pie kriminālatbildības, novirzot šādas personas uz audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu sistēmu.

• aizvien plašākas nekavējoša atbalsta sistēmas veidošana:

– bērniem, kuri ir seksuālās vardarbības upuri, lai novērstu atkārtotu vai vēl smagāku bērna viktimizāciju, atbalsts seksuālās vardarbības upuru nevardarbīgajam vecākam.

– bērniem, kuri pastrādājuši smagus vai sevišķi smagus noziedzīgus nodarījumus līdz 14 gadu vecuma sasniegšanai, tai skaitā dzimumnoziegumu jomā.

– vienlīdzīgu iespēju un atbalsta pakalpojumu radīšana riska grupu bērniem.

• Pilnveidot Valsts policijas amatpersonu zināšanas nepilngadīgo personu nopratināšanas jomā, balstoties uz izstrādātajām mācību programmām par strukturētu un daļēji strukturētu vadlīniju pielietošanu nepilngadīgo nopratināšanā.

• Bērnu likumpārkāpumu prevencija ir bērnu tiesību pārkāpumu prevencijas daļa. Eiropas Savienības dokumenti un Eiropas Padomes rekomendācijas nenodala bērnu likumpārkāpumu prevencijai atsevišķus principus vai mērķus, kādi tie tiek izvirzīti bērnu tiesību aizsardzības prevencijai. Ņemot vērā, ka bērnu likumpārkāpumu prevencija ir nesaraujami saistīta ar pozitīvu vidi ģimenē, bērnībā gūto pozitīvo pieredzi, emocionālo labklājību un atbilstošu personības uztveri, nodrošinātām pamatvajadzībām, pietiekamiem ienākumiem un finansiālu stabilitāti, kvalitatīvu izglītību, pašrealizēšanās iespējām darbā, kultūrā un sportā, nepieciešams izvērtēt iespējas bērnu noziedzības novēršanas jautājumus risināt iekļaujot tos bērnu, jaunatnes un ģimenes rīcībpolitikā, tādejādi nodrošinot vienotu sistēmisku un integrētu politikas plānošanu, mazinot sadrumstalotību un vienlaikus samazinot politikas plānošanas dokumentu skaitu.

3. Pasākumu plāns

4. Teritoriālā perspektīva

Aptver visu Latvijas Republikas teritoriju.

5. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu

Kopsavilkums par plānā iekļauto uzdevumu īstenošanai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu (euro)