Eiropas Padomes Konvencija par bērnu aizsardzību pret seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību

Lansarote, 2007. gada 25. oktobrī

Preambula

Eiropas Padomes dalībvalstis un citas valstis, kas parakstījušas šo konvenciju,

ņemot vērā to, ka Eiropas Padomes mērķis ir panākt lielāku vienotību starp tās dalībvalstīm;

ņemot vērā to, ka ikvienam bērnam ir tiesības saņemt no savas ģimenes, sabiedrības un valsts tādu aizsardzību, kāda atbilst nepilngadīgā statusam;

ievērojot to, ka bērnu seksuāla izmantošana, īpaši bērnu pornogrāfija un prostitūcija un visas seksuālās vardarbības formas pret bērniem, tostarp ārvalstīs izdarītie nodarījumi, kaitē bērnu veselībai un psihosociālajai attīstībai;

ievērojot to, ka bērnu seksuālā izmantošanas un pret bērniem vērstās seksuālās vardarbības nodarījumu skaits ir sasniedzis satraucošus apmērus gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī, īpaši attiecībā uz to, ka bērni un nodarījumu veicēji arvien vairāk izmanto informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT), un to, ka, lai pasargātu bērnus no šādas seksuālās izmantošanas un seksuālās vardarbības un lai minētās parādības apkarotu, ir nepieciešama starptautiska sadarbība;

ņemot vērā to, ka bērnu labklājība un intereses ir visu dalībvalstu pamatvērtības un tās ir jāveicina bez kādas diskriminācijas;

atgādinot par trešajā Eiropas Padomes valstu un valdību vadītāju sanāksmē pieņemto rīcības plānu (Varšavā, 2005. gada 16.-17. maijā), kurā izteikts aicinājums rūpīgi izstrādāt pasākumus, lai apturētu bērnu seksuālo izmantošanu;

atgādinot par Ministru komitejas Ieteikumu Nr. R (91) 11 par bērnu un jauniešu seksuālo izmantošanu, pornogrāfiju, prostitūciju un tirdzniecību, Ieteikumu Rec(2001)16 par bērnu aizsardzību pret seksuālo izmantošanu un Konvenciju par kibernoziegumiem (ETS Nr. 185), īpaši tās 9. pantu, kā arī Eiropas Padomes Konvenciju par cilvēku tirdzniecības apkarošanu (CETS Nr. 197);

paturot prātā Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju (1950, ETS Nr. 5), pārskatīto Eiropas Sociālo hartu (1996, ETS Nr. 163) un Eiropas Konvenciju par bērnu tiesību piemērošanu (1996, ETS Nr. 160);

tāpat paturot prātā Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par bērna tiesībām, īpaši tās 34. pantu, Papildu protokolu par tirdzniecību ar bērniem, bērna prostitūciju un bērna pornogrāfiju, Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību Protokols par cilvēku tirdzniecības, jo sevišķi tirdzniecības ar sievietēm un bērniem, novēršanu, apkarošanu un sodīšanu par to, kā arī Starptautiskās Darba organizācijas konvenciju par bērnu darba ļaunāko formu aizliegšanu un tūlītēju rīcību to izskaušanai;

paturot prātā Eiropas Savienības Padomes 2003. gada 22. decembra Pamatlēmumu 2004/68/JHA par bērnu seksuālās izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu, Eiropas Savienības Padomes 2001. gada 15. marta Pamatlēmumu 2001/220/JHA par cietušo statusu kriminālprocesā un Eiropas Savienības Padomes 2002. gada 19. jūlija Pamatlēmumu 2002/629/JHA par cilvēku tirdzniecības apkarošanu;

ņemot vērā citus attiecīgos starptautiskos dokumentus un programmas šajā jomā, tostarp Stokholmas deklarāciju un rīcības plānu, kas pieņemti Pirmajā pasaules kongresā pret bērnu komerciālu seksuālo izmantošanu (1996. gada 27.-31. augustā), Jokohamas kopējās saistības, kas pieņemtas Otrajā pasaules kongresā pret bērnu komerciālu seksuālo izmantošanu (2001. gada 17.-20. decembrī), Budapeštas saistības un rīcības plānu, kas pieņemti Otrā pasaules kongresa pret bērnu komerciālu seksuālo izmantošanu sagatavošanās konferencē (2001. gada 20.-21. novembrī), Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas Rezolūciju S-27/2 "Bērniem piemērota pasaule" un trīs gadu programmu "Veidojot Eiropu bērniem un kopā ar tiem", kas pieņemta pēc trešās sanāksmes un ko uzsāka Monako konference (2006. gada 4.-6. aprīlī);

apņemoties efektīvi līdzdarboties kopēja mērķa sasniegšanai, lai neatkarīgi no tā, kas ir nodarījuma veicējs, aizsargātu bērnus pret seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību un lai nodrošinātu cietušajiem palīdzību;

ņemot vērā nepieciešamību sagatavot vispusīgu starptautisku dokumentu, kas būtu centrēts uz preventīviem, aizsardzības un krimināltiesību aspektiem saistībā ar cīņu pret bērnu seksuālās izmantošanas un seksuālās vardarbības pret bērniem visām formām un kas nosaka īpašu uzraudzības mehānismu,

ir vienojušās par turpmāko.

1. nodaļa. Mērķi, diskriminācijas aizlieguma princips un definīcijas

1. pants. Mērķi

1. Šīs konvencijas mērķi ir šādi:

a) nepieļaut un apkarot bērnu seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību pret bērniem;

b) aizsargāt to bērnu tiesības, kuri cietuši no seksuālas izmantošanas un seksuālas vardarbības;

c) veicināt sadarbību valstī un starptautisko sadarbību pret bērnu seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību pret bērniem.

2. Lai nodrošinātu to, ka Puses efektīvi īsteno šos noteikumus, Konvencija nosaka īpašu uzraudzības mehānismu.

2. pants. Diskriminācijas aizlieguma princips

Puses, īstenojot šīs konvencijas noteikumus, it īpaši veicot cietušo tiesību aizsardzības pasākumus, nodrošina to, ka ir aizliegta jebkāda diskriminācija neatkarīgi no tā, vai tās pamatā būtu personas dzimums, rase, ādas krāsa, valoda, reliģija, politiskie vai citi uzskati, valstiskā vai sociālā izcelsme, piederība mazākumtautībai, īpašums, izcelšanās, seksuālā orientācija, veselības stāvoklis, invaliditāte vai cits statuss.

3. pants. Definīcijas

Šajā konvencijā:

a) ar terminu "bērns" apzīmē ikvienu personu, kas jaunāka par 18 gadiem;

b) ar terminu "seksuāla izmantošana un seksuāla vardarbība pret bērnu" apzīmē rīcību, kas minēta šīs konvencijas 18.-23. pantā;

c) ar terminu "cietušais" apzīmē ikvienu bērnu, kas ir seksuāli izmantots un vai ir seksuālās vardarbības upuris.

2. nodaļa. Preventīvie pasākumi

4. pants. Principi

Ikviena Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai nepieļautu bērnu nekāda veida seksuālo izmantošanu un seksuālo vardarbību pret tiem un lai bērnus aizsargātu.

5. pants. Ar bērniem strādājošu personu pieņemšana darbā, mācības un informētība

1. Ikviena Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai veicinātu to, ka par bērnu aizsardzību un tiesībām ir informētas personas, kurām ir regulāra saskare ar bērniem izglītības, veselības, sociālās aizsardzības, tiesību un tiesību aizsardzības nozarēs un jomās, kas attiecas uz sportu, kultūru un brīvā laika aktivitātēm.

2. Ikviena Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka 1. punktā minētajām personām ir atbilstošas zināšanas par bērnu seksuālo izmantošanu un seksuālo vardarbību pret bērniem, par veidiem, kā to noteikt, un par 12. panta 1. punktā minēto iespēju.

3. Ikviena Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai saskaņā ar valsts tiesību aktiem nodrošinātu to, ka uz profesijām, kurās ir regulāra saskare ar bērniem, nepretendē personas, kas atzītas par vainīgām bērnu seksuālā izmantošanā vai seksuālā vardarbībā pret bērniem.

6. pants. Bērnu izglītošana

Ikviena Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka, apgūstot pamatskolas un vidusskolas izglītību, bērni saņem informāciju par seksuālās izmantošanas un seksuālās vardarbības risku, kā arī par sevis pasargāšanas veidiem, kas pielāgoti viņu attīstības posmam. Šāda informācija, ko attiecīgajā gadījumā sniedz sadarbībā ar vecākiem, ir jādod, vispārīgi informējot par seksualitāti un pievēršot īpašu uzmanību riska situācijām, sevišķi tām, kurās iesaistīta jauno informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana.

7. pants. Preventīvās iesaistīšanās programmas vai pasākumi

Ikviena Puse nodrošina to, ka personām, kuras baidās no tā, ka tās varētu izdarīt kādu no šajā konvencijā noteiktajiem nodarījumiem, attiecīgā gadījumā ir pieejamas efektīvas iesaistīšanās programmas vai pasākumi, kas paredzēti, lai izvērtētu un novērstu nodarījuma izdarīšanas risku.

8. pants. Pasākumi plašai sabiedrībai

1. Ikviena Puse veicina vai organizē plašai sabiedrībai paredzētas informatīvās kampaņas, kurās informē par bērnu seksuālo izmantošanu un seksuālo vardarbību pret bērniem, un par veicamajiem preventīvajiem pasākumiem.

2. Ikviena Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai atturētu vai aizliegtu izplatīt tādus materiālus, kas reklamē šajā konvencijā noteikto nodarījumu izdarīšanu.

9. pants. Bērnu, privātā sektora, plašsaziņas līdzekļu un pilsoniskās sabiedrības līdzdalība

1. Ikviena Puse mudina bērnus iesaistīties atbilstoši viņu attīstības posmam valsts politikas, programmu un citu ierosinājumu izstrādē un īstenošanā, ko veic, lai cīnītos ar bērnu seksuālo izmantošanu un seksuālo vardarbību pret bērniem.

2. Ikviena Puse mudina privāto sektoru, īpaši informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sektoru, tūrisma un ceļojumu nozari un banku un finanšu sektoru, kā arī pilsonisko sabiedrību piedalīties politikas izstrādē un īstenošanā, lai nepieļautu bērnu seksuālo izmantošanu un seksuālo vardarbību pret bērniem un īstenotu iekšējos tiesību aktus, izmantojot pašregulāciju vai līdzreglamentāciju.

3. Ikviena Puse mudina plašsaziņas līdzekļus sniegt atbilstošu informāciju par visiem bērnu seksuālās izmantošanas un seksuālās vardarbības pret bērniem aspektiem, respektējot plašsaziņas līdzekļu neatkarību un preses brīvību.

4. Ikviena Puse mudina finansēt, tostarp ar konkrētā gadījumā izveidotu fondu palīdzību, projektus un programmas, ko realizē pilsoniskā sabiedrība, lai nepieļautu bērnu seksuālo izmantošanu un seksuālo vardarbību pret tiem un lai bērnus no tām aizsargātu.

3. nodaļa. Specializētās institūcijas un koordinējošās iestādes

10. pants. Valsts koordinācijas un sadarbības pasākumi

1. Ikviena Puse veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu koordināciju valsts vai vietējā līmenī starp dažādām iestādēm, kuras ir atbildīgas par bērnu aizsardzību pret seksuālo izmantošanu un seksuālo vardarbību, tās nepieļaušanu un apkarošanu, īpaši izglītības sektorā, veselības sektorā, sociālo pakalpojumu jomā un izpildvaras un tiesu iestādēs.

2. Ikviena Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai izveidotu vai noteiktu:

a) neatkarīgas valsts vai vietējās institūcijas, kas veicinātu bērnu tiesību ievērošanu un tās aizstāvētu, un lai nodrošinātu, ka tām ir noteikti resursi un pienākumi;

b) mehānismus datu vākšanai vai kontaktpunktiem valsts vai vietējā līmenī un sadarbībā ar pilsonisko sabiedrību, lai, pienācīgi ievērojot prasības, kas attiecas uz personas datu aizsardzību, varētu pētīt un izvērtēt tādu parādību kā bērnu seksuālā izmantošana un seksuālā vardarbība pret bērniem.

3. Ikviena Puse veicina sadarbību starp kompetentām valsts iestādēm, pilsonisko sabiedrību un privāto sektoru, lai labāk pasargātu bērnus no seksuālās izmantošanas un seksuālās vardarbības un minētās parādības apkarotu.

4. nodaļa. Aizsardzības pasākumi un palīdzība cietušajiem

11. pants. Principi

1. Ikviena Puse izstrādā efektīvas sociālās programmas un daudznozaru struktūras, lai sniegtu nepieciešamo atbalstu cietušajiem, viņu tuviniekiem un jebkurai personai, kura ir atbildīga par viņu aprūpi.

2. Ikviena Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka situācijā, kad nevar noteikt cietušā vecumu un ir pamats aizdomām, ka cietušais ir bērns, aizsardzības un palīdzības pasākumi, kas paredzēti bērniem, viņam tiek nodrošināti līdz viņa vecuma noskaidrošanai.

12. pants. Ziņošana par aizdomām, ka notikusi seksuālā izmantošana vai seksuālā vardarbība

1. Ikviena Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka valsts tiesību aktu uzliktie konfidencialitātes nosacījumi atsevišķu profesiju pārstāvjiem, kuriem ir jāstrādā saskarē ar bērniem, nekavē šos darbiniekus ziņot dienestiem, kuri ir atbildīgi par bērnu aizsardzību, par jebkuru situāciju, saistībā ar kuru viņiem ir pamatotas aizdomas, ka bērns ir cietis no seksuālas izmantošanas vai seksuālas vardarbības.

2. Ikviena Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai veicinātu to, ka jebkura persona, kura zina vai kurai labā ticībā ir aizdomas par bērnu seksuālu izmantošanu vai seksuālu vardarbību pret bērniem, par šiem faktiem informētu kompetentās iestādes.

13. pants. Palīdzības līnijas

Ikviena Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai veicinātu un atbalstītu tādu informatīvo pakalpojumu izveidi kā telefona vai interneta palīdzības līnijas, lai zvanītājiem sniegtu konsultācijas, arī konfidenciāli vai respektējot viņu anonimitāti.

14. pants. Palīdzība cietušajiem

1. Ikviena Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai īstermiņā un ilgtermiņā palīdzētu cietušajiem fiziskās un psihosociālās atlabšanas procesā. Veicot šajā punktā minētos pasākumus, jāņem vērā bērna viedoklis, vajadzības un bažas.

2. Ikviena Puse veic pasākumus saskaņā ar valsts tiesību aktiem, lai sadarbotos ar nevalstiskajām organizācijām, citām attiecīgajām organizācijām un pilsoniskās sabiedrības struktūrām, kas sniedz palīdzību cietušajiem.

3. Kad vecāki vai personas, kuru aprūpē atrodas bērns, ir iesaistīti viņa seksuālajā izmantošanā vai seksuālajā vardarbībā pret viņu, tad to procedūru vidū, kuras veic, piemērojot 11. panta 1. punktu, ir:

- iespēja pārvietot par izdarītāju uzskatīto personu;

- iespēja izņemt cietušo no viņa ģimenes. Šādas izņemšanas apstākļi un ilgums ir jānosaka saskaņā ar bērna interesēm.

4. Ikviena Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka cietušajam tuvās personas attiecīgajā gadījumā saņem terapeitisko palīdzību, jo īpaši neatliekamo psiholoģisko aprūpi.

5. nodaļa. Pasākumu programmas vai pasākumi

15. pants. Vispārējie principi

1. Ikviena Puse saskaņā ar valsts tiesību aktiem nodrošina vai veicina efektīvas pasākumu programmas vai pasākumus personām, kuras minētas 16. panta 1. un 2. punktā, un to dara, lai nepieļautu un mazinātu pret bērniem vērstu seksuālo nodarījumu atkārtotas izdarīšanas risku. Šādām programmām vai pasākumiem jābūt pieejamiem jebkurā laikā, kamēr ilgst kriminālprocess, cietumā vai ārpus tā, kā to nosaka valsts tiesību akti.

2. Ikviena Puse saskaņā ar valsts tiesību aktiem nodrošina vai veicina partnerattiecību vai cita veida sadarbības veidošanu starp kompetentām institūcijām, tostarp veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu, tiesu iestādēm un citām instancēm, kuras ir atbildīgas par 16. panta 1. un 2. punktā minēto personu uzraudzību.

3. Lai identificētu piemērotas programmas vai pasākumus, ikviena Puse saskaņā ar valsts tiesību aktiem nodrošina to, ka tiek izvērtēta tādu nodarījumu bīstamība un atkārtotas izdarīšanas risks, kuri noteikti šajā konvencijā un kurus veic 16. panta 1. un 2. punktā minētās personas.

4. Ikviena Puse saskaņā ar valsts tiesību aktiem nodrošina to, ka tiek izvērtēta īstenotā programma un pasākumi.

16. pants. Personas, kurām paredzētas pasākumu programmas un pasākumi

1. Ikviena Puse saskaņā ar valsts tiesību aktiem nodrošina to, ka personām, pret kurām uzsākts kriminālprocess saistībā ar kādu šajā konvencijā noteikto nodarījumu, ir pieejamas 15. panta 1. punktā minētās programmas vai pasākumi, ja tie nenodara kaitējumu vai nav pretrunā tiesībām uz aizstāvību un prasībām par taisnīgu un objektīvu tiesu, it īpaši ņemot vērā normas par nevainīguma prezumpciju.

2. Ikviena Puse saskaņā ar valsts tiesību aktiem nodrošina to, ka personām, kuras ir notiesātas par jebkuru šajā konvencijā noteikto nodarījumu, ir pieejamas 15. panta 1. punktā minētās programmas un pasākumi.

3. Ikviena Puse saskaņā ar valsts tiesību aktiem nodrošina to, ka pasākumu programmas vai pasākumi tiek izstrādāti vai pielāgoti tā, lai atbilstu to bērnu attīstības vajadzībām, kuri ir izdarījuši seksuālus pārkāpumus, tostarp to bērnu vajadzībām, kuri ir jaunāki par vecumu, ar kuru iestājas kriminālatbildība, un lai tādējādi pievērstos viņu seksuālās uzvedības problēmām.

17. pants. Informācija un piekrišana

1. Ikviena Puse saskaņā ar valsts tiesību aktiem nodrošina to, lai 16. pantā minētās personas, kurām ir piedāvātas pasākumu programmas vai pasākumi, būtu pilnībā informētas par piedāvājuma iemesliem un piekristu programmai vai pasākumam, pilnībā zinot faktus.

2. Ikviena Puse saskaņā ar valsts tiesību aktiem nodrošina to, lai personas, kurām ir piedāvātas pasākumu programmas vai pasākumi, varētu no tiem attiekties, un, ja runa ir par notiesātām personām, - lai tās būtu informētas par to, kādas ir atteikšanās iespējamās sekas.

6. nodaļa. Materiālās krimināltiesības

18. pants. Seksuālā vardarbība

1. Ikviena Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka krimināli sodāmas ir šādas tīši veiktas darbības:

a) seksuālās darbības ar bērnu, kas saskaņā ar attiecīgiem valsts tiesību aktiem nav sasniedzis dzimumdzīves uzsākšanas vecumu;

b) iesaistīšanās seksuālās darbībās ar bērnu:

- izmantojot fizisku ietekmēšanu, spēku vai draudus vai

- ļaunprātīgi izmantojot atzītu aizbildnību, varu vai ietekmi uz bērnu, tostarp ģimenē, vai

- izmantojot situāciju, kad bērns ir sevišķi neaizsargāts, jo īpaši garīgās atpalicības, fizisku traucējumu vai atkarības dēļ.

2. Saistībā ar šā panta 1. punktu ikviena Puse nosaka, līdz kādam vecumam bērnu ir aizliegts iesaistīt seksuālās darbībās.

3. Šā panta 1. punkta a) apakšpunkts neregulē labprātīgas seksuālas darbības starp nepilngadīgajiem.

19. pants. Nodarījumi, kas saistīti ar bērnu prostitūciju

1. Ikviena Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka krimināli sodāmas ir šādas tīši veiktas darbības:

a) bērna iesaistīšana prostitūcijā vai bērna pamudināšana nodarboties ar prostitūciju;

b) bērna piespiešana nodarboties ar prostitūciju vai peļņas gūšana no tās, vai bērna citāda veida izmantošana šādiem mērķiem;

c) bērnu prostitūcijas pakalpojumu izmantošana.

2. Šajā pantā ar terminu "bērnu prostitūcija" apzīmē bērna izmantošanu seksuālām darbībām, par ko tiek dota vai solīta samaksa naudā vai cita veida atlīdzība vai kompensācija, neatkarīgi no tā, vai šāda samaksa, solījums vai kompensācija tiek dota bērnam vai kādai trešai personai.

20. pants. Nodarījumi, kas saistīti ar bērnu pornogrāfiju

1. Ikviena Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka ir krimināli sodāmas šādas tīši veiktas darbības, kas izdarītas bez attiecīgām tiesībām:

a) bērnu pornogrāfijas materiālu izgatavošana;

b) bērnu pornogrāfijas materiālu piedāvāšana vai nodošana rīcībā;

c) bērnu pornogrāfijas materiālu izplatīšana vai pārraidīšana;

d) bērnu pornogrāfijas materiālu iegāde sev vai citai personai;

e) bērnu pornogrāfijas materiālu glabāšana;

f) apzināta bērnu pornogrāfijas materiālu iegūšana, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.

2. Šajā pantā ar terminu "bērnu pornogrāfija" apzīmē jebkuru materiālu, kurā vizuāli attēlots bērns, kas ir iesaistīts reālās vai neīstās nepārprotami seksuālās darbībās vai jebkādi vizuāli bērna dzimumorgānu attēli, kas paredzēti seksuāliem mērķiem.

3. Ikviena Puse var paturēt tiesības pilnībā vai daļēji nepiemērot šā panta 1. punkta a) un e) apakšpunktā noteikto attiecībā uz tādu pornogrāfisko materiālu izgatavošanu un glabāšanu:

- kuros ir vienīgi neīsti attēlojumi vai reāli attēli ar neeksistējošu bērnu;

- kuros ir iesaistīti bērni, kas sasnieguši 18. panta 2. punktā minēto vecumu un kas paši šos materiālus izgatavo un glabā, ja šie materiāli izgatavoti ar viņu atļauju un vienīgi viņu personiskai lietošanai.

4. Ikviena Puse var paturēt tiesības pilnībā vai daļēji nepiemērot šā panta 1. punkta f) apakšpunktu.

21. pants. Nodarījumi, kas saistīti ar bērnu piedalīšanos pornogrāfiskās izrādēs

1. Ikviena Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka krimināli sodāmas ir šādas tīši veiktas darbības:

a) bērna iesaistīšana pornogrāfiskās izrādēs vai bērna pamudināšana tajās piedalīties;

b) bērna piespiešana piedalīties pornogrāfiskās izrādēs vai peļņas gūšana no tās, vai bērna citāda veida izmantošana šādiem mērķiem;

c) apzināta tādu pornogrāfisku izrāžu apmeklēšana, kurās iesaistīti bērni.

2. Ikviena Puse var paturēt tiesības ierobežot šā panta 1. punkta c) apakšpunkta piemērošanu gadījumos, kad bērni ir bijuši iesaistīti vai piespiesti saskaņā ar šā panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktu.

22. pants. Bērnu pavešana netiklībā

Ikviena Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai krimināli sodītu par to, ka bērnu, kas nav sasniedzis 18. panta 2. punktā minēto vecumu, seksuālos nolūkos apzināti padara par liecinieku seksuālai vardarbībai vai seksuālām darbībām, pat ja viņš tajās nepiedalās.

23. pants. Uzmākšanās bērniem seksuālos nolūkos

Ikviena Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai krimināli sodītu par to, ka pieaugušais apzināti ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju starpniecību izsaka piedāvājumu satikties ar bērnu, kas nav sasniedzis 18. panta 2. punktā minēto vecumu, lai pret viņu veiktu kādu no 18. panta 1. punkta a) apakšpunktā vai 20. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktajiem nodarījumiem, ja pēc šī piedāvājuma izteikšanas ir veiktas materiālas darbības, lai minētā tikšanās notiktu.

24. pants. Veicināšana vai atbalstīšana un mēģinājums

1. Ikviena Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai noteiktu par krimināli sodāmu nodarījumu to, ka apzināti tiek veicināts vai atbalstīts kāds no šajā konvencijā minētajiem nodarījumiem.

2. Ikviena Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai noteiktu par krimināli sodāmu nodarījumu jebkuru mēģinājumu apzināti izdarīt šajā konvencijā minēto nodarījumu.

3. Ikviena Puse var paturēt tiesības pilnībā vai daļēji nepiemērot šā panta 2. punktu nodarījumiem, kas minēti 20. panta 1. punkta b), d), e) un f) apakšpunktā, 21. panta 1. punkta c) apakšpunktā, 22. un 23. pantā.

25. pants. Jurisdikcija

1. Ikviena Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai noteiktu savu jurisdikciju attiecībā uz jebkuru šajā konvencijā noteikto nodarījumu, ja nodarījums izdarīts:

a) tās teritorijā vai

b) uz kuģa, kura karogvalsts ir minētā Puse, vai

c) uz gaisa kuģa, kas reģistrēts saskaņā ar minētās Puses tiesību aktiem, vai

d) tad, ja to izdarījis kāds tās pilsonis vai

e) ja nodarījumu izdarījusi persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir tās teritorijā.

2. Ikviena Puse velta pūles, lai veiktu nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus ar nolūku noteikt savu jurisdikciju attiecībā uz jebkuru šajā konvencijā noteikto nodarījumu, ja nodarījums izdarīts pret kādu šīs valsts pilsoni vai personu, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir tās teritorijā.

3. Ikviena Puse parakstīšanas laikā vai tad, kad deponē ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu, ar Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu deklarāciju var paziņot, ka patur tiesības nepiemērot vai tikai īpašos gadījumos piemērot šā panta 1. punkta e) apakšpunktā minētos jurisdikcijas noteikumus.

4. Attiecībā uz kriminālvajāšanu par nodarījumiem, kas noteikti šīs konvencijas 18., 19. pantā, 20. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 21. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, ikviena Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka tās jurisdikcija attiecībā uz šā panta 1. punkta d) apakšpunktu nav atkarīga no nosacījuma, ka šie nodarījumi ir krimināli sodāmi to izdarīšanas vietā.

5. Ikviena Puse, parakstot vai deponējot ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu, ar Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu deklarāciju var paziņot, ka patur tiesības ierobežot šā panta 4. punkta piemērošanu attiecībā uz 18. panta 1. punkta b) apakšpunkta otrajā un trešajā atkāpē minētajiem nodarījumiem gadījumos, ja tās pilsoņa pastāvīgā dzīvesvieta ir tās teritorijā.

6. Attiecībā uz kriminālvajāšanu par nodarījumiem, kas noteikti šīs konvencijas 18., 19. pantā, 20. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 21. pantā, ikviena Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka tās jurisdikcija attiecībā uz šā panta 1. punkta d) un e) apakšpunktu nav atkarīga no nosacījuma, ka kriminālvajāšanu var ierosināt tikai pēc tam, kad cietušais iesniedzis ziņojumu, vai pēc tam, kad apsūdzību cēlusi valsts, kurā nodarījums ir izdarīts.

7. Ikviena Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai noteiktu savu jurisdikciju attiecībā uz šajā konvencijā minētajiem nodarījumiem tādos gadījumos, kad iespējamais pārkāpējs atrodas tās teritorijā un kad viņu nevar izdot citai Pusei, pamatojoties uz viņa pilsonību.

8. Ja vairāk nekā viena Puse pretendē uz to, ka iespējamais nodarījums, kas noteikts šajā konvencijā, ir tās jurisdikcijā, tad iesaistītās Puses attiecīgajā gadījumā savstarpēji apspriežas, lai noteiktu vispiemērotāko jurisdikciju kriminālvajāšanas veikšanai.

9. Neskarot starptautisko tiesību vispārējos noteikumus, šī konvencija pieļauj ikvienu kriminālo jurisdikciju, ko piemēro Puse saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

26. pants. Juridisko personu atbildība

1. Ikviena Puse veic nepieciešamos normatīvos un cita veida pasākumus, lai nodrošinātu to, ka juridiskas personas var saukt pie atbildības par šajā konvencijā noteiktajiem nodarījumiem, kurus viņu labā ir izdarījusi kāda fiziska persona, kas rīkojusies individuāli vai juridiskas personas struktūras sastāvā, būdama vadītāja statusā attiecīgajā juridiskajā personā, un kas minētos nodarījumus veikusi, pamatojoties uz:

a) pilnvarām pārstāvēt juridisko personu;

b) pilnvarām pieņemt lēmumus juridiskās personas vārdā;

c) pilnvarām veikt juridiskās personas iekšējo kontroli.

2. Neatkarīgi no šā panta 1. punktā minētajiem gadījumiem ikviena Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka juridisku personu var saukt pie atbildības tad, ja, nepastāvot uzraudzībai vai kontrolei, kas jāveic 1. punktā minētajai fiziskajai personai, šīs juridiskās personas pakļautībā esošajai fiziskajai personai ir kļuvis iespējams minētās juridiskās personas labā izdarīt kādu no šajā konvencijā noteiktajiem nodarījumiem.

3. Saskaņā ar attiecīgas Puses tiesību principiem juridiskām personām var būt kriminālatbildība, civiltiesiskā vai administratīvā atbildība.

4. Šāda atbildība neskar to fizisko personu kriminālatbildību, kuras ir izdarījušas nodarījumu.

27. pants. Sods un līdzekļi

1. Ikviena Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka par šajā konvencijā noteiktajiem nodarījumiem, ņemot vērā to smagumu, piemēro efektīvu, samērīgu un preventīvu sodu. Šāds sods var būt brīvības atņemšana, kas var veicināt izdošanu.

2. Ikviena Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai juridiskās personas, kas ir atbildīgas saskaņā ar 26. pantu, saņemtu efektīvu, samērīgu un preventīvu sodu, kas var būt krimināls un nekrimināls naudas sods un var ietvert citus pasākumus, tostarp:

a) atņemt tiesības saņemt valsts pabalstus vai atbalstu;

b) uz laiku vai pastāvīgi aizliegt veikt komercdarbību;

c) pakļaut tiesiskai uzraudzībai;

d) likvidēšanu tiesas ceļā.

3. Ikviena Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai

a) izņemtu un konfiscētu:

- preces, dokumentus un citus līdzekļus, kuri izmantoti šajā konvencijā noteikto nodarījumu veikšanā vai izdarīšanas veicināšanā;

- ienākumus, kas gūti no šādiem nodarījumiem, vai īpašumu, kura vērtība atbilst šādiem ienākumiem;

b) uz laiku vai pavisam slēgtu iestādes, kas izmantotas šajā konvencijā noteikto nodarījumu izdarīšanā, neskarot labticīgo trešo personu tiesības, vai uz laiku vai pavisam aizliegtu izdarītājam veikt profesionālu vai brīvprātīgu darbību, kura ietver saskari ar bērniem un saistībā ar kuru nodarījums izdarīts.

4. Ikviena Puse var veikt citus pasākumus attiecībā uz izdarītājiem, piemēram, atņemt vecāku tiesības vai veikt notiesāto personu monitoringu vai uzraudzību.

5. Ikviena Puse var nolemt, ka noziedzīgi iegūtos līdzekļus vai īpašumu, kas konfiscēts saskaņā ar šo pantu, var iekļaut īpašā fondā, lai finansētu preventīvās un palīdzības programmas, kas paredzētas personām, kuras cietušas no jebkura šajā konvencijā noteiktā nodarījuma.

28. pants. Atbildību pastiprinoši apstākļi

Ikviena Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai turpmāk minētie apstākļi, ja vien tie neveido esošā nodarījuma sastāvu, saskaņā ar valsts tiesību aktiem tiktu ņemti vērā kā atbildību pastiprinoši apstākļi, kad tiek noteikts sods par šajā konvencijā minētajiem nodarījumiem:

a) nodarījuma dēļ radies nopietns kaitējums cietušās personas fiziskajai vai garīgajai veselībai;

b) nodarījuma sākumā vai laikā izmantota spīdzināšana vai nopietna vardarbība;

c) nodarījums izdarīts pret īpaši neaizsargātu personu;

d) nodarījumu izdarījis ģimenes loceklis, persona, kas dzīvo kopā ar cietušo bērnu, vai persona, kas ļaunprātīgi izmantojusi savu stāvokli;

e) nodarījumu izdarījušas vairākas personas kopā;

f) nodarījumu izdarījusi organizēta grupa;

g) nodarījumu izdarījusi persona, kas jau iepriekš ir bijusi tiesāta par šādiem nodarījumiem.

29. pants. Agrāka sodāmība

Ikviena Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai, nosakot sodu, nodrošinātu iespēju ņemt vērā citas Puses piespriesto sodu par šajā konvencijā noteiktajiem nodarījumiem.

7. nodaļa. Izmeklēšana, kriminālvajāšana un procesuālās tiesības

30. pants. Principi

1. Ikviena Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka izmeklēšanas un kriminālprocesa gaitā tiktu ņemtas vērā bērna intereses un ievērotas viņa tiesības.

2. Ikviena Puse pret cietušajiem izmanto aizsargājošu pieeju, nodrošinot to, lai izmeklēšana un tiesvedība krimināllietā nepasliktinātu bērna stāvokli pēc piedzīvotās traumas un lai pēc kriminālprocesuālajām darbībām attiecīgajā gadījumā tiktu sniegta palīdzība.

3. Ikviena Puse nodrošina to, lai izmeklēšanu un tiesvedību krimināllietā uztvertu par prioritāti un lai izmeklēšana un tiesvedība krimināllietā noritētu bez nepamatotas kavēšanās.

4. Ikviena Puse nodrošina to, lai šajā nodaļā noteiktie pasākumi neskartu aizstāvības tiesības un prasību par taisnīgu un objektīvu tiesu saskaņā ar Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pantu.

5. Ikviena Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus saskaņā ar valsts tiesību aktos noteiktajiem pamatprincipiem:

- lai nodrošinātu efektīvu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par šajā konvencijā noteiktajiem nodarījumiem, attiecīgā situācijā atļaujot veikt slepenas operācijas;

- lai personas, kas cietušas no 20. pantā minētajiem nodarījumiem, vienībām vai izmeklēšanas iestādēm būtu iespējams identificēt, it īpaši veicot bērnu pornogrāfisko materiālu analīzi, piemēram, fotogrāfiju un tādu audiovizuālo ierakstu analīzi, kas ir pārraidīti vai kā citādi darīti pieejami, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.

31. pants. Vispārējie aizsardzības pasākumi

1. Ikviena Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai aizsargātu cietušo tiesības un intereses, tostarp īpašās vajadzības, kādas tiem ir liecinieku statusā, visos izmeklēšanas un kriminālvajāšanas posmos:

a) informējot viņus par viņu tiesībām un pieejamiem pakalpojumiem un, ja viņi vēlas saņemt šādu informāciju, par pasākumiem, kas uzsākti pēc viņu sūdzības saņemšanas, apsūdzībām, vispārējo izmeklēšanas un kriminālvajāšanas gaitu un viņu nozīmi šajā procesā, kā arī viņu lietas iznākumu;

b) nodrošinot vismaz tajos gadījumos, kad cietušie un viņu ģimenes var būt apdraudētas, lai viņi ir informēti, ja nepieciešams, par to, kad apsūdzētā vai notiesātā persona tiks īslaicīgi vai pavisam atbrīvota;

c) atbilstoši valsts procesuālajām normām dodot viņiem iespēju tikt uzklausītiem, sniegt pierādījumus un izvēlēties līdzekļus, saskaņā ar kuriem tieši vai ar starpnieku palīdzību dara zināmu un izskata viņu viedokli, vajadzības un bažas;

d) sniedzot tiem attiecīgu palīdzību, lai viņu tiesības un intereses būtu attiecīgi darītas zināmas un ņemtas vērā;

e) saskaņā ar valsts tiesību aktiem aizsargājot viņu privātumu, identitāti un reputāciju un veicot pasākumus, lai novērstu jebkādas tādas informācijas publisku izplatību, kas varētu atklāt viņu identitāti;

f) nodrošinot to, lai viņi, kā arī viņu ģimenes un liecinieki būtu pasargāti no iebiedēšanas, atriebības vai atkārtotas vajāšanas;

g) nodrošinot to, ka cietušais un izdarītājs nenonāk saskarē tiesas un tiesībaizsardzības iestāžu telpās, ja vien kompetentas iestādes nenosaka citādi bērna interesēs vai ja vien izmeklēšana vai tiesvedība neprasa šādu saskari.

2. Ikviena Puse nodrošina to, lai cietušajiem jau no pirmās saskares ar kompetentajām iestādēm būtu pieejama informācija par tiesisko un administratīvo procesu.

3. Ikviena Puse nodrošina to, lai tad, ja cietušajiem ir iespējams iegūt puses statusu kriminālprocesā, viņiem būtu pieejama juridiskā palīdzība, kas pamatotos gadījumos tiek nodrošināta bez maksas.

4. Ikviena Puse nodrošina iespēju tiesībsargājošām iestādēm norīkot īpašu cietušā pārstāvi, ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem viņam var piemērot puses statusu kriminālprocesā un ja ar vecāku varu apveltītām personām ir liegta bērna pārstāvība šajā procesā interešu konflikta dēļ starp viņiem un cietušo.

5. Ikviena Puse, veicot normatīvos vai citus pasākumus saskaņā ar valsts tiesību aktiem, nodrošina iespēju grupām, fondiem, asociācijām vai valstiskām vai nevalstiskām organizācijām palīdzēt un/vai atbalstīt cietušos ar viņu piekrišanu kriminālprocesā par šajā konvencijā noteiktajiem nodarījumiem.

6. Ikviena Puse nodrošina to, ka informācija saskaņā ar šo pantu cietušajiem tiek dota viņu vecumam un briedumam atbilstošā veidā un viņiem saprotamā valodā.

32. pants. Lietas izskatīšanas ierosināšana

Ikviena Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka tiesvedība vai izmeklēšana par šajā konvencijā noteiktajiem nodarījumiem nav atkarīga no cietušā ziņojuma vai apsūdzības un ka tiesvedība var turpināties arī tad, ja cietušais ir atsaucis savus paziņojumus.

33. pants. Noilguma noteikumi

Ikviena Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka noilguma iestāšanās periods lietas ierosināšanai par 18. pantā, 19. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā un 21. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā noteiktajiem nodarījumiem ir pietiekami garš, lai varētu efektīvi uzsākt tiesvedību, kad cietušais ir sasniedzis pilngadību, un lai šis periods būtu samērīgs ar konkrētā nodarījuma smagumu.

34. pants. Izmeklēšana

1. Ikviena Puse veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka par izmeklēšanu atbildīgās personas, vienības vai dienesti ir specializējušies bērnu seksuālās izmantošanas un seksuālās vardarbības pret bērniem jomā vai ir šim nolūkam apmācīti. Šādām vienībām vai dienestiem tiek piešķirti pietiekami finanšu līdzekļi.

2. Ikviena puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka neskaidrība par cietušā patieso vecumu neattur uzsākt kriminālizmeklēšanu.

35. pants. Bērna pratināšana

1. Ikviena puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka:

a) bērna pratināšana notiek bez nepamatotas kavēšanās pēc tam, kad kompetentās iestādes ir saņēmušas faktus;

b) ja nepieciešams, bērna pratināšana notiek šim mērķim izveidotās vai pielāgotās telpās;

c) bērna pratināšanu vada šim nolūkam apmācīti profesionāļi;

d) ja vien tas iespējams un ja ir attiecīga situācija, vienas un tās pašas personas vada visas pratināšanas;

e) pratināšanu skaits ir pēc iespējas ierobežots, un to ir tikai tik daudz, cik noteikti nepieciešams kriminālprocesam;

f) bērnu var pavadīt viņa likumīgais pārstāvis vai attiecīgajā gadījumā viņa izraudzīts pieaugušais, ja vien attiecībā uz šo personu nav pieņemts pamatots pretējs lēmums.

2. Ikviena Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka visas cietušā un attiecīgā gadījumā bērna, kas ir liecinieks, pratināšanas var ierakstīt videolentē, un šīs videolentē ierakstītās pratināšanas var pieņemt kā pierādījumus tiesvedībā saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

3. Kad cietušā vecums nav skaidri zināms un ir pamats uzskatīt, ka cietušais ir bērns, 1. un 2. punktā noteiktie pasākumi ir jāveic līdz viņa vecuma noskaidrošanai.

36. Kriminālā tiesvedība

1. Ikviena Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, ievērojot noteikumus par juridisko profesiju autonomiju, lai nodrošinātu to, ka mācības par bērnu tiesībām un bērnu seksuālo izmantošanu, un seksuālo vardarbību pret bērniem ir pieejamas visām tiesvedībā iesaistītajām personām, it īpaši tiesnešiem, prokuroriem un advokātiem.

2. Ikviena Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka saskaņā ar valsts tiesību aktiem:

a) tiesnesis var noteikt lietas izskatīšanu slēgtā sēdē;

b) cietušo var uzklausīt tiesas sēdē bez viņa klātbūtnes, tas ir, izmantojot attiecīgas komunikāciju tehnoloģijas;

8. nodaļa. Datu reģistrācija un glabāšana

37. pants. Par seksuāliem nodarījumiem notiesātu personu valsts datu reģistrācija un glabāšana

1. Lai novērstu un sauktu pie atbildības par šajā konvencijā noteiktajiem nodarījumiem, ikviena Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai saskaņā ar valsts tiesību aktiem par personas datu aizsardzību un citiem attiecīgiem noteikumiem un garantijām savāktu un uzglabātu to personu identitātes un ģenētiskā profila (DNS) datus, kuras notiesātas par šajā konvencijā noteiktajiem nodarījumiem.

2. Ikviena Puse parakstīšanas brīdī vai sava ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenta deponēšanas brīdī nosūta Eiropas Padomes ģenerālsekretāram tās valsts iestādes nosaukumu un adresi, kura ir atbildīga saistībā ar 1. punktā minēto.

3. Ikviena Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka 1. punktā minēto informāciju var pārsūtīt citas Puses kompetentajai iestādei saskaņā ar valsts tiesību aktiem un attiecīgajiem starptautisko tiesību dokumentiem.

9. nodaļa. Starptautiskā sadarbība

38. pants. Vispārējie starptautiskās sadarbības principi un līdzekļi

1. Puses sadarbojas saskaņā ar šīs konvencijas noteikumiem, piemērojot attiecīgos starptautiskos un reģionālos dokumentus, pasākumus, par kuriem ir panākta vienošanās, pamatojoties uz vienotiem vai savstarpējiem tiesību aktiem un valsts tiesību aktiem, pēc iespējas plašākā apjomā, lai:

a) nepieļautu un apkarotu bērnu seksuālo izmantošanu un seksuālo vardarbību pret bērniem;

b) aizsargātu cietušos un sniegtu viņiem palīdzību;

c) veiktu izmeklēšanu un tiesvedību par šajā konvencijā noteiktajiem nodarījumiem.

2. Ikviena Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka personas, kas cietušas no šajā konvencijā noteiktajiem nodarījumiem minētās Puses teritorijā, kas nav cietušo dzīvesvieta, var iesniegt prasību kompetentām iestādēm savas dzīvesvietas valstī.

3. Ja Pusi, kas sniedz savstarpēju tiesisko palīdzību krimināllietās vai veic izdošanu saskaņā ar pastāvošo savstarpējo līgumu, Puse, ar kuru tai nav noslēgts šāds līgums, lūdz sniegt tiesisko palīdzību vai veikt izdošanu, tad šī pirmā minētā Puse var uzskatīt šo konvenciju par juridisku pamatu savstarpējai tiesiskai palīdzībai krimināllietās vai izdošanā par šajā konvencijā noteiktajiem nodarījumiem.

4. Ikviena Puse attiecīgajā gadījumā bērnu seksuālās izmantošanas un seksuālās vardarbības pret bērniem profilaksi un cīņu pret minētajām parādībām cenšas integrēt palīdzības programmās, kas paredzētas trešo valstu attīstības veicināšanai.

10. nodaļa. Uzraudzības mehānisms

39. pants. Pušu komiteja

1. Pušu komiteju veido šīs konvencijas dalībvalstu pārstāvji.

2. Pušu komiteju sasauc Eiropas Padomes ģenerālsekretārs. Tās pirmā tikšanās notiek gada laikā pēc šīs konvencijas spēkā stāšanās, kad Konvenciju ir ratificējusi desmitā valsts, kas to ir parakstījusi. Pēc tam tā sanāk uz tikšanos, ja to pieprasa vismaz viena trešdaļa Pušu vai ģenerālsekretārs.

Pušu komiteja pieņem savu reglamentu.

40. pants. Citi pārstāvji

1. Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja, cilvēktiesību komisārs, Eiropas Noziedzības problēmu komiteja (ENPK), kā arī citas attiecīgās Eiropas Padomes starpvaldību komitejas norīko savu pārstāvi Pušu komitejā.

2. Ministru komiteja var aicināt citas Eiropas Padomes instances norīkot pārstāvi Pušu komitejā pēc apspriedes ar pēdējo.

3. Pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, īpaši nevalstiskās organizācijas, Pušu komitejā var piedalīties novērotāju statusā, ievērojot Eiropas Padomes attiecīgajos normatīvos noteikto kārtību.

4. Pārstāvji, kas norīkoti saskaņā ar šā panta 1.-3. punktu, piedalās Pušu komitejas sanāksmēs bez balsstiesībām.

41. pants. Pušu komitejas funkcijas

1. Pušu komiteja uzrauga šīs konvencijas īstenošanu. Pušu komitejas reglaments nosaka kārtību, kādā izvērtē šīs konvencijas īstenošanu.

2. Pušu komiteja veicina informācijas, pieredzes un labu praktisko risinājumu apkopošanu, analīzi un apmaiņu starp valstīm, lai uzlabotu to spēju nepieļaut un apkarot bērnu seksuālo izmantošanu un seksuālo vardarbību pret bērniem.

3. Turklāt attiecīgajā gadījumā Pušu komiteja:

a) sekmē šīs konvencijas efektīvu izmantošanu un īstenošanu, tostarp tādu grūtību un seku identifikāciju, ko rada kāda deklarācija vai atruna, kas iesniegta saskaņā ar šo konvenciju;

b) izsaka viedokli par jebkuru jautājumu, kas attiecas uz šīs konvencijas piemērošanu, un sekmē informācijas apmaiņu par būtiskām pārmaiņām tiesiskajā, politiskajā vai tehnoloģiju jomā.

4. Eiropas Padomes sekretariāts palīdz Pušu komitejai veikt tās funkcijas saskaņā ar šo pantu.

5. Eiropas Noziedzības problēmu komiteja (ENPK) ir periodiski jāinformē par šā panta 1., 2. un 3. punktā minētajām darbībām.

11. nodaļa. Saistība ar citiem starptautisko tiesību dokumentiem

42. pants. Saistība ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par bērnu tiesībām un tās Fakultatīvo protokolu par bērnu tirdzniecību, bērnu prostitūciju un bērnu pornogrāfiju

Šī konvencija neietekmē tiesības un pienākumus, ko nosaka Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par bērnu tiesībām un tās Fakultatīvais protokols par bērnu tirdzniecību, bērnu prostitūciju un bērnu pornogrāfiju, un tā ir paredzēta, lai pastiprinātu aizsardzību, kas noteikta šajos dokumentos, un pilnveidotu un papildinātu tajos ietvertos standartus.

43. pants. Saistība ar citiem starptautisko tiesību dokumentiem

1. Šī konvencija neiespaido tiesības un pienākumus, ko nosaka citi starptautiskie dokumenti, kuriem šīs konvencijas dalībvalstis ir pievienojušās vai pievienosies un kuros ir ietverti noteikumi par jautājumiem, kurus regulē šī konvencija un kuri nodrošina lielāku aizsardzību un palīdzību bērniem, kas cietuši no seksuālās izmantošanas un seksuālās vardarbības.

2. Šīs konvencijas dalībvalstis par jautājumiem, kurus regulē šī konvencija, var cita ar citu slēgt divpusējus vai daudzpusējus līgumus, lai papildinātu vai nostiprinātu šīs konvencijas noteikumus vai veicinātu tajā ietverto principu īstenošanu.

3. Puses, kuras ir Eiropas Savienības dalībvalstis, savstarpējās attiecībās piemēro Kopienas un Eiropas Savienības noteikumus, ciktāl attiecīgajā jautājumā pastāv Kopienas vai Eiropas Savienības noteikumi, kurus var piemērot konkrētajā gadījumā, neskarot šīs konvencijas priekšmetu un mērķi un neskarot tās pilnīgu piemērošanu citās dalībvalstīs.

12. nodaļa. Konvencijas grozījumi

44. pants. Grozījumi

1. Jebkurš kādas Puses ierosinājums veikt šīs konvencijas grozījumu ir jādara zināms Eiropas Padomes ģenerālsekretāram, kas to pārsūta Eiropas Padomes dalībvalstīm, ikvienai parakstītājai, ikvienai Pusei, Eiropas Kopienai, ikvienai valstij, kas uzaicināta parakstīt šo konvenciju saskaņā ar 45. panta 1. punktu, un ikvienai valstij, kas aicināta pievienoties šai konvencijai saskaņā ar 46. panta 1. punktu.

2. Visi Pušu ierosinātie grozījumi ir jādara zināmi Eiropas Noziedzības problēmu komitejai (ENPK), kas Ministru komitejai iesniedz savu atzinumu par ierosināto grozījumu.

3. Ministru komiteja izskata ierosināto grozījumu un ENPK iesniegto atzinumu un pēc apspriešanās ar valstīm, kas nav Eiropas Padomes dalībvalstis, bet ir šīs konvencijas Puses, attiecīgo grozījumu var pieņemt.

4. Ikviena tāda grozījuma tekstu, ko Ministru komiteja pieņēmusi saskaņā ar šā panta 3. punktu, nosūta Pusēm akceptam.

5. Ikviens grozījums, kas pieņemts saskaņā ar šā panta 3. punktu, stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kad pagājis viens mēnesis no dienas, kad visas Puses ir ģenerālsekretāram paziņojušas par to, ka tās minēto grozījumu akceptē.

13. nodaļa. Noslēguma noteikumi

45. pants. Parakstīšana un stāšanās spēkā

1. Šo konvenciju atver parakstīšanai Eiropas Padomes dalībvalstīm, valstīm, kas nav Eiropas Padomes dalībvalstis, bet ir piedalījušās šīs konvencijas izstrādāšanā, kā arī Eiropas Kopienai.

2. Šo konvenciju ratificē, pieņem vai apstiprina. Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentus deponē Eiropas Padomes ģenerālsekretāram.

3. Šī konvencija stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no dienas, kurā piecas parakstītājas, tostarp vismaz trīs Eiropas Padomes dalībvalstis, ir izteikušas savu piekrišanu atzīt šo konvenciju par saistošu saskaņā ar iepriekšējā punkta noteikumiem.

4. Attiecībā uz jebkuru citu 1. punktā minēto valsti vai Eiropas Kopienu, kas vēlāk izsaka savu piekrišanu atzīt šo konvenciju par saistošu, tā stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no dienas, kurā deponēts tās ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokuments.

46. pants. Pievienošanās Konvencijai

1. Pēc tam, kad šī konvencija ir stājusies spēkā, Eiropas Padomes Ministru komiteja, apspriedusies ar šīs konvencijas Pusēm un saņēmusi to vienbalsīgu piekrišanu, var aicināt jebkuru valsti, kas nav Eiropas Padomes dalībvalsts un kas nav piedalījusies šīs konvencijas izstrādē, pievienoties šai konvencijai ar lēmumu, ko pieņem ar balsu vairākumu, kā tas paredzēts Eiropas Padomes statūtu 20. panta d) apakšpunktā, un vienbalsīgi balsojot to līgumslēdzēju valstu pārstāvjiem, kurām ir tiesības piedalīties Ministru komitejā.

2. Ikvienai valstij, kas pievienojas, šī konvencija stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no dienas, kurā Eiropas Padomes ģenerālsekretāram deponēts pievienošanās dokuments.

47. pants. Teritoriālā piemērošana

1. Jebkura valsts vai Eiropas Kopiena, parakstot šo konvenciju vai iesniedzot dokumentu par tās ratifikāciju, pieņemšanu, apstiprināšanu vai pievienošanos tai, var noteikt teritoriju vai teritorijas, kurās šī konvencija ir piemērojama.

2. Ikviena Puse jebkurā vēlākā laikā, iesniedzot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu deklarāciju, var paplašināt šīs konvencijas piemērošanu attiecībā uz jebkuru citu teritoriju, kura norādīta deklarācijā un par kuras starptautiskajām attiecībām tā ir atbildīga vai kuras vārdā tā ir pilnvarota uzņemties saistības. Attiecībā uz šādu teritoriju šī konvencija stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no dienas, kurā ģenerālsekretārs saņēmis minēto deklarāciju.

3. Jebkuru deklarāciju, ar ko nāk klajā, ņemot vērā abos iepriekšminētajos punktos noteikto, attiecībā uz jebkādu šajā deklarācijā minēto teritoriju var atsaukt ar Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu. Atsaukums stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no dienas, kad ģenerālsekretārs saņēmis minēto paziņojumu.

48. pants. Atrunas

Atrunas nevar izdarīt attiecībā uz šīs konvencijas noteikumiem, izņemot tos noteikumus, kuros tas ir nepārprotami paredzēts. Ikvienu atrunu var atsaukt jebkurā laikā.

49. pants. Denonsēšana

1. Ikviena Puse jebkurā laikā var denonsēt šo konvenciju, nosūtot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu.

2. Denonsēšana stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no dienas, kurā ģenerālsekretārs saņēmis paziņojumu.

50. pants. Paziņošana

Eiropas Padomes ģenerālsekretārs paziņo Eiropas Padomes dalībvalstīm, ikvienai parakstītājai, ikvienai Pusei, Eiropas Kopienai, ikvienai valstij, kura aicināta parakstīt šo konvenciju saskaņā ar 45. pantu, un ikvienai valstij, kura aicināta pievienoties šai konvencijai saskaņā ar 46. pantu:

a) par ikvienu parakstīšanu;

b) par ikviena ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenta deponēšanu;

c) par ikvienu šīs konvencijas spēkā stāšanās datumu saskaņā ar 45. un 46. pantu;

d) par ikvienu grozījumu, kas pieņemts saskaņā ar 44. pantu, un datumu, kurā šis grozījums stājas spēkā;

e) par ikvienu atrunu, kas izdarīta saskaņā ar 48. pantu;

c) par ikvienu denonsēšanu, kas veikta saskaņā ar 49. panta noteikumiem;

g) par jebkuru citu ar šo konvenciju saistītu aktu, paziņojumu vai ziņojumu.

To apliecinot, apakšā parakstījušās attiecīgi pilnvarotās personas ir parakstījušas šo konvenciju.

Konvencija parakstīta Lansarotē 2007. gada 25. oktobrī angļu un franču valodā, abi teksti ir vienlīdz autentiski, vienā eksemplārā, un tos deponē Eiropas Padomes arhīvā. Eiropas Padomes ģenerālsekretārs pārsūta šīs konvencijas apliecinātās kopijas visām Eiropas Padomes dalībvalstīm, valstīm, kuras nav Eiropas Padomes dalībvalstis, bet ir piedalījušās šīs konvencijas izstrādē, Eiropas Kopienai un visām valstīm, kuras uzaicinātas tai pievienoties.