Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta noteikumi Nr. 94

Rīgā 2023. gada 28. februārī (prot. Nr. 12 46. §)
Publisko elektronisko sakaru tīklu drošības prasības
Izdoti saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 8. panta pirmo un otro daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka publisko elektronisko sakaru tīklu un tajos izmantoto iekārtu, programmatūru un ārpakalpojumu drošības prasības, kā arī kompetentās iestādes, kas uzrauga publisko elektronisko sakaru tīklu drošības prasību piemērošanu, un to funkcijas uzraudzības jomā.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. ārpakalpojums – jebkura veida vienošanās starp publiskā elektronisko sakaru tīkla īpašnieku un pakalpojuma sniedzēju, saskaņā ar kuru šis pakalpojuma sniedzējs nodrošina procesu, sniedz pakalpojumu vai veic citu darbību, ko citādi darītu pats publiskā elektronisko sakaru tīkla īpašnieks;

2.2. drošības pasākumi – tehniski vai organizatoriski pasākumi, kas tiek noteikti risku pārvaldības ietvaros un samazina risku līdz pieļaujamajam līmenim;

2.3. drošības incidents – kaitīgs notikums vai nodarījums vai vairāki saistīti notikumi, kuru rezultātā tiek apdraudēta publisko elektronisko sakaru tīkla integritāte, pieejamība vai konfidencialitāte;

2.4. 4G tīkls – ceturtās paaudzes mobilo elektronisko sakaru tīkls;

2.5. 5G tīkls – piektās paaudzes mobilo elektronisko sakaru tīkls;

2.6. pamattīkls – publiskā elektronisko sakaru tīkla daļa, kurā ir savienotas pamattīkla iekārtas (pārraides, komutēšanas, maršrutēšanas, multipleksēšanas vai ekvivalentas iekārtas) un kurai ir pievienots piekļuves tīkls, un kas nodrošina savienojumu ar citu elektronisko sakaru tīklu.

3. Noteikumi neattiecas uz:

3.1. kabeļtelevīzijas tīkliem;

3.2. publiskajos elektronisko sakaru tīklos izmantotajām iekārtām, kuras neapstrādā signālus vai kuru darbībai nav nepieciešama enerģija;

3.3. publisko elektronisko sakaru tīklu gala iekārtām pie klienta un citām galalietotāja iekārtām, izņemot gadījumus, ja gala iekārta ir publiskā elektronisko sakaru tīkla īpašnieka īpašums, kas nodota klienta vai galalietotāja lietošanā.

II. Publiskā elektronisko sakaru tīkla īpašnieka pienākumi

4. Publiskā elektronisko sakaru tīkla īpašnieka pienākumi risku vadības un mazināšanas jomā:

4.1. izveidot efektīvu operacionālo risku, tostarp drošības risku, pārvaldības sistēmu, kura vērsta uz pasākumiem risku mazināšanai publiskajos elektronisko sakaru tīklos un ir integrēta kopējos risku pārvaldības procesos;

4.2. izstrādāt drošības risku pārvaldības sistēmas dokumentāciju un pastāvīgi uzlabot informāciju, pamatojoties uz atziņām, kas uzkrātas publisko elektronisko sakaru tīklu izmantošanas un uzraudzības gaitā;

4.3. identificēt publiskā elektronisko sakaru tīkla kritiskās daļas saskaņā ar šo noteikumu ​ 1. pielikumu. Publiskā elektronisko sakaru tīkla īpašnieks var identificēt kā kritiskas arī citas publiskā elektronisko sakaru tīkla daļas, kuras nav noteiktas šo noteikumu 1. pielikumā;​

4.4. iesniegt Satversmes aizsardzības birojam sarakstu ar publiskā elektronisko sakaru tīkla kritiskajās daļās izmantotajām iekārtām, programmatūru un ārpakalpojumiem saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu un informēt Satversmes aizsardzības biroju par izmaiņām minētajā sarakstā vismaz vienu mēnesi pirms jauna publiskā elektronisko sakaru tīkla vai tā daļas būvniecības (projektēšanas stadijā), kā arī ekspluatācijā nodota publiskā elektronisko sakaru tīkla pārbūves vai atsevišķas iekārtas, programmatūras vai ārpakalpojuma sniedzēja nomaiņas;

4.5. identificēt drošības riskus, kas potenciāli var ietekmēt publisko elektronisko sakaru tīklu;

4.6. plānot un īstenot drošības pasākumus, lai samazinātu risku līdz pieņemamam līmenim, ja risku analīzē novērtētais risks ir nepieņemams, kā arī, pamatojoties uz risku izmaksu un iespējamo zaudējumu samērojamību un plānotajiem drošības pasākumiem, noteikt pasākumu realizācijas prioritātes, termiņus un atbildīgos;

4.7. nodrošināt publiskā elektronisko sakaru tīkla drošību, kā arī izstrādāt rīcības plānu publiskā elektronisko sakaru tīkla nepārtrauktas darbības nodrošināšanai, tajā norādot šādu informāciju:

4.7.1. vispārīgas ziņas par publiskā elektronisko sakaru tīkla īpašnieku, tā juridisko adresi un elektroniskā pasta adresi;

4.7.2. personu vai struktūrvienību, kas īsteno publiskā elektronisko sakaru tīkla drošības pasākumus, un tās kontaktinformāciju (tālruņa numuru, elektroniskā pasta adresi);

4.7.3. publiskā elektronisko sakaru tīkla uzbūves vispārīgu aprakstu un shēmu;

4.7.4. publiskā elektronisko sakaru tīkla risku analīzi;

4.7.5. reaģēšanas kārtību uz drošības incidentiem un cita veida kaitējumiem vai nodarījumiem, kas apdraud publiskā elektronisko sakaru tīkla funkcionēšanu (tehniskos un organizatoriskos pasākumus);

4.7.6. publiskā elektronisko sakaru tīkla darbības atjaunošanas pasākumu aprakstu (tehniskos un organizatoriskos pasākumus).

5. Šo noteikumu 4.4. apakšpunktā minētā Satversmes aizsardzības biroja informēšana par izmaiņām sarakstā neattiecas uz ekspluatācijā nodotā publiskā elektronisko sakaru tīkla pārbūvi vai atsevišķu iekārtu un programmatūras nomaiņu ja:

5.1. iekārta tiek nomainīta pret tāda paša modeļa vai tā paša ražotāja iekārtu ar līdzīgām funkcijām kā jau ekspluatācijā esošajai iekārtai;

5.2. tiek uzstādīti programmatūras atjauninājumi;

5.3. tiek paplašināta tīkla jauda, izmantojot tāda paša modeļa vai tā paša ražotāja iekārtas ar līdzīgām funkcijām kā jau ekspluatācijā esošajām iekārtām.

6. Šo noteikumu 4.7. apakšpunktā minētā rīcības plāna kopiju mēneša laikā pēc tā apstiprināšanas vai aktualizēšanas nosūta Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijai (turpmāk – CERT.LV) un Satversmes aizsardzības birojam. Nosūtot rīcības plāna kopiju, publiskā elektronisko sakaru tīkla īpašnieks norāda, vai tajā iekļautā informācija ir uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju. Rīcības plānu aktualizē, ja mainās rīcības plānā iekļautā informācija.

7. Šo noteikumu 4.7.4.  apakšpunktā minēto risku analīzi veic un dokumentē reizi gadā vai biežāk, ja nepieciešams. Risku analīzi veic arī attiecībā uz visām būtiskajām izmaiņām infrastruktūrā, procesos vai procedūrās, kas ietekmē publisko elektronisko sakaru tīklu.

8. Šo noteikumu 4.7. apakšpunktā minētā prasība izstrādāt rīcības plānu publiskā elektronisko sakaru tīkla nepārtrauktas darbības nodrošināšanai neattiecas uz informācijas tehnoloģiju kritiskās infrastruktūras īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem.

9. Publiskā elektronisko sakaru tīkla īpašnieka pienākumi incidentu novēršanas jomā:

9.1. nekavējoties ziņot CERT.LV par incidentu, kuram ir ietekme uz publiskā elektronisko sakaru tīkla drošību vai integritāti;

9.2. sadarboties ar CERT.LV incidenta novēršanā.

10. Publiskā elektronisko sakaru tīkla kritiskajās daļās neizmanto tādu iekārtu, programmatūru un ārpakalpojumu, par kuru ir saņemts Satversmes aizsardzības biroja atzinums, ka tā izmantošana var radīt draudus nacionālajai drošībai.

11. Šo noteikumu 10. punktā minētā atzinuma sagatavošanā Satversmes aizsardzības birojs vērtē vismaz vienu no šādiem kritērijiem:

11.1. iespējamību, ka iekārtas vai programmatūras izstrādātājs, ražotājs, izplatītājs vai ārpakalpojuma sniedzējs varētu būt pakļauts tādas valsts ietekmei:

11.1.1. kas nav Eiropas Savienības, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts;

11.1.2. kuru Eiropas Parlaments vai Latvijas Republikas Saeima ir atzinusi par terorismu atbalstošu valsti;

11.1.3. kura ir iekļauta publiskā kiberincidenta attiecināšanas paziņojumā, kuru Latvija ir iniciējusi vai kuram ir pievienojusies;

11.1.4. kurā nepastāv demokrātiska pārvaldes forma vai ar kuru nav nolīguma drošības vai datu aizsardzības jomā;

11.1.5. kuras tiesību akti paredz pienākumu iekārtas vai programmatūras izstrādātājam, ražotājam, izplatītājam vai ārpakalpojuma sniedzējam sadarboties ar attiecīgās valsts valdību;

11.1.6. kura spēj veikt jebkāda veida ietekmēšanu, tostarp attiecībā uz iekārtas vai programmatūras ražošanas vai izstrādes vietu;

11.2. iekārtas vai programmatūras izstrādātāja, ražotāja, izplatītāja vai ārpakalpojuma sniedzēja:

11.2.1. patieso labuma guvēju un īpašnieku struktūru;

11.2.2. saikni ar valsti, kas atbilst šo noteikumu 11.1.1., 11.1.2., 11.1.3., 11.1.4., 11.1.5. un 11.1.6. apakšpunktā minētajiem kritērijiem;

11.2.3. spēju nodrošināt piegādi vai sniegt pakalpojumu;

11.2.4. kiberdrošības praksi, tostarp piegādes ķēžu kontroli un to, vai drošības pasākumiem tiek piešķirta pienācīga prioritāte;

11.3. no partnerdienestiem vai informācijas tehnoloģijas drošības incidentu novēršanas institūcijām saņemto informāciju par iekārtas vai programmatūras izstrādātāja, ražotāja, izplatītāja vai ārpakalpojuma sniedzēja atbilstību vienam vai vairākiem šo noteikumu 11.1. un 11.2. apakšpunktā minētajiem kritērijiem.

III. Informācijas drošība

12. Publiskā elektronisko sakaru tīkla īpašnieks:

12.1. nodrošina informācijas drošību, īstenojot informācijas drošības risku kontroli un nepieciešamos drošības pasākumus;

12.2. pastāvīgi uzrauga apdraudējumus un ievainojamības, kas attiecas uz elektronisko sakaru tīkliem, un regulāri pārskata risku scenārijus, kas tos ietekmē.

13. Informācijas drošības funkcijas ietvaros publiskā elektronisko sakaru tīkla īpašnieks:

13.1. nodrošina informācijas drošības politikas izstrādi, uzturēšanu un ieviešanas kontroli;

13.2. uzrauga noteiktos drošības pasākumus, tai skaitā attiecībā uz ārpakalpojumu sniedzējiem;

13.3. piedalās infrastruktūras vai procesu būtisku izmaiņu pārvaldībā, ja tās ietekmē drošību;

13.4. veic regulāras apmācības un informēšanas pasākumus informācijas tehnoloģiju drošības jomā;

13.5. piedalās drošības incidentu pārvaldībā;

13.6. piedalās darbības atjaunošanas un nepārtrauktības plānošanā.

14. Publiskā elektronisko sakaru tīkla īpašnieks nodrošina informācijas drošību, pienācīgi nodalot to no informācijas tehnoloģiju izstrādes un uzturēšanas procesiem, un nosaka par informācijas sistēmu drošību atbildīgajam darbiniekam pienākumu nepastarpināti informēt publisko elektronisko sakaru tīklu īpašnieka vai tiesiskā valdītāja vadību par būtiskiem informācijas tehnoloģiju drošības notikumiem.

15. Ja par informācijas sistēmu drošību atbildīgais darbinieks savus pienākumus veic darbu apvienošanas kārtībā, tiek ievērots pienākumu nodalīšanas princips, nodrošinot, ka darbu izpildītājs pats sevi nekontrolē.

16. Publiskā elektronisko sakaru tīkla īpašniekam ir pienākums, izmantojot tehniskus risinājumus:

16.1. aizsargāt visu informāciju, kas tiek glabāta elektroniski;

16.2. aizsargāt publiskā elektronisko sakaru tīkla funkcijas.

IV. Ārpakalpojumu drošība

17. Publiskā elektronisko sakaru tīkla drošības līmenis, ja tīklu attīsta vai uztur ārpakalpojuma sniedzējs, nedrīkst būt zemāks par publiskā elektronisko sakaru tīkla īpašnieka vai tiesiskā valdītāja noteikto. Ārpakalpojuma saņemšana neatbrīvo publiskā elektronisko sakaru tīkla īpašnieku vai tiesisko valdītāju no normatīvajos aktos vai līgumā ar tā klientiem noteiktās atbildības un tas ir atbildīgs par ārpakalpojuma sniedzēja veikumu tādā pašā mērā kā par savu.

18. Pirms lēmuma pieņemšanas par ārpakalpojuma iegādi publiskā elektronisko sakaru tīkla īpašnieks izvērtē piegādātājus un, ņemot vērā pakalpojuma kvalitātes, drošības un pieejamības prasības, vērtē riskus, kā arī nosaka pakalpojuma izbeigšanas stratēģiju.

19. Publiskā elektronisko sakaru tīkla īpašnieks līgumā ar ārpakalpojuma sniedzēju ietver ārpakalpojuma kontroles prasības, tai skaitā saņemtā ārpakalpojuma aprakstu, prasības attiecībā uz ārpakalpojuma apjomu, kvalitāti un drošību, konfidencialitātes saistības, tiesības saņemt visu pakalpojuma uzraudzībai nepieciešamo informāciju, prasību ārpakalpojuma sniedzējam nekavējoties ziņot par incidentiem, kā arī tiesības pārtraukt ārpakalpojuma līgumu.

20. Ja ārpakalpojuma sniedzējs atsevišķus pakalpojuma elementus deleģē citam pakalpojumu sniedzējam, apakšuzņēmējs ievēro visas drošības prasības, kas noteiktas ārpakalpojuma sniedzējam. Ārpakalpojuma sniedzējs ir pilnībā atbildīgs par apakšuzņēmējiem deleģēto pakalpojumu uzraudzību.

21. Izmantojot ārpakalpojumu, tai skaitā mākoņskaitļošanu, publiskā elektronisko sakaru tīkla īpašniekam ir pienākums saglabāt nepieciešamo kontroli pār informācijas resursiem, kas satur informāciju par klientiem, tai skaitā noteikt prasības attiecībā uz datu centru izvietojumu, datu šifrēšanu un drošības uzraudzību. Publiskā elektronisko sakaru tīkla īpašnieka klasificētus informācijas resursus drošā veidā nošķir no citu klientu informācijas resursiem.

V. Piegādes ķēdes drošība un nepārtrauktība

22. Publiskā elektronisko sakaru tīkla īpašnieka pienākums ir identificēt un samazināt drošības apdraudējumu riskus, kas atkarīgi no citām personām (trešās puses piegādātājiem), kas piegādā preces vai sniedz pakalpojumus publiskā elektronisko sakaru tīkla darbības nodrošināšanai.

23. Publiskā elektronisko sakaru tīkla īpašnieks iespēju robežās veic piegādātāju diversificēšanu, lai nodrošinātu tā īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošo publiskā elektronisko sakaru tīkla pieejamību, integritāti un konfidencialitāti.

24. Publiskā elektronisko sakaru tīkla īpašnieks:

24.1. nodrošina, ka ir izstrādāts plāns tā īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošā publiskā elektronisko sakaru tīkla darbības uzturēšanai, ja piegāde vai trešās puses piegādātāja atbalsts tiek pārtraukts;

24.2. regulāri pārskata šo plānu.

VI. Kompetentās iestādes drošības prasību piemērošanas uzraudzība un funkcijas

25. Digitālās drošības uzraudzības komiteja:

25.1. uzrauga publisko elektronisko sakaru tīklu drošības prasību ievērošanu;

25.2. sniedz saistošus norādījumus publisko elektronisko sakaru tīklu drošības uzlabošanai.

26. CERT.LV:

26.1. izvērtē publiskā elektronisko tīkla īpašnieka iesniegto rīcības plānu un, ja konstatē neatbilstības šo noteikumu 4.7.1., 4.7.2., 4.7.3., 4.7.4., 4.7.5. un 4.7.6. apakšpunktā minētajām prasībām, lūdz attiecīgo publiskā elektronisko sakaru tīkla īpašnieku veikt labojumus atbilstoši norādījumiem tās noteiktajā termiņā, kas nav īsāks par mēnesi;

26.2. sniedz atbalstu Digitālās drošības uzraudzības komitejai publisko elektronisko sakaru tīklu drošības prasību ievērošanas uzraudzības funkcijas īstenošanā;

26.3. sniedz saistošus norādījumus publisko elektronisko sakaru tīklu drošības uzlabošanai.

27. Satversmes aizsardzības birojs:

27.1. izvērtē publisko elektronisko sakaru tīklu kritiskajās daļās izmantoto iekārtu, programmatūru un ārpakalpojumu iespējamo ietekmi uz nacionālo drošību;

27.2. var noteikt ierobežojumus publisko elektronisko sakaru tīklu kritiskajās daļās izmantot tādas iekārtas, programmatūru un ārpakalpojumus, kas var radīt draudus nacionālajai drošībai;

27.3. var sniegt saistošus norādījumus publisko elektronisko sakaru tīklu drošības uzlabošanai.

28. CERT.LV un Satversmes aizsardzības birojam ir tiesības pieprasīt publiskā elektronisko sakaru tīkla īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam papildu informāciju, kā arī sniegto informāciju pārbaudīt jebkurā laikā.

VII. Noslēguma jautājumi

29. Publiskajiem elektronisko sakaru tīkliem, kuri līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai ir nodoti ekspluatācijā vai šo noteikumu spēkā stāšanās dienā atrodas projektēšanas, būvniecības, ierīkošanas vai pārbūves stadijā, šo noteikumu 10. punktā minēto prasību neizmantot tādu iekārtu un programmatūru, par kuru ir saņemts Satversmes aizsardzības biroja atzinums, ka tās izmantošana var radīt draudus nacionālajai drošībai, piemēro no 2030. gada 1. janvāra.

30. Publiskā elektronisko sakaru tīkla īpašnieks sešu mēnešu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas:

30.1. iesniedz Satversmes aizsardzības birojam šo noteikumu 4.4. apakšpunktā minēto sarakstu;

30.2. izstrādā un apstiprina šo noteikumu 4.7. apakšpunktā minēto rīcības plānu.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Direktīvas Nr. 2018/1972/ES par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Aizsardzības ministre I. Mūrniece
1. pielikums
Ministru kabineta
2023. gada 28. februāra
noteikumiem Nr. 94
Publisko elektronisko sakaru tīklu kritiskās daļas

1. Par publiskā elektronisko sakaru tīkla (turpmāk – sakaru tīkls) kritisko daļu tiek atzīta tāda daļa, ar kuru pilnībā vai daļēji īsteno vismaz vienu no šādām funkcijām:

1.1. galvenās maršrutēšanas funkcijas un cita veida galalietotāju datplūsmas kontrole vai vadīšana sakaru tīklā, kas var būtiski ietekmēt datplūsmu sakaru tīklā (piemēram, sakaru tīkla vai pakalpojuma sastāvdaļas, ja tās kontrolē vai vada būtisku datplūsmas daļu visā tīklā);

1.2. galalietotāju piekļuves pārvaldība, verifikācija un apstiprināšana, tīkla resursu piešķiršana galalietotājiem un galalietotāju savienojumu un sesiju pārvaldība;

1.3. sakaru tīkla un pakalpojumu funkciju reģistrācija, verifikācija un apstiprināšana;

1.4. infrastruktūras pakalpojumi, kas vajadzīgi sakaru tīkla un pakalpojumu darbībai un tā darbības atbalstam;

1.5. funkcijas, ko izmanto, lai īstenotu saskarnes starp sakaru tīkliem vai pakalpojumiem, tostarp viesabonēšanu;

1.6. funkcijas, kas savstarpēji savieno sakaru tīklus vai pakalpojumus, ja šāda funkcija var būtiski ietekmēt piekļuvi sakaru tīklam vai datplūsmu caur tīklu;

1.7. galvenās drošības funkcijas (piemēram, centralizēta sakaru tīkla, tā funkciju un galalietotāju šifrēšanas un atslēgu pārvaldība);

1.8. tīkla pārvaldības un tīkla uzraudzības sistēmas, ja tās attiecas uz sakaru tīkla kritisko daļu pārvaldību vai uzraudzību vai ja tās citādi var būtiski ietekmēt piekļuvi tīklam vai datplūsmu tīklā, kā arī citas rēķinu sagatavošanas, atbalsta un aizmugursistēmas, kas var būtiski ietekmēt piekļuvi sakaru tīklam vai datplūsmu tīklā;

1.9. funkcijas, kas veic telekomunikāciju pārtveršanu vai uzraudzību tiesībaizsardzības iestāžu vajadzībām;

1.10. virtualizācija, ja to izmanto tādas funkcijas vai pasākuma īstenošanai, ko uzskata par kritisku sakaru tīkla daļu;

1.11. jebkura cita funkcija vai pasākums, ja to īsteno, izmantojot virtualizāciju, ko uzskata par kritisku sakaru tīkla daļu, kas minēta šā pielikuma 1.10. apakšpunktā;

1.12. galvenās funkcijas un pasākumi, kas ļauj piekļūt datiem par sakaru tīklā apstrādātās saskarnes vai galiekārtas ģeogrāfisko atrašanās vietu vai ļauj noteikt atrašanās vietu, izmantojot sakaru tīklu.

2. Papildus šā pielikuma 1. punktā minētajām sakaru tīkla kritiskās daļas 4G tīkla pamatfunkcijām ir pakotņu komutācijas funkcijas tādā apmērā, kādā tās būtiski kontrolē vai vada piekļuvi tīklam un datplūsmu tīklā. Sakaru tīkla kritiskās daļas ietver vismaz tās funkcijas un pasākumus, kas pilnīgi vai daļēji īsteno vienu no šā pielikuma 1. tabulā norādītajām 4G tīkla funkcijām.

1. tabula

4G tīkla kritiskās daļas

Nr.
p. k.

Funkcijas

Apraksts

2.1.

Mājas abonentu serveris (HSS)Abonentu reģistrs, kurā glabā datus, lai apstrādātu lietotāja sesijas un savienojumus

2.2.

Iekārtu identifikatoru reģistrs (EIF)Iekārtu identifikatoru reģistrs, kurā ir informācija par atļauju izmantot mobilās ierīces

2.3.

Abonementa atrašanās vietas noteikšanas funkcija (SLF)Funkcija, kas uz citām tīkla funkcijām pārraida centrālās datubāzes nosaukumu, kurā ir lietotāja dati (HSS)

2.4.

Mobilo sakaru pārvaldības struktūra (MME)Struktūrvienība, kas atbild par galiekārtas savienojumu un mobilitātes pārvaldību

2.5.

Apkalpojošā vārteja (SGW)Apkalpojošā vārteja, kas atbild par datplūsmas maršrutēšanu lietotāja līmenī

2.6.

Pakešdatu tīkla vārteja (PDN GW)Komutējama pakešu tīkla vārteja starp operatora iekšējo IP tīklu un ārējo IP tīklu

2.7.

Paplašināta pakešdatu vārteja (EPDG)Vārteja lietotāju savienošanai ārpus mobilā tīkla

2.8.

3GPP AAA serveris un 3GPP AAA starpniekserverisServeris un starpniekserveris, kas atbild par lietotāju verifikāciju un apstiprināšanu ārpus mobilā tīkla

2.9.

Piekļuves tīkla noteikšana un atlases funkcija (ANDSF)Funkcija, kas kontrolē lietotāja datplūsmu starp mobilo sakaru tīklu un fiksēto sakaru tīklu

2.10.

Politikas un maksas noteikumu funkcija (PCRF)Lietotāja saskarnes politika un rēķinu izrakstīšanas funkcija

3. Papildus šā pielikuma 1. punktā minētajām sakaru tīkla kritiskās daļas 5G pamattīkla funkcijām ir arī citas funkcijas tādā mērā, kādā tās būtiski kontrolē vai vada piekļuvi tīklam un datplūsmu tīklā.

4. Sakaru tīkla kritiskās daļas ietver vismaz tās funkcijas un pasākumus, kas pilnīgi vai daļēji īsteno vienu no šā pielikuma 2. tabulā norādītajām 5G tīkla funkcijām.

2. tabula

5G tīkla kritiskās daļas

 

Funkcijas

Apraksts

4.1.

Piekļuves un mobilo sakaru pārvaldības funkcija (AMF)Atbild par lietotāju kontroles datplūsmas terminoloģiju, galiekārtu reģistrāciju un mobilo sakaru pārvaldību

4.2.

Lietotāja plaknes funkcija (UPF)Atbild par lietotāja datplūsmas maršrutēšanu, vadīšanu un pārvaldību

4.3.

Politikas kontroles funkcija (PCF)Atbild par datplūsmas kontroli un piekļuves pārvaldības politikas īstenošanu

4.4.

Autentifikācijas servera funkcija (AUSF)Atbild par lietotāju galiekārtu verificēšanu

4.5.

Vienota datu pārvaldība (UDM)Atbild par lietotāju piekļuves pārvaldību un šifrēšanas atslēgu izveidi un pārvaldību

4.6.

Lietojumprogrammas funkcija (AF)Tiešsaistē atbalsta maršrutēšanas lēmumus

4.7.

Tīkla ekspozīcijas funkcija (NEF) un vidējā NEF (I-NEF)Ļauj nodrošināt 5G pamattīkla funkcijas trešajām personām un ārējām lietojumprogrammām

4.8.

Tīkla repozitorija funkcija (NRF)Atbild par tīkla pakalpojumu pieejamību, reģistrēšanu un apstiprināšanu

4.9.

Tīkla sadaļu atlases funkcija (NSSF)Atbild par tīkla sadalīšanas pakalpojumiem un specifikācijām

4.10.

Tīkla sadaļu īpašās autentifikācijas un apstiprināšanas funkcija (NSAAF)Atbild par tīkla sadaļu verifikāciju un apstiprināšanu

4.11.

Sesiju pārvaldības funkcija (SMF)Atbild par lietotāja sesiju pārvaldību

4.12.

Drošmalu aizsardzības starpniekserveris (SEPP)Starpniekserveris, kas ļauj nodrošināt savienojumu ar citiem tīkliem

4.13.

Nestrukturētu datu glabāšanas funkcija (UDSF)Funkcija, ko izmanto, lai glabātu un izgūtu nestrukturētus datus

4.14.

Vienotais datu repozitorijs (UDR)Repozitorijs, kas spēj glabāt un izgūt cita starpā abonenta informāciju

4.15.

UE radio iespēju pārvaldības funkcija (UCMF)Funkcija, kas glabā un saglabā galiekārtu ID radio iespējas datus

4.16.

Funkcija mijiedarbībai ārpus 3GPP tīkla (N3IWF)Funkcija, kas lietotājiem ārpus mobilā tīkla ļauj piekļūt tīkla funkcijām

4.17.

5G iekārtu identifikatoru reģistrs (5G-EIR)Iekārtu identifikatoru reģistrs, kurā ir informācija par atļauju izmantot mobilās ierīces

4.18.

Pakalpojuma sakaru starpniekserviss (SCP)Maršrutē ziņojumus uz citām tīkla funkcijām

4.19.

Tīkla datu analīzes funkcija (NWDAF), izņemot dalīto funkciju, tādā mērā, kādā tā būtiski nekontrolē vai nevada piekļuvi tīklam un datplūsmu tīklāVāc un analizē datus tīkla kontrolei
2. pielikums
Ministru kabineta
2023. gada 28. februāra
noteikumiem Nr. 94
Publiskā elektronisko sakaru tīkla kritiskajās daļās izmantotās iekārtas, programmatūras un ārpakalpojumi

Nr.
p. k.

Publiskā elektronisko sakaru tīkla kritiskā daļa

Izmantotās iekārtas

Izmantotās programmatūras

Ārpakalpojumi
(fiziskās personas vārds, uzvārds, personas kods; juridiskās personas nosaukums, reģistrācijas Nr.)

ražotājs

modelis

izstrādātājs

nosaukums

1

2

3

4

5

1.

      
     
     

2.

      
     
     

3.

      
     
     

...

      
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Publisko elektronisko sakaru tīklu drošības prasības Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 94Pieņemts: 28.02.2023.Stājas spēkā: 07.03.2023.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 46, 06.03.2023. OP numurs: 2023/46.3
Saistītie dokumenti
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
339909
07.03.2023
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"