1. Saistošie noteikumi (turpmāk – Noteikumi) nosaka sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, tajā skaitā prasības atkritumu savākšanai, sadzīvē radušos bīstamo atkritumu, dalīti savākto, mājsaimniecībās radīto būvniecības atkritumu, bioloģisko atkritumu, kā arī maksas par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu noteikšanas kārtību un apsaimniekošanā iesaistīto personu pienākumus un tiesības Kuldīgas novada administratīvajā teritorijā.

2. Šo noteikumu mērķis ir noteikt kārtību, kādā tiek veikta sadzīves atkritumu apsaimniekošana atbilstoši Eiropas Savienības un nacionālajā likumdošanā noteiktajam, lai nodrošinātu pašvaldības autonomās funkcijas – atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu pašvaldības iedzīvotāju interesēs, izpildi un aizsargātu vidi, cilvēku dzīvību un veselību, veicinot dabas resursu efektīvu izmantošanu un apglabājamo atkritumu apjoma samazināšanu.

3. Atkritumu apsaimniekošanas organizēšanas uzdevumi ir:

3.1. noteikt atkritumu apsaimniekošanas kārtību, lai nodrošinātu kvalitatīvu vidi Kuldīgas novadā;

3.2. veicināt atkritumu apsaimniekošanu, tajā skaitā dalītu vākšanu un šķirošanu, lai, pārstrādājot tos kā otrreizējās izejvielas, samazinātu apglabājamo atkritumu daudzumu;

3.3. pakāpeniski pāriet uz šķirotu, otrreiz izmantojamu un pārstrādājamu atkritumu savākšanas sistēmu;

3.4. nodrošināt pašvaldības teritorijā pēc iespējas zemāku maksu par atkritumu savākšanu no fiziskajām un juridiskajām personām.

4. Pašvaldība organizē atkritumu apsaimniekošanu un kontrolē sadzīves atkritumu savākšanu un izvešanu tās administratīvajā teritorijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem atkritumu apsaimniekošanas jomā, atkritumu apsaimniekošanas valsts un reģionālajam plānam, kā arī šiem saistošajiem noteikumiem.

4.1. Pašvaldība:

4.1.1. darbojas saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu un atkritumu apsaimniekošanas reģionālo plānu.

4.1.2. pieņem saistošos noteikumus par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, tai skaitā, teritorijas dalījumu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonās, par dalītu atkritumu vākšanu noteiktās pašvaldības teritorijas daļās vai visā teritorijā;

4.1.3. organizē publisko iepirkumu sadzīves atkritumu apsaimniekošanā;

4.1.4. organizē sadzīves atkritumu apsaimniekošanu novada teritorijā, slēdzot līgumus ar atkritumu apsaimniekotājiem;

4.1.5. apstiprina sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tarifa grozījumus līguma ar Atkritumu apsaimniekotāju darbības laikā.

4.1.6. apkopo un analizē informāciju par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu pašvaldības teritorijā;

4.1.7. saskaņo atkritumu konteineru dizainu un izvietošanas vietas Kuldīgas pilsētā.

4.2. Kuldīgas novada domes Attīstības komiteja:

4.2.1. sagatavo izskatīšanai ar atkritumu apsaimniekošanu saistītos politikas (plānošanas) dokumentu projektus un pašvaldības saistošo noteikumu un domē pieņemamo administratīvo aktu projektus,

4.2.2. kontrolē pašvaldības izpildinstitūciju darbību atkritumu apsaimniekošanas organizēšanas jomā,

4.2.3. noskaidro atkritumu apsaimniekošanā iesaistīto interešu grupu viedokļus un uzaicina šo grupu pārstāvjus, kā arī nozares lietpratējus uz komitejas sēdēm.

4.3. Domes Administratīvā komisija savas kompetences ietvaros izskata administratīvo pārkāpumu lietas par šo noteikumu pārkāpumiem.

4.4. Kuldīgas novada pagastu pārvalžu vadītāji apkopo un analizē informāciju par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, saskaņo atkritumu tvertņu (urnu) dizainu un izvietošanas vietas attiecīgā pagasta teritorijā.

4.5. Domes Iepirkumu komisija: nodrošina sadzīves atkritumu apsaimniekotāja izvēli atbilstoši Publisko iepirkumu likumam un attiecīgās iepirkuma procedūras nolikumam.

5. Šie noteikumi Kuldīgas novada administratīvajā teritorijā ir saistoši visām fiziskām un juridiskām personām – sadzīves atkritumu radītājiem, valdītājiem, savācējiem un apsaimniekotājiem.

6. Ikviena atkrituma radītāja – Kuldīgas novada iedzīvotāja, iestādes un komersanta – pienākums ir iekļauties pašvaldības kopējā sadzīves atkritumu savākšanas sistēmā, savākt (ja nepieciešams, arī šķirot) radītos sadzīves atkritumus un nogādāt tos nekustamā īpašuma īpašnieka vai apsaimniekotāja norādītajā vietā.

7. Atkritumu savākšana notiek, pamatojoties uz noslēgto līgumu starp atkritumu radītāju – (daudzdzīvokļu māju apsaimniekotāju, privātās mājas vai dzīvokļa īpašnieku, likumīgo valdītāju vai lietotāju mazstāvu apbūves teritorijā) un atkritumu apsaimniekotāju par sadzīves atkritumu savākšanu, šķirošanu un transportēšanu.

8. Kuldīgas novadā ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanu drīkst nodarboties tikai atkritumu apsaimniekotājs, kurš publisko iepirkumu vai publisko un privāto partnerību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir izraudzīts un noslēdzis līgumu par atkritumu apsaimniekošanu ar Kuldīgas novada pašvaldību, un kuram ir spēkā esoša atļauja šādai darbībai un atbilstoši specializēti transportlīdzekļi, kas nepiesārņo vidi un ekspluatācijas laikā nepārsniedz pieļaujamo trokšņu līmeni.

9. Nešķirotu sadzīves atkritumu savākšana Kuldīgas novadā notiek izmantojot atkritumu apsaimniekotāja marķētus konteinerus un marķētus maisus.

10. Konteineru sistēma ir obligāta Kuldīgas pilsētas vecpilsētā un daudzdzīvokļu māju rajonos. Citās novada teritorijās ir atļauta konteineru un bezkonteineru (maisu) sistēma.

11. Kuldīgas novadā drīkst lietot tikai ar atkritumu apsaimniekotāju saskaņota, pašvaldības akceptēta parauga konteinerus.

12. Nešķirotu sadzīves atkritumu tvertnes un urnas var būt pašvaldības, atkritumu apsaimniekotāja vai arī atkritumu radītāja īpašums un par to tehnisko un sanitāro stāvokli atbild to īpašnieks.

13. Uzstādītās atkritumu tvertnes drīkst izmantot tikai tām paredzēto atkritumu savākšanai.

14. Atkritumu tvertnēs atkritumus drīkst iebērt tikai līdz tvertnes augšējai malai. Ja pašvaldība noteikusi kādā novada zonā šķiroto atkritumu savākšanas sistēmu par obligātu un savākšanai paredzējusi lietot specializētās atkritumu savākšanas ierīces un tvertnes, atkritumu šķirošana jāveic to izcelšanās vietā.

15. Atkritumu apsaimniekotājam, vienojoties ar Atkritumu radītāju, jānodrošina nešķiroto atkritumu savākšanai atbilstoša tilpuma konteineri vai marķēti atkritumu maisi, to nepieciešamais skaits un atkritumu izvešanas biežums, atbilstoši nekustamajā īpašumā radītajam atkritumu daudzumam, bet ne retāk kā:

15.1. individuālās dzīvojamās mājās – 6 (sešas) reizes gadā;

15.2. individuālās dzīvojamās mājās – 3 (trīs) reizes gadā, ja attiecīgajā individuālajā dzīvojamajā mājā faktiski dzīvo tikai viens vai divi pensionāri, ar nosacījumu, ja bioloģiski noārdāmie atkritumi tiek apsaimniekoti, tas ir, kompostēti to rašanās vietā, vai šķiroti un savākti atsevišķi, kā arī pārējie atkritumi tiek šķiroti un savākti dalīti.

15.3. daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās – 1 reizi nedēļā.

15.¹ Sezonāla rakstura lietošanas nekustamā īpašuma, vasarnīcas vai dārza mājas (tai skaitā dārzkopības biedrības teritorijā esošās vasarnīcas vai dārza mājas) īpašnieks, valdītājs, lietotājs vai viņa pilnvarotā persona slēdz līgumu par atkritumu apsaimniekošanu ar atkritumu apsaimniekotāju, kā arī sedz visas izmaksas, kas saistītas ar viņa radīto sadzīves atkritumu, tai skaitā sadzīvē radušos bīstamo atkritumu, apsaimniekošanu, līgumā paredzot sezonālajam raksturam atbilstošu atkritumu izvešanas biežumu, saskaņā ar sastādītu grafiku.

15.² Nekustamā īpašuma īpašnieks, valdītājs vai lietotājs līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, saskaņā ar pašvaldības atzinumu, var neslēgt, ja nekustamā īpašuma sastāvā ir tikai zeme, uz kuras nav ēku, īslaicīgas uzturēšanās būvju vai pārvietojamu konstrukciju, vai arī nekustamā īpašuma sastāvā esošās ēkas netiek apdzīvotas vai tajās netiek veikta saimnieciskā darbība.

16. Pašvaldības teritorijā radītos sadzīves atkritumus pašvaldības izraudzītais atkritumu apsaimniekotājs nogādā to pārstrādātājam, saskaņā ar Reģionālo sadzīves atkritumu apsaimniekošanas plānu.

17. Nekustamā īpašuma īpašnieks lietotājs, valdītājs, vai apsaimniekotājs:

17.1. pēc pašvaldības vai apsaimniekotāja pieprasījuma sniedz ziņas par to iedzīvotāju skaitu, kas dzīvo attiecīgajā nekustamajā īpašumā, kā arī par komersantiem un citām personām, kas veic saimniecisko darbību attiecīgajā nekustamajā īpašumā;

17.2. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā slēdz atsevišķu līgumu par katrā nekustamajā īpašumā radīto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu ar pašvaldības noteikto sadzīves atkritumu apsaimniekotāju, kuram ir līgums ar pašvaldību;

17.3. ja nekustamā īpašuma lietošanai ir sezonāls raksturs, tad informē par to sadzīves atkritumu apsaimniekotāju, līguma noteikumos paredzot pienācīgu atkritumu izvešanu visa gada garumā.

17.4. iesaistās dalītas sadzīves atkritumu vākšanas pasākumos;

17.5. ir atbildīgs par tā nekustamajā īpašumā radīto atkritumu primāro savākšanu, šķirošanu un nogādāšanu līdz atkritumu tvertnei, par kuras iztukšošanu tam ar attiecīgo atkritumu apsaimniekotāju ir noslēgts līgums;

17.6. atkritumu tvertņu iztukšošanas dienās sadzīves atkritumu tvertnes no privāto īpašumu slēgtajiem pagalmiem pārvieto specializētajiem transportlīdzekļiem vai to apkalpei pieejamā vietā, kur tās netraucē gājēju un transportlīdzekļu kustību, kā arī nodrošina, lai pēc atkritumu izvešanas tvertnes tiktu novietotas atpakaļ to pastāvīgajā atrašanās vietā;

17.7. nodrošina atsevišķu atkritumu veidu (piemēram, liela izmēra atkritumi, būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumi) nogādāšanu pārstrādes vai apglabāšanas vietās – ar savu transportu vai izmantojot sadzīves atkritumu apsaimniekotāja pakalpojumus par papildus samaksu;

17.8. izmanto piedāvātās iespējas kompostēt bioloģiski noārdāmos atkritumus sava īpašuma teritorijā, ja tas nerada draudus cilvēku dzīvībai un veselībai, videi, kā arī personu mantai;

17.9. iesaistās atkritumu apsaimniekošanas citu pasākumu īstenošanā atbilstoši šo saistošo noteikumu prasībām;

17.10. uzstāda atkritumu urnas pie daudzdzīvokļu māju un sabiedriskās nozīmes ēku ieejas (izejas), iztukšo tās pēc vajadzības, bet ne retāk kā vienu reizi diennaktī;

17.11. uzstāda atkritumu tvertnes sabiedriskās nozīmes objektu teritorijās un iztukšo tās pēc vajadzības, bet ne retāk kā vienu reizi nedēļā;

17.12. lai izvairītos no kaitējuma cilvēka veselībai un atkritumu iekārtu bojājumiem, iesaiņot asos atkritumus pirms to ievietošanas atkritumu tvertnē.

18. Uzņēmumu, biroju, veikalu sabiedriskās ēdināšanas un tamlīdzīgu iestāžu radītie atkritumi, t.i., kartons, kokmateriāla atlikumi, plastmasas palikņi, iepakojuma materiāli u.c., novietojami atkritumu savākšanai speciālās tvertnēs salocītā veidā, vai arī novietojami sasietā veidā norādītā atkritumu savākšanas laukumā saskaņā ar atkritumu apsaimniekotāja prasībām.

19. Virtuves atkritumu trūdošās organiskās daļas kopā ar citiem "zaļajiem" atkritumiem, t.sk., mājsaimniecībās radītu augu izcelsmes atkritumus, ir atļauts kompostēt dārzos.

20. Parku un dārzu atkritumus, kas radušies šajās teritorijās, attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieks vai lietotājs kompostē. Aizliegts izmest atkritumus ārpus sava īpašuma teritorijas, izņemot gadījumus, kad tas saskaņots ar pašvaldību.

21. Daudzdzīvokļu māju īpašnieki vai apsaimniekotāji, kā arī šo māju iedzīvotāji papildus 17. punktā minētajiem pienākumiem:

21.1. pēc saskaņošanas ar pašvaldību un sadzīves atkritumu apsaimniekotāju izveido daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem pieejamā vietā atkritumu tvertņu laukumus, kas paredzēti sadzīves atkritumu savākšanai, nodrošina tajos kārtību,

21.2. ir atbildīgi par atkritumu primāro savākšanu un šķirošanu, ja tāda noteikta.

22. Pašvaldības teritorijā izvietoto sabiedrisko pakalpojumu objektu apsaimniekotājiem (īpašniekiem, valdītājiem) ir pienākums slēgt līgumu par sadzīves atkritumu savākšanu un izvešanu.

23. Atkritumu apsaimniekotājs ir tiesīgs pārtraukt atkritumu izvešanu, ja Atkritumu radītājs neveic samaksu par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem saskaņā ar līgumu. Šādu rīcību apsaimniekotājs saskaņo ar pašvaldību. Šajā gadījumā Atkritumu radītājs ir pilnā mērā administratīvi un civiltiesiski atbildīgs par līguma nepildīšanu.

24. Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas izmaiņām Atkritumu apsaimniekotājam Atkritumu radītāji jāinformē saskaņā ar attiecīgo Domes lēmumu, ar kuru apstiprināta maksa par sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, šķirošanu un citām normatīvajos aktos noteiktajām darbībām, ko veic pirms atkritumu reģenerācijas un kas samazina apglabājamo atkritumu apjomu, uzglabāšanu, dalītās atkritumu savākšanas, pārkraušanas un šķirošanas infrastruktūras objektu uzturēšanu atbilstoši līgumam, kuru noslēgusi pašvaldība un atkritumu apsaimniekotājs.

25. Pasākuma organizētāja pienākums ir savlaicīgi noslēgt līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju, kuram ir līgums ar pašvaldību par atkritumu apsaimniekošanu, par masu pasākuma laikā radušos atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu saņemšanu.

26. Pašvaldībai ir tiesības nesaskaņot pasākuma norisi, ja pasākuma organizētājs neuzrāda līgumu par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu saņemšanu.

27. Pirms Pasākuma norises jānodrošina atkritumu savākšanas vietu izveide.

28. Ja pasākums notiek teritorijā, kurā paredzēta dalīta atkritumu vākšana tad tā jānodrošina arī masu pasākuma laikā.

29. Masu pasākumu organizētājam jānodrošina attiecīgās teritorijas sakopšana piecu stundu laikā pēc pasākuma noslēguma.

30. Pašvaldības teritorijā ikviena atkritumu radītāja pienākums ir iekļauties kopējā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, savākt (ja nepieciešams – arī šķirot) radītos sadzīves atkritumus un nogādāt tos nekustamā īpašuma īpašnieka vai apsaimniekotāja norādītajā vietā un ievērot šajos noteikumos noteikto kārtību atkritumu apsaimniekošanā.

31. Atkritumu radītājam savlaicīgi jāinformē Sadzīves atkritumu apsaimniekotājs, ja sezonālu vai citu iemeslu dēļ pieaug vai samazinās radīto atkritumu apjoms un jāvienojas par atkritumu papildus izvešanu vai izvešanas reižu skaita samazināšanu, ievērojot, ka atkritumu izvešanas biežums nosakāms ne retāks, kā saistošajos noteikumos noteiktais minimālais atkritumu izvešanas biežums.

32. Pirms būvatļaujas izsniegšanas vai rekonstrukcijas (renovācijas) darbu saskaņošanas atkritumu radītājam ir jāuzrāda līgums, kas noslēgts ar atkritumu apsaimniekotāju par būvgružu savākšanu, tai skaitā azbesta atkritumu savākšana ar firmām, kurām ir nepieciešamā atļauja šo atkritumu savākšanai un transportēšanai. Būvniecības komisijai vai būvvaldei ir tiesības neatļaut būvdarbus (renovācijas, rekonstrukcijas) darbus, ja šāds līgums netiek uzrādīts.

33. Atkritumu radītājiem aizliegts:

33.1. novietot sadzīves atkritumus vietās, kur to savākšana vai uzglabāšana nav atļauta;

33.2. novietot (pastāvīgi) sadzīves atkritumu tvertnes uz ielām (izņēmums – nomaļas ielas, kur tvertnes netraucē satiksmi vai gājēju plūsmu, kā arī vietas, kur tas ir vienīgais iespējamais risinājums;

33.3. ievietot sadzīves atkritumu tvertnēs degošus, viegli uzliesmojošus un eksplozīvus priekšmetus, šķidrus atkritumus, infekcijas slimības izraisošus atkritumus, liela izmēra atkritumus, būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumus, rūpniecības atkritumus, ielu smiltis, parku un dārzu atkritumus un bīstamos atkritumus;

33.4. cieši sablīvēt, iesaldēt vai sadedzināt atkritumus sadzīves atkritumu tvertnēs. Par šādu tvertņu iztukšošanu var tikt noteikta paaugstināta samaksa;

33.5. ierīkot patvaļīgas izgāztuves, piegružot vai aizbērt grāvjus un ūdenstilpnes, iznest no pagalmiem un novietot braucamo ielu (ceļu) malās visāda veida atkritumus (arī lapas, zāli, zarus utt.), pašiem vest jebkāda veida atkritumus uz atkritumu izgāztuvēm vai poligoniem;

33.6. izmest atkritumus ārpus tam paredzētām vietām,

33.7. ar atkritumiem piesārņot pilsētas ielas, laukumus, zaļo zonu un citas sabiedriskās vietas;

33.8. atkritumu tvertnēs mest būvgružus, izdedžus, metāllūžņus, koku zarus, smilts saslaukas, zemi;

33.9. aizliegts dedzināt sadzīves atkritumus ugunskuros;

33.10. aizliegts sajaukt dažāda veida bīstamos atkritumus, kā arī sajaukt bīstamos atkritumus ar sadzīves atkritumiem, aizliegts izmest kopējos atkritumos izlietotās baterijas, akumulatorus un dzīvsudrabu saturošas spuldzes, elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumus, tos jānodod speciālās savākšanas vietās vai uzņēmumos, kuriem ir licence šādai darbībai.

34. Atkritumu radītājs var pats dalīti vākt savus radītos vai valdījumā esošos atkritumus un nodot dalīti savāktos atkritumus pārstrādei komersantam, kurš ir saņēmis attiecīgu atļauju A vai B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai atbilstoši normatīvajiem aktiem par piesārņojumu.

35. Atkritumu radītājiem ir tiesības izteikt rakstiskas piezīmes vai ierosinājumus (iesniedzot tās Kuldīgas novada pašvaldībā) atkritumu apsaimniekošanas darba uzlabošanai un pilnveidošanai.

36. Kuldīgas novadā atkritumu apsaimniekotāja pienākumi ir:

36.1. pirms piedāvājuma iesniegšanas pašvaldības organizētajam publiskā iepirkumam par tiesībām veikt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu novada teritorijā saņemt reģionālās vides pārvaldes atļauju sadzīves atkritumu apsaimniekošanai;

36.2. pirms darbības uzsākšanas pašvaldības administratīvajā teritorijā noslēgt līgumu ar pašvaldību par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu;

36.3. pirms darbības uzsākšanas slēgt līgumus par atkritumu apglabāšanu atkritumu poligonos un izgāztuvēs atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas reģionālajam plānam, kā arī par atkritumu reģenerāciju.

36.4. nepārtraukt atkritumu savākšanu pašvaldībā līdz brīdim, kad pašvaldība ir paziņojusi par līguma noslēgšanu ar citu atkritumu apsaimniekotāju un šī līguma darbības uzsākšanu, izņemot normatīvajos aktos noteiktos izņēmuma gadījumu un kārtību;

36.5. slēgt līgumus ar Atkritumu radītājiem par atkritumu savākšanu un izvešanu, piemērojot līgumā ar pašvaldību paredzēto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tarifu;

36.6. nodrošināt iedzīvotāju, iestāžu un komersantu radīto sadzīves atkritumu (ieskaitot šķirotos atkritumus) savākšanu;

36.7. sadzīves atkritumu apsaimniekošanā izmantot specializētus transportlīdzekļus, atkritumu tvertnes, iekārtas un ierīces, kas nerada apdraudējumu cilvēku dzīvībai un veselībai, videi un nepārsniedz pieļaujamo trokšņa līmeni;

36.8. nodrošināt Atkritumu radītājus ar atkritumu tvertnēm pietiekamā daudzumā;

36.9. atbilstoši saskaņotiem grafikiem nodrošināt sadzīves atkritumu tvertņu iztukšošanu un sadzīves atkritumu izvešanu no atkritumu tvertņu laukumiem un atkritumu vadiem (daudzdzīvokļu mājās), nodrošinot tajos tīrību;

36.10. uzstādīt, labot, nomainīt sadzīves atkritumu tvertnes (urnas), ja minētās tvertnes (urnas) nav citas personas īpašums;

36.11. marķēt atkritumu tvertnes, norādot sadzīves atkritumu apsaimniekotāja nosaukumu;

36.12. normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā veikt atkritumu apsaimniekošanas iekārtu (t. sk. tvertņu) tīrīšanu un dezinfekciju;

36.13. nodrošināt atkritumu tvertņu laukumu sakopšanu pēc sadzīves atkritumu savākšanas;

36.14. nodrošināt atsevišķu sadzīves atkritumu veidu (piemēram, liela izmēra atkritumi, būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumi, ielu tīrīšanas atkritumi, parku un dārzu atkritumi) izvešanu atbilstoši ar pašvaldību noslēgtā līguma nosacījumiem;

36.15. nogādāt savāktos nešķirotos un šķirotos sadzīves atkritumus sadzīves atkritumu pārkraušanas, šķirošanas vietā vai stacijā, poligonā, pārstrādātājam ar šim nolūkam paredzētu specializēto transportlīdzekli;

36.16. ziņot pašvaldībai par atkritumu radītāju administratīvajiem pārkāpumiem;

36.17. vienu reizi gadā iesniegt pašvaldībai atskaiti par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas kvantitatīvajiem rādītājiem (līgumiem, izvesto atkritumu daudzumu pa atkritumu veidiem u.tml.);

36.18. veikt iedzīvotāju apmācību, izplatīt informatīvos materiālus par atkritumu apsaimniekošanu;

36.19. pagastos lielgabarīta atkritumu savākšanu veikt iepriekš paziņotās dienās vismaz 1 reizi gadā.

36.20. organizēt papildus atkritumu savākšanu svētku dienās un brīvdienās, kā arī sabiedriskās talkas dienās, kad tiek saražots palielināts atkritumu daudzums (iepriekš vienojoties ar pašvaldību vai Atkritumu radītājiem).

37. Atkrituma apsaimniekotāju pienākumos neietilpst meklēt atkritumos fizisko vai juridisko personu nozaudētos priekšmetus, vai arī atļaut to darīt nepiederošām personām. Atkritumos atrastie priekšmeti, uzskatāmi par atkritumu apsaimniekotāju īpašumu.

38. Pašvaldības teritorijas daļās, kur atkritumi tiek savākti dalīti, sadzīves atkritumu radītāji šķiro sadzīves atkritumus un novieto tos dažādu krāsu un uzrakstiem atbilstošās atkritumu tvertnēs, kas uzstādītas savākšanas laukumos. Pašvaldības administratīvajā teritorijā sadzīves atkritumu radītāji šķiro sadzīves atkritumus un ievieto tos atbilstošos, marķētos dalītās atkritumu savākšanas konteineros, kuri novietoti pie individuālām dzīvojamām mājām, sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punktos, kas izvietoti daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pagalmos vai šķiroto atkritumu savākšanas laukumā. Ja ir noslēgts līgums par dalīto atkritumu savākšanu no dalītās vākšanas konteineriem, kas atrodas pie individuālām dzīvojamām mājām, atkritumu apsaimniekotājs ir tiesīgs pieprasīt maksu par šo atkritumu transportēšanu kā papildpakalpojumu, saskaņā ar atkritumu apsaimniekotāja pakalpojumu cenrādi.

39. Pašvaldība, sadarbībā ar atkritumu apsaimniekotājiem, nodrošina sadzīves atkritumu dalīto savākšanu atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumos Nr. 712 "Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi" noteiktajiem atkritumu veidiem attiecīgajos termiņos.

40. Dalīti tiek savākti rašanās vietā sašķirotie otrreiz izmantojamie un pārstrādājamie sadzīves atkritumi (piemēram, papīrs, stikls, plastmasa) atbilstoši prasībām, ko dalīti savāktajiem atkritumiem nosaka sadzīves atkritumu pārstrādātāji (piem., papīram jābūt sausam, stiklam – bez iepriekšēja pildījuma atliekām).

41. Šķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekotāji savlaicīgi informē atkritumu radītājus un sadzīves atkritumu apsaimniekotājus par jauna šķiroto atkritumu savākšanas veida ieviešanu un attiecīgo tvertņu krāsojumu vai apzīmējumu.

42. Šķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekotāji pēc atkritumu izvešanas nodrošina šķiroto atkritumu savākšanas vietu sakopšanu.

43. Atkritumu konteineru izvietojumu nosaka zemes īpašnieks, bet publiskās vietās esošu atkritumu konteineru vietu izvietojumu nosaka pašvaldība.

44. Mazo atkrituma tvertņu (urnu) uzstādīšana sabiedriskajā zonā (parki, skvēri, autobusu pieturas u.c.) ir pašvaldības vai apsaimniekotāja pienākums.

45. Ja pie vairākām daudzdzīvokļu ēkām izveidots speciāli ierīkots (betonēts, asfaltēts vai tml.) laukums atkritumu tvertņu novietošanai, tad atkritumu tvertnes novieto šajā laukumā.

46. Ja atkritumu tvertnes nav iespējams uzstādīt, atkritumu apsaimniekotājs sadzīves atkritumus, kas sabērti maisos, savāc noteiktās dienās saskaņā ar noslēgto līgumu.

47. Par sadzīvē radušos bīstamo atkritumu apsaimniekošanu atbild attiecīgo atkritumu radītājs vai valdītājs.

48. Pirms atbrīvošanās no sadzīves atkritumiem atkritumu radītājs:

48.1. atdala bīstamos atkritumus no citu veidu atkritumiem;

48.2. uzglabā bīstamos atkritumus tā, lai tie neapdraudētu cilvēku dzīvību un veselību, vidi, kā arī personu mantu.

49. Rīcības tiesības ar savāktajiem sadzīves atkritumiem pieder atkritumu apsaimniekotājam.

50. Saņemot atkritumus uzglabāšanai, apglabāšanai vai pārstrādei, tie pāriet attiecīgo apsaimniekotāja īpašumā.

51. Maksas tarifu par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem nosaka līgumā ar iepirkuma procedūrā par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu rezultātā izvēlēto pretendentu, atbilstoši tā iesniegtajam piedāvājumam, ko apstiprina ar Domes lēmumu.

52. Maksāšanas kārtību nosaka līgumā, kurš tiek noslēgts starp fizisku vai juridisku personu un atkritumu apsaimniekotāju.

53. Izmaiņas tarifā tiek apstiprinātas ar Domes lēmumu, iepriekš pašvaldības atbildīgajiem pārstāvjiem un apsaimniekotājam vienojoties, un stājas spēkā ne agrāk, kā normatīvajos aktos noteiktajā termiņā, iepriekš brīdinot iedzīvotājus par izmaiņām.

54. Maksu Atkritumu radītājiem un kārtību par atkritumu izvešanu nosaka saskaņā ar starp atkritumu apsaimniekotāju un atkritumu radītāju noslēgtā līguma nosacījumiem.

55. Atkritumi, kas radušies būvniecības procesā, jāsavāc atsevišķi no citu veidu atkritumiem tā, lai neapdraudētu vidi, cilvēku dzīvību un veselību, kā arī personu mantu.

56. Aizliegts būvniecības (t.sk. būvju nojaukšanas) un liela izmēra atkritumus ievietot sadzīves atkritumu konteineros, kā arī liela izmēra atkritumu konteinerus aizliegts novietot ārpus teritorijas, kur notiek būvdarbi, izņemot īslaicīgu novietošanu tikai ar nekustamā īpašuma īpašnieku vai pārvaldnieku un atkritumu apsaimniekotāju saskaņotā vietā un laikā.

57. Veicot būvdarbus, būvniecības un liela izmēra atkritumu konteineri novietojami tā, lai netraucētu gājēju un transportlīdzekļu kustībai.

58. Mājsaimniecībā radītos būvniecības un liela izmēra atkritumus atkritumu radītājam un valdītājam jānodod attiecīgajā atkritumu apsaimniekošanas zonā pašvaldības izvēlētajam atkritumu apsaimniekotājam.

59. Būvniecības (t.sk. būvju nojaukšanas) atkritumu (kas nav mājsaimniecībās radītie būvniecības atkritumi) izvešanai atkritumu radītājs un valdītājs var izmantot jebkuru citu atkritumu apsaimniekotāju, kurš ir saņēmis attiecīgo atkritumu apsaimniekošanas atļauju, vai arī atkritumu radītājam un valdītājam tie patstāvīgi jānogādā uz īpaši iekārtotu šo atkritumu savākšanas vai apglabāšanas vietu.

60. Atkritumu radītājam un valdītājam iespēju robežās jānodrošina būvniecības atkritumu šķirošana atbilstoši normatīvajiem aktiem un atkritumu apsaimniekotāja prasībām un ieteikumiem.

61. Sadzīves atkritumu apsaimniekotāja izvēle notiek Publisko iepirkumu likumā un Atkritumu apsaimniekošanas likumā noteiktajā kārtībā, piemērojot iepirkuma procedūru atbilstoši paredzamajai līgumcenai, izņemot Publisko iepirkumu likumā minētajos izņēmuma gadījumus.

62. Atkritumu apsaimniekotājs, kurš veic atkritumu apsaimniekošanu līdz rīkotās iepirkuma procedūras rezultātā noslēgtā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas līguma spēkā stāšanās brīdim, savlaicīgi (ne vēlāk kā trīs mēnešus iepriekš) tiek brīdināts par jauna līguma slēgšanu nākotnē un līgumisko attiecību izbeigšanos, kā arī pienākumu turpināt apsaimniekošanu līdz iepirkuma procedūras rezultātā izvēlētā Apsaimniekotāja darbības uzsākšanai.

63. Konkursa nolikumā izvirzot prasības attiecībā uz iesniedzamajiem pretendenta kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem, nosaka, ka iesniedzama arī Valsts vides dienesta atļauja atkritumu apsaimniekošanai, kuras derīguma termiņš nav īsāks par līguma izpildes termiņu.

64. Konkursa nolikumā paredz nosacījumus pretendenta finanšu piedāvājuma sastādīšanai, tostarp paredz iesniegt pamatotu sadzīves atkritumu savākšanas tarifu.

65. Pašvaldība nosaka pašvaldības teritorijas atkritumu apsaimniekošanas zonās un apsaimniekotāju skaitu, kuriem ir tiesības slēgt līgumu par atkritumu apsaimniekošanu Kuldīgas novada teritorijā.

66. Atkritumu apsaimniekošanas zonā sadzīves atkritumus apsaimnieko 1 (viens) atkritumu apsaimniekotājs. Kuldīgas novada teritorijā ir divas atkritumu apsaimniekošanas zonas:

66.1. Kuldīgas atkritumu apsaimniekošanas zona, kurā ietilpst – Kuldīgas pilsētas un Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu teritorijas

66.2. Skrundas atkritumu apsaimniekošanas zona, kurā ietilpst – Skrundas pilsētas un Skrundas, Raņķu, Nīkrāces un Rudbāržu pagastu teritorijas.

67. Par šajos noteikumos paredzēto pienākumu nepildīšanu vai šo noteikumu prasību pārkāpšanu fiziskas un juridiskas personas var saukt pie administratīvās atbildības Administratīvās atbildības likumā un Atkritumu apsaimniekošanas likumā noteiktajā kārtībā un apmērā.

68. Administratīvais sods šo noteikumu pārkāpēju neatbrīvo no pārkāpuma un tā radīto seku novēršanas.

69. Līdz 2024. gada 1. janvārim spēkā ir trīs atkritumu apsaimniekošanas zonas (nodrošinot atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu atbilstoši normatīvo aktu, noslēgto līgumu un publisko iepirkumu dokumentos noteiktajam), t.i.:

69.1. Kuldīgas pilsētas un Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu teritorijas

69.2. Skrundas pilsētas un Skrundas, Raņķu, Nīkrāces un Rudbāržu pagastu teritorijas;

69.3. Alsungas pagasts.

70. Saistošo noteikumu 66. punkts par atkritumu apsaimniekošanas dalījumu divās zonās stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī (nodrošinot atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu atbilstoši normatīvo aktu, noslēgto līgumu un publisko iepirkumu dokumentos noteiktajam).

71. Līdz šo saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienai noslēgtie līgumi starp nekustamā īpašuma īpašnieku, valdītāju, lietotāju, apsaimniekotāju vai pilnvaroto personu un atkritumu apsaimniekotāju ir spēkā tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma regulējumu, ar to saistīto normatīvo aktu regulējumu un šiem saistošajiem noteikumiem. Pretrunu gadījumā pusēm ir pienākums nodrošināt līguma pārslēgšanu jaunā redakcijā ne vēlāk kā viena gada laikā no šo saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienas.

72. Noteikumi stājas spēkā likuma "Par pašvaldībām" 45. pantā noteiktajā kārtībā.

73. Ar šo Noteikumu spēkā stāšanos atzīt par spēku zaudējušiem:

73.1. Alsungas novada pašvaldības 27.10.2011. saistošos noteikumus Nr. 5/2011 "Atkritumu apsaimniekošanas noteikumi Alsungas novada administratīvajā teritorijā";

73.2. Kuldīgas novada pašvaldības 25.08.2011. saistošos noteikumus Nr. 2011/23 "Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Kuldīgas novadā";

73.3. Skrundas novada pašvaldības 25.10.2018. saistošos noteikumus Nr. 3/2017 "Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Skrundas novadā".