Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2000. gada 10. oktobra noteikumus Nr. 354 "Meža atjaunošanas noteikumi".

Ministru kabineta noteikumi nr. 25

(prot. nr. 6, 2.§) Rīgā 1995. gada 24. janvārī

Meža atjaunošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar likumu "Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu"

I. Noteikumos lietotie termini

Apmežošanas veids - atjaunojamo koku sugu sējums vai stādījums.

Apmežojumu pārskaitīšana ar mežu apklātā zemē - atbilstošus normatīvus (skaitu, izvietojumu un augstumu) sasniegušo nepabeigto apmežojumu kvalitātes pārbaude un rezultātu dokumentēšana. Meža fonda uzskaites dokumentos šādas platības aprakstāmas kā mežaudzes.

Atestācija (mākslīgi atjaunoto platību atestācija) - trīs gadu vecumā mākslīgi atjaunotu platību kvalitātes pārbaude un rezultātu dokumentēšana.

Augšanas apstākļu tips - noteiktā vietā sastopamas dzīvo organismu un nedzīvās vides pašregulējošās sistēmas ar līdzīgu uzbūvi un dzīvības norisēm galveno koku sugu audžu augšanas gaitā un līdzīgu meža atjaunošanos pēc kokaudzes nociršanas.

Dabiskās izplatības areāls - teritorija, kurā koku suga evolūcijas gaitā piemērojusies vietējiem klimatiskajiem apstākļiem.

Introdukcija - augu vai dzīvnieku sugu ieviešana ģeogrāfiskā vidē ar atšķirīgiem klimatiskajiem apstākļiem.

Meža apsaimniekotājs - fiziska vai juridiska persona, kurai attiecīgā meža fonda zeme piešķirta lietošanā vai nodota īpašumā saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

Meža atjaunošana - meža audzēšanas pasākumu komplekss laikposmā no mežaudzes nociršanas līdz nepabeigtā apmežojuma pārskaitīšanai ar mežu apklātā zemē.

Meža dabiskā atjaunošanās - meža atjaunošanās, izmantojot koku pašsēju vai atvases.

Meža mākslīgā atjaunošana - meža atjaunošana sējot vai stādot.

Meža izstrādātājs - fiziska vai juridiska persona, kas tiesību aktos noteiktajā kārtībā ieguvusi kokmateriālu sagatavošanas tiesības.

Mežu nenoplicinoša apsaimniekošana - saimnieciskā darbība, kas saglabā meža bioloģisko daudzveidību, produktivitāti, atjaunošanās spēju un neapdraud citas ekosistēmas.

Meža stādāmais materiāls - kvalitātes standartam atbilstoši stādi, sējeņi vai spraudeņi stādīšanai mežā.

Nepabeigtie apmežojumi - tehniskajā pieņemšanā pieņemtas mākslīgi atjaunotās vai dabiski atjaunojušās platības līdz to pārskaitīšanai ar mežu apklātā zemē.

Paauga - zem audzes klāja atjaunojusies tās koku sugas paaudze, kas konkrētajos augšanas apstākļos var izveidot projektēto mežaudzi.

Reproduktīvais materiāls - sēklas, sējeņi, stādi un spraudeņi meža atjaunošanai.

Saimnieciskais rīkojums, (meža atjaunošanas saimnieciskais rīkojums) - taksācijas rekvizītu kopa, kas norāda apmežošanas un meža atjaunošanas veidu.

Sēklinieki - audzes virsvaldu koki, kurus atstāj pēc mežaudzes nociršanas dabiskās atjaunošanās veicināšanai.

Sēklu audze - augsti vai vidēji produktīva mežaudze, kurā iegūst sēklas. Sēklu audzi atestē, ja tās pēcnācēji iedzimtības pārbaužu stādījumos ir uzrādījuši labus rezultātus.

Sēklu izcelsme - vieta (sēklu plantācija, sēklu audze, nocirsta audze), kurā sēklas iegūtas. Introducētām sugām - sēklu sākotnējā ieguves vieta dabiskajā izplatības areālā.

Sēklu plantācija - pēc noteiktiem meža selekcijas principiem atlasītu un pavairotu vienas sugas koku stādījums regulārai sēklu ieguvei.

Tehniskā pieņemšana - mākslīgi vai dabiski atjaunotu meža platību apskate un rezultātu dokumentēšana. Pieņemtās mākslīgi vai dabiski atjaunotās platības ieskaita nepabeigtajos apmežojumos.

Virsvaldu koki - audzes garākie un resnākie koki, kuriem labi attīstīts vainags un galotnes paceļas virs kopējā audzes vainaga klāja.

Zemes (ar mežu neapklātās zemes) - degumi, iznīkušas audzes, vējgāzes, izcirtumi un lauces.

II. Noteikumu uzdevumi

1. Noteikumu uzdevumi ir:

1.1. nodrošināt Latvijas Republikas vārdā parakstīto starptautisko saistību par meža nenoplicinošu apsaimniekošanu un attīstību realizēšanu;

1.2. noteikt meža resursu atražošanas kārtību visu apsaimniekotāju mežos.

III. Meža atjaunošanas projektēšana

2. Atjaunojamo koku sugu projektē atbilstoši meža audzēšanas mērķim un augšanas apstākļiem. Meža audzēšanas mērķus apstiprina un mežsaimniecības nozares preses izdevumā publicē Valsts meža dienests.

3. Projektē šādus meža atjaunošanas veidus:

3.1. meža mākslīgo atjaunošanu;

3.2. meža dabisko atjaunošanos.

4. Meža mākslīgo atjaunošanu projektē tādos gadījumos, kad nav iespējama meža dabiskā atjaunošanās ar meža audzēšanas mērķim atbilstošām koku sugām.

5. Meža atjaunošanas saimniecisko rīkojumu sagatavo vienu reizi 10-15 gados mežierīcības ietvaros, bet līdz mežierīcībai to sagatavo Valsts mežierīcības institūts vai zvērināti meža taksatori pēc meža apsaimniekotāja pieprasījuma un par meža apsaimniekotāja līdzekļiem. Mežierīcībā projektētās meža atjaunošanas saimnieciskā rīkojuma nosacījumus, ievērojot šo noteikumu 2. un 4. punktā noteiktās prasības, valsts mežos ir tiesīgs mainīt valsts virsmežzinis pēc valsts mežziņa vai zvērināta mežkopja ierosinājuma.

6. Pamatojoties uz meža atjaunošanas saimniecisko rīkojumu, katrai ar mežu neapklātai platībai projektē meža atjaunošanas pasākumus. Projektēšanā un informācijas sagatavošanā ir noteikta šāda kārtība:

6.1. valsts un lietošanā nodotajos mežos pirms galvenās cirtes cirsmu fonda izsniegšanas valsts mežzinis izstrādā meža atjaunošanas projektu (meža atjaunošanas zīmes pirmā daļa) divos eksemplāros. Pirmo eksemplāru nodod meža izstrādātājam (valsts mežos) un meža lietotājam (lietošanā nodotajos mežos). Otrais eksemplārs glabājas valsts mežniecībā līdz apmežojuma pārskaitīšanai ar mežu apklātajā zemē;

6.2. īpašumā piešķirtajos mežos meža apsaimniekotājs reizē ar pieprasījuma iesniegšanu par galvenās cirtes uzsākšanu rakstiski informē valsts mežzini par projektētajiem meža atjaunošanas pasākumiem. Informācijā jānorāda meža atjaunošanas veids, projektētā koku suga, reproduktīvā materiāla saņemšanas vieta un atjaunošanas termiņi.

7. Ja informācijā nav ievērotas šo noteikumu prasības par atjaunojamo koku sugu, reproduktīvā materiāla izcelsmi un meža atjaunošanas termiņu, valsts mežzinis ir tiesīgs celt iebildumus pret kailcirtes uzsākšanu līdz tam laikam, kamēr projektētie pasākumi tiek saskaņoti.

8. Atkāpes no projektētajiem meža atjaunošanas pasākumiem ir pieļaujamas tikai šādos gadījumos:

8.1. ja izcirstā platība, kurā projektēta meža mākslīgā atjaunošana, sekmīgi atjaunojas dabiski ar vienu no meža audzēšanas mērķa sugām;

8.2. ja dabiskai atjaunošanai atstātajās platībās meža apsaimniekotājs ir nodrošinājis Valsts meža dienesta apstiprinātā pieļaujamā mežaudžu sastāva izveidošanu.

9. Informāciju par projektētajiem meža atjaunošanas pasākumiem visu mežu apsaimniekotāji saglabā līdz apmežojuma pārskaitīšanai ar mežu apklātā zemē.

IV. Mežsaimnieciskās prasības meža atjaunošanā

10. Meža mākslīgā atjaunošana:

10.1. meža zemes, kurās projektēta meža mākslīgā atjaunošana, jāapsēj vai jāapstāda ne vēlāk kā trīs gadu laikā pēc mežaudzes izciršanas (ieskaitot ciršanas gadu);

10.2. meža sēšanai vai stādīšanai atļauts izmantot tikai noteiktas izcelsmes un valsts standartam atbilstošu reproduktīvo materiālu;

10.3. attiecīgajā teritorijā (virsmežniecībā, mežniecībā) atļautā reproduktīvā materiāla izcelsmi katrai koku sugai, pamatojoties uz zinātnisko pētījumu rezultātiem, apstiprina un mežsaimniecības nozares preses izdevumā publicē Valsts meža dienests;

10.4. ārpus valsts robežām ievākto reproduktīvo materiālu meža kultūru ierīkošanai drīkst ievest un izmantot tikai ar Valsts meža dienesta ikreizēju rakstisku atļauju. Atļauju izsniedz gadījumos, ja paredzamais ieguvums no šī reproduktīvā materiāla ir lielāks nekā no vietējās izcelsmes reproduktīvā materiāla koksnes pieauguma un ekoloģiskās stabilitātes ziņā, kā arī introducētā reproduktīvā materiāla iespējami negatīvā ietekme novērtēta pietiekami ilgā laikposmā;

10.5. mākslīgi atjaunotās platības ar mežu apklātā zemē jāpārskaita līdz 8 gadu vecumam (kārtējā gada kultūras vecums ir viens gads), bet izņēmuma gadījumos (slimību, dzīvnieku, kaitēkļu un sala bojājumi) - līdz 15 gadu vecumam.

11. Meža dabiskā atjaunošanās:

11.1. cirsmas, kurās paredzēts saglabāt ošu paaugu, jāizstrādā no

1.oktobra līdz 1.maijam;

11.2. ošu paaugas kociņu nogriešana 7 - 10 cm augstumā ("atsēdināšana uz celma") jāveic pirms cirsmas izstrādes vai reizē ar to;

11.3. dabisko atjaunošanos veicina ar šādiem pasākumiem:

11.3.1. saudzējot paaugu;

11.3.2. veicot ošu paaugas kociņu nogriešanu 7 - 10 cm augstumā ("atsēdināšanu uz celma");

11.3.3. atstājot priedes sēkliniekus. Par priedes sēkliniekiem uz hektāra jāatstāj 30-50 virsvaldu koki ar labu stumbra formu, pietiekami attīstītu un simetriski veidotu vainagu. Sēklinieki nocērtami tad, kad meža dabiskā atjaunošanās ir notikusi ( šo noteikumu 11.4. apakšpunkts);

11.3.4. veicot augsnes virskārtas mineralizāciju. To izdara platībās, kur atstāti sēklinieki, vai platībās, kur mežaudzes tiek izcirstas pakāpeniskās vai izlases cirtēs;

11.4. dabiskā atjaunošanās ir notikusi, ja projektētās koku sugas kociņi ir izvietoti vienmērīgi un kociņu skaits augstuma grupās ir šāds:

Koku suga

Kociņu skaits pa augstuma grupām

0,1 - 0,5 m
(tūkst.gab./ha)

virs 0,5 m

(tūkst.gab./ha)

Priede (bez paaugas)

5 un vairāk

Egle (bez paaugas)

3 un vairāk

Cietie lapu koki

neuzskaita

1,6 un vairāk

Mīkstie lapu koki

neuzskaita

3,5 un vairāk

Priedes paauga

neuzskaita

4,0 un vairāk

Egles paauga neuzskaita 2,0 un vairāk

 

11.5. ja minētās platības ir vecākas par 15 gadiem un nav pārskaitītas ar mežu apklātā zemē, jāmaina meža atjaunošanas veids.

12. Mākslīgo un dabisko apmežojumu pārskaita ar mežu apklātā zemē pēc šādiem normatīviem:

12.1. mākslīgi atjaunotajās meža platībās:

Koku suga Maksimālais starprindu attālums (m) Projektētās koku sugas kociņu skaits (tūkst.gab./ha) Kociņu vidējais augstums (m)
Minimālais skaits Maksimālais skaits

Priede

2,2

3,5

4,5

1,0 un vairāk

Egle

2,5

1,8

2,2

0,8 un vairāk

Lapegle

2,5

1,0

1,2

1,25 un vairāk

Cietie lapu koki

4,0

1,1

1,4

1,5 un vairāk

Mīkstie lapu koki

2,5

1,8

2,2

1,25 un vairāk

12.2. dabiskajai atjaunošanai atstātajās platībās vidējais attālums starp projektētās koku sugas kociņiem ir šāds:

2.2.1. priedei

 

1,5 - 1,7 m;

12.2.2. eglei un mīkstajiem lapu kokiem

2,1 - 2,3 m;

2,1 - 2,3 m;

12.2.3. cietajiem lapu kokiem 2,6 - 3,0 m.

Piezīme. Egles paaugas maksimālais koku augstums - 6 metri.

V. Reproduktīvā materiāla iegāde

13. Meža stādāmo materiālu meža izstrādātājs pasūta un par brīvām cenām pērk jebkurā kokaudzētavā.

14. Sēklu ieguvi Valsts meža dienestam pakļautajās institūcijās finansē no valsts mežsaimniecības attīstības fonda līdzekļiem, bet sēklas meža atjaunošanai meža apsaimniekotājs saņem valsts virsmežniecības norādītajā čiekurkaltē vai sēklu noliktavā.

15. Meža stādāmā materiāla izaudzēšanu atbilstoši mežsaimnieciskajām prasībām ( šo noteikumu 10.2. un 10.3. apakšpunkts) visās meža kokaudzētavās neatkarīgi no to īpašuma formas kontrolē valsts virsmežniecība vai Meža un medību inspekcija, kuras ir tiesīgas aizliegt šīm prasībām neatbilstoša stādāmā materiāla realizāciju.

VI. Apmežojumu kvalitātes pārbaudes

16. Apmežojumu kvalitāti visu apsaimniekotāju mežos rudens sezonā līdz 15. oktobrim pārbauda Valsts meža dienesta institūcijas.

17. Meža mākslīgās atjaunošanas kvalitātes pārbaudi veic tehniskajā pieņemšanā, atestācijā un pārskaitot atjaunoto platību ar mežu apklātā zemē.

18. Meža dabiskās atjaunošanās kvalitātes pārbaudi veic tehniskajā pieņemšanā un pārskaitot atjaunojušos platību ar mežu apklātā zemē.

19. Kvalitātes pārbaužu metodiskos norādījumus izstrādā un apstiprina Valsts meža dienests.

VII. Meža atjaunošanas darbu izpildes un finansēšanas kārtība

20. Ja meža apsaimniekotājs nav noteicis citu kārtību, mākslīgās atjaunošanas vai dabiskās atjaunošanās pasākumus saskaņā ar meža atjaunošanas projektu līdz apmežojuma tehniskajai pieņemšanai veic meža izstrādātājs.

21. Nepabeigtos apmežojumus kopj un vajadzības gadījumā papildina meža apsaimniekotājs.

22. Valsts mežos meža atjaunošanas darbu norisi kontrolē valsts mežsargs, bet citu apsaimniekotāju mežos - meža apsaimniekotājs. Konstatējot pārkāpumus, viņi ir tiesīgi pārtraukt meža atjaunošanas darbus.

23. Kārtība, kādā tiek finansēta meža atjaunošana valsts mežos:

23.1. lai garantētu paredzēto meža atjaunošanas darbu izpildi, pirms koku ciršanas biļetes saņemšanas meža izstrādātājs iemaksā noteiktu naudas summu (drošības naudu) meža atjaunošanas fondā;

23.2. drošības naudas summu veido:

23.2.1. paredzēto meža atjaunošanas pasākumu izpildei nepieciešamie izdevumi;

23.2.2. reproduktīvā materiāla iegādes izdevumi - tiem meža izstrādātājiem, kuriem kokmateriālus realizē, izsolot cirsmas, un vietējiem iedzīvotājiem māju un saimniecības ēku celtniecībai, kā arī sociāli svarīgu pasākumu nodrošināšanai. Šos naudas līdzekļus meža izstrādātājam neatmaksā, un valsts mežzinis tos izmanto reproduktīvā materiāla iegādei apmežošanas vajadzībām;

23.3. drošības naudas aprēķināšanas normatīvus nosaka Valsts meža dienests;

23.4. drošības naudas apmēru aprēķina valsts mežzinis un to norāda meža atjaunošanas zīmē;

23.5. iemaksāto drošības naudu meža izstrādātājam atmaksā pēc apmežojumu tehniskās pieņemšanas;

23.6. meža izstrādātājs zaudē tiesības saņemt iemaksāto drošības naudu, ja valsts meža dienesta institūcijas konstatē, ka meža izstrādātāja vainas dēļ meža atjaunošanas pasākumi nav veikti meža atjaunošanas zīmē noteiktajā termiņā vai veidā.

Šādos gadījumos valsts mežzinis nodrošina meža atjaunošanas zīmē norādīto pasākumu izpildi, noslēdzot līgumu ar citām fiziskajām un juridiskajām personām, kurām saskaņā ar padarītā darba pieņemšanas - nodošanas aktu samaksā no meža izstrādātājam neatmaksātajiem meža atjaunošanas fonda līdzekļiem;

23.7. valsts virsmežzinis atbrīvo no drošības naudas iemaksas tos meža izstrādātājus, kuri strādā saskaņā ar ilgtermiņa mežizstrādes līgumiem un pēc valsts mežziņa atzinuma izpilda visas saistības meža atjaunošanā. Šādu lēmumu pārskata katru gadu pēc meža atjaunošanas darbu apkopošanas un analīzes;

23.8. valsts virsmežzinis ir tiesīgs dot rīkojumu par drošības naudas daļēju (līdz 50% apmērā) atmaksāšanu meža izstrādātājam saskaņā ar darba pieņemšanas - nodošanas aktu par veikto augsnes sagatavošanu;

23.9. Valsts meža dienesta institūcijas atsaka ciršanas fonda piešķiršanu vai samazina ilgtermiņa mežizstrādes līgumteritoriju tiem meža izstrādātājiem, kuri saimnieciskajā gadā meža atjaunošanas zīmē noteiktajā termiņā nav atjaunojuši vairāk par 10% no izcirstajām platībām;

23.10. nepabeigto apmežojumu kopšanu un papildināšanu veic valsts mežniecība par valsts mežsaimniecības attīstības fonda līdzekļiem.

24. Citu apsaimniekotāju mežos meža atjaunošanas finansēšanas kārtību nosaka meža apsaimniekotājs.

VIII. Meža atjaunošanas informācija

25. Meža atjaunošanas informācijas sagatavošanas un apstrādes pamatā ir saimnieciskais gads.

26. Visi meža apsaimniekotāji sagatavo un apkopo informāciju Valsts meža dienesta noteiktajā kārtībā.

27. Valsts meža dienests katru gadu iepazīstina sabiedrību ar meža atjaunošanas stāvokli valstī.

IX. Atbildība par meža atjaunošanu

28. Ja meža apsaimniekotājs nepilda meža atjaunošanas pasākumus, tad šo darbu izpildes nodrošināšanas kārtību valsts mežos nosaka Valsts meža dienests, bet citu apsaimniekotāju mežos ir noteikta šāda kārtība:

28.1. valsts mežniecības norādītās fiziskās vai juridiskās personas veic projektētos meža atjaunošanas pasākumus par valsts mežsaimniecības attīstības fonda līdzekļiem;

28.2. pēc darbu pieņemšanas valsts mežzinis sastāda aktu zaudējuma piedziņai no meža apsaimniekotāja. Aktu sastāda atbilstoši Valsts meža dienesta apstiprinātajam paraugam trijos eksemplāros. Pirmo eksemplāru nosūta meža apsaimniekotājam, otro nosūta virsmežniecībai, trešais eksemplārs paliek valsts mežniecībā. Zaudējumus aprēķina, pamatojoties uz meža atjaunošanas darbu faktiskajām izmaksām;

28.3. ja meža apsaimniekotājs neatlīdzina zaudējumus aktā norādītajā termiņā, tad valsts virsmežniecība likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā ierosina lietu tiesā un aptur meža izmantošanu apsaimniekotāja mežā līdz zaudējumu piedziņai.

X. Pārejas jautājumi

29. Atzīt par spēku zaudējušiem Noteikumus par meža atjaunošanas darbu izpildes un finansēšanas kārtību (apstiprināti ar Ministru Padomes 1991. gada 4. jūnija lēmumu nr. 151 "Par meža izmantošanu un atjaunošanu" - Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 37/38) un Ministru kabineta 1994.gada 19.aprīļa noteikumus nr. 92 "Par grozījumiem Noteikumos par meža atjaunošanas darbu izpildes un finansēšanas kārtību" (Latvijas Vēstnesis, 1994, 54. nr.).

Ministru prezidents M. Gailis

Zemkopības ministrs Ā. Ūdris

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 25Pieņemts: 24.01.1995.Stājas spēkā: 03.02.1995.Zaudē spēku: 14.10.2000.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 17 (300), 02.02.1995.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
33809
03.02.1995
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva