Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi Nr. 211 Rīgā 2022. gada 6. decembrī (Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
padomes Grozījumi "Iekšējās kontroles sistēmas izveides normatīvajos noteikumos"Izdoti saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 1. Izdarīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2020. gada 1. decembra normatīvajos noteikumos Nr. 227 "Iekšējās kontroles sistēmas izveides normatīvie noteikumi" (tālāk tekstā - noteikumi) šādus grozījumus: 1.1. svītrot noteikumu izdošanas pamatojumā vārdus un skaitļus "un Finanšu instrumentu tirgus likuma 124. panta 1.1 daļu"; 1.2. izteikt 1. punktu šādā redakcijā: "1. "Iekšējās kontroles sistēmas izveides normatīvie noteikumi" (tālāk tekstā - noteikumi) ir saistoši Latvijas Republikā reģistrētām kredītiestādēm un tām Latvijas Republikā reģistrētajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras ir minētas Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 27. novembra Regulas (ES) 2019/2033 par prudenciālajām prasībām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 575/2013, (ES) Nr. 600/2014 un (ES) Nr. 806/2014 (tālāk tekstā - ES regula Nr. 2019/2033) 1. panta 2. un 5. punktā, (tālāk tekstā abas kopā - iestāde)."; 1.3. svītrot 2. punktu; 1.4. svītrot 3. punktā vārdus un skaitļus "un Finanšu instrumentu tirgus likuma 123.3 un 123.4 pantu"; 1.5. izteikt 4. punktu šādā redakcijā: "4. Iestāde, kas ir mātes sabiedrība, nodrošina grupas līmeņa politiku ieviešanu iekšējās kontroles sistēmas izveides jomā attiecībā uz visām meitas sabiedrībām, kas iekļautas konsolidācijas grupā (tālāk tekstā - prudenciālās konsolidācijas grupa) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regulu (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (tālāk tekstā - ES regula Nr. 575/2013), ņemot vērā attiecīgās valsts, kurā atrodas meitas sabiedrība, normatīvo aktu prasības, kā arī uzrauga to īstenošanu. Mātes sabiedrība un prudenciālās konsolidācijas grupā ietilpstošās meitas sabiedrības nodrošina attiecīgo grupas līmeņa politiku ieviešanu arī tādās to meitas sabiedrībās, kurām nav saistoši tiesību akti, kas pārņem Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīvas 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK, (tālāk tekstā - Direktīva 2013/36/ES) prasības, ņemot vērā attiecīgās valsts, kurā atrodas meitas sabiedrība, normatīvo aktu prasības, kā arī uzrauga to īstenošanu."; 1.6. izteikt 5. punktu šādā redakcijā: "5. Noteikumos lietoto terminu skaidrojums: 5.1. atbilstības likumi, noteikumi un standarti (compliance laws, rules and standards) - iestādes darbību regulējošie likumi un citi tiesību akti, ar iestādes darbību saistītie pašregulējošo institūciju noteiktie standarti, profesionālās rīcības un ētikas kodeksi un citi ar iestādes darbību saistīti labākās prakses standarti; 5.2. nozīmīga iestāde - iestāde, kuru Finanšu un kapitāla tirgus komisija (tālāk tekstā - Komisija) atbilstoši Kredītiestāžu likumā noteiktajam ir atzinusi par globāli sistēmiski nozīmīgu iestādi vai citu sistēmiski nozīmīgu iestādi; 5.3. amatpersona - iestādes padomes vai valdes loceklis vai persona, kura iestādē pilda pamatfunkciju; 5.4. riska profils - iestādes risku novērtējums, ņemot vērā tās lielumu, veikto darījumu apmēru, to dažādību un sarežģītību, ekonomisko vidi, kurā iestāde darbojas, kā arī ekonomisko ciklu; 5.5. risku direktors - iestādes amatpersona, kura ir atbildīga par visaptverošas risku kontroles funkcijas veikšanu iestādē, uzrauga risku pārvaldīšanas sistēmu un koordinē visu iestādes struktūrvienību darbības, kuras saistītas ar risku pārvaldīšanu; 5.6. personas, kuras pilda pamatfunkcijas - personas (darbinieki), kuru amata stāvoklis dod tām iespēju būtiski ietekmēt iestādes darbības virzību, bet kuras nav iestādes padomes vai valdes locekļi. Personas, kuras pilda pamatfunkcijas, ir, piemēram, iestādei specifisko darbības veidu vadītāji, iestādes izveidoto filiāļu vai meitas sabiedrību citā dalībvalstī vadītāji, atbalsta un iekšējās kontroles funkciju vadītāji, t.sk. risku direktors, par darbības atbilstības kontroli atbildīgā persona, iekšējā audita funkcijas vadītājs, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildi atbildīgā persona, prokūrists, sabiedrības kontrolieris; 5.7. ar iestādes vadību saistītās personas - iestādes akcionāri vai dalībnieki, kuriem iestādē ir būtiska līdzdalība, un šo akcionāru vai dalībnieku - fizisko personu - laulātie, vecāki un bērni, iestādes padomes un valdes locekļi, šo personu laulātie, vecāki un bērni, kā arī komercsabiedrības, kurās minētajām personām ir būtiska līdzdalība vai būtiska ietekme vai kurās šīs personas ieņem vadošus amatus vai ir valdes vai padomes locekļi."; 1.7. papildināt noteikumus ar 5.1 punktu šādā redakcijā: "5.1 Pārējo terminu lietojums atbilst Kredītiestāžu likuma, Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma, Komisijas normatīvo noteikumu par kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa izveidi, ES regulas Nr. 575/2013 un ES regulas Nr. 2019/2033 terminu lietojumam."; 1.8. papildināt 8. punktu ar otro teikumu šādā redakcijā: "Iestāde izveido efektīvu sadarbības mehānismu starp iestādes padomi un valdi, lai nodrošinātu pietiekamu informācijas apriti to funkciju veikšanai."; 1.9. papildināt noteikumus ar 34.1 punktu šādā redakcijā: "34.1 Iestāde nodrošina, ka tās izstrādātās politikas, tostarp atalgojuma, pieņemšanas darbā, karjeras attīstības, apmācību u.c. politikas, ir dzimumneitrālas un visiem darbiniekiem tiek nodrošinātas vienlīdzīgas karjeras attīstības iespējas."; 1.10. svītrot 38.4. punktu; 1.11. svītrot 39. punktu; 1.12. aizstāt 40.1. punktā vārdus "minēto robežlielumu interešu konflikta situācijām, ar kuru" ar vārdiem "minētos interešu konflikta situāciju kvantitatīvos un kvalitatīvos kritērijus, atbilstoši kuriem"; 1.13. aizstāt 40.4. punktā skaitli "38.4." ar skaitli "52.1"; 1.14. aizstāt 41. punktā vārdus "apjoma robežlielumu, ar kuru" ar vārdiem "kvantitatīvos un kvalitatīvos kritērijus, atbilstoši kuriem"; 1.15. papildināt noteikumus ar 41.1 punktu šādā redakcijā: "41.1 Ja iestādes darbinieks vienlaikus ir akcionārs vai iestādes klients, tad šāds statuss pats par sevi nav uzskatāms par interešu konflikta situāciju, ja vien netiek pārsniegti iestādes noteiktie interešu konflikta situācijas kvantitatīvie un kvalitatīvie kritēriji."; 1.16. papildināt III sadaļas "Iestādes darbības organizācija" apakšsadaļas "Papildu prasības interešu konflikta situāciju pārvaldīšanai attiecībā uz amatpersonām" nosaukumu aiz vārda "amatpersonām" ar vārdiem "un ar iestādes vadību saistītajām personām"; 1.17. svītrot 48. punktā vārdus un skaitli "papildus šo noteikumu 38.4. punktā minētajam"; 1.18. aizstāt 50. punktā vārdus "minēto robežlielumu" ar vārdiem "minētos kvantitatīvos un kvalitatīvos kritērijus"; 1.19. aizstāt 51. punktā vārdus "noteikto robežlielumu interešu konflikta situācijas apjomam, ar kuru" ar vārdiem "noteiktajiem kvantitatīvajiem un kvalitatīvajiem kritērijiem, atbilstoši kuriem"; 1.20. papildināt noteikumus ar 52.1, 52.2 un 52.3 punktu šādā redakcijā: "52.1 Iestāde, izstrādājot interešu konflikta situāciju pārvaldīšanas politiku un procedūras, nodrošina atbilstošu interešu konflikta situāciju identificēšanu un to novēršanas vai ierobežošanas pasākumu īstenošanu gadījumos, kad darījumus veic ar personām, kuras ir saistītas ar iestādes vadību, nodrošinot, ka šādu darījumu nosacījumi nav labvēlīgāki par līdzīgu iestādes darījumu ar personām, kas nav saistītas ar iestādes vadību, nosacījumiem un nav pretrunā ar iestādes un tās noguldītāju vai ieguldītāju interesēm. 52.2 Iestāde nodrošina, ka šo noteikumu 52.1 punktā minētās politikas un procedūras ietver: 52.21. lēmumu pieņemšanas kārtību; 52.22. finanšu pakalpojumu veidu; 52.23. darījumu piešķiršanas un izpildes nosacījumus; 52.24. interešu konflikta riska novērtēšanas kārtību pirms darījuma veikšanas; 52.25. interešu konflikta situāciju aprakstu; 52.26. darījumu dokumentēšanas kārtību. 52.3 Iestāde nodrošina, ka personas dati, kas tiek iegūti, lai nodrošinātu šo noteikumu 52.1 punkta prasību izpildi, tiek glabāti ne mazāk kā trīs gadus pēc tam, kad ir izbeigtas personas darba vai tām pielīdzināmas tiesiskās attiecības ar iestādi."; 1.21. aizstāt 53.3. punktā vārdu "pārvaldes" ar vārdu "pārvaldības"; 1.22. aizstāt 58. punktā vārdu "iestāde" ar vārdiem "iestāde, kura nav nozīmīga"; 1.23. papildināt noteikumus ar 61.1 punktu šādā redakcijā: "61.1 Iestāde nodrošina vides, sociālo un pārvaldības (environmental, social and governance, tālāk tekstā - ESG) riska faktoru integrēšanu iestādes risku pārvaldības sistēmā, ņemot vērā to ietekmi uz iestādei piemītošajiem būtiskajiem riskiem. Piemēram, ESG riska faktoriem, kas saistīti ar pāreju uz ilgtspējīgu ekonomiku, var būt ietekme uz kredītrisku, ESG riska faktoriem, kas izriet no notikumiem saistībā ar klimatu, var būt ietekme uz kredītņēmējiem, finanšu tirgus apstākļiem un likviditāti, savukārt sociālajiem un pārvaldības riska faktoriem var būt ietekme uz operacionālo un reputācijas risku."; 1.24. papildināt 64. punkta trešo teikumu pirms vārdiem "ekspertu vērtējumiem" ar vārdiem "pamatotiem un dokumentētiem"; 1.25. papildināt noteikumus ar 68.8. punktu šādā redakcijā: "68.8. kārtību, kādā, ieviešot jaunu finanšu pakalpojumu vai veicot būtiskas izmaiņas esošajos finanšu pakalpojumos, tiek vērtēts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risks."; 1.26. izteikt 69. punktu šādā redakcijā: "69. Noteikumu 68.4., 68.6., 68.7. un 68.8. punktā minētos pasākumus iestāde veic pirms jaunu finanšu pakalpojumu ieviešanas vai pirms esošo finanšu pakalpojumu piedāvāšanas jaunos tirgos vai būtiskām izmaiņām esošo finanšu pakalpojumu sniegšanas kārtībā, nodrošina pietiekamus resursus to īstenošanai, kā arī nosaka atbildīgās struktūrvienības un darbiniekus."; 1.27. izteikt 79. punkta pirmo teikumu šādā redakcijā: "79. Nozīmīga iestāde izveido risku komiteju."; 1.28. izteikt 80. punktu šādā rdakcijā: "80. Iestāde, kura nav nozīmīga iestāde, var neveidot risku komiteju, ja tā nodrošina, ka risku komitejas pienākumus veic padome pilnā sastāvā."; 1.29. aizstāt 86. punktā vārdus "iestāde, kura nav nozīmīga pēc tās darbības apjoma, veidiem, sarežģītības un specifikas, kā arī organizatoriskās struktūras" ar vārdiem "iestāde, kura nav nozīmīga iestāde"; 1.30. aizstāt 87. punktā vārdus "iestāde, kura ir nozīmīga pēc tās darbības apjoma, veidiem, sarežģītības un specifikas, kā arī organizatoriskās struktūras" ar vārdiem "nozīmīga iestāde"; 1.31. aizstāt 88. punktā vārdus "ņemot vērā tās padomes locekļu skaitu un iestādes darbības apjomu, veidu, sarežģītību un specifiku, kā arī organizatorisko struktūru" ar vārdiem "kura nav nozīmīga iestāde"; 1.32. papildināt noteikumus ar 93.1 punktu šādā redakcijā: "93.1 Iestāde nodrošina, ka tiek dokumentēta izveidoto komiteju, kā arī valdes un padomes sēžu darba kārtība, tajās izskatītie jautājumi, galvenie rezultāti un secinājumi. Komiteju locekļi sēžu laikā iesaistās atklātās diskusijās, kurās apspriež arī atšķirīgus viedokļus."; 1.33. izteikt 95. punktu šādā redakcijā: "95. Nozīmīga iestāde, kura nav nozīmīgā uzraudzītā kredītiestāde Kredītiestāžu likuma izpratnē, nodrošina iestādes padomē vismaz vienu neatkarīgu padomes locekli un tā dalību risku komitejā un izvirzīšanas komitejā."; 1.34. izteikt 96. punktu šādā redakcijā: "96. Nozīmīga iestāde, kura ir nozīmīgā uzraudzītā kredītiestāde Kredītiestāžu likuma izpratnē, nodrošina iestādes padomē vismaz divus neatkarīgus padomes locekļus un šo neatkarīgo padomes locekļu dalību risku komitejā un izvirzīšanas komitejā šo komiteju priekšsēdētāja statusā."; 1.35. izteikt 98. punktu šādā redakcijā: "98. Iestāde izstrādā, dokumentē un īsteno efektīvu un pamatotu kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa politiku un procedūras saskaņā ar Komisijas normatīvajos noteikumos par kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa izveidi noteiktajām prasībām."; 1.36. svītrot 99.-107. punktu; 1.37. papildināt 115.9. punktu aiz vārdiem "uzrauga risku pārvaldīšanu iestādē" ar vārdiem "ESG risku integrāciju kopējā risku pārvaldības ietvarā"; 1.38. papildināt 116.6. punktu aiz vārdiem "nodrošina iestādes darbības risku identificēšanu un pārvaldīšanu" ar vārdiem "ESG risku integrāciju kopējā risku pārvaldības ietvarā"; 1.39. izteikt 122. punktu šādā redakcijā: "122. Iestādē, kura nav nozīmīga iestāde, valdes loceklis vai persona, kura pilda pamatfunkcijas, vienlaikus var būt atbildīga par risku kontroles funkcijas vai darbības atbilstības kontroles funkcijas veikšanu iestādē vai vienlaicīgu abu šo funkciju veikšanu, ja tiek nodrošināts, ka attiecīgā persona neveic citus būtiskus pienākumus, kas var ietekmēt iekšējās kontroles funkciju neatkarīgu darbību."; 1.40. svītrot informatīvās atsauces uz Eiropas Savienības direktīvām un citiem starptautiskajiem dokumentiem 1., 2., 4., 5. un 6. punktu; 1.41. izteikt informatīvās atsauces uz Eiropas Savienības direktīvām un citiem starptautiskajiem dokumentiem 3. punktu šādā redakcijā: "3) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK;"; 1.42. aizstāt informatīvās atsauces uz Eiropas Savienības direktīvām un citiem starptautiskajiem dokumentiem 7. punktā saīsinājumus, zīmes un skaitļus "EBA/GL/2017/11" ar saīsinājumiem, zīmēm un skaitļiem "EBA/GL/2021/05". 2. Normatīvie noteikumi stājas spēkā 2023. gada 1. maijā. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja S. Purgaile |
Tiesību akta pase
Nosaukums: Grozījumi "Iekšējās kontroles sistēmas izveides normatīvajos noteikumos"
Statuss:
Spēkā esošs
Saistītie dokumenti
|