1. Noteikumi nosaka:

1.1. prasības un kārtību, saskaņā ar kuru Latvijā reģistrētas kredītiestādes un citās valstīs reģistrētu kredītiestāžu filiāles Latvijā (turpmāk – kredītiestāde), kā arī valūtu tirdzniecības sabiedrības sagatavo un iesniedz Latvijas Bankai statistiskos datus par ārvalstu valūtu pirkšanas vai pārdošanas (turpmāk – valūtu tirdzniecība) darījumiem (turpmāk – statistiskie dati);

1.2. statistisko datu iesniegšanas termiņus;

1.3. statistisko datu glabāšanas ilgumu.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. ārvalstu valūta – jebkura valūta, izņemot euro;

2.2. cita atvasinātā finanšu instrumenta darījums – tāds atvasinātā finanšu instrumenta darījums, kas nav nākotnes darījums vai valūtas mijmaiņas darījums;

2.3. klients – persona, ar kuru kredītiestāde vai valūtu tirdzniecības sabiedrība veic valūtu tirdzniecības darījumu;

2.4. nākotnes darījums – biržā netirgots nākotnes darījums ar nosacījumu pirkt vai pārdot valūtu noteiktā nākotnes datumā par darījuma slēgšanas brīdī noteikto valūtas kursu, kā arī nepiegādājamais nākotnes darījums (non-deliverable forward), t. i., darījums, kurā valūtu fiziska piegāde nav nepieciešama un kurā norēķins tiek veikts par starpību starp līgumā paredzēto darījuma valūtas kursu un norēķinu dienā dominējošo valūtas kursu;

2.5. darījums bezskaidrā naudā – valūtu tirdzniecības darījums, kura veikšanai nav izmantota skaidrā nauda;

2.6. darījums skaidrā naudā – valūtu tirdzniecības darījums, kura veikšanai ir izmantota skaidrā nauda, t. sk. ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšana vai pārdošana par skaidro naudu, ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšana vai pārdošana, izmantojot norēķinu karti vai ieskaitot nopirkto vai pārdoto ārvalstu valūtu kredītiestādes norēķinu kontā;

2.7. tagadnes darījums – valūtu tirdzniecības darījums, ko veic divu darbdienu laikā no līguma noslēgšanas brīža, neieskaitot valūtas mijmaiņas darījuma tagadnes posmu (spot leg), valūtas mijmaiņas darījumus uz nakti (overnight swap) un nākamās dienas valūtas mijmaiņas darījumus (spot next swap);

2.8. valūtas mijmaiņas darījums – darījums, kurā darījuma puses vienojas par divu valūtu apmaiņu uz noteiktu periodu (FX swap);

2.9. vidējais svērtais valūtas kurss – valūtu tirdzniecības kurss attiecībā pret euro, kas aprēķināts saskaņā ar šo noteikumu 9.4. apakšpunktā noteikto kārtību.

3. Citu terminu lietojums atbilst Latvijas Bankas noteikumos, kas nosaka statistisko datu par kredītiestāžu un citu monetāro finanšu iestāžu finansiālo stāvokli (MBP) sagatavošanas un iesniegšanas prasības un kārtību, sniegtajam šo terminu skaidrojumam.

4. Statistiskie dati nepieciešami Latvijas Bankas uzdevumu veikšanai, t. sk. lai sagatavotu valūtas tirgu raksturojošo statistiku, analizētu valūtas tirgus attīstību un norises tautsaimniecībā, veiktu finanšu tirgus un tā dalībnieku uzraudzību un informētu citas institūcijas un sabiedrību par valūtas tirgus attīstības tendencēm.

5. Statistiskos datus Latvijas Banka var nodot Latvijas Bankas likuma 71. panta otrajā un trešajā daļā minētajām iestādēm, ievērojot minētajā likumā noteiktās prasības.

6. Statistiskos datus Latvijas Banka glabā pastāvīgi.

7. Statistiskos datus atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam "Valūtu tirdzniecības darījumu pārskats" (turpmāk – Valūtu tirdzniecības darījumu pārskats) kredītiestāde un valūtu tirdzniecības sabiedrība sagatavo par kalendāro mēnesi un iesniedz piecu darbdienu laikā pēc kalendārā mēneša beigām.

8. Statistiskos datus Latvijas Bankai iesniedz elektroniskā veidā saskaņā ar Latvijas Bankas noteikumiem, kuri regulē elektronisko informācijas apmaiņu ar Latvijas Banku, kredītiestādes – izmantojot paaugstinātās drošības sistēmu, valūtu tirdzniecības sabiedrības – izmantojot nebanku statistikas sistēmu.

9. Valūtu tirdzniecības darījumu pārskatā uzrāda identisko raksturlielumu līmenī agregētu valūtu tirdzniecības darījumu apjomu attiecīgajā ārvalstu valūtā, apjomu euro un vidējo svērto valūtas kursu, t. sk.:

9.1. apjomu uzrāda veselos skaitļos;

9.2. apjomu euro valūtu tirdzniecības darījumiem par euro aprēķina, apjomu dalot ar attiecīgās ārvalstu valūtas mēneša vidējo svērto valūtas kursu attiecībā pret euro;

9.3. vidējo svērto valūtas kursu uzrāda valūtu tirdzniecības darījumiem par euro kā decimāldaļskaitli ar četriem cipariem aiz komata;

9.4. vidējo svērto valūtas kursu aprēķina kā vidējo svērto rādītāju:

9.4.1. sākotnēji aprēķina dienas vidējo svērto valūtas kursu atsevišķi ārvalstu valūtu pirkšanas un ārvalstu valūtu pārdošanas darījumiem saskaņā ar šo piemēru:
 

9.4.2. pēc dienas vidējā svērtā valūtas kursa aprēķināšanas aprēķina mēneša vidējo svērto valūtas kursu atsevišķi ārvalstu valūtu pirkšanas un ārvalstu valūtu pārdošanas darījumiem, izmantojot katras kalendārā mēneša dienas darījumu apjomu un dienas vidējo svērto valūtas kursu.

10. Valūtu tirdzniecības darījumu pārskatā ārvalstu valūtas kodu uzrāda saskaņā ar starptautisko standartu ISO 4217 "Valūtu un resursu kodi".

11. Ja kredītiestādes un valūtu tirdzniecības sabiedrības rīcībā ir informācija par klientu, Valūtu tirdzniecības darījumu pārskata ailēs "Klienta valsts kods" un "Klienta sektora kods" kredītiestāde un valūtu tirdzniecības sabiedrība uzrāda attiecīgi klientam atbilstošo klienta valsts kodu un klienta sektora kodu. Ja kredītiestādes un valūtu tirdzniecības sabiedrības rīcībā nav informācijas par klientu, par šādiem darījumiem klienta valsts kodu un klienta sektora kodu Valūtu tirdzniecības darījumu pārskatā neuzrāda.

12. Klienta valsts, klienta sektora, darījuma veida, valūtu tirdzniecības veida, maiņas valūtas un finanšu instrumenta uzrādīšanai izmanto kodus, kas ietverti šo noteikumu 2. pielikumā "Valūtu tirdzniecības darījumu pārskatā izmantotie kodi".

13. Valūtu tirdzniecības darījumu pārskatā kredītiestāde atsevišķi uzrāda nopirkto un pārdoto ārvalstu valūtu (atsevišķi par euro un par ārvalstu valūtām) klientu valstu dalījumā, klientu sektoru dalījumā, valūtu tirdzniecības veidu dalījumā un finanšu instrumentu dalījumā.

14. Aili "Valūtu tirdzniecības veida kods" kredītiestāde aizpilda valūtu tirdzniecības darījumiem par euro un uzrāda valūtu tirdzniecības darījumam atbilstošo valūtu tirdzniecības veida kodu.

15. Ja kredītiestāde ārvalstu valūtu pērk vai pārdod par citu ārvalstu valūtu (turpmāk –maiņas valūta), kredītiestāde Valūtu tirdzniecības darījumu pārskatā uzrāda tikai pārdotās ārvalstu valūtas apjomu vai tikai nopirktās ārvalstu valūtas apjomu, ailē "Maiņas valūtas kods" uzrādot atbilstošo maiņas valūtas kodu. Ja kredītiestāde ārvalstu valūtu pērk vai pārdod par euro, aili "Maiņas valūtas kods" kredītiestāde neaizpilda.

16. Valūtu tirdzniecības darījumiem par citu ārvalstu valūtu ailē "Apjoms (veselos euro)" kredītiestāde uzrāda apjomu euro saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo attiecīgās ārvalstu valūtas kursu attiecīgā kalendārā mēneša pēdējā dienā.

17. Valūtu tirdzniecības darījumu, kurā tiek izmantota tranzītvalūta (vehicle/hub currency), t. i., kurā iesaistītas trīs valūtas un viena no tām ir tranzītvalūta, kredītiestāde uzrāda kā divus atsevišķus valūtu tirdzniecības darījumus par tranzītvalūtu.

18. Valūtu tirdzniecības darījumu pārskatā uzrāda tos tagadnes darījumus, valūtas mijmaiņas darījumus, nākotnes darījumus un darījumus ar citiem atvasinātajiem finanšu instrumentiem, kuru pamatā esošais primārais finanšu instruments ir valūta vai valūtas indekss, visās ārvalstu valūtās, kuri noslēgti attiecīgajā kalendārajā mēnesī, neatkarīgi no tā, vai to izpilde vai norēķins par tiem notiek vai nenotiek attiecīgā kalendārā mēneša laikā.

19. Valūtas mijmaiņas darījumu, nākotnes darījumu un darījumu ar citu atvasināto finanšu instrumentu, kura pamatā esošais primārais finanšu instruments ir valūta vai valūtas indekss, apjomu uzrāda atbilstoši to nominālajai vai nosacītajai pamatvērtībai darījuma dienā.

20. Ailē "Finanšu instrumenta kods" kredītiestāde uzrāda valūtu tirdzniecības darījumam atbilstošo finanšu instrumenta kodu.

21. Valūtu tirdzniecības sabiedrība Valūtu tirdzniecības darījumu pārskatā aizpilda ailes "Ārvalstu valūtas kods", "Klienta valsts kods", "Klienta sektora kods", "Darījuma veida kods", "Apjoms (veselos skaitļos)", "Vidējais svērtais valūtas kurss" un "Apjoms (veselos euro)", un atsevišķi uzrāda:

21.1. nopirkto un pārdoto ārvalstu valūtu skaidrā naudā par euro klientu valstu dalījumā un klientu sektoru dalījumā;

21.2. latu skaidrās naudas maiņu pret euro.

22. Lai uzrādītu latu skaidrās naudas maiņu pret euro, Valūtu tirdzniecības darījumu pārskatā valūtu tirdzniecības sabiedrība aizpilda ailes "Ārvalstu valūtas kods", "Darījuma veida kods" un "Apjoms (veselos skaitļos)", minētajās ailēs uzrādot attiecīgi valūtas kodu "LVL", darījuma veida kodu "N" (Nopirkts) un latu apjomu, kas apmainīts pret euro.

23. Valūtu tirdzniecības sabiedrība statistiskajiem datiem par 2022. gada decembri, 2023. gada janvāri, februāri, martu, aprīli, maiju un jūniju piemēro Latvijas Bankas 2009. gada 13. maija noteikumus Nr. 36 "Ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas noteikumi". Šajā punktā minētos statistiskos datus iesniedz Latvijas Bankai triju darbdienu laikā pēc attiecīgā kalendārā mēneša beigām.

24. Kredītiestāde statistiskajiem datiem par 2022. gada decembri, 2023. gada janvāri, februāri, martu, aprīli, maiju un jūniju piemēro Latvijas Bankas 2013. gada 16. maija noteikumus Nr. 101 "Ārvalstu valūtu pirkšanas un pārdošanas pārskatu sagatavošanas noteikumi". Šajā punktā minētos statistiskos datus iesniedz Latvijas Bankai piecu darbdienu laikā pēc attiecīgā kalendārā mēneša beigām.

25. Atzīt par spēku zaudējušiem Latvijas Bankas 2013. gada 16. maija noteikumus Nr. 101 "Ārvalstu valūtu pirkšanas un pārdošanas pārskatu sagatavošanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2013, Nr. 103).

26. Noteikumi stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī.