1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka kārtību, kādā Jēkabpils novada pašvaldība (turpmāk – Pašvaldība), pildot deleģētās valsts funkcijas zvejas tiesību izmantošanas organizēšanas jomā, nodod rūpnieciskās zvejas tiesību nomu pašpatēriņa zvejai vai komercdarbībai iekšējos ūdeņos.

2. Noteikumu mērķis ir noteikt rūpnieciskās zvejas tiesību nomas iesniegumu iesniegšanas un izskatīšanas kārtību Pašvaldībā un piešķiramo rūpnieciskās zvejas limitu sadales kārtību saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

3. Rūpnieciskās zvejas tiesības iznomā juridiskām un fiziskām personām (turpmāk – Persona), nosakot konkrētu rūpnieciskās zvejas rīku veidu, skaitu, limitu un slēdzot rūpnieciskās zvejas nomas līgumu. Pamatojoties uz Ministru kabineta 2009. gada 11. augusta noteikumiem Nr. 918 "Noteikumi par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību" un Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumu Nr. 796 "Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību iekšējos ūdeņos" 2. pielikumu sekojoši:

3.1. 2. pielikuma 1. punkts nosaka Pļaviņu ūdenskrātuvē Aizkraukles un Jēkabpils novados 40 zvejas murdu limitu. Saskaņā ar pašvaldību savstarpējo 2010. gada 30. marta Vienošanos tagadējam Jēkabpils novadam 9 zivju murdi, kas sadalīts šādi: Sēlpils pagasts – 4; Krustpils pagasts – 5;

3.2. 2. pielikuma 4. punkts nosaka Jēkabpils novadam Daugavā 81 zvejas murdu limitu, kas tiek sadalīts šādi: Salas pagasts – 7, Krustpils pagasts – 8, Ābeļu pagasts – 14, Kūku pagasts – 8, Vīpes pagasts – 8, Dunavas pagasts – 22, Dignājas pagasts – 14.

4. Jēkabpils novada Attīstības pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) Vides, dabas resursu un civilās aizsardzības nodaļa (turpmāk – Nodaļa) koordinē rūpnieciskās zvejas tiesību nomas jautājumus, pieņem, izvērtē iesniegumus, sagatavo lēmumu projektus un organizē nepieciešamo dokumentu noformēšanu saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.

5. Zvejai komercdarbībai Pašvaldības administratīvajā teritorijā iekšējos ūdeņos juridiskām personām (SIA, IU, IK, ZS u.c.) nepieciešams saņemt Pašvaldības speciālo atļauju (licenci).

6. Speciālo atļauju (licenci) izsniedz uz pieciem gadiem.

7. Lai saņemtu speciālo atļauju (licenci), kad ir jau noslēgts zvejas tiesību nomas līgums, Pašvaldībā ir jāiesniedz iesniegums, kurā norādīti iesniedzēja rekvizīti, zvejas vieta un informācija par iepriekšējā gada nozveju (ja bija licence vai nomas līgums) papildus pievienojot iesniegumā (1. pielikums) norādīto.

8. Lēmumu par atļaujas (licences) izsniegšanu vai atteikumu pēc visu dokumentu saņemšanas pieņem Jēkabpils novada pašvaldības dome.

9. Informācija par iespēju pretendēt uz zvejas rīku rūpnieciskās zvejas tiesību nomu tiek publicēta pašvaldības mājaslapā www.jekabpils.lv.

10. Lai Persona pretendētu uz rūpnieciskās zvejas tiesību nomu (arī tie, ar kuriem jau ir noslēgts nomas līgums uz vienu gadu) uz katru nākošo gadu, katru gadu no 1. novembra līdz līdz 1. decembrim (izņemot komerczvejai, kurai nav beidzies zvejas tiesību nomas līgums) jāiesniedz iesniegums (2. pielikums), kurā norādīti iesniedzēja rekvizīti, zvejas vieta un pieprasīto zvejas rīku veidi, kā arī papildus norādītā informācija. Iesniegumu var iesniegt Pārvaldē vai uz e-pastu attistibas.parvalde@jekabpils.lv (ja tas parakstīts ar elektronisko parakstu).

11. Juridiskas personas iesniegumam jāpievieno speciālās atļaujas (licences) kopija.

12. Iesniegumam obligāti pievieno dokumentu atvasinājumu, kas apliecina rūpnieciskajā zvejā izmantojamās laivas reģistrāciju vai līgumu par reģistrētas laivas nomu/patapinājumu.

13. Ja rūpnieciskās zvejas tiesību nomas iesniegumu skaits pārsniedz rūpnieciskās zvejas tiesību nomas iespējas, Pašvaldība organizē rūpnieciskās zvejas tiesību nomas izsoli atbilstoši zvejniecību regulējošiem ārējiem normatīvajiem aktiem. Par izsoles norises vietu un laiku paziņo Iesnieguma iesniedzējam.

14. Lēmumu par rūpnieciskās zvejas tiesību nomas apstiprināšanu, noraidīšanu vai izbeigšanu pieņem Jēkabpils novada pašvaldības dome, pamatojoties uz sagatavoto informāciju.

15. Pamatojoties uz pieņemto lēmumu, ar Personu tiek sagatavots Rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgums (turpmāk – Līgums), pievienojot Līguma protokolu par zvejas limitu un nomas maksu. Pamatojoties uz Jēkabpils novada pašvaldības domes pieņemto lēmumu, Līgumu un Līguma protokolu sagatavo Nodaļas darbinieks, pēc nomas maksas saņemšanas, Pārvaldes vadītājs slēdz Līgumu, paraksta Līguma protokolu, izsniedz licenci un Nodaļas darbinieks ievada datus Latvijas zivsaimniecības integrētās kontroles un informācijas sistēmā (LZIKIS).

16. Gadījumā, ja uz zvejas rīkiem murdiem Daugavas upē kādā no pagastiem piesakās vairāk personas, nekā noteikumos noteikts, bet citā pagastā murdi paliek pāri, tad, saskaņojot ar Nodaļu, ir tiesīgi konkrētā gadā veikt zvejas rīku – murdu – pārdali.

17. Lemjot par atļauju slēgt Līgumu, ņem vērā zvejniecību regulējošo ārējos normatīvos aktos noteikto limitu kopējo apjomu un nodrošina, ka kopējais Personām iedalītais rūpnieciskās zvejas rīku skaits nepārsniedz Pašvaldībai noteikto zvejas rīku limitu, izņemot 16. punktā noteiktos gadījumus.

18. Iznomājot rūpnieciskās zvejas tiesības juridiskajām personām komercdarbībai, priekšroka prioritārā secībā dodama Personām, kas darbojas Pašvaldības teritorijā, ir saistītas ar komerciālo zveju un ir pildījušas iepriekš noslēgtā Līguma nosacījumus un ievērojušas zveju regulējošos normatīvos aktus.

19. Iznomājot rūpnieciskās zvejas tiesības pašpatēriņa zvejai fiziskajām personām, priekšroka prioritārā secībā dodama saskaņā ar zvejniecības normatīvajiem aktiem:

19.1. personām, ar kurām bija noslēgts Zvejas tiesību nomas līgums un tās darbojās Pašvaldības teritorijā iepriekšējos gadus saistībā ar pašpatēriņa zveju, atbilst šo noteikumu 19.2. vai 19.3. apakšpunktam, ir pildījušas iepriekš noslēgtā līguma nosacījumus un ievērojušas zvejas tiesību regulējošos normatīvos aktus;

19.2. personām, kuru deklarētā dzīvesvieta ir Pašvaldības administratīvā teritorija;

19.3. personām, kurām piederošais nekustamais īpašums atrodas Pašvaldības administratīvajā teritorijā.

20. Veicot pašpatēriņa zvejas limitu sadali, vienas ģimenes saimniecības locekļiem drīkst iedalīt tikai vienu zvejas rīku – zivju murdu.

21. Līgumi tiek slēgti uz šādu laiku:

21.1. ar juridiskām personām komerciālai zvejai uz laiku no trim līdz pieciem gadiem, bet tas nav ilgāks par speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņu, kuru var pagarināt uz tādu pašu termiņu;

21.2. ar fiziskām personām pašpatēriņa zvejai līgums tiek slēgts uz vienu gadu.

22. Ja tiek konstatēti zveju regulējošo normatīvo aktu vai iepriekš noslēgtā līguma pārkāpumi, zvejas tiesību nomas līgums tiek izbeigts un Persona zaudē tiesības uz zvejas rīku limitu nākamajā gadā.

23. Maksa par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu tiek noteikta, neatkarīgi no Līguma darbības laika, uz vienu gadu un tiek norādīta Līgumam pievienotajam protokolam, ņemot vērā rūpnieciskās zvejas rīku veidu un skaitu, kā arī zvejas vietu.

24. Par piešķirto rūpnieciskās zvejas tiesību nomu kārtējā gadā Personai nomas maksa jāveic protokolā noteiktajā kārtībā bezskaidras naudas norēķinu veidā un ir iemaksājama Līgumā norādītajā Pašvaldības norēķinu kontā.

25. Jēkabpils pašvaldības domes lēmumu var pārsūdzēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas Administratīvajā rajona tiesā attiecīgajā tiesu namā pēc pieteicēja adreses (fiziskā persona – pēc deklarētās dzīvesvietas, papildu adreses vai nekustamā īpašuma atrašanās vietas, juridiskā persona – pēc juridiskās adreses).

26. Lai Persona pretendētu uz rūpnieciskās zvejas tiesību nomu 2023. gadā, jāiesniedz iesniegums (2. pielikums), kurā norādīti iesniedzēja rekvizīti, zvejas vieta un pieprasīto zvejas rīku veidi, kā arī papildus norādītā informācija, Pārvaldē vai uz e-pastu attistibas.parvalde@jekabpils.lv (ja tas parakstīts ar elektronisko parakstu) līdz 2023. gada 28. februārim.