1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā īsteno un uzrauga Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma (turpmāk – Atveseļošanas fonds) plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virzienu "Valsts pārvaldes, t. sk. pašvaldību, digitālā transformācija" (turpmāk – reformu un investīciju virziens), tai skaitā:

1.1. reformu un investīciju virziena mērķus un mērķa grupu;

1.2. reformu un investīciju virzienam pieejamo finansējumu;

1.3. reformu un investīciju virziena īstenošanā iesaistīto institūciju kompetenci;

1.4. reformu un investīciju virziena ietvaros īstenojamo projektu (turpmāk – projekts) uzsākšanas, līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu (turpmāk – projekta īstenošanas līgums) vienpusēja uzteikuma nosacījumus.

2. Reformu un investīciju virziens ietver reformu 2.1.1.r. "Valsts procesu un pakalpojumu modernizācija un digitālā transformācija" (turpmāk – reforma 2.1.1.r.) un investīciju 2.1.1.1.i. "Pārvaldes modernizācija un pakalpojumu digitālā transformācija, tai skaitā uzņēmējdarbības vide" (turpmāk – investīcija 2.1.1.1.i.), nosakot, ka:

2.1. reformas 2.1.1.r. mērķis ir:

2.1.1. modernizēt valsts pārvaldes pakalpojumus, tos digitāli transformējot un fokusējoties uz nozīmīgām valsts pārvaldes funkcijām, procesiem un pakalpojumiem, kas vēl nav digitāli transformēti vai tiek attīstīti no jauna vai būtiski nostiprināti;

2.1.2. paredzēt valsts pārvaldes pakalpojumu nodrošināšanas sistēmas konceptuālajā modelī noteiktās pakalpojumu kvalitatīvās un kvantitatīvās metrikas;

2.1.3. (svītrots ar MK 12.03.2024. noteikumiem Nr. 167);

2.2. investīcijas 2.1.1.1.i. mērķis ir pārveidot publiskās pārvaldes pakalpojumus un to sniegšanas procesus, lai efektīvi īstenotu ekonomikas digitālo transformāciju, izmantojot inovatīvas tehnoloģijas un pieejas, tai skaitā mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās risinājumus, kā arī ieviešot uz datiem balstītu prognozēšanas un lēmumu pieņemšanas pieeju pakalpojumu un procesu pārvaldībai un nodrošinot vienreizējas iesniegšanas principa pilnīgu īstenošanu;

2.3. reformu 2.1.1.r. īsteno līdz 2022. gada 30. jūnijam un tās ietvaros sasniedzamie atskaites punkti ir:

2.3.1. līdz 2022. gada 31. martam – vienotas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) attīstības pasākumu pārvaldības sistēmas izveide valsts pārvaldē;

2.3.2. līdz 2022. gada 30. jūnijam – normatīvā regulējuma izveide atbalsta saņemšanai valsts pārvaldes procesu un pakalpojumu digitalizācijas jomā;

2.4. investīciju 2.1.1.1.i. īsteno līdz 2026. gada 31. augustam un tās ietvaros sasniedzamie mērķi ir:

2.4.1. līdz 2023. gada 30. septembrim – izstrādāto un saskaņoto IKT risinājumu attīstības aktivitāšu apraksti – 11;

2.4.2. līdz 2026. gada 31. augustam – IKT risinājumu nodrošināšana modernizētām valsts pārvaldes funkcijām (t. sk. sistēmām) – 11.

(Grozīts ar MK 12.03.2024. noteikumiem Nr. 167)

3. Reformu un investīciju virziens ietver reformu 2.1.2.r. "Valsts IKT resursu izmantošanas efektivitātes un sadarbspējas paaugstināšana" (turpmāk – reforma 2.1.2.r.), investīciju 2.1.2.1.i. "Centralizētās platformas un sistēmas" (turpmāk – investīcija 2.1.2.1.i.) un investīciju 2.1.2.2.i. "Latvijas nacionālais federētais mākonis" (turpmāk – investīcija 2.1.2.2.i.), nosakot, ka:

3.1. reformas 2.1.2.r mērķis ir:

3.1.1. transformēt IKT nodrošināšanas pieeju valsts pārvaldē, centralizējot kompetences centros vienveidīgu vairāku iestāžu atbalstam nepieciešamo IKT koplietošanas pakalpojumu sniegšanu;

3.1.2. attīstīt valsts pārvaldes centralizētās platformas, informācijas sistēmas un koplietošanas pakalpojumus un konsolidēt skaitļošanas infrastruktūras pakalpojumus, automatizējot un efektivizējot piegādes procesus, lai veicinātu pārrobežu piekļuvi valsts pārvaldes pakalpojumiem, kā arī konsolidēt valsts pārvaldes skaitļošanas un datu glabāšanas infrastruktūras pakalpojumus;

3.2. investīcijas 2.1.2.1.i. mērķis ir:

3.2.1. panākt, lai pārvalde darbojas kā vienota organizācija, kas ietver tādu standartizētu atbalsta funkciju ieviešanu kā grāmatvedības uzskaite, personāla administrēšana, resursu uzskaites un vadības nodrošināšana;

3.2.2. izveidot un būtiski papildināt četras publisko pakalpojumu sniegšanas platformas, piecas nozaru un atbalsta funkciju platformas, sešas koplietošanas platformas, kā arī pašvaldībām paredzētās sistēmas;

3.3. investīcijas 2.1.2.2.i. (tās ietvaros īstenotie projekti ir stratēģiski svarīgi projekti) mērķis ir:

3.3.1. nodrošināt koplietošanas skaitļošanas un datu pārvaldības infrastruktūru un pakalpojumus publiskajai pārvaldei, kā arī attīstīt IKT infrastruktūras kompetences centrus valsts pārvaldes datu glabāšanai un skaitļošanai;

3.3.2. nodrošināt publiskā sektora datu glabāšanas un skaitļošanas spēju attīstību četru savstarpēji koordinētu projektu (Latvijas valsts radio un televīzijas centra, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Iekšlietu ministrijas Informācijas centra un Zemkopības ministrijas) ietvaros;

3.3.3. nodrošināt, lai investīcijas īstenošanas rezultātā vismaz 10 valsts pārvaldes platformas un informācijas sistēmas tiek darbinātas, izmantojot koplietošanas mākoņdatošanas pakalpojumus;

3.4. reformu 2.1.2.r. īsteno līdz 2022. gada 30. jūnijam un tās ietvaros sasniedzamais atskaites punkts ir tiesiskā regulējuma izveide atbalsta saņemšanai valsts pārvaldes centrālo sistēmu un platformu attīstības un skaitļošanas infrastruktūras pakalpojumu konsolidācijas jomā;

3.5. investīciju 2.1.2.1.i. īsteno līdz 2026. gada 31. augustam un tās ietvaros sasniedzamie mērķi ir:

3.5.1. līdz 2023. gada 31. martam – saskaņoto plānu apstiprināšana centralizēto funkciju vai pakalpojumu izveidei, pārveidei vai ieviešanai – 15;

3.5.2. līdz 2023. gada 30. septembrim – centralizēto IKT risinājumu izstrāde saskaņoto aprakstu pieņemšanai – 15;

3.5.3. līdz 2026. gada 31. augustam – izveidoto un ekspluatācijā esošo centralizēto IKT platformu un sistēmu skaits – 15;

3.6. investīciju 2.1.2.2.i. īsteno līdz 2026. gada 31. augustam un tās ietvaros sasniedzamie mērķi ir:

3.6.1. līdz 2024. gada 31. decembrim – platformu vai sistēmu skaits, ko pārvalda koplietošanas pakalpojumu sniedzēji, izmantojot koplietošanas mākoņdatošanas pakalpojumus, – 4;

3.6.2. līdz 2026. gada 31. augustam – platformu vai sistēmu skaits, ko pārvalda koplietošanas pakalpojumu sniedzēji, izmantojot koplietošanas mākoņdatošanas pakalpojumus, – 10.

(MK 12.03.2024. noteikumu Nr. 167 redakcijā)

4. Reformu un investīciju virziens ietver reformu 2.1.3.r. "Tautsaimniecības datu un digitālo pakalpojumu ekonomikas attīstība" (turpmāk – reforma 2.1.3.r.) un investīciju 2.1.3.1.i. "Datu pieejamība, koplietošana un analītika" (turpmāk – investīcija 2.1.3.1.i.), nosakot, ka:

4.1. reformas 2.1.3.r. mērķis ir:

4.1.1. nodrošināt valsts un privātā sektora datu un pakalpojumu pieejamību un koplietošanu, izveidojot pamatu datu un platformu ekonomikas attīstībai un savietojamībai ar Eiropas datu telpām un nodrošinot datu kopīgošanu ES ietvaros;

4.1.2. attīstīt dažādu publiskā sektora nozaru spēju pārvaldīt, koplietot un publicēt atkārtotai izmantošanai tās rīcībā esošās datu kopas.

4.2. investīcijas 2.1.3.1.i. mērķis ir:

4.2.1. veicināt datu koplietošanu ar publisko sektoru un starp publisko un privāto sektoru, principa "tikai vienreiz" ieviešanu un datu koplietošanu valsts un Eiropas mērogā;

4.2.2. izveidot augstas pieejamības datu ielādes un atgūšanas un datu objektu pārvaldības risinājumu;

4.2.3. nodrošināt kontrolētu piekļuvi fizisko un juridisko personu, kā arī labklājības, izglītības, ostu loģistikas un veterināro zāļu datiem;

4.2.4. pilnveidot ārstniecības procesā radīto datu pārvaldību, tostarp medicīnas procesa organizāciju un pētniecībai nepieciešamo datu pārvaldību, nodrošinot atbalstu atvērtās zinātnes ieviešanai praksē, kā arī izveidojot risinājumus zinātnes datu koplietošanai un dalībai ES atvērtajā zinātnes mākonī;

4.2.5. nodrošināt vides nozares datu pieejamību un koplietošanu, paredzot zemkopības nozares ģeotelpisko datu pārvaldības risinājumu pilnveidi gudrai zemes apsaimniekošanai, politikas prognozēšanai un plānošanai, lai pārietu uz zaļo ekonomiku;

4.3. reformu 2.1.3.r. īsteno līdz 2023. gada 31. decembrim un tās ietvaros sasniedzamie atskaites punkti ir:

4.3.1. līdz 2022. gada 30. jūnijam – normatīvais regulējums atbalsta saņemšanai ekonomikas datu pārvaldības pārveides jomā;

4.3.2. līdz 2023. gada 31. decembrim – datu aprites nacionālās platformas darbības tiesiskais regulējums;

4.4. investīciju 2.1.3.1.i. īsteno līdz 2026. gada 31. augustam un tās ietvaros sasniedzamais mērķis – ģeoportālā vai atvērto datu portālā iekļautās nozares, par kurām attiecīgās datu kopas ir pieejamas centralizētajās datu pārvaldības un izplatīšanas platformās, t. sk. kontrolētajās izplatīšanas platformās, – 10.  

(Grozīts ar MK 12.03.2024. noteikumiem Nr. 167)

5. Reformu un investīciju virziena investīciju kopēji sasniedzamie mērķi, to apraksti, minimālās un indikatīvi plānotās vērtības, sasniegšanas termiņi un sasniegšanas apliecinājumi ir noteikti šo noteikumu 1. pielikumā.

6. Reformu un investīciju virziena atbalsts tiks sniegts granta veidā un tam pieejamais Atveseļošanas fonda finansējums ir 128 862 000 euro:

6.1. investīcijai 2.1.1.1.i. pieejamais finansējums ir 13 677 280 euro;

6.2. investīcijai 2.1.2.1.i. pieejamais finansējums ir 68 707 920 euro;

6.3. investīcijai 2.1.2.2.i. pieejamais finansējums ir 12 490 800 euro;

6.4. investīcijai 2.1.3.1.i. pieejamais finansējums ir 33 986 000 euro.

(Grozīts ar MK 12.03.2024. noteikumiem Nr. 167)

7. Pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – nodoklis) izmaksas nav attiecināmas finansēšanai no Atveseļošanas fonda finansējuma, bet šādas izmaksas ir iekļaujamas Atveseļošanas fonda projekta ietvaros un tiks finansētas atbilstoši šo noteikumu 34. un 35. punktā minētajiem nosacījumiem.

8. Reformu un investīciju virzienam ir šāda sasaiste ar atklātas stratēģiskās autonomijas un drošības jautājumiem:

8.1. pētniecības datu repozitoriju izveidē tiks ievēroti un iestrādāti datu pārvaldības nosacījumi;

8.2. dalība Eiropas Atvērtās zinātnes mākonī sekmēs Eiropas stratēģisko autonomiju pētniecības datu pārvaldības jomā;

8.3. Latvijas nacionālās federētās mākoņdatošanas infrastruktūras izveide ar perspektīvu to integrēt Eiropas mākoņdatošanas infrastruktūrā sekmēs Eiropas stratēģisko autonomiju mākoņdatošanas jomā.

9. Reformu un investīciju virziena mērķa grupa ir privātais sektors, valsts pārvalde, valstspilsētu un novadu pašvaldības un biedrības.

10. Reformu un investīciju virziens tiek ieviests visā Latvijas teritorijā.

11. Reformu un investīciju virziena finansējuma saņēmēji ir:

11.1. tiešās pārvaldes iestādes;

11.2. Prokuratūra;

11.3. Rīgas brīvostas pārvalde;

11.4. valstspilsētu un novadu pašvaldības, kurām ir kapacitāte koplietošanas risinājumu nodrošināšanā pašvaldībām;

11.5. publiskas personas kapitālsabiedrības, kuras pilda pārvaldes uzdevumu, un atvasinātas publiskas personas, kas darbojas zinātniskās izpētes un augstākās izglītības jomā;

11.6. biedrība, kura pilda pārvaldes uzdevumu izveidot un uzturēt augstākās izglītības un pētniecības digitālos pakalpojumus;

11.7. (svītrots ar MK 12.03.2024. noteikumiem Nr. 167).

(Grozīts ar MK 12.03.2024. noteikumiem Nr. 167)

13. Papildus normatīvajos aktos par Atveseļošanas fonda plāna īstenošanu un uzraudzību noteiktajiem nosacījumiem finansējuma saņēmējs nodrošina projekta īstenošanu atbilstoši projekta īstenošanas noteikumiem un termiņiem, tai skaitā:

13.1. plāno projekta īstenošanu saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikumā minēto investīciju mērķu sasniegšanu atbilstoši atvēlētajam finansējumam, sagatavo un iesniedz nozares ministrijai vai šo noteikumu 17. punktā minētajai institūcijai Ministru kabineta rīkojuma projektu par projekta īstenošanu (turpmāk – rīkojuma projekts), iekļaujot par projektiem vismaz šādu informāciju:

13.1.1. ziņas par finansējuma saņēmēju, kas īsteno projekta darbības;

13.1.2. projekta pasi (šo noteikumu 2. pielikums);

13.1.3. centralizētas funkcijas vai koplietošanas pakalpojuma attīstības plānu (šo noteikumu 3. pielikums), ja finansējuma saņēmējs projekta ietvaros plāno attīstīt centralizētas funkcijas vai koplietošanas pakalpojumus;

13.1.4. investīcijas 2.1.2.1.i. nolūka "Pašvaldību pakalpojumu digitālā transformācija un pašvaldību atbalsta procesu modernizācija un centralizācija" īstenojamiem projektiem, iesniedz:

13.1.4.1. Latvijas Pašvaldību savienības saskaņojumu par projekta iekļaušanu pašvaldību koplietošanas platformu programmā;

13.1.4.2. piecu valstspilsētu un novadu pašvaldību apliecinājumus par rīkojuma projekta satura saskaņošanu un projekta īstenošanas laikā izstrādāto un ieviesto koplietošanas risinājumu un koplietošanas pakalpojumu izmantošanu pēc projekta noslēguma saskaņā ar šo noteikumu 13.18. apakšpunktu;

13.2. triju mēnešu laikā pēc tam, kad saņemts Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas kā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizācijas uzaicinājums par projekta iesnieguma iesniegšanu, ievada Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk – vadības informācijas sistēma) šādus projekta iesnieguma datus:

13.2.1. šo noteikumu 2. pielikumā norādīto informāciju par īstenojamo projektu;

13.2.2. informāciju par projekta posmu kalendāra plānu, kurā iekļautajiem posmiem ir noteikti konkrēti rezultāti un šo posmu īstenošanas termiņš nepārsniedz vienu gadu;

13.2.3. informāciju par projekta finansējuma sadalījumu pa projekta darbībām un izmaksu veidiem, kas sasaistīts ar šo noteikumu 13.2.2. apakšpunktā minēto projekta posmu kalendāra plānu, norādot plānotās izmaksas pa projekta īstenošanas posmiem;

13.2.4. informāciju par projekta īstenošanas sadarbības partneriem un to plānotajām projekta īstenošanas darbībām un izmaksām, kā arī tiem plānoto avansa maksājuma apmēru;

13.3. īsteno projektu saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikumā minēto investīciju mērķu sasniegšanu atbilstoši atvēlētajam finansējumam, projekta īstenošanas laikā iesniedz un aktualizē vadības informācijas sistēmā šādu informāciju par projektu:

13.3.1. iepirkumu plānu, tai skaitā informāciju par jau noslēgtiem iepirkumu līgumiem un citiem ar projekta īstenošanu saistītiem līgumiem un plānoto maksājumu pieprasījumu grafiku saskaņā ar projekta īstenošanas līgumu, aktualizējot to vadības informācijas sistēmā nekavējoties pēc izmaiņu identificēšanas;

13.3.2. dokumentus, kas apliecina projekta atskaites punktu un mērķu sasniegšanu, kā arī īsu sasniegtā rādītāja aprakstu, kas pierāda atbilstību reformu un investīciju virzienā ietvertā mērķa un ieguldījuma aprakstam;

13.3.3. līdz kārtējā gada 10. janvārim un 10. jūlijam ievada vadības informācijas sistēmā informāciju Atveseļošanas fonda plāna īstenošanas gaitas pusgada ziņojuma un maksājuma pieprasījuma sagatavošanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra Regulas Nr. 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (turpmāk – regula Nr. 2021/241) 27. pantu;

13.4. ja vadības informācijas sistēmas funkcionalitāte informācijas ievadei nav pieejama, šo noteikumu 13.2. un 13.3. apakšpunktā minēto informāciju iesniedz šo noteikumu 14. punktā minētajām institūcijām elektroniska dokumenta veidā, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu;

13.5. ja projektu ietvaros tiek attīstītas informācijas sistēmas un platformas, to veic, ievērojot noteikumus, kas nosaka valsts informācijas sistēmu attīstības projektu uzraudzības kārtību un valsts informācijas sistēmām noteiktās vispārējās tehniskās prasības, un saskaņojot tos ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizāciju;

13.6. nodrošina preču piegādātāju un pakalpojumu sniedzēju piesaisti atbilstoši normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, ievērojot atklātu, caurspīdīgu un vienlīdzīgu konkurenci nodrošinošu procedūru;

13.7. investīciju 2.1.1.1.i., 2.1.2.1.i. un 2.1.3.1.i. ietvaros nodrošina datu uzkrāšanu par minēto investīciju ietekmi uz kopējo reformu un investīciju virziena rādītāju "Jaunu un modernizētu publisko digitālo pakalpojumu, produktu un procesu lietotāji";

13.8. īsteno komunikācijas pasākumus, kā arī nodrošina publicitātes un vizuālās identitātes prasību izpildi atbilstoši regulas Nr. 2021/241 34. panta 2. punktam un Eiropas Komisijas un Latvijas Republikas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansēšanas nolīguma 10. pantam;

13.9. pilnveido vai izstrādā Atveseļošanas fonda plāna īstenošanas nodrošināšanai nepieciešamo iekšējās kontroles sistēmu un nodrošina tās efektīvu darbību projekta īstenošanas laikā, tai skaitā nodrošinot vismaz šādas kontroles darbības:

13.9.1. interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas nepieļaušanu projekta ietvaros;

13.9.2. dubultfinansējuma nepieļaušanu projekta ietvaros un sasaistē ar pārrobežu un daudzvalstu projektiem, kur attiecināms;

13.9.3. komercdarbības atbalsta nepieļaušanu projekta ietvaros;

13.10. attīsta un savlaicīgi ievieš tiesisko regulējumu, ja tas ir nepieciešams projekta ietvaros attīstāmo risinājumu ieviešanai vai darbībai;

13.11. plāno un nodrošina resursus projekta īstenošanas rezultātu ilgtspējai;

13.12. pie katra projekta maksājuma pieprasījuma pievieno apliecinājumu, ka nodokļa izmaksas nav un netiks atgūtas no valsts budžeta priekšnodokļa veidā;

13.13. nodrošina atsevišķu projekta izmaksu, tai skaitā nodokļa izmaksu uzskaiti un nodalīšanu;

13.14. nodrošina nodokļu apmaksai piešķirto līdzekļu atlikuma atgriešanu gadījumā, ja sākotnēji plānotais nodokļa apjoms ir lielāks nekā faktiski nepieciešamais;

13.15. līdz 2026. gada 31. maijam iesniedz noslēguma maksājuma dokumentāciju saskaņā ar projekta īstenošanas līgumu;

13.16. atmaksā Atveseļošanas fonda īstenošanas ietvaros piešķirto finansējumu, ja tas nav ieguldīts atbilstoši projekta īstenošanas līgumā noteiktajiem nosacījumiem un termiņiem;

13.17. investīciju 2.1.2.1.i. un 2.1.2.2.i. ietvaros projekta īstenošanas laikā izveido priekšnoteikumus, lai  turpinātu, attīstītu un izvērstu centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojuma sniegšanu (tai skaitā atbilstoši pielāgo informācijas sistēmas un procesus, papildina un apmāca personālu) saskaņā ar Ministru kabinetā saskaņoto centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojuma attīstības plānu (šo noteikumu 3. pielikums) un nodrošina šī plāna izpildi;

13.18. investīcijas 2.1.2.1.i. ietvaros šo noteikumu 11.4. apakšpunktā minētie finansējuma saņēmēji projekta īstenošanas laikā izveido visām valstspilsētu un novadu pašvaldībām pieejamus koplietošanas risinājumus un koplietošanas pakalpojumus, kurus, projektam noslēdzoties, izmantos vismaz 10 struktūrvienības, iestādes vai publiskas personas kapitālsabiedrības vismaz piecās valstspilsētu un novadu pašvaldībās;

13.19. investīciju 2.1.1.1.i. un 2.1.3.1.i. ietvaros nodrošina projekta rezultātu ilgtspēju, tai skaitā projekta ietvaros izveidoto un ieviesto informācijas un komunikācijas tehnoloģiju  risinājumu darbību vismaz piecus gadus pēc projekta beigām;

13.20. nodrošina projekta rezultātu auditu vai revīziju, ko veic finansējuma saņēmējs, neatkarīgs revidents vai iekšējais auditors, lai pārliecinātos par projekta ietvaros veikto izmaksu pamatotību, atskaites punktu un mērķu sasniegšanu un atbilstību investīcijas īstenošanas nosacījumiem, tai skaitā ka nav konstatējamas pazīmes par pieļautu interešu konflikta, dubultfinansējumu, korupcijas un krāpšanas situāciju projektā, kā arī sasniegto rezultātu atbilstību projektā plānotajam;

13.21. nodrošina projektu īstenošanas dokumentu, tai skaitā apliecinājumu, kas pamato noteikto rādītāju sasniegšanu, glabāšanu piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas.

(Grozīts ar MK 12.03.2024. noteikumiem Nr. 167; MK 17.12.2024. noteikumiem Nr. 826)

14. Reformu un investīciju virziena īstenošanas uzraudzību nodrošina šādas institūcijas:

14.1. informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizācija;

14.2. nozaru ministrijas;

14.3. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk – aģentūra).

15. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizācija  plāno, koordinē un uzrauga reformu un investīciju virziena mērķu sasniegšanu, tai skaitā:

15.1. saskaņo finansējuma saņēmēju sagatavotos rīkojumu projektus, novērtējot rīkojumu projektu un to pielikumu atbilstību šo noteikumu prasībām, tai skaitā plānoto ieguldījumu mērķu sasniegšanā;

15.2. veic reformu un investīciju virziena projektu ietvaros īstenojamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu attīstības aktivitāšu uzraudzību saskaņā ar noteikumiem, kas nosaka valsts informācijas sistēmu attīstības projektu uzraudzības kārtību, ievērojot valsts informācijas sistēmām noteiktās vispārējās tehniskās prasības, kā arī atbilstoši kompetencei saskaņo projektu ietvaros attīstāmos koplietošanas pakalpojumus;

15.3. uzaicina finansējuma saņēmēju iesniegt projekta iesniegumu pēc rīkojuma projekta apstiprināšanas Ministru kabinetā;

15.4. mēneša laikā pēc projekta iesnieguma saņemšanas novērtē projekta iesnieguma atbilstību šo noteikumu prasībām, rīkojumam par projektu īstenošanu un projekta ietvaros īstenojamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu attīstības aktivitāšu aprakstam, kā arī novērtē finansējuma saņēmēja atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, 136. pantā noteiktajiem izslēgšanas kritērijiem;

15.5. paziņo finansējuma saņēmējam, nozares ministrijai (ja attiecināms) un aģentūrai (ja attiecināms), nosūtot informāciju elektroniska dokumenta veidā, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu, par projekta iesnieguma apstiprināšanu un projekta īstenošanas līguma slēgšanas procedūras uzsākšanu, ja izpildīti šo noteikumu 15.4. apakšpunktā minētie nosacījumi;

15.6. organizē projekta īstenošanas līguma slēgšanas procedūru ar šo noteikumu 25. punktā minētajiem līgumslēdzējiem;

15.7. īsteno reformu un investīciju virziena atskaites punktu un mērķu sasniegšanas, kā arī projektu posmu plānu izpildes uzraudzību, piedaloties projektu uzraudzības un programmu padomju darbā;

15.8. veic tādu reformu un investīciju virziena ietvaros iekļauto projektu īstenošanas tiešu uzraudzību, kas saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikumu ir iekļauti ārpus savstarpēji saistītu projektu programmām (turpmāk – programmas), piesaistot Aizsardzības ministriju jautājumos, kas saistīti ar kiberdrošību;

15.9. izmanto tiesības piedalīties projektu un programmu koordinācijas un vadības darbā, tai skaitā iepazīties ar projekta ietvaros izmantoto vai izstrādāto projekta dokumentāciju;

15.10. piemēro korektīvās darbības šo noteikumu 11.1. apakšpunktā minētajam finansējuma saņēmējam vai nozares ministrijai, ja tiek pārkāpti projekta īstenošanas līguma nosacījumi vai šo noteikumu prasības;

15.11. izmanto tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtā projekta īstenošanas līguma un vēršas Ministru kabinetā ar priekšlikumu grozīt rīkojumu par projekta īstenošanu jebkurā no šādiem gadījumiem:

15.11.1. finansējuma saņēmējs nepilda projekta īstenošanas līgumu, tai skaitā netiek ievēroti projektā noteiktie termiņi vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt reformu un investīciju mērķa sasniegšanu;

15.11.2. finansējuma saņēmējs projekta īstenošanas laikā ir apzināti sniedzis nepatiesu informāciju;

15.12. līdz kārtējā gada 25. janvārim un 25. jūlijam ievada vadības informācijas sistēmā informāciju par reformu un investīciju virziena īstenošanas gaitu un tā ietvaros sasniegtajiem atskaites punktiem un mērķiem, maksājumu pieprasījumiem un izdevumiem, kā arī sasniegto rādītāju pamatojošiem dokumentiem, apkopojot finansējuma saņēmēju un nozaru ministriju sniegto informāciju;

15.13. īsteno komunikācijas pasākumus reformu un investīciju virziena ietvaros īstenojamiem stratēģiski svarīgiem projektiem.

16. Nozares ministrijas veic šādas darbības resora ietvaros īstenojamo reformu un investīciju virziena projektu uzraudzībā:

16.1. novērtē finansējuma saņēmēja sagatavoto rīkojuma projektu un tā pielikumus attiecībā uz šādu kritēriju izpildi:

16.1.1. projekta ieceres atbilstība nozares politikai un prioritātēm;

16.1.2. projekta ieceres īstenošanas lietderība, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja veikto izdevumu un ieguvumu analīzi;

16.1.3. resursu pieejamība projekta ieceres īstenošanai un projekta īstenošanas rezultātu uzturēšanai;

16.2. apliecina projekta lietderību un resursu pieejamību projekta īstenošanai, īstenošanas uzraudzībai, kā arī projekta rezultātu uzturēšanai, pievienojot finansējuma saņēmēja sagatavotajam rīkojuma projektam šo noteikumu 5. pielikumā minēto apliecinājumu, un iesniedz rīkojuma projektu Ministru kabinetā;

16.3. attiecībā uz šo noteikumu 11.1. apakšpunktā minēto finansējuma saņēmēju īstenojamiem projektiem (izņemot investīcijas 2.1.2.1.i. nolūka "Pašvaldību pakalpojumu digitālā transformācija un pašvaldību atbalsta procesu modernizācija un centralizācija" projektus) veic šādas darbības:

16.3.1. slēdz projektu īstenošanas līgumus ar šo noteikumu 25. punktā minētajiem līgumslēdzējiem;

16.3.2. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasa projekta īstenošanai nepieciešamo finansējumu no budžeta programmas;

16.3.3. atbilstoši projekta īstenošanas līgumam īsteno projektu uzraudzības funkcijas, tai skaitā veic projekta īstenošanas risku pārvaldību, līdzdarbojoties programmas padomes un projekta uzraudzības padomes sastāvā saskaņā ar šo noteikumu 21. punktu;

16.3.4. pilnveido vai izstrādā Atveseļošanas fonda plāna īstenošanas nodrošināšanai nepieciešamo iekšējās kontroles sistēmu un nodrošina tās efektīvu darbību, tai skaitā atbilstoši kompetencei nodrošinot vismaz šādas kontroles darbības sadarbībā ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizāciju:

16.3.4.1. interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas novēršana;

16.3.4.2. dubultfinansējuma riska novēršana;

16.3.4.3. atskaites punktu un mērķu atbilstības un pamatojošās dokumentācijas pārbaude, tai skaitā datu ticamības pārbaude;

16.3.5. atbilstoši kompetencei piemēro korektīvās darbības finansējuma saņēmējam, ja tiek pārkāpti projekta īstenošanas līguma nosacījumi vai šo noteikumu prasības;

16.3.6. izmanto tiesības piedalīties projektu un programmu koordinācijas un vadības darbā, tai skaitā iepazīties ar projekta ietvaros izmantoto vai izstrādāto projekta dokumentāciju;

16.3.7. izmanto tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtā projekta īstenošanas līguma jebkurā no šādiem gadījumiem:

16.3.7.1. finansējuma saņēmējs nepilda projekta īstenošanas līgumu, tai skaitā netiek ievēroti projektā noteiktie termiņi vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt reformu un investīciju mērķa sasniegšanu;

16.3.7.2. finansējuma saņēmējs projekta īstenošanas laikā ir apzināti sniedzis nepatiesu informāciju;

16.3.8. līdz 2026. gada 31. augustam veic projekta noslēguma dokumentācijas pārbaudi;

16.3.¹ attiecībā uz investīcijas 2.1.2.1.i. nolūka "Pašvaldību pakalpojumu digitālā transformācija un pašvaldību atbalsta procesu modernizācija un centralizācija" projektiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasa projekta īstenošanai nepieciešamo finansējumu no budžeta programmas;

16.4. iesniedz informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizācijai informāciju pārvaldības deklarācijas sagatavošanai un apliecinājumu, nosūtot to elektroniska dokumenta veidā, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu, vai pievienojot to vadības informācijas sistēmā;

16.5. īsteno komunikācijas pasākumus, tai skaitā arī par stratēģiski svarīgiem projektiem (ja attiecināms).

(Grozīts ar MK 17.12.2024. noteikumiem Nr. 826)

17. Projektiem, kuru finansējuma saņēmēji nav tiešās pārvaldes iestādes vai nozaru ministrijas pārraudzībā esošas valsts kapitālsabiedrības, nozaru ministriju atbildībā esošās funkcijas tiek izpildītas šādi:

17.1. Rīgas brīvostas pārvalde novērtē rīkojuma projekta saturu saskaņā ar šo noteikumu 16.1. apakšpunktā minētajiem kritērijiem un iesniedz Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai apliecinājumu saskaņā ar šo noteikumu 16.2. apakšpunktu. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija rīkojuma projektu virza saskaņošanai Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumos Nr. 606 "Ministru kabineta kārtības rullis" noteiktajā kārtībā;

17.2. valstspilsētu un novadu pašvaldība investīcijas 2.1.2.1.i. nolūka "Pašvaldību pakalpojumu digitālā transformācija un pašvaldību atbalsta procesu modernizācija un centralizācija" projektiem novērtē rīkojuma projekta saturu saskaņā ar šo noteikumu 16.1. apakšpunktā minētajiem kritērijiem un iesniedz Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai apliecinājumu saskaņā ar šo noteikumu 16.2. apakšpunktu, pievienojot:

17.2.1. Latvijas Pašvaldību savienības saskaņojumu par projekta iekļaušanu pašvaldību koplietošanas platformu programmā;

17.2.2. vismaz piecu valstspilsētu un novadu pašvaldību apliecinājumus par rīkojuma projekta satura saskaņošanu un projekta īstenošanas laikā izstrādāto un ieviesto koplietošanas risinājumu un koplietošanas pakalpojumu izmantošanu pēc projekta noslēguma saskaņā ar šo noteikumu 13.18. apakšpunktu.

17.3. Prokuratūra novērtē rīkojuma projekta saturu saskaņā ar šo noteikumu 16.1. apakšpunktā minētajiem kritērijiem un iesniedz apliecinājumu saskaņā ar šo noteikumu 16.2. apakšpunktu Tieslietu ministrijai. Tieslietu ministrija rīkojuma projektu virza saskaņošanai Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumos Nr. 606 "Ministru kabineta kārtības rullis" noteiktajā kārtībā.

(Grozīts ar MK 12.03.2024. noteikumiem Nr. 167; MK 17.12.2024. noteikumiem Nr. 826)

18. Aģentūra papildus normatīvajos aktos par Atveseļošanas fonda īstenošanu un uzraudzību noteiktajam veic šādas darbības:

18.1. attiecībā uz investīcijas 2.1.2.1.i. nolūka "Pašvaldību pakalpojumu digitālā transformācija un pašvaldību atbalsta procesu modernizācija un centralizācija" projektiem, kā arī uz šo noteikumu 11.2., 11.3.​​​​​​​, 11.4.​​​​​​​, 11.5.​​​​​​​ un 11.6. apakšpunktā minēto finansējuma saņēmēju projektiem veic šādas darbības:

18.1.1. ja tas noteikts projekta īstenošanas līgumā, – pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu, piešķir avansa maksājumus ne vairāk kā 30 % apmērā, ko finansējuma saņēmējs apgūst sešu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros, ievērojot nosacījumu, ka avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 % no kopējā projekta finansējuma;

18.1.2. pēc maksājumu pieprasījumu saņemšanas pārbauda, vai tam pievienots apliecinājums, ka nav atgūts nodoklis no valsts budžeta priekšnodokļa veidā;

18.1.3. veic maksājumus finansējuma saņēmējam atbilstoši vadības informācijas sistēmā ievadītajai informācijai un projekta īstenošanas līgumā noteiktajiem un sekmīgi noslēgtajiem projekta posmiem, kā arī veic projekta noslēguma maksājumu;

18.1.4. līdz 2026. gada 31. augustam veic projekta noslēguma dokumentācijas pārbaudi un noslēguma maksājumu;

18.2. ir tiesīga vienpusēji atkāpties no projekta īstenošanas līguma jebkurā no šādiem gadījumiem:

18.2.1. finansējuma saņēmējs nepilda projekta īstenošanas līgumu, tai skaitā netiek ievēroti projektā noteiktie termiņi vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt reformu un investīciju mērķa sasniegšanu;

18.2.2. finansējuma saņēmējs projekta īstenošanas laikā ir apzināti sniedzis nepatiesu informāciju;

18.2.3. citos gadījumos, ko paredz projekta īstenošanas līgums.

(Grozīts ar MK 12.03.2024. noteikumiem Nr. 167; MK 17.12.2024. noteikumiem Nr. 826)

19. Reformu un investīciju virziena mērķu efektīvas sasniegšanas un projektu īstenošanas savstarpējās koordinēšanas nolūkos projekti tiek iekļauti programmās, kuru pārvaldību nodrošina programmu padomes atbilstoši šo noteikumu 4. pielikumam.

20. Šo noteikumu 4. pielikumā minētā par programmas vadību atbildīgā institūcija izveido programmas padomi un pilnvaro darbam tajā arī šo  noteikumu 4. pielikumā minētos programmas padomes pārstāvjus vai veic izmaiņas jau esošu darba grupu vai  padomju  tiesību aktos, uzdodot tai arī programmas padomes funkcijas un, ja nepieciešams, papildina tās sastāvu.

(MK 12.03.2024. noteikumu Nr. 167 redakcijā)

21. Programmas padome nodrošina programmā iekļauto projektu īstenošanas savstarpējo koordināciju, tai skaitā veic šādas darbības:

21.1. izvērtē programmā ietverto projektu savstarpējo ietekmju riskus un gadījumā, ja tiek konstatēta programmā ietverto projektu savstarpējā ietekme, sniedz priekšlikumus finansējuma saņēmējiem par nepieciešamo rīcību, lai savstarpēji salāgotu projektu īstenošanas plānus un organizētu projektu norisi;

21.2. ierosina priekšlikumus par grozījumiem Atveseļošanas fonda attīstības plānošanas dokumentos;

21.3. ierosina priekšlikumus nozares ministrijai sadarbībā ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizāciju veikt šo noteikumu 11.1. apakšpunktā minēto finansējuma saņēmēju īstenoto projektu dokumentācijas un darbību izlases pārbaudes, lai gūtu pārliecību, ka:

21.3.1. reformu un investīciju virziena investīciju projektu īstenošanā nav konstatējamas pazīmes, kas liecina par pieļautu interešu konflikta, korupcijas, krāpšanas vai dubultā finansējuma situāciju;

21.3.2. reformu un investīciju virziena investīciju definēto atskaites punktu un mērķu izpildes dati ir ticami.

22. Finansējuma saņēmējs projekta īstenošanas uzraudzībai ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc projekta īstenošanas līguma noslēgšanas izveido projekta uzraudzības padomi. Uzraudzības padomē tiek iekļauti finansējuma saņēmēja vadības, projekta sadarbības partneru (ja attiecināms), nozares ministrijas (ja attiecināms), aģentūras (ja attiecināms), programmas padomes vadītāja (ja attiecināms) un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizācijas pārstāvji.

23. Projekta uzraudzības padomes sanāksmes tiek sasauktas ne retāk kā reizi sešos mēnešos un tās var organizēt programmu padomju sanāksmju ietvaros vai atsevišķi.

24. Reformu un investīciju virziena mērķu sasniegšanas koordinēšanai un programmu pārvaldībai nepieciešamos administratīvos resursus un tehnoloģiskās ekspertīzes, kā arī valsts vienotās informācijas un komunikācijas tehnoloģiju arhitektūras ieviešanas koordinācijas resursus nodrošina Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija investīcijas 2.1.2.1.i. nolūka "Valsts pārvaldes IKT attīstības projektu programmu un arhitektūras pārvaldība" īstenojamā projekta ietvaros.

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 826 redakcijā)

25. Šo noteikumu 11.1. apakšpunktā minētie finansējuma saņēmēji, izņemot investīcijas 2.1.2.1.i. nolūka "Pašvaldību pakalpojumu digitālā transformācija un pašvaldību atbalsta procesu modernizācija un centralizācija" finansējuma saņēmējus, projektu īstenošanas līgumu slēdz ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizāciju un nozares ministriju.

(MK 12.03.2024. noteikumu Nr. 167 redakcijā)

26. Investīcijas 2.1.2.1.i. nolūka "Pašvaldību pakalpojumu digitālā transformācija un pašvaldību atbalsta procesu modernizācija un centralizācija" finansējuma saņēmēji, kā arī šo noteikumu 11.2., 11.3., 11.4., 11.5. un 11.6. apakšpunktā minētie finansējuma saņēmēji projektu īstenošanas līgumu slēdz ar aģentūru.

(MK 12.03.2024. noteikumu Nr. 167 redakcijā)

27. Projekta īstenošanas līgumā tiek iekļauts pienākums finansējuma saņēmējam izvērtēt un nodrošināt to, ka netiek sniegts komercdarbības atbalsts, kur attiecināms, kā arī šādi nosacījumi attiecībā uz principa "nenodarīt būtisku kaitējumu" ievērošanu:

27.1. projekta īstenošanas ietvaros, veicot datortehnikas un cita tehnoloģiskā aprīkojuma (iekārtu) iegādi, tiks piemērots zaļā publiskā iepirkuma princips;

27.2. tikai investīcijas 2.1.2.2. i projektu īstenošanas nosacījumos:

27.2.1. projekta ietvaros modernizējamam datu centram reizi mēnesī tiks veikti energoefektivitātes mērījumi, tai skaitā iegūstot sākotnējos datus situācijai pirms projekta ietvaros veicamās modernizācijas (papildus skaitļošanas jaudas nodrošinošo un citu iekārtu instalācijas);

27.2.2. tiks nodrošināts, ka modernizējamā datu centra energoefektivitātes rādītāji modernizācijas procesā netiks pasliktināti.

28. Finansējuma saņēmējs projekta īstenošanā var iesaistīt sadarbības partnerus, kas var būt valsts pārvaldes iestādes, valstspilsētu un novadu pašvaldības, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības, atvasinātas publiskas personas un biedrības. Sadarbības partnera iesaiste nenoņem atbildību no finansējuma saņēmēja par projekta mērķu sasniegšanu un tā īstenošanu atbilstoši projekta īstenošanas līguma nosacījumiem.

29. Ja projekta īstenošanā tiek iesaistīts sadarbības partneris, finansējuma saņēmējs triju mēnešu laikā pēc sadarbības partnera iesaistīšanās projektā noslēdz sadarbības līgumu, kurā noteikti pušu pienākumi un tiesības, kā arī maksāšanas kārtība (ja attiecināms), tai skaitā sadarbības partnerim, kas veic arī komercdarbību, iekļaujot nosacījumu, ka projekta finansējums netiek izmantots komercdarbības atbalstam. Finansējuma saņēmējs sadarbības līgumā var iekļaut nosacījumu par avansa maksājumu finansējuma saņēmēja sadarbības partnerim, kura apmēru nosaka finansējuma saņēmējs. Šo noteikumu 11.2., 11.3.​​​​​, 11.4., 11.5.​​​​​​​ un 11.6. apakšpunktā minētā finansējuma saņēmēja sadarbības partnerim avansa maksājums nedrīkst pārsniegt 30 % no sadarbības partnerim plānotā maksājuma kopējā apmēra.

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 826 redakcijā)

30. Projekta izmaksas ir attiecināmas no 2021. gada 1. februāra. Attiecināt izmaksas var par tādām darbībām, kas uz projekta īstenošanas līguma noslēgšanas brīdi nav pabeigtas.

31. Šo noteikumu 2.1., 2.2., 3.1., 3.2., 3.3., 4.1. un 4.2.  apakšpunktā minēto reformu un investīciju virziena mērķu sasniegšanai projekta ietvaros var tikt veiktas šādas atbalstāmās darbības:

31.1. valsts pārvaldes (tai skaitā zinātnisko institūciju, augstākās izglītības iestāžu) procesu un pakalpojumu modernizācija, tos digitalizējot, tai skaitā:

31.1.1. tādu valsts pārvaldes funkciju, procesu un pakalpojumu modernizācijas pasākumi (tai skaitā modernizācijai nepieciešamo tehnoloģisko risinājumu attīstība un ieviešana), kas vēl nav digitalizēti vai tiek attīstīti no jauna, vai pilnveidoti;

31.1.2. modernizācijas pasākumi, kas ir saistīti ar valsts pārvaldes datu apstrādes procesiem un rada priekšnoteikumus datu pārvaldības reformas īstenošanai, tai skaitā modernizācijai nepieciešamo informācijas sistēmu izstrāde un attīstība;

31.2. valsts pārvaldes (tai skaitā valstspilsētu un novadu pašvaldību zinātnisko institūciju, augstākās izglītības iestāžu) centralizētu platformu un koplietošanas pakalpojumu attīstība, tai skaitā:

31.2.1. valsts pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un atbalsta funkciju konsolidācija, centralizējot kompetences centros vienveidīgu vairāku iestāžu atbalstam nepieciešamo pārvaldes pakalpojumu sniegšanas, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un atbalsta funkciju koplietošanas pakalpojumus;

31.2.2. valsts pārvaldes iestāžu skaitļošanas un datu glabātavu infrastruktūras pakalpojumu konsolidācija, izveidojot specializētus kompetenču centrus;

31.2.3. valsts pārvaldes aprīkošana ar specializētiem tehnoloģiskiem risinājumiem un specializētām iekārtām, kas projekta darbību plāna ietvaros veikta, lai sasniegtu konkrētā investīcijas pasākuma mērķi, nodrošinot iespējas īstenot digitāli transformētus pārvaldes procesus;

31.3. datu pārvaldības ieviešana un attīstība, tai skaitā:

31.3.1. valsts pārvaldes (t. sk. zinātniskās institūcijas) un privātā sektora datu un pakalpojumu pieejamība un koplietošana, izveidojot pamatu datu un platformu ekonomikas attīstībai un savietojamībai ar Eiropas datu telpām un nodrošinot datu kopīgošanu Eiropas Savienības ietvaros;

31.3.2. tehnoloģisko un organizatorisko risinājumu izveide, kas nodrošina datu pārnozaru apriti un izmantošanu (tai skaitā pētniecisko datu), valsts platformu pieejamību komercsektora un valsts pārvaldes darbības atbalstam un pakalpojumu attīstībai vai personas pārvaldītu datu koplietošanas iespēju;

31.4. projektu vadība un administrēšana;

31.5. programmu īstenošanas koordinēšana un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju arhitektūras pārvaldība projektu un programmu līmenī, lai veicinātu reformu un investīciju virziena mērķu efektīvu sasniegšanu projektu un programmu mijiedarbībā;

31.6. vizuālās identitātes un publicitātes pasākumi atbilstoši regulas Nr. 2021/241 34. panta 2. punktā noteiktajām prasībām un Eiropas Komisijas un Latvijas Republikas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansēšanas nolīguma 10. pantam;

31.7. projekta rezultātu audits vai revīzija, ko veic finansējuma saņēmējs, neatkarīgs revidents vai iekšējais auditors, lai pārliecinātos par projekta ietvaros veikto izmaksu pamatotību, atskaites punktu un mērķu sasniegšanu un atbilstību investīcijas īstenošanas nosacījumiem, tai skaitā ka nav konstatējamas pazīmes par pieļautu interešu konflikta, dubultfinansējumu, korupcijas un krāpšanas situāciju projektā, kā arī sasniegto rezultātu atbilstību projektā plānotajam.

32. Projekta attiecināmās izmaksas ir šādu veidu izmaksas, kas radušās, īstenojot projekta ietvaros atbalstāmās darbības:

32.1. darbības procesu analīzes, procesu un pakalpojumu pilnveides izmaksas:

32.1.1. procesu un pakalpojumu lietotāju vajadzību analīzes izmaksas;

32.1.2. pakalpojuma procesa projektēšanas, pārbūves un digitalizācijas izmaksas;

32.1.3. elektronisko pakalpojumu projektēšanas, izveides, pārveides un pielāgošanas izmaksas;

32.1.4. projekta ietvaros pilnveidojamās informācijas sistēmas un esošu elektronisko pakalpojumu audita izmaksas;

32.2. informācijas sistēmu projektēšanas, izstrādes vai iegādes un datu pārvaldības ieviešanas izmaksas, tai skaitā:

32.2.1. informācijas sistēmas, pētniecības datu pārvaldības sistēmas projektēšanas, izstrādes vai iegādes iepirkuma tehniskās specifikācijas izstrādes izmaksas;

32.2.2. izvēlētai izstrādes metodei atbilstošas dokumentācijas izstrādes izmaksas, tai skaitā digitālo pakalpojumu arhitektūras izstrādes izmaksas projekta īstenošanas jomā;

32.2.3. informācijas sistēmas projektējuma izmaksas, tai skaitā informācijas sistēmu arhitektūras, lietotāju saskarnes un citu projektējumu izstrāde, saskaņā ar izvēlēto izstrādes metodi;

32.2.4. informācijas sistēmas programmatūras izstrādes un pielāgojumu izmaksas, tai skaitā integrācijas saskarņu izstrādes izmaksas;

32.2.5. programmatūras sistēmas licenču iegādes izmaksas, ja maksas programmatūras produkta vai programmatūras komponentes izmantošanas lietderība ir pamatota un saskaņota atbilstoši normatīvajiem aktiem valsts informācijas sistēmu vispārējo tehnisko prasību jomā;

32.2.6. datu importa un migrācijas veikšanas izmaksas (tai skaitā datu semantiskās un tehniskās savietojamības nodrošināšanas izmaksas, datu strukturēšanas un datu bagātināšanas izmaksas);

32.2.7. informācijas resursu digitalizācijas izmaksas;

32.2.8. datu sagatavošanas centralizētai koplietošanas pārvaldībai, pētniecības datu pārvaldības plānu izstrādes un datu publicēšanas atkalizmantošanai izmaksas (t. sk. specializētu datu kolekciju izveide, pakalpojumu datu kontekstualizēšanas izmaksas u. tml.);

32.2.9. datu kvalitātes auditu un datu kvalitātes uzlabojumu veikšanas izmaksas;

32.2.10. administratoru un to informācijas sistēmas lietotāju, pētniecības datu pārvaldnieku apmācību izmaksas, kuri, izmantojot informācijas sistēmu, nodrošina pakalpojumu sniegšanu;

32.2.11. informācijas sistēmas pielāgošana informācijas un komunikācijas tehnoloģiju ārpakalpojumu izmantošanai, tai skaitā informācijas sistēmas konfigurēšanas izmaksas un izmaksas, kas saistītas ar informācijas sistēmas darbināšanai izmantojamo ārpakalpojumu specificēšanu, konfigurēšanu un pielāgošanu;

32.2.12. informācijas sistēmas izstrādes vai iegādes un ieviešanas kvalitātes kontroles izmaksas, tai skaitā testēšanas izmaksas un informācijas sistēmas ieviešanas autoruzraudzības un projekta ieviešanas dokumentācijas izstrādes izmaksas;

32.2.13. informācijas sistēmas (tai skaitā pētniecības datu) reģistrēšanas maksa starptautiskos repozitorijos un tīklos, lai nodrošinātu starptautisku datu apmaiņu;

32.2.14. informācijas tehnoloģiju risinājuma koda attīrīšanas izmaksas;

32.3. informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pakalpojumu izmaksas projekta īstenošanas nodrošinājumam, tai skaitā:

32.3.1. mākoņdatošanas un saistīto pakalpojumu izmaksas informācijas sistēmu izstrādes un ieviešanas nodrošināšanai projekta laikā;

32.3.2. lietojumprogrammatūras risinājumu īres un saistīto pakalpojumu izmaksas projekta ietvaros īstenojamo risinājumu ieviešanai un aprobācijai projekta īstenošanas laikā;

32.4. investīcijas 2.1.2.2.i. projektiem – datu centru un skaitļošanas infrastruktūras tehniskās infrastruktūras un tās darbināšanai nepieciešamās ražotāja sērijveida programmatūras iegādes izmaksas, kā arī datu pārraides tīklu nodrošināšanas izmaksas, kas nepieciešamas projekta mērķu sasniegšanai:

32.4.1. serveru tehnikas un tās uzstādīšanai nepieciešamās infrastruktūras iegādes izmaksas;

32.4.2. datu masīvu iekārtas iegādes izmaksas;

32.4.3. sērijveida programmatūras iegādes izmaksas, tai skaitā licenču un uzturēšanas atbalsta atjauninājumu izmaksas licenču vai programmatūras darbības periodā, kas nepārsniedz piecus gadus;

32.4.4. tehniskās infrastruktūras un ražotāja sērijveida programmatūras uzstādīšanas un konfigurēšanas izmaksas;

32.4.5. datu pārraides tīklu iekārtu iegādes, iekārtu ražotāja atbalsta un optisko šķiedru kabeļu nomas izmaksas datu pārraides savienojumu vai datu transformācijas pieslēgumu nodrošināšanai valsts pārvaldes federētā mākoņa datu centriem investīcijas 2.1.2.2.i. projektu īstenošanas mērķu sasniegšanai;

32.5. specializētu tehnoloģisko risinājumu un iekārtu sagādes un pielāgošanas izmaksas, kas radušās, konkrētā investīcijas pasākuma mērķa īstenošanas ietvaros aprīkojot valsts pārvaldes institūciju ar tehnoloģiskiem risinājumiem un iekārtām, kas nodrošina iespējas īstenot digitāli transformētus pārvaldes procesus;

32.6. apmācību, informatīvo un publicitātes pasākumu, atvērto datu izmantošanas veicināšanas izmaksas, t. sk.:

32.6.1. ieviešamo IKT risinājumu administratoru un lietotāju apmācību, ar projekta darbībām tieši saistīto informatīvo, publicitātes un vizuālās identitātes pasākumu izmaksas, nepārsniedzot trīs procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;

32.6.2. programmatūras lietotāja un administratora lietošanas atbalsta materiālu, tai skaitā interaktīvu materiālu un rokasgrāmatu, izstrādes izmaksas;

32.7. valsts pārvaldes vienoto klientu apkalpošanas centru (turpmāk – centri) izvēršanas izmaksas, tai skaitā centru nodrošinošās informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmas pilnveides, attālinātā ierēdņa pakalpojuma attīstības, saistītās informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūras un centra telpu pielāgošanas izmaksas;

32.8. projekta vadības un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas, kas ietver projekta vadībā un īstenošanā iesaistīto ekspertu atlīdzības izmaksas atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma nosacījumiem un radušās, pamatojoties uz darba līgumu, kas noslēgts uz noteiktu laiku, vienošanos vai rīkojumu par visu amata pienākumu vai papildu pienākumu veikšanu projekta īstenošanas laikā vai uz uzņēmuma līguma pamata, un ir nepieciešamas reformas un investīciju virziena mērķu un atskaites punktu sasniegšanai, un ko apliecina terminēto darba līgumu amatu apraksti, uzņēmuma līgumu darba uzdevumi, vienošanās vai rīkojumi par visu amata pienākumu vai papildu pienākumu veikšanu, un papildu pienākumu veikšanas gadījumā – arī šo pienākumu izpildei veltītā darba laika uzskaite;

32.9. ar projekta darbībām tieši saistīto projekta vadības un īstenošanas personāla komandējumu izmaksas;

32.10. projekta vadības un attīstāmo risinājumu arhitektūras izstrādes pakalpojumu izmaksas;

32.11. finansējuma saņēmējiem un sadarbības partneriem projekta aktivitāšu īstenošanai un vadīšanai nepieciešamās informācijas un komunikācijas tehnoloģiju aparatūras un iekārtu iegādes vai nomas, kā arī biroja aprīkojuma izmaksas, nepārsniedzot trīs procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, kas izmantojamas projektā paredzēto darbību veikšanai, ko veic finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris;

32.12. 2.1.1.1.i. nolūka "Valsts pārvaldes IKT attīstības projektu programmu un arhitektūras pārvaldība" programmu koordinēšanas izmaksas un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju arhitektūras pārvaldības darbībās nodarbinātā projekta īstenošanas personāla izmaksas, kā arī šo darbību īstenošanai izmantoto konsultāciju pakalpojumu izmaksas;

32.13. projekta rezultātu audita vai revīzijas izmaksas, ko veic finansējuma saņēmējs, neatkarīgs revidents vai iekšējais auditors, lai pārliecinātos par projekta ietvaros veikto izmaksu pamatotību, atskaites punktu un mērķu sasniegšanu un atbilstību investīcijas īstenošanas nosacījumiem, tai skaitā ka nav konstatējamas pazīmes par pieļautu interešu konflikta, dubultfinansējumu, korupcijas un krāpšanas situāciju projektā, kā arī sasniegto rezultātu atbilstību projektā plānotajam.

(Grozīts ar MK 12.03.2024. noteikumiem Nr. 167; MK 17.12.2024. noteikumiem Nr. 826)

33. Šo noteikumu 32.8. apakšpunktā minētās izmaksas:

33.1. investīcijas 2.1.1.1.i. projektos nepārsniedz 10 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, izņemot investīcijas 2.1.1.1.i. nolūka "Valsts pārvaldes IKT attīstības projektu programmu un arhitektūras pārvaldība" projektu, uz kuru šajā apakšpunktā paredzētais projekta īstenošanas personāla izmaksu proporcijas ierobežojums netiek attiecināts;

33.2. investīciju 2.1.2.1.i., 2.1.2.2.i. un 2.1.3.1.i. projektos nepārsniedz 20 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;

33.3. saistībā ar personāla izmaksu ierobežojumu netiek attiecinātas uz šo noteikumu 11.5. apakšpunktā minēto finansējuma saņēmēju – publiskas personas kapitālsabiedrību, kura pilda pārvaldes uzdevumu –, un uz šo noteikumu 11.6. apakšpunktā minēto finansējuma saņēmēju, ja finansējuma saņēmējs īsteno projekta aktivitātes ar savas organizācijas personālu.

(Grozīts ar MK 12.03.2024. noteikumiem Nr. 167)

34. Nodokļa izmaksas finansējuma saņēmējiem vai to sadarbības partneriem, kas radušās, īstenojot projektā atbalstāmās darbības un ir saistītas ar attiecināmām izmaksām, tiek segtas atbilstoši šādiem nosacījumiem:

34.1. valsts budžeta iestādes nodokli sedz no valsts budžeta līdzekļiem;

34.2. valstspilsētu un novadu pašvaldības finansējumu nodokļa segšanai var aizņemties Valsts kasē;

34.3. atvasinātas publiskas personas, ja nodokli nevar atgūt, to sedz no valsts budžeta līdzekļiem;

34.4. publiskas personas kapitālsabiedrības, ja nodokli nevar atgūt, to sedz no valsts budžeta līdzekļiem, izņemot valstspilsētu un novadu pašvaldību kapitālsabiedrības, kas finansējumu nodokļa segšanai var aizņemties Valsts kasē;

34.5. komersanti nodokli sedz no saviem privātajiem finanšu līdzekļiem vai cita piesaistīta finansējuma, kas nav Atveseļošanas fonda finansējums;

34.6. ja biedrības veic valsts deleģētu funkciju un nodokli nevar atgūt, to sedz no valsts budžeta līdzekļiem.

35. Nodokļa izmaksas tiek segtas apmērā, kāds noteikts Ministru kabineta apstiprinātajā rīkojumā par projekta īstenošanu.