Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ropažu novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 21/22

Ulbrokā 2022. gada 11. maijā
Sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtība Ropažu novadā
Apstiprināti ar Ropažu novada pašvaldības domes
11.05.2022. sēdes lēmumu Nr. 1024 (prot. Nr. 37/2022)


Precizēti ar Ropažu novada pašvaldības domes
22.06.2022. sēdes lēmumu Nr. 1260 (prot. Nr. 41/2022)


Izdoti saskaņā ar Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma
6. panta ceturto daļu
1. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – Noteikumi) nosaka:

1.1. kārtību, kādā ūdensapgādes tīkli vai kanalizācijas tīkli un būves tiek pievienotas centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai, tai skaitā prasības komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūvei;

1.2. centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības prasības, tai skaitā, prasības notekūdeņu novadīšanai centralizētajā kanalizācijas sistēmā, brīvkrānu un ugunsdzēsības ierīču lietošanas un aizsardzības prasības;

1.3. sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma līgumā ietveramos noteikumus, tai skaitā līguma slēgšanas, grozīšanas un izbeigšanas kārtību;

1.4. administratīvo atbildību par šo Noteikumu pārkāpšanu.

2. Lietoto terminu skaidrojums:

2.1. Ūdens saimniecības pakalpojumu lietotājs (turpmāk – Pakalpojumu lietotājs)  nekustamā īpašuma īpašnieks (dzīvokļu īpašumu mājā – visi dzīvokļu īpašnieki) vai valdītājs, kurš saņem noteikta veida sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus, pamatojoties uz noslēgtu Pakalpojuma līgumu;

2.2. Blakus lietotājs – juridiska vai fiziska persona, kura izmanto ūdenssaimniecības pakalpojumu lietotāja īpašumā vai valdījumā esošo ūdensapgādes sistēmu ūdens saņemšanai un kanalizācijas sistēmu notekūdeņu novadīšanai;

2.3. Ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs (turpmāk – Pakalpojumu sniedzējs) komersants vai Ropažu novada pašvaldības aģentūra "Saimnieks", kas sniedz noteikta veida ūdenssaimniecības pakalpojumus šo pakalpojumu sniegšanas teritorijā vai tās daļā;

2.4. Pakalpojuma līgums  sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma līgums starp Pakalpojumu lietotāju un Pakalpojumu sniedzēju par noteikta veida sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas, lietošanas, uzskaites un norēķinu kārtību, kā arī abu pušu tiesībām, pienākumiem un atbildības robežām. Pakalpojumu līguma tipveida formu apstiprina Pakalpojumu sniedzējs;

2.5. Tīklu apkalpošanas robežu akts – Pakalpojuma līgumam pievienots pakalpojumu sniedzēja un Pakalpojumu lietotāja parakstīts akts, kurā norādītas robežas, kādās ūdensvada un kanalizācijas tīklus apkalpos katra Pakalpojuma līguma puse (pusēm vienojoties, tās var būt arī ārpus sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas piederības robežas);

2.6. Ūdenssaimniecības patēriņa norma komercuzskaitei – ūdens un kanalizācijas patēriņa norma gadījumos, kad objektā nav uzstādīts ūdens patēriņa skaitītājs, līdz tā uzstādīšanai – atbilstoši šo Noteikumu Pielikumam Nr. 1.

3. Noteikumi neattiecas uz lietus notekūdeņu novadīšanu kanalizācijas šķirtsistēmā un uz decentralizētajiem kanalizācijas pakalpojumiem.

4. Ropažu novada pašvaldība organizē ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu savā administratīvajā teritorijā, pilnvarojot komersantu(-s) sniegt sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus un noslēdzot ar to (tiem) līgumu(-s) par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu pašvaldības administratīvajā teritorijā, un piešķir Ropažu novada pašvaldības aģentūrai "Saimnieks" īpašas tiesības sniegt ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus Ropažu novada Stopiņu pagasta administratīvajā teritorijā.

5. Ropažu novada pašvaldības aģentūra "Saimnieks" Stopiņu pagasta administratīvajā teritorijā sniedz šādus ūdenssaimniecības pakalpojumus:

5.1. ūdens ieguvi, uzkrāšanu un sagatavošanu lietošanai līdz padevei centralizētajā ūdensvada tīklā;

5.2. ūdens piegādi no padeves vietas centralizētajā ūdensvada tīklā līdz piederības robežai;

5.3. notekūdeņu savākšanu centralizētajās kanalizācijas sistēmās no piederības robežas un novadīšanu līdz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām;

5.4. notekūdeņu attīrīšanu un novadīšanu vidē, tai skaitā virszemes ūdensobjektos.

6. Ropažu novada pašvaldības aģentūrai "Saimnieks" ir pienākums uzturēt un atjaunot nepieciešamo tehnisko aprīkojumu, lai Noteikumu 5. punktā minētos pakalpojumus varētu sniegt atbilstoši katram pakalpojumu veidam noteiktajām prasībām.

7. Ropažu novada pašvaldības aģentūra "Saimnieks" ir tiesīga sniegt Noteikumu 5. punktā minētos ūdenssaimniecības pakalpojumus līdz 2032. gada 5. maijam.

8. Ropažu novada pašvaldības aģentūra "Saimnieks" var pretendēt saņemt atlīdzības jeb kompensācijas maksājumus – investīcijas sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas infrastruktūrā. Atlīdzības maksājumu aprēķināšana, kontrole un pārskatīšana, kā arī atlīdzības maksājumu pārmaksas novēršana un atmaksāšana notiek atbilstoši Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, kas nosaka prasības Eiropas Savienības fondu līdzekļu piesaistīšanai ieguldījumiem ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas infrastruktūrā, šādu projektu īstenošanas kārtībai, kā arī neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanai un atmaksāšanai.

9. Noteikumos iekļauti nosacījumi, kādus sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam paredz Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmums Nr. 2012/21/ES "par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi".

10. Noteikumu mērķis ir noteikt ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtību, lai veicinātu kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību un nodrošinātu Pakalpojumu lietotājus ar nepārtrauktiem pakalpojumiem, uzlabotu vides situāciju Ropažu novada administratīvā teritorijā.

11. Noteikumi ir saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām Ropažu novada administratīvā teritorijā.

2. Kārtība, kādā ūdensapgādes vai kanalizācijas tīkli vai būves tiek pievienotas centralizētajai ūdensapgādes un centralizētajai kanalizācijas sistēmai

12. Kārtību, kādā ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli un būves tiek pievienotas centralizētajai ūdensapgādes sistēmai un centralizētajai kanalizācijas sistēmai nosaka Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums, Ministru kabineta noteikumi un Noteikumi.

13. Lai pieslēgtos centralizētiem ūdensapgādes tīkliem vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai, nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs pieprasa no Pakalpojuma sniedzēja tehniskos noteikumus.

13.1. Gadījumā, ja ir izbūvēts ūdensvada/ kanalizācijas pievads līdz ielas sarkanai līnijai uz īpašuma pusi, jāiesniedz:

13.1.1. īpašuma atrašanās vieta, dati par plānoto ūdens patēriņu vai novadītās kanalizācijas daudzumu vai informāciju par personu skaitu, kuri lietos ūdenssaimniecības pakalpojumus, īpašuma tiesību dokumenta kopiju par īpašumu un zemes robežu plānu;

13.1.2. ja nepieciešams informāciju par iespējamo ražošanas notekūdeņu sastāvu;

13.1.3. piekrišanu personas datu apstrādei un pastāvīgai glabāšanai.

13.2. Gadījumā, ja nepieciešams pieslēgties pie ūdensvada/ kanalizācijas maģistrālēm, kurās nav izbūvēti ūdensvada/ kanalizācijas pievadi, jāiesniedz:

13.2.1. visi 13.1. punktā minētie dokumenti;

13.2.2. Ropažu novada būvvaldes izsniegta būvatļauja ar projektēšanas un būvdarbu uzsākšanas nosacījumiem (ja pieslēgums plānots no jauna būvējamai vai ekspluatācijā nodotai ēkai).

14. Ja nekustamā īpašuma īpašniekam vai valdītājam, pieprasot tehniskos noteikumus, ir parādu saistības par Pakalpojuma sniedzēja sniegtajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem, Pakalpojumu sniedzējs var atteikt izsniegt tehniskos noteikumus līdz minēto parādu saistību nokārtošanai.

15. Tehnisko noteikumu derīguma termiņš ir 2 (divi) gadi, ja tehniskos noteikumos nav norādīts cits termiņš.

16. Nekustamā īpašuma pieslēgšana centralizētās ūdensapgādes sistēmai un centralizētās kanalizācijas sistēmai ir obligāta pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajām apbūves teritorijām, kurās ir ierīkojamas centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas.

17. Ja ūdens padeve ēkā paredzēta no divām neatkarīgām ārējās ūdensapgādes sistēmām (piemēram: no vietējās akas vai urbuma un centralizētās ūdensapgādes sistēmas), tām ir jābūt savstarpēji atdalītām, t.i., nav pieļaujama iespēja ēkas ūdensapgādei vienlaicīgi izmantot abas sistēmas.

18. Sanitāri tehniskās ierīces (piemēram: traps grīdā, izlietne, duša vai sēdpods), kas novietotas zemāk par tuvākās skatakas vāka līmeni (piemēram, pagrabos), jāpievieno atsevišķai kanalizācijas sistēmai, izolēti no augstāk izvietoto telpu kanalizācijas, izbūvējot atsevišķu izlaidi un ierīkojot uz tās elektrificētu aizbīdni, kuru automātiski vada kanalizācijas caurulē ievietots signāldevējs, vai speciālu vienvirziena vārstu. Aiz aizbīdņa vai vārsta ūdens tecēšanas virzienā pieļaujams pievienot augstāk novietoto stāvu kanalizācijas sistēmas.

19. Pēc ievada un/vai izvada izbūves pabeigšanas nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs Pakalpojumu sniedzējam iesniedz:

19.1. izbūvēto tīklu izpildmērījuma plānu grafiskā un digitālā formā ar datu reģistrētāja reģistrācijas numuru;

19.2. kanalizācijas pašteces tīkliem CCTV (closed civcuit tetevision) inspekcijas rezultātus cauruļvadiem, ja to pieprasa Pakalpojumu sniedzējs.

20. Ja aktu sastāda pie aizbērtas tranšejas, nekustamā īpašuma īpašniekam vai valdītājam pēc pieprasījuma papildus jāveic:

20.1. kanalizācijas pašteces tīkliem TV inspekcija ar slīpuma procentu noteikšanu tiem cauruļvadiem, kuru diametrs ir lielāks vai vienāds ar 200 mm;

20.2. ūdensvada spiediena noturības pārbaude tiem cauruļvadiem, kuru diametrs ir lielāks vai vienāds ar 63 mm.

21. Pēc nekustamā īpašuma izvada izbūves līdz centralizētajam kanalizācijas tīklam, nekustamā īpašnieka vai valdītāja pienākums ir likvidēt viņa īpašumā esošās būves un sistēmas, kuras tika izmantotas nekustamajā īpašumā radīto komunālo notekūdeņu uzkrāšanai un var radīt kaitējumu videi.

22. Ja ūdensvada ievadu vai kanalizācijas izvadu centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai nav iespējams pievienot tīklu izvietojuma dēļ, tad Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs atļaut nekustamā īpašuma īpašniekam kā Blakus lietotājam pievadu pievienot pie cita Pakalpojumu lietotāja ūdensapgādes (aiz komercuzskaites mēraparāta mezgla) un kanalizācijas cauruļvadiem, tai skaitā šķērsojot cita īpašnieka nekustamo īpašumu, ja šāda pievienošana ir rakstveidā saskaņota ar skarto zemes īpašnieku un Pakalpojumu lietotāju, un šāda pievienošana nepasliktina ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojuma saņemšanu citiem Pakalpojumu lietotājiem. Šādā gadījumā ir jābūt saskaņotam tīklu apkalpošanas robežu aktam un noslēgtam līgumam starp Blakus lietotāju un Pakalpojumu lietotāju, vai Pakalpojumu lietotāja pakalpojuma līgumā ir ietverti nosacījumi par saistībām ar blakus lietotāju.

23. Ja nav iespējams komercuzskaites mēraparāta mezglu izbūvēt normatīvajos aktos noteiktajā vietā, Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs atļaut to izbūvēt Pakalpojumu sniedzēja noteiktajā vietā.

24. Pēc komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūves, Pakalpojumu sniedzējs uzstāda verificētu komercuzskaites mēraparātu, kas ir Pakalpojumu sniedzēja īpašums.

25. Pakalpojumu lietotājs atlīdzina Pakalpojumu sniedzējam izdevumus komercuzskaites mēraparāta zādzības vai bojāšanas gadījumā, pēc to faktiskiem apmēriem, kas saistīti ar jauna komercuzskaites mēraparāta iegādi un uzstādīšanu, izņemot gadījumus, kad komercuzskaites mēraparāta mezgla atrašanās vieta ir ārpus Pakalpojumu lietotāja atbildības robežas.

26. Pakalpojuma sniedzējs ūdens spiedienu centralizētajā ūdensapgādes sistēmā nodrošina atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Ja Pakalpojuma lietotājam ir nepieciešams augstāks ūdens spiediens, Pakalpojuma lietotājs, saskaņojot ar Pakalpojumu sniedzēju, par saviem līdzekļiem nodrošina vietējo ūdens spiediena paaugstināšanas iekārtu izbūvi.

3. Centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības prasības
3.1. Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu piederība un uzturēšana

27. Pakalpojumu sniedzēja īpašumā vai valdījumā ir:

27.1. maģistrālie un sadalošie ūdensvada tīkli;

27.2. ūdens ieguves urbumi, ūdens attīrīšanas iekārtas, ūdens spiedienu paaugstinošas sūkņu stacijas, ūdenstorņi, rezervuāri;

27.3. notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kanalizācijas sūkņu stacijas, kanalizācijas spiedvadi, pašteces kanalizācijas tīkli;

27.4. iepriekš minētajos apakšpunktos minēto ūdensapgādes un kanalizācijas tīklos esošās skatakas, kontrolakas, cauruļvadu armatūra, hidranti un hidrantu plāksnītes;

27.5. komercuzskaites mēraparāti;

27.6. ūdensvada pievadu un kanalizācijas izvadu atzari, no maģistrālajiem un sadalošajiem tīkliem līdz zemes gabala robežai, kas ir izbūvēti par Pakalpojuma sniedzēja līdzekļiem.

28. Pakalpojumu sniedzēja apkalpes zonā var būt ūdensvada un kanalizācijas infrastruktūras daļas, kuras nav Pakalpojumu sniedzēja īpašumā vai valdījumā, bet kuras tam ir nodotas pakalpojuma sniegšanai, un noteiktas Pakalpojumu lietotāja un Pakalpojumu sniedzēja noslēgtā līgumā vai līgumā par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu ar Ropažu novada pašvaldību.

29. Pakalpojumi, kas saistīti ar šīs infrastruktūras apkalpošanu, nav uzskatāmi par ūdenssaimniecības pakalpojumiem, un to maksai ir jābūt noteiktai attiecīgajā līgumā, ja tāda paredzēta.

30. Pakalpojuma sniedzēja īpašumā un atbildībā esošajiem tīkliem un būvēm ir noteiktas ekspluatācijas aizsargjoslas ar ierobežojumiem, kas noteikti saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

31. Vismaz 2 (divas) nedēļas iepriekš, brīdinot vai saskaņojot ar Pakalpojumu lietotāju, Pakalpojumu sniedzējs savu sistēmu uzturēšanai ir tiesīgs jebkurā laikā apsekot Pakalpojumu lietotāja nekustamo īpašumu, lai pārliecinātos par ūdensapgādes un kanalizācijas inženierbūvju ekspluatācijas drošību un atbilstību ekspluatācijas noteikumiem.

32. Gadījumā, ja Pakalpojumu sniedzējs konstatē centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas sistēmas drošas ekspluatācijas apdraudējuma riskus, tas var nekavējoties atslēgt Pakalpojumu lietotāja ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu no centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas.

3.2. Prasības notekūdeņu novadīšanai centralizētajā kanalizācijas sistēmā

33. Centralizētajā kanalizācijas sistēmā ir atļauts novadīt notekūdeņus:

33.1. kuri nekaitē centralizētās kanalizācijas sistēmas būvēm un neietekmē būvju funkcijas, to ekspluatācijas mūžu;

33.2. kuri nav bīstami centralizētās kanalizācijas sistēmas un notekūdeņu attīrīšanas būvju apkalpojošā personāla veselībai;

33.3. kurus kopā ar sadzīves notekūdeņiem var attīrīt Pakalpojumu sniedzēja notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, ievērojot Pakalpojumu sniedzējam izsniegtās piesārņojošās darbības atļaujas prasības un izsniegtos tehniskos noteikumus, kā arī attīrīšanas iekārtu tehnoloģiskos parametrus;

33.4. kuri nesatur vielas, kuras piesārņo kanalizācijas cauruļvadus vai nogulsnējas uz kanalizācijas skataku sienām (piemēram – tauki);

33.5. kuru sastāvā piesārņojošo vielu koncentrācijas nepārsniedz Pielikumā Nr. 2 noteiktās maksimāli pieļaujamās koncentrācijas.

34. Ja Pakalpojumu lietotāja novadāmo ražošanas notekūdeņu piesārņojums pārsniedz Pielikumā Nr. 2 maksimāli pieļaujamās koncentrācijas, tad:

34.1. Pakalpojumu lietotāja ražošanas notekūdeņiem, pirms to novadīšanas centralizētajā kanalizācijas sistēmā, jābūt attīrītiem vietējās attīrīšanas iekārtās tādā pakāpē, ka netiek pārsniegtas piesārņojošo vielu maksimāli pieļaujamās koncentrācijas, kas norādītas Pielikumā Nr. 2;

34.2. atsevišķos gadījumos, ievērojot normatīvos aktus, Pakalpojumu sniedzējs var atļaut Pakalpojumu lietotājam novadīt centralizētā kanalizācijas sistēmā ražošanas notekūdeņus bez iepriekšējas attīrīšanas vai daļēji attīrītus ražošanas notekūdeņus, ja maksimāli pieļaujamā ražošanas notekūdeņu piesārņojuma koncentrācijas un papildus maksa noteikta Pakalpojuma līgumā, un ja piesārņojuma koncentrāciju pārsniegumu gadījumā netiek nodarīts kaitējums centralizētajai kanalizācijas sistēmai un/vai ražošanas notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.

35. Pakalpojumu lietotāja pienākums ir nekavējoties ziņot Pakalpojumu sniedzējam par paaugstināta piesārņojuma rašanos novadāmajos ražošanas notekūdeņos tehnoloģisku avāriju gadījumā, kā arī ziņot par atklātiem bojājumiem centralizētajā ūdensapgādes vai centralizētajā kanalizācijas sistēmā.

36. Gadījumos, ja Noteikumu 34. punktā minētais piesārņojums tiek konstatēts iepludinātajos ražošanas notekūdeņos centralizētajā kanalizācijas sistēmā un to pieņemšanas nosacījumi nav noteikti Pakalpojuma līgumā ar Pakalpojumu sniedzēju, un tas var izraisīt vai izraisa avāriju centralizētajā kanalizācijas sistēmā vai ražošanas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas darbības traucējumus, tad Pakalpojumu sniedzējam ir tiesības pārtraukt ražošanas notekūdeņu pieņemšanu bez brīdinājuma.

37. Pakalpojumu sniedzējam ir tiesības veikt paraugu noņemšanu un ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu apsekošanu Pakalpojumu lietotāja nekustamajā īpašumā, ja tiek konstatēts paaugstināts notekūdeņu piesārņojums Pakalpojumu sniedzēja notekūdeņu attīrīšanas iekārtu ieplūdē vai kanalizācijas tīklos. Pakalpojumu lietotājam nav tiesību aizliegt paraugu noņemšanu.

38. Centralizētajā kanalizācijas sistēmā ir aizliegts novadīt notekūdeņus, kuri satur:

38.1. prioritārās vielas, kuras atzītas par ūdens videi īpaši bīstamām un kuru emisiju un noplūdi nepieciešams novērst līdz normatīvajos aktos noteiktajam laikam;

38.2. degošus piemaisījumus un izšķīdinātas gāzveida vielas, kuras var veicināt uzliesmojošu maisījumu rašanos centralizētajā kanalizācijas sistēmā;

38.3. bioloģiski nedegradējamas sintētiskās virsmas aktīvās vielas (SVAV);

38.4. skābes un citas vielas, kuras var izraisīt cilvēka veselībai bīstamu gāzu (sērūdeņraža oglekļa oksīda, zilskābes, sēroglekļa u.c.) izdalīšanos;

38.5. radioaktīvas vielas;

38.6. cietus priekšmetus, tekstilizstrādājumus, personīgās higiēnas priekšmetus, smiltis, grunti, eļļas, taukus un citas vielas, kas var veicināt centralizētās kanalizācijas sistēmas (vai cauruļvadu) aizsērēšanu;

38.7. nesasmalcinātus pārtikas un ražošanas atkritumus, koncentrētus šķīdumus, atslāņa un krāsvielu šķīdumus, kas radušies, skalojot cisternas, kublus un tml.;

38.8. smago metālu savienojumus un citas vielas, kas pasliktina notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbības procesā radušos notekūdeņu dūņu kvalitāti un nelabvēlīgi ietekmē to apsaimniekošanu;

38.9. izlietotus ķīmiskos reaģentus un bīstamu bakterialo piesārņojumu;

38.10. naftas produktus un to savienojumus.

3.3. Prasības centralizēto ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu ekspluatācijai un aizsardzībai

39. Jebkurai personai ir aizliegts:

39.1. novietot automašīnas un cita veida transporta tehniku vai citus smagus priekšmetus uz atbilstoši apzīmētām hidrantu akām;

39.2. centralizētās kanalizācijas tīklu skatakās izliet asenizācijas un citus notekūdeņus, novadīt nokrišņu un gruntsūdeņus, kā arī izmest cietos atkritumus vai citus priekšmetus;

39.3. nepiederošām personām veikt jebkādas darbības Pakalpojumu sniedzēja īpašumā vai valdījumā esošajās centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas sistēmās;

39.4. atvērt, nocelt vai pārvietot centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas tīklu skataku vākus (izņemot ūdenssaimniecības uzņēmuma darbiniekus vai saņemot saskaņojumu no ūdenssaimniecības organizācijas par darbu veikšanu);

39.5. pirms komercuzskaites mēraparāta aizliegts veikt jebkādus pieslēgumus;

39.6. apbērt ūdensvada un kanalizācijas skataku vākus ar zemi vai citiem materiāliem, kas traucē piekļūšanu skatakai, izņemot, ja skatakas atrodas zem neasfaltētas ceļa virsmas;

39.7. bojāt ugunsdzēsības hidrantu un citu iekārtu informatīvās plāksnītes;

39.8. bojāt centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas infrastruktūru un aprīkojumu;

39.9. veikt ūdensapgādes aizbīdņa patvaļīgu atvēršanu vai aizvēršanu;

39.10. patvaļīgi atjaunot ūdenssaimniecības pakalpojumu lietošanu, ja Pakalpojuma sniedzējs ir pārtraucis ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu normatīvajos aktos noteiktajā kartībā.

40. Nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs nedrīkst kavēt plāksnīšu ar hidrantu, armatūras un skataku izvietojuma norādi izvietošanu uz ēku sienām vai žogiem.

41. Ja centralizētās kanalizācijas sistēmas īpašnieka vai valdītāja nekustamajā īpašumā tiek izmantota lokālā ūdens iegūšanas iekārta, tā tiek aprīkota ar ūdens patēriņa mēraparātu (vai mēraparātiem) novadīto notekūdeņu daudzuma noteikšanai, un kanalizācijas sistēmā novadīto notekūdeņu apjoms ir nosakāms, ietverot faktiskos datus par nekustamajā īpašumā izlietotajiem ūdensapgādes pakalpojumiem, ko ir fiksējis ūdens patēriņa mērītājs (vai mērītāji). Ja to nav iespējams ierīkot, vai arī ja Pakalpojuma sniedzējs nevar gūt pārliecību par mērījumu korektumu, tad notekūdeņu daudzuma noteikšanai pielieto pašvaldības noteikto ūdens patēriņa normu komercuzskaitei (Pielikums Nr. 1). Ūdens patēriņa mēraparāts (vai mēraparāti) Pakalpojuma lietotāja lokālajām ūdens iegūšanas iekārtām tiek uzstādīta par Pakalpojuma lietotāja līdzekļiem.

42. Pakalpojumu lietotājiem, kuru īpašumos tiek veikta sabiedriskā ēdināšanas pakalpojumu sniegšana vai pārtikas produktu ražošana, jābūt izbūvētiem tauku uztvērējiem saskaņā ar Pakalpojuma sniedzēja izdotajiem tehniskajiem noteikumiem.

43. Ja Pakalpojumu lietotāja ūdensapgādes sistēmā trūkst noslēgarmatūras, kanalizācijas sistēmā nav hermētiski aizvērtas revīzijas (ēkas iekšējā kanalizācijas sistēmā ierīkota speciāla lūka, iespējai tīrīt kanalizācijas tīklus), ir bojāti Pakalpojumu lietotāja ēkas iekšējie ūdensapgādes vai kanalizācijas tīkli, vai netiek ievērotas Noteikumu un būvnormatīvu prasības, Pakalpojumu lietotājs ir atbildīgs par iespējamām sekām.

44. No decentralizētajām kanalizācijas sistēmām savāktos notekūdeņus drīkst novadīt centralizētajā kanalizācijas sistēmā tikai Pakalpojumu sniedzēja noteiktās, speciāli izveidotās notekūdeņu pieņemšanas vietās, pamatojoties uz noslēgtu līgumu par šiem pakalpojumiem.

45. Jebkura persona atklājot bojājumus centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas infrastruktūrā, par to nekavējoties ziņo Pakalpojumu sniedzējam uz tā norādītiem diennakts tālruņiem.

3.4. Ugunsdzēsības ierīces, to lietošanas un aizsardzības prasības

46. Ja Pakalpojumu lietotāja komercuzskaites mēraparāta mezglā ir apvadlīnija, kas nodrošina ugunsdzēsības iekšējā ūdensvada un/vai Pakalpojumu lietotāja teritorijā esošo hidrantu darbību, Pakalpojumu sniedzējs noplombē apvadlīnijas aizbīdni noslēgtā stāvoklī un sastāda plombēšanas aktu. Pakalpojumu lietotājs ir atbildīgs par plombas tehnisko stāvokli un saglabāšanu.

47. Noņemt Noteikumu 46. punktā minēto plombu no apvadlīnijas aizbīdņa drīkst tikai dzēšot ugunsgrēku vai ugunsdzēsības dienestam veicot ugunsdzēsības sistēmas pārbaudi. Pakalpojumu lietotājam 24 stundu laikā jāpaziņo Pakalpojumu sniedzējam par notikušo ugunsgrēku vai ugunsdzēsības sistēmas pārbaudi un jāizsauc Pakalpojumu sniedzēja pārstāvis aizbīdņa noplombēšanai.

48. Lietot ūdeni no ugunsdzēsības hidrantiem ir atļauts tikai ugunsgrēka gadījumā un Pakalpojumu sniedzēja vajadzībām.

49. Pakalpojumu sniedzējs atsevišķos gadījumos var atļaut lietot ūdeni no ugunsdzēsības hidrantiem, ja par izlietoto ūdeni tiek samaksāts, atbilstoši komercuzskaites mēraparāta rādījumiem, ja tāds ir uzstādīts, vai pamatojoties uz Pakalpojuma sniedzēja veikto aprēķinu.

3.5. Brīvkrānu izmantošanas kārtība

50. Jaunu ūdens brīvkrānu izbūve ir aizliegta, izņemot atsevišķus gadījumus, ja tas rakstiski saskaņots ar Pakalpojuma sniedzēju un brīvkrānam ir ierīkots komercuzskaites mēraparāta mezgls.

51. Brīvkrāni izmantojami, lai nodrošinātu Pakalpojumu lietotājiem iespēju saņemt vismaz 25 litrus ūdens uz vienu iedzīvotāju diennaktī gadījumos, kad ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu sniegšana ir pārtraukta sakarā ar elektroenerģijas piegādes pārtraukšanu ūdenssaimniecības būvēm vai no centralizētās ūdensapgādes sistēmas ir palielināta ūdens piegāde ugunsgrēka vietai, kā arī dabas katastrofu vai avāriju laikā.

52. Lai izmantotu ūdens brīvkrānus ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšanai nekustamajā īpašumā, Pakalpojumu lietotājam ir jānoslēdz Pakalpojuma līgums ar Pakalpojumu sniedzēju, un ūdens brīvkrānu lietošana bez Pakalpojuma līguma ir aizliegta. Minētais ierobežojums neattiecas uz ūdens pudeles uzpildīšanu slāpju veldzēšanai un roku nomazgāšanu.

53. Aizliegts bojāt ūdens brīvkrānus, kā arī tiem pievienot caurules ūdens ņemšanai kā arī veikt darbības, kuras piesārņo apkārtējo vidi (t.i, mazgāt veļu, transportlīdzekļus u.t.t.).

54. Pakalpojumu sniedzējs, iepriekš paziņojot Ropažu novada pašvaldībai, ir tiesīgs likvidēt ūdens brīvkrānus vietās, kur nekustamā īpašuma īpašniekiem ir nodrošināta iespēja izbūvēt ūdensvada ievadu un saņemt centralizētus ūdensapgādes pakalpojumus.

55. Gadījumos, ja tiek konstatēts brīvkrāna bojājums, par to nekavējoties jāziņo Pakalpojumu sniedzējam un pašvaldības policijai.

56. Pakalpojumu lietotājam, kam ir noslēgts līgums ar Pakalpojumu sniedzēju par ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšanu nekustamajam īpašumam, izmantojot ūdens brīvkrānu, patērēto ūdens daudzumu no brīvkrāna nosaka pēc komercuzskaites mēraparāta rādījumiem vai ūdens patēriņa normas, kas noteikta Noteikumu Pielikumā Nr. 1.

4. Sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma līgumā ietveramie noteikumi, līguma slēgšanas, grozīšanas un izbeigšanas kārtība
4.1. Pakalpojuma līguma slēgšana un tajā ietveramie noteikumi

57. Pakalpojuma līgumu ar Pakalpojumu sniedzēju slēdz:

57.1. nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs;

57.2. dzīvojamās mājās, kas ir sadalītas dzīvokļu īpašumos – dzīvojamās mājas pārvaldnieks vai dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvarotā persona, attiecīgās dzīvojamās mājas īpašnieka vārdā, ja tas paredzēts dzīvojamās mājas pārvaldīšanas uzdevumā vai dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumā, vai pašvaldības pilnvarots pārvaldnieks, gadījumos, kad dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības nav pārņemtas no pašvaldības;

57.3. dzīvojamās mājās, kas nav sadalītas dzīvokļu īpašumos – dzīvojamās mājas īpašnieks (kopīpašnieki) vai kāds no nekustamā īpašuma kopīpašniekiem, kas pilnvarots citu kopīpašnieku vārdā slēgt līgumu, vai neuzdotās lietvedības ietvaros;

57.4. nedzīvojamo ēku gadījumos – visi kopīpašnieki vai kāds no nekustamā īpašuma kopīpašniekiem, kas pilnvarots citu kopīpašnieku vārdā slēgt līgumu;

57.5. persona, kas veic būvdarbus nekustamajā īpašumā un izmanto sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus būvniecības laikā;

57.6. persona, kura centralizētajā kanalizācijas sistēmā novada gruntsūdeņus un/vai lietus notekūdeņus.

58. Pakalpojuma līguma sagatavošanai, Pakalpojuma līguma slēdzējs iesniedz Pakalpojumu sniedzējam iesniegumu, norādot līguma slēgšanai nepieciešamās Pakalpojumu sniedzēja noteiktās ziņas un pievienojot sekojošo:

58.1. dokumentu, kas apliecina nekustamā īpašuma piederību, ja ir attiecināms uz attiecīgo Pakalpojuma lietotāju (zemesgrāmatas akts, pirkšanas un pārdošanas līgums, maiņas līgums, dāvinājuma līgums vai cits dokuments, kas apliecina, ka īpašuma tiesības no atsavinātāja pāriet ieguvējam, vai spēkā stājies tiesas spriedums, mantojuma apliecība u.c.);

58.2. informāciju par nekustamā īpašuma lietošanas veidu;

58.3. dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu vai dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu par Pakalpojuma līguma slēgšanu;

58.4. ja Pakalpojuma līgumu paraksta pilnvarota fiziska persona un šis pilnvarojums neizriet no likuma – dokumentu, kas apliecina šīs fiziskās personas tiesības parakstīt Pakalpojuma līgumu;

58.5. tehnisko informāciju (izpildmērījumu vai shēmu) par vietējo ūdens ieguves vietu, ja Pakalpojuma līguma slēdzējam tādas ir;

58.6. informāciju no dzīvojamās mājas īpašnieka (daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā dzīvokļu īpašnieku kopības vai pārvaldnieka) par attiecīgā norēķina veida piemērošanu (tiešie maksājumi vai lēmums par pilnvarotās personas deleģēšanu veikt maksājumu iekasēšanu no dzīvojamās mājas īpašnieka un saņemtā maksājuma pārskaitīšanu pakalpojuma sniedzējam).

59. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs, ja tas nepieciešams Pakalpojuma līguma noslēgšanai, apsekot Pakalpojumu lietotāja iekšējos un ārējos ūdensapgādes un kanalizācijas tīklus, ja Pakalpojuma lietotājam ir savs ūdens ieguves avots, lai pārliecinātos, ka iesniegtā informācija ir patiesa, atbilstoša faktiskai situācijai un tā ir pietiekama Pakalpojuma līguma noslēgšanai.

60. Pakalpojumu sniedzējs rūpniecisko notekūdeņu novadīšanas gadījumā ir tiesīgs noteikt notekūdeņu paraugu ņemšanas vietas, notekūdeņu paraugu noņemšanas periodiskumu un kārtību, sagatavot atļauju rūpniecisko notekūdeņu novadīšanai centralizētā kanalizācijas sistēmā, pieprasīt iesniegt līguma par tauku un naftas produktu uztvērēju apkalpošanu un izvešanas kopiju vai citu apkalpošanu un izvešanu apliecinošus dokumentus.

61. Pakalpojumu sniedzējs, ja tas nepieciešams līguma noslēgšanai:

61.1. ir tiesīgs pieprasīt iesniegt papildu dokumentus vai informāciju, tai skaitā nekustamā īpašuma ūdensapgādes un kanalizācijas iekšējo un ārējo sistēmu tīklu shēmas, lietus notekūdeņu savākšanas tīklu shēmas, ziņas par objektā veicamās darbības profilu, par ražošanā pielietojamām vielām un bioloģiskiem atkritumiem, kas tiek novadīti ar notekūdeņiem;

61.2. ir tiesīgs apsekot līguma slēdzēja nekustamā īpašumā esošās ūdensapgādes un kanalizācijas ārējās un iekšējās sistēmas, lai pārliecinātos, ka iesniegtā informācija ir patiesa, atbilstoša faktiskai situācijai un tā ir pietiekama līguma noslēgšanai;

61.3. ir tiesīgs noteikt notekūdeņu paraugu ņemšanas vietas (kontrolakas);

61.4. ir tiesīgs noteikt notekūdeņu paraugu noņemšanas periodiskumu un kārtību;

61.5. ir tiesīgs pieprasīt iesniegt līguma par tauku un naftas produktu uztvērēju apkalpošanu un izvešanu kopiju vai citus apkalpošanu un izvešanu apliecinošus dokumentus.

62. Pakalpojumu lietotājs pirms Pakalpojuma līguma noslēgšanas informē Pakalpojumu sniedzēju, ja tas tehnoloģiskajos procesos izmanto vai, ja ražošanas tehnoloģiskajā procesā rodas normatīvajos aktos definētās prioritārās vai bīstamās vielas vai to grupas, par kurām sniegta detalizēta informācija iesniegumā, lai saņemtu atļauju piesārņojošās darbības veikšanai, un kuras var tikt novadītas centralizētajā kanalizācijas sistēmā.

63. Ja Pakalpojuma līguma slēdzējs, pārņemot nekustamo īpašumu, nav pieaicinājis Pakalpojuma sniedzēju komercuzskaites mēraparāta rādījumu fiksēšanai vai nevar uzrādīt komercuzskaites mēraparāta rādījumu fiksēšanas dokumentu (piemēram, rādījumu nodošanas-pieņemšanas aktu), Pakalpojuma līguma slēdzējam norēķini par ūdenssaimniecības pakalpojumiem jāsāk ar Pakalpojumu sniedzēja pēdējo konkrētajā īpašumā uzskaitīto komercuzskaites mēraparāta rādījumu.

64. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs uzsākt ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu Pakalpojuma līguma slēdzējam pirms Pakalpojuma līguma noslēgšanas procedūras pabeigšanas, bet ne ilgāk kā 1 (vienu) mēnesi, skaitot no brīža, kad starp Pakalpojumu sniedzēju un Pakalpojuma līguma slēdzēju ir panākta rakstveida vienošanās par saņemto pakalpojumu samaksas nosacījumiem.

65. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pārtraukt Pakalpojuma līguma noslēgšanas procedūru, nosūtot Pakalpojuma līguma slēdzējam rakstveida paziņojumu, ja Pakalpojuma līguma slēdzējs:

65.1. 1 (viena) mēneša laikā no Pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma nav iesniedzis pieprasītos dokumentus un informāciju atbilstoši prasībām vai nav parakstīts līgums;

65.2. nav veicis vai nav vienojies ar Pakalpojumu sniedzēju par komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūvi;

65.3. nav nodrošinājis, ka ūdensapgādes ievada un/vai kanalizācijas izvada tehniskais stāvoklis atbilst ekspluatācijas prasībām.

66. Pakalpojuma līguma noslēgšanas procedūras pārtraukšanas gadījumā, Pakalpojumu sniedzējs nosūtītajā rakstveida paziņojumā norāda datumu un laiku, kādā tiks pārtraukta ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšana Pakalpojuma līguma slēdzēja nekustamajam īpašumam un pievieno aprēķinu katram konkrētam gadījumam par Pakalpojuma līguma noslēgšanas procedūras laikā sniegtajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem, kas 1 (viena) mēneša laikā jāapmaksā Pakalpojuma līguma slēdzējam uz Pakalpojumu sniedzēja rakstveida paziņojumā norādīto bankas kontu.

67. Pakalpojuma līgums tiek sagatavots 1 (viena) mēneša laikā no visu dokumentu iesniegšanas. Minētais termiņš tiek skaitīts no dienas, kad Pakalpojumu sniedzējs ir saņēmis no Pakalpojuma līguma slēdzēja visus nepieciešamos dokumentus Pakalpojuma līguma noslēgšanas procedūras pabeigšanai.

68. Pakalpojuma līgumā papildus citos normatīvajos aktos noteiktajam iekļaujamas vismaz šādas ziņas un nosacījumi:

68.1. informācija par līdzējiem;

68.2. sniegtā ūdenssaimniecības pakalpojuma veids un izmantošanas mērķis;

68.3. adrese, kurā pakalpojums tiek sniegts;

68.4. Pakalpojuma līguma un pakalpojuma sniegšanas sākuma datums (ja tie nesakrīt);

68.5. maksa par sniegto ūdenssaimniecības pakalpojumu/-iem;

68.6. pakalpojumu uzskaites kārtība;

68.7. norēķinu kārtība;

68.8. līgumsods vai samaksas nokavējuma procenti.

69. Pakalpojuma līgumam pievienojams Pakalpojumu sniedzēja sagatavots Tīklu apkalpošanas robežu akts, kurā, ja nepieciešams, tiek norādītas arī notekūdeņu paraugu ņemšanas vietas (kontrolakas). Akts ir neatņemama Pakalpojuma līguma sastāvdaļa.

70. Gadījumos, kad šāda kārtība ir saskaņota ar Pakalpojums sniedzēju, Pakalpojumu lietotājs kopējā novadīto notekūdeņu daudzumā, kas nonāk centralizētajā kanalizācijas sistēmā, drīkst novadīt lietus notekūdeņus no Pakalpojuma lietotāja teritorijas, kura apjomu (kubikmetri gadā) nosaka aprēķinu ceļā saskaņā ar būvniecību regulējošiem normatīvajiem aktiem, pēc Pakalpojuma lietotāja iesniegtajiem datiem par teritorija platību un segumu, aprēķinot kopējo gada apjomu. Pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs, iepriekš brīdinot, pārtraukt centralizētas kanalizācijas pakalpojumu, ja tiek konstatēta nesaskaņota lietus ūdeņu novadīšana centralizētās kanalizācijas sistēmā.

71. Iebildumi par Pakalpojumu sniedzēja izrakstīto rēķinu Pakalpojumu lietotājam jāiesniedz rakstiskā veidā 5 (piecu) darba dienu laikā no rēķina saņemšanas dienas. Iesniegtie iebildumi neatbrīvo no rēķina samaksas pilnā apmērā Pakalpojuma līgumā noteiktajā termiņā. Pamatotu iebildumu gadījumā Pakalpojumu sniedzējs veic korekcijas, izrakstot rēķinu par nākamo norēķinu periodu.

72. Pakalpojuma līguma noteikumu izpildes kontrolei Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pārbaudīt Pakalpojumu lietotāja īpašumā esošās iekšējās un ārējās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas un to darbību. Pakalpojumu sniedzējs par to informē Pakalpojumu lietotāju, kurš nav tiesīgs aizliegt Pakalpojumu sniedzējam veikt inženierkomunikāciju pārbaudi. Ja veiktās pārbaudes rezultātā tiek konstatēti pārkāpumi Pakalpojuma līguma noteikumos, Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pārtraukt pakalpojuma sniegšanu līdz brīdim, kad Pakalpojumu lietotājs ir novērsis konstatētos pārkāpumus vai vienojies ar Pakalpojumu sniedzēju par pārkāpumu novēršanas kārtību un termiņiem.

73. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs veikt Pakalpojumu lietotāja iesniegto datu atbilstības pārbaudi, nolasot faktiskos komercuzskaites mēraparāta rādījumus par Pakalpojumu lietotājam sniegto ūdenssaimniecības pakalpojumu daudzumu un, ja tiek konstatēta neatbilstība Pakalpojumu lietotāja iesniegtajiem datiem, Pakalpojumu sniedzējs veic pārrēķinu, un Pakalpojumu lietotājs veic samaksu atbilstoši faktiskajiem rādījumiem.

74. Ja personai ir parādi par ūdenssaimniecības pakalpojumiem, ko tā saņem no Pakalpojumu sniedzēja tās īpašumā vai valdījumā esošajos nekustamajos īpašumos, un šī persona vēlas ar Pakalpojumu sniedzēju noslēgt līgumu par pakalpojumu saņemšanu citā īpašumā, Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pieprasīt Civillikumā paredzētu saistību izpildes nodrošinājumu (drošības naudas iemaksu u.tml.) vai atteikties slēgt jauno Pakalpojuma līgumu, kamēr šī persona nav nokārtojusi parādus vai nav noslēgusi un pilda ar Pakalpojumu sniedzēju vienošanos par minēto parādu nokārtošanas kārtību.

75. Ja Pakalpojumu lietotājs ir izlēmis uz laiku pārtraukt lietot ūdenssaimniecības pakalpojumu, bet saglabāt līguma spēkā esamību, Pakalpojumu lietotājam pienākums ir par to informēt Pakalpojumu sniedzēju un segt Pakalpojumu sniedzēja izdevumus, kas saistīti ar ūdenssaimniecības pakalpojuma pārtraukšanu un atjaunošanu.

76. Ja Pakalpojumu sniedzējs normatīvajos aktos, šajos noteikumos vai līguma ietvaros noteikto iemeslu dēļ ir pārtraucis ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu, Pakalpojumu lietotājam nav tiesību patvaļīgi pieslēgties centralizētajai ūdensapgādes sistēmai un centralizētajai kanalizācijas sistēmai.

4.2. Pakalpojuma līguma grozīšanas kārtība

77. Pakalpojuma līgumu var grozīt, abām pusēm par to rakstiski vienojoties.

78. Normatīvo aktu izmaiņu gadījumā, kas būtiski groza Pakalpojuma līguma noteikumus, Pakalpojuma līguma noteikumi tiek piemēroti un izpildīti tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar normatīvā akta regulējumu.

79. Gadījumā, ja ir veikti būvdarbi, kas izmaina Pakalpojuma līgumā iekļauto tīklu apkalpošanas robežu aktu, Pakalpojumu sniedzējs sagatavo aktuālo tīklu apkalpošanas robežu aktu un tā vienu eksemplāru nosūta Pakalpojumu lietotājam. Aktuālais tīklu apkalpošanas robežu akts stājas spēkā 1 (viena) mēneša laikā, skaitot no tā nosūtīšanas dienas Pakalpojumu lietotājam.

4.3. Pakalpojuma līguma izbeigšanas kārtība

80. Pakalpojuma līgums ir spēkā līdz brīdim, kad:

80.1. puses Pakalpojuma līgumu izbeidz savstarpēji vienojoties;

80.2. Pakalpojuma līgums, 30 dienu iepriekš rakstiski brīdinot, tiek izbeigts pēc Pakalpojumu lietotāja pieprasījuma;

80.3. Pakalpojuma līgumu noteikumu 81. punktā paredzētajā kārtībā izbeidz Pakalpojumu sniedzējs;

80.4. beidzas Pakalpojuma līguma termiņš;

80.5. ir atsavināts nekustamais īpašums un jaunais īpašnieks noslēdz jaunu Pakalpojuma līgumu.

81. Pakalpojumu sniedzējs var vienpusēji izbeigt Pakalpojuma līgumu:

81.1. ja mainoties nekustamā īpašuma īpašniekam vai valdītājam, jaunais īpašnieks vai valdītājs iesniegumu Pakalpojuma līguma noslēgšanai ir iesniedzis, bet Pakalpojumu lietotājs paziņojumu par Pakalpojuma līguma izbeigšanu nav iesniedzis;

81.2. Pakalpojumu lietotājam izbeidzas valdījuma tiesības (piemēram, no pārvaldīšanas saistībām izrietošus Pakalpojuma līgumus izbeidz dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktajā datumā);

81.3. pilnvarotās personas maiņas gadījumā;

81.4. ja Pakalpojumu lietotājs ir mainījis Pakalpojuma līgumā noteikto ūdensapgādes izmantošanas mērķi vai nekustamā īpašuma lietošanas veidu;

81.5. ja Pakalpojumu lietotājs vairāk kā 6 (sešus) mēnešus Pakalpojumu sniedzējam nav iesniedzis informāciju par lietoto pakalpojumu apjomu, nav informējis par ūdenssaimniecības pakalpojumu nelietošanu un nav atbildējis uz Pakalpojumu sniedzēja rakstisko brīdinājumu par Pakalpojuma līguma laušanu;

81.6. brīdinot Pakalpojumu lietotāju 30 (trīsdesmit) dienas iepriekš, gadījumā, kad pakalpojumu patēriņa uzskaites izmaiņu rezultātā Pakalpojumu lietotājs iegūst Blakus lietotāja statusu, kuram nav iespējams nodrošināt tiešu pakalpojumu sniegšanu.

82. Izbeidzot Pakalpojuma līgumu, Pakalpojumu sniedzējs nekustamajam īpašumam pārtrauc sniegt ūdensapgādes un/vai kanalizācijas pakalpojumus.

83. Ja Pakalpojuma līgums tiek izbeigts, Pakalpojumu lietotāja pienākums ir veikt galīgo norēķinu Pakalpojumu sniedzēja noteiktajā termiņā par saņemtajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem, ko tas ir saņēmis līdz Pakalpojuma līguma izbeigšanai.

5. Administratīvā atbildība par noteikumu pārkāpšanu

84. Par šo noteikumu prasību neievērošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskām personām no 2 līdz 70 naudas soda vienībām, bet juridiskām personām no 10 līdz 280 naudas soda vienībām.

(Ropažu novada domes 13.12.2023. saistošo noteikumu Nr. 41/23 redakcijā)

85. Noteikumu izpildi kontrolēt savas kompetences robežās ir tiesīgs veikt Pakalpojumu sniedzējs un Ropažu novada pašvaldības policija.

86. Administratīvā pārkāpuma procesu veikt savas kompetences robežās ir tiesīga Ropažu novada pašvaldības policija.

87. Administratīvā pārkāpuma lietu vai materiālus par administratīvo pārkāpumu izskata Ropažu novada pašvaldības Administratīvā komisija.

88. Administratīvā soda uzlikšana neatbrīvo pārkāpējus no noteikumu pildīšanas.

6. Noslēguma jautājumi

89. Līdz Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma un šo noteikumu spēkā stāšanās dienai noslēgto Pakalpojuma līgumu noteikumi ir spēkā tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma regulējumu, tā saistīto normatīvo aktu regulējumu un Noteikumiem. Pretrunu konstatēšanas gadījumā, Pakalpojumu lietotājam un Pakalpojumu sniedzējam ir pienākums nodrošināt Pakalpojuma līguma pārslēgšanu jaunā redakcijā. Līdz Pakalpojuma līguma pārslēgšanas jaunā redakcijā, pretrunu gadījumos ir piemērojami Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 6. panta ceturtās daļas 3. punktā minētie sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma līguma noteikumi un šie Noteikumi.

90. Atzīt par spēku zaudējušiem bijušās Stopiņu novada domes 2017. gada 27. septembra saistošos noteikumus Nr. 15/17 "Ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtība Stopiņu novadā".

91. Atzīt par spēku zaudējušiem bijušās Garkalnes novada domes 2017. gada 28. marta saistošos noteikumus Nr. 5 "Par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu un lietošanas kārtību Garkalnes novadā".

92. Atzīt par spēku zaudējušiem bijušās Ropažu novada pašvaldības domes 2020. gada 28. oktobra saistošos noteikumus Nr. 11/2020 "Sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtība Ropažu novadā".

93. Atzīt par spēku zaudējušiem bijušās Inčukalna novada domes 2017. gada 20. septembra saistošos noteikumus Nr. 9/2017 "Sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtība Inčukalna novadā" attiecībā uz Vangažu pilsētu.

Ropažu novada pašvaldības domes priekšsēdētāja V. Paulāne
Pielikums Nr. 1
Ropažu novada pašvaldības domes 11.05.2022.
 saistošajiem noteikumiem Nr. 21/22
"Sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu
sniegšanas un lietošanas kārtība Ropažu novadā"
Ūdenssaimniecības pakalpojumu patēriņa norma komercuzskaitei

Nr. p.k.

Ēku labiekārtotības pakāpe

Viena iedzīvotāja ūdens patēriņš diennaktī (vidēji gadā), 1/dn

1.

Daudzdzīvokļu ēkas ar centralizētu ūdensapgādi, kanalizāciju un karstā ūdens apgādi

200

2.

Savrupmājas ar centralizētu ūdensapgādi, kanalizāciju (ar vannām un dušām)

300

3.

Ēkas ar centralizētu ūdensapgādi un kanalizāciju (bez vannām un dušām)

100

4.

Ēkas ar brīvkrāniem ārpus ēkas un vietējo kanalizāciju

50

*Ja īpašumā nav deklarēts neviens iedzīvotājs, tad patēriņš tiek rēķināts no viena iedzīvotāja.
Pielikums Nr. 2
Ropažu novada pašvaldības domes 11.05.2022.
 saistošajiem noteikumiem Nr. 21/22
"Sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu
sniegšanas un lietošanas kārtība Ropažu novadā"
Maksimāli pieļaujamās koncentrācijas

Nr.
p.k.

Piesārņojošā viela

Maksimāli pieļaujamā koncentrācija

1.

Kopējās suspendētās vielas, mg/l

450

2.

Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP), mg/l

740

3.

Bioloģiskais skābekļa patēriņš (BSP5), mg/l

350

4.

Kopējais fosfors, mg/l

23

5.

Kopējais slāpeklis, mg/l

80

6.

Tauki, mg/l (ekstraģējamās vielas)

Nav pieļaujams

7.

Naftas produkti

Nav pieļaujams

Maksimāli pieļaujamie rādītāji

Nr.
p.k.

Rādītājs

Pieļaujamais robežlielums

1.

PH līmenis

6,5 līdz 8,5

2.

Temperatūra (grādi C)

<40

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtība Ropažu novadā Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ropažu novada dome Veids: saistošie noteikumi Numurs: 21/22Pieņemts: 11.05.2022.Stājas spēkā: 06.07.2022.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 127, 05.07.2022. OP numurs: 2022/127.5
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
333680
{"selected":{"value":"13.02.2024","content":"<font class='s-1'>13.02.2024.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"13.02.2024","iso_value":"2024\/02\/13","content":"<font class='s-1'>13.02.2024.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"06.07.2022","iso_value":"2022\/07\/06","content":"<font class='s-1'>06.07.2022.-12.02.2024.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
13.02.2024
424
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"