Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Limbažu novada domes saistošie noteikumi Nr. 20

2022. gada 28. aprīlī
Salacgrīvas ostas noteikumi
APSTIPRINĀTI
ar Limbažu novada domes
28.04.2022. sēdes lēmumu Nr. 391
(prot. Nr. 5, 34.)


PRECIZĒTI
ar Limbažu novada domes
09.06.2022. sēdes lēmumu Nr. 612
(prot. Nr. 7, 3.)


Izdoti saskaņā ar
Likuma par ostām 6. panta pirmo daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi nosaka Salacgrīvas ostas (turpmāk – osta) darbību.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. kuģu ceļš – ar navigācijas tehniskajiem līdzekļiem (bojas, stoderes, vadlīnijas) aprīkots kanāls ostas akvatorijā un tās pieejā, kas droši izmantojams kuģošanas līdzekļiem;

2.2. kuģis – kuģošanas līdzeklis atbilstoši Jūras kodeksa 1.1 pantā noteiktajam;

2.3. mazizmēra kuģis – jebkurš kuģošanas līdzeklis, kas paredzēts sportam un atpūtai (piemēram, atpūtas kuģis, kuteris, buru jahta), kura garums ir mazāks par 24 metriem;

2.4. zvejas kuģis – kuģi, kas ir īpaši aprīkots un tiek izmantots zivju un citu jūras dzīvo resursu ķeršanai jeb zvejai;

2.5. liellaiva – kuģošanas līdzeklis (kravu pārvadāšanai), ko pārvieto ar velkoni;

2.6. maksimālā iegrime – atļautā maksimālā kuģa iegrime;

2.7. kuģa aģents – kuģa īpašnieka, fraktētāja, kuģa operatora, kapteiņa vai citas par kuģi atbildīgas juridiskās vai fiziskās personas pilnvarota juridiska persona, kurai ir līgumsaistības ar ostas pārvaldi;

2.8. piestātnes lietotājs – piestātnes īpašnieks vai nomnieks;

2.9. padziļināšanas darbu kuģi – visu veidu kuģošanas līdzekļi un peldošas tehniskas ierīces, ko izmanto ostas akvatorijas padziļināšanas darbos;

2.10. dziļums pie piestātnes – gultnes atzīme, kas tiek mērīta viena metra attālumā no piestātnes kordona līnijas visā piestātnes garumā;

2.11. Ziemas osta – ostas akvatorijas baseins, kas atrodas Salacas upes labajā krastā piestātnes Nr. 5 un Nr. 6 rajonā;

2.12. ārkārtēji apstākļi – apstākļi, kas reāli apdraud cilvēkus, vidi vai īpašumu.

3. Ostas pārvalde pārvalda ostas kopējās hidrotehniskās būves, ostas akvatoriju, kuģu ceļus, sauszemes daļu un navigācijas tehniskos līdzekļus, kā arī kontrolē visu ostas piestātņu atbilstību šo noteikumu prasībām.

4. Šie noteikumi ir obligāti visiem kuģiem, kas ienāk ostā, kā arī komercsabiedrībām, citām juridiskajām un fiziskajām personām, kuras atrodas vai darbojas ostas teritorijā.

5. Pildot šos noteikumus, ievēro arī Latvijas Republikā ratificēto starptautisko konvenciju un citu starptautisko normatīvo aktu, Latvijas Republikas normatīvo aktu prasības un labas jūras prakses principus.

6. Ostas pārvalde nav atbildīga par jebkuras citas fiziskas vai juridiskas personas darbības vai bezdarbības rezultātā nodarītajiem zaudējumiem vai kaitējumu trešajai personai.

II. Ostas robežas

7. Ostas teritorija ir sauszemes teritorijas daļa un iekšējo ūdeņu daļa atbilstoši Likumam par ostām. Ostas robežas atbilst normatīvajiem aktiem par ostas robežu noteikšanu.

8. Salacgrīvas ostas (Salacgrīvā) kuģu ceļa garums ir 3300 m, platums – 70 m.

9. Salacgrīvas ostas (Kuivižos) kuģu ceļa garums ir 3500 m, platums – 30 m.

10. Salacgrīvas ostas (Salacgrīvā) vadlīnija ir – 072,3°–252,3°.

11. Salacgrīvas ostas (Kuivižos) vadlīnija ir – 078,4°–258,4°.

III. Ostas maksas

12. Ostas maksas nosaka un pakalpojumu maksas tarifu robežlīmeņus apstiprina ostas pārvalde saskaņā ar Likumu par ostām. Ostas pārvalde 60 dienas pirms ostas maksu grozījumu stāšanās spēkā nodrošina ostas maksu grozījumu pieejamību ostas pārvaldes tīmekļvietnē www.salacgrivaport.lv.

13. Kuģi, kas ienāk ostā, maksu par navigācijas pakalpojumiem maksā valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas Jūras administrācijai" (turpmāk – Jūras administrācija) atbilstoši Likumu par ostām un normatīvajiem aktiem par Jūras administrācijas maksas pakalpojumu cenrādi.

14. Kuģa aģents nodrošina noteikto ostas maksu un maksu par pakalpojumiem samaksu ostas pārvaldei, komersantiem un Jūras administrācijai, kā arī to iekasēšanu no kuģu īpašniekiem atbilstoši ostā noteiktajiem tarifiem un maksājumu kārtībai.

15. Sanitārā maksa ietver maksu par tādu visu veidu atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanu no kuģiem, kas ir uz kuģa, tam ienākot ostā, vai radušies uz kuģa, tam stāvot ostā, izņemot piesārņotos balasta ūdeņus vai tanku mazgājamos ūdeņus.

16. Kuģim, ja tas neizmanto kuģa aģenta pakalpojumus, pirms iziešanas no ostas, jāsamaksā visas ostas maksas un maksas par tam sniegtajiem ostas pakalpojumiem.

IV. Piestātņu un citu nekustamo īpašumu lietošana

17. Par piestātņu un citu rīcībā nodoto nekustamo īpašumu tehnisko stāvokli, to uzturēšanu kārtībā un pārraudzību, tehniskās ekspluatācijas, ugunsdrošības, vides aizsardzības un citu noteikumu un prasību ievērošanu atbild tās lietotājs. Ciktāl tas izriet no citiem normatīvajiem aktiem, atbildību nes arī ostas pārvalde.

18. Īpašus piestātnes apsaimniekošanas noteikumus, saskaņojot ar ostas kapteini, nosaka piestātnes lietotājs.

19. Ārkārtējos apstākļos, lai mazinātu draudus cilvēkiem, videi vai īpašumam, ostas pārvaldei ir tiesības izmantot piestātnes bez tās lietotāja atļaujas.

20. Piestātnes lietotājs nodrošina piestātnes aprīkošanu ar glābšanas līdzekļiem (glābšanas riņķi ar līni un gaismas boju) un ugunsdzēsības instrumentu komplektu.

V. Kuģu ienākšanas, iziešanas kārtība un ostas formalitātes

21. Formalitātes, kuģim ienākot ostā un izejot no tās, tai skaitā informācijas apmaiņu par kuģu un ostu aizsardzības jautājumiem, veic Ministru kabineta noteiktā kārtībā.

22. Ja piestātnes lietotājs nav informējis ostas kapteini par kuģu pieņemšanas secību pie piestātnes, kuģus pieņem rindas kārtībā, kādā tie pienāk ostas ārējā reidā.

23. Kuģa kapteinis vai kuģa aģents divas stundas pirms kuģa pienākšanas pie pieņemšanas "P" bojas, izmantojot šo noteikumu 33. punktā minētos saziņas kanālus, paziņo ostas kapteinim paredzēto kuģa pienākšanas laiku (ETA). Šis nosacījums neattiecas uz mazizmēra un zvejas kuģiem.

24. Ziemas navigācijas laikā kuģa kapteinis vai kuģa aģents kuģošanai ledus apstākļos pēc ostas kapteiņa pieprasījuma sniedz šādu papildu informāciju:

24.1. ledus klase;

24.2. kuģa tehniskā stāvokļa īpatnības, kas var iespaidot kuģošanu ledū;

24.3. dzinēja jauda.

25. Kuģis var iziet jūrā, nekārtojot ar kuģa iziešanu no ostas saistītās formalitātes un iesniedzot vai paziņojot ostas kapteinim un Valsts robežsardzes struktūrvienībai tikai uz kuģa esošās apkalpes un pasažieru sarakstus, ja nepieciešams sniegt palīdzību avarējušiem kuģiem, piedalīties cilvēku meklēšanas un glābšanas operācijās, kā arī pēc ostas kapteiņa rīkojuma ārkārtēju apstākļu dēļ.

26. Kuģim, izejot no ostas vai ienākot tajā, sānsvere nedrīkst pārsniegt 3 grādus un galsvere (diferents) nedrīkst būt lielāka par kuģa noturības informācijā noteikto. Kuģa klāja krava, kuģim izejot no ostas, ienākot ostā vai manevrējot ostā, nedrīkst apgrūtināt redzamību no navigācijas tiltiņa.

VI. Kuģošanas drošība

27. Dziļuma rezerve starp kuģa korpusu un gultni pie piestātnes ir vismaz 0.5 m, bet citviet ostas akvatorijā, kā arī kuģu ceļā – ne mazāka kā 15 % no maksimālās iegrimes.

28. Ostas kapteinis ne retāk kā reizi gadā ar rīkojumu nosaka maksimālo iegrimi Salacgrīvas ostas (Salacgrīvā) kuģu ceļā un ostas akvatorijā pie "0" ūdens līmeņa, ko mēra Latvijas normālo augstumu sistēmā – LAS 2000,5.

29. Salacgrīvas ostā (Salacgrīvā) pieļaujamie kuģu maksimālie izmēri kuģu ceļā un ostas akvatorijā ir šādi: garums 115 m, platums 20 m, augstums nav ierobežots. Lielāka platuma kuģu ienākšanu ostā saskaņo ar ostas kapteini.

30. Ostas kapteinis ne retāk kā reizi gadā ar rīkojumu nosaka kuģu maksimālos izmērus un maksimālo iegrimi Salacgrīvas ostas (Kuivižos) kuģu ceļā un ostas akvatorijā pie "0" ūdens līmeņa, ko mēra Latvijas normālo augstumu sistēmā – LAS 2000,5.

31. Ostas pārvalde 28. punktā un 30. punktā minēto informāciju publicē ostas tīmekļvietnē www.salacgrivaport.lv.

32. Ostas akvatorijā ievēro 1972. gada Konvenciju par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem (COLREG - 72).

33. Pienākot pie pieņemšanas "P" bojas, kā arī kuģojot ostā, sazināšanās ar ostas kapteini un loci notiek pa radio ultraīsviļņiem (turpmāk – UĪV) vai mobilo tālruni. Izsaukuma signāli un izsaukuma un darba kanāli ir šādi:

33.1. ostas kapteinim:

33.1.1. izsaukuma signāls – "Salacgrīvas osta" (Salacgriva port);

33.1.2. izsaukšanas kanāls – UĪV 16. kanāls vai mobilais tālrunis; darba sakari – UĪV 12. kanālā vai pa mobilo tālruni;

33.2. locim:

33.2.1. izsaukuma signāls – "Salacgrīvas osta 1" (Salacgriva port 1);

33.2.2. izsaukšanas kanāls – UĪV 12. kanāls vai mobilais tālrunis; darba sakari – UĪV 12. kanālā vai pa mobilo tālruni.

34. Ostas ārējā reidā esošie kuģi nedrīkst traucēt tos kuģus, kas pa kuģu ceļu ienāk ostā vai iziet no tās.

35. Uz visiem ārvalstu kuģiem, kas atrodas ostas teritorijā, ir pacelti savas valsts un Latvijas Republikas karogi atbilstoši Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām.

36. Loča pakalpojumi, kuģim ienākot ostā, izejot no ostas vai pārvietojoties ostā, papildus Ministru kabineta noteikumos par ločiem noteiktajam, ir obligāti visiem kuģiem, kuru garums ir lielāks par 60 m.

37. Loci uzņem uz kuģa vai nodod uz loča kuģi pie pieņemšanas "P" bojas. Sarežģītos hidrometeoroloģiskos apstākļos, kad loča uzņemšana vai nodošana pie pieņemšanas "P" bojas nav iespējama, locis, saskaņojot ar kuģa kapteini, var loča uzņemšanas vietu izmainīt vai veikt kuģa ievešanu vai izvešanu, izmantojot loču kuģa ķīļūdeni, neuzkāpjot uz ievedamā vai izvedamā kuģa. Šajos gadījumos kuģis netiek atbrīvots no loču maksas.

38. Ostas velkoņa izmantošanas nepieciešamību nosaka kuģa kapteinis, saskaņojot to ar loci. Ostas velkoni ieteicams izmantot tiem kuģiem, kuru garums ir lielāks par 60 m. Jebkura garuma liellaivām nepieciešams piesaistīt papildu velkoni ar jaudu, kas saskaņota ar ostas kapteini.

39. Satiksme uz kuģu ceļa notiek vienā virzienā. Vienlaicīga kuģu iziešana no ostas un ienākšana ostā ir aizliegta, izņemot kuģus, kuru garums ir mazāks par 30 m.

40. Kuģošana ostas akvatorijā un kuģu ceļā ir aizliegta:

40.1. ja ziemeļu vai dienvidu vēja ātrums pārsniedz 10 m/s;

40.2. ja rietumu vai austrumu vēja ātrums pārsniedz 14 m/s;

40.3. liellaivām – ja vēja ātrums pārsniedz 8 m/s;

40.4. redzamība ir mazāka par 0.5 jūras jūdzēm;

40.5. intensīvas ledus iešanas vai dreifa laikā.

41. Atkarībā no vēja virziena, straumes ātruma, viļņošanās ostas ārējā reidā un citiem faktoriem ostas kapteinis var pieļaut atkāpes no šo noteikumu 40. punktā noteiktajiem ierobežojumiem.

42. Kuģa gaitas ātrums ostā nedrīkst pārsniegt 5 mezglus.

43. Ostas akvatorijā katrs velkonis var vilkt vai stumt tikai vienu kuģošanas līdzekli.

44. Kuģis kustību ostā, tai skaitā ostas ārējā reidā, drīkst uzsākt tikai ar ostas kapteiņa atļauju. Šis noteikums neattiecas uz mazizmēra un zvejas kuģiem.

45. Kuģa gaitas izmēģinājuma braucienu pēc remonta saskaņo ar ostas kapteini. Izmēģinājuma braucienam saņem kuģi uzraugošās iestādes vai klasifikācijas sabiedrības atļauju.

46. Sporta skolas audzēkņi ar kuģošanas līdzekļiem (laivām, mācību jahtām) drīkst trenēties Salacgrīvas ostas (Salacgrīvā) akvatorijas teritorijā no piestātnes Nr. 2 un Nr. 3 līdz tiltam pār Salacu. Pārējā Salacgrīvas ostas (Salacgrīvā) akvatorijā drīkst trenēties tikai ar ostas kapteiņa saskaņojumu un netraucējot kuģu satiksmi.

47. Kuģis (arī ja to velk vai stumj), atrodoties gaitā ostas akvatorijā, ir pastāvīgi gatavs izmest enkuru.

48. Kapteinis, kura kuģim draud nogrimšana ostas akvatorijā, par to nekavējoties ziņo ostas kapteinim, un dara visu, lai kuģis nenogrimtu ostas akvatorijas kuģojamā daļā.

49. Ostas kapteinis var aizturēt kuģi uz laiku, kas nav ilgāks par 72 stundām vai trim darba dienām (atkarībā no tā, kurš termiņš pienāk vēlāk), ja kuģis ir iesaistīts jūras negadījumā, radījis bojājumus ostas īpašumam, radījis piesārņojumu, vai citu Jūras kodeksā noteikto jūras prasību gadījumā, ar nosacījumu, ka nav iespējams operatīvi saņemt tiesas lēmumu par kuģa arestu.

50. Kuģi, atrodoties ostā, seko laika prognozēm, ūdens līmeņa un kuģu iegrimju svārstībām.

51. Ziemas navigācijas periodā kuģošana notiek saskaņā ar faktiskajiem ledus apstākļiem Rīgas jūras līcī, ostā un kuģu tehniskajām iespējām. Lēmumus par kuģošanu ziemas navigācijas periodā ostā pieņem ostas kapteinis. Ostas kapteinis ir tiesīgs noteikt papildu ierobežojumus (piem. min. dzinēja jauda, min. ledus klase, min. kravnesība u.c.) kuģiem, kuri ziemas navigācijas periodā ienāk ostā.

52. Stāvēšana uz enkura ostas akvatorijā tam neparedzētās vietās un uz kuģu ceļa ir aizliegta.

53. Zemūdens darbus ostā drīkst veikt tikai pēc to saskaņošanas ar ostas kapteini.

54. Peldēšanās, makšķerēšana un zvejošana Salacgrīvas ostas (Salacgrīvā) akvatorijā ir atļauta 150 m posmā no tilta pār Salacas upi uz Salacas upes grīvas pusi.

55. Zvejošana Salacgrīvas ostā (Kuivižos) visā akvatorijā ir aizliegta.

56. Ostas kapteinis, saņemot ziņojumu no personas, kura, veicot dienesta pienākumus, uz kuģa konstatējusi trūkumus, kas varētu ietekmēt kuģošanas drošību, kuģa apkalpes drošību un nodarīt kaitējumu jūras videi, ziņo par to Jūras administrācijai un Valsts vides dienestam.

VII. Piestātņu sagatavošana

57. Piestātnes lietotājs ir atbildīgs par piestātnes savlaicīgu un kvalitatīvu sagatavošanu tauvošanas un kravas operācijām.

58. Piestātņu sagatavošanā ietilpst:

58.1. dziļuma pie piestātnes uzturēšana atbilstoši piestātnes tehniskajā projektā paredzētajai dziļuma atzīmei;

58.2. kuģa tauvošanai traucējošu ceļamkrānu, iekārtu un priekšmetu novākšana;

58.3. piestātnes aizsargaprīkojuma (fenderu) uzturēšana kārtībā;

58.4. piestātnes pietiekama apgaismošana diennakts tumšajā laikā;

58.5. stividora vai citas atbildīgās personas savlaicīga norīkošana, lai precīzi norādītu kuģa vietu pie piestātnes;

58.6. kravas un citu operāciju apturēšana 4 m joslā no piestātnes kordona līnijas tauvošanās laikā, kā arī nepiederošu personu atrašanās nepieļaušanu uz piestātnes šajā joslā;

58.7. pietiekama piestātnes brīvā garuma nodrošināšana (saskaņā ar ostas kapteiņa prasībām);

58.8. sniega tīrīšana 4 m joslā no piestātnes kordona līnijas;

58.9. tauvotāju nodrošināšana;

58.10. tīrības un kārtības uzturēšana piestātnē;

58.11. vides aizsardzības un ugunsdrošības prasību ievērošanas nodrošināšana.

59. Aizliegts uzglabāt kravu uz piestātnes 4 m joslā no kordona līnijas.

VIII. Kuģu tauvošanās un stāvēšana ostā

60. Tauvošanās darbus nodrošina piestātnes lietotājs.

61. Veicot tauvošanos, kuģa kapteinis, saskaņojot ar loci, nosaka tauvu skaitu un to izvietojumu.

62. Pie piestātnēm, izņemot Ziemas ostu, kuģi drīkst stāvēt vienā korpusā, ja tas netraucē kuģošanas drošību ostas akvatorijā. Tauvošanās otrajā korpusā, kā arī ar priekšgalu vai pakaļgalu pie piestātnes pieļaujama tikai ar ostas kapteiņa atļauju.

63. Ziemas ostā atļauta tauvošanās četros korpusos, ar priekšgalu vai pakaļgalu pret piestātni, ja tas netraucē kuģošanas drošību.

64. Kuģi ar bīstamu kravu labi redzamā vietā izliek sarkanu riņķuguni. Dienas laikā šāds kuģis paceļ signālkarogu "BRAVO".

65. Kuģis, stāvot pie piestātnes, izliek trapu, nodrošinot to ar aizsargtīklu. Trapa tuvumā ir glābšanas riņķis, kas aprīkots ar līni, kuras garums ir vismaz 25 m, un gaismas boju. Diennakts tumšajā laikā traps ir labi apgaismots, bet ziemas laikā arī notīrīts no sniega un nodrošināts pret slīdamību.

66. Kuģiem, stāvot pie piestātnes, ir aizliegts izvirzīt aiz borta kravas ierīces, ja tas nav nepieciešams kravas operāciju veikšanai.

67. Mazizmēra kuģu stāvēšana Salacgrīvas ostā (Salacgrīvā) atļauta tikai pie peldošajām jahtu piestātnēm. Ja šo kuģu izmēri neļauj tiem tauvoties pie peldošajām jahtu piestātnēm, tad ostas kapteinis, iespēju robežās, norāda citu piestātni.

68. Mazizmēra kuģi, kuru garums nepārsniedz 12 metrus, saskaņojot ar ostas pārvaldi un ostas kapteini, drīkst izmantot neapbūvētas krasta joslas stāvēšanai vai pārziemošanai.

69. Par kuģa galvenā dzinēja remontdarbiem, kurus plānots veikt kuģim atrodoties ostā, informē ostas kapteini un šos remontdarbus saskaņo ar piestātnes lietotāju.

70. Ja kuģis, stāvēdams ostā, kļūst bīstams apkārtējai videi un cilvēkiem, ostas būvēm, navigācijas tehniskajiem līdzekļiem, citiem kuģiem vai ja ar to tiek veikta neatļauta komercdarbība (piem. normatīvajiem aktiem neatbilstoša pasažieru pārvadāšana), vai par to nav veikti tam pienākošie norēķini ar pakalpojuma sniedzējiem ostā (piem. ostas maksas, piestātnes izmantošanas maksas), to var izraidīt no ostas. Rīkojumu par izraidīšanu, saskaņojot to ar ostas pārvaldi, sagatavo un izdod ostas kapteinis. Izmaksas, ja tādas rodas, izraidot kuģi no ostas, sedz kuģa īpašnieks.

IX. Hidrotehnisko būvju un iekārtu ekspluatācija

71. Katru gadu līdz 30. maijam piestātnes lietotājs iesniedz ostas kapteinim datus par dziļumiem 20 m platā joslā visā garumā gar piestātnēm, kā arī piestātņu zemūdens un virsūdens apskates aktus.

72. Ostas kapteinis var pieprasīt piestātnes lietotājam papildus dziļumu mērīšanas un zemūdens apskates datus.

73. Pārbaudīt galvenā dzinēja darbību pēc remonta atļauts tikai ar ostas kapteiņa un piestātnes lietotāja rakstisku piekrišanu.

74. Kuģiem aizliegts pie piestātnes darbināt dzenskrūvi un sānskrūvi, izņemot darbināšanu kuģa pietauvošanās vai attauvošanās laikā, kā arī mehānismu pārbaudei pēc to remonta vai apkopes.

75. Par zaudējumiem, ko kuģis radījis ostas hidrotehniskajām būvēm, navigācijas tehniskajiem līdzekļiem, ostas komunikācijām un aprīkojumam, juridiskajām vai fiziskajām personām ostas teritorijā, atbild kuģa īpašnieks. Par notikumu, kura rezultātā radušies šie zaudējumi, ostas kapteinis un piestātnes lietotājs kopā ar kuģa kapteini līdz kuģa atiešanai sastāda aktu, ko kopā ar zaudējumu aprēķinu iesniedz kuģa īpašniekam kā pretenziju. Ja kuģa īpašnieks pretenziju labprātīgi neapmierina, samaksājot zaudējumus vai iesniedzot garantiju par to segšanu, tad strīdu var risināt, iesniedzot tiesā prasību par zaudējumu piedziņu.

76. Kravas slodze uz piestātnes nedrīkst pārsniegt piestātnes tehniskajā dokumentācijā paredzēto pieļaujamo slodzi.

77. Zemūdens kabeļu, zemteku vietas un elektrolīnijas ir attiecīgi apzīmētas un diennakts tumšajā laikā šīs zīmes ir izgaismotas.

X. Ostas padziļināšanas darbi

78. Veicot padziļināšanas darbus ostas akvatorijā, padziļināšanas darbu kuģis operatīvi ziņo ostas kapteinim par kuģa trošu un enkuru izvietojumu.

79. Padziļināšanas darbu kuģis vienmēr ir gatavs atlaist un ievilkt troses.

80. Padziļināšanas darbu kuģis, kas strādā ostas akvatorijā, dod ceļu kuģiem, kas ienāk ostā vai iziet no ostas.

81. Uz padziļināšanas darbu kuģa, kas strādā ostas akvatorijā, izliek ugunis un zīmes saskaņā ar 1972. gada Konvencijas par starptautiskiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem (COLREG - 72) prasībām.

82. Ja padziļināšanas darbu kuģi neveic padziļināšanas darbus, tiem aizliegts atrasties uz kuģu ceļa, izņemot, ja tie ienāk ostā vai iziet no ostas.

83. Ja padziļināšanas darbu kuģim vienlaikus tuvojas divi kuģi no pretējām pusēm, priekšroka ir kuģim, kurš virzās uz izeju no ostas.

84. Ostas kapteinis, saskaņojot ar piestātnes lietotāju, ierāda piestātni padziļināšanas darbu kuģu stāvēšanai ostā.

85. Padziļināšanas darbu kuģi darba grafikus un režīmu saskaņo ar ostas kapteini.

XI. Komercdarbība ostā

86. Komercdarbība ostā notiek saskaņā ar spēkā esošajiem Latvijas Republikas likumiem un citiem normatīvajiem aktiem un šiem ostas noteikumiem.

87. Juridiskajai vai fiziskajai personai, kas nav saņēmusi ostas pārvaldes rakstisku atļauju vai nav noslēgusi līgumus par komercdarbību vai zemes nomu ostas teritorijā, aizliegts veikt jebkāda veida komercdarbību ostas teritorijā.

88. Ostas valde, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās normas, nosaka zemes nomas maksu komercsabiedrībām ostas teritorijā.

89. Zemes apakšnoma ostas teritorijā bez saskaņošanas ar ostas pārvaldi ir aizliegta.

90. Projektēšanas, celtniecības darbu, stacionāru kraušanas mehānismu un palīgmehānismu uzstādīšanu ostas teritorijā saskaņo ar ostas pārvaldi.

XII. Vides aizsardzība

91. Visi kuģi, kā arī visas juridiskās un fiziskās personas, kas darbojas vai atrodas ostā, ievēro 1973. gada Starptautiskās konvencijas par piesārņojuma novēršanu no kuģiem un tās 1978. gada protokola (MARPOL 73/78), un 1992. gada Konvencijas par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību (Helsinku konvencija), kā arī citu starptautisko un nacionālo normatīvo aktu prasības vides aizsardzības jomā.

92. Atkritumu apsaimniekošana ostā notiek atbilstoši kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanas plāna nosacījumiem.

93. Piesārņoto ūdeņu atsūknēšanas sistēmu vārsti, kuģim atrodoties ostā, tai skaitā ienākot ostā un izejot no ostas, ir aizvērti un noplombēti. Aizliegts novadīt aiz borta ūdeņus, kas rodas, mazgājot klāju vai kravas tilpnes, un izmest aiz borta jebkādus atkritumus. Kuģa notekūdeņus novada atbilstoši MARPOL 73/78 nosacījumiem.

94. Ostas akvatorijā ūdens virsmas attīrīšanai no naftas piesārņojuma ir aizliegts izmantot preparātus, kas izšķīdina vai nogremdē peldošos naftas produktus.

95. Zaudējumus, kas radušies naftas vai citu bīstamo vai kaitīgo vielu noplūdes gadījumā no kuģa, sedz kuģa īpašnieks vai fraktētājs atbilstoši Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām.

96. Par vides aizsardzības noteikumu ievērošanu uz piestātnēm atbild piestātnes lietotājs.

97. Par kravas savākšanu, kas nokļuvusi ūdenī vai uz piestātnes kravas operācijas laikā, ir atbildīgs – kravas operāciju veicējs. Ja krava ūdenī vai uz piestātnes nokļuvusi no kuģa klāja pēc kravas operāciju veikšanas, par tās savākšanu ir atbildīgs kuģa kapteinis.

98. Ja DR, R, ZR vēja virziena vēja ātrums ostā sasniedz 10 m/s un vairāk, pārtrauc putekļu radošu beramo kravu kraušanu, ja piestātne nav aprīkota ar slēgto iekraušanas un izkraušanas sistēmu.

XIII. Ugunsdrošības režīms

99. Par ugunsdrošību uz kuģa, kas atrodas ostas akvatorijā, par 1974. gada Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS) prasību, kā arī citos normatīvajos aktos noteikto kuģu ugunsdrošības prasību izpildi atbild kuģa kapteinis.

100. Visas juridiskās un fiziskās personas, kas darbojas vai atrodas ostas teritorijā, ievēro spēkā esošās ugunsdrošības noteikumu prasības.

101. Kuģiem, atrodoties ostas akvatorijā, to ugunsdzēsības sistēmas un aprīkojums ir darba kārtībā un gatavs tūlītējai lietošanai. Ja kuģa ugunsdzēsības sistēmas kaut kāda iemesla dēļ nav darba kārtībā, par to nekavējoties informē ostas kapteini un nodrošina, ka kuģis ir gatavs pieslēgties krasta sistēmām.

102. Izceļoties ugunsgrēkam ostas teritorijā, kuģim jābūt gatavam atstāt bīstamo ostas rajonu.

103. Atklājot ugunsgrēku uz kuģa, kuģa sardze izsludina trauksmi, organizē ugunsgrēka likvidāciju, nekavējoties informē ostas kapteini un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, zvanot uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112.

104. Atklājot ugunsgrēku ostas teritorijā, persona, kas to atklājusi, nekavējoties informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, zvanot uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112, ostas kapteini, attiecīgo teritorijas īpašnieku vai nomnieku.

XIV. Muitas, robežapsardzības un sanitārais režīms

105. Muitas, robežapsardzības un sanitāro režīmu ostā nosaka Muitas likums, Latvijas Republikas valsts robežas likums, Imigrācijas likums un citi normatīvie akti.

XV. Ostas drošības un aizsardzības pamatprincipi

106. To ostas teritoriju aizsardzību, uz kurām attiecas normatīvajos aktos par kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzību minētās aizsardzības prasības, teritoriju aizsardzību organizē un pasākumus veic atbilstoši Starptautiskajam kuģu un ostas iekārtu aizsardzības kodeksam (ISPS kodekss), citiem normatīvajiem aktiem par kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzības prasībām un Jūras administrācijas apstiprinātajiem aizsardzības plāniem.

107. Par ostas iekārtās notikušām ārkārtas situācijām šīs nodaļas izpratnē ostas iekārtas aizsardzības virsnieks nekavējoties informē ostas aizsardzības virsnieku.

108. Ostas teritorijā caurlaižu un apsardzes režīmu nosaka ostas pārvalde. Komersanti, izvēloties apsardzes pakalpojumu sniedzēju, saskaņo to ar ostas pārvaldi.

109. Ostas pārvalde veic visu komersantu uzraudzību, tajā skaitā arī apsardzes uzņēmumu uzraudzību, un tai ir tiesības apturēt šo komersantu darbību ostas teritorijā.

110. Kuģu apkalpes locekļi var šķērsot ostas teritoriju, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta regulu (EK) Nr. 2016/399 par Savienības kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) un Imigrācijas likumu.

111. Fiziskām personām un visa veida komercsabiedrībām, kuras noslēgušas zemes nomas līgumus ar ostas pārvaldi un uz kurām neattiecas normatīvajos aktos par kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzību minētās aizsardzības prasības , saskaņojot ar ostas pārvaldi, ir atļauts norobežot tās nomā esošās teritorijas, kā arī veikt tiem piederošo ostas teritorijā esošo ēku un iekārtu apsardzību.

112. Kuģa un tā kravas apsargāšanas nodrošināšana, ja nav nolīgta īpaša apsardze vai noslēgts attiecīgs līgums ar piestātnes lietotāju, ir kuģa kapteiņa pienākums.

113. Par ostas teritorijā, piestātnēs vai noliktavās esošo kravu un transportlīdzekļu saglabāšanu atbild attiecīgās piestātnes lietotājs vai noliktavas īpašnieks vai lietotājs.

XVI. Atbildība par ostas noteikumu neievērošanu

114. Par šo noteikumu neievērošanu jebkura fiziskā vai juridiskā persona ir atbildīga saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumu un citiem Latvijas Republikā spēkā esošiem normatīvajiem aktiem.

XVII. Noslēguma jautājums

115. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Salacgrīvas novada domes 2010. gada 1. jūlija noteikumi Nr. 22 "Salacgrīvas ostas pārvaldes ostu noteikumi".

Limbažu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs D. Straubergs
Paskaidrojuma raksts
Limbažu novada pašvaldības domes 2022. gada 28. aprīļa saistošajiem noteikumiem Nr. 20 "Salacgrīvas ostas noteikumi"

Paskaidrojuma raksta sadaļas

Norādāmā informācija

1. Saistošo noteikumu projekta nepieciešamības pamatojums

Apvienojoties Limbažu novada, Salacgrīvas novada un Alojas novada pašvaldībām, no 2021. gada 1. jūlija ir izveidota Limbažu novada pašvaldība. Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumu 17. punktu 2021. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētā novada dome izvērtē novadu veidojošo bijušo pašvaldību pieņemtos saistošos noteikumus un pieņem jaunus vienotus novada saistošos noteikumus. Ir nepieciešams izdot jaunus Salacgrīvas ostas noteikumus, kas apstiprināmi kā saistošie noteikumi.

2. Īss projekta satura izklāsts

Salacgrīvas ostas noteikumos ir norādīts:

1) apstiprinātās ostas zemes un akvatorijas robežas;

2) kuģu pieņemšanas tehniskās iespējas;

3) noteikumi par kuģu satiksmi akvatorijā;

4) kuģu stāvēšanas;

5) komercdarbību ostas teritorijā;

6) vides aizsardzības noteikumi ostā;

7) ostas padziļināšanai izvirzāmās prasības;

8) ostas drošības uzraudzības pamatprincipi;

9) muitas, robežapsardzības, sanitārais, ugunsdrošības režīms ostā;

10) atbildība par ostas noteikumu pārkāpšanu;

11) ostā ņemamās maksas;

12) citas ostas darbību reglamentējošās normas.

3. Informācija par plānoto projekta ietekmi uz pašvaldības budžetuNeietekmē.
4. Informācija par plānoto projekta ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijāNoteikumi regulē uzņēmējdarbību ostas teritorijā.
5. Informācija par administratīvajām procedūrāmNoteikumi ir obligāti visiem kuģiem, kas ienāk ostā, kā arī komercsabiedrībām, citām juridiskajām un fiziskajām personām, kuras atrodas vai darbojas ostas teritorijā. Nosacījumi, kas jāievēro ostas teritorijā noteikti šajos noteikumos.
6. Informācija par konsultācijām ar privātpersonāmNav attiecināmi.

Atbilstoši likuma "Likums par ostām" 6. panta pirmās daļas nosacījumiem noteikumu projektu izstrādājusi Salacgrīvas ostas pārvalde, tie saskaņoti Satiksmes ministrijā.

Limbažu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs D. Straubergs
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Salacgrīvas ostas noteikumi Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Limbažu novada dome Veids: saistošie noteikumi Numurs: 20Pieņemts: 28.04.2022.Stājas spēkā: 15.06.2022.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 114, 14.06.2022. OP numurs: 2022/114.14
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
333217
15.06.2022
424
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)