|
Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. 140 Rīgā 2022. gada 8. jūnijā (prot. Nr. 62, 17. §) Teritorijas starp Krasta ielu, Salu tiltu un Daugavu izmantošanas un apbūves saistošie noteikumiIzdoti saskaņā ar likuma "Par
pašvaldībām" 1. Saistošie noteikumi nosaka teritorijas starp Krasta ielu, Salu tiltu un Daugavu izmantošanas un apbūves noteikumus (1. pielikums), kā arī grafisko daļu - funkcionālo zonējumu (2. pielikums), plānotās ielas šķērsprofilu (3. pielikums). 2. Ar šiem saistošajiem noteikumiem tiek apstiprināti Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_23803 izstrādātie teritorijas starp Krasta ielu, Salu tiltu un Daugavu lokālplānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa. Rīgas domes priekšsēdētāja p. i. V. Ķirsis 1. pielikums Rīgas valstspilsētas
pašvaldība Teritorijas starp Krasta ielu, Salu tiltu un Daugavu lokālplānojumsRedakcija 1.1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi Saturs 1. Noteikumu lietošana un definīcijas 1.1. Noteikumu lietošana 1.2. Definīcijas 2. Prasības visas teritorijas izmantošanai 2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana 2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana 2.3. Inženiertehniskā sagatavošana 2.4. Zemes vienību veidošanas kārtība 3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei 3.1. Prasības transporta infrastruktūrai 3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem 3.3. Prasības apbūvei 3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam 3.5. Prasības vides risku samazināšanai 3.6. Prasības teritorijas apstādījumiem un atsevišķi augošiem kokiem 4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā 4.1. Savrupmāju apbūves teritorija 4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija 4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija 4.4. Publiskās apbūves teritorija 4.5. Jauktas centra apbūves teritorija 4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija 4.7. Transporta infrastruktūras teritorija 4.8. Tehniskās apbūves teritorija 4.9. Dabas un apstādījumu teritorija 4.10. Mežu teritorija 4.11. Lauksaimniecības teritorija 4.12. Ūdeņu teritorija 5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem 5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem 5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums 5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums 5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija 5.5. Ainaviski vērtīga teritorija 5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija 5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija 5.8. Degradēta teritorija 6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība 7. Citi nosacījumi/prasības Pielikumi 1. pielikums. Apbūves izvietojuma zona 2. pielikums. Iekšējās satiksmes organizācijas shēma 3. pielikums. Gājēju promenādes un Daugavas krastmalas stiprinājumu principiālie risinājumi 4. pielikums. Publiskās ārtelpas izvietojuma shēma 1. Noteikumu lietošana un definīcijas 1.1. Noteikumu lietošana 1. Saistošie noteikumi nosaka teritorijas starp Krasta ielu, Salu tiltu un Daugavu (turpmāk - lokālplānojuma teritorija) izmantošanas un apbūves prasības grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums" norādītajā lokālplānojuma teritorijā. 2. Funkcionālās zonas lokālplānojuma teritorijā tiek noteiktas saskaņā ar grafiskās daļas karti "Funkcionālais zonējums". Lokālplānojuma teritorijas izmantošanā un apbūvē piemēro Rīgas domes 2005. gada 20. decembra saistošo noteikumu Nr. 34 "Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi" prasības tiktāl, ciktāl šie noteikumi nenosaka citādi. 1.2. Definīcijas 3. Priekšpagalms - lokālplānojuma teritorijā esoša vai plānota zemesgabala daļa starp ēkas galveno fasādi un zemesgabalam piegulošās ielas sarkano līniju. Lokālplānojuma teritorijā par priekšpagalmu uzskatāma tā pagalma daļa, kas vērsta pret Salu tiltu un Krasta ielu. 4. Ārējais sānpagalms - lokālplānojuma teritorijā plānota zemesgabala daļa starp ēkas fasādi un tai piegulošās plānotās ielas sarkano līniju. 5. Dižstāds - vismaz trīs vai četras reizes kokaudzētavā pārstādīts koka stāds ar simetrisku vainagu, vienmērīgi izretinātiem skeletzariem un vienu izteiktu galotni, tā stumbra apkārtmērs 1 m augstumā no sakņu kakla ir vismaz 16 cm, stumbrs taisns, bez bojājumiem, ar labi attīstītu sakņu sistēmu. 2. Prasības visas teritorijas izmantošanai 2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana Nenosaka 2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana Nenosaka 2.3. Inženiertehniskā sagatavošana 6. Lokālplānojuma teritorijas zemes vienībās veic inženiertehniskos teritorijas sagatavošanas darbus. 7. Inženiertehniskā teritorijas sagatavošana lokālplānojuma teritorijā jārealizē pa kārtām tādā apjomā, kas nodrošina konkrētā apbūves kvartāla vai objekta būvniecības procesa realizācijas iespējas, un tā var ietvert šādus pasākumus: 7.1. maģistrālo inženierkomunikāciju izbūvi sarkano līniju, piebrauktuvju un plānoto inženiertīklu koridoru robežās; 7.2. satiksmes infrastruktūras ierīkošanu, nodrošinot publisku piekļuvi plānotās apbūves teritorijai; 7.3. lai nodrošinātu nepieciešamo gruntsūdens līmeņa dziļumu, apbūves teritorijās ar augstu gruntsūdens līmeni jāparedz gruntsūdens līmeņa pazemināšana vai platības kolmatēšana; 7.4. pirms pazemes būves vai pazemes stāvu projektēšanas jāveic hidroloģiskā izpēte un jāsaņem dendrologa vai arborista atzinums, lai noteiktu pazemes būves vai pazemes stāvu potenciālo ietekmi uz vidi un saglabājamiem kokiem konkrētajā objektā un apkārtējās teritorijās. 8. Lai nodrošinātu lokālplānojuma teritorijas apbūves iespējas, nepieciešams veikt plānoto prettrokšņa pasākumu būvprojektēšanu ar mērķi nodrošināt lokālplānojuma teritorijas ārtelpas prettrokšņa aizsardzību, ja tiek plānota no trokšņa aizsargājama apbūve. 2.4. Zemes vienību veidošanas kārtība 9. Zemes vienību sadale un/vai robežu pārkārtošana jāveic, izstrādājot zemes ierīcības projektu, ņemot vērā ielu sarkanās līnijas un funkcionālo zonu un apakšzonu robežas, kas noteiktas lokālplānojuma grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums", un citus lokālplānojuma nosacījumus. 10. Zemes ierīcību un jaunu zemes vienību veidošanu lokālplānojuma teritorijā atļauts veikt pa kārtām. 11. Kopīgas pazemes būves būvprojektā jānosaka plānotās zemes vienību robežas un platības, ņemot vērā būves konstruktīvos risinājumus, plānotos ugunsdrošības nodalījumus un citus risinājumus, ja ir paredzēta turpmāka zemes vienības sadale. 3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei 3.1. Prasības transporta infrastruktūrai 12. Piekļuvi lokālplānojuma teritorijai un plānotajai apbūvei organizē no Krasta ielas un plānotās iekškvartāla ielas. Konkrētas iebrauktuves un iekšējo satiksmes organizāciju plānotajos zemesgabalos, virszemes, daudzstāvu un/vai pazemes autonovietnēs nosaka būvniecības dokumentācijā, ņemot vērā šo noteikumu 2. pielikumu "Iekšējās satiksmes organizācijas shēma". 13. Ēkām un citām būvēm lokālplānojuma teritorijā jāparedz piebrauktuves ugunsdzēsības un glābšanas tehnikai, ņemot vērā šo noteikumu 2. pielikumu "Iekšējās satiksmes organizācijas shēma". To parametri jāpieņem atbilstoši attiecīgo ēku un citu būvju projektēšanas būvnormatīviem. 14. Transportlīdzekļu novietņu skaitu ēkām un citām būvēm nosaka būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādes laikā. Autonovietņu skaits nedrīkst būt mazāks par 30 % no normatīvi nepieciešamā autonovietņu skaita, kā arī nedrīkst pārsniegt 80 % no normatīvā autonovietņu skaita lokālplānojuma teritorijā, bet velonovietnes jāparedz atbilstoši to normatīvajam skaitam atkarībā no ēkas funkcijas. 15. Transportlīdzekļu novietnes, kas nepieciešamas plānotajai apbūvei lokālplānojuma teritorijā, nodrošināmas pazemes autonovietnēs zem ēkām un kopīgi izmantojamā daudzstāvu autonovietnē funkcionālās apakšzonas TR42 teritorijā. 16. Transportlīdzekļu novietnes īslaicīgai operatīvā transporta un apkalpes dienestu autotransporta novietošanai izvieto ēkas ieejas tiešā tuvumā, pie katras ēkas - vismaz divas, konkrētu skaitu nosakot būvniecības dokumentācijā. 17. Nepieciešamais transportlīdzekļu novietņu skaits jānodrošina lokālplānojuma teritorijā kopumā. Nepieciešamo transportlīdzekļu novietņu skaitu nosaka, summējot katrai izmantošanai un/vai objektam nepieciešamo novietņu skaitu. 18. Būvējot pazemes vai slēgtu daudzstāvu transportlīdzekļu novietni, tajā ierīko piespiedu ventilāciju. 19. Pie ēkām jāparedz velosipēdu novietnes. Velosipēdu novietnes izvietojamas daudzstāvu, pazemes vai pirmā stāva līmenī izvietotā velonovietnē. Iedzīvotāju un biroju darbinieku vajadzībām jāparedz segtas, slēgtas vai daļēji slēgta tipa velosipēdu, motociklu, motorolleru, mopēdu u.tml. novietnes. 20. Koplietošanas transportlīdzekļus novieto tiem atbilstošā transportlīdzekļu novietnē. Koplietošanas auto, motorolleru, motociklu, mopēdu u. c. koplietošanas transportlīdzekļu stāvvietu skaitu un to novietošanas nosacījumus nosaka transportlīdzekļu novietnes apsaimniekotājs, ievērojot normatīvi nepieciešamo platību viena transportlīdzekļa novietošanai. 3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem 21. Inženiertīklus, kas nepieciešami būvju inženiertehniskajai apgādei, projektē, izstrādājot būvniecības dokumentāciju. 22. Projektējot kanalizācijas tīklus un būves, lokālplānojuma teritorijā jāparedz dalītā sistēma - sadzīves un ražošanas notekūdeņu tīkls, kas atdalīts no lietusūdens tīkla. 23. Ārējā ugunsdzēsības ūdensapgāde jānodrošina no centralizētās ūdensapgādes sistēmas. 24. Izstrādājot būvniecības dokumentāciju, paredz ilgtspējīgus lietusūdens savākšanas, izmantošanas un novadīšanas risinājumus. 3.3. Prasības apbūvei 25. Izstrādājot ēku un būvju būvniecības ieceres, jāņem vērā šo noteikumu 1. pielikums "Apbūves izvietojuma shēma", to precizējot būvniecības ieceres dokumentācijā. 26. Ēku projektēšanā un būvniecībā maksimāli jāievēro ēku energoefektivitātes paaugstināšanas standarti un ieteikumi, t. sk. pievēršot īpašu uzmanību pareizai ēku orientācijai dabā un atbilstošam ēku iekštelpu plānojumam, izmantotajiem materiāliem un būvniecības kvalitātei, kā arī ņemot vērā šādus nosacījumus: 26.1. pielieto ilgtspējīgas attīstības principus; 26.2. saglabā ēku izvietojuma un silueta kompozīciju; 26.3. projektē augstvērtīgu fasādes risinājumu, nodrošinot kvalitatīvu apdares materiālu pielietojumu gaišos krāsu toņos un izmantojot stiklojumu kā vienu no galvenajiem fasādi veidojošajiem elementiem u. tml. 27. Pie ielas būve nedrīkst izvirzīties ārpus 45° leņķa veidotās telpas, mērot no plānotās ielas pretējās puses sarkanās līnijas. Šis nosacījums attiecas tikai uz lokālplānojuma apbūves teritorijas daļu, kas piekļaujas Salu tilta un Krasta ielas sarkanajām līnijām. 28. Projektējot publisko un daudzdzīvokļu ēku apbūvi lokālplānojuma teritorijā, jāparedz speciāli pasākumi (arī speciāls aprīkojums) pieejamas vides nodrošināšanai cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. 29. Apbūves izvietojums jāparedz, nodrošinot mainīgu skatu perspektīvu. Apbūvi aizliegts izvietot tuvāk par noteikto būvlaides attālumu no ielas sarkanās līnijas: 29.1. 3 m attālumā no lokālplānojuma teritorijā plānotās ielas sarkanās līnijas; 29.2. funkcionālajās zonās JC86 un TR42, jāievēro būvlaide 6-9 m attālumā no Krasta ielas sarkanās līnijas atbilstoši lokālplānojuma grafiskās daļas plānā "Funkcionālais zonējums" attēlotajai būvlaidei; 29.3. funkcionālajā zonā JC84 jāievēro būvlaide 6 m attālumā no Krasta ielas sarkanās līnijas; 29.4. funkcionālajā zonā JC84 jāievēro būvlaide 3 m attālumā no Salu tilta sarkanās līnijas; 29.5. funkcionālajā zonā JC84 un JC85 - 3 m attālumā no gājēju promenādes sarkanās līnijas. 30. Nosacījumi ēku izvietojumam, atsevišķu ēku stāvu un ēku daļu konfigurācijai: 30.1. ēku pirmais vai pirmais un otrais stāvs jāprojektē arhitektoniski un telpiski atšķirīgs no pārējās ēkas, to izvietojot ar atkāpi no ēkas pamatapjoma; 30.2. ēku galveno ieeju un reprezentablajās zonās būvapjoma ārējā kontūrā pielieto liektas līnijas, vienlaicīgi nodrošinot pirmā stāva vizuālu caurspīdīgumu un atvērtību, kā arī publisku pieejamību no Daugavas krastmalas, ielām un laukumiem; 30.3. ieejas ēkās projektē atbilstoši ēku funkcijai un iekštelpu plānojumam, tās izvietojot fasādēs, kas vērstas pret ielu vai publisko ārtelpu iekškvartālā. Ēku galveno ieeju izvietojumu nosaka un precizē būvniecības ieceres dokumentācijā, ņemot vērā šo noteikumu 2. pielikumu "Iekšējās satiksmes organizācijas shēma"; 30.4. ēku pamatapjomi jāprojektē, saglabājot vienotu ēku silueta kompozīciju, ievērojot lokālplānojuma grafiskajā daļā noteikto apbūves izvietojuma zonu un teritoriju ar īpašiem noteikumiem "Skatu koridors" (TIN140); 30.5. ēku pēdējais stāvs jāprojektē arhitektoniski un telpiski atšķirīgs no pamatapjoma, bet ne lielāks par to; 30.6. pēdējā stāva līmenī vai virs tā, pilnā apjomā vai daļēji, veido jumta terases vai ekstensīvi apzaļumotus jumtus vai arī izvieto saules paneļus (saules baterijas un/vai saules kolektorus) alternatīvās elektroenerģijas nodrošināšanai ēkās; 30.7. daudzstāvu autonovietnes jumtu funkcionālajā apakšzonā TR42 veido kā labiekārtotu ārtelpu, ierīkojot ekstensīvus apstādījumus, kam nepieciešams minimāls augsnes daudzums un kopšana. 31. Projektējot ēkas lokālplānojuma teritorijā, jāievēro šādi atsevišķu stāvu augstuma nosacījumi, vienlaicīgi ievērojot katrā funkcionālajā apakšzonā noteikto maksimālo stāvu skaitu un ēkas augstumu: 31.1. pirmā stāva maksimālais augstums līdz otrā stāva grīdas līmenim - 5,5 m; 31.2. otrā un augstāko stāvu maksimālais augstums līdz nākamā stāva grīdai - 3,6 m. 3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam 32. Lokālplānojuma teritorijas vienotu publiskās ārtelpas struktūru veido publiskais laukums un labiekārtotas telpas starp ēkām, Daugavas krastmala ar gājēju promenādi un ūdens telpa, plānotās ielas telpa, Krasta ielas un Salu tiltam piegulošās publiskās ārtelpas daļa saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikumu "Publiskās ārtelpas izvietojuma shēma". 33. Teritorijas labiekārtojumu veido, izvairoties no simetriskām, ģeometriskām un stingrām līnijām, neveidojot perfektas un pareizas formas, bet ļaujoties brīvam telpas plūdumam. 34. Pielietoto labiekārtojuma elementu un materiālu krāsu toņi jāizvēlas no apkārtējās vides - ūdens, smiltīm, meža, debesīm un arhitektūras. 35. Lokālplānojuma teritorijas labiekārtojuma plāna ietvaros jāizstrādā vienots dizains šādiem pilsētvides elementiem: 35.1. īslaicīgās lietošanas būves: kiosks, paviljons; 35.2. sezonas būves: sezonas terase, sezonas terase ar nojumi, sezonas paviljons/telts, sezonas atrakcijas, sezonas tirdzniecības vieta; 35.3. mazās arhitektūras formas: norāde, atkritumu tvertne, puķu kaste, atpūtas sols, saulessargs, kafejnīcas galds un krēsli, velostatīvs; 35.4. reklāma; 35.5. apgaismojums: ielas apgaismojums (augstās lampas), gājēju promenādes un velosipēdu ceļa apgaismojums (vidējais un zemais), gājēju ceļa vai ietves apgaismojums (vidējais un zemais), ēkas fasādes apgaismojums, apstādījumu apgaismojums (zemais un "grīdas"), svētku apgaismojums. 36. Labiekārtojuma elementu izvietojuma galvenās zonas nosaka katras attiecīgās teritorijas (būves kārtai vai atsevišķai ēkai/būvei) būvniecības dokumentācijā, ņemot vērā publiskās ārtelpas izsauļojumu un mikroklimatu, kā arī izvērtējot valdošo vēju virzienus un nepieciešamību veidot vējlauzes, t. sk. vēja aizsargstādījumus. To vizuālo izskatu un māksliniecisko noformējumu veido, harmoniski iekļaujoties apkārtējā vidē. 37. Lokālplānojuma teritorijā jāizbūvē jauni krastmalas stiprinājumi, ņemot vērā šo noteikumu 3. pielikumu "Gājēju promenādes un Daugavas krastmalas stiprinājumu principiālie risinājumi", nodrošinot brīvu piekļuvi ūdensmalai un dažādojot krastmalas stiprinājuma veidus būvniecības dokumentācijā, atbilstoši šo noteikumu 5.1.1. apakšnodaļas "Daugavas krastmalas gājēju promenāde" (TIN139) nosacījumiem. 38. Gar gājēju promenādi izvieto vienota dizaina, materiāla, un krāsas solus. Soli jāizvieto teritorijās, kur ir vairāk apstādījumu, ar skatu uz Daugavu. Solus nedrīkst izvietot gājēju vai velobraucēju zonā. 39. Gājēju ceļiem un ietvēm jābūt no neslīdoša un kvalitatīva seguma materiāliem, nodrošinot iespēju brīvi pārvietoties arī cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Gājēju kustības virzieni jāplāno, ievērojot sasaisti ar blakus esošajām teritorijām un ņemot vērā plānotās iebrauktuves pazemes un daudzstāvu autostāvvietā. 40. Gājēju pārejās pār ielas brauktuvi izmanto citu krāsu toni, materiālu. Gājēju pārejas veido vienā līmenī ar gājēju ietvi. 41. Funkcionālajā apakšzonā JC84 ierīko plānoto publisko laukumu, kas izvietojams starp Daugavas krastmalas gājēju promenādi, plānotajām ēkām un iekškvartāla ielu - Daugavas līča malā, ar atvērtu skatu un brīvu pieeju Daugavas krastmalai. Labiekārtojot publisko laukumu, ievēro: 41.1. publiskā ārtelpa jāveido vienotā pludlīnijā, ar noapaļotām formām, ne lineāra, labiekārtojuma elementus izvietojot pamīšus; 41.2. laukumu iesedz ar kvalitatīvu nepārtrauktu vienlīmeņa segumu, dažādas izmantošanas zonas nodala / iezīmē ar atšķirīga materiāla vai krāsas segumiem; 41.3. ierīko vienotu laukuma apgaismojumu, kas diennakts tumšajā laikā iezīmē galvenos gājēju kustības virzienus un akcentē ēku galvenās ieejas, izvēloties dzeltenās gaismas spektru; 41.4. ierīko mierīgās atpūtas zonas, tajās izvietojot solus, atkritumu tvertnes un apstādījumus (dabīgā gruntī, kastēs vai podos); 41.5. ierīko velonovietnes, to dizainu saskaņojot ar pārējiem labiekārtojuma elementiem; 41.6. izvietojot dažādus labiekārtojuma elementus, nodrošina no elementiem brīvas skatu perspektīvas no mierīgās atpūtas zonām Daugavas ūdens teritorijas virzienā. 42. Publiskos mākslas objektus izvieto plānotajā publiskajā laukumā, Daugavas krastmalā vai publiskās ārtelpas teritorijās starp ēkām. Publiskās mākslas objekts nedrīkst dominēt pār arhitektūru. Publiskās mākslas objekti izvietojami vietās, kas netraucē gājēju un automašīnu plūsmu. 43. Lokālplānojuma teritoriju aizliegts iežogot. Atsevišķu pagalma daļu vai zemes vienību norobežošanai var izmantot savstarpēji saskaņotus labiekārtojuma elementus, t. sk. dzīvžogu stādījumus. 44. Vispārīgas prasības vides pieejamības nodrošināšanai lokālplānojuma publiskās ārtelpas teritorijā: 44.1. teritorijas iekārtošanas, labiekārtošanas un ielu iesegumu projektēšanā jāpiemēro taktilās brīdināšanas zīmes un sistēmas, lai nodrošinātu vides pieejamību cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem; 44.2. gājēju pārvietošanās galveno maršrutu zonās vismaz 2 m platās joslās nedrīkst būt izvirzīti nekādi šķēršļi; 44.3. projektējot transportlīdzekļu stāvvietas cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, stāvvietu minimālais platums jāparedz 3,6 m, bet garums 5 - m; 44.4. jānodrošina iekškvartāla gājēju un piebraucamo ceļu iekļaušana kopējā labiekārtojuma sistēmā, nodrošinot vides pieejamību un nepieciešamo piekļuvi pie visiem objektiem iekškvartālā; 44.5. projektējot krastmalas labiekārtojumu, jāparedz pandusa ierīkošana lokālplānojuma teritorijā, nodrošinot vides pieejamību līdz ūdensmalai, publiskajai peldbūvei, peldošiem labiekārtojuma elementiem un mazizmēra kuģošanas līdzekļu piestātnei. 3.5. Prasības vides risku samazināšanai 45. Pirms ēku būvprojektu izstrādes nepieciešams veikt trokšņa līmeņa mērījumus un gadījumā, kad tas ir augstāks par paredzēto, jāveic pasākumi trokšņa līmeņa samazināšanai, lai nodrošinātu trokšņa līmeni apkārt esošajās telpās un teritorijā atbilstoši normatīvo aktu prasībām. 46. Veicot dzīvojamo un publisko ēku vai citu no trokšņa aizsargājamu objektu būvniecību lokālplānojuma teritorijā, kurā ir konstatēts vai tiek prognozēts paaugstināts trokšņa līmenis, ēkas jāaprīko ar īpašu skaņas izolāciju pret viena veida vai vairāku veidu vides trokšņiem un tādām ventilācijas un gaisa kondicionēšanas iekārtām, kas dod iespēju pastāvīgi saglabāt izolētību no vides trokšņa. Ēku fasādēs, kas vērstas pret Krasta ielu un Salu tiltu, jāpielieto skaņu izolējošus ēku fasāžu apdares materiālus, stikla konstrukcijas vai pakešu logus ar papildu skaņu slāpējošu efektu. 47. Projektējot dzīvojamās telpas, kas izvietotas tuvu trokšņa avotiem, iekštelpu izvietojumu rekomendējams plānot tā, lai guļamtelpu logi būtu izvietoti fasādē, kas vērsta prom no galvenā trokšņa avota. 3.6. Prasības teritorijas apstādījumiem un atsevišķi augošiem kokiem 48. Lokālplānojuma teritorijā gar Salu tiltu, Krasta ielu, plānoto ielu un gājēju promenādi, kā arī iekškvartāla telpā ir veidojami jauni apstādījumi, saglabājot esošos kokus no apbūves un pazemes inženiertīkliem brīvajās zonās. 49. Nosacījumi esošo koku saglabāšanai: 49.1. lokālplānojuma teritorijā esošie koki atkārtoti jāizvērtē pirms konkrētu objektu būvniecības procesa uzsākšanas. Koku izpēte, kopšanas un aizsardzības pasākumu plānošana, uzraudzība (monitorings) vai izciršana pirms būvniecības procesa uzsākšanas un būvniecības laikā jāveic arboristam ar pieredzi šādu darbu veikšanā; 49.2. īpaši jāaizsargā dižkoki - dabas pieminekļi, kuri sasnieguši Ministru kabineta noteikumos un Rīgas domes saistošajos noteikumos noteikto dižkoku izmērus, un vietējās nozīmes dižkoku sarakstā iekļautie retie un savdabīgie koki; 49.3. veicot jebkādus būvdarbus, kravu transportēšanu un citus darbus, darba veicējam jānodrošina saglabājamo koku stumbru un vainagu aizsardzība pret traumām. Veicot rakšanas darbus, jānodrošina atsegto sakņu aizsardzība. Gar esošajiem kokiem komunikāciju izbūvi veikt ar horizontālās urbšanas metodi; 49.4. esošajiem kokaugiem pie sakņu kakla saglabāt esošo augsnes līmeni. 50. Jaunu apstādījumu ierīkošanas nosacījumi: 50.1. ierīkojot publiskus vai privātus apstādījumus, jāizvēlas augi, kas ir raksturīgi Latvijas ūdeņu, t. sk. jūras piekrastes un Daugavas krastmalas dabiskajai veģetācijai. Augiem ar savu krāsu un smaržu jāakcentē un jāpapildina dabā esošā gadalaiku maiņa; 50.2. apstādījumos starp ēkām un teritorijā starp ielas sarkano līniju un būvlaidi jāietver esošie saglabājamie un īpaši vērtīgie koki un/vai jāizvieto jauni kokaugi, kas veido teritorijas pamatstruktūru. Jauni koki stādāmi dabiskā gruntī, koku sugām jābūt izvēlētām atbilstoši pilsētvidei raksturīgajam mikroklimatam un florai; 50.3. jaunu koku stādījumiem gar ielu jāizmanto dižstādi, stādāmo koku sugas un stādīšanas attālumi jānosaka ielas būvniecības dokumentācijā; 50.4. ielas apstādījumos izmanto zemus krūmus un kokus ar augstu lapojumu, lai nodrošinātu pārredzamību. Minimālais koku lapojuma sākuma augstums 2 m; 50.5. stādot koku vietā, kur apstādījumiem paredzētā ielas vai pagalma daļa bez komunikācijām ir mazāka par normatīvo vai nepieciešamo konkrētās koka sugas optimālu augšanas apstākļu nodrošināšanai, jāpielieto metodes un materiāli, kas nodrošina koku sakņu sistēmai gaisa apmaiņu atvēlētajā augsnē un nesablīvēšanu, koka sakņu sistēmas novadīšanu dziļāk, zem ietves vai brauktuves, kā arī jānorobežo koka sakņu sistēma no plānotajām pazemes inženierkomunikācijām; 50.6. Daugavas krastmalas un pagalmu apstādījumos jāparedz krūmu un ziemciešu grupas, tās kombinējot. 51. Plānotās ielas telpā saglabājami īpaši vērtīgie koki, stādāmi jauni koki, kā arī jāizvieto apstādījumi kastēs, neierobežojot gājēju zonu, vismaz 2 m platumā. Visā ielas garumā izvietojamas stilistiski un krāsu toņos līdzīgas apstādījumu kastes, ņemot vērā ēku arhitektūru, materiālus un krāsu toni. 52. Pazemes līmenī izvietoto transportlīdzekļu novietņu jumtus ir nepieciešams labiekārtot, veidojot atbilstošus apstādījumus, kas izvietojami galvenokārt kastēs vai podos, samazinot nepieciešamās augsnes daudzumu, kas jāizmanto jumta labiekārtošanā. 4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā Ja pie teritorijas galvenajiem un papildizmantošanas veidiem nav noteikts izmantošanas veida apraksts, tas tiek piemērots atbilstoši Ministru kabineta 30.04.2013. noteikumu Nr.240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" 3. pielikumam "Teritorijas izmantošanas veidu klasifikators" 4.1. Savrupmāju apbūves teritorija Nenosaka 4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija Nenosaka 4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija Nenosaka 4.4. Publiskās apbūves teritorija Nenosaka 4.5. Jauktas centra apbūves teritorija 4.5.1. Jauktas centra apbūves teritorija (JC84) 4.5.1.1. Pamatinformācija 53. Jauktas centra apbūves teritorija (JC) ir funkcionālā zona, ko nosaka teritorijai, kurā vēsturiski ir izveidojies plašs jauktu izmantošanu spektrs vai kas kalpo kā pilsētas, ciema vai apkaimes centrs, kā arī apbūves teritorijās, ko plānots attīstīt par šādiem centriem. 4.5.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 54. Biroju ēku apbūve (12001): apbūve, ko veido bankas, diplomātiskie dienesti, pašvaldības iestādes, valsts pārvaldes iestādes, sakaru nodaļas, radiostaciju un televīzijas centri, studijas un citi uzņēmumi, organizācijas un iestādes. 55. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido veikali, aptiekas, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi), restorāni, bāri, kafejnīcas, spēļu nami, kazino, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, t. sk. elektromobiļu uzlādes stacijas. 56. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): apbūve, ko veido viesnīcas. 57. Kultūras iestāžu apbūve (12004): apbūve, ko veido ēkas mūzikas, deju un citiem izklaides pasākumiem, muzeji, arhīvu un bibliotēku ēkas, plašsaziņas līdzekļu centri, izstāžu zāles, citas mākslas, izklaides un atpūtas iestādes un to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra. 58. Sporta būvju apbūve (12005): telpas sporta nodarbībām un sporta pasākumiem (piemēram, sporta zāles, slēgtie peldbaseini, segtie sporta laukumi). 59. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtotas krastmalas, laukumi, publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra, iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai. 4.5.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi 60. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): būves sauszemes un ūdens satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas, pazemes garāžas. 4.5.1.4. Apbūves parametri
1. Nenosaka 4.5.1.5. Citi noteikumi 68. Ēkas pirmajā stāvā, kas robežojas ar Krasta ielu, plānoto ielu un Daugavas krasta promenādi, paredzēt telpas publiski pieejamiem objektiem. 4.5.2. Jauktas centra apbūves teritorija (JC85) 4.5.2.1. Pamatinformācija 69. Jauktas centra apbūves teritorija (JC) ir funkcionālā zona, ko nosaka teritorijai, kurā vēsturiski ir izveidojies plašs jauktu izmantošanu spektrs vai kas kalpo kā pilsētas, ciema vai apkaimes centrs, kā arī apbūves teritorijās, ko plānots attīstīt par šādiem centriem. 4.5.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 70. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006). 71. Biroju ēku apbūve (12001): apbūve, ko veido bankas, diplomātiskie dienesti, pašvaldības iestādes, valsts pārvaldes iestādes, sakaru nodaļas, radiostaciju un televīzijas centri, studijas un citi uzņēmumi, organizācijas un iestādes. 72. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido veikali, aptiekas, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi), restorāni, bāri, kafejnīcas, spēļu nami, kazino, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, t. sk. elektromobiļu uzlādes stacijas. 73. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): apbūve, ko veido viesnīcas un dienesta viesnīcas. 74. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtotas krastmalas, laukumi, publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra, iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai. 4.5.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi 75. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas, pazemes garāžas. 4.5.2.4. Apbūves parametri
2. Nenosaka 4.5.2.5. Citi noteikumi 82. Daudzdzīvokļu dzīvojamās apbūves funkciju atļauts piemērot tikai ēku augšējo stāvu izmantošanai, nepārsniedzot 20 % no ēkas kopējās platības. 83. Ēkas pirmajā stāvā, kas robežojas ar plānoto ielu un Daugavas krasta promenādi, paredzēt telpas publiski pieejamiem objektiem. 4.5.3. Jauktas centra apbūves teritorija (JC86) 4.5.3.1. Pamatinformācija 84. Jauktas centra apbūves teritorija (JC) ir funkcionālā zona, ko nosaka teritorijai, kurā vēsturiski ir izveidojies plašs jauktu izmantošanu spektrs vai kas kalpo kā pilsētas, ciema vai apkaimes centrs, kā arī apbūves teritorijās, ko plānots attīstīt par šādiem centriem. 4.5.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 85. Biroju ēku apbūve (12001): apbūve, ko veido bankas, diplomātiskie dienesti, pašvaldības iestādes, valsts pārvaldes iestādes, sakaru nodaļas, radiostaciju un televīzijas centri, studijas un citi uzņēmumi, organizācijas un iestādes. 86. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido veikali, aptiekas, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, spēļu nami, kazino, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, t. sk. degvielas uzpildes stacijas, minimāla transporta apkopes servisa objekti (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātavas, elektromobiļu uzlādes stacijas). 87. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): apbūve, ko veido viesnīcas un dienesta viesnīcas. 88. Sporta būvju apbūve (12005): apbūve, ko veido ēkas sporta nodarbībām un sporta pasākumiem (piemēram, sporta zāles, slēgtie peldbaseini, segtie sporta laukumi). 89. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti laukumi, publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi un labiekārtojums. 4.5.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi 90. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas, pazemes garāžas, daudzstāvu autostāvvietas. 4.5.3.4. Apbūves parametri
3. Nenosaka 4.5.3.5. Citi noteikumi 97. Teritorijā plānoto apbūvi atļauts izvietot uz funkcionālās zonas robežas ar funkcionālo apakšzonu "Transporta infrastruktūra teritorija" (TR42), ēkas savstarpēji bloķējot. 98. Teritorijā atļautais papildizmantošanas veids nedrīkst pārsniegt 30 % no ēkas kopējās platības. 99. Ēkas pirmajā stāvā, kas robežojas ar Krasta ielu un plānoto ielu, paredzēt telpas publiski pieejamiem objektiem. 4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija Nenosaka 4.7. Transporta infrastruktūras teritorija 4.7.1. Transporta infrastruktūras teritorija (TR41) 4.7.1.1. Pamatinformācija 100. Transporta infrastruktūras teritorija (TR41) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu visu veidu transportlīdzekļu un gājēju satiksmei nepieciešamo infrastruktūru un inženiertehnisko apgādi. 4.7.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 101. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001): virszemes un pazemes inženiertīkli siltumenerģijas, elektroenerģijas, gāzes, elektronisko sakaru, ūdens, naftas produktu un citu resursu pārvadei, uzglabāšanai, sadalei un pievadei, ietverot aprīkojumu, iekārtas, ierīces un citas darbībai nepieciešamās būves (piemēram, cauruļvadi un kabeļi). 102. Transporta lineārā infrastruktūra (14002): ielas un citas kompleksas transporta inženierbūves, t. sk. tilti, estakādes, tuneļi un citas līdzīgas būves, kas veido lineāru transporta infrastruktūru. 4.7.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi Nenosaka 4.7.1.4. Apbūves parametri Nenosaka 4.7.1.5. Citi noteikumi Nenosaka 4.7.2. Transporta infrastruktūras teritorija (TR42) 4.7.2.1. Pamatinformācija 103. Transporta infrastruktūras teritorija (TR42) ir funkcionālā apakšzona, ko nosaka, lai primāri nodrošinātu lokālplānojuma teritoriju ar transportlīdzekļu stāvvietām un to funkcionēšanai nepieciešamo infrastruktūru un papildizmantošanām. 4.7.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 104. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001): virszemes un pazemes inženiertīkli, siltumenerģijas, elektroenerģijas, gāzes, elektronisko sakaru, ūdens, naftas produktu un citu resursu pārvadei, uzglabāšanai, sadalei un pievadei, ietverot aprīkojumu, iekārtas, ierīces un citas darbībai nepieciešamās būves (piemēram, cauruļvadi un kabeļi). 105. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): būves sauszemes un ūdens satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, t. sk. garāžas, atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas, stāvparki, daudzstāvu autostāvvietas, autotransporta apkopes objekti - autoservisi, speciālās mazgātavas u. tml. 4.7.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi 106. Biroju ēku apbūve (12001): apbūve, ko veido bankas, sakaru nodaļas, pasta, radiostaciju un televīzijas centri, studijas un citi uzņēmumi, organizācijas un iestādes. 107. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido veikali, aptiekas, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, t. sk. minimāla transporta apkopes servisa objekti (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātavas, elektromobiļu uzlādes stacijas). 4.7.2.4. Apbūves parametri
4. Nenosaka 4.7.2.5. Citi noteikumi 112. Teritorijā atļautie papildizmantošanas veidi nedrīkst pārsniegt 50 % no ēkas kopējās platības. Ēkas pirmajā stāvā, kas robežojas ar plānoto ielu, paredzēt telpas tirdzniecības vai pakalpojumu objektiem. 113. Teritorijā plānoto apbūvi atļauts izvietot uz funkcionālās zonas robežas ar funkcionālo apakšzonu "Jauktas centra apbūves teritorija" (JC86), ēkas savstarpēji bloķējot. 114. Iebrauktuves daudzstāvu autostāvvietā paredz gan no Krasta ielas, gan no plānotās ielas lokālplānojuma teritorijā. 4.7.3. Transporta infrastruktūras teritorija (TR43) 4.7.3.1. Pamatinformācija 115. Transporta infrastruktūras teritorija (TR43) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu gājēju un velosipēdu satiksmei nepieciešamo infrastruktūru, kā arī nodrošinātu Daugavas krastmalas attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un inženiertehnisko apgādi. Plānotā gājēju promenāde gar Daugavas krastmalu ir publiskās ārtelpas teritorija ar prioritāti gājējiem un velosipēdistiem, kas rezervēta, lai nodrošinātu piekļuvi Daugavas krastmalai. 4.7.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 116. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001): virszemes un pazemes inženiertīkli siltumenerģijas, elektroenerģijas, gāzes, elektronisko sakaru, ūdens un citu resursu pārvadei, uzglabāšanai, sadalei un pievadei, ietverot aprīkojumu, iekārtas, ierīces un citas darbībai nepieciešamās būves (piemēram, cauruļvadi un kabeļi). 117. Transporta lineārā infrastruktūra (14002): gājēju un velosipēdu ceļš, kas veido lineāru transporta infrastruktūru. 118. Lidostu un ostu apbūve (14005): hidrotehniskās būves, navigācijas iekārtas un upju kuģu piestātnes. 4.7.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi 119. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti. 120. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006). 121. Noliktavu apbūve (14004). 4.7.3.4. Apbūves parametri Nenosaka 4.7.3.5. Citi noteikumi 122. Daugavas krastmalas gājēju promenāde ir daļa no vienotas gājēju promenādes gar Daugavu, ko veido, izbūvē un labiekārto kā publiski pieejamu, nepārtrauktu ārtelpas joslu bez nožogojuma. Lokālplānojuma teritorijas ziemeļu daļā jāparedz tās savienojums un vienots labiekārtojums ar esošo gājēju promenādi un velosipēdu ceļu pie Salu tilta. 123. Plānotajai gājēju promenādei gar krastmalu izstrādājams vienota dizaina būvprojekts, nodrošinot publiski pieejamas un labiekārtotas krastmalas izveidi ne mazāk kā noteikto sarkano līniju platumā. Gājēju un velosipēdu ceļa (gājēju promenādes) kopējais platums - 6 m. 124. Gājēju promenāde vienlaicīgi jāizbūvē kā piebraucamais ceļš, vismaz 3,5 m platumā, ugunsdzēsības un glābšanas tehnikas piekļuves nodrošināšanai pie plānotajām daudzstāvu ēkām no Daugavas puses ugunsgrēka gadījumā, nodrošinot peldbūvju un kuģu piestātnes apkalpes transporta, kā arī glābšanas un operatīvā transporta pārvietošanos un piekļuvi ūdensmalai nepieciešamības gadījumā, ņemot vērā šo noteikumu 2. pielikumu "Iekšējās satiksmes organizācijas shēma". 125. Gar gājēju promenādi visā tās garumā ierīko vienota dizaina un gaismas spektra apgaismojumu, kas vērsts uz promenādes segumu un krastmalu. 4.8. Tehniskās apbūves teritorija Nenosaka 4.9. Dabas un apstādījumu teritorija Nenosaka 4.10. Mežu teritorija Nenosaka 4.11. Lauksaimniecības teritorija Nenosaka 4.12. Ūdeņu teritorija 4.12.1. Ūdeņu teritorija (Ū12) 4.12.1.1. Pamatinformācija 126. Ūdeņu teritorija (Ū) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai izplānotu un nodrošinātu racionālu un ilgtspējīgu ūdeņu resursu izmantošanu saimnieciskai darbībai, transportam, rekreācijai un vides aizsardzībai. 4.12.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi 127. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001): zemūdens inženierkomunikācijas un inženiertīkli, hidrobūves (piemēram, moli un viļņlauži) elektroenerģijas, elektronisko sakaru un citu resursu pārvadei, uzglabāšanai, sadalei un pievadei, ietverot aprīkojumu, iekārtas, ierīces un citas darbībai nepieciešamās būves (piemēram, cauruļvadi un kabeļi). 128. Transporta lineārā infrastruktūra (14002): kompleksas transporta inženierbūves, t. sk. tilti, estakādes un citas līdzīgas būves, kas veido lineāru transporta infrastruktūru. 129. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): būves ūdens satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai. 130. Ūdens telpas publiskā izmantošana (24003). 4.12.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi Nenosaka 4.12.1.4. Apbūves parametri Nenosaka 4.12.1.5. Citi noteikumi 131. Teritorijā atļauts: 131.1. ierīkot, novietot vai pietauvot stacionāri vai īslaicīgi noenkurotu peldošus labiekārtojuma elementus, platformas u. tml.; 131.2. veikt specializētas piestātnes izbūvi peldbūves ar publisku funkciju (vasaras kafejnīca, bārs u. tml. atpūtas un izklaides objekti) izvietošanai Daugavas līča akvatorijā; 131.3. ierīkot piestātni mazizmēra kuģošanas līdzekļiem Daugavas krastmalas taisnajā posmā. 132. Prasības peldbūvju izvietošanai: 132.1. peldbūves vizuālo izskatu un arhitektūru saskaņo ar Daugavas līča krastmalas labiekārtojumu un izmantotajiem materiāliem, nodrošinot ērtu piekļuvi no gājēju promenādes; 132.2. peldbūvi pieslēdz elektroapgādes tīklam; 132.3. ja peldbūves ekspluatācijas nodrošināšanai ir nepieciešama ūdensapgāde un kanalizācija un ja peldbūve funkcionāli nav saistīta ar objektu ūdensmalas tiešā tuvumā, peldbūve jāpieslēdz centralizētajam ūdensvada un kanalizācijas tīklam; 132.4. gadījumā, ja tehniski nav iespējama peldbūves tieša pieslēgšana pie centralizētā kanalizācijas tīkla, jānodrošina lokāla saimniecisko notekūdeņu savākšana, regulāra to izvešana un novadīšana centralizētajā saimnieciskās kanalizācijas sistēmā; 132.5. ja peldbūvei paredz sezonālu izmantošanu, projektā ņem vērā pavasara palu un vasaras/rudens plūdu ietekmi (palielināts straumes ātrums, ūdens līmeņa svārstības u. tml.) un norāda sezonas infrastruktūras novietnes; 132.6. projektā raksturo vizuālo stāvokli visām paredzētajām darbībām ūdens teritorijā vasaras un ziemas sezonā. Nosacījumus ietver attiecīgā objekta ekspluatācijas noteikumos; 132.7. peldbūvi nostiprina pie pāļiem vai atbilstošiem krasta balstiem. 5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem 5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem 5.1.1. Daugavas krastmalas gājēju promenāde (TIN139) 5.1.1.1. Pamatinformācija 133. Publiskās ārtelpas teritorija ar prioritāti gājējiem un velosipēdistiem, kas rezervēta, lai nodrošinātu Daugavas krastmalas labiekārtošanu un aizsardzību un piekļuvi ūdensmalai. 5.1.1.2. Apbūves parametri Nenosaka 5.1.1.3. Citi noteikumi 134. Aizliegts nožogot gājēju promenādi vai ar labiekārtojuma elementiem traucēt brīvu gājēju pārvietošanos gar krastmalu un piekļuvi ūdensmalai. 135. Krastmalas taisnajā posmā gar Daugavu jāveido labiekārtotas noejas pie ūdens un tauvošanās vietas, nodrošinot iespējas pietauvot mazizmēra kuģošanas līdzekļus un izkāpt krastā. 136. Visā lokālplānojuma teritorijā Daugavas krastmalu izbūvē kā mākslīgi stiprinātu krastmalu, ņemot vērā šo noteikumu 3. pielikumu "Gājēju promenādes un Daugavas krastmalas stiprinājumu principiālie risinājumi" un šādus nosacījumus: 136.1. krastmalas taisnajā posmā gar Daugavu, kas atrodas teritorijas funkcionālajās apakšzonās JC84 un JC85, ierīko slīpi stiprinātu krastmalu ar cieto segumu, stiprinot nogāzi un tās apakšējo daļu; 136.2. Daugavas līča krastmalas posmā, kas atrodas teritorijas funkcionālajā apakšzonā JC84, ierīko terasveida nogāzi ar kāpnēm, nodrošinot ērtu piekļuvi pie ūdensmalas un iespēju piekļūt ūdensmalai līča krastmalā visā garumā; 136.3. krastmalas posmā pie Salu tilta, kas atrodas teritorijas funkcionālajā apakšzonā TR41, nodrošina teritorijas labiekārtošanu un krastmalas izbūvi, to funkcionālu un tehniski savienojot ar esošo Ģenerāļa Radziņa krastmalas stiprinājumu un labiekārtojumu ārpus lokālplānojuma teritorijas. 5.1.2. Skatu koridors (TIN140) 5.1.2.1. Pamatinformācija 137. Publiskās ārtelpas teritorija, kas rezervēta, lai nodrošinātu nepieciešamos skatu koridorus uz Daugavu. 5.1.2.2. Apbūves parametri Nenosaka 5.1.2.3. Citi noteikumi 138. Lokālplānojuma grafiskajā daļā attēloto Skatu koridora (TIN140) teritoriju novietojums jāprecizē būvprojektā, veidojot atvērtu skatu no Krasta ielas vai plānotās ielas uz Daugavu un saglabājot Rīgas centra aerācijai nepieciešamos vēja koridorus starp plānoto ēku pamatapjomiem. 139. JC84 teritorijā noteiktā Skatu koridora (TIN140) daļā starp mazizmēra kuģošanas līdzekļu piestātni, peldbūvi un plānoto iekškvartāla ielu, ņemot vērā arī šo noteikumu 2. pielikumu "Iekšējās satiksmes organizācijas shēma", jānodrošina iespēja teritoriju izmantot nepieciešamo preču un aprīkojuma piegādei pie mazizmēra kuģošanas līdzekļu piestātnes un peldbūves, ja minēto preču un aprīkojuma piegāde nav iespējama citā veidā. 140. Teritorijā jānodrošina nepieciešamie gājēju satiksmes savienojumi starp Daugavas krastmalas gājēju promenādi, Krasta ielu un plānoto ielu, paredzot gājēju ceļus vismaz 3 m platumā. Pirmā stāva līmenī atļauts izvietot vējlauzes, apstādījumus un dažādus labiekārtojuma elementus, saglabājot teritorijas caurredzamību, vienlaicīgi mazinot vēja ietekmi publiskajā ārtelpā. 5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums Nenosaka 5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums Nenosaka 5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija Nenosaka 5.5. Ainaviski vērtīga teritorija Nenosaka 5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija Nenosaka 5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija Nenosaka 5.8. Degradēta teritorija Nenosaka 6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība 141. Lokālplānojuma īstenošanu veic, izstrādājot būvniecības dokumentāciju un veicot būvniecību, atbilstoši šī lokālplānojuma prasībām un risinājumiem. 142. Uzsākot būvniecības dokumentācijas izstrādi lokālplānojuma īstenošanas 1. kārtā, vienlaicīgi ar pirmās ēkas būvprojektu izstrādā lokālplānojuma teritorijas labiekārtojuma plānu, ietverot publiskās ārtelpas labiekārtojuma priekšlikumus, kas pilnveidojams turpmākajos būvprojektēšanas posmos, nemainot principiāli noteikto ēku un galveno labiekārtojuma elementu izvietojumu un kompozīciju. 143. Gadījumā, ja netiek īstenota plānotā apbūve atbilstoši šī lokālplānojuma risinājumiem, teritorijas turpmākās attīstības detalizācijai organizējams jauns arhitektūras konkurss un jāveic grozījumi lokālplānojumā, nodrošinot tā atbilstību konkursa rezultātā iegūtā arhitektūras meta risinājumiem. 144. Ēku un būvju būvniecību īsteno pa kārtām, ievērojot noteiktās lokālplānojuma īstenošanas kārtas. Lokālplānojuma teritorijā jāveic nepieciešamie transporta infrastruktūras uzlabojumi, nodrošinot autotransporta piekļuvi. Transporta infrastruktūras uzlabojumi jārealizē pa kārtām, ņemot vērā konkrēto infrastruktūru, plānotos un realizētos objektus. Vienā būves kārtā var tikt īstenota viena vai vairākas būves būvniecības dokumentācijā noteiktajā secībā: 144.1. lokālplānojuma īstenošanas 1. kārtā tiek realizēta plānotās apbūves daļa lokālplānojuma teritorijas funkcionālajā apakšzonā JC84, plānotā apbūve funkcionālajā zonā JC86 un daļa no plānotās daudzstāvu autostāvvietas funkcionālajā zonā TR42. Plānotajā apbūves teritorijā ar indeksu JC85 veic teritorijas minimālu labiekārtošanu, izlīdzinot melnzemi un atjaunojot zālāju, vienlaicīgi nodrošinot brīvu gājēju kustību un publisku piekļuvi Daugavas krastmalai; 144.2. vienlaicīgi ar lokālplānojuma īstenošanas 1. kārtā jāveic divu jaunu pieturvietu ierīkošana Krasta ielā, jāizbūvē jauns gājējiem un velosipēdistiem paredzēts Krasta ielas virszemes šķērsojums, nodrošinot lokālplānojuma teritorijas savienojumu ar Varšavas ielu, kā arī jāveic plānotās ielas būvniecība un inženiertīklu ierīkošana lokālplānojuma teritorijā; 144.3. lokālplānojuma īstenošanas 2. kārtā tiek realizēta plānotās apbūves daļa lokālplānojuma teritorijas funkcionālajā apakšzonā JC84 un daļa no plānotās daudzstāvu autostāvvietas funkcionālajā zonā TR42; 144.4. lokālplānojuma īstenošanas 2. kārtā jāveic plānotās gājēju promenādes posma un publiskā laukuma būvniecība un ierīkošana funkcionālajā apakšzonā JC84; 144.5. lokālplānojuma īstenošanas 2. kārtā pirms trešās kārtas īstenošanas vienlaicīgi ar daudzstāvu autostāvvietas būvniecību pilnā apjomā ir nepieciešams: 144.5.1. izveidot vietējo brauktuvi, kura savieno Salu tilta rampu ar Krasta ielu un no kuras ir iespējama iebraukšana/izbraukšana daudzstāvu autostāvvietā; 144.5.2. veikt esošās rampas, kas savieno Salu tiltu ar Krasta ielu (Dienvidu tilta virzienā), pārkārtošanu; 144.6. lokālplānojuma īstenošanas 3. kārtā tiek realizēta plānotā apbūve lokālplānojuma teritorijas funkcionālajā apakšzonā JC85; 144.7. lokālplānojuma īstenošanas 3. kārtā ir nepieciešams likvidēt esošo apgriešanās vietu Krasta ielā un izveidot jaunu apgriešanās vietu starp Salu tilta rampām. 145. Izstrādājot plānotā apbūves kompleksa daļas vai atsevišķas ēkas, vai inženierbūves būvniecības dokumentāciju, nosaka plānotās būves kārtu sadalījumu, precizē pazemes un virszemes būvapjomu izvietojumu, ņemot vērā šādus nosacījumus: 145.1. atsevišķā būves kārtā veic vairākām ēkām nepieciešamas kopīgas pazemes būves - transportlīdzekļu novietnes būvniecību, ja tas nepieciešams teritorijas turpmākās apbūves īstenošanai un transportlīdzekļu novietņu skaita nodrošināšanai; 145.2. pēc kopīgas pazemes būves būvprojekta īstenošanas, kā arī tad, ja tas nepieciešams apbūves kompleksa turpmākajai funkcionēšanai, veic zemes vienības sadali; 145.3. Daugavas krasta stiprinājuma un gājēju promenādes būvniecība un ierīkošana var tikt īstenota jebkurā no būves kārtām, bet ne vēlāk kā līdz ar attiecīgajam krastmalas posmam piegulošās ēkas nodošanu ekspluatācijā. 7. Citi nosacījumi/prasības 146. Aizsargjoslas lokālplānojuma teritorijā ir attēlotas saskaņā ar Aizsargjoslu likuma, Ministru kabineta noteikumu un Rīgas domes 2005. gada 20. decembra saistošo noteikumu Nr. 34 "Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi" prasībām. Esošās aizsargjoslas atbilstoši mēroga noteiktībai un plānoto ielu ekspluatācijas aizsargjoslas (sarkanās līnijas) ir noteiktas grafiskās daļas kartē "Teritorijas funkcionālais zonējums". Rīgas domes priekšsēdētāja p.i. V. Ķirsis Pielikumi1. pielikums. Apbūves izvietojuma zona
2. pielikums. Iekšējās satiksmes organizācijas shēma
3. pielikums. Gājēju promenādes un Daugavas krastmalas stiprinājumu principiālie risinājumi
4. pielikums. Publiskās ārtelpas izvietojuma shēma |
Tiesību akta pase
Nosaukums: Teritorijas starp Krasta ielu, Salu tiltu un Daugavu izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi
Statuss:
Spēkā esošs
Saistītie dokumenti
|
|
Šajā vietnē oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu sistematizācijas funkciju. Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas. |
Par Likumi.lv Aktualitātes Noderīgas saites Atsauksmēm Kontakti |
Mobilā versija Lietošanas noteikumi Privātuma politika Sīkdatnes |
|
