Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta rīkojums Nr. 397

Rīgā 2022. gada 31. maijā (prot. Nr. 29 46. §)
Par Sporta politikas pamatnostādnēm 2022.–2027. gadam

1. Atbalstīt Sporta politikas pamatnostādnes 2022.–2027. gadam (turpmāk – pamatnostādnes).

2. Noteikt Izglītības un zinātnes ministriju par atbildīgo institūciju pamatnostādņu īstenošanā, bet par līdzatbildīgajām institūcijām – Aizsardzības ministriju, Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Iekšlietu ministriju, Labklājības ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Veselības ministriju un Pārresoru koordinācijas centru. Minētajām institūcijām atbilstoši kompetencei nodrošināt  pamatnostādnēs noteikto uzdevumu īstenošanu.

3. Šā rīkojuma 2. punktā minētajām institūcijām pamatnostādnēs iekļautos pasākumus 2022. gadā īstenot no tām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, bet jautājumu par papildus nepieciešamo finansējumu turpmākajos gados izskatīt Ministru kabinetā kārtējā gada valsts budžeta sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

4. Pamatnostādnēs ietverto pasākumu īstenošanai papildus nepieciešamais finansējums nav ietverts Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam indikatīvajā projektu kopumā un likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam". Pasākumi, kuriem nepieciešams papildu finansējums, var tikt īstenoti, ja valsts budžeta sagatavošanas procesā tiks atbalstīts Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtais prioritāro pasākumu pieteikums. Pamatnostādņu īstenošanas procesā jāsamēro finansējuma nepieciešamība ar potenciāli pieejamo finansējumu, kā arī jāvērtē iespēja piesaistīt privāto finansējumu.

5. Izglītības un zinātnes ministrijai sagatavot un izglītības un zinātnes ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā:

5.1. līdz 2022. gada 31. decembrim – pamatnostādņu īstenošanas plānu 2023.–2027. gadam;

5.2. līdz 2025. gada 1. jūlijam – pamatnostādņu īstenošanas starpposma novērtējumu.

Ministru prezidenta pienākumu izpildītājs ‒ ārlietu ministrs E. Rinkēvičs

Izglītības un zinātnes ministre A. Muižniece
(Ministru kabineta
2022. gada 31. maija
rīkojums Nr. 397)
SPORTA POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2022.–2027. GADAM

2022

Satura rādītājs

Saīsinājumu saraksts

Terminu skaidrojums

Ievads

Sporta politikas pamatprincipi

Sporta politikas mērķis

Pamatnostādņu sasaiste ar citiem attīstības plānošanas dokumentiem un Latvijai saistošajiem starptautiskajiem tiesību aktiem un politikas plānošanas dokumentiem

Sporta politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji

Sporta politikas rīcības virzieni un uzdevumi

Saīsinājumu saraksts

ANO

Apvienoto Nāciju Organizācija
AM

Aizsardzības ministrija
ES

Eiropas Savienība
ELA

Eiropas Latviešu apvienība
EM

Ekonomikas ministrija
EUROSTAT

Eiropas Savienības statistikas birojs
FM

Finanšu ministrija
IAUI

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija
IKVD

Izglītības kvalitātes valsts dienests
IZM

Izglītības un zinātnes ministrija
IeM

Iekšlietu ministrija
LAB

Latvijas Antidopinga birojs
LASS

biedrība "Latvijas Augstskolu sporta savienība"
LDDK

biedrība "Latvijas Darba devēju konfederācija"
LIAA

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra
LKSSA

biedrība "Latvijas Komandu sporta spēļu asociācija"
LM

Labklājības ministrija
LNSF

biedrība "Latvijas Nedzirdīgo sporta federācija"
LNSP

Latvijas Nacionālā sporta padome
LOK

biedrība "Latvijas Olimpiskā komiteja"
LOV

sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Olimpiskā vienība"
LPK

biedrība "Latvijas Paralimpiskā komiteja"
LPF

biedrība "Latvijas Peldēšanas federācija"
LPS

Latvijas Pašvaldību savienība
LSFP

biedrība "Latvijas Sporta federāciju padome"
LSIIDP

biedrība "Latvijas Sporta izglītības iestāžu direktoru padome"
LSO

biedrība "Latvijas Speciālā olimpiāde"
LSPA

Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija
LTRK

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera
LTSA

biedrība "Latvijas Tautas sporta asociācija"
MK

Ministru kabinets
MSĢ

Murjāņu sporta ģimnāzija
NAP2027

Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam
NVO

nevalstiskās organizācijas
PVO

Pasaules Veselības organizācija
RSU

Rīgas Stradiņa universitāte
SIF

Sabiedrības integrācijas fonds
SOK

Starptautiskā Olimpiskā komiteja
SPK

Starptautiskā Paralimpiskā komiteja
SPKC

Slimību profilakses un kontroles centrs
VARAM

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
VISC

Valsts izglītības satura centrs
VM

Veselības ministrija

Terminu skaidrojums

Sporta politikas pamatnostādnēs 2022.–2027. gadam (turpmāk arī – Pamatnostādnes) lietotie termini atbilst Sporta likumā lietotajiem terminiem, ja Pamatnostādnēs nav formulēts citādi.

Augstu sasniegumu sports – jauniešu (sākot no 15 gadu vecuma)1, junioru, kadetu un pieaugušo un valsts izlases komandu kandidātu un dalībnieku gatavošanās, lai pārstāvētu valsti un piedalītos starptautiskajās sporta sacensībās ar mērķi sasniegt augstus rezultātus, un viss, kas saistīts ar mācību – treniņu darba un sacensību organizatorisko, metodisko, finansiālo, zinātnisko, medicīnisko, tehnisko u.c. nodrošinājumu atbilstoši augstu sasniegumu sporta kritērijiem.

Bērni – iedzīvotāju daļa vecumā no 3 gadiem līdz 12 gadiem, kuri veic fiziskās aktivitātes vai nodarbojas ar sportu kādā no izglītības iestādēm, tai skaitā pirmsskolas izglītības iestādēs, vispārējās izglītības iestādēs, profesionālās izglītības (tai skaitā profesionālās ievirzes sporta izglītības) iestādēs un speciālās izglītības iestādēs.

Cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem – iedzīvotāju daļa, kurām ir ilgstoši fiziski, garīgi, intelektuāli vai maņu traucējumi un kurām var būt saskaņā ar Invaliditātes likumu noteikta invaliditāte, kas mijiedarbībā ar dažādiem šķēršļiem var apgrūtināt pilnvērtīgu un efektīvu līdzdalību sportā.

Diaspora – visa vecuma ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojošie Latvijas pilsoņi, latvieši un citi, kam ir saikne ar Latviju, kā arī viņu ģimenes locekļi

Fiziskās aktivitātes – jebkura veida ķermeņa kustības, kuras rada skeleta muskuļi un kuru laikā tiek patērēta enerģija. Fiziskās aktivitātes raksturojošie lielumi: intensitāte (zema, vidēja, augsta), ilgums (min, stundas), biežums (reizes dienā, reizes nedēļā), fiziskās aktivitātes veids un saturs. PVO iesaka pieaugušajiem nodarboties ar mērenas intensitātes aerobajām fiziskajām aktivitātēm vismaz 150-300 minūtes vai ar augstas intensitātes aerobajām fiziskajām aktivitātēm vismaz 75-150 minūtes nedēļā. Bērniem un pusaudžiem tiek rekomendēts vismaz 60 minūtes mērenas līdz augstas intensitātes, lielākoties aerobas, fiziskās aktivitātes katru dienu, kā arī vismaz 3 reizes nedēļā ieteicams veikt augstas intensitātes, tostarp, muskuļus un kaulus stiprinošas fiziskās aktivitātes.

Infrastruktūra (sporta) – slēgtās vai atklātās būves, kuras ir valsts, pašvaldības vai privāto uzņēmēju pārvaldītas un kuras tiek izmantotas dažāda līmeņa mērķauditorijas sporta, treniņprocesa, sacensību, pasākumu un fizisko aktivitāšu nodrošināšanā; brīvpieejas brīvā laika atpūtas laukumi, pārgājienu takas, veloceļi, dažādas brīvā laika pavadīšanas vietas, kas tiek labiekārtotas un uzturētas ar mērķi veicināt sabiedrības iesaisti fizisko aktivitāšu veikšanā un veselības uzturēšanā.

Jaunieši – iedzīvotāju daļa vecumā no 13 gadiem līdz 25 gadiem2, kuri veic fiziskās aktivitātes vai nodarbojas ar sportu kādā no izglītības iestādēm, tai skaitā, vispārējās izglītības iestādēs, profesionālās izglītības (tai skaitā profesionālās ievirzes sporta izglītības) iestādēs vai speciālās izglītības iestādēs.

Olimpietis – sportists, kurš ir piedalījies Olimpiskajās spēlēs.

Paralimpietis – sportists ar invaliditāti, kurš ir piedalījies Paralimpiskajās spēlēs.

Parasportists – sportists ar invaliditāti, kurš gatavojas un piedalās sporta sacensībās, t.sk. Paralimpiskajās spēlēs.

Parasports – sports personām ar invaliditāti sporta veidos, kas ir iekļauti Paralimpisko spēļu programmā.

Pieaugušie – iedzīvotāju daļa vecumā no 26–65 gadiem, kuri veic fiziskās aktivitātes ar mērķi nostiprināt un uzlabot veselību, sekmēt fizisko un garīgo attīstību, aktīvu brīvā laika pavadīšanu, sociālo saskarsmi vai piedalīties sacensībās.

Pielāgotais sports – pielāgotas fiziskās aktivitātes rekreācijas un sacensību līmenī personām ar invaliditāti bez vecuma ierobežojuma ar mērķi sekmēt fizisko un garīgo spēju attīstību, veicināt sociālo integrāciju.

Prāta sports – prāta spēles un citi vingrinājumi, kuros pārsvarā ir intelektuāla darbība un sacensības bez vecuma ierobežojuma ar mērķi attīstīt prātu un sociālo saskarsmi.

Reģionālais olimpiskais centrs – vārdu salikums apzīmē esošos un plānošanas periodā tapušos olimpiskos sporta centrus. 2021. gadā tie bija: SIA "Cēsu Olimpiskais centrs", SIA "Daugavpils Olimpiskais centrs", SIA "Liepājas Olimpiskais centrs", SIA "Olimpiskais centrs "Limbaži"", SIA "Olimpiskais Sporta Centrs", SIA "Olimpiskais centrs "Ventspils"", SIA "Vidzemes Olimpiskais centrs", SIA "Zemgales Olimpiskais centrs" un SIA "Olimpiskais centrs Rēzekne".

Seniori – iedzīvotāju daļa vecumā virs 65 gadiem, kuri veic fiziskās aktivitātes ar mērķi nostiprināt un uzlabot veselību, sekmēt fizisko un garīgo attīstību, aktīvu brīvā laika pavadīšanu, sociālo saskarsmi vai piedalīties sacensībās.

Sports – visu veidu fiziskās aktivitātes, kuras veic komandas vai indivīds caur nejaušu vai organizētu piedalīšanos, un tās ir vērstas uz fiziskās un garīgās labsajūtas uzlabošanu, atpūtu, sociālo attiecību veidošanu vai rezultātu sasniegšanu jebkura līmeņa sporta sacensībās3.

Sporta integritāte – ētikas un vērtību izpausme, kas veicina sabiedrības uzticību sportam, ieskaitot godīgu un taisnīgu sniegumu, tā izcilību, kā arī rezultātus, ko neietekmē neētiskie uzlabojumi vai ārējās intereses. Sporta integritātes jautājums ietver tādus vārdus kā godīgums, uzticēšanās, sporta vērtības, ētika, morāle, pārliecība, cieņa un taisnīgums.

Sporta tehnoloģijas – inovācijas, zinātne, digitālie un tehniskie līdzekļi, kas visi kopā vai katrs atsevišķi tiek izmantoti, lai nodarbotos ar fiziskām aktivitātēm un sportu, paaugstinātu interesi par to, kā arī mērķu un rezultātu sasniegšanu iedzīvotāju fiziskās aktivitātēs un augstākā līmeņa sportā.

Studenti – iedzīvotāju daļa, kura studē kādā no augstākās izglītības iestādēm, tai skaitā koledžās, neatkarīgi no vecuma un kuri veic fiziskās aktivitātes ar mērķi nostiprināt un uzlabot veselību, sekmēt fizisko un garīgo attīstību, aktīvu brīvā laika pavadīšanu, sociālo saskarsmi vai piedalīties sacensībās.

Tautas sports – fiziskās aktivitātes un sporta sacensības, bez vecuma ierobežojuma ar mērķi veicināt, nostiprināt un uzlabot veselību, sekmēt fizisko un psihisko attīstību, aktīvu brīvā laika pavadīšanu, sociālo saskarsmi.

Veterānu sports – fiziskās aktivitātes un sporta sacensības iedzīvotāju daļai, kura nodarbojusies ar augstu sasniegumu sportu, bet tagad sportista karjeru ir noslēguši.

Ievads

Sporta politikas pamatnostādnes 2022.-2027. gadam ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka Latvijas sporta politiku turpmākajiem sešiem gadiem. Pamatnostādnes izstrādātas, lai, veicot nepieciešamās reformas, turpinātu iepriekšējos gados īstenoto sporta politiku, nodrošinātu sporta nozarē iepriekšējos gados veikto ieguldījumu pēctecību, kā arī aktualizētu jaunus izaicinājumus. Pamatnostādnes nosaka sporta politikas misiju, vīziju, vadmotīvu, mērķi, rīcības virzienus un uzdevumus, lai nodrošinātu NAP2027 noteikto mērķu sasniegšanu.

Veiksmīga sporta politika ne tikai sekmē sportiskos sasniegumus un veicina veselīgu dzīvesveidu, sniedz ekonomisko pienesumu tautsaimniecībai, bet arī spēcina iedzīvotāju patriotismu, spodrina Latvijas tēlu un atpazīstamību pasaulē un paaugstina starptautisko konkurētspēju. Savukārt daudzveidīgas fiziskās aktivitātes ne tikai sniedz fizisko un garīgo labsajūtu, bet arī uzlabo vispārējo veselības stāvokli, papildus veicinot sociālo integrāciju. Sporta nozares potenciāla izmantošanai Latvijā ne tikai jāatbalsta augstu sasniegumu sports, bet arī jāmotivē ikdienā visdažādākā vecuma iedzīvotāji pievērsties fiziskām aktivitātēm, tādā veidā sekmējot Eiropas Sporta hartas mērķa sasniegšanu: piedāvāt ikvienam iespēju iesaistīties sportā un īpaši – nodrošināt, lai visiem bērniem un jauniešiem būtu dota iespēja apgūt fiziskās audzināšanas izglītību un sporta pamatiemaņas, kā arī nodrošināt to, lai ikvienam būtu iespēja iesaistīties sportā un aktīvajā atpūtā drošā un veselīgā vidē.4

Latvijas augsto sasniegumu sportistu fiziskās spējas – spēks, izturība, ātrums, lokanība un veiklība – jau ir sasniegušas tik augstu līmeni, ka tālākai sportiskā snieguma uzlabošanai jārod vēl neapzinātas rezerves un jāgūst atbalsts inovatīvās tehnoloģijās, inventārā, metodēs un paņēmienos, tāpēc kā izaicinājums atzīmējami lietišķie pētījumi inženierzinātnēs un tehnoloģijās, kas spētu atbalstīt sportistus, ražojot inovatīvus materiālus. Vienlaikus jāgādā arī par sportistu fizisko un psiholoģisko noturību un sagatavotību, kur liela loma atvēlēta treneru kvalifikācijai un infrastruktūras nodrošinājumam, neaizmirstot par paaudžu nomaiņu, lai pārņemtu iesāktās sporta tradīcijas, starptautisko praksi un nestu Latvijas vārdu pasaulē.5

Mērķtiecīga sadarbība ar diasporu sportā ir augsta potenciāla virziens Latvijas sporta tradīciju kopšanai, attīstībai un sabiedrības veselībai. Tā var stiprināt plašāku kopienu, jaunu talantu, ieguldījumu, tūrisma un inovāciju piesaisti Latvijai.

Sporta nozarei ir jāpilnveido sporta piekļūstamība digitālajā vidē un augsto tehnoloģiju (high-tech) piesaiste fiziskām aktivitātēm. Inovācija sportā var radīt labvēlīgu ietekmi uz tautas sportu, uzlabot augstu sasniegumu sportistu treniņus un sasniegtos rezultātus, kā arī palīdzēt novērst būtisku sporta apdraudējumu, piemēram, manipulācijas ar sporta sacensībām un dopinga radītās problēmas.

Pamatnostādņu izstrāde aizsākās 2019. gada 5. jūlijā, kad, lai sagatavotu priekšlikumus sporta nozarei stratēģiski svarīgu lēmumu pieņemšanai, tika izveidota Sporta nozares attīstības darba grupa, iekļaujot tajā pārstāvjus no nozaru ministrijām, nevalstiskajām sporta organizācijām, pašvaldībām un citām sportā iesaistītajām organizācijām. Darba grupas ietvaros tika veikts un apstiprināts Sporta politikas pamatnostādņu 2014.–2020. gadam īstenošanas vidusposma (2014.–2018. gadā) novērtējums6, kurā iekļauts sporta nozares esošās situācijas apraksts un novērtējums, kā arī minēta definēto uzdevumu izpilde; apkopotie secinājumi un priekšlikumi turpmākai rīcībai ir ņemti vērā, izstrādājot Pamatnostādņu projektu jaunajam plānošanas periodam.

2020. gada 30. aprīlī visām ministrijām, kā arī nozīmīgākajām sportā iesaistītajām organizācijām tika lūgts sniegt sākotnējos priekšlikumus, katrā no rīcības virzieniem definējot izaicinājumus un piedāvātos risinājumus (uzdevumus), kā arī deleģēt pārstāvjus darba tematiskajās darba grupās. Pēc sākotnējo priekšlikumu apkopošanas katrā no rīcības virzieniem tika izveidotas ekspertu darba grupas, kuras strādāja Pamatnostādnēs iekļaujamos uzdevumus. Šie viedokļi, kā arī iepriekšējo pamatnostādņu īstenošanas novērtējums iespēju robežās ņemti vērā, izstrādājot šīs Pamatnostādnes.

Analizējot esošo sporta nozares finansēšanas un pārvaldības modeli, IZM ir identificējusi vairākus trūkumus, tai skaitā: nestabilitāte un neprognozējamība ilgtermiņā, regulāri papildus finansējuma pieprasījumi un līdzekļu pārdales, privātā sektora atbalsta neprognozējamība, sporta nozares atbalstam paredzētā publiskā finansējuma sadrumstalotība starp dažādām nozaru ministrijām, sazarota budžeta administrēšanas sistēma nevalstisko sporta organizāciju līmenī, nav noteikti no valsts budžeta prioritāri atbalstāmie sporta veidi (vismaz augstu sasniegumu sporta līmenī), atsevišķu funkciju un uzdevumu pārklāšanās u.tml.

Sporta politikas pamatnostādņu 2014.–2020. gadam īstenošanas vidusposma (2014.–2018. gadā) novērtējumā kā nākotnes izaicinājumi tika definēti:

1. pārskatīt sporta nozares finansēšanu, nodrošinot stabilu ilgtermiņa finansēšanas modeli un diskutējot par prioritāri atbalstāmajiem sporta veidiem augstu sniegumu sportā, tai skaitā paralimpiskajā kustībā;

2. pilnveidot sporta pārvaldības un infrastruktūras sistēmu, izvērtējot NVO deleģētās funkcijas un atbildību sporta nozares attīstībā, lai veicinātu jaunatnes sporta, tautas sporta, parasporta un pielāgotā sporta, kā arī augstu sniegumu sporta attīstību;

3. veicināt veselīgu dzīvesveidu un stiprināt tautas sporta attīstību, sākot ar sporta nodarbībām skolā.

Pamatnostādņu projekts 2020. gada 3. decembrī tika prezentēts Latvijas Nacionālās sporta padomes sēdē, kuras laikā padome lēma virzīt Pamatnostādnes sabiedriskai apspriešanai. Pamatnostādņu sabiedriskā apspriešana notika no 2020. gada 7.decembra līdz 2021. gada 7. janvārim. 2020. gada 30. decembrī Latvijas Sporta federāciju padome kopā ar IZM organizēja paneļdiskusiju par pamatnostādņu projektu, aicinot piedalīties gan sociālos partnerus, gan ikvienu interesentu. 2021. gada 13. janvārī Latvijas Pašvaldību savienība organizēja pamatnostādņu apspriešanu, iesaistot pašvaldību pārstāvjus. Sabiedriskās apspriešanas laikā tika saņemti vairāki simti priekšlikumu no vairāk kā 60 sociālajiem partneriem un organizācijām.

Nozīmīgākie izaicinājumi, kurus identificēja Pamatnostādņu izstrādes ekspertu grupas, ir šādi:

• nepietiekama Latvijas iedzīvotāju fiziskā aktivitāte un izpratne par fizisko aktivitāšu nozīmi veselības saglabāšanā un nostiprināšanā;

• nepietiekamas bērnu un jauniešu peldētprasmes un nepieciešamība peldētprasmes uzlabot, lai palielinātu bērnu un jauniešu iesaistīšanos veselību veicinošās aktivitātēs, kā arī lai veicinātu drošību uz ūdeņiem;

• fragmentācija sporta nozares attīstības plānošanā un skaidru prioritāšu noteikšana;

• talanti – to meklēšana, attīstīšana un noturēšana;

• sportistu sagatavošanas sistēmas pilnveidošana pēc profesionālās ievirzes sporta izglītības ieguves;

• nepietiekams sporta nozares finansējums;

• sazarota sporta pārvaldības un budžeta administrēšanas sistēma nevalstisko sporta organizāciju līmenī;

• profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu finansēšanas modeļa pilnveidošana un programmu īstenošanas kvalitātes un efektivitātes jautājums;

• nepietiekama cilvēku ar invaliditāti iesaiste pielāgotās fiziskās aktivitātēs;

• vienotas sporta infrastruktūras attīstības stratēģijas noteikšana;

• nevienmērīgs reģionālais pieprasījums sporta infrastruktūras izmantošanā;

• starptautisko sporta pasākumu nepietiekama sasaiste ar tūrismu un uzņēmējdarbības veicināšanu konkrētā teritorijā7;

• aizsargāt godprātīgumu un vērtības sportā;

• strādāt pie izejas stratēģijas sporta nozarē no Covid-19 pandēmijas un sporta nozares turpināšanas stratēģijas pandēmijas laikā, lai novērstu turpmākās krīzes un sagatavotos tām, tādējādi nodrošinot sporta nozares ilgtspējīgu attīstību un noturību.

Ņemot vērā faktu, ka Pamatnostādnes kā vienu no prioritāriem uzdevumiem paredz sporta nozares finansēšanas pārvaldības un administratīvās pārvaldības modeļa reformu, Pamatnostādņu sadaļā "Sporta politikas rīcības virzienu un uzdevumi" norādītās Atbildīgās institūcijas un Iesaistītās institūcijas pēc modeļa reformas tiks precizētas.

Pamatnostādņu projekts izskatīts arī Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas 2021. gada 12. maija sēdē, kurā tam pausts konceptuāls atbalsts.

Pamatnostādņu gala redakcija izskatīta Latvijas Nacionālās sporta padomes 2021. gada 9. decembra sēdē, kurā nolemts tās konceptuāli atbalstīt un izteikts aicinājums Ministru kabinetam tās apstiprināt.

Pamatnostādņu kopsavilkums

Pamatnostādnēs ir ietverti sporta politikas pamatprincipi, misija, vīzija, vadmotīvs, mērķi, apakšmērķi, politikas rezultāti un to rezultatīvie rādītāji, rīcības virzieni un pakārtotie uzdevumi sporta politikas mērķu sasniegšanai un problēmu risināšanai. Par prioritāru atzīstama bērnu un jauniešu sporta attīstība.

Pamatnostādnēs ietverto pasākumu īstenošanai papildus nepieciešamais finansējums nav ietverts Latvijas NAP2027 indikatīvajā projektu kopumā un likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam". Pasākumi, kuriem nepieciešams papildu finansējums, var tikt īstenoti, ja valsts budžeta sagatavošanas procesā tiks atbalstīts par pasākuma īstenošanu noteiktās atbildīgās ministrijas iesniegtais prioritāro pasākumu pieteikums. Pamatnostādņu īstenošanas procesā jāsamēro finansējuma nepieciešamība ar potenciāli pieejamo finansējumu, kā arī jāvērtē iespēja piesaistīt privāto finansējumu. Īstenojot Pamatnostādnēs minētos pasākumus, lai izpildītu nodefinētos uzdevumus sporta jomā, tie ir jāvērtē komercdarbības atbalsta kontroles kontekstā un gadījumos, kad publiskā finansējuma piešķīrums ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, tiks piemērotas komercdarbības atbalsta kontroles normas

Visas valsts, pašvaldības, t.sk. valsts kapitālsabiedrību un pašvaldības kapitālsabiedrību, un privātās struktūras, kā arī nevalstiskās sporta organizācijas tiek aicinātas cieši sadarboties Pamatnostādņu īstenošanā, lai nodrošinātu iespējas veselas, fiziski un garīgi attīstītas personības veidošanai un veicinātu Latvijas sabiedrības un valsts ilgtermiņa attīstību.

IZM izstrādās un līdz 2022. gada 31. decembrim izskatīšanai Ministru kabinetā tiks iesniegts Pamatnostādņu īstenošanas plāns 2023.-2027. gadam. Tāpat IZM izstrādās un līdz 2025. gada 1. jūlijam izskatīšanai Ministru kabinetā tiks iesniegts pamatnostādņu īstenošanas starpposma novērtējums.

Sporta politikas pamatprincipi

1. Vienlīdzības princips

Ikvienam ir tiesības nodarboties ar sportu un fiziskām aktivitātēm. Ir jārada iespējas katram indivīdam nodarboties ar fiziskām aktivitātēm un sportu bez jebkādas diskriminācijas, lai katram, kam ir interese un spējas, būtu dota iespēja uzlabot savu sasniegumu fizisko aktivitāšu jomā kā nolūkā uzlabot savu veselību, tā sasniegt augstas klases rezultātus.

Godīgas spēles un sporta integritātes saglabāšanas princips

Sporta izglītojošajā, organizatoriskajā un pārvaldības darbā jārūpējas par olimpisko ideālu un ētikas principu ievērošanu, kā arī jācīnās pret negodīgumu un dopinga lietošanu sportā, pret fizisku un emocionālu vardarbību.

3. Drošības princips, kas paredz, ka sporta pasākumi un sporta treniņi (nodarbības) noris drošā vidē un tos organizē un vada kvalificēti sporta darbinieki.

4. Labas pārvaldības princips

Sporta organizatoriskajā un pārvaldības darbā ir demokrātiskas pārvaldes struktūras, skaidri mērķi, taisnīgas procedūras, atklātība, sadarbība ar ieinteresētajām personām, efektīvs un ilgtspējīgs regulējums, kā arī skaidri pārraudzības un atbildības līmeņi.

5. Sistēmiskas pieejas princips

Sporta nozares attīstības plānošanā un ikdienas sporta organizatoriskajā un pārvaldības darbā nepieciešama nevis fragmentāra, bet sistēmiska pieeja. Sistēmisko pārmaiņu rezultātā sporta nozare darbojas koordinēti un ir efektīvāka.

6. Efektīvas un lietderīgas līdzekļu izmantošanas princips

Sporta nozarei pieejamie līdzekļi izmantojami maksimāli efektīvi un lietderīgi, lai panāktu pēc iespējas lielāku efektu uz sporta nozares attīstību.

7. Līdzekļu sadales un izlietojuma atklātuma princips – nodrošināt sporta finansējuma godīgu sadali saskaņā ar skaidri noteiktiem kritērijiem, kā arī pilnveidot kontroles sistēmu par sportam piešķirto līdzekļu izlietošanu atbilstoši tam paredzētam mērķim un noteiktiem rezultatīvajiem rādītājiem.

8. Bērnu un jauniešu pilnvērtīgas fiziskās attīstības nodrošināšanas princips – radīt iespējas katram bērnam un jaunietim apgūt nepieciešamās sporta pamatiemaņas un radīt apstākļus bērnu un jauniešu fizisko spēju pilnveidē.

9. Augstākās sporta meistarības un augstas klases sasniegumu sporta atbalstīšanas princips – radīt iespējas izcilu sasniegumu sportistiem pilnībā attīstīt viņu sportiskās un cilvēciskās spējas, apzināt talantīgus sportistus, nodrošināt viņiem iespēju trenēties un iegūt izglītību sporta meistarības paaugstināšanas nolūkos, kā arī rūpēties par viņu sabalansētu integrāciju sabiedrībā, attiecīgi attīstot viņu darba karjeras perspektīvas un medicīnisko uzraudzību aktīvo sporta gaitu laikā un pēc aktīvo sporta gaitu beigām.

10. Labvēlīgu sociālo un ekonomisko priekšnosacījumu princips – veicināt tādu sociālo un ekonomisko apstākļu veidošanos, kas nodrošinātu visiem iedzīvotājiem iespēju nodarboties ar sportu un fiziskām aktivitātēm, īpašu vērību veltot sociālajam riskam pakļautajām iedzīvotāju grupām un cilvēkiem ar invaliditāti.

11. Uz pierādījumiem balstītas sporta politikas izstrādes princips – veicināt faktos un datos balstītu sporta politiku, kā arī zinātniskās pētniecības darbus fizisko aktivitāšu un sporta jomā.

Sporta politikas mērķis

Sporta politikas misija ir vairāk fiziski un sportiski aktīvu cilvēku sportiskākai Latvijai.

Sporta politikas vīzija ir Godīga uz sporta nozares attīstību vērsta sporta sistēmas attīstība kā pamats sporta politikas īstenošanai.

Pamatnostādnēs definētais sporta politikas vadmotīvs ir – Sports dzīves kvalitātei un veselībai.

Pamatnostādņu izstrādes mērķis ir veicināt iedzīvotāju regulāru iesaisti fiziskās aktivitātēs, attīstīt talantus un radīt priekšnoteikumus izcilu rezultātu sasniegšanai sportā.

Pamatnostādnēs definētā sporta politikas mērķa sasniegšanai ir izvirzīti šādi apakšmērķi:

1. izveidot uz sistēmisku attīstību vērstu sporta nozares finansēšanas pārvaldības un administratīvās pārvaldības modeli;

2. sekmēt sporta infrastruktūras pieejamību un attīstību;8

3. veicināt visu iedzīvotāju fizisko aktivitāti un interesi sportā;

4. radīt konkurētspējīgu vidi augstu sasniegumu sporta attīstībai.9

Lai sasniegtu pamatnostādnēs definēto sporta politikas mērķi, ir noteikti šādi pamatnostādņu rīcības virzieni:

1. sporta nozares finansēšanas pārvaldības un administratīvās pārvaldības modeļa pilnveide;

2. sporta infrastruktūras attīstība;

3. sports aktīvai un veselai sabiedrībai;

4. sports izcilībai – jaunatnes sporta, talantu un augstu sasniegumu sporta attīstība.

Sporta politikas virzieni:

1. Bērnu un jauniešu sports – nodrošināt iespējas ikvienam bērnam un jaunietim iesaistīties sporta nodarbībās, piemērojot fizisko aktivitāšu veidus atbilstoši viņa fiziskajai sagatavotībai un interesēm10.

2. Tautas sports – nodrošināt iespēju ikvienam iedzīvotājam iesaistīties regulārās fiziskās aktivitātēs un veselību veicinošos sporta pasākumos, kā arī veidot iedzīvotāju izpratni par fizisko aktivitāšu nozīmi veselības saglabāšanā un nostiprināšanā.

3. Augstu sasniegumu sports – nodrošināt, lai augsta līmeņa sportisti un valsts izlases (tai skaitā komandu sporta spēlēs) varētu sagatavoties un startēt olimpiskajās spēlēs, pasaules spēlēs, pasaules un Eiropas čempionātos, pasaules līmeņa prāta sporta spēlēs (sporta spēļu kvalifikācijas turnīros un finālsacensībās).

Papildus minētajiem trim sporta politikas virzieniem ir arī caurviju virziens – Parasports un pielāgotais sports – kas paredz nodrošināt, lai personas ar invaliditāti varētu nodarboties ar sportu atbilstoši savām interesēm un spējām iesaistīties pielāgotās fiziskās aktivitātēs, kā arī nodrošināt atbalstu labāko sportistu ar invaliditāti sagatavošanai un dalībai Paralimpiskajās spēlēs, Nedzirdīgo spēlēs (Deaflympics), kā arī pasaules un Eiropas čempionātos.

No iepriekšminētajiem sporta politikas virzieniem par prioritāru atzīstama Bērnu un jauniešu sporta attīstība.

Sporta politikas mērķgrupas:

• bērni un jaunieši;

• ikviens iedzīvotājs, kurš nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm;

• ikviens iedzīvotājs, kuram ir interese par sporta norisi un tā aktivitātēm;

• augstu sasniegumu sportisti;

• sporta speciālisti;

• izcili bijušie sportisti, treneri, sporta darbinieki;

• personas ar invaliditāti, kuras tieši darbojas sporta klubos, pielāgotā sporta federācijās un sporta federācijās, kuras sadarbojas sportā ar LPK;

• personas, kuras sniedz materiālu atbalstu sporta nozares attīstībai;

• brīvprātīgie.

Pamatnostādņu sasaiste ar citiem attīstības plānošanas dokumentiem un Latvijai saistošajiem starptautiskajiem tiesību aktiem un politikas plānošanas dokumentiem

Galvenais sporta nozari reglamentējošais tiesību akts Latvijā ir Sporta likums11 (pieņemts 2002.gada 24. oktobrī), kas nosaka sporta organizēšanas un attīstības vispārīgos un tiesiskos pamatus, sporta organizāciju, valsts un pašvaldību institūciju savstarpējās attiecības, pamatuzdevumus sporta attīstībā un sporta finansēšanas pamatus, kā arī principus, kas ievērojami, iesaistoties starptautiskajā sporta kustībā. Tomēr bez Sporta likuma sporta nozarei būtiski jautājumi tiek risināti gan starptautiskos tiesību aktos, gan arī citu nozaru politikas plānošanas dokumentos.

Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027. gadam12 – galvenais vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments Latvijā un Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam (Latvija 2030) rīcības plāns, kam ir jākalpo par valsts attīstības ceļa karti vidējam termiņam. Latvijas Nacionālā attīstības plānā 2021.–2027. gadam kā viena no prioritātēm ir izvirzīta "Kultūra un sports aktīvai un pilnvērtīgai dzīvei" ar prioritātes mērķi "Ikvienam pieejams dinamisks kultūras un sporta pakalpojumu klāsts, kas ļauj attīstīt talantus un veidot spēcīgu Latvijas tēlu pasaulē", paredzot divus rīcības virzienus, kur pirmais rīcības virziens – "Cilvēku līdzdalība kultūras un sporta aktivitātēs" ar rīcības mērķi "Kultūras un fizisko aktivitāšu pieejamība visiem, paaugstinot Latvijas sabiedrības dzīves kvalitāti" un otrs rīcības virziens ir "Kultūras un sporta devums ilgtspējīgai sabiedrībai" ar rīcības mērķi "Kultūra un sports veicina Latvijas ekonomikas un sociālo izaugsmi, veidojot radošu un ilgtspējīgu Latvijas sabiedrību".

Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027.gadam – pamatnostādņu virsmērķis ir uzlabot Latvijas iedzīvotāju veselību, pagarinot labā veselībā nodzīvoto mūžu, novēršot priekšlaicīgu mirstību un mazinot nevienlīdzību veselības jomā. Pamatnostādnēs paredzēti arī pasākumi fizisko aktivitāšu veicināšanas jomā, tādējādi samazinot hronisko neinfekcijas slimību riska faktoru izplatību (aptaukošanās, mazkustīgs dzīvesveids u.c.) Latvijas sabiedrībā. Pamatnostādņu izstrādē notika starpministriju horizontālā sadarbība, jo Sporta politikas pamatnostādņu tvērums attiecībā uz veselīga un aktīva dzīvesveida paradumu nostiprināšanu sabiedrībā bija iekļauts arī Sabiedrības veselības pamatnostādnēs un tā kā minētie jautājumi abās pamatnostādnēs pārklājas, tad VM un IZM vienojās par atsevišķu rīcības virzienu iestrādi vienās vai otrās pamatnostādnēs. Pamatnostādņu rīcības ir savstarpēji papildinošas.

Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.–2027.gadam, Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.–2027.gadam ir noteikti būtiskākie jaunās reģionālās politikas principi un tematiskie virzieni. Viens no galvenajiem pamatnostādņu tematiskajiem virzieniem ietver pakalpojumu efektivitātes uzlabošanu, ar pakalpojumiem pamatnostādņu ietvaros tiek saprasti pakalpojumi, kas ir ietverti Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2013.-2019.gadam noteiktajā pakalpojumu "grozā" un kuri tiek iedalīti jomās "Kultūra", "Veselība", "Sociālie pakalpojumi un citi" un "Izglītība, zinātne, jaunatne un sports". Pašvaldībās ir spēkā arī vairāk kā 260 dažādu nozaru politiku plānošanas dokumentu, no kuriem izplatītākie ir plānošanas dokumenti šādās jomās: izglītības iestāžu tīkla attīstība, jaunatnes politika, ilgtspējīga enerģija, tūrisms, kultūra, sports un veselības veicināšana. Reģionālās politikas uzstādījumi sporta politikā tiks ņemti vērā, īstenojot Pamatnostādnēs ietvertos uzdevumus attiecībā uz sporta infrastruktūras attīstību, kā arī attiecībā uz sporta (it īpaši sporta izglītības) pakalpojumu sniegšanu pašvaldībās. Tāpat reģionālās politikas un sporta politikas sinerģija tiks nodrošināta, īstenojot pašvaldību autonomās funkcijas sportā – veicinot sporta attīstību, tostarp uzturot un attīstot pašvaldības sporta bāzes, atbalstot sportistu un sporta klubu (tai skaitā profesionālo sporta klubu) darbību un sniedzot atbalstu sporta pasākumu organizēšanai.

Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai", kuru virsmērķis ir nodrošināt kvalitatīvas izglītības iespējas visiem Latvijas iedzīvotājiem, lai veicinātu viņu potenciāla attīstību un īstenošanu visa mūža garumā un lai veidotu viņu spēju mainīties un atbildīgi vadīt pastāvīgās pārmaiņas sabiedrībā un tautsaimniecībā. Pamatnostādnēs ir izvirzīti četri savstarpēji saistīti izglītības attīstības mērķi: (1) augsti kvalificēti, kompetenti un uz izcilību orientēti pedagogi un akadēmiskais personāls; (2) mūsdienīgs, kvalitatīvs un uz darba tirgū augsti novērtētu prasmju attīstīšanu orientēts izglītības piedāvājums; (3) atbalsts ikviena izaugsmei; (4) ilgtspējīga un efektīva izglītības sistēmas un resursu pārvaldība.

Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2021.–2027.gadam – politikas uzdevums ir veidot tādu pētniecības un attīstības sistēmu, kas nodrošina cilvēkkapitāla, zināšanu, prasmju, kompetenču un tehnoloģiju ilgtspējīgu attīstību, tādējādi veicinot kvalitatīvas izglītības un prasmju ieguvi, sociālās un ekonomiskās labklājības un drošības paaugstināšanos, dzīves kvalitātes uzlabošanos un pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku. Viens no galvenajiem politikas fokusiem 2021.–2027. gada periodā ir palielināt Latvijas pētniecības un attīstības sistēmas ietekmi, kas rada pievienoto vērtību sociāli, tehnoloģiski, ekonomiski un kultūras ziņā bagātinošā veidā, veicinot gudras, veselīgas, atvērtas, tehnoloģiski attīstītas, sociāli iekļaujošas un valstiski atbildīgas sabiedrības veidošanos.

Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam – pamatnostādnes ir politikas ietvars, kas nodrošina nacionālās identitātes, pilsoniskas sabiedrības un integrācijas politikas pēctecību un Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027.gadam (turpmāk – NAP2027) noteikto mērķu un uzdevumu ieviešanu atbilstoši NAP2027 6.prioritātes "Vienota, droša un atvērta, sabiedrība" uzstādījumiem, mērķiem un uzdevumiem13.

Bērnu, jauniešu un ģimenes politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam – pamatnostādņu virsmērķis ir nabadzības risku un sociālās atstumtības mazināšana ģimenēm ar bērniem. Savukārt izvirzītā virsmērķa pakārtotie apakšmērķi ir vērsti uz ģimenēm ar bērniem draudzīga sabiedrības izveidi, kas veicina bērnu un jaunatnes labklājību, veselīgu attīstību un vienlīdzīgas iespējas, kā arī nodrošina, lai valsts politika būtu izsvērta, pēctecīga un visaptveroša bērnu un ģimenes labklājības, jaunatnes, veselības un tiesību aizsardzības jomā.

Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam – ietver pasākumus, lai attīstītu vienotus digitālus risinājumus un ieviestu jaunus efektīvus, sabiedrībai pieejamus pakalpojumus un infrastruktūru atbilstoši pasaules informācijas sabiedrības mērķiem un ES digitālā vienotā tirgus attīstības tendencēm, tai skaitā ietverot tādus aspektus kā digitālā pārvaldība, digitālie pakalpojumi, IKT arhitektūra, digitālā drošība, digitālās prasmes, tostarp racionālas un efektīvas digitālās infrastruktūras izveide tieslietu jomā – valsts nozīmes reģistru un to sniegto pakalpojumu attīstība (ieviešot mākslīgā intelekta un mašīntulkošanas rīkus utt.), datu drošības un datu pielietojuma risinājumus. Sinerģija ar tehnisko sporta veidu attīstību, lai atbilstoši lai atbilstoši Digitālās transformācijas pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam veicinātu jauniešu interesi par tehniskajām zināšanām (STEM nozare), profesionālo orientāciju, kā arī veicinātu inovācijas un tautsaimniecības izaugsmi. Pamatnostādņu rīcības būs papildinošas iepriekšminētajam pasākumam.

Eiropas Sporta harta – virzīta valdībām nolūkā veicināt sportu kā svarīgu cilvēka attīstības faktoru saskaņā ar Sporta ētikas kodeksā izklāstītajiem principiem. Hartas mērķis ir sniegt katram indivīdam iespēju iesaistīties sportā, un īpaši – nodrošināt to, lai visiem jauniem cilvēkiem būtu dota iespēja iegūt fizisko izglītību un sporta pamatiemaņas, kā arī nodrošināt to, lai ikvienam būtu iespēja iesaistīties sportā un fiziskajā atpūtā drošā un veselīgā vidē. Tāpat minētā harta nosaka pienākumu sadarbībā ar atbilstošajām sporta organizācijām nodrošināt, lai katram, kam ir intereses un spējas, būtu iespēja uzlabot savu sniegumu sportā un sasniegt augstu personīgo rezultātu līmeni vai sabiedriski atzītu izcilību sportā; aizsargāt un attīstīt sporta morālo un ētisko pamatu, sportā iesaistīto indivīdu cilvēcisko cieņu un drošību, panākot to, ka sports, sportisti un sportistes netiek izmantotas politisku, komerciālu un finansiālu mērķu sasniegšanai vai iesaistīti ļaunprātīgās vai pazemojošās darbībās, tai skaitā ļaunprātīgā medikamentu izmantošanā. Harta papildina ētiskos principus un politikas nostādnes, kuras izklāstītas Eiropas konvencijā par skatītāju vardarbību un rupju uzvedību sporta pasākumos, īpaši futbola sacensību laikā un 1989.gada 16.novembra Eiropas Padomes Antidopinga konvencijā Nr.135.

Olimpiskā harta – nosaka olimpisma pamatprincipus, normas un blakusnoteikumus, kurus ir pieņēmusi SOK. Tajā formulēti olimpiskās kustības mērķi, reglamentēta SOK darbība, kā arī olimpisko spēļu sagatavošanas un organizēšanas kārtība. Olimpiskā harta kalpo trim galvenajiem mērķiem:

• tā ir konstitucionālas dabas pirminstruments, kas nosaka un atgādina olimpisma pamatprincipus un būtiskās vērtības;

• tā ir SOK statūti;

• tā nosaka trīs galveno olimpiskās kustības sastāvdaļu – SOK, starptautisko federāciju un nacionālo olimpisko komiteju, kā arī olimpisko spēļu organizācijas komiteju – galvenās savstarpējās tiesības un pienākumus.

Paralimpiskā rokasgrāmata – dokumentu kopums, kas nosaka paralimpiskos pamatprincipus, likumus un to papildinājumus, kurus ir pieņēmusi SPK. Tajā formulēti paralipmiskās kustības mērķi, reglamentēta SPK darbība, kā arī paralimpisko spēļu sagatavošanas un organizēšanas kārtība. Minētie dokumenti reglamentē arī nosaka trīs galveno paralimpiskās kustības sastāvdaļu – SPK, starptautisko federāciju un nacionālo paralimpisko komiteju, kā arī paralipmisko spēļu organizēšanas komiteju – galvenās savstarpējās tiesības un pienākumus. Paralimpiskās kustības darbībā tiek piemēroti arī Olimpiskās hartas principi.

Sporta ētikas kodekss – veicina godīgu spēli starp bērniem un jauniešiem, izmantojot izglītojošus un preventīvus pasākumus, lai stiprinātu sporta ētiku. Sporta ētika veicina labās prakses izplatīšanu, lai veicinātu daudzveidību sportā un cīņu pret visa veida diskrimināciju. Katram bērnam un jaunietim ir tiesības nodarboties ar sportu un gūt gandarījumu no šīs pieredzes. Iestādēm un pieaugušajiem ir jābūt šo tiesību garantijai. Sporta ētikas kodekss attiecas uz visiem prasmju un tiekšanās līmeņiem, atpūtas aktivitātēm un arī sporta sacensībām.

Baltā grāmata par sportu – tās mērķis ir iesaistīt un tādējādi atbalstīt sportu citās ES politikas jomās un paredzēt nosacījumus labākai sporta pārvaldībai Eiropā, sniedzot norādījumus ES noteikumu piemērošanai. Baltās grāmatas par sportu galvenās vadlīnijas ir: sabiedrības veselības uzlabošana ar sporta un fizisko aktivitāšu palīdzību; spēku apvienošana dopinga apkarošanas jomā; sporta nozīmes veicināšana izglītības un apmācību jomā; brīvprātīgo kustības un aktīva pilsoniskuma veicināšana ar sportu; sporta potenciāla izmantošana attiecībā uz sociālo iekļaušanu, integrāciju un vienādām iespējām; rasisma un vardarbības novēršanas un apkarošanas pastiprināšana; virzība uz pierādījumiem balstītu sporta politiku; stabilāka valsts un pašvaldību atbalsta nodrošināšana sporta jomā; sporta savdabības izpratne; brīva pārvietošanās un valsts piederība; sportistu pārejas (ja nepastāvētu sportistu pārejas noteikumi, varētu tikt apdraudēta sporta sacensību integritāte); spēlētāju aģenti (cīņa pret korupciju); korupcija, naudas atmazgāšana un citi finanšu noziegumu veidi; nepilngadīgo aizsardzība; klubu licencēšanas sistēmas; plašsaziņas līdzekļi.

Eiropas paplašinātais nolīgums par sportu (EPAS) – ir paredzēta šādu uzdevumu izpilde:

• izstrādāt sporta politikas stratēģiju un noteikt attiecīgus standartus, kas atspoguļotu sporta nozīmi mūsdienu sabiedrībā, veicot to sadarbībā un dialogā ar visām iesaistītajām pusēm;

• veicināt un nodrošināt sporta politikas un standartu saskaņošanu dalībvalstīs un starp tām, lai arvien plašāk tiktu īstenota tāda sporta prakse, kas ir droša un respektē ētiskas normas;

• ierosināt politiku, kas vajadzīga, lai risinātu aktuālus jautājumus, kas ir saistīti ar starptautiskā sporta problēmām;

• sekmēt to, ka sports tiek attīstīts kā līdzeklis, kas veicina veselīgu dzīvesveidu.

Eiropas Savienības sporta darba plāns (2021.–2024. gads) – tā galvenie virzieni ir aizsargāt godprātīgumu un vērtības sportā, sporta sociālekonomiskā un vides dimensija, līdzdalības sportā un veselību veicinošu fizisko aktivitāšu popularizēšana. Sporta darba plānā ir noteikti arī galvenie mērķi:

• stiprināt uz taisnīgumu un vērtībām balstītu sportu Eiropas Savienībā;

• stiprināt sporta nozares atveseļošanu un noturību pret krīzēm pēc Covid-19 pandēmijas;

• atbalstīt ilgtspējīgu un uz pierādījumiem balstītu sporta politiku;

• palielināt dalību sportā un veselību veicinošās fiziskās aktivitātēs, lai popularizētu aktīvu un videi labvēlīgu dzīvesveidu, sociālo kohēziju un aktīvu pilsoniskumu;

• vecināt starpnozaru sadarbību un izpratni par sporta ietekmi uz citām ES politikas jomām;

• veikt turpmākus pasākumus saistībā ar iepriekšējiem trim ES sporta darba plāniem un citiem ar sportu saistītiem ES dokumentiem, piemēram, Padomes secinājumiem un rezolūcijām;

• turpināt zināšanu un pieredzes apmaiņu, kā arī dialogu un sadarbību ES līmenī ar sporta kustības pārstāvjiem un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām un iestādēm gan sporta un fiziskās aktivitātes jomā, gan ārpus tās.

Eiropas Parlamenta 2021. gada 23. novembra rezolūcija par ES politiku sporta jomā: novērtējums un iespējamā attīstība – dokuments ietver situācijas novērtējumu un sniedz redzējumu par nākotnes sporta politiku, kur tā tiek integrēta citās ES politikas jomās, vienlaikus uzsverot, ka ir jāstiprina iestāžu sadarbība un sadarbība ar ieinteresētajām personām sporta jomā. Rezolūcija ietver aicinājumus dalībvalstīm, EK un sporta organizācijām atbalstīt uz vērtībām balstītu Eiropas sporta modeli, kam galvenās iezīmes, biedrošanās brīvība, piramīdveida struktūra, atklāta paaugstināšanas un pazemināšanas sistēma, iedzīvotāju pieeja un solidaritāte, sporta loma valsts identitātē, kopienas veidošanā un struktūrās, kuru pamatā ir brīvprātīga darbība, cilvēktiesības, kā arī labas pārvaldības un demokrātijas principus.

Eiropas Parlamenta 2021. gada 10. februāra rezolūcija par Covid-19 ietekmi uz jauniešiem un sportu – dokuments ietver situācijas novērtējumu un sniedz redzējumu par nepieciešamajām darbībām un atbalsta mehānismiem ES sporta nozarei, kad pasaule ilgtermiņā atgūsies no Covid-19 pandēmijas, t.sk. tiek atrunāta sporta pasākumu drošība visos līmeņos, sportistu un sporta organizāciju labklājība vidējā termiņā. Īstermiņā tiek minēti pasākumi pielāgošanai, lai garantētu sportistu, līdzjutēju un personāla drošību sporta pasākumu norisē.

Antidopinga konvencija (1989. gada 16. novembra Eiropas Padomes Antidopinga konvencija Nr. 135) – tās mērķis ir veikt tālāku un spēcīgāku savstarpēji saskaņotu darbību, kas vērsta uz dopinga samazināšanu un pilnīgu likvidēšanu sportā, balstoties uz ētikas vērtībām un tiem praktiskajiem līdzekļiem, ko satur minētie dokumenti. Ieinteresētās puses nolūkā samazināt un pilnībā likvidēt dopinga pastāvēšanu sportā ir apņēmušās, ievērojot savas konstitucionālās prasības, veikt nepieciešamos pasākumus šīs Konvencijas noteikumu pielietošanai.

Starptautiskā konvencija pret dopingu sportā – tās mērķis, Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) stratēģijas un programmas fiziskās audzināšanas un sporta jomā ietvaros, ir veicināt dopinga nepieļaušanu sportā un cīņu pret to, lai to izskaustu pilnībā. Lai sasniegtu šajā konvencijā izvirzītos mērķus, dalībvalstīm:

• jāpieņem attiecīgi pasākumi nacionālajā un starptautiskajā līmenī, kuri atbilst kodeksa principiem;

• jāveicina visas starptautiskās sadarbības formas, kuru mērķis ir aizsargāt sportistus, sporta ētiku un nodrošināt informācijas apmaiņu par pētniecības rezultātiem;

• jāsekmē starptautiskā sadarbība starp dalībvalstīm un vadošajām organizācijām cīņā pret dopingu sportā, īpaši ar Pasaules Antidopinga aģentūru (WADA).

Eiropas Padomes Konvencijai par integrētu pieeju drošībai, aizsardzībai un pakalpojumiem futbola sacensībās un citos sporta pasākumos14 – tās mērķis ir nodrošināt, lai futbola sacensībās un citos sporta pasākumos cilvēki justos droši, aizsargāti un vide būtu labvēlīga. Šim nolūkam puses: vienojas par integrētu, daudzu organizāciju īstenotu un līdzsvarotu pieeju drošībai, aizsardzībai un pakalpojumiem labas vietējā, valsts un starptautiskā līmeņa partnerības un sadarbības garā;

• nodrošina, ka visas sabiedriskās un privātās organizācijas un citas ieinteresētās puses atzīst, ka drošību, aizsardzību un pakalpojumu sniegšanu nevar uztvert izolēti un katrs no šiem elementiem var tieši ietekmēt to, kā tiek nodrošināti divi pārējie elementi;

• ņem vērā labas prakses piemērus integrētas pieejas veidošanai drošības, aizsardzības un pakalpojumu sniegšanas jomā.

Eiropas Padomes Konvencija pret manipulācijām ar sporta sacensībām – tās nolūks ir apkarot manipulācijas ar sporta sacensībām, lai aizsargātu godīgumu sportā un sporta ētiku, ievērojot sporta autonomijas principu. Konvencijas dalībvalstīm jāpieņem tiesiskā regulējuma vai citi pasākumi, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu cīņu pret manipulācijām ar sporta sacensībām. Konvencijas galvenie mērķi:

• novērst valsts vai starptautiska līmeņa manipulācijas ar sporta sacensībām un pieņemt sankcijas pret šādām manipulācijām;

• veicināt valsts un starptautiska līmeņa sadarbību cīņā pret manipulācijām ar sporta sacensībām starp iesaistītajām sabiedriskajām iestādēm, kā arī ar organizācijām, kuras ir iesaistītas sportā un sporta derībās.

Starptautiskā konvencija pret aparteīdu sportā – tās mērķis ir ar visiem attiecīgajiem līdzekļiem īstenot politiku, lai izskaustu aparteīda praksi visos sporta veidos.

Eiropas Invalīdu sporta harta – tās mērķis ir veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka visas attiecīgās valsts iestādes un privātās organizācijas apzinās sporta un atpūtas vēlmes un vajadzības, tostarp izglītību visiem invalīdiem – ne tikai tiem, kuri ir fiziski vai garīgi invalīdi, bet arī tie, kuri cieš no organiskiem vai psihosomatiskiem traucējumiem.

ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām – lai personas ar invaliditāti vienlīdzīgi ar citiem varētu piedalīties atpūtas, brīvā laika un sporta pasākumos, nosaka dalībvalstu pienākumu veikt atbilstošus pasākumus:

• lai sekmētu un veicinātu personu ar invaliditāti pēc iespējas lielāku līdzdalību vispārēja profila sporta pasākumos visos līmeņos;

• lai nodrošinātu, ka personām ar invaliditāti ir iespējas organizēt un attīstīt personām ar invaliditāti paredzētus sporta un atpūtas pasākumus un tajos piedalīties, un šai nolūkā veicina, lai vienlīdzīgi ar citiem tiktu sniegta atbilstoša apmācība, sagatavošana un līdzekļi;

• lai nodrošinātu, ka personām ar invaliditāti ir pieejami sporta, atpūtas un tūrisma objekti;

• lai nodrošinātu, ka bērniem ar invaliditāti vienlīdzīgi ar citiem bērniem ir pieejama līdzdalība spēļu, atpūtas, brīvā laika un sporta pasākumos, tostarp pasākumos skolas sistēmas ietvaros;

• lai nodrošinātu, ka personām ar invaliditāti ir pieejami to personu pakalpojumi, kuras ir iesaistītas brīvā laika, tūrisma, atpūtas un sporta pasākumu organizēšanā.

Pasaules Veselības organizācijas Eiropas reģiona fizisko aktivitāšu stratēģija 2016. –2025.gadam.15

Šādus plānošanas reģionu teritorijas attīstības plānošanas dokumentus:

Rīgas plānošanas reģions:

Rīgas plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam.16 Sporta nozare nav virzīta par vienu no reģiona attīstības galvenajām prioritātēm dotajā dokumentā, attiecīgi netiek plānots veikt konkrētu pasākumu šīs nozares attīstībai.

Rīgas plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības programma plānošanas periodam 2014.–2020. gadam sporta nozarei paredzēja rīcības virziena "3.1. Fizisko aktivitāšu infrastruktūras attīstīšana pamata, vidējās un profesionālās izglītības iestāžu tīklā", attiecīgas rīcības: 3.1.1. Sporta infrastruktūras (stadioni, sporta laukumi, baseini u.c.) tīkla attīstība reģionā, nodrošinot pieejamību arī personām ar funkcionāliem traucējumiem; 3.1.2. Fizisko aktivitāšu un aktīva dzīvesveida veicināšana jauniešu vidū, tostarp jauniešiem ar funkcionāliem traucējumiem. Savukārt rīcības virzienā 4.4. "Tūrisma attīstība un mārketings reģiona starptautiskai atpazīstamībai" paredzēja šādas rīcības: 4.4.5. Piekrastes un iekšējo ūdenstilpņu izmantošana aktīvās atpūtas vajadzībām (ūdens tūrisma un sporta centru izveide); 4.4.6. Sporta un rekreācijas infrastruktūras attīstība un modernizācija. Nākamajam plānošanas periodam 2021.-2027.gadam Rīgas plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības programma ir izstrādes procesā un plānots turpināt esošās rīcības.

Latgales plānošanas reģions:

Latgales stratēģija 2030.17 Sporta nozares aspekti ir skatīti, kā daļa no darbības programmas "Latgales reģiona pievilcība"; programma ir vērsta uz Latgales un Latgales pilsētu popularizējošiem kultūras, sporta, biznesa un mārketinga pasākumiem un notikumiem.

Zemgales plānošanas reģions:

Zemgales plānošanas reģiona Ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2015 – 2030.18 Atsevišķi sporta nozare nav virzīta par vienu no reģiona attīstības galvenajām prioritātēm. Sports atsevišķi ir skatīts Reģionālas nozīmes attīstības centru sadaļā, kur atsevišķu pilsētu vai novadu vīzijas satur sporta nozares aspektus. Zemgales plānošanas reģiona attīstības programmu 2021.-2027. gadam ir izstrādes procesā un plānots veicināt iedzīvotāju fizisko aktivitāti un attīstīt, t.sk. atjaunot sporta infrastrukutūru.

Kurzemes plānošanas reģions:

Kurzemes plānošanas reģiona Ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2015–2030.19 Sporta nozare nav virzīta par vienu no reģiona attīstības galvenajām prioritātēm attiecīgi netiek plānots veikt konkrētu pasākumu šīs nozares attīstībai.

Vidzemes plānošanas reģions:

Vidzemes plānošanas reģiona Ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030.20 Sporta tūrisms ir daļa no reģiona ekonomiskās specializācijas "Rekreācija un ilgtspējīgs tūrisms", lai tiktu nodrošināta reģiona konkurētspēja un resursu pieejamība visā plānošanas reģiona ietvarā.

Sporta politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji

1. Politikas rezultāts (PR) – Sporta nozares finansēšanas pārvaldības un administratīvās pārvaldības modelis kļuvis efektīvāks un pārskatāmāks21

Rezultatīvais rādītājs (RR)

2020. gads
(bāzes gads)

2024.gads

2027.gads

1.1. Institūciju skaits, kuras ir iesaistītas valsts budžeta sadalē sporta nozarē. (avots: FM Izdevumu pārskatīšanas darba grupas sanāksmes attēls "Sporta finansēšanas shēma")

9

5

5

1.2. Vispārējie valdības izdevumi sportam (% no kopējiem vispārējās valdības izdevumiem) (avots: Eurostat)22

0,8

(2018)

0,9

1,1

1.3. Sporta nozarē nodarbināto īpatsvars (% no kopējā nodarbināto skaita) (avots: Eurostat)23

1,1

(2019)

1,2

1,4

 
2. Politikas rezultāts (PR) – Sporta infrastruktūra ir piekļūstama un pieejama24 ikvienam interesentam

Rezultatīvais rādītājs (RR)

2020. gads
(bāzes gads)

2024.gads

2027.gads

2.1. Saskaņā ar sporta infrastruktūras attīstības stratēģijas izstrādāto un atbalstīto jaunu ilgtspējīgu sporta infrastruktūras objektu projektu skaits (avots: IZM)

n/a

2

5

2.2. Saskaņā ar esošo sporta infrastruktūras objektu novērtējumu veikto objektu rekonstrukciju skaits atbilstoši ilgtspējības standartiem (avots: IZM)

n/a

6

10

2.3. Īstenoto publisko – privāto partnerības projektu skaits sporta infrastruktūras attīstības jomā (avots: IZM)

0

1

3

2.4. Valsts nozīmes sporta bāzes, kuras saņem dotāciju sporta bāzes saimnieciskās darbības nodrošināšanai (skaits) (avots: IZM)

6

10

10

 
3. Politikas rezultāts (PR) – Sports un fiziskās aktivitātes sekmē sabiedrības labklājību un veselību

Rezultatīvais rādītājs (RR)

2020. gads
(bāzes gads)

2024.gads

2027.gads

3.1. Latvijas iedzīvotāju īpatsvars (%), kas vismaz 1-2 reizes nedēļā nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm (avots: Eurobarometer)25

27

(2018)

32

35

3.2. Latvijas iedzīvotāju īpatsvars (%), kas nenodarbojas ar fiziskām aktivitātēm ikdienā (avots: Eurobarometer)26

56

(2018)

53

50

3.3. Iedzīvotāju (15–74 g.v.) īpatsvars (%), kas nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm – vismaz 30 min dienā 2 reizes nedēļā (avots: SPKC)27

25,427

(2018)

26,5

28

3.4. Iedzīvotāju (15-74 g.v.) īpatsvars ar lieko ķermeņa masu vai aptaukošanos (ĶMI virs 25), (%) (avots: Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums, SPKC)

58,7

(2018)

58

57,2

3.5. Liekā svara un aptaukošanās īpatsvars bērniem 7 gadu vecumā (%) (avots: Bērnu antropometrisko parametru un skolu vides pētījums, SPKC)

22,8

(2018)

21,8

20,5

3.6. Iedzīvotāju (virs 65 g.v.) īpatsvars (%), ar pietiekamu fizisko aktivitāšu līmeni, vīrieši un sievietes (avots: PVO)28

12%

(2018)

15%

15%

3.7. Tautas sporta un veterānu sporta pasākumos iesaistīto personu īpatsvars (%) no visu iedzīvotāju skaita (avots: LSFP; LTSA)

5,9

(2019)

6,1

6,3

3.8. Atzīto sporta federāciju aktivitātēs iesaistīto bērnu un jauniešu līdz 17 gadu vecumam īpatsvars (%) no visu bērnu un jauniešu skaita (avots: LSFP)

23,3

(2019)

25

27

3.9. Veikto pētījumu skaits sporta nozarē gadā (avots: IZM)29

3

(2016)

5

5

3.10. Iedzīvotāju īpatsvars (%), kas min invaliditātes vai slimības iemeslu kā šķērsli dalībai fiziskās aktivitātēs (avots: Eiropas Komisija)30

24 %

(2018)

22 %

20 %

3.11. Prāta spēļu dalībnieku skaits (avots: prāta sporta veidu federācijas)

4203

4500

4800

3.12. Respondenti, kas savā dzīves laikā ne reizi nav lietojuši sportā aizliegtās vielas (%) (avots: pētījums "Sabiedrības viedoklis par dopinga lietošanu sportā, 2019. gads", LAB)31

84

(2019)

87

90

3.13. Izglītojamo skaits sporta interešu izglītības programmās (avots; IZM)

44 786

(2021)

47 000

50 000

3.14. Pusaudžu (11, 13 un 15 g.v.) īpatsvars (%) , kuri katru dienu nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm vismaz stundu dienā (%) (avots: SPKC)32

18,8

(2018)

20

22

 
4. Politikas rezultāts (PR) – Augstu sasniegumu sporta attīstība noris konkurētspējīgā vidē un ir vērsta uz izcilību

Rezultatīvais rādītājs (RR)

2020. gads
(bāzes gads)

2024.gads

2027.gads

4.1. Latviju pārstāvošo sportistu skaits, kuri piedalās Eiropas un pasaules čempionātos pieaugušajiem, un tiem līdzvērtīgās sacensībās (gadā) (avots: LSFP)

6 654

(2019)

6900

7150

4.2. Latvijas sportistu skaits, kuri piedalās vasaras olimpiskajās spēlēs (avots: LOK)

33

(2021)

40

n/a

4.3. Latvijas sportistu skaits, kuri piedalās ziemas olimpiskajās spēlēs (avots: LOK)

57

(2022)

n/a

50

(2026)

4.4. Latvijas vieta medaļu kopvērtējumā, attiecinot vasaras Olimpiskajās spēlēs iegūto medaļu skaitu pret iedzīvotāju skaitu, kā arī pret 100 miljardu dolāru lielu IKP (avots: medalspercapita.com)

27

(2021)

>50

n/a

4.5. Latvijas vieta medaļu kopvērtējumā Attiecinot ziemas Olimpiskajās spēlēs iegūto medaļu skaitu pret iedzīvotāju skaitu, kā arī pret 100 miljardu dolāru lielu IKP (avots: medalspercapita.com)

13

(2022)

n/a

>30

(2026)

4.6. Latvijas paralimpiešu skaits, kuri piedalās vasaras paralimpiskajās spēlēs (avots: LPK)

7

(2021)

15

n/a

4.7. Latvijas paralimpiešu skaits, kuri piedalās ziemas paralimpiskajās spēlēs (avots: LPK)

5

(2022)

n/a

5

(2026)

4.8. Latvijas sportistu skaits vasaras un ziemas pasaules universiādēs (avots: LASS)

59

(2019)

63

70

4.9. Latvijā sarīkoto starptautisko sporta sacensību skaits (gadā) (avots: LSFP)33

143

(2019)

150

165

4.10. Latvijā rīkoto starptautisko sporta sacensību dalībnieku skaits (gadā) (avots: LSFP)34

27 015

(2019)

28 000

28 500

4.11. Latvijā rīkoto Latvijas čempionātu pieaugušajiem dalībnieku skaits (gadā) (avots: LSFP)

55 509

(2019)

58 000

61 000

4.12. Latvijā rīkoto Latvijas jaunatnes čempionātu dalībnieku skaits (gadā) (avots: LSFP)

75 382

(2019)

78 000

81 000

4.13. Sporta veidu skaits, kuros tiek īstenotas valsts finansētas profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas (avots: IZM)35

38

(2021)

42

45

4.14. Valsts finansēto profesionālās ievirzes sporta izglītības iestāžu skaits (avots: IZM)36

89

(2021)

95

100

4.15. Profesionālās ievirzes sporta izglītības iestāžu pedagogu (sporta treneru) skaits (avots: IZM)37

1 625

(2021)

1680

1720

4.16. Izglītojamo skaits profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēs, kas apgūst profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas (avots: IZM)38

44 695

(2021)

46 000

47 500

4.17.Valsts finansēto izglītojamo skaits profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēs, kas apgūst profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas (avots: IZM)

39 833

(2021)

41 000

42 500

4.18. Kopējais personu skaits, kurām ir tiesības strādāt par sporta speciālistu (treneri) (avots: LSFP)39

4 896

(2021)

5500

6000

4.19. Respondenti, kas labāku sportisko rezultātu sasniegšanai pēdējā gada laikā nav lietojuši nekādas aizliegtās vielas (%) (avots: pētījums "Sabiedrības viedoklis par dopinga lietošanu sportā, 2019. gads", LAB)

6440

(2019)

70

80

Sporta politikas rīcības virzieni un uzdevumi

1. Rīcības virziens: Sporta nozares finansēšanas pārvaldības un administratīvās pārvaldības modeļa pilnveide41

Uzdevums

Izpildes termiņš (gads)

Atbildīgā institūcija

Iesaistītās institūcijas

Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju

1.1. Izstrādāt jaunu Sporta likumu (vai grozījumus esošajā Sporta likumā), nosakot pilnveidotus sporta organizēšanas un attīstības vispārīgos un tiesiskos pamatus, sporta organizāciju, valsts un pašvaldību institūciju kompetenci un pamatuzdevumus sporta attīstībā, kā arī izveidojot jaunu sporta nozares finansēšanas pārvaldības un administratīvās pārvaldības modeli.

2023

IZM

LOK

LSFP

LPK

LPS

LKSSA

VM

VARAM

LAB

1.PR. (1.1.RR, 1.2.RR, 1.3.RR)

1.2. [PRIORITĀTE]42 Īstenot sporta nozares finansēšanas pārvaldības un administratīvās pārvaldības modeļa reformu, būtiski samazinot sporta nozarei paredzēto valsts budžeta līdzekļu administrēšanā iesaistīto organizāciju skaitu (nodrošinot, ka sporta federācija pamatdarbības finansējumu saņem no vienas organizācijas ar vienu līgumu), kā arī stiprinot atzītās sporta federācijas lomu sporta veidam paredzēto valsts budžeta līdzekļu pārvaldībā.

2022.-2023.

IZM

LOK

LSFP

LPK

LKSSA

1.PR. (1.1.RR, 1.2.RR, 1.3.RR)

1.3. [PRIORITĀTE] Sporta finansēšanas modelī ietvert uz Pamatnostādnēs definētajām prioritātēm sportā balstītu pieeju un noteikt to atbalstīšanas mehānismu.

2022.-2023.

IZM

LOK

LSFP

LPK

LKSSA

1.PR. (1.1.RR, 1.2.RR, 1.3.RR)

1.4. Veikt izvērtējumu par paplašinātām iespējām sporta nozarei piesaistīt papildu finansēšanas avotus no plānotajiem kārtējā gada valsts budžeta ieņēmumiem, piemēram, no akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ieņēmumiem no izložu nodokļa un azartspēļu nodokļa, kā arī veicināt privātā kapitāla finansēšanas avotu piesaisti sporta nozarei un izvērtēt Valsts sporta fonda izveides nepieciešamību.

2023

IZM

FM

VM

LOK

LSFP

LPK

LKSSA

LDDK

LTRK

1.PR. (1.1.RR, 1.2.RR, 1.3.RR)

1.5. Turpināt attīstīt valsts mēroga sporta atbalsta izlozes, kas paredz, ka daļa no valsts mēroga izložu organizēšanas peļņas tiek novirzīta sabiedriski nozīmīgiem mērķiem sporta nozares programmām.

2022.-2027.

FM

VAS "Latvijas Loto"

LOK

1.PR. (1.1.RR, 1.2.RR, 1.3.RR)

1.6. Veikt izvērtējumu par iespēju paplašināt sporta un fizisko aktivitāšu izmaksu kompensēšanas mehānismus, piemēram, iesniedzot gadskārtējo iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarāciju, lai sports un fiziskās aktivitātes tiktu padarītas finansiāli pieejamākas.

2023

IZM

FM

LDDK

LTRK

1.PR. (1.2.RR)

1.7. Izveidot vienotu Valsts sporta reģistru, apkopojot un interaktīvā veidā nodrošinot informāciju par sportā iesaistīto personu skaitu dažādos līmeņos, kas nodarbojās atzītās sporta federācijās un citās sporta organizācijās un iestādēs, sporta izglītības programmām, sporta speciālistiem, sporta bāzēm, piešķirto publisko (tai skaitā pašvaldību) un sporta organizāciju papildus piesaistīto finansējumu, citu statistisko informāciju, kā arī nodrošinot nepieciešamo datu ieguvi valsts sporta budžeta finansējuma aprēķināšanai. Nodrošināt iespēju reģistru izmantot arī sporta pakalpojumu un infrastruktūras kartēšanai un reģionālās koordinēšanas sistēmas izveidošanai, lai attīstītu un efektīvi izmantotu sporta infrastruktūru un investētu jaunas infrastruktūras radīšanā.

2023.-2027.

IZM

VARAM

LSFP

LOK

LPK

LKSSA

LPS

1.PR. (1.1.RR, 1.2.RR, 1.3.RR)

1.8. [PRIORITĀTE] Pārskatīt un pilnveidot kritēriju sistēmu sporta organizāciju finansēšanai no valsts budžeta līdzekļiem, tai skaitā iekļaujot finansējuma saņēmējam pienākumu ikdienas darbā nodrošināt labas pārvaldības principus un sociālo atbildību noteiktā ietvarā.

2022

IZM

LOK

LSFP

LPK

LKSSA

1.PR. (1.1.RR, 1.2.RR, 1.3.RR)

 
2. Rīcības virziens: Sporta infrastruktūras attīstība

Uzdevums

Izpildes termiņš (gads)

Atbildīgā institūcija

Iesaistītās institūcijas

Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju

2.1. Veikt esošās sporta infrastruktūras nozīmīguma un ietekmes novērtējumu, identificējot valsts nozīmes sporta bāzes, definējot prioritāri atbalstāmo sporta infrastruktūras objektu finansiālā atbalsta mehānismu, ar mērķi veicināt objektu ilgtspējību, noslodzi un ekonomiski pamatotu darbību.

2022.

IZM

FM

VARAM, Pašvaldības

LOK

LSFP

2.PR. (2.2.RR, 2.4.RR)

2.2. [PRIORITĀTE] Izstrādāt un īstenot sporta infrastruktūras attīstības stratēģiju (par atbalstu būvniecībai un uzturēšanai) saskaņā ar datu analīzi un pieejamajiem finanšu resursiem, veicinot sporta infrastruktūras ilgtspēju un ekonomiski pamatotu darbību.43

2023. (izstrāde)

2024.-2027. (īstenošana)

IZM

Pašvaldības

VARAM

NVO

2.PR. (2.1.RR, 2.2.RR, 2.3.RR, 2.4.RR)

2.3. Finansiāli atbalstīt valsts nozīmes sporta bāzu, tai skaitā pakāpeniski arī reģionālo olimpisko centru, uzturēšanu (piešķirot dotācijas no valsts budžeta) saskaņā ar pārskatīto sporta infrastruktūras objektu datu bāzi un darbības novērtējumu, veicinot objektu ilgtspējību un ekonomiski pamatotu darbību, izstrādājot vidēja termiņa atbalsta plānu. Nostiprināt reģionālo olimpisko centru juridisko statusu un noteikt to darbības ilgtermiņa mērķus.44

2022.-2027.

IZM

FM

VARAM

Pašvaldības

LOK

2.PR. (2.4.RR)

2.4. Pilnveidot valsts pārvaldībā esošo sporta bāzu45 pārvaldību, nodrošinot pārvaldības funkciju centralizāciju, kā arī izveidojot Konsultatīvo padomi ar sporta organizāciju līdzdalību.

2022

IZM

Valsts pārvaldībā esošās sporta bāzes

2.PR. (2.1.RR, 2.3.RR)

2.5. Izstrādāt publiskās un privātās partnerības sadarbības modeli ar mērķi sekmēt privāta un publiska kapitāla investēšanu sporta infrastruktūras attīstības veicināšanā.

2024

IZM

FM

VARAM

Pašvaldības

2.PR. (2.3.RR)

2.6. Atbalstīt pašvaldībās esošās sporta infrastruktūras pielāgošanu, atjaunošanu brīvpieejai, kā arī brīvpieejas sporta laukumu izveidi, saskaņā ar sporta infrastruktūras attīstības stratēģiju.

2023.-2027.

VARAM

IZM

Pašvaldības

2.PR. (2.1.RR)

 
3. Rīcības virziens: Sports un fiziskās aktivitātes aktīvai un veselai sabiedrībai

Uzdevums

Izpildes termiņš (gads)

Atbildīgā institūcija

Iesaistītās institūcijas

Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju

3.1. [PRIORITĀTE] Nodrošināt sporta interešu izglītības programmu pieejamību visās vispārējās izglītības iestādēs, lai pēc pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmās ietverto mācību stundu beigām 1.-12.klašu audzēkņi varētu nodarboties ar fiziskām aktivitātēm.

2023.-2027.

IZM

VISC

Pašvaldības

Vispārējās izglītības iestādes

3.PR. (3.1.RR, 3.2.RR, 3.3.RR, 3.5.RR, 3.13.RR, 3.14.RR)

3.2. [PRIORITĀTE] Īstenot programmu "Drošība uz ūdens": izstrādāt un ieviest mācību saturu vispārējās izglītības iestādēs peldēšanas prasmes un ūdens kompetences apmācībai ("ūdens kompetences" programma), vienlaikus nodrošinot divu gadu ūdens kompetences programmas ieviešanu un apguvi vispārējās izglītības iestāžu sākumskolas audzēkņiem, nodrošinot valsts finansējumu.46

2023.-2027.

IZM

VISC

VM

SPKC

Pašvaldības

Vispārējās izglītības iestādes

LPF

3.PR. (3.1.RR, 3.2.RR )

3.3. Finansiāli atbalstīt sporta nodarbību ieviešanu visu augstskolu dienas nodaļu 1. un 2. kursa studentiem ar kredītpunktu vai bez kredītpunktu piešķiršanas, vai ar novērtējumu (ieskaitīts vai neieskaitīts).

2024.-2027.

IZM

Augstskolas un koledžas

LASS

3.PR. (3.1.RR, 3.2.RR, 3.3.RR, 3.4.RR)

3.4. Nodrošināt pirmsskolas un vispārējās izglītības iestāžu sporta skolotājiem profesionālās pilnveides kursus mācību jomas "Veselība un fiziskās aktivitātes" satura īstenošanai un sporta aktivitāšu organizēšanai bērniem un jauniešiem, tai skaitā uz kustību vērstas vides integrēšanu mācību procesā un vērtību audzināšanu caur sporta aktivitātēm.

2023.-2027.

VISC

VM

LAB

Pašvaldības Pirmsskolas un vispārējās, speciālās izglītības iestādes

NVO

3.PR. (3.1.RR, 3.2.RR, 3.4.RR, 3.5. RR, 3,14,RR)

3.5. [PRIORITĀTE] Finansējuma piešķiršanas kritēriju izveide, tai skaitā pēc dalībnieku skaita, un sistemātisks finansiāls atbalsts sporta un aktīva dzīvesveida pasākumu organizēšanai bērniem, jauniešiem, studentiem, pieaugušajiem, senioriem un cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, veicinot iekļaujošas un sociāli atbildīgas sporta nozares attīstību.47

2023.-2027.

IZM

Pašvaldības

LSFP

LOK

LTSA

Atzītās sporta federācijas

NVO

ELA

3.PR. (3.1.RR, 3.2.RR, 3.3.RR, 3.4.RR, 3.5.RR, 3.6.RR, 3.7.RR, 3.8.RR, 3.10.RR.,3.11.RR,3.14.RR)

3.6. Veikt pētījumus (tai skaitā Valsts pētījumu programmas sportā ietvaros) bērnu un jauniešu, studentu, tautas sporta, senioru sporta, prāta sporta, parasporta un pielāgotā sporta jomā.48

2023.-2027.

IZM

LSPA

LM

VM

SPKC

LAB

LSFP

LPK

3.PR. (3.9.RR,3.12.RR)

3.7. Īstenot pasākumus iedzīvotāju iesaistei brīvprātīgajā darbā sporta nozarē.49

2023.-2027.

IZM

NVO

LSFP

LOK

Pašvaldības

LM

SIF

3.PR. (3.7.RR)

3.8. Nodrošināt Latvijas sporta vēsturisko vērtību pieejamību sabiedrībai, kā arī veicināt inovatīvu tehnoloģiju un risinājumu izstrādi sporta un fiziskām aktivitātēm bērnu, jauniešu, studentu, pieaugušo, senioru un cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem mērķauditorijām un sniegt finansiālu atbalstu izvēlēto ideju realizēšanai.50

2022.-2027.

LSM

IZM

LSFP

EM

LIAA

ELA

3.PR. (3.1.RR, 3.2.RR)

3.9. Izveidot un finansiāli atbalstīt metodiskā darba atbalsta materiālus sporta izglītībā.

2022.-2027.

VISC

IZM

LSPA

LSIIDP

3.PR. (3.1.RR, 3.2.RR, 3.13.RR)

3.10. Stiprināt sadarbību ar diasporu, lai piesaistītu jaunos talantus, veicinātu ieguldījumus, starptautisko sadarbību un inovācijas, kā arī atbalstīt tautas sporta tradīciju kopšanu diasporā.51

2022.-2027.

IZM

ELA

Diasporas organizācijas

Atzītās sporta federācijas

LSFP

LOK

3.PR. (3.1.RR, 3.2.RR)

 
4. Rīcības virziens: Sports izcilībai – jaunatnes sporta, talantu un augstu sasniegumu sporta attīstība

Uzdevums

Izpildes termiņš (gads)

Atbildīgā institūcija

Iesaistītās institūcijas

Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju

4.1. [PRIORITĀTE] Finansiāli atbalstīt talantīgo jauniešu un pieaugušo sportistu un valsts izlašu (tai skaitā komandu sporta spēlēs) sagatavošanos un dalību olimpiskajās spēlēs, pasaules un Eiropas čempionātos (arī atlases turnīros), kā arī citos pielīdzināmos sporta pasākumos.52

2022.-2027.

IZM

IeM

AM

LOK

LSFP

Atzītās sporta federācijas

Pašvaldības

4.PR (4.1.RR, 4.2. RR, 4.3.RR, 4.4.RR, 4.5.RR, 4.8.RR)

4.2. [PRIORITĀTE] Finansiāli atbalstīt talantīgo jauniešu un pieaugušo sportistu ar invaliditāti un valsts izlašu (tai skaitā komandu sporta spēles) sagatavošanos un dalību paralimpiskajās spēlēs, Eiropas un pasaules čempionātos (arī atlases turnīros), kā arī citos pielīdzināmos sporta pasākumos.53

2022.-2027.

IZM

LM

LPK

Pielāgotā sporta federācijas

LNSF

LSO

LSFP

Sporta federācijas

Pašvaldības

4.PR. (4.6.RR, 4.7.RR)

4.3. Veicināt atzīto sporta federāciju darbību Latvijas čempionātu un citu valstiska mēroga sporta sacensību organizēšanā visās vecuma grupās.54

2022.-2027.

IZM

LSFP

Atzītās sporta federācijas

4.PR. (4.9.RR, 4.11.RR,4.12.RR.)

4.4. Stiprināt atzīto sporta federāciju vadošo lomu augstas klases sasniegumu sporta programmu īstenošanā, kā arī līdzdarbību tām atbilstošo profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu izstrādē un īstenošanas uzraudzībā.55

2022.-2027.

IZM

Pašvaldības

LSFP

LOK

LSIIDP

Atzītās sporta federācijas

4.PR. (4.13.RR, 4.14.RR, 4.15.RR, 4.16.RR, 4.17.RR)

4.5. Veicināt sporta nozarē iesaistīto izpratni par sporta integritātes un godīgas spēles principiem, antidopingu, kā arī vēršanos pret manipulācijām sportā.

2022.-2027.

IZM

LAB

LOK

LSFP

Atzītās sporta federācijas

Izglītības iestādes

IAUI

4.PR. (4.19.RR)

4.6. [PRIORITĀTE] Nodrošināt valsts līdzfinansējumu treneru atalgojumam profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu īstenošanai, vienlaikus pilnveidojot dotāciju sadales kārtību un kritērijus, kā arī paaugstinot profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu īstenošanas kvalitāti un efektivitāti, t.sk. veikt profesionālās ievirzes sporta izglītības iestāžu sistēmas mērķu, uzdevumu, funkciju un ietekmes izvērtējumu un izstrādāt vidēja termiņa attīstības plānu.56

2022.-2027.

IZM

Pašvaldības

LSFP

LSIIDP

IKVD

Atzītās sporta federācijas

4.PR. (4.14.RR, 4.15.RR, 4.16.RR, 4.17.RR)

4.7. Pilnveidot sporta speciālistu (treneru) tālākizglītības programmu īstenošanu un kvalifikācijas paaugstināšanu, sporta speciālistu (treneru) sertifikācijas sistēmu un kontroles kārtību, kā arī normatīvajos aktos paredzēt administratīvo atbildību par sporta speciālistu sertifikāciju noteikumu neievērošanu (gan darba devējam, gan darbiniekam).

2023.

IZM

IKVD

LSPA

LSFP

NVO

RSU

4.PR. (4.18.RR)

4.8. Finansiāli atbalstīt starptautisku sporta pasākumu (tai skaitā nacionālas nozīmes starptautisku sporta pasākumu) un nacionālas nozīmes komplekso sporta pasākumu jauniešiem un pieaugušajiem organizēšanu Latvijā, nodrošinot atbalsta mehānismus no valsts budžeta, nosakot prioritāros sporta pasākumus un atbalsta apmērus, ilgtermiņā pēc vienotiem kritērijiem plānojot starptautisko sporta pasākumu norisi 2-3 gadu periodā, kā arī piesaistīt starptautisko pasākumu organizēšanai privāto kapitālu, tādejādi veicinot tūrismu un uzņēmējdarbību.57

2022.-2027.

IZM

EM

LIAA

LOK

LSFP

Atzītās sporta federācijas

4.PR. (4.10.RR, 4.11.RR)

4.9. Nodrošināt pietiekamu dopinga kontroļu pasākumu skaitu, dopinga kontroļu pieprasīšanā līdzdarbojoties sporta federācijām, kā arī veicināt antidopinga izglītošanu sporta jomā.

2022.-2027.

LAB

VM

IZM

LOV

LSIIDP

Atzītās sporta federācijas

LSPA

Pašvaldības

4.PR. (4.17.RR)

4.10. Ieviest jaunu sistēmu naudas balvu piešķiršanai par izciliem sasniegumiem sportā, kā arī pilnveidot un pārskatīt atbalsta sistēmu bijušajiem izciliem sportistiem, treneriem un sporta darbiniekiem.

2022.-2027.

IZM

LOK

LSFP

LPK

LOSF

4.PR (4.1.RR, 4.2. RR, 4.3.RR, 4.4.RR, 4.5.RR, 4.6.RR, 4.7.RR)

4.11. Veicināt sporta tehnoloģiju izmantošanu augstu sasniegumu sportā un izcilu rezultātu sasniegšanā, tai skaitā atbalstot sportistu (it īpaši profesionālās ievirzes sporta izglītības iestāžu audzēkņu) un sporta darbinieku, sportistu atbalsta personāla un sporta treneru digitālo prasmju regulāru pielietošanu, radot izpratni par sporta tehnoloģiju nozīmīgumu mūsdienu sportā; ieviest jauno sportistu izaugsmes novērtēšanas sistēmu, izmantojot informācijas tehnoloģijas, veicināt sporta zinātnes un pētniecības platformas izveidi un starpdisciplinārus sporta zinātnes pētījumus (tai skaitā Valsts pētījumu programmas sportā ietvaros), radot inovācijas.58

2023.-2027.

IZM

EM

LIAA

LOK

LSFP

LSPA

VARAM

LOV

NVO

ELA

Profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādes

IT nozares un augsto tehnoloģiju uzņēmumi

Atzītās sporta federācijas

4.PR. (4.1.RR., 4.4.RR, 4.5.RR, 4.15.RR,4.18.RR)

4.12. Pilnveidot sportistu atlases kritērijus uzņemšanai valsts finansētajās sportistu atbalsta programmās (tai skaitā jaunatnes sporta atbalsta programmām, paralimpiskajiem sporta veidiem un parasportistiem), piemērojot tos katra sporta veida un sportista individuālajai sacensību un treniņprocesa specifikai, orientējot uz izcilu rezultātu sasniegšanu ilgtermiņā.

2023

LOK

LPK

IZM

LSPA

4.PR. (4.1.RR, 4.2.RR,4.3.RR,4.4.RR, 4.5.RR, 4.6.RR, 4.7.RR)

4.13. Pilnveidot MSĢ darbību (pirms tam izvērtējot attīstāmo sporta veidu efektivitāti un audzēkņu potenciālu izcilu rezultātu sasniegšanai sportā), kā arī sadarbībā ar augstākās izglītības iestādēm piedāvājot duālās karjeras iespējas.59

2022.-2027.

IZM

MSĢ

LOK

LSPA

Atzītās sporta federācijas

4.PR. (4.1,RR, 4.2.RR, 4.3.RR, 4.4.RR, 4.5.RR, 4.8.RR)

4.14. Pilnveidot profesionālu sportistu sporta darbības tiesisko regulējumu (tai skaitā darba tiesību jomā) atbilstoši profesionāla sportista darbības specifikai.

2022.-2023.

IZM

LM

LOK

LSFP

LKSSA

4.PR. (4.1,RR, 4.2.RR, 4.3.RR, 4.6.RR, 4.7.RR)

4.15. Pilnveidot un stiprināt profesionālu sportistu un citu augstas klases sportistu sociālo aizsardzību.

2023.-2027.

IZM

LOK

LM

4.PR. (4.1,RR, 4.2.RR, 4.3.RR, 4.6.RR, 4.7.RR)

4.16. Izveidot sistēmu augstas klases sportistu atbalstam iekšlietu un aizsardzības resoros, kā arī veicināt duālo karjeru sportā.

2023.-2027.

IZM

IeM

AM

LOK

LSFP

4.PR (4.1.RR, 4.2. RR, 4.3.RR)

4.17. Atbalstīt sporta stipendiju piešķiršanu, veicinot duālo karjeru sportā.60

2022.-2027.

IZM

LSFP

Augstskolas un koledžas

4.PR (4.1.RR, 4.2. RR, 4.3.RR, 4.6.RR, 4.7.RR., 4.8.RR)

4.18. Veicināt Augstas klases sportistu sagatavošanas centru sistēmas tālāku attīstību, vienlaikus palielinot atzīto sporta federāciju lomu atbalsta programmas īstenošanā.

2022.-2027.

IZM

Atzītās sporta federācijas

LOK

Pašvaldības

4.PR (4.1.RR, 4.2. RR, 4.3.RR, 4.8.RR)

 
1 Ir atsevišķi sporta veidi, kuros vecums 14 – 15 gadi nav uzskatāms par sākumu augstu sasniegumu sportam, tam ir jābūt jau no 12 gadu vecuma. Jaunatnes likumā par jauniešiem tiek uzskatīta iedzīvotāju daļa vecumā no 13 – 25 gadiem.

2 Jaunatnes likuma 1. pants https://likumi.lv/ta/id/175920-jaunatnes-likums

3 Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas sniegto definīciju "sports" ir augstas intensitātes fiziskā aktivitāte. Attiecībā uz tautas sportu biežāk būtu akcentējama fizisko aktivitāšu veicināšana iedzīvotājiem.

4 NAP2027 [358]

5 NAP2027 [375]

6 Pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/api/file/file9175156752398507002.docx

7 Sasaiste ar NAP2027 [359]

8 Sasaiste ar NAP2027 [380]

9 Sasaiste ar NAP2027 [375] un [372]

10 Iespēju nodrošināšanā pašvaldības ir tiesīgas ņemt vērā tās administratīvajā teritorijā pieejamo sporta infrastruktūru un sporta tradīcijas.

11 https://likumi.lv/ta/id/68294-sporta-likums

12 Pieejamas: https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/NAP2027_apstiprin%C4%81ts%20Saeim%C4%81_1.pdf

13 Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027.gadam" (NAP2027) (apstiprināts ar 2020.gada 2.jūlija Saeimas lēmumu). Pieejams: https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/NAP2027_apstiprin%C4%81ts%20Saeim%C4%81.pdf

14 Pieejams https://likumi.lv/ta/id/80495-par-eiropas-konvenciju-par-skatitaju-parkapumiem-un-rupju-uzvedibu-sporta-pasakumos-un-ipasi-futbola-sacensibu-laika

15 https://www.euro.who.int/__data/assets/pdf_file/0014/311360/Physical-activity-strategy-2016-2025.pdf

16 http://rpr.gov.lv/wp-content/uploads/2017/12/RPR-Ilgtspejigas-attistibas-strategija_2014-2030.pdf

17 https://lpr.gov.lv/wp-content/uploads/2011/lpr-planosanas-dokumenti/Latgales_strategija_2030_apstiprinata_01.12.2010.pdf

18 https://www.zemgale.lv/attistibas-planosana/planosanas-dokumenti/category/34-zpr-ilgtspejigas-attistibas-strategija-2015-2030

19 https://www.kurzemesregions.lv/wp-content/uploads/2018/11/Kurzeme-2030.pdf

20 http://jauna.vidzeme.lv/upload/VIDZEMES_PLANOSANAS_REGIONA_ILGTSPEJIGAS_ATTISTIBAS_STRATEGIJA.pdf

21 Sasaiste ar NAP2027 [380]

22 Naudas izteiksmē 93.4 miljoni euro. Avots: https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/gov_10a_exp$DV_584/default/table?lang=en

23 https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php?title=File:T2_Sport_employment,_2014_and_2019.png

24 Sasaiste ar NAP2027 [380] un pasākumu nr.433 Ar "pieejamību" saprotot, ka infrastruktūra ir pielāgota pieprasījumam saskaņā ar ēkas tehniskā nodrošinājuma vajadzībām un iespējām, tā ir piemērota dažādu līmeņu un mērķauditorijas ar sportu saistītu sacensību, pasākumu realizācijā, treniņprocesu un fizisko aktivitāšu nodrošināšanā, tā ir fiziski pieejama cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī infrastruktūras izmantotājs ir spējīgs apmaksāt infrastruktūras izmantošanu un tās sniegtos pakalpojumus, iegādāties inventāru vai to nomāt; infrastruktūra ir pieejama no ekonomisko iespēju aspekta visiem sabiedrības sociāliem slāņiem, infrastruktūras objekti ir ērti un ātri sasniedzami izmantojot apkārt esošo infrastruktūru, kā arī infrastruktūra ir vienmērīgi izvietota Latvijas teritorijā saskaņā ar iedzīvotāju blīvuma rādītājiem.

25 https://europa.eu/eurobarometer/api/deliverable/download/file?deliverableId=65307

26 https://europa.eu/eurobarometer/api/deliverable/download/file?deliverableId=65307

27 SPKC pētījums "Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums, 2018" ; Sasaiste ar NAP2027 [365]

28 PVO pētījums "Physical activity factsheets for the 28 European Union member states of the whole European region" (2018) https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/NAP2027_apstiprin%C4%81ts%20Saeim%C4%81_1.pdf

29 Sasaiste ar NAP2027 [371]

30 A report to European Comission Mapping on Access to Sport for People with Disabilities (2018)

31 http://petijumi.mk.gov.lv/node/3189

32 SPKC pētījums " Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījums

33 Sasaiste ar NAP2027 [378, 379, 380 un 384]

34 Sasaiste ar NAP2027 [378, 379, 380 un 384]

35 Sasaiste ar NAP2027 [385]

36 Sasaiste ar NAP2027 [385]

37 Sasaiste ar NAP2027 [385]

38 Sasaiste ar NAP2027 [385]

39 Sasaiste ar NAP2027 [385]

40 http://petijumi.mk.gov.lv/node/3189

41 Sasaiste ar NAP2027 [381]

42 Ierobežoto finansiālo līdzekļu un citu apstākļu ietekmes rezultātā, uzdevumi, kuru izpilde ir prioritāra attiecīgajā rīcības virzienā, ir ar piezīmi iekavās [PRIORITĀTE]

43 Sasaiste ar NAP2027 [380] un pasākumu nr.433

44 Sasaiste ar NAP2027 [380] un pasākumu nr.433

45 SIA "Bobsleja un kamaniņu trase "Sigulda"", SIA "Tenisa centrs "Lielupe"" SIA "Sporta centrs "Mežaparks"" un VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"".

46 Sasaiste ar NAP2027 [442]

47 Sasaiste ar NAP2027 [367]

48 Sasaiste ar NAP2027 [140 un 375] un pasākumu nr. 382

49 Sasaiste ar NAP2027 [368]

50 Sasaiste ar NAP2027 [140, 370 un 375]

51 Sasaiste ar NAP2027 [370]

52 Sasaiste ar NAP2027 [381] un pasākumu nr. 434

53 Sasaiste ar NAP2027 [385 un 369] un pasākumu nr. 434.

54 Sasaiste ar NAP2027 [314] un pasākumu nr. 435.

55 Sasaiste ar NAP2027 [385] un pasākumu nr. 436.

56 Sasaiste ar NAP2027 [369 un 371]

57 Sasaiste ar NAP2027 [359, 378, 379 un 384] un pasākumu 435.

58 Sasaiste ar NAP2027 [140 un 375] un pasākumu nr. 382

59 Sasaiste ar NAP2027 [375 un 385] un pasākumu nr. 436

60 Sasaiste ar NAP2027 [375 un 385] un pasākumu nr. 436

Izglītības un zinātnes ministre A. Muižniece
1. pielikums
Sporta politikas pamatnostādnēm 2022.–2027. gadam
VI. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetiem

Kopsavilkums par pamatnostādnēs iekļauto uzdevumu īstenošanai nepieciešamo finansējumu

    

EUR

   

Numerācija

Finansējuma avots

Finansējums kopā

Plānotais finansējums

Indikatīvais papildu nepieciešamais finansējums

Piezīmes

Sasaiste ar valsts budžeta programmu/
apakšprogrammu

NAP2027

2022

2023

2024

2022

2023

2024

2025

2026

2027

 Finansējums kopā

230 461 471

37 127 703

37 350 702

36 292 406

0

22 982 132

25 427 132

25 427 132

22 927 132

22 927 132

   
 Pašvaldību budžets

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 Privātais sektors

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 VTBIL, kopā

230 461 471

37 127 703

37 350 702

36 292 406

0

22 982 132

25 427 132

25 427 132

22 927 132

22 927 132

   
 - valsts pamatfunkciju īstenošana

230 461 471

37 127 703

37 350 702

36 292 406

0

22 982 132

25 427 132

25 427 132

22 927 132

22 927 132

   
 - ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 Informatīvi    
 Sadalījumā pa budžeta resoriem    
 15. Izglītības un zinātnes ministrija

228 961 471

37 127 703

37 350 702

36 292 406

0

22 682 132

25 127 132

25 127 132

22 627 132

22 627 132

   
 - valsts pamatfunkciju īstenošana

228 961 471

37 127 703

37 350 702

36 292 406

0

22 682 132

25 127 132

25 127 132

22 627 132

22 627 132

   
 - ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 21. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

1 500 000

0

0

0

0

300 000

300 000

300 000

300 000

300 000

   
 - valsts pamatfunkciju īstenošana

1 500 000

0

0

0

0

300 000

300 000

300 000

300 000

300 000

   
 - ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
1. Rīcības virziens: Sporta nozares finansēšanas pārvaldības un administratīvās pārvaldības modeļa pilnveide   
 Finansējums kopā

3 030 000

375 000

375 000

0

0

500 000

445 000

445 000

445 000

445 000

   
 Pašvaldību budžets

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 Privātais sektors

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 VTBIL, kopā

3 030 000

375 000

375 000

0

0

500 000

445 000

445 000

445 000

445 000

   
 - valsts pamatfunkciju īstenošana

3 030 000

375 000

375 000

0

0

500 000

445 000

445 000

445 000

445 000

   
 - ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 Informatīvi   
 Sadalījumā pa budžeta resoriem   
 15. Izglītības un zinātnes ministrija

3 030 000

375 000

375 000

0

0

500 000

445 000

445 000

445 000

445 000

   
 - valsts pamatfunkciju īstenošana

3 030 000

375 000

375 000

0

0

500 000

445 000

445 000

445 000

445 000

   
 - ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
1.1. Izstrādāt jaunu Sporta likumu (vai grozījumus esošajā Sporta likumā), nosakot pilnveidotus sporta organizēšanas un attīstības vispārīgos un tiesiskos pamatus, sporta organizāciju, valsts un pašvaldību institūciju kompetenci un pamatuzdevumus sporta attīstībā, kā arī izveidojot jaunu sporta nozares finansēšanas pārvaldības un administratīvās pārvaldības modeli.Esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros97.01.00 Ministrijas centrālā aparāta darbības nodrošināšana 
1.2. Īstenot sporta nozares finansēšanas pārvaldības un administratīvās pārvaldības modeļa reformu, būtiski samazinot sporta nozarei paredzēto valsts budžeta līdzekļu administrēšanā iesaistīto organizāciju skaitu (nodrošinot, ka sporta federācija pamatdarbības finansējumu saņem no vienas organizācijas ar vienu līgumu), kā arī stiprinot atzītās sporta federācijas lomu sporta veidam paredzēto valsts budžeta līdzekļu pārvaldībā.Esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros97.01.00 Ministrijas centrālā aparāta darbības nodrošināšana 
1.3. Sporta finansēšanas modelī ietvert uz Pamatnostādnēs definētajām prioritātēm sportā balstītu pieeju un noteikt to atbalstīšanas mehānismu.Esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros97.01.00 Ministrijas centrālā aparāta darbības nodrošināšana 
1.4. Veikt izvērtējumu par paplašinātām iespējām sporta nozarei piesaistīt papildu finansēšanas avotus no plānotajiem kārtējā gada valsts budžeta ieņēmumiem, piemēram, no akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ieņēmumiem no izložu nodokļa un azartspēļu nodokļa, kā arī veicināt privātā kapitāla finansēšanas avotu piesaisti sporta nozarei un izvērtēt Valsts sporta fonda izveides nepieciešamību.Izvērtējuma un priekšlikumu izstrāde tiks veikta esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros (97.01.00), savukārt iespējamā priekšlikumu īstenošanas fiskālā ietekme tika norādīta attiecīgo tiesību aktu projektu anotācijā97.01.00 Ministrijas centrālā aparāta darbības nodrošināšana 
1.5. Turpināt attīstīt valsts mēroga sporta atbalsta izlozes, kas paredz, ka daļa no valsts mēroga izložu organizēšanas peļņas tiek novirzīta sabiedriski nozīmīgiem mērķiem sporta nozares programmām.No VAS "Latvijas Loto" dividendēm projektu "Sporto visa klase" un "Personības akadēmija" īstenošanai finansējums 2022.gadā un 2023. gadā jau paredzēts, bet par 2024. gadu (un turpmākiem) jālemj kārtējā gada valsts budžeta sagatavošanas un izskatīšanas procesā). Indikatīvais papildu nepieciešamā finansējuma apmērs no 2024.gada un turpmāk, noteikts, ņemot vērā plānotā finansējuma apmēru 2022. un 2023.gadam.09.09.00 Sporta federācijas un sporta pasākumi 
 Finansējums kopā

2 250 000

375 000

375 000

0

0

0

375 000

375 000

375 000

375 000

   
 Pašvaldību budžets

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 Privātais sektors

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 VTBIL, kopā

2 250 000

375 000

375 000

0

0

0

375 000

375 000

375 000

375 000

   
 - valsts pamatfunkciju īstenošana

2 250 000

375 000

375 000

0

0

0

375 000

375 000

375 000

375 000

   
 - ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 Informatīvi    
 Sadalījumā pa budžeta resoriem    
 15. Izglītības un zinātnes ministrija

2 250 000

375 000

375 000

0

0

0

375 000

375 000

375 000

375 000

   
 - valsts pamatfunkciju īstenošana

2 250 000

375 000

375 000

0

0

0

375 000

375 000

375 000

375 000

   
 - ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
1.6. Veikt izvērtējumu par iespēju paplašināt sporta un fizisko aktivitāšu izmaksu kompensēšanas mehānismus, piemēram, iesniedzot gadskārtējo iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarāciju, lai sports un fiziskās aktivitātes tiktu padarītas finansiāli pieejamākas.Izvērtējuma un priekšlikumu izstrāde tiks veikta esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros (97.01.00), savukārt iespējamā priekšlikumu īstenošanas fiskālā ietekme tika norādīta attiecīgo tiesību aktu projektu anotācijā.97.01.00 Ministrijas centrālā aparāta darbības nodrošināšana 
1.7. Izveidot vienotu Valsts sporta reģistru, apkopjot un interaktīvā veidā nodrošinot informāciju par sportā iesaistīto personu skaitu dažādos līmeņos, kas nodarbojās atzītās sporta federācijās un citās sporta organizācijās un iestādēs, sporta izglītības programmām, sporta speciālistiem, sporta bāzēm, piešķirto publisko (tai skaitā pašvaldību) un sporta organizāciju papildus piesaistīto finansējumu, citu statistisko informāciju, kā arī nodrošinot nepieciešamo datu ieguvi valsts sporta budžeta finansējuma aprēķināšanai. Nodrošināt iespēju reģistru izmantot arī sporta pakalpojumu un infrastruktūras kartēšanai un reģionālās koordinēšanas sistēmas izveidošanai, lai attīstītu un efektīvi izmantotu sporta infrastruktūru un investētu jaunas infrastruktūras radīšanā.Finansējums tiks precizēts pēc Valsts sporta reģistra koncepta izstrādes, iesniedzot prioritārā pasākuma pieprasījumu. Valsts sporta reģistra izstrāde 500 000 EUR, savukārt ikgadējie uzturēšanas izdevumi 70 000 EUR. Koncepcijas izstrāde tiks veikta esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros (97.01.00 un 97.02.00).07.00.00 Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju uzturēšana un attīstība
97.01.00 Ministrijas centrālā aparāta darbības nodrošināšana
97.02.00 Nozares vadības atbalsta pasākumi
 
 Finansējums kopā

780 000

0

0

0

0

500 000

70 000

70 000

70 000

70 000

   
 Pašvaldību budžets

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 Privātais sektors

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 VTBIL, kopā

780 000

0

0

0

0

500 000

70 000

70 000

70 000

70 000

   
 - valsts pamatfunkciju īstenošana

780 000

0

0

0

0

500 000

70 000

70 000

70 000

70 000

   
 - ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 Informatīvi    
 Sadalījumā pa budžeta resoriem    
 15. Izglītības un zinātnes ministrija

780 000

0

0

0

0

500 000

70 000

70 000

70 000

70 000

   
 - valsts pamatfunkciju īstenošana

780 000

0

0

0

0

500 000

70 000

70 000

70 000

70 000

   
 - ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
1.8. Pārskatīt un pilnveidot kritēriju sistēmu sporta organizāciju finansēšanai no valsts budžeta līdzekļiem, tai skaitā iekļaujot finansējuma saņēmējam pienākumu ikdienas darbā nodrošināt labas pārvaldības principus un sociālo atbildību noteiktā ietvarā.Esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros97.01.00 Ministrijas centrālā aparāta darbības nodrošināšana 
2. Rīcības virziens: Sporta infrastruktūras attīstība   
 Finansējums kopā

35 518 721

3 493 689

2 354 164

1 670 868

0

5 600 000

5 600 000

5 600 000

5 600 000

5 600 000

   
 Pašvaldību budžets

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 Privātais sektors

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 VTBIL, kopā

35 518 721

3 493 689

2 354 164

1 670 868

0

5 600 000

5 600 000

5 600 000

5 600 000

5 600 000

   
 - valsts pamatfunkciju īstenošana

35 518 721

3 493 689

2 354 164

1 670 868

0

5 600 000

5 600 000

5 600 000

5 600 000

5 600 000

   
 - ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 Informatīvi    
 Sadalījumā pa budžeta resoriem    
 15. Izglītības un zinātnes ministrija

34 018 721

3 493 689

2 354 164

1 670 868

0

5 300 000

5 300 000

5 300 000

5 300 000

5 300 000

   
 - valsts pamatfunkciju īstenošana

34 018 721

3 493 689

2 354 164

1 670 868

0

5 300 000

5 300 000

5 300 000

5 300 000

5 300 000

   
 - ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana

0

0

0

0

0

0

0

0

0

    
 21. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

1 500 000

0

0

0

0

300 000

300 000

300 000

300 000

300 000

   
 - valsts pamatfunkciju īstenošana

1 500 000

0

0

0

0

300 000

300 000

300 000

300 000

300 000

   
 - ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
2.1. Veikt esošās sporta infrastruktūras nozīmīguma un ietekmes novērtējumu, identificējot valsts nozīmes sporta bāzes, definējot prioritāri atbalstāmo sporta infrastruktūras objektu finansiālā atbalsta mehānismu, ar mērķi veicināt objektu ilgtspējību, noslodzi un ekonomiski pamatotu darbību.Esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros97.01.00 Ministrijas centrālā aparāta darbības nodrošināšana
97.02.00 Nozares vadības atbalsta pasākumi
 
2.2. Izstrādāt un īstenot sporta infrastruktūras attīstības stratēģiju (par atbalstu būvniecībai un uzturēšanai) saskaņā ar datu analīzi un pieejamajiem finanšu resursiem, veicinot sporta infrastruktūras ilgtspēju un ekonomiski pamatotu darbību.2022. gadā atbalsts valsts sporta bāzu attīstības projektu realizēšanai. Papildus pieprasītais finansējums tiks precizēts, ņemot vērā apstiprinātajā Sporta infrastruktūras attīstības stratēģijā noteikto, iesniedzot prioritārā pasākuma pieprasījumu. Ar 2023.gadu un turpmāko gadu fiskālā ietekme tiks norādīta arī stratēģijā. No 2023.gada un turpmākos gadus ar indikatīvo papildu finansējumu provizoriski tiek paredzēts atbalstīt vidēji gadā četrus projektus, līdzfinansējot līdz 1 250 000 EUR katru.09.04.00 Sporta būves
09.23.00 Valsts ilgtermiņa saistības sportā - dotācija Latvijas Olimpiskajai komitejai (LOK) - valsts galvoto aizdevumu atmaksai

433

 Finansējums kopā

30 634 850

2 865 732

1 726 207

1 042 911

0

5 000 000

5 000 000

5 000 000

5 000 000

5 000 000

   
 Pašvaldību budžets

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 Privātais sektors

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 VTBIL, kopā

30 634 850

2 865 732

1 726 207

1 042 911

0

5 000 000

5 000 000

5 000 000

5 000 000

5 000 000

   
 - valsts pamatfunkciju īstenošana

30 634 850

2 865 732

1 726 207

1 042 911

0

5 000 000

5 000 000

5 000 000

5 000 000

5 000 000

   
 - ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 Informatīvi    
 Sadalījumā pa budžeta resoriem    
 15. Izglītības un zinātnes ministrija

30 634 850

2 865 732

1 726 207

1 042 911

0

5 000 000

5 000 000

5 000 000

5 000 000

5 000 000

   
 - valsts pamatfunkciju īstenošana

30 634 850

2 865 732

1 726 207

1 042 911

0

5 000 000

5 000 000

5 000 000

5 000 000

5 000 000

   
 - ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
2.3. Finansiāli atbalstīt valsts nozīmes sporta bāzu, tai skaitā pakāpeniski arī reģionālo olimpisko centru, uzturēšanu (piešķirot dotācijas no valsts budžeta) saskaņā ar pārskatīto sporta infrastruktūras objektu datu bāzi un darbības novērtējumu, veicinot objektu ilgtspējību un ekonomiski pamatotu darbību, izstrādājot vidēja termiņa atbalsta plānu. Nostiprināt reģionālo olimpisko centru juridisko statusu un noteikt to darbības ilgtermiņa mērķus.Finansējums tiks precizēts, ņemot vērā apstiprinātajā Sporta infrastruktūras attīstības stratēģijā noteikto, iesniedzot prioritārā pasākuma pieprasījumu. Ar 2023.gadu un turpmāko gadu fiskālā ietekme tiks norādīta arī stratēģijā. Provizoriski indikatīvo papildu nepieciešamo finansējumu ar 2023.gadu un turpmākos gadus tiek paredzēts novirzīt 200 000 EUR apmērā valsts nozīmes sporta bāzu atbalstam, savukārt 100 000 EUR paredzēts novirzīt reģionālo olimpisko centru atbalstam uzturēšanas izmaksu līdzfinansēšanai.09.04.00 Sporta būves

433

 Finansējums kopā

3 383 871

627 957

627 957

627 957

0

300 000

300 000

300 000

300 000

300 000

   
 Pašvaldību budžets

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 Privātais sektors

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 VTBIL, kopā

3 383 871

627 957

627 957

627 957

0

300 000

300 000

300 000

300 000

300 000

   
 - valsts pamatfunkciju īstenošana

3 383 871

627 957

627 957

627 957

0

300 000

300 000

300 000

300 000

300 000

   
 - ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 Informatīvi    
 Sadalījumā pa budžeta resoriem    
 15. Izglītības un zinātnes ministrija

3 383 871

627 957

627 957

627 957

0

300 000

300 000

300 000

300 000

300 000

   
 - valsts pamatfunkciju īstenošana

3 383 871

627 957

627 957

627 957

0

300 000

300 000

300 000

300 000

300 000

   
 - ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
2.4. Pilnveidot valsts pārvaldībā esošo sporta bāzu pārvaldību, nodrošinot pārvaldības funkciju centralizāciju, kā arī izveidojot Konsultatīvo padomi ar sporta organizāciju līdzdalību.Esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros97.01.00 Ministrijas centrālā aparāta darbības nodrošināšana 
2.5. Izstrādāt publiskās un privātās partnerības sadarbības modeli ar mērķi sekmēt privāta un publiska kapitāla investēšanu sporta infrastruktūras attīstības veicināšanā.Esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros97.01.00 Ministrijas centrālā aparāta darbības nodrošināšana 
2.6. Atbalstīt pašvaldībās esošās sporta infrastruktūras pielāgošanu, atjaunošanu brīvpieejai, kā arī brīvpieejas sporta laukumu izveidi, saskaņā ar sporta infrastruktūras attīstības stratēģiju.Finansējums tiks precizēts, ņemot vērā apstiprinātajā Sporta infrastruktūras attīstības stratēģijā noteikto, iesniedzot prioritārā pasākuma pieprasījumu. Dotais Pamatnostādņu uzdevums īstenojams, ja tiek izrietoši piešķirts pieprasītais finansējums. No 2023.gada un turpmāko gadu fiskālā ietekme tiks norādīta arī stratēģijā. Provizoriski ar indikatīvo papildu nepieciešamo finansējumu no 2023.gada tiek paredzēts konkursa kārtībā līdzfinansēt vidēji gadā trīs projektus līdz 100 000 EUR katram.  
 Finansējums kopā

1 500 000

0

0

0

0

300 000

300 000

300 000

300 000

300 000

   
 Pašvaldību budžets

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 Privātais sektors

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets

0

0

0

0

0

0

0

0

0

    
 VTBIL, kopā

1 500 000

   

0

300 000

300 000

300 000

300 000

300 000

   
 - valsts pamatfunkciju īstenošana

1 500 000

   

0

300 000

300 000

300 000

300 000

300 000

   
 - ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana

0

0

0

0

0

0

0

0

 

0

   
 Informatīvi    
 Sadalījumā pa budžeta resoriem    
 21. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

1 500 000

0

0

0

0

300 000

300 000

300 000

300 000

300 000

   
 - valsts pamatfunkciju īstenošana

1 500 000

0

0

0

0

300 000

300 000

300 000

300 000

300 000

   
 - ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
3. Rīcības virziens: Sports un fiziskās aktivitātes aktīvai un veselai sabiedrībai   
 Finansējums kopā

36 086 493

239 301

239 301

239 301

0

7 073 718

7 073 718

7 073 718

7 073 718

7 073 718

   
 Pašvaldību budžets

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 Privātais sektors

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 VTBIL, kopā

36 086 493

239 301

239 301

239 301

0

7 073 718

7 073 718

7 073 718

7 073 718

7 073 718

   
 - valsts pamatfunkciju īstenošana

36 086 493

239 301

239 301

239 301

0

7 073 718

7 073 718

7 073 718

7 073 718

7 073 718

   
 - ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 Informatīvi    
 Sadalījumā pa budžeta resoriem    
 15. Izglītības un zinātnes ministrija

36 086 493

239 301

239 301

239 301

0

7 073 718

7 073 718

7 073 718

7 073 718

7 073 718

   
 - valsts pamatfunkciju īstenošana

36 086 493

239 301

239 301

239 301

0

7 073 718

7 073 718

7 073 718

7 073 718

7 073 718

   
 - ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
3.1.Nodrošināt sporta interešu izglītības programmu pieejamību visās vispārējās izglītības iestādēs, lai pēc pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmās ietverto mācību stundu beigām 1.-12.klašu audzēkņi varētu nodarboties ar fiziskām aktivitātēm.Indikatīvais papildu nepieciešamais finansējums (no 2023.gada un turpmākos gadus) papildus 1 mācību stundu nodrošināšanai (220 000 izglītojamie vidēji pa 20 izglītojamie katrā klasē, kur stundas izmaksa, rēķinot no pedagogu darba samaksas mēneša darba samaksas likmes (830 EUR), ir 8,55 EUR [ 830 EUR x 1,2359 / 30 / 4 ] x 1 st. nedēļā x 35 nedēļas). Finansējums tiks precizēts, iesniedzot prioritārā pasākuma pieprasījumu.Mērķdotācijas pašvaldībām – interešu izglītības programmu pedagogu daļējai darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 
 Finansējums kopā

16 458 750

0

0

0

0

3 291 750

3 291 750

3 291 750

3 291 750

3 291 750

   
 Pašvaldību budžets

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 Privātais sektors

0

0

0

0

0

0

0

0

0

    
 Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 VTBIL, kopā

16 458 750

0

0

0

0

3 291 750

3 291 750

3 291 750

3 291 750

3 291 750

   
 - valsts pamatfunkciju īstenošana

16 458 750

0

0

0

0

3 291 750

3 291 750

3 291 750

3 291 750

3 291 750

   
 - ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 Informatīvi    
 Sadalījumā pa budžeta resoriem    
 15. Izglītības un zinātnes ministrija

16 458 750

0

0

0

0

3 291 750

3 291 750

3 291 750

3 291 750

3 291 750

   
 - valsts pamatfunkciju īstenošana

16 458 750

0

0

0

0

3 291 750

3 291 750

3 291 750

3 291 750

3 291 750

   
 - ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
3.2.Īstenot programmu "Drošība uz ūdens": izstrādāt un ieviest mācību saturu vispārējās izglītības iestādēs peldēšanas prasmes un ūdens kompetences apmācībai ("ūdens kompetences" programma), vienlaikus nodrošinot divu gadu ūdens kompetences programmas ieviešanu un apguvi vispārējās izglītības iestāžu sākumskolas audzēkņiem, nodrošinot valsts finansējumu.Finansējums tiks precizēts, iesniedzot prioritārā pasākuma pieprasījumu. Provizoriskais indikatīvais papildu nepieciešamais finansējums ir minēts vidēji gadā, rēķinot kopā nepieciešamo finansējumu 6 gadu garuma (2023.-2028.gadam) programmas īstenošanai (16 391 808 EUR). Optimālais programmas apmācību ilgums klasei – 2 gadi (2.-3.klase). Vienas grupas aprēķins gadā: 3,10 eiro uz 1 bērnu (vidējie izdevumi uz 1 bērnu ņemot vērā peldbaseina peldceliņa un trenera/skolotāja izmaksas) x 15 bērni grupā (maksimālais bērnu skaits peldētapmācības nodarbībā vienam pedagogam/trenerim) x 36 nodarbības 1 mācību gadā (1 stunda nedēļā) = 1674 eiro. Programmas ietvaros būtu kopā 9792 grupu.  
 Finansējums kopā

13 659 840

0

0

0

0

2 731 968

2 731 968

2 731 968

2 731 968

2 731 968

   
 Pašvaldību budžets

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 Privātais sektors

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 VTBIL, kopā

13 659 840

0

0

0

0

2 731 968

2 731 968

2 731 968

2 731 968

2 731 968

   
 - valsts pamatfunkciju īstenošana

13 659 840

0

0

0

0

2 731 968

2 731 968

2 731 968

2 731 968

2 731 968

   
 - ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 Informatīvi    
 Sadalījumā pa budžeta resoriem    
 15. Izglītības un zinātnes ministrija

13 659 840

0

0

0

0

2 731 968

2 731 968

2 731 968

2 731 968

2 731 968

   
 - valsts pamatfunkciju īstenošana

13 659 840

0

0

0

0

2 731 968

2 731 968

2 731 968

2 731 968

2 731 968

   
 - ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
3.3. Finansiāli atbalstīt sporta nodarbību ieviešanu visu augstskolu dienas nodaļu 1. un 2. kursa studentiem ar kredītpunktu vai bez kredītpunktu piešķiršanas, vai ar novērtējumu (ieskaitīts vai neieskaitīts)Esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros03.01.00 Augstskolas 
3.4. Nodrošināt pirmsskolas un vispārējās izglītības iestāžu sporta skolotājiem profesionālās pilnveides kursus mācību jomas "Veselība un fiziskās aktivitātes" satura īstenošanai un sporta aktivitāšu organizēšanai bērniem un jauniešiem, tai skaitā uz kustību vērstas vides integrēšanu mācību procesā un vērtību audzināšanu caur sporta aktivitātēm.Esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros09.09.00 Sporta federācijas un sporta pasākumi 
3.5. Finansējuma piešķiršanas kritēriju izveide, tai skaitā pēc dalībnieku skaita, un sistemātisks finansiāls atbalsts sporta un aktīva dzīvesveida pasākumu organizēšanai bērniem, jauniešiem, studentiem, pieaugušajiem, senioriem un cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, veicinot iekļaujošas un sociāli atbildīgas sporta nozares attīstību.Finansējums tiks precizēts, iesniedzot prioritārā pasākuma pieprasījumu. No 2023.gada un turpmākos gados provizoriski indikatīvi papildu nepieciešamā finansējuma, sadale paredzēta konkursa kārtībā, atbalstot nacionālas nozīmes pasākumus (ik gadu kopsummā 400 000 EUR, kad vidēji provizoriski atbalstīt 10 pasākumus vai projektus katru līdz 30 000 EUR) un reģionālas nozīmes pasākumus (ik gadu kopsummā 100 000 EUR, kad vidēji provizoriski atbalstīt 10 pasākumus vai projektus katru līdz 10 000 EUR).09.09.00 Sporta federācijas un sporta pasākumi 
 Finansējums kopā

2 457 500

152 500

152 500

152 500

0

400 000

400 000

400 000

400 000

400 000

   
 Pašvaldību budžets

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 Privātais sektors

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 VTBIL, kopā

2 457 500

152 500

152 500

152 500

0

400 000

400 000

400 000

400 000

400 000

   
 - valsts pamatfunkciju īstenošana

2 457 500

152 500

152 500

152 500

0

400 000

400 000

400 000

400 000

400 000

   
 - ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 Informatīvi    
 Sadalījumā pa budžeta resoriem    
 15. Izglītības un zinātnes ministrija

2 457 500

152 500

152 500

152 500

0

400 000

400 000

400 000

400 000

400 000

   
 - valsts pamatfunkciju īstenošana

2 457 500

152 500

152 500

152 500

0

400 000

400 000

400 000

400 000

400 000

   
 - ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
3.6. Veikt pētījumus (tai skaitā Valsts pētījumu programmas sportā ietvaros) bērnu un jauniešu, studentu, tautas sporta, senioru sporta, prāta sporta, parasporta un pielāgotā sporta jomā.Valsts pētījumu programmai sporta jomas stratēģiskai attīstībai papildu nepieciešamais valsts budžeta finansējums ir indikatīvs, kas tiks precizēts kontekstā ar pārējiem valsts pētījumu programmu īstenotājiem likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam izstrādes procesā. Finansējums tiks precizēts pēc Valsts pētījumu programmas sportā izstrādes, iesniedzot prioritārā pasākuma pieprasījumu. Provizoriski ar indikatīvo papildu nepieciešamo finansējumu no 2023.gada un turpmākos gados tiek paredzēts konkursa kārtībā līdzfinansēt vidēji gadā trīs projektus līdz 150 000 EUR katram.09.09.00 Sporta federācijas un sporta pasākumi
05.12.00. Valsts pētījumu programmas

382

 Finansējums kopā

2 250 000

0

0

0

0

450 000

450 000

450 000

450 000

450 000

   
 Pašvaldību budžets

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 Privātais sektors

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 VTBIL, kopā

2 250 000

0

0

0

0

450 000

450 000

450 000

450 000

450 000

   
 - valsts pamatfunkciju īstenošana

2 250 000

0

0

0

0

450 000

450 000

450 000

450 000

450 000

   
 - ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 Informatīvi    
 Sadalījumā pa budžeta resoriem    
 15. Izglītības un zinātnes ministrija

2 250 000

0

0

0

0

450 000

450 000

450 000

450 000

450 000

   
 - valsts pamatfunkciju īstenošana

2 250 000

0

0

0

0

450 000

450 000

450 000

450 000

450 000

   
 - ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana

0

0

0

0

         
3.7. Īstenot pasākumus iedzīvotāju iesaistei brīvprātīgajā darbā sporta nozarēEsošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros09.09.00 Sporta federācijas un sporta pasākumi 
3.8. Nodrošināt Latvijas sporta vēsturisko vērtību pieejamību sabiedrībai, kā arī veicināt inovatīvu tehnoloģiju un risinājumu izstrādi sporta un fiziskām aktivitātēm bērnu, jauniešu, studentu, pieaugušo, senioru un cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem mērķauditorijām un sniegt finansiālu atbalstu izvēlēto ideju realizēšanaiIndikatīvais papildu nepieciešamais finansējums paredzēts Latvijas Sporta muzeja kapacitātes stiprināšanai (100 000 EUR gadā, kur aprēķins: 35 000 EUR atlīdzības kapacitātes stiprināšanai, 30 000 EUR ar muzeja ēkas uzturēšanu saistīto izdevumu segšanai, 20 000 EUR inventāra un aprīkojuma iegādei, 15 000 EUR muzeja krājumu un eksponātu uzglabāšanai), kā arī līdzfinansējums konkursa kārtībā inovatīvu tehnoloģiju projektiem (100 000 EUR gadā, kur aprēķins: 4 projekti katrs 25 000 EUR). Finansējums tiks precizēts, iesniedzot prioritārā pasākuma pieprasījumus.09.09.00 Sporta federācijas un sporta pasākumi
09.12.00 Latvijas Sporta muzejs
 
 Finansējums kopā

1 260 403

86 801

86 801

86 801

0

200 000

200 000

200 000

200 000

200 000

   
 Pašvaldību budžets

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 Privātais sektors

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 VTBIL, kopā

1 260 403

86 801

86 801

86 801

0

200 000

200 000

200 000

200 000

200 000

   
 - valsts pamatfunkciju īstenošana

1 260 403

86 801

86 801

86 801

0

200 000

200 000

200 000

200 000

200 000

   
 - ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 Informatīvi    
 Sadalījumā pa budžeta resoriem    
 15. Izglītības un zinātnes ministrija

1 260 403

86 801

86 801

86 801

0

200 000

200 000

200 000

200 000

200 000

   
 - valsts pamatfunkciju īstenošana

1 260 403

86 801

86 801

86 801

0

200 000

200 000

200 000

200 000

200 000

   
 - ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
3.9. Izveidot un finansiāli atbalstīt metodiskā darba atbalsta materiālus sporta izglītībāEsošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros09.09.00 Sporta federācijas un sporta pasākumi 
3.10. Stiprināt sadarbību ar diasporu, lai piesaistītu jaunos talantus, veicinātu ieguldījumus, starptautisko sadarbību un inovācijas, kā arī atbalstīt tautas sporta tradīciju kopšanu diasporāEsošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros09.09.00 Sporta federācijas un sporta pasākumi 
4. Sports izcilībai – jaunatnes sporta, talantu un augstu sasniegumu sporta attīstība   
 Finansējums kopā

155 826 257

33 019 713

34 382 237

34 382 237

0

9 808 414

12 308 414

12 308 414

9 808 414

9 808 414

   
 Pašvaldību budžets

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 Privātais sektors

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 VTBIL, kopā

155 826 257

33 019 713

34 382 237

34 382 237

0

9 808 414

12 308 414

12 308 414

9 808 414

9 808 414

   
 - valsts pamatfunkciju īstenošana

155 826 257

33 019 713

34 382 237

34 382 237

0

9 808 414

12 308 414

12 308 414

9 808 414

9 808 414

   
 - ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 Informatīvi    
 Sadalījumā pa budžeta resoriem    
 15. Izglītības un zinātnes ministrija

155 826 257

33 019 713

34 382 237

34 382 237

0

9 808 414

12 308 414

12 308 414

9 808 414

9 808 414

   
 - valsts pamatfunkciju īstenošana

155 826 257

33 019 713

34 382 237

34 382 237

0

9 808 414

12 308 414

12 308 414

9 808 414

9 808 414

   
 - ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
4.1. Finansiāli atbalstīt talantīgo jauniešu un pieaugušo sportistu un valsts izlašu (tai skaitā komandu sporta spēlēs) sagatavošanos un dalību olimpiskajās spēlēs, pasaules un Eiropas čempionātos (arī atlases turnīros), kā arī citos pielīdzināmos sporta pasākumos.Finansējums tiks precizēts, iesniedzot prioritārā pasākuma pieprasījumu. Augstu sasniegumu sportam dotā uzdevuma izpilde ir fundamentāli svarīga veiksmīgai sporta politikai un minētais provizoriskais indikatīvais papildu nepieciešamais finansējums ar 2023.gadu un turpmākos gadus paredzēts kā atbalsta palielinājums olimpisko un neolimpisko sporta veidu sportistiem un federācijām, kā arī komandu sporta spēļu izlasēm. Provizoriskais indikatīvais papildu nepieciešamais finansējums aprēķināts, ņemot vērā bāzes gada (2022.gads) plānoto finansējumu dotā Pamatnostādņu uzdevuma izpildei, un pievienojot 0,4 koeficientu izmaksu un attīstībai nepieciešamo līdzekļu pieauguma dēļ, tādejādi izrietoši 09.09.00 progr. veidojot 192 238 EUR; 09.17.00. progr. veidojot 640 000 EUR; 09.21.00 progr. veidojot 2 800 000 EUR (pavisam kopā 3 632 238 EUR). Sporta nozares budžeta pamatdaļas apmērs iepriekšējos gados ir bijis mainīgs, taču izdevumu pozīcijas, t.sk. sportistu dalībām sporta pasākumos ārpus Latvijas, ir palielinājušās. Dotā Pamatnostādņu uzdevuma izpilde ir ciešā sasaistē ar Pamatnostādņu rezultatīvajiem rādītājiem (4.4.,4.5.), kuri nosaka Olimpiskajās spēlēs iegūto medaļu skaitu pret iedzīvotāju skaitu, kā arī pret 100 miljardu dolāru lielu IKP.09.09.00 Sporta federācijas un sporta pasākumi
09.17.00 Dotācija komandu sporta spēļu izlašu nodrošināšanai
09.21.00 Augstas klases sasniegumu sports

434

 Finansējums kopā

44 993 153

9 080 594

9 080 594

8 670 775

0

3 632 238

3 632 238

3 632 238

3 632 238

3 632 238

   
 Pašvaldību budžets

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 Privātais sektors

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets

0

0

0

0

0

0

0

0

0

    
 VTBIL, kopā

44 993 153

9 080 594

9 080 594

8 670 775

0

3 632 238

3 632 238

3 632 238

3 632 238

3 632 238

   
 - valsts pamatfunkciju īstenošana

44 993 153

9 080 594

9 080 594

8 670 775

0

3 632 238

3 632 238

3 632 238

3 632 238

3 632 238

   
 - ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 Informatīvi    
 Sadalījumā pa budžeta resoriem    
 15. Izglītības un zinātnes ministrija

44 993 153

9 080 594

9 080 594

8 670 775

0

3 632 238

3 632 238

3 632 238

3 632 238

3 632 238

   
 - valsts pamatfunkciju īstenošana

44 993 153

9 080 594

9 080 594

8 670 775

0

3 632 238

3 632 238

3 632 238

3 632 238

3 632 238

   
 - ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
4.2. Finansiāli atbalstīt talantīgo jauniešu un pieaugušo sportistu ar invaliditāti un valsts izlašu (tai skaitā komandu sporta spēles) sagatavošanos un dalību paralimpiskajās spēlēs, Eiropas un pasaules čempionātos (arī atlases turnīros), kā arī citos pielīdzināmos sporta pasākumos.Finansējums tiks precizēts, iesniedzot prioritārā pasākuma pieprasījumu. Provizoriskais indikatīvais papildu nepieciešamais finansējums ar 2023.gadu un turpmākos gados paredzēts, kā dubultojot finansējumu programmā, ņemot vērā bāzes gada (2022.gads) plānoto finansējumu. Provizoriskais indikatīvais papildu nepieciešamais finansējums programmu realizācijai: 75 000 EUR bērnu un jauniešu un tautas sporta un parasporta kustībai, 125 000 EUR vasaras paralimpiskā sporta atbalstam, 50 000 EUR ziemas paralimpiskā sporta atbalstam, 50 000 EUR Latvijas nedzirdīgo federācijas sportistu un speciālās olimpiādes atbalstam.09.25.00 Dotācija biedrībai "Latvijas Paralimpiskā komiteja" pielāgotā sporta attīstībai

434

 Finansējums kopā

2 700 000

400 000

400 000

400 000

0

300 000

300 000

300 000

300 000

300 000

   
 Pašvaldību budžets

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 Privātais sektors

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets

0

0

0

0

0

0

0

0

0

    
 VTBIL, kopā

2 700 000

400 000

400 000

400 000

0

300 000

300 000

300 000

300 000

300 000

   
 - valsts pamatfunkciju īstenošana

2 700 000

400 000

400 000

400 000

0

300 000

300 000

300 000

300 000

300 000

   
 - ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 Informatīvi    
 Sadalījumā pa budžeta resoriem    
 15. Izglītības un zinātnes ministrija

2 700 000

400 000

400 000

400 000

0

300 000

300 000

300 000

300 000

300 000

   
 - valsts pamatfunkciju īstenošana

2 700 000

400 000

400 000

400 000

0

300 000

300 000

300 000

300 000

300 000

   
 - ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
4.3. Veicināt atzīto sporta federāciju darbību Latvijas čempionātu un citu valstiska mēroga sporta sacensību organizēšanā visās vecuma grupās.Finansējums tiks precizēts, iesniedzot prioritārā pasākuma pieprasījumu. Provizoriskais indikatīvais papildu nepieciešamais finansējums ar 2023.gadu un turpmākos gados paredzēts, kā dubultojot finansējumu programmā, ņemot vērā bāzes gada (2022.gads) plānoto finansējumu. Kopējais Pamatnostādņu uzdevumam novirzāmais finansējums sasniegtu provizoriski 400 000 EUR un provizoriskā indikatīvā papildu nepieciešamā finansējuma aprēķinā iekļauts arī esošais 09.09.00 progr. finansējums 268 119 EUR. Kopējais Pamatnostādņu uzdevumam novirzāmais finansējums tiktu piešķirts uz kritēriju pamata 20 augstāko vērtējumu sasniegušajām federācijām, ar vidējo atbalsta apmēru 20 000 EUR.09.09.00 Sporta federācijas un sporta pasākumi

435

 Finansējums kopā

1 463 762

268 119

268 119

268 119

0

131 881

131 881

131 881

131 881

131 881

   
 Pašvaldību budžets

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 Privātais sektors

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 VTBIL, kopā

1 463 762

268 119

268 119

268 119

0

131 881

131 881

131 881

131 881

131 881

   
 - valsts pamatfunkciju īstenošana

1 463 762

268 119

268 119

268 119

0

131 881

131 881

131 881

131 881

131 881

   
 - ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 Informatīvi    
 Sadalījumā pa budžeta resoriem    
 15. Izglītības un zinātnes ministrija

1 463 762

268 119

268 119

268 119

0

131 881

131 881

131 881

131 881

131 881

   
 - valsts pamatfunkciju īstenošana

1 463 762

268 119

268 119

268 119

0

131 881

131 881

131 881

131 881

131 881

   
 - ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
4.4. Stiprināt atzīto sporta federāciju vadošo lomu augstas klases sasniegumu sporta programmu īstenošanā, kā arī līdzdarbību tām atbilstošo profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu izstrādē un īstenošanas uzraudzībā.Finansējums tiks precizēts, iesniedzot prioritārā pasākuma pieprasījumu. Provizoriskais indikatīvais papildu nepieciešamais finansējums ar 2023.gadu un turpmākos gadus paredzēts kā atbalsta palielinājums federācijām, kur tas tiktu piešķirts uz kritēriju pamata 20 augstāko vērtējumu sasniegušajām federācijām, ar vidējo atbalsta apmēru 20 000 EUR.09.09.00 Sporta federācijas un sporta pasākumi

436

 Finansējums kopā

5 509 539

1 033 240

1 033 240

1 443 059

0

400 000

400 000

400 000

400 000

400 000

   
 Pašvaldību budžets

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 Privātais sektors

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 VTBIL, kopā

5 509 539

1 033 240

1 033 240

1 443 059

0

400 000

400 000

400 000

400 000

400 000

   
 - valsts pamatfunkciju īstenošana

5 509 539

1 033 240

1 033 240

1 443 059

0

400 000

400 000

400 000

400 000

400 000

   
 - ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 Informatīvi    
 Sadalījumā pa budžeta resoriem    
 15. Izglītības un zinātnes ministrija

5 509 539

1 033 240

1 033 240

1 443 059

0

400 000

400 000

400 000

400 000

400 000

   
 - valsts pamatfunkciju īstenošana

5 509 539

1 033 240

1 033 240

1 443 059

0

400 000

400 000

400 000

400 000

400 000

   
 - ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
4.5. Veicināt sporta nozarē iesaistīto izpratni par sporta integritātes un godīgas spēles principiem, antidopingu, kā arī vēršanos pret manipulācijām sportā.Esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros  
4.6. Nodrošināt valsts līdzfinansējumu treneru atalgojumam profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu īstenošanai, vienlaikus pilnveidojot dotāciju sadales kārtību un kritērijus, kā arī paaugstinot profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu īstenošanas kvalitāti un efektivitāti, t.sk. veikt profesionālās ievirzes sporta izglītības iestāžu sistēmas mērķu, uzdevumu, funkciju un ietekmes izvērtējumu un izstrādāt vidēja termiņa attīstības plānu.Finansējums tiks precizēts pēc finansēšanas modeļa pilnveides, iesniedzot prioritārā pasākuma pieprasījumu, kā arī ņemot vērā pedagogu darba samaksas modeli turpmākos gados. Provizoriskais indikatīvais papildu nepieciešamais finansējums ir nepiešķirtā finansējuma apmērā (bāzes gads 2021.gads), ievērojot audzēkņu skaita pieaugumu: 5391 (valsts finansēto profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu audzēkņu skaita faktiskais pieaugums 2020./2021. mācību gadā salīdzinot ar 2016./2017. mācību gadu) * 463,90 EUR (faktiski sniegtais valsts atbalsts vidēji vienam valsts finansētam profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu audzēknim 2020./2021. mācību gadā, ņemot vērā patreizējo pedagogu darba samaksas likmes apmēru) = 2 500 884,90 EUR.09.19.00 Finansējums profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 
 Finansējums kopā

71 507 209

18 795 696

20 103 544

20 103 544

0

2 500 885

2 500 885

2 500 885

2 500 885

2 500 885

   
 Pašvaldību budžets

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 Privātais sektors

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 VTBIL, kopā

71 507 209

18 795 696

20 103 544

20 103 544

0

2 500 885

2 500 885

2 500 885

2 500 885

2 500 885

   
 - valsts pamatfunkciju īstenošana

71 507 209

18 795 696

20 103 544

20 103 544

0

2 500 885

2 500 885

2 500 885

2 500 885

2 500 885

   
 - ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 Informatīvi    
 Sadalījumā pa budžeta resoriem    
 15. Izglītības un zinātnes ministrija

71 507 209

18 795 696

20 103 544

20 103 544

0

2 500 885

2 500 885

2 500 885

2 500 885

2 500 885

   
 - valsts pamatfunkciju īstenošana

71 507 209

18 795 696

20 103 544

20 103 544

0

2 500 885

2 500 885

2 500 885

2 500 885

2 500 885

   
 - ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
4.7. Pilnveidot sporta speciālistu (treneru) tālākizglītības programmu īstenošanu un kvalifikācijas paaugstināšanu, sporta speciālistu (treneru) sertifikācijas sistēmu un kontroles kārtību, kā arī normatīvajos aktos paredzēt administratīvo atbildību par sporta speciālistu sertifikāciju noteikumu neievērošanu (gan darba devējam, gan darbiniekam).Esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros97.01.00 Ministrijas centrālā aparāta darbības nodrošināšana
09.09.00 Sporta federācijas un sporta pasākumi
 
4.8. Finansiāli atbalstīt starptautisku sporta pasākumu (tai skaitā nacionālas nozīmes starptautisku sporta pasākumu) un nacionālas nozīmes komplekso sporta pasākumu jauniešiem un pieaugušajiem organizēšanu Latvijā, nodrošinot atbalsta mehānismus no valsts budžeta, nosakot prioritāros sporta pasākumus un atbalsta apmērus, ilgtermiņā pēc vienotiem kritērijiem plānojot starptautisko sporta pasākumu norisi 2-3 gadu periodā, kā arī piesaistīt starptautisko pasākumu organizēšanai privāto kapitālu, tādejādi veicinot tūrismu un uzņēmējdarbību.Finansējums tiks precizēts, iesniedzot prioritārā pasākuma pieprasījumu. Provizoriskais indikatīvā papildu nepieciešamā finansējuma apmērs ņemot vērā iepriekšējos 4 gados vidēji izmaksāto, un finansējuma sadale vadītos no plānoto starptautisko sporta pasākumu kalendāra ar 2023.gadu un turpmākos gadus. Finansējums sadalītos programmās: līdzfinansējums trīs lielo starptautisku sporta pasākumu licenču un naudas balvu atbalstam ar vidējo atbalstu 400 000 EUR pasākumam; līdzfinansējums 6 nacionāla mēroga pasākumu organizēšanai ar vidējo piešķiramo atbalsta summu 50 000 EUR pasākumam.97.01.00 Ministrijas centrālā aparāta darbības nodrošināšana
09.09.00 Sporta federācijas un sporta pasākumi
09.16.00 Dotācija nacionālas nozīmes starptautisku sporta pasākumu organizēšanai Latvijā

435

 Finansējums kopā

8 917 245

472 415

472 415

472 415

0

1 500 000

1 500 000

1 500 000

1 500 000

1 500 000

   
 Pašvaldību budžets

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 Privātais sektors

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 VTBIL, kopā

8 917 245

472 415

472 415

472 415

0

1 500 000

1 500 000

1 500 000

1 500 000

1 500 000

   
 - valsts pamatfunkciju īstenošana

8 917 245

472 415

472 415

472 415

0

1 500 000

1 500 000

1 500 000

1 500 000

1 500 000

   
 - ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 Informatīvi    
 Sadalījumā pa budžeta resoriem    
 15. Izglītības un zinātnes ministrija

8 917 245

472 415

472 415

472 415

0

1 500 000

1 500 000

1 500 000

1 500 000

1 500 000

   
 - valsts pamatfunkciju īstenošana

8 917 245

472 415

472 415

472 415

0

1 500 000

1 500 000

1 500 000

1 500 000

1 500 000

   
 - ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
4.9. Nodrošināt pietiekamu dopinga kontroļu pasākumu skaitu, dopinga kontroļu pieprasīšanā līdzdarbojoties sporta federācijām, kā arī veicināt antidopinga izglītošanu sporta jomā.Esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros39.07.00 Antidopinga politikas īstenošana 
4.10. Ieviest jaunu sistēmu naudas balvu piešķiršanai par izciliem sasniegumiem sportā, kā arī pilnveidot un pārskatīt atbalsta sistēmu bijušajiem izciliem sportistiem, treneriem un sporta darbiniekiem.Esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros97.01.00 Ministrijas centrālā aparāta darbības nodrošināšana
09.08.00 Balvas par izciliem sasniegumiem sportā
 
 Finansējums kopā

128 058

42 686

42 686

42 686

0

0

0

0

0

0

   
 Pašvaldību budžets

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 Privātais sektors

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 VTBIL, kopā

128 058

42 686

42 686

42 686

0

0

0

0

0

0

   
 - valsts pamatfunkciju īstenošana

128 058

42 686

42 686

42 686

0

0

0

0

0

0

   
 - ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 Informatīvi    
 Sadalījumā pa budžeta resoriem    
 15. Izglītības un zinātnes ministrija

128 058

42 686

42 686

42 686

0

0

0

0

0

0

   
 - valsts pamatfunkciju īstenošana

128 058

42 686

42 686

42 686

0

0

0

0

0

0

   
 - ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
4.11. Veicināt sporta tehnoloģiju izmantošanu augstu sasniegumu sportā un izcilu rezultātu sasniegšanā, tai skaitā atbalstot sportistu (it īpaši profesionālās ievirzes sporta izglītības iestāžu audzēkņu) un sporta darbinieku, sportistu atbalsta personāla un sporta treneru digitālo prasmju regulāru pielietošanu, radot izpratni par sporta tehnoloģiju nozīmīgumu mūsdienu sportā; ieviest jauno sportistu izaugsmes novērtēšanas sistēmu, izmantojot informācijas tehnoloģijas, veicināt sporta zinātnes un pētniecības platformas izveidi un starpdisciplinārus sporta zinātnes pētījumus (tai skaitā Valsts pētījumu programmas sportā ietvaros), radot inovācijas.Valsts pētījumu programmai sporta jomas stratēģiskai attīstībai papildu nepieciešamais valsts budžeta finansējums ir indikatīvs, kas tiks precizēts kontekstā ar pārējiem valsts pētījumu programmu īstenotājiem likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam izstrādes procesā. Finansējums tiks precizēts pēc Valsts pētījumu programmas sportā izstrādes, iesniedzot prioritārā pasākuma pieprasījumu. Provizoriski ar indikatīvo papildu nepieciešamo finansējumu no 2023.gada un turpmākos gados tiek paredzēts konkursa kārtībā līdzfinansēt vidēji gadā trīs projektus līdz 150 000 EUR katram.09.09.00 Sporta federācijas un sporta pasākumi
05.12.00. Valsts pētījumu programmas

382

 Finansējums kopā

2 250 000

0

0

0

0

450 000

450 000

450 000

450 000

450 000

   
 Pašvaldību budžets

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 Privātais sektors

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 VTBIL, kopā

2 250 000

0

0

0

0

450 000

450 000

450 000

450 000

450 000

   
 - valsts pamatfunkciju īstenošana

2 250 000

0

0

0

0

450 000

450 000

450 000

450 000

450 000

   
 - ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 Informatīvi    
 Sadalījumā pa budžeta resoriem    
 15. Izglītības un zinātnes ministrija

2 250 000

0

0

0

0

450 000

450 000

450 000

450 000

450 000

   
 - valsts pamatfunkciju īstenošana

2 250 000

0

0

0

0

450 000

450 000

450 000

450 000

450 000

   
 - ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
4.12. Pilnveidot sportistu atlases kritērijus uzņemšanai valsts finansētajās sportistu atbalsta programmās (tai skaitā jaunatnes sporta atbalsta programmām, paralimpiskajiem sporta veidiem un parasportistiem), piemērojot tos katra sporta veida un sportista individuālajai sacensību un treniņprocesa specifikai, orientējot uz izcilu rezultātu sasniegšanu ilgtermiņā.Esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros, ņemot vērā sporta nozares finansēšanas pārvaldības un administratīvās pārvaldības modeļa reformu09.09.00 Sporta federācijas un sporta pasākumi
09.17.00 Dotācija komandu sporta spēļu izlašu nodrošināšanai
09.21.00 Augstas klases sasniegumu sports
09.25.00 Dotācija biedrībai "Latvijas Paralimpiskā komiteja" pielāgotā sporta attīstībai
 
4.13. Pilnveidot MSĢ darbību (pirms tam izvērtējot attīstāmo sporta veidu efektivitāti un audzēkņu potenciālu izcilu rezultātu sasniegšanai sportā), kā arī sadarbībā ar augstākās izglītības iestādēm piedāvājot duālās karjeras iespējas.Finansējums tiks precizēts, iesniedzot prioritārā pasākuma pieprasījumu. Provizoriski indikatīvajā papildu nepieciešamajā finansējumā iekļautas investīcijas Murjāņu sporta ģimnāzijas sporta infrastruktūras attīstībai (2024.gadā 2 500 000 EUR un 2025. gadā 2 500 000 EUR). Provizoriski indikatīvais papildu nepieciešamais finansējums gadā 660 000 EUR ar 2023.gadu un turpmākos gadus nepieciešams MSĢ kapacitātes paaugstināšanai, kas tiktu novirzīts provizoriski sekojošām pozīcijām: nodarbināto atalgojuma fonda palielināšanai 140 000 EUR , komandējumu izdevumu mācību treniņa procesa segšanai 90 000 EUR, nepieciešamā mācību procesa inventāra iegādei 60 000 EUR, ēdināšanas pakalpojumu segšanai 120 000 EUR, medicīnas pakalpojumu segšanai 100 000 EUR, komunālo un īres pakalpojumu segšanai, saimniecisko pakalpojumu segšanai 150 000 EUR.09.10.00 Murjāņu sporta ģimnāzija

436

 Finansējums kopā

15 423 196

2 337 948

2 392 624

2 392 624

0

660 000

3 160 000

3 160 000

660 000

660 000

   
 Pašvaldību budžets

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 Privātais sektors

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 VTBIL, kopā

15 423 196

2 337 948

2 392 624

2 392 624

0

660 000

3 160 000

3 160 000

660 000

660 000

   
 - valsts pamatfunkciju īstenošana

15 423 196

2 337 948

2 392 624

2 392 624

0

660 000

3 160 000

3 160 000

660 000

660 000

   
 - ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 Informatīvi    
 Sadalījumā pa budžeta resoriem    
 15. Izglītības un zinātnes ministrija

15 423 196

2 337 948

2 392 624

2 392 624

0

660 000

3 160 000

3 160 000

660 000

660 000

   
 - valsts pamatfunkciju īstenošana

15 423 196

2 337 948

2 392 624

2 392 624

0

660 000

3 160 000

3 160 000

660 000

660 000

   
 - ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
4.14. Pilnveidot profesionālu sportistu sporta darbības tiesisko regulējumu (tai skaitā darba tiesību jomā) atbilstoši profesionāla sportista darbības specifikai.Esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros97.01.00 Ministrijas centrālā aparāta darbības nodrošināšana 
4.15. Pilnveidot un stiprināt profesionālu sportistu un citu augstas klases sportistu sociālo aizsardzību.Finansējums tiks precizēts, iesniedzot prioritārā pasākuma pieprasījumu. Provizoriskais indikatīvais papildu nepieciešamais finansējums ar 2023.gadu un turpmākos gadus paredzēts kā atbalsta palielinājums sociālā pabalsta saņēmējiem par provizorisko vidējo palielinājumu 50 EUR mēnesī, ņemot vērā bāzes gada (2022.gads) plānoto finansējumu (LOSF budžetā) un saņēmēju skaitu (173), kopā veidojot 103 800 EUR. Provizoriskais indikatīvais papildu nepieciešamais finansējums medicīniskā fonda atbalstam vienreizēju pabalstu izmaksu segšanai 70 000 EUR gadā, ar vidējo atbalsta summu 7 000 EUR, tādejādi provizoriski 10 saņēmēji gadā.09.21.00 Augstas klases sasniegumu sports 
 Finansējums kopā

2 514 875

548 625

548 625

548 625

0

173 800

173 800

173 800

173 800

173 800

   
 Pašvaldību budžets

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 Privātais sektors

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 VTBIL, kopā

2 514 875

548 625

548 625

548 625

0

173 800

173 800

173 800

173 800

173 800

   
 - valsts pamatfunkciju īstenošana

2 514 875

548 625

548 625

548 625

0

173 800

173 800

173 800

173 800

173 800

   
 - ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 Informatīvi    
 Sadalījumā pa budžeta resoriem    
 15. Izglītības un zinātnes ministrija

2 514 875

548 625

548 625

548 625

0

173 800

173 800

173 800

173 800

173 800

   
 - valsts pamatfunkciju īstenošana

2 514 875

548 625

548 625

548 625

0

173 800

173 800

173 800

173 800

173 800

   
 - ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
4.16. Izveidot sistēmu augstas klases sportistu atbalstam iekšlietu un aizsardzības resoros, kā arī veicināt duālo karjeru sportā.Esošo valsts budžeta līdzekļu ietvarosIekšlietu ministrijas un Aizsardzības ministriju budžeti 
4.17. Atbalstīt sporta stipendiju piešķiršanu, veicinot duālo karjeru sportā.Finansējums tiks precizēts, iesniedzot prioritārā pasākuma pieprasījumu. Provizoriski indikatīvais papildu nepieciešamais finansējums paredzēts LSFP atbalstam konkursa kārtībā Sporta stipendiju konkursam, paredzot stipendiju apjoma palielinājumu 2023.gadā, kā arī paplašinot atbalstāmo aktivitāšu apjomu. Kopējais Pamatnostādņu uzdevumam novirzāmais finansējums sasniegtu 100 000 EUR un provizoriskā indikatīvā papildu nepieciešamā finansējuma aprēķinā iekļauts arī esošais 09.09.00 progr. finansējums 40 390 EUR. Kopējais pamatnostādņu uzdevumam novirzāmais finansējums provizoriski iedalītos sekojoši : vienreizēji izmaksājamas 35 stipendijas pa 2000 EUR , 25 stipendijas pa 1000 EUR, 10 stipendijas pa 500 EUR. Kopējais stipendiju skaits identificēts, ņemot vērā bāzes gadā (2021.gads) stipendijām pieteikušos studentu skaitu (75).09.09.00 Sporta federācijas un sporta pasākumi

436

 Finansējums kopā

419 220

40 390

40 390

40 390

0

59 610

59 610

59 610

59 610

59 610

   
 Pašvaldību budžets

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 Privātais sektors

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 VTBIL, kopā

419 220

40 390

40 390

40 390

0

59 610

59 610

59 610

59 610

59 610

   
 - valsts pamatfunkciju īstenošana

419 220

40 390

40 390

40 390

0

59 610

59 610

59 610

59 610

59 610

   
 - ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
 Informatīvi    
 Sadalījumā pa budžeta resoriem    
 15. Izglītības un zinātnes ministrija

419 220

40 390

40 390

40 390

0

59 610

59 610

59 610

59 610

59 610

   
 - valsts pamatfunkciju īstenošana

419 220

40 390

40 390

40 390

0

59 610

59 610

59 610

59 610

59 610

   
 - ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

   
4.18. Veicināt Augstas klases sportistu sagatavošanas centru sistēmas tālāku attīstību, vienlaikus palielinot atzīto sporta federāciju lomu atbalsta programmas īstenošanā.Esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Sasaiste ar 4.1.uzdevumu un tā ietvaros iespējama arī papildu līdzekļu piešķiršana arī šim uzdevumam.09.21.00 Augstas klases sasniegumu sports 
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par Sporta politikas pamatnostādnēm 2022.–2027. gadam Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: rīkojums Numurs: 397Pieņemts: 31.05.2022.Stājas spēkā: 31.05.2022.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 107, 03.06.2022. OP numurs: 2022/107.7
Saistītie dokumenti
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
332897
31.05.2022
85
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)