1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka Jēkabpils novada pašvaldībai piederošajās kapsētās iekšējās kārtības noteikumus, kapavietu piešķiršanas, kopšanas un uzturēšanas kārtību, apbedīšanas kārtību, nekoptas kapavietas nosacījumus, kā arī kapličas izmantošanas kārtību.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. aktēšana – darbību kopums, kurā ietilpst nekoptas kapavietas apsekošana, brīdinājuma zīmes uzstādīšana un akta par nekoptu kapavietu sastādīšana;

2.2. aktēta kapavieta – kapavieta, kas 5 (piecus) gadus pēc kārtas ir atzīta par nekoptu kapavietu;

2.3. atvērta kapsēta – kapsētas daļa, kurā mirušo apbedīšanai tiek ierādītas jaunas kapavietas;

2.4. daļēji slēgta kapsēta – kapsētas daļa, kurā mirušos apbedī ģimenes kapavietās;

2.5. slēgta kapsēta – kapsētas daļa, kurā mirušo apbedīšana nenotiek;

2.6. kapavieta – noteikta izmēra zemes gabals kapsētā mirušo apbedīšanai, kapavietas izveidošanai un kopšanai, apzaļumošanai, kapa aprīkojuma uzstādīšanai;

2.7. ģimenes kapavieta – noteikta izmēra zemes gabals kapsētā, kas paredzēts apbedīšanai;

2.8. kapavietas aprīkojums – kapavietā uzstādīta piemiņas plāksne, piemineklis, apmales, sēta, soliņš u.tml.

2.9. persona, kurai piešķirta kapavieta – fiziska persona, kurai tiek piešķirts zemes gabals kapavietas izveidošanai un kopšanai;

2.10. kapliča – ēka kapsētā mirušo novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijas norisei;

2.11. kapsētas apsaimniekotājs – SIA "Jēkabpils pakalpojumi", reģistrācijas numurs: 45403006010 Jēkabpils pilsētā, vai attiecīgā pagasta pārvalde, kuras teritorijā kapsēta atrodas, kas pārrauga un kontrolē šo noteikumu ievērošanu, uzrauga kapsētu arhitektūras un ainavas veidošanu, uztur kārtībā kapsētas teritoriju, nodrošina kapu grāmatu (vai cita veida reģistru) veidošanu, saglabāšanu un citu aktuālo dokumentu uzskaiti, Jēkabpils novada pašvaldības vārdā pieņem lēmumu piešķirt kapavietu vai atteikt, izdodot administratīvo aktu;

2.12. kapsētas pārzinis – kapsētas apsaimniekotāja nozīmēta persona, kura pilda šajos noteikumus paredzētos pienākumus;

2.13. kapavietu komisija – Jēkabpils novada pašvaldības Attīstības pārvaldes vadītāja izveidota komisija – Jēkabpils pilsētā vai attiecīgās pagasta pārvaldes, kuras teritorijā kapsēta atrodas izveidota komisija, kas nodrošina nekoptas kapavietas aktēšanu;

2.14. kultūras pieminekļi – atsevišķas kapsētas teritorijas, atsevišķas kapavietas, piemiņas vietas, pieminekļi, kuriem ir mākslinieciska, vēsturiska, zinātniska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Jēkabpils novada sabiedrības, Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm;

2.15. pašvaldības pilnvarota persona – Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs, domes priekšsēdētāja vietnieks, pašvaldības izpilddirektors vai pagasta pārvaldes vadītājs;

2.16. virsapbedījums – mirušā vai urnas ar kremēta mirušā pelniem apbedīšana virs esošā apbedījuma.

3. Jēkabpils novada administratīvajā teritorijā ir šādas pašvaldības kapsētas:

3.1. Kapsētas pilsētu teritorijā:

3.1.1. Jēkabpils pilsētas kapsēta;

3.1.2. Kapeles kapsēta;

3.1.3. Tatāru (ebreju) kapsēta;

3.1.4. Jaunie kapi, Vecie kapi (Viesīte);

3.1.5. Aknīstes pilsētas kapsēta;

3.2. Kapsētas ārpus pilsētu teritorijas:

3.2.1. Atašienes pagastā – Atašienes, Steķu, Steķu jaunie, Steķu vecie, Trošku un Senkapi;

3.2.2. Krustpils pagastā – Grīvas, Irbenieku, Melderu, Ķaupu kapsēta;

3.2.3. Kūku pagastā – Asotes, Catlakšu, Dēļdruvu, Dreimaņu, Kondrātu, Ķikuru, Ķuncu, Pilskalna, Pupenu, Skramānu, Smanu, Sūnu, Trepmuižas kapsēta;

3.2.4. Mežāres pagastā – Gobiņu, Liepsalas, Ratīšu I, Ratīšu II, Kozuļovkas kapsēta;

3.2.5. Variešu pagastā – Antūžu, Baltgalvju, Bauru, Rusuļu, Silabebru, Trākšu kapi;

3.2.6. Vīpes pagastā – Ezerķiķauku, Māsānu, Kūrānu, Ļovānu, Smalu kapsēta, Kapsēta, Landzānu kapi;

3.2.7. Leimaņu pagastā – Leimaņu kapi;

3.2.8. Zasas pagastā – Zasas kapi, Staģu kapi;

3.2.9. Ābeļu pagastā – Nagļu kapi, Ābeļu kapi, Piļķu kapi, Dūņenieku kapi;

3.2.10. Kalna pagastā – Ērgļu kapi, Ūdenānu kapi, Vagulānu kapi, Ķiocu kapi, Minsteru kapi;

3.2.11. Rubenes pagastā – Rubeņu kapi, Izabelinas kapi, Muktānu kapi, Ezerpurva kapi, Červonkas kapi, Bērza kapi, Ļūcānu kapi, Dronku kapi, Rubiķu kapi, Sēļu kapi

3.2.12. Dunavas pagastā – Daugavas kapi, Dunavas kapi, Skudru kapi, Vuškānu kapi, Līču kapi, Kriškinānu kapi, Celminieku kapi, apbedījumi nenotiek –

3.2.13. Dignājas pagastā – Slīterānu kapi, Meņķa kapi, Dignājas kapi;

3.2.14. Salas pagasts – Biržu kapi, Dzelznavas kapi, Auzānu kapi;

3.2.15. Sēlpils pagasts – Zaķēnu kapi, Tilpu kapi, Sēlpils kapi;

3.2.16. Viesītes pagasts – Ausulāru kapi, Cīrulīšu kapi, Dešu kapi, Ikšķilu kapi, Rāviņu kapi, Stauģu kapi, Sunākstes kapi, Šūšānu kapi, Veckapi, Vēžinieku kapi, Ziedānu kapi, Būbenānu kapi, Ozoliņu kapi, Zalaku kapi, Ulģu kapi;

3.2.17. Elkšņu pagasts – Klauces kapi, Kristūžu kapi, Svaru kapi, Kundzānu kapi, Ūzānu kapi;

3.2.18. Rites pagasts – Pormaļu kapi, Tiltiņu kapi, Ilzu kapi, Melderišķu kapi;

3.2.19. Saukas pagasts – Galvānu kapi, Smiltaines kapi;

3.2.20. Aknīstes pagasts – Vilkupes kapsēta;

3.2.21. Asares pagasts – Emsiņu kapsēta, Ancenes kapsēta, Asares muižas kapi;

3.2.22. Gārsenes pagasts – Aleju kapsēta.

4. Pašvaldības kapsētas ir paredzētas mirušo apbedīšanai.

5. Mirušo piemiņas dienā un citās oficiālās mirušo atceres dienās kapsētu darba laiku nosaka kapsētas apsaimniekotājs, saskaņojot to ar pašvaldības pilnvarotu personu. Kapsētas apsaimniekotājs nodrošina aktuālās informācijas pieejamību pie kapličām un attiecīgajās pagastu pārvaldēs.

6. Jēkabpils pilsētā valsts svētku dienās (izņēmuma gadījumā vienojoties ar kapsētas pārzini) un svētdienās kapsētas apbedīšanai ir slēgtas.

7. Kapsētas apmeklētājiem kapsētas teritorijā jāpārvietojas pa tam paredzētiem ceļiem un celiņiem. Piekļuve pie kapavietas ir pieļaujama no tam paredzēto ceļu un celiņu puses.

8. Kapsētas apmeklētājiem kapsētās aizliegts:

8.1. rakt smiltis un zemi kapsētu un to aizsargjoslu teritorijās;

8.2. kāpt, staigāt vai sēdēt uz kapavietām;

8.3. sniegt apbedīšanas un kapavietu kopšanas komercpakalpojumus bez kapsētas pārziņa saskaņojuma par darbu veikšanu;

8.4. ievest kapsētas teritorijā dzīvniekus vai apglabāt tos, izņemot tam īpaši paredzētās un ierādītās vietās;

8.5. patvaļīgi aizņemt kapavietas vai palielināt ierādītās kapavietas robežās;

8.6. pārvietoties ar motorizētiem transportlīdzekļiem, izņemot gadījumus, kad ir saņemta kapsētas apsaimniekotāja atļauja.

9. Kapavietu piešķir vai atsaka kapsētas apsaimniekotājs vienas darba dienas laikā, izdodot administratīvo aktu, pamatojoties uz:

9.1. personas vai sociālās aprūpes institūcijas amatpersonas rakstveida iesniegumu par kapavietas piešķiršanu un ierādīšanu;

9.2. dzimtsarakstu nodaļas izsniegtu miršanas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu).

10. Kapsētas apsaimniekotājs ir pilnvarots ierādīt kapavietu Jēkabpils novada pašvaldības vārdā, pamatojoties uz izdoto administratīvo aktu.

11. Piešķirot kapavietu, norāda šādu informāciju:

11.1. personas, kurai piešķirta kapavieta kontaktinformāciju;

11.2. kapavieta ir aktēta vai nav aktēta;

11.3. kapavietas precīza atrašanās vieta (sektors, rinda) kopējā platība;

11.4. cita informācija, kas ļauj identificēt kapavietu;

11.5. personas, kurai piešķirta kapavieta – kapavietas pārņēmēja (laulātā, radinieka vai citas personas) kontaktinformācija.

12. Kapsētās jauns zemes gabals apbedīšanai tiek ierādīts un piešķirts tā, lai nodrošinātu attiecīgās sektora daļas izmantošanu apbedīšanas secībā.

13. Personai tiek piešķirts un ierādīts jauns zemes gabals apbedīšanai ne lielāks kā divvietīga kapavieta Jēkabpils pilsētas kapsētā. Ārpus Jēkabpils pilsētas ne lielāks kā astoņvietīga kapavieta, (kapavietas lielums tiek noteikts saskaņā ar 1. pielikumu).

14. Atsevišķos gadījumos Jēkabpils pilsētā var tikt piešķirta vairāk kā divvietīga kapavieta un ārpus Jēkabpils pilsētas vairāk kā astoņvietīga kapavieta:

14.1. ja nelaimes gadījuma rezultātā bojā gājuši vairāki vienas ģimenes locekļi;

14.2. ja noziedzīga nodarījuma rezultātā bojā gājuši vairāki vienas ģimenes locekļi;

14.3. daļēji slēgtajā kapsētas daļā, ja to atļauj pieejamā teritorija.

15. Daļēji slēgtā kapsētā, ja ģimenes kapavietā ir brīva vieta, bet tajā nav iespējams veikt apbedījumu tehnisku iemeslu dēļ, personai piešķir jaunu kapavietu, pamatojoties uz rakstveida iesniegumu.

16. Atvērtā un daļēji slēgtā kapsētā ģimenes kapavietā, kurā ir brīva vieta vai kurā var veikt virsapbedījumu, atļauju apbedīt mirušo dod pašvaldības pilnvarota persona, pamatojoties uz rakstveida iesniegumu par atļauju apbedīt mirušo, kam pievienota dzimtsarakstu nodaļas izsniegta miršanas apliecības kopija (uzrādot oriģinālu).

17. Ja par kapavietas iegūšanu piederīgie nevar vienoties, priekšroka ir pirmajam, kurš iesniedzis kapsētas apsaimniekotājam rakstveida iesniegumu par kapavietas pārņemšanu.

18. Kapavieta pāriet pašvaldības valdījumā, ja:

18.1. kapavieta tiek atbrīvota sakarā ar pārapbedīšanu;

18.2. tā atzīta par aktētu kapavietu.

19. Gadījumā, kad kapavieta pāriet pašvaldības valdījumā, kapavieta var tikt piešķirta un ierādīta jaunu apbedījumu veikšanai.

20. Kapavieta, kas noteikumos noteiktā kārtībā atzīta par aktētu, var tikt piešķirta un ierādīta jaunu apbedījumu veikšanai, ja pagājuši 20 (divdesmit) gadi pēc pēdējā apbedījuma.

21. Kapsētas apsaimniekotājs piešķir kapavietu virs esoša apbedījuma virsapbedījuma veikšanai, ja pēc pēdējā apbedījuma šajā vietā pagājis ne mazāk kā 20 (divdesmit) gadi un ir saņemta Veselības inspekcijas atļauja. Šo termiņu drīkst samazināt līdz 15 (piecpadsmit) gadiem, ja virsapbedījums tiek lūgts ģimenes kapavietā un ir iesniegta Veselības inspekcijas atļauja.

22. Veicot virsapbedījumus, tiek saglabāti kultūras pieminekļi.

23. Apbedīšanu organizē persona, kurai piešķirta un ierādīta kapavieta vai apbedīšanas pakalpojumu pasūtītāja izvēlēts apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs, par to informējot kapsētas pārzini ne vēlāk kā 48 stundas pirms apbedīšanas.

24. Kapsētas pārzinis norāda kapavietu un vienojas par apbedīšanas laiku.

25. Kapam jābūt izraktam un sagatavotam mirušā apbedīšanai ne vēlāk kā vienu stundu pirms apbedīšanas ceremonijas sākuma. Kapa rakšana jāsaskaņo ar kapsētas pārzini.

26. Mirušos, kuriem nav radinieku, apbedī atsevišķā sektorā vai atsevišķā kapu rindā.

27. Virsapbedījumus kapavietās var izdarīt, ievērojot šo noteikumu 21. punktu.

28. Mirstīgās atliekas var pārapbedīt ne agrāk kā gadu pēc apbedīšanas, saņemot kapsētas apsaimniekotāja un Veselības inspekcijas atļauju.

29. Mirstīgo atlieku ekshumāciju var veikt tiesību aktos noteiktajā kārtībā, saskaņojot to ar pašvaldības pilnvaroto personu un informējot kapsētas apsaimniekotāju.

30. Katrs mirušais tiek apbedīts atsevišķā kapā. Kapa garumam jābūt ne lielākam par 3 m, dziļumam 1,7 m līdz zārka vākam. Apglabājot bērnus, izmēri var attiecīgi mainīties, izņemot kapa dziļumu.

31. Izdarot virsapbedījumus, kapa dziļumam jābūt ne mazākam par 1,5 m līdz zārka vākam.

32. Kapavieta ierādīšanas brīdī nedrīkst būt tuvāk par 0,5 m no koka stumbra un 0,3 m no pieminekļa.

33. Urna ar mirušā pelniem var tikt apglabāta kapsētā esošajā ģimenes kapavietā vai jaunā kapavietā, ne mazāk kā viena metra dziļumā. Vienā kapavietā ir pieļaujama vairāku urnu apbedīšana, uzstādot kopēju piemiņas zīmi.

34. Mirušās personas apbedīšana notiek atbilstoši tās gribai, tas ir, atbilstoši tās reliģiskai pārliecībai vai vispārpieņemtām kultūras tradīcijām.

35. Kapličas ceremoniju zāli (mirušā novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijas norisei) apbedīšanas pakalpojumu pasūtītājam iznomā kapsētas apsaimniekotājs.

36. Saldējamā telpa kapličā, uzrādot miršanas apliecību vai ārsta izsniegtu medicīnisku slēdzienu par nāvi, tiek izmantota mirušo novietošanai līdz apbedīšanas brīdim. Piederīgie mirušo drīkst apmeklēt kapsētas pārziņa darba laikā, saskaņojot to ar kapsētas pārzini. Pārējā laikā saldējamā telpa ir slēgta.

37. Bēru ceremonijas ilgums kapličā tiek noteikts, vienojoties bēru rīkotājiem ar kapsētas pārzini.

38. Persona, kurai piešķirta kapavieta var kopt un uzturēt kapavietu pati vai arī vienoties par kapavietas kopšanu un uzturēšanu ar trešo personu, kura savu darbību saskaņojusi ar kapsētas pārzini.

39. Jautājumus, kas saistīti ar šo noteikumu ievērošanu pēc iesnieguma saņemšanas, izskata kapsētas apsaimniekotāja izveidota komisija, kuras sastāvā ir Jēkabpils novada pašvaldības un kapsētu apsaimniekotāja pārstāvji, pieaicinot ieinteresētās puses.

40. Personai, kurai piešķirta kapavieta ir pienākums:

40.1. mēneša laikā paziņot kapsētas pārzinim par dzīvesvietas jauno adresi;

40.2. trīs mēnešu laikā pēc apbedīšanas sakopt kapavietu (novākt ziedus, vainagus, zarus, izveidot kapa kopiņu u.tml.);

40.3. regulāri kopt un uzturēt kārtībā ierādīto kapavietas teritoriju (novākt kritušas lapas, zarus, gružus, nopļaut zāli u.tml.);

40.4. nogādāt kapavietas kopšanas laikā radušos atkritumus savākšanas vietās novietotajos konteineros;

40.5. saņemt kapsētas pārziņa rakstisku saskaņojumu kapavietas aprīkojuma uzstādīšanai, demontāžai, izvešanai, rekonstrukcijai, restaurācijai. Nesaņemot kapsētas pārziņa saskaņojumu, kapsētas apsaimniekotājs var atjaunot iepriekšējo stāvokli. Kapsētas apsaimniekotājs ir pilnvarots izteikt rakstisku brīdinājumu, norādot termiņu kaitējuma novēršanai. Kapavietas aprīkojums jāuzstāda tā, lai netraucētu citiem, ievērojot kapsētas arhitektūras un ainavas veidošanas koptēlu;

40.6. koku stādīšanu kapavietā un ārpus tās veikt tikai ar rakstveida kapsētas pārziņa saskaņojumu;

40.7. nepalielināt ierādītās kapavietas robežas.

41. Kapsētas apsaimniekotājam ir tiesības apsekot ierādīto kapavietu tādā apjomā, lai pārliecinātos par kapavietas izmantošanu.

42. Kapsētas apsaimniekotājs nav atbildīgs par kapavietas aprīkojuma nolaupīšanu vai bojājumu, kuru izdarījušas trešās personas.

43. Kapsētas apsaimniekotājs tikai pārrauga teritorijas uzkopšanu Jēkabpils novada administratīvajā teritorijā esošās atsevišķās kapavietas, pasaules karos un Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušo Latvijas karavīru un nacionālo partizānu, Jēkabpils novada administratīvajā teritorijā apbedīto citu valstu karavīru kapus un kara upuru kapus, kas atrodas Jēkabpils novada domes īpašumā vai valdījumā esošā īpašumā.

44. Nekopto kapavietu aktēšanas periodā ieskaita aktēšanas visu periodu, kas izveidojies pirms šo noteikumu spēkā stāšanās brīža.

45. Lai atzītu kapavietu par nekoptu un aktualizētu kapsētās saglabājamos kultūras pieminekļus, reizi gadā tiek izveidota kapavietu komisija, kuras sastāvā ir Jēkabpils novada pašvaldības, kapsētas apsaimniekotāja un nevalstisko organizāciju pārstāvji, nepieciešamības gadījumā tiek pieaicināti speciālisti no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas.

46. Kapavietu komisija sniedz priekšlikumus par kapsētās saglabājamiem kultūras pieminekļiem.

47. Kapavietu komisija apseko nekoptās kapavietas, sastāda aktu par katru nekopto kapavietu un marķē to ar brīdinājuma zīmi. Brīdinājuma zīmes paraugs un informācija, kur vērsties, redzot šādu zīmi kapavietā, tiek izvietota uz informācijas stenda pie kapličām.

48. Kapavietu komisija aktu par nekoptu kapavietu ar uzaicinājumu sakopt kapavietu un ierasties pie kapsētas pārziņa nosūta personai, kurai piešķirta kapavieta vai zināmajiem radiniekiem.

49. Ja kapavietu komisija ir sastādījusi aktu par nekoptu kapavietu un nav iespējams identificēt personu, kurai piešķirta kapavieta, kapavietu komisija publicē Jēkabpils novada portālā www.jekabpils.lv, Jēkabpils novada pašvaldības informatīvajā izdevumā "Jēkabpils Vēstis", kapličas un izvieto pie attiecīgās pagasta pārvaldes ēkas aicinājumu atsaukties apbedītā piederīgajiem un ierasties pie kapsētas pārziņa.

50. Pamatojoties uz to, ka 5 (piecus) gadus pēc kārtas kapavieta tiek atzīta par nekoptu, persona var lūgt atjaunot kapavietas tiesības, izņemot gadījumu, ja kapavietā ir veikts virsapbedījums.

51. Personai, kura vēlas atjaunot kapavietas tiesības ir pienākums sakopt kapavietu.

52. Fiziskas un juridiskas personas, kuras profesionāli nodarbojas ar kapavietu kopšanu var veikt kapavietu kopšanu un amatnieku pakalpojumus kapsētā pēc personas, kurai piešķirta kapavieta, pasūtījuma, saskaņojot savu darbību ar kapsētas pārzini.

53. Jebkādu profesionālu darbību, tajā skaitā kapavietas kopšanu, kapavietas aprīkojuma uzstādīšanu un amatnieka pakalpojumu sniegšanu, drīkst veikt tikai kapsētas darba laikā, izņemot gadījumus, kad darbu veikšana ir iepriekš saskaņota ar kapsētas pārzini.

54. Personām, kas kapsētās sniedz pakalpojumus, mehānismi un materiāli jānovieto tā, lai netraucētu kustību kapsētā. Beidzot darbus vai darba dienas beigās ir pienākums sakārtot darba vidi. Ja darbu veikšanai nepieciešams transports, amatnieki un kapavietu kopēji drīkst izmantot tikai tos celiņus, kuri atbilst transportlīdzekļu izmēriem.

55. Kapavietu komisijas lēmumu par kapavietas aktēšanu un kapsētas pārziņa lēmumu vai faktisko rīcību likumā noteiktajā kārtībā var apstrīdēt Jēkabpils novada domē.

56. Kapsētas apsaimniekotāja lēmumu par kapavietas piešķiršanu var apstrīdēt Jēkabpils novada domē.

57. Par noteikumu 8.1.–8.4. apakšpunktā noteikto prasību neievērošanu fiziskām un juridiskām personām piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no 4 līdz 70 naudas soda vienībām.

58. Administratīvā pārkāpuma procesu par noteikumu 8.1.–8.4. apakšpunktā minētajiem pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Jēkabpils novada pašvaldības policija. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata Jēkabpils novada domes Administratīvā komisija.

59. Kapsētu statusu nosaka Jēkabpils novada dome. Kapsētu vai tās daļu var slēgt saskaņā ar Jēkabpils novada domes lēmumu.

60. Atzīt par spēku zaudējušiem:

60.1. Jēkabpils pilsētas domes 2019. gada 24. oktobra saistošos noteikumus Nr. 21 "Jēkabpils pilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas saistošie noteikumi ";

60.2. Krustpils novada domes 2020. gada 20. maija saistošos noteikumus Nr. 2020/5 "Krustpils novada pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas noteikumi";

60.3. Jēkabpils novada domes 2010. gada 22. jūlija saistošos noteikumus Nr. 17 "Jēkabpils novada kapsētu apsaimniekošanas noteikumi";

60.4. Viesītes novada domes 2010. gada 3. marta saistošos noteikumus Nr. 7 "Viesītes novada pašvaldības kapu un kapliču uzturēšana un izmantošana";

60.5. Aknīstes novada domes 2010. gada 16. jūnija saistošos noteikumus Nr. 15 "Kapsētu uzturēšanas noteikumi Aknīstes novadā".

61. Kapsētas apsaimniekotājs piecu gadu laikā no šo noteikumu spēkā stāšanās izdod lēmumus par kapuvietas lietošanas tiesību piešķiršanu attiecībā uz personām, kuras nav saņēmušas lēmumus par kapuvietas lietošanas tiesību piešķiršanu un nebija noslēgušas līgumu par kapavietas uzturēšanu, bet ir vai nav ierakstīti kapu grāmatā (vai cita veida reģistrā) par kapuvietas uzturētāju, kā arī uzrādot dokumentus, kuri pierāda tiešo radniecību ar šajā kapavietā apglabātajām personām. Kapavietas, kurām piecu gadu laikā no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas nav pieteikušies uzturētāji, pāriet pašvaldības valdījumā.

62. Piekritīgajā teritorijā, kurā nav kapsētas pārziņa, tā funkcijas nodrošina kapsētas apsaimniekotājs.