1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka Jēkabpils pilsētas pašvaldības kapsētu iekšējās kārtības noteikumus, kapavietu piešķiršanas, kopšanas un uzturēšanas kārtību, apbedīšanas kārtību, kā arī kapličas izmantošanas kārtību.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. aktēšana – darbību kopums, kurā ietilpst nekoptas kapavietas apsekošana, brīdinājuma zīmes uzstādīšana un akta par nekoptu kapavietu sastādīšana;

2.2. aktēta kapavieta – kapavieta, kas 5 (piecus) gadus pēc kārtas ir atzīta par nekoptu kapavietu;

2.3. atvērta kapsēta – kapsētas daļa, kurā mirušo apbedīšanai tiek ierādītas jaunas kapavietas;

2.4. daļēji slēgta kapsēta – kapsētas daļa, kurā mirušos apbedī ģimenes kapavietās;

2.5. slēgta kapsēta – kapsētas daļa, kurā mirušo apbedīšana nenotiek;

2.6. kapavieta – noteikta izmēra zemes gabals kapsētā mirušo apbedīšanai, kapavietas izveidošanai un kopšanai, apzaļumošanai, kapa aprīkojuma uzstādīšanai;

2.7. ģimenes kapavieta – noteikta izmēra zemes gabals kapsētā, kas paredzēts apbedīšanai;

2.8. kapavietas aprīkojums – kapavietā uzstādīta piemiņas plāksne, piemineklis, apmales, sēta, soliņš u.tml.

2.9. persona, kurai piešķirta kapavieta – fiziska persona, kurai tiek piešķirts zemes gabals kapavietas izveidošanai un kopšanai;

2.10. kapliča – ēka kapsētā mirušo novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijas norisei;

2.11. kapsētas apsaimniekotājs – SIA "Jēkabpils pakalpojumi", reģistrācijas numurs: 45403006010, kas pārrauga un kontrolē šo noteikumu ievērošanu, uzrauga kapsētu arhitektūras un ainavas veidošanu, uztur kārtībā kapsētas teritoriju, Jēkabpils pilsētas pašvaldības vārdā piešķir kapavietu, izdodot administratīvo aktu;

2.12. kapsētas pārzinis – kapsētas apsaimniekotāja nozīmēts darbinieks, kurš saskaņā ar darba līgumu pilda šajos noteikumus paredzētos pienākumus;

2.13. kapavietu komisija – Jēkabpils pilsētas pašvaldības Pilsētvides departamenta direktora izveidota komisija, kas nodrošina nekoptas kapavietas aktēšanu;

2.14. kultūras pieminekļi – atsevišķas kapsētas teritorijas, atsevišķas kapavietas, piemiņas vietas, pieminekļi, kuriem ir mākslinieciska, vēsturiska, zinātniska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Jēkabpils sabiedrības, Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm;

2.15. pašvaldības pilnvarota persona – Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs, domes priekšsēdētāja vietnieks vai pašvaldības izpilddirektors;

2.16. virsapbedījums – mirušā vai urnas ar kremēta mirušā pelniem apbedīšana virs esošā apbedījuma.

3. Jēkabpils pilsētas administratīvajā teritorijā ir šādas pašvaldības kapsētas:

3.1. Jēkabpils pilsētas kapsēta;

3.2. Kapeles kapsēta;

3.3. Tatāru (ebreju) kapsēta.

4. Pašvaldības kapsētas ir paredzētas mirušo, kuru pēdējā deklarētā dzīves vieta ir bijusi Jēkabpils administratīvajā teritorijā, apbedīšanai. Citu personu, izņemot augšupējos (vecāki, vecvecāki utt.), lejupējos (bērni, mazbērni utt.) vai sānu līnijas (brāļi, māsas, tēva un mātes brāļi un māsas utt.) radiniekus, apbedīšana Jēkabpils pilsētas kapsētās iespējama uz iesnieguma pamata, ja persona, kurai piešķirta kapavieta ir saņēmusi Jēkabpils pilsētas pašvaldības pilnvarotas personas saskaņojumu, bet iepriekš piešķirtā un izveidotā ģimenes kapavietā – bez saskaņojuma.

5. Mirušo piemiņas dienā un citās oficiālās mirušo atceres dienās kapsētu darba laiku nosaka kapsētas apsaimniekotājs, saskaņojot to ar pašvaldības pilnvarotu personu. Kapsētas apsaimniekotājs nodrošina aktuālās informācijas pieejamību pie kapličām. Kapsētas apmeklētājiem ir atvērtas:

5.1. vasaras periodā (no 1.aprīļa līdz 31.oktobrim) – no plkst. 7.00 līdz plkst. 22.00;

5.2. ziemas periodā (no 1.novembra līdz 31.martam) – no plkst. 8.00 līdz plkst. 20.00.

6. Kapsētas pārzinis apmeklētājus pieņem Kapu ielā 2, Jēkabpilī – pirmdienās no plkst. 8.00 līdz plkst. 14.00, otrdienās, trešdienās, ceturtdienās, piektdienās un sestdienās no plkst. 8.00 līdz plkst. 16.00.

7. Valsts svētku dienās un svētdienās kapsētas apbedīšanai ir slēgtas.

8. Kapsētas apmeklētājiem kapsētas teritorijā jāpārvietojas pa tam paredzētiem ceļiem un celiņiem. Piekļuve pie kapavietas ir pieļaujama no tam paredzēto ceļu un celiņu puses.

9. Kapsētas apmeklētājiem kapsētās aizliegts:

9.1. rakt smiltis un zemi kapsētu un to aizsargjoslu teritorijās;

9.2. kāpt, staigāt vai sēdēt uz kapavietām;

9.3. sniegt apbedīšanas un kapavietu kopšanas komercpakalpojumus bez kapsētas pārziņa saskaņojuma par darbu veikšanu;

9.4. ievest kapsētas teritorijā dzīvniekus un/vai apglabāt tos, izņemot tam īpaši paredzētās un ierādītās vietās.

10. Kapavietu piešķir kapsētas apsaimniekotājs, izdodot administratīvo aktu, pamatojoties uz:

10.1. personas vai sociālās aprūpes institūcijas amatpersonas rakstveida iesniegumu par kapavietas piešķiršanu un ierādīšanu;

10.2. dzimtsarakstu nodaļas izsniegtu miršanas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu).

11. Kapsētas apsaimniekotājs ir pilnvarots ierādīt kapavietu Jēkabpils pilsētas pašvaldības vārdā, pamatojoties uz izdoto administratīvo aktu.

12. Piešķirot kapavietu, norāda šādu informāciju:

12.1. personas, kurai piešķirta kapavieta kontaktinformāciju;

12.2. kapavieta ir aktēta vai nav aktēta;

12.3. kapavietas precīza atrašanās vieta, sektors, rinda, kopējā platība;

12.4. cita informācija, kas ļauj identificēt kapavietu;

12.5. personas, kurai piešķirta kapavieta – kapavietas pārņēmēja (laulātā, radinieka vai citas personas) kontaktinformācija.

13. Kapsētās jauns zemes gabals apbedīšanai tiek ierādīts un piešķirts tā, lai nodrošinātu attiecīgās sektora daļas izmantošanu apbedīšanas secībā.

14. Personai tiek piešķirts un ierādīts jauns zemes gabals apbedīšanai ne lielāks kā divvietīga kapavieta (kapavietas lielums tiek noteikts saskaņā ar 1.pielikumu).

15. Atsevišķos gadījumos var tikt piešķirtas vairāk kā divas kapavietas:

15.1. ja nelaimes gadījuma rezultātā bojā gājuši vairāki vienas ģimenes locekļi;

15.2. ja noziedzīga nodarījuma rezultātā bojā gājuši vairāki vienas ģimenes locekļi;

15.3. daļēji slēgtajā kapsētas daļā, ja to atļauj pieejamā teritorija.

16. Daļēji slēgtā kapsētā, ja ģimenes kapavietā ir brīva vieta, bet tajā nav iespējams veikt apbedījumu tehnisku iemeslu dēļ, personai piešķir jaunu kapavietu, pamatojoties uz rakstveida iesniegumu.

17. Atvērtā un daļēji slēgtā kapsētā ģimenes kapavietā, kurā ir brīva vieta vai kurā var veikt virsapbedījumu, atļauju apbedīt mirušo dod pašvaldības pilnvarota persona, pamatojoties uz rakstveida iesniegumu par atļauju apbedīt mirušo, kam pievienota dzimtsarakstu nodaļas izsniegta miršanas apliecības kopija (uzrādot oriģinālu).

18. Ja par kapavietas iegūšanu piederīgie nevar vienoties, priekšroka ir pirmajam, kurš iesniedzis kapsētas apsaimniekotājam rakstveida iesniegumu par kapavietas pārņemšanu.

19. Kapavieta pāriet pašvaldības valdījumā, ja:

19.1. kapavieta tiek atbrīvota sakarā ar pārapbedīšanu;

19.2. tā atzīta par aktētu kapavietu.

20. Gadījumā, kad kapavieta pāriet pašvaldības valdījumā, kapavieta var tikt piešķirta un ierādīta jaunu apbedījumu veikšanai.

21. Kapavieta, kas noteikumos noteiktā kārtībā atzīta par aktētu, var tikt piešķirta un ierādīta jaunu apbedījumu veikšanai, ja pagājuši 20 (divdesmit) gadi pēc pēdējā apbedījuma.

22. Kapsētas apsaimniekotājs piešķir kapavietu virs esoša apbedījuma virsapbedījuma veikšanai, ja pēc pēdējā apbedījuma šajā vietā pagājis ne mazāk kā 20 (divdesmit) gadi un ir saņemta Veselības inspekcijas atļauja. Šo termiņu drīkst samazināt līdz 15 (piecpadsmit) gadiem, ja virsapbedījums tiek lūgts ģimenes kapavietā un ir iesniegta Veselības inspekcijas atļauja.

23. Veicot virsapbedījumus, tiek saglabāti kultūras pieminekļi.

24. Apbedīšanu organizē persona, kurai piešķirta un ierādīta kapavieta vai apbedīšanas pakalpojumu pasūtītāja izvēlēts apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs, par to informējot kapsētas pārzini ne vēlāk kā 48 stundas pirms apbedīšanas.

25. Kapsētas pārzinis norāda kapavietu un vienojas par apbedīšanas laiku. Ja persona, kurai piešķirta kapavieta vienojas ar kapsētas pārzini, ir iespējami izņēmumi.

26. Kapam jābūt izraktam un sagatavotam mirušā apbedīšanai ne vēlāk kā vienu stundu pirms apbedīšanas ceremonijas sākuma. Kapa rakšana jāsaskaņo ar kapsētas pārzini.

27. Mirušos, kuriem nav radinieku, apbedī atsevišķā sektorā vai atsevišķā kapu rindā.

28. Virsapbedījumus kapavietās var izdarīt, ievērojot šo noteikumu 22.punktu.

29. Mirstīgās atliekas var pārapbedīt ne agrāk kā gadu pēc apbedīšanas, saņemot kapsētas apsaimniekotāja un Veselības inspekcijas atļauju.

30. Mirstīgo atlieku ekshumāciju var veikt tiesību aktos noteiktajā kārtībā, saskaņojot to ar pašvaldības pilnvaroto personu un informējot kapsētas apsaimniekotāju.

31. Katrs mirušais tiek apbedīts atsevišķā kapā. Kapa garumam jābūt ne mazākam par 2,0 m, platumam – 1,0 m, dziļumam 1,7 m līdz zārka vākam. Apglabājot bērnus, izmēri var attiecīgi mainīties, izņemot kapa dziļumu.

32. Izdarot virsapbedījumus, kapa dziļumam jābūt ne mazākam par 1,5 m līdz zārka vākam.

33. Kapavieta ierādīšanas brīdī nedrīkst būt tuvāk par 0,5 m no koka stumbra un 0,3 m no pieminekļa.

34. Urna ar mirušā pelniem var tikt apglabāta kapsētā esošajā ģimenes kapavietā vai jaunā kapavietā, ne mazāk kā viena metra dziļumā. Vienā kapavietā ir pieļaujama vairāku urnu apbedīšana, uzstādot kopēju piemiņas zīmi.

35. Kapsētas apsaimniekotājam ir tiesības noteikt izņēmumus noteikumos noteiktajai apbedīšanas kārtībai kapsētā, ņemot vērā reliģisko konfesiju vai kultūras tradīcijas.

36. Kapličas ceremoniju zāli (mirušā novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijas norisei) apbedīšanas pakalpojumu pasūtītājam iznomā kapsētas apsaimniekotājs.

37. Saldējamā telpa kapličā, uzrādot miršanas apliecību vai ārsta izsniegtu medicīnisku slēdzienu par nāvi, tiek izmantota mirušo novietošanai līdz apbedīšanas brīdim. Piederīgie mirušo drīkst apmeklēt kapsētas pārziņa darba laikā, saskaņojot to ar kapsētas pārzini. Pārējā laikā saldējamā telpa ir slēgta.

38. Bēru ceremonijas ilgums kapličā tiek noteikts, vienojoties bēru rīkotājiem ar kapsētas pārzini.

39. Persona, kurai piešķirta kapavieta, var kopt un uzturēt kapavietu pati vai arī noslēgt līgumu par kapavietas kopšanu un uzturēšanu ar trešo personu, kura savu darbību saskaņojusi ar kapsētas pārzini.

40. Jautājumus, kas saistīti ar šo noteikumu ievērošanu pēc iesnieguma saņemšanas, izskata kapsētas apsaimniekotāja izveidota komisija, kuras sastāvā ir Jēkabpils pilsētas pašvaldības un kapsētu apsaimniekotāja pārstāvji, pieaicinot ieinteresētās puses.

41. Personai, kurai piešķirta kapavieta ir pienākums:

41.1. mēneša laikā paziņot kapsētas pārzinim par dzīvesvietas jauno adresi;

41.2. trīs mēnešu laikā pēc apbedīšanas sakopt kapavietu (novākt ziedus, vainagus, zarus, izveidot kapa kopiņu u.tml.);

41.3. regulāri kopt un uzturēt kārtībā ierādīto kapavietas teritoriju (novākt kritušas lapas, zarus, gružus, nopļaut zāli u.tml.);

41.4. apgriezt kapavietas dzīvžogu līdz 70 cm augstumam;

41.5. nogādāt kapavietas kopšanas laikā radušos atkritumus savākšanas vietās novietotajos konteineros;

41.6. saņemt kapsētas pārziņa rakstisku saskaņojumu kapavietas aprīkojuma uzstādīšanai, demontāžai, izvešanai, rekonstrukcijai, restaurācijai. Nesaņemot kapsētas pārziņa saskaņojumu, kapsētas apsaimniekotājs atjauno iepriekšējo stāvokli. Kapavietas aprīkojums jāuzstāda tā, lai netraucētu citiem, ievērojot kapsētas arhitektūras un ainavas veidošanas koptēlu;

41.7. koku vai krūmāju stādīšanu kapavietā un ārpus tās veikt tikai ar rakstveida kapsētas pārziņa saskaņojumu;

41.8. nepalielināt ierādītās kapavietas robežas;

41.9. ierīkojot apbedījumu vietām apmales, to augstums nedrīkst pārsniegt 20 cm.

42. Kapsētas apsaimniekotājam ir tiesības apsekot ierādīto kapavietu tādā apjomā, lai pārliecinātos par kapavietas izmantošanu.

43. Kapsētas apsaimniekotājs nav atbildīgs par kapavietas aprīkojuma nolaupīšanu vai bojājumu, kuru izdarījušas trešās personas.

44. Lai atzītu kapavietu par nekoptu un aktualizētu kapsētās saglabājamos kultūras pieminekļus, reizi gadā tiek izveidota kapavietu komisija, kuras sastāvā ir Jēkabpils pilsētas pašvaldības, kapsētas apsaimniekotāja un nevalstisko organizāciju pārstāvji, nepieciešamības gadījumā tiek pieaicināti speciālisti no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas.

45. Kapavietu komisija sniedz priekšlikumus par kapsētās saglabājamiem kultūras pieminekļiem.

46. Kapavietu komisija apseko nekoptās kapavietas, sastāda aktu par katru nekopto kapavietu un marķē to ar brīdinājuma zīmi. Brīdinājuma zīmes paraugs un informācija, kur vērsties, redzot šādu zīmi kapavietā, tiek izvietota uz informācijas stenda pie kapličām.

47. Kapavietu komisija aktu par nekoptu kapavietu ar uzaicinājumu sakopt kapavietu un ierasties pie kapsētas pārziņa nosūta personai, kurai piešķirta kapavieta vai zināmajiem radiniekiem.

48. Ja kapavietu komisija ir sastādījusi aktu par nekoptu kapavietu un nav iespējams identificēt personu, kurai piešķirta kapavieta, kapavietu komisija ievieto Jēkabpils pilsētas portālā www.jekabpils.lv un Jēkabpils pilsētas pašvaldības informatīvajā izdevumā "Jēkabpils Vēstis" aicinājumu atsaukties apbedītā piederīgajiem un ierasties pie kapsētas pārziņa.

49. Pamatojoties uz to, ka 5 (piecus) gadus pēc kārtas kapavieta tiek atzīta par nekoptu, persona var lūgt atjaunot kapavietas tiesības, izņemot gadījumu, ja kapavietā ir veikts virsapbedījums.

50. Personai, kura vēlas atjaunot kapavietas tiesības ir pienākums sakopt kapavietu.

51. Fiziskas un juridiskas personas, kuras savu darbību saskaņojušas ar kapsētas pārzini, var veikt kapavietu kopšanu un amatnieku pakalpojumus kapsētā pēc personas, kurai piešķirta kapavieta, pasūtījuma.

52. Jebkādu profesionālu darbību, tajā skaitā kapavietas kopšanu, kapavietas aprīkojuma uzstādīšanu un amatnieka pakalpojumu sniegšanu, drīkst veikt tikai kapsētas darba laikā, izņemot gadījumus, kad darbu veikšana ir iepriekš saskaņota ar kapsētas pārzini.

53. Personām, kas kapsētās sniedz pakalpojumus, mehānismi un materiāli jānovieto tā, lai netraucētu kustību kapsētā. Beidzot darbus vai darba dienas beigās ir pienākums sakārtot darba vidi. Ja darbu veikšanai nepieciešams transports, amatnieki un kapavietu kopēji drīkst izmantot tikai tos celiņus, kuri atbilst transportlīdzekļu izmēriem.

54. Kapavietu komisijas lēmumu par kapavietas aktēšanu un kapsētas pārziņa lēmumu vai faktisko rīcību likumā noteiktajā kārtībā var apstrīdēt Jēkabpils pilsētas domē.

55. Kapsētas apsaimniekotāja lēmumu par kapavietas piešķiršanu var apstrīdēt Jēkabpils pilsētas domē.

56. (Zaudē spēku no 01.07.2020.; sk. 63. punktu)

57. Par noteikumu 9.1.–9.4.apakšpunktos noteikto prasību neievērošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no 4 līdz 70 naudas soda vienībām.

58. Administratīvā pārkāpuma procesu par noteikumu 9.1.–9.4.apakšpunktos minētajiem pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Jēkabpils pilsētas pašvaldības policija. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata Jēkabpils pilsētas domes Administratīvā komisija.

59. Nekopto kapavietu aktēšanas periodā ieskaita aktēšanas visu periodu, kas izveidojies pirms šo noteikumu spēkā stāšanās brīža.

60. Kapsētu statusu nosaka Jēkabpils pilsētas dome. Kapsētu vai tās daļu var slēgt saskaņā ar Jēkabpils pilsētas domes lēmumu.

61. Ar šo noteikumu spēkā stāšanās dienu spēku zaudē Jēkabpils pilsētas domes 2016.gada 24.marta saistošie noteikumi Nr.7 "Jēkabpils pilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas saistošie noteikumi".

62. Noteikumu 57.punkts stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu.

63. Noteikumu 56.punkts zaudē spēku vienlaikus ar Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanos.