1. Saistošie noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā tirdzniecības dalībnieks vai tirdzniecības organizators saskaņo ar Jēkabpils novada pašvaldību (turpmāk – pašvaldība) tirdzniecības vietas iekārtošanu;

1.2. ar pašvaldību saskaņojamos ielu tirdzniecības veidus un tirdzniecības atļauju izsniegšanas kārtību;

1.3. tirdzniecības dalībnieka un tirdzniecības organizatora pienākumus kārtības nodrošināšanai;

1.4. tirdzniecības vietās realizējamo preču grupas;

1.5. kārtību, kādā ar pašvaldību saskaņojama sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšana;

1.6. nosacījumus pašvaldības izsniegto ielu tirdzniecības vai tirdzniecības organizatora atļaujas darbības apturēšanai uz laiku;

1.7. kārtību, kādā tiek piešķirts tirgus statuss un saskaņoti tirgus noteikumi;

1.8. nodevu par tirdzniecību publiskās vietās un personas, kuras atbrīvojamas no nodevas samaksas.

2. Nodarboties ar tirdzniecību var tikai ar pašvaldības izsniegtu atļauju.

3. Pastāvīgās tirdzniecības vietas nosaka Jēkabpils novada dome (turpmāk – dome). Ar domes lēmumu par patstāvīgajām tirdzniecības vietām var iepazīties pašvaldības mājas lapā internetā www.jekabpils.lv.

4. Lai noteiktu jaunu pastāvīgo ielu tirdzniecības vietas iekārtošanu, pašvaldībā jāiesniedz:

4.1. iesniegums, kurā norāda pastāvīgo tirdzniecības vietu skaitu, adresi, tirdzniecībai paredzēto preču grupu uzskaitījumu, darbības periodu un laiku;

4.2. pastāvīgās tirdzniecības vietas vizuālais risinājums;

4.3. saskaņojums ar nekustamā īpašuma, uz kura tiek ierosināta pastāvīgā tirdzniecības vieta, īpašnieku vai tiesisko valdītāju par pastāvīgās ielu tirdzniecības vietas izveidi.

5. Kārtība nosaka tirdzniecības organizatora, kā arī tirdzniecības dalībnieku pienākumus ielu tirdzniecības norises laikā gadatirgos, kurus organizē pašvaldība (turpmāk – Pasākums).

6. Par tirdzniecības dalībnieku Pasākumā var būt gan fiziskās, gan juridiskās personas un kuras tiek reģistrētas šādā prioritārā secībā:

6.1. amatu meistari – individuālos latviešu tradicionālās un mūsdienu lietišķās mākslas dekoratīvu un ikdienā lietojamu priekšmetu izgatavotāji, kuri izstrādājumus gatavo pašrocīgi, izmantojot idejas, kas gūtas no latviešu tautas arheoloģiskā un etnogrāfiskā mantojuma (keramika, stikla apstrāde, pinumi, metālkalumi, ādas apstrāde, kokapstrāde, etnogrāfiskas un mūsdienīgas rotas, austi tekstila izstrādājumi, adījumi, tamborējumi, šuvumi, izšuvumi, filcējumi, batikas, individuāli ražoti tekstila izstrādājumu izejmateriāli – lins, vilnas dzija u.c.);

6.2. Latvijas lauku saimniecībās audzētas lauksaimniecības produkcijas (ķirbji, āboli, ogas u.c.), augļu, ogu, dārzeņu pārstrādes produktu (sukādes, sīrupi, ievārījumi u.c.), piena, gaļas, maizes, zivju un to pārstrādes produktu, biškopības produktu un konditorejas izstrādājumu ražotāji, un dabiskās kosmētikas, pirts lietu (ķermeņa kopšanas līdzekļi, pirts piederumi) individuālie ražotāji;

6.3. citi tirgotāji.

7. Pieteikties dalībai Pasākumā var tikai elektroniski, aizpildot tiešsaistes pieteikuma formu jekabpils.lv/gadatirgus.

8. Pieteikumu reģistrācija tirdzniecībai tiek aktivizēta mēnesi pirms Pasākuma (tiek norādīta Pasākuma vieta un laiks), un slēgta divas dienas pirms Pasākuma dienas.

9. Tirdzniecības vieta tiek apstiprināta, tiklīdz saņemta nodeva par tirdzniecību Pasākumā.

10. Kā apstiprinājumu par dalību gadatirgū, tirdzniecības dalībnieks no pašvaldības saņem tirdzniecības atļauju pieteikumā norādītajā elektroniskajā pastā.

11. Nodeva tiek maksāta avansā, pamatojoties uz pašvaldības nosūtītu rēķinu pa elektronisko pastu. Ja tirdzniecības dalībnieks nav veicis apmaksu noteiktā termiņā, tirdzniecības vieta netiek apstiprināta.

12. Pašvaldības noteiktajā zonējumā, noteiktās vietās, tirdzniecības dalībniekiem tiek piedāvāts elektrības pieslēgums. Tirdzniecības dalībniekam pieteikumā jānorāda nepieciešamā jauda, kā arī līdzi jāņem savi elektrības vadu pagarinātāji.

13. Ja tirdzniecības dalībnieks neievēro pašvaldības prasības attiecībā uz vietas iekārtošanu, vizuālo noformējumu vai arī piedalās tirdzniecībā ar precēm, kas neatbilst pieteikumā norādītajām precēm, pašvaldība ir tiesīga liegt tirdzniecības iespējas un izraidīt tirdzniecības dalībnieku no tirdzniecības vietas. Šajā gadījumā tirdzniecības dalībnieks zaudē tiesības veikt tirdzniecību Pasākumā un samaksātā nodeva netiek atmaksāta.

14. Pašvaldība ir tiesīga atteikt dalību tirdzniecībā gadījumā, ja pieteiktais preču veids jau ir pietiekamā daudzumā un tirdzniecības vietu skaits ir ierobežots.

(Nodaļa Jēkabpils novada domes 25.04.2024. saistošo noteikumu Nr. 11 redakcijā)

14.¹ Izpilddirektora vietnieks ar rīkojumu nosaka labiekārtotu ielu tirdzniecības vietu atrašanās vietas.

(Jēkabpils novada domes 25.04.2024. saistošo noteikumu Nr. 11 redakcijā)

14.² Par tirdzniecības dalībnieku var būt fiziskās un juridiskās personas – amatnieki un mājražotāji ar pašu ražotu produkciju.

(Jēkabpils novada domes 25.04.2024. saistošo noteikumu Nr. 11 redakcijā)

15. Pašvaldība atļauju ielu tirdzniecībai (turpmāk – tirdzniecības atļauja) vai tirdzniecības organizēšanai (turpmāk – tirdzniecības organizēšanas atļauja) izsniedz, ja tirdzniecības dalībnieks vai tirdzniecības organizators ir iesniedzis pašvaldībā iesniegumu un visus normatīvajos aktos noteiktos dokumentus.

15.¹ Tirdzniecības dalībniekam tirdzniecībai no pārvietojamā mazumtirdzniecības punkta papildus normatīvajos aktos iesniedzamajiem dokumentiem ir jāpievieno pašvaldības vides mākslinieka saskaņojums par vizuālo risinājumu.

(Jēkabpils novada domes 25.04.2024. saistošo noteikumu Nr. 11 redakcijā)

16. Izpilddirektora vietnieks vai viņa pilnvarota persona piecu darba dienu laikā izsniedz vai pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt tirdzniecības atļauju, tirdzniecības organizēšanas atļauju.

17. Atļauju izsniedz uz pieprasīto laika periodu, bet ne ilgāk kā uz 1 (vienu) gadu, un atļaujā norāda Ministru kabineta 2010. gada 12. maija noteikumu Nr. 440 "Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību" 26. punktā noteikto informāciju.

18. Atļauja ielu tirdzniecībai vai atļauja ielu tirdzniecības organizēšanai tiek izsniegta tikai pēc pašvaldības nodevas samaksas, kas noteikta šajos saistošajos noteikumos.

19. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšana ar piesaisti vai bez piesaistes pastāvīgai pakalpojuma sniegšanas vietai (piesaiste pastāvīgai sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniegšanas vietai pastāv, kad sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzējs pastāvīgajā un publiskajā vietā ir viena un tā pati persona, kā arī pastāvīgo sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniegšanas vietu un publisko sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniegšanas vietu nešķir zemesgabals vai teritorija, kas atrodas ielas sarkano līniju robežās) ir saskaņojama pašvaldībā, ja tās darbība tiek veikta publiskās vietās un nav attiecināma uz citiem ielu tirdzniecības veidiem, kā arī teritorijām, kurām piešķirts tirgus statuss.

20. Lai saskaņotu sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu ar pašvaldību, tirdzniecības dalībnieks iesniedz pašvaldībai iesniegumu, norādot fiziskās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu vai juridiskās personas nosaukumu, nodokļu maksātāja reģistrācijas kodu un paredzētā pakalpojuma sniegšanas vietu, laiku, preču sortimentu un ilgumu.

21. Tirdzniecības dalībnieks iesniegumam pievieno:

21.1. pašvaldības vides mākslinieka saskaņojumu par vizuālo risinājumu vai būvvaldes saskaņojumu, ja sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšana paredzēta ar piesaisti pastāvīgai pakalpojuma sniegšanas vietai;

21.2. būvvaldes saskaņojumu, ja sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšana paredzēta bez piesaistes pastāvīgai pakalpojuma sniegšanas vietai.

21.3. saskaņojumu ar nekustamā īpašuma īpašnieku vai tiesisko valdītāju.

22. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai Krustpils saliņā, Mežaparkā, Kena parkā un Vecpilsētas laukumā (Jēkabpilī) bez piesaistes pastāvīgai sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietai tiek rīkots konkurss par tiesībām iekārtot ielu tirdzniecības vietu sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai.

23. Konkursu par tiesībām iekārtot ielu tirdzniecības vietu sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai izsludina dome. Izpilddirektora vietnieks ar rīkojumu apstiprina konkursa vērtēšanas komisiju.

24. Konkursa uzvarētājs iegūst tiesības trīs gadus sniegt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus un saņemt ielu tirdzniecības atļauju sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai.

25. Gadījumos, kad tirdzniecības vietā konstatēti vairākkārtēji pārkāpumi par apkārtējo iedzīvotāju miera traucēšanu, izpilddirektora vietnieks ir tiesīgs pieņemt lēmumu par darba laika ierobežošanu vai skaņu pastiprinošu iekārtu lietošanas ierobežošanu vai aizliegšanu attiecīgajā tirdzniecības vietā.

26. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietā bez piesaistes patstāvīgai pakalpojuma sniegšanas vietas jānodrošina:

26.1. atkritumu urnu izvietošana;

26.2. sabiedriskās tualetes pieejamība, slēdzot līgumu ar blakus esošu iestādi (ne tālāk par 50 m no darbības vietas) par tās sabiedrisko tualešu izmantošanu, vai uzstādot pārvietojamo sabiedrisko tualeti. Uzstādot pārvietojamo tualeti, tā jānoformē atbilstoši vides estētiskajām prasībām, integrējot to kopējā dizaina risinājumā;

26.3. prasību ievērošana par vienreizlietojamo plastmasu saturošo izstrādājumu lietošanu, uz kuriem attiecas normatīvajos aktos noteiktās prasības par plastmasas patēriņa samazināšanu, kas noteiktas Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likumā.

27. Tirdzniecības dalībnieks ir atbildīgs:

27.1. par atļaujā norādīto nosacījumu ievērošanu;

27.2. par tīrības un kārtības nodrošināšanu ielu tirdzniecības vietā un 1,5 m rādiusā ap tirdzniecības vietu un šajos saistošajos noteikumos noteiktajos gadījumos atkritumu urnu izvietošanu;

27.3. par speciālo iekārtu un objektu, kas tiek izmantoti tirdzniecības veikšanai, atbilstību normatīvo aktu prasībām un to uzturēšanu kārtībā, tīrībā un bez bojājumiem, kā arī iekārtu un objektu, kas zaudējuši savu funkcionālo nozīmi, novākšanu;

27.4. par ielu tirdzniecības vietu demontāžu darba dienas beigās, izņemot gadījumu, kad tirdzniecības vieta saskaņota būvvaldē kā projekts par sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu;

27.5. tirdzniecības laikā tirdzniecības vieta jāuztur kārtībā un pēc darba beigšanas tai jābūt sakoptai.

28. Tirdzniecības organizators ir atbildīgs:

28.1. par saskaņoto tirdzniecības vietu skaita un atļautās platības ievērošanu;

28.2. par tīrības un kārtības nodrošināšanu ielu tirdzniecības vietās;

28.3. par tirdzniecības vietu uzturēšanu kārtībā tirdzniecības laikā un to sakopšanu pēc darba beigšanas.

29. Tirdzniecības vietā atrasties ar preci un veikt tirdzniecību var tikai tirdzniecības atļaujā norādītā persona, vai persona, kas ar norādīto juridisko personu ir juridiski noformējusi darba tiesiskās attiecības un ir attiecīgi pilnvarota.

30. Tirdzniecības dalībniekam un tirdzniecības organizatoram aizliegts:

30.1. traucēt tuvumā esošo iestāžu darbu, kā arī apgrūtināt bērnu rotaļlaukumu izmantošanu;

30.2. pārdot dzērienus stikla iepakojumā tirdzniecībai pasākumu laikā;

30.3. pārdot vienreizlietojamus plastmasu saturošus izstrādājumus, uz kuriem attiecas normatīvajos aktos noteiktās prasības par patēriņa samazināšanu;

30.4. aizsegt satiksmes organizācijas tehniskos līdzekļus, pasliktinot to redzamību un uztveršanu.

31. Vecpilsētas laukumā tirdzniecībai piešķirtā tirdzniecības vieta jāatbrīvo darba beigās, izņemot gadījumus, kad tirdzniecības vieta saskaņota būvvaldē kā projekts ar tirdzniecības vietas aprīkojuma piesaisti konkrētajai vietai dabā.

32. Tirdzniecības dalībniekam un tirdzniecības organizatoram pēc izpilddirektora vietnieka vai viņa pakļautībā esošo pilnvaroto personu, kā arī pēc kontrolējošo iestāžu amatpersonu pieprasījuma jāuzrāda personu apliecinošs dokuments un tirdzniecības atļauja.

33. Pastāvīgās ielu tirdzniecības vietās pieļaujamais realizējamo preču grupu uzskaitījums:

33.1. pārtikas preces un bezalkoholiskie dzērieni;

33.2. pašu izgatavoti amatniecības darinājumi, pašu izgatavoti mākslas priekšmeti, Ziemassvētkiem paredzētie skuju koki un zari, zaru izstrādājumi, ziedi;

33.3. rūpnieciski ražotas preces (tajā skaitā veicot loteriju);

33.4. pašu ražotie alkoholiskie dzērieni;

33.5. preču un pakalpojumu prezentācija;

33.6. fiziskām personām, zemnieku saimniecībām un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvām sabiedrībām Ministru kabineta 2010. gada 12. maija noteikumu Nr. 440 "Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību" 7.1, 7.2., 7.3. un 7.4. apakšpunktā minētās preces, izņemot medījamos dzīvniekus.

34. Izpilddirektora vietnieks var pieprasīt, lai tirdzniecības dalībnieks pārtrauc darbību un atbrīvo konkrēto darbības vietu uz laiku šādos gadījumos:

34.1. sakarā ar teritorijā veicamajiem neatliekamajiem remontdarbiem (ūdensvada remonts, ēkas fasādes remonts, ietves un ielas seguma remonts u.c.);

34.2. sakarā ar paredzētajiem publiskiem pasākumiem, kurus akceptējis izpilddirektors;

34.3. ja tas nepieciešams novada projektu realizācijai;

34.4. ja tas rada draudus apmeklētāju drošībai.

35. Lai izveidotu jaunu tirgu, persona iesniedz pašvaldībā iesniegumu un būvvaldē saskaņotu tirgus projektu.

36. Lēmumu par jauna tirgus atrašanās vietu, teritorijas robežām, projekta akceptēšanu un tirgus statusa piešķiršanu pieņem dome.

37. Tirgus pārvaldnieks iesniedz pašvaldības Klientu apkalpošanas nodaļā tirgus noteikumus atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 12. maija noteikumu Nr. 440 "Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību" 39. punktā noteiktajām prasībām.

38. Lēmumu par tirgus noteikumu saskaņošanu, ņemot vērā Pārtikas un veterinārā dienesta atzinumu, pieņem dome.

39. Nodevu likmes noteiktas par vienu tirdzniecības vietu. Tirdzniecības vieta noteikta – 3 x 3 m lielumā, izņemot par sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu publiskā vietā, kur nodeva attiecināma uz visu Būvvaldes saskaņoto tirdzniecības platību.

40. Tirdzniecības vietas lielums pastāvīgajās tirdzniecības vietās, kuras ir aprīkotas ar speciālajām tirdzniecības vietām ar nojumi, var būt mazāks.

41. Nodeva par ielu tirdzniecību tirdzniecības dalībniekiem tirdzniecības vietās ir šāda:
 

41.¹ Pašvaldības nodeva ielu tirdzniecībai no pārvietojamā mazumtirdzniecības punkta (autoveikala) par vienu maršrutu ir šāda:

(Jēkabpils novada domes 25.04.2024. saistošo noteikumu Nr. 11 redakcijā)

41.² Pašvaldības nodeva ielu tirdzniecībai labiekārtotā ielu tirdzniecības vietā ir šāda:

(Jēkabpils novada domes 25.04.2024. saistošo noteikumu Nr. 11 redakcijā)

42. Pašvaldības nodeva ielu tirdzniecībai sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai publiskā vietā ir šāda:
 

43. Ja tirdzniecības dalībnieks veic tirdzniecību vienā tirdzniecības vietā ar dažāda sortimenta precēm, tad nodevas apmērs tiek noteikts pēc augstākās nodevu maksas likmes.

44. Nodevu par ielu tirdzniecību nemaksā tirdzniecības dalībnieki, ja tirdzniecība notiek uz attiecīgo personu īpašumā esošās zemes, izņemot valsts un pašvaldības zemi.

45. Tirdzniecības organizatora nodeva pašvaldībai par ielu tirdzniecības organizēšanas atļauju jāmaksā 50 % apmērā no kopējās summas, kuru sastāda organizētās ielu tirdzniecības veids, tirdzniecības dalībnieku skaits un realizējamo preču sortiments tirdzniecības organizēšanas vietā.

46. Pašvaldības nodevai par ielu tirdzniecību noteikts samazinājums personām, kuras tirgo Ministru kabineta 2010. gada 12. maija noteikumu Nr. 440 "Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību" 7.1, 7.2., 7.3. un 7.4. apakšpunktā minētās preces, kā arī tamborējumus un adījumus, izņemot medījamos dzīvniekus:

46.1. Jēkabpils novada pašvaldībā dzīvesvietu deklarējušiem pensionāriem – 90 % apmērā;

46.2. Jēkabpils novada pašvaldībā dzīvesvietu deklarējušām personām ar I grupas invaliditāti – 90 % apmērā;

46.3. Jēkabpils novada pašvaldībā dzīvesvietu deklarējušām personām ar II grupas invaliditāti – 70 % apmērā;

46.4. Jēkabpils novada pašvaldībā dzīvesvietu deklarējušām personām ar III grupas invaliditāti – 50 % apmērā.

47. No nodevas par tirdzniecību tiek atbrīvotas personas, kurām piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas personas statuss.

47.¹ Juridiskām personām, kas rūpnieciski ražo produkciju Jēkabpils novada administratīvajā teritorijā, noteikts samazinājums 70 % apmērā pašvaldības noteiktajai tirdzniecības nodevai, ja tirdzniecību veic ar savu produkciju ārpus pašvaldības noteiktajām tirdzniecības vietām. Pašvaldības nodevai samazinājums netiek piemērots, ja tirdzniecības atļauju pieprasa tirdzniecības veikšanai pasākumu laikā vai gadatirgos.

(Jēkabpils novada domes 28.04.2022. saistošo noteikumu Nr. 11 redakcijā)

47.² Šo noteikumu 46. un 47. punkts nav attiecināms uz ielu tirdzniecību labiekārtotās ielu tirdzniecības vietās.

(Jēkabpils novada domes 25.04.2024. saistošo noteikumu Nr. 11 redakcijā)

48. Par tirdzniecības noteikumu pārkāpumiem personas saucamas pie normatīvajos aktos noteiktās atbildības.

49. Par saistošo noteikumu 27., 28. un 30. punktā noteikto prasību neievērošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajām personām līdz divdesmit astoņām naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām līdz viens simts četrdesmit naudas soda vienībām.

50. Par saistošo noteikumu 29., 33. un 34. punktos noteikto prasību neievērošanu piemēro naudas sodu fiziskajām personām no divām līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām no divām līdz divi simti astoņdesmit naudas soda vienībām.

51. Administratīvā pārkāpuma procesu par saistošo noteikumu 27., 28., 29., 30., 33., 34. punktos minētajiem pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Jēkabpils novada pašvaldības policija. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata Jēkabpils novada domes Administratīvā komisija.

52. Izpilddirektora vietnieka vai tā pilnvarotās personas izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību persona var apstrīdēt domē.

53. Domes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

54. Atzīt par spēku zaudējušiem:

54.1. Jēkabpils pilsētas domes 2016. gada 7. aprīļa saistošos noteikumus Nr. 12 "Saistošie noteikumi par kārtību, kādā tiek saskaņota un organizēta tirdzniecība Jēkabpils pilsētā" (Latvijas Vēstnesis, 2016, 70. nr.; 2019, 166., 253. nr.);

54.2. Aknīstes novada domes 2011.gada 23.februāra saistošos noteikumus Nr. 7" Par ielu tirdzniecības kārtību Aknīstes novadā";

54.3. Salas novada domes 2013. gada 31. oktobra saistošos noteikumus Nr. 26 "Par tirdzniecību publiskās vietās, tirdzniecības nodevu un tirgus statusa piešķiršanas kārtību Salas novadā";

54.4. Viesītes novada domes 2011. gada 5. maija saistošos noteikumus Nr. 6 "Par ielu tirdzniecības kārtību Viesītes novadā";

54.5. Jēkabpils novada domes 2013. gada 19. decembra saistošos noteikumus Nr. 25 "Par ielu tirdzniecību un tirgus statusa piešķiršanas kārtību Jēkabpils novadā".

55. Atļaujas, kas izsniegtas līdz šo saistošo noteikumu spēkā stāšanās brīdim, ir derīgas līdz to termiņa beigām.