1. pants. Likumā lietotie termini

(1) Likumā lietotie termini, kas nosaka elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma un obligātā iepirkuma komponentes maksas kompensēšanu, atbilst Enerģētikas likumā un Elektroenerģijas tirgus likumā lietotajiem terminiem.

(2) Likumā lietotie termini, kas nosaka dabasgāzes tirdzniecības pakalpojuma maksas kompensāciju, atbilst Enerģētikas likumā lietotajiem terminiem.

(3) Likumā lietotie termini, kas nosaka centralizētās siltumapgādes pakalpojuma maksas kompensāciju, atbilst Enerģētikas likumā un likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" lietotajiem terminiem.

(4) Likumā lietotie termini, kas nosaka mājokļa pabalsta piešķiršanu mājsaimniecībām, atbilst Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā lietotajiem terminiem.

(5) Likumā lietotie termini, kas nosaka atbalsta piešķiršanu un izmaksu valsts sociālās apdrošināšanas pensiju, speciālo valsts pensiju, izdienas pensiju, darba negadījumu atlīdzību, maternitātes pabalstu, valsts sociālo pabalstu saņēmējiem, personām, kurām piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, kā arī citām šā likuma 8. panta otrajā daļā un 8.¹ panta otrajā daļā minētajām personu kategorijām, atbilst attiecīgo jomu regulējošos normatīvajos aktos lietotajiem terminiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.08.2022. likumu, kas stājas spēkā 13.08.2022.)

2. pants. Likuma mērķis un darbības joma

(1) Likuma mērķis ir mazināt ar energoresursu cenu ārkārtēju pieaugumu saistītu negatīvu sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju labklājību un tautsaimniecības izaugsmi.

(2) Likums nosaka terminētus atbalsta pasākumus, kas mazina energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma izraisīto negatīvo ietekmi uz mājsaimniecībām un tautsaimniecību.

3. pants. Atbalsta pasākumu finansēšanas kārtība un apjoms

(1) Lai nodrošinātu šajā likumā noteikto terminētu atbalsta pasākumu īstenošanu, finanšu ministram ir tiesības palielināt likumā "Par valsts budžetu 2022. gadam" noteikto apropriāciju budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", kā arī veikt nepieciešamo apropriācijas pārdali ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei likumā noteiktās apropriācijas ietvaros starp programmām, apakšprogrammām un izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām.

(2) Apropriāciju minētajam mērķim atļauts palielināt, ja Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

(3) Piešķirtais finansējums tiek izlietots kārtējā kalendāra gada ietvaros, izņemot valsts mērķdotāciju pašvaldībām 2023. gada janvārī mājokļa pabalsta izmaksu nodrošināšanai par 2022. gada decembri.

4. pants. Elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma maksas samazinājums

(1) Elektroenerģijas galalietotājiem piemēro elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma maksas samazinājumu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, pilnā apmērā. Samazinājumu nepiemēro maksai par reaktīvo enerģiju, elektroenerģijas ražotāju jaudas maksai un pārrēķiniem, kas tiek veikti sistēmas lietotāju pārkāpumu gadījumos. Elektroenerģijas sistēmas operatora negūtie sistēmas pakalpojuma maksas ieņēmumi ar pievienotās vērtības nodokli tiek kompensēti pilnā apmērā no valsts budžeta līdzekļiem.

(2) Elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu maksas samazinājums, kas minēts šā panta pirmajā daļā, tiek piemērots galalietotāju maksājumiem par sistēmas pakalpojumiem laikposmā no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 30. aprīlim.

(2¹) Elektroenerģijas galalietotājiem, kuri ir juridiskās personas un kuriem netiek piemērots mājsaimniecībām paredzētais sistēmas pakalpojumu tarifs, piemēro elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma maksas samazinājumu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, pilnā apmērā no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim atbilstoši katrā norēķinu periodā galalietotājam piemērojamiem kritērijiem. Samazinājumu nepiemēro maksai par reaktīvo enerģiju, elektroenerģijas ražotāju jaudas maksai un pārrēķiniem, kas tiek veikti sistēmas lietotāju pārkāpumu gadījumos. Elektroenerģijas sistēmas operatora negūtie sistēmas pakalpojuma maksas ieņēmumi ar pievienotās vērtības nodokli tiek kompensēti pilnā apmērā no valsts budžeta līdzekļiem.

(2²) Elektroenerģijas sadales sistēmas operators, kura sistēmai ir pieslēgti vairāk par simt tūkstošiem lietotāju, laikposmā no 2023. gada 1. septembra līdz 2023. gada 31. decembrim fizisko personu elektroenerģijas sadales sistēmas pieslēgumiem ar spriegumu līdz 0,4 kilovoltiem piemēro elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma maksas samazinājumu par jaudas uzturēšanu 60 procentu apmērā, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Samazinājumu nepiemēro pārrēķiniem, kas tiek veikti sistēmas lietotāju pārkāpumu gadījumos. Elektroenerģijas sadales sistēmas operatora negūtie sistēmas pakalpojuma maksas ieņēmumi ar pievienotās vērtības nodokli tiek kompensēti pilnā apmērā no valsts budžeta līdzekļiem.

(3) Šā panta pirmā un 2.¹ daļa netiek piemērota elektroenerģijas galalietotājam, ja galalietotājs ir arī elektroenerģijas sistēmas operators.

(3¹) Šā panta 2.¹ daļa netiek piemērota:

1) valsts un pašvaldību iestādēm. Par iestādes statusu sadales sistēmas operators pārliecinās Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajā vienotajā publisko personu un iestāžu sarakstā;

2) juridiskajām personām, kurām piemērotas starptautiskās vai nacionālās sankcijas vai būtiskas finanšu un kapitāla tirgus intereses ietekmējošas Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas vai kuru saistītām fiziskajām personām ir noteiktas iepriekš minētās sankcijas.

(4) Elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma maksu kompensē saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par elektroenerģijas tirdzniecību un lietošanu, kas izdoti uz Elektroenerģijas tirgus likuma pamata.

(5) Elektroenerģijas sadales sistēmas operators, kura sistēmai ir pieslēgti vairāk par simt tūkstošiem lietotāju, un elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, aprēķinot tarifus, kas stājas spēkā 2023. gadā, regulatīvā rēķina atlikuma daļu, kas veidojusies no starpības starp faktiskajiem un plānotajiem ieņēmumiem iepriekšējā regulatīvajā periodā un starpības starp faktiskajām un plānotajām sadales sistēmas operatora citas sadales sistēmas pakalpojumu izmaksām, un starpības starp faktiskajām un plānotajām elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora pakalpojumu izmaksām par iepriekšējo regulatīvo periodu, nosaka vienādu ar nulli euro.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.08.2022., 09.02.2023. un 21.09.2023. likumu, kas stājas spēkā 28.09.2023.)

5. pants. Maksas samazinājums par obligātā iepirkuma un jaudas komponentēm

(1) Elektroenerģijas galalietotājiem piemēro obligātā iepirkuma un jaudas komponentes maksas samazinājumu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, pilnā apmērā. Samazinājumu nepiemēro pārrēķiniem, kas tiek veikti sistēmas galalietotāju pārkāpumu gadījumos. Elektroenerģijas publiskā tirgotāja negūtie ieņēmumi par obligātā iepirkuma un jaudas komponentes maksas samazinājumu tiek kompensēti no valsts budžeta līdzekļiem.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktais obligātā iepirkuma un jaudas komponentes maksas samazinājums tiek piemērots galalietotāju obligātā iepirkuma un jaudas komponentes maksājumiem laikposmā no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 30. aprīlim.

(2¹) Elektroenerģijas galalietotājiem laikposmā no 2022. gada 1. septembra līdz 2022. gada 31. decembrim piemēro obligātā iepirkuma un jaudas komponentes maksas samazinājumu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, pilnā apmērā. Samazinājumu nepiemēro pārrēķiniem, kas tiek veikti sistēmas galalietotāju pārkāpumu gadījumos.

(3) Obligātā iepirkuma un jaudas komponentes maksu kompensē saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par elektroenerģijas tirdzniecību un lietošanu, kas izdoti uz Elektroenerģijas tirgus likuma un likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" pamata.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.08.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2022.)

5.¹ pants. Maksas samazinājums par patērēto elektroenerģiju

(1) Mājsaimniecības lietotājam laikposmā no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim piemēro maksas samazinājumu par katrā mēnesī patērētajām pirmajām 100 kilovatstundām, ko nosaka kā starpību starp vidējo maksu par patērēto elektroenerģiju par vienu kilovatstundu bez pievienotās vērtības nodokļa norēķinu mēnesī, neietverot maksu par sistēmas pakalpojumiem un citos normatīvajos aktos noteiktos maksājumus, un 0,160 euro par vienu kilovatstundu bez pievienotās vērtības nodokļa.

(2) Elektroenerģijas galalietotājiem, kuri nav mājsaimniecības lietotāji, no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 31. martam papildus šā likuma 4. panta 2.¹ daļā noteiktajam piemēro maksas samazinājumu, ko nosaka 50 procentu apmērā no starpības starp maksu par patērēto elektroenerģiju par vienu kilovatstundu bez pievienotās vērtības nodokļa, neietverot maksu par sistēmas pakalpojumiem un citos normatīvajos aktos noteiktos maksājumus, un 0,160 euro par vienu kilovatstundu bez pievienotās vērtības nodokļa.

(3) Maksas samazinājumu par patērēto elektroenerģiju piemēro saskaņā ar elektroenerģijas tirdzniecības līgumu vai pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma nosacījumiem, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, šajā pantā noteiktajā apmērā. Elektroenerģijas tirgotāja negūtie ieņēmumi par maksas samazinājumu par patērēto elektroenerģiju tiek kompensēti no valsts budžeta līdzekļiem.

(4) Maksas samazinājumu par patērēto elektroenerģiju kompensē saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par elektroenerģijas tirdzniecību un lietošanu, kas izdoti uz Elektroenerģijas tirgus likuma pamata.

(29.09.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.2022.)

6. pants. Maksas samazinājums par patērēto dabasgāzi

(1) Šā panta otrajā daļā minētajiem lietotājiem laikposmā no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 30. aprīlim piemērojamo maksas samazinājumu nosaka kā starpību starp maksu par patērēto dabasgāzi par vienu kilovatstundu bez pievienotās vērtības nodokļa, neietverot maksu par sistēmas pakalpojumiem un citos normatīvajos aktos noteiktos maksājumus, un 0,0340 euro par vienu kilovatstundu bez pievienotās vērtības nodokļa, ievērojot, ka maksas samazinājuma apmērs nedrīkst pārsniegt:

1) 0,03045 euro par vienu kilovatstundu bez pievienotās vērtības nodokļa, ja dabasgāzes patēriņš gazificētajā objektā mēnesī ir no 221 kilovatstundas (21 kubikmetra) līdz 5269 kilovatstundām (500 kubikmetriem) (ieskaitot);

2) 0,02279 euro par vienu kilovatstundu bez pievienotās vērtības nodokļa, ja dabasgāzes patēriņš gazificētajā objektā mēnesī pārsniedz 5269 kilovatstundas (500 kubikmetrus).

(1¹) Šā panta otrajā daļā minētajiem lietotājiem laikposmā no 2022. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 30. novembrim piemēro maksas samazinājumu 0,030 euro par vienu kilovatstundu bez pievienotās vērtības nodokļa, neietverot maksu par sistēmas pakalpojumiem un citos normatīvajos aktos noteiktos maksājumus, ja dabasgāzes patēriņš gazificētajā objektā mēnesī ir no 221 kilovatstundas (21 kubikmetra).

(1²) Šā panta otrajā daļā minētajiem lietotājiem laikposmā no 2022. gada 1. oktobra līdz 2022. gada 30. novembrim papildus šā panta 1.¹ daļā noteiktajam piemēro maksas samazinājumu, ko nosaka kā starpību starp maksu par patērēto dabasgāzi par vienu kilovatstundu bez pievienotās vērtības nodokļa, neietverot maksu par sistēmas pakalpojumiem un citos normatīvajos aktos noteiktos maksājumus, un 0,10875 euro par vienu kilovatstundu bez pievienotās vērtības nodokļa, neietverot maksu par sistēmas pakalpojumiem un citos normatīvajos aktos noteiktos maksājumus.

(1³) Šā panta otrajā daļā minētajiem lietotājiem laikposmā no 2022. gada 1. decembra līdz 2023. gada 30. aprīlim piemēro maksas samazinājumu, ko nosaka kā starpību starp maksu par patērēto dabasgāzi par vienu kilovatstundu bez pievienotās vērtības nodokļa, neietverot maksu par sistēmas pakalpojumiem un citos normatīvajos aktos noteiktos maksājumus, un 0,07875 euro par vienu kilovatstundu bez pievienotās vērtības nodokļa, neietverot maksu par sistēmas pakalpojumiem un citos normatīvajos aktos noteiktos maksājumus.

(2) Mājsaimniecības lietotājiem, kā arī lietotājiem, kuru gazificētais objekts ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, kurā ir mājsaimniecības, ja dabasgāzes vidējais ikmēneša patēriņš 12 mēnešu periodā ir vairāk nekā 221 kilovatstunda/mēnesī (21 kubikmetrs/mēnesī), piemēro maksas samazinājumu par patērēto dabasgāzi saskaņā ar dabasgāzes tirdzniecības līgumu vai pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma nosacījumiem, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, šajā pantā noteiktajā apmērā. Dabasgāzes tirgotāja vai publiskā tirgotāja negūtie ieņēmumi par maksas samazinājumu par patērēto dabasgāzi tiek kompensēti no valsts budžeta līdzekļiem. 

(3) (Izslēgta ar 11.08.2022. likumu)

(4) Maksas samazinājumu par patērēto dabasgāzi kompensē saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par dabasgāzes tirdzniecību un lietošanu, kas izdoti uz Enerģētikas likuma pamata.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.08.2022., 29.09.2022. un 08.12.2022. likumu, kas stājas spēkā 13.12.2022.)

7.¹ pants. Atbalsts mājsaimniecībām apkures izdevumu daļējai kompensēšanai, ja apkurei izmanto elektroenerģiju, koksnes granulas, koksnes briketes, malku, sašķidrināto naftas gāzi un dīzeļdegvielu

(1) Mājsaimniecībai, kura mājokli apkurina, izmantojot koksnes granulas vai koksnes briketes, par laikposmu no 2022. gada 1. maija līdz 2023. gada 30. aprīlim ir tiesības saņemt valsts atbalstu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, 50 procentu apmērā no izmaksām par 10 tonnu koksnes granulu vai brikešu iegādi par cenu, kas pārsniedz 300 euro par tonnu bez pievienotās vērtības nodokļa, bet ne vairāk kā 100 euro par tonnu bez pievienotās vērtības nodokļa.

(2) Mājsaimniecībai, kura mājokli apkurina, izmantojot malku, par laikposmu no 2022. gada 1. maija līdz 2023. gada 30. aprīlim ir tiesības saņemt valsts atbalstu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, 50 procentu apmērā no izmaksām par 35 berkubikmetru malkas iegādi par cenu, kas pārsniedz 40 euro par berkubikmetru bez pievienotās vērtības nodokļa, bet ne vairāk kā 15 euro par berkubikmetru bez pievienotās vērtības nodokļa.

(3) Mājsaimniecībai, kura mājokli apkurina, izmantojot malku, kas iegādāta līdz 2022. gada 31. augustam, ir tiesības saņemt valsts atbalstu 60 euro.

(4) Mājsaimniecībai, kura mājokli apkurina, izmantojot elektroenerģiju, par laikposmu no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim ir tiesības saņemt valsts atbalstu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, elektroenerģijas patēriņam virs 500 kilovatstundām mēnesī, bet nepārsniedzot 2000 kilovatstundas, 50 procentu apmērā no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,160 euro par kilovatstundu bez pievienotās vērtības nodokļa, bet ne vairāk kā 0,100 euro par kilovatstundu bez pievienotās vērtības nodokļa.

(4¹) Mājsaimniecībai, kura mājokli apkurina, izmantojot sašķidrināto naftas gāzi, par laikposmu no 2022. gada 1. maija līdz 2023. gada 30. aprīlim ir tiesības saņemt valsts atbalstu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, 50 procentu apmērā no 1000 kilogramu sašķidrinātās naftas gāzes iegādes izmaksām par cenu, kas pārsniedz 0,91 euro par kilogramu bez pievienotās vērtības nodokļa, bet ne vairāk kā 1,29 euro par kilogramu bez pievienotās vērtības nodokļa.

(4²) Mājsaimniecībai, kura mājokli apkurina, izmantojot dīzeļdegvielu, par laikposmu no 2022. gada 1. maija līdz 2023. gada 30. aprīlim ir tiesības saņemt valsts atbalstu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, 50 procentu apmērā no 4000 litru marķētās dīzeļdegvielas iegādes izmaksām par cenu, kas pārsniedz 0,69 euro par litru bez pievienotās vērtības nodokļa, bet ne vairāk kā 2,01 euro par litru bez pievienotās vērtības nodokļa.

(5) Lai saņemtu šā panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā, 4.¹ un 4.² daļā noteikto atbalstu (turpmāk — atbalsts mājsaimniecībai), mājokļa īpašnieks, kopīpašnieks, īrnieks, tiesiskais valdītājs vai pārvaldnieks, kas apsaimnieko daudzdzīvokļu dzīvojamo māju ar individuālo siltumapgādes sistēmu, ne biežāk kā reizi mēnesī elektroniski, izmantojot pašvaldību e-pakalpojumu portālu www.epakalpojumi.lv, vai klātienē, izmantojot pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammu SOPA (turpmāk — administrēšanas lietojumprogramma), elektroniski (parakstītu ar drošu elektronisko parakstu), izmantojot oficiālo elektronisko adresi, vai pa pastu iesniedz pašvaldībai iesniegumu, kurā norāda iesniedzēja vārdu, uzvārdu, personas kodu, pārvaldnieka kontaktinformāciju un kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas konta numuru, kurā ieskaitāms atbalsts mājsaimniecībai. Iesniegumā ietver pašapliecinājumu par attiecīgās apkures esību mājoklī un to, ka citi mājsaimniecības locekļi nav iesnieguši iesniegumu atbalsta saņemšanai par iesniegumā minēto mājokli, kā arī pašapliecinājumu par malkas iegādi šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā. Iesniegumam pievieno šādus dokumentus:

1) mājokļa īpašuma vai lietošanas tiesības apliecinošu dokumentu, ja attiecīgā informācija nav citas institūcijas rīcībā;

2) mājokļa īpašumu apsaimniekošanas līgumu (ja iesniedz pārvaldnieks);

3) maksājumu apliecinošus dokumentus par koksnes granulu, koksnes brikešu, malkas, sašķidrinātās naftas gāzes vai dīzeļdegvielas iegādi vienam mājoklim šā panta pirmajā, otrajā, 4.¹ un 4.² daļā minētajā gadījumā;

4) rēķinu par elektroenerģiju šā panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā.

(6) Iesniegumu par atbalstu mājsaimniecībai iesniedz laikposmā:

1) no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim par šā panta pirmajā un otrajā daļā noteikto atbalstu;

2) no 2022. gada 1. oktobra līdz 2022. gada 30. novembrim par šā panta trešajā daļā noteikto atbalstu;

3) no 2022. gada 1. novembra līdz 2023. gada 31. maijam par šā panta ceturtajā daļā noteikto atbalstu;

4) no 2023. gada 15. februāra līdz 2023. gada 30. aprīlim par šā panta 4.¹ un 4.² daļā noteikto atbalstu.

(7) Ja persona iesniedz iesniegumu gan par šā panta otrajā, gan trešajā daļā noteiktā atbalsta saņemšanu, tā apmēru aprēķina kā starpību starp personai piešķirto atbalstu šā panta trešajā daļā noteiktajā gadījumā un atbilstoši maksājumu apliecinošiem dokumentiem aprēķinātajam atbalstam. Šā panta otrajā daļā noteikto atbalstu nepiešķir, ja aprēķinātais atbalsts ir 60 euro vai mazāk.

(8) Atbalstu mājsaimniecībai var izmaksāt skaidrā naudā vai pārskaitīt uz iesniegumā norādīto personas konta numuru kredītiestādē vai pasta norēķinu sistēmā. Ja tiek veikts pārskaitījums uz personas kontu ārvalsts kredītiestādē, šā atbalsta saņēmējs sedz visas izmaksas par pārskaitījumu, tostarp konvertācijas izmaksas, ārpus Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts. Pārskaitāmā summa tiek samazināta par bankas vai kredītiestādes ieturēto komisijas maksu arī tad, ja kļūdaini veikts maksājums atkārtoti tiek nosūtīts atbalsta saņēmējam.

(9) Pašvaldība konsultē iedzīvotājus par atbalsta mājsaimniecībai saņemšanas nosacījumiem un nepieciešamo dokumentu iesniegšanu, sniedz atbalstu to iesniegšanā, kā arī nodrošina iesnieguma un tam pievienoto dokumentu reģistrēšanu, izmantojot pašvaldību e-pakalpojumu portālu www.epakalpojumi.lv un administrēšanas lietojumprogrammu. Datu apstrādi administrēšanas lietojumprogrammā nodrošina pašvaldība. Datu pārzinis ir pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas šā panta trešajā daļā minētais mājoklis.

(9¹) Ja mājoklī vienlaikus ir reģistrēta arī juridiskā persona, šā panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā, 4.¹ un 4.² daļā noteiktais atbalsts tiek piemērots, ja mājsaimniecības lietotājs pērk un izlieto enerģiju savas mājsaimniecības vajadzībām.

(9²) Pārvaldniekam, kas apsaimnieko daudzdzīvokļu dzīvojamo māju ar individuālo siltumapgādes sistēmu, ir pienākums izmaksāto valsts atbalstu piemērot mājsaimniecībām to rēķinos tādā apjomā, kādā tas ir piešķirts.

(10) Pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas mājoklis, vai tās izveidota iestāde izskata iesniegumu un tam pievienotos dokumentus, izmantojot administrēšanas lietojumprogrammu, un pieņem lēmumu par atbalsta mājsaimniecībai piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt. Uzskatāms, ka pašvaldība ir pieņēmusi labvēlīgu lēmumu, ja 30 darbdienu laikā pēc iesnieguma un tam pievienoto dokumentu saņemšanas iesniedzēja iesniegumā norādītajā kredītiestādes maksājumu kontā ir ieskaitīts atbalsts mājsaimniecībai. Pašvaldības amatpersonas lēmumu vai faktisko rīcību par šā atbalsta piešķiršanu var apstrīdēt, iesniedzot augstākai amatpersonai attiecīgu iesniegumu, 30 dienu laikā pēc atbalsta mājsaimniecībai ieskaitīšanas kontā. Lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu vai faktisko rīcību var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(11) Pašvaldība atbalstu mājsaimniecībai nepiešķir, ja:

1) iesniegumā un tam pievienotajos dokumentos ietvertā informācija neatbilst šā atbalsta saņemšanas nosacījumiem;

2) sniegta apzināti nepatiesa informācija.

(12) Pašvaldība viena gada laikā pēc atbalsta mājsaimniecībai piešķiršanas var lemt par nepamatoti izmaksātā atbalsta mājsaimniecībai atgūšanu. Pašvaldība pieņem lēmumu par nepamatoti izmaksātā atbalsta mājsaimniecībai atgūšanu, ja tā konstatē, ka attiecīgais atbalsts mājsaimniecībai ir nepamatoti izmaksāts iesniedzēja vainas dēļ, jo viņš sniedzis nepatiesu vai nepilnīgu informāciju vai nav paziņojis par pārmaiņām, kas varētu ietekmēt tiesības uz šo atbalstu vai tā apmēru. Ja iesniedzējs neatlīdzina pārmaksāto summu labprātīgi, lēmumu izpilda tiesu izpildītājs Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, pamatojoties uz pašvaldības izpildrīkojumu.

(13) Valsts kompensē pašvaldībām izdevumus 100 procentu apmērā par šā panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā, 4.¹ un 4.² daļā noteiktā atbalsta mājsaimniecībām sniegšanu.

(14) Lai daļēji kompensētu administratīvās izmaksas, kas pašvaldībām radušās laikposmā no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. jūnijam, valsts kompensē pašvaldībām astoņus euro par viena šā panta piektajā daļā minētā iesnieguma reģistrāciju un izskatīšanu. Mērķdotāciju, kas paredzēta administratīvo izmaksu segšanai, pašvaldība izlieto pakalpojuma nodrošināšanā iesaistīto darbinieku atlīdzībai, darba vietas ierīkošanai minētajiem darbiniekiem, kā arī tehnikas un aprīkojuma iegādei.

(15) Laikposmā no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. jūnijam pašvaldība drīkst noteikt saviem darbiniekiem, kuri iesaistīti šā panta piektajā daļā minētā iesnieguma izskatīšanas un lēmuma pieņemšanas procesā, piemaksu par citu pienākumu veikšanu papildus tiešajiem amata pienākumiem līdz 30 procentiem no mēnešalgas papildus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. pantā noteiktajam maksimālajam piemaksu apmēram.

(16) Pašvaldība, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumu ePārskati atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Valsts kase nodrošina informācijas apriti, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumus, līdz pārskata mēnesim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai pārskatu par faktiski izlietotajiem līdzekļiem atbalstam mājsaimniecībām un izskatīto iesniegumu skaitu. Iepriekšējā pārskata periodā norādītos datus var precizēt viena mēneša laikā pēc pirmreizējā pārskata iesniegšanas. Pašvaldība pārskatus var iesniegt līdz 2023. gada 15. septembrim. Pašvaldība nodrošina normatīvajos aktos noteikto līdzekļu izlietojuma kontroli un atbilstību šā likuma mērķim.

(17) Lai nodrošinātu nepieciešamos finanšu līdzekļus atbalsta mājsaimniecībai sniegšanai, pašvaldība ar 2022. gada 1. oktobri, iesniedzot Valsts kasē šā panta sešpadsmitajā daļā minēto pārskatu, var pieprasīt no valsts avansa maksājumu ne vairāk kā 424 694 euro pirmajam atbalsta perioda mēnesim. Turpmākajiem mēnešiem pašvaldība var pieprasīt avansa maksājumu 50 procentu apmērā no iepriekšējā mēneša faktiskajiem izdevumiem par atbalsta mājsaimniecībām sniegšanu.

(18) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija:

1) Valsts kases e-pakalpojumā ePārskati 10 darbdienu laikā pārliecinās par šā panta sešpadsmitajā daļā minētās informācijas atbilstību Valsts kases pārskatam un apstiprina pārskatu;

2) reizi mēnesī kompensē pašvaldībām šā panta trīspadsmitajā un četrpadsmitajā daļā minētos izdevumus;

3) ir tiesīga izlases kārtībā kontrolēt finansējuma izlietojumu atbalstam mājsaimniecībām un administratīvajām izmaksām, pieprasot no pašvaldības papildu informāciju. Konstatējot finansējuma izlietojuma pārkāpumus, ministrija pārtrauc finansējuma izmaksas, lūdz precizēt pārskatu un veic izmaksāto finanšu līdzekļu pārrēķinu. Pēc pārskata precizēšanas vai pārkāpumu novēršanas izdara pārrēķinu un veic maksājumu par iepriekšējo periodu vai ietur nepamatoti izmaksātos līdzekļus no nākamajā mēnesī pašvaldībai paredzētajiem līdzekļiem.

(11.08.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.09.2022. un 09.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 12.02.2023.)

7.² pants. Regulēto centralizētās siltumapgādes pakalpojumu tarifu noteikšana atbalsta sniegšanas periodā

(1) Lai nodrošinātu samērīgu tarifu sloga pieaugumu visām sabiedrības grupām, regulators līdz 2022. gada 31. oktobrim apstiprina regulēto centralizētās siltumapgādes pakalpojumu tarifu projektus, kuri iesniegti un par kuriem līdz 2022. gada 30. septembrim nav pieņemts regulatora lēmums. Šos tarifu projektus regulators apstiprina atbilstoši šajā projektā ietvertajām tarifu vērtībām, nevērtējot tarifus veidojošo izmaksu pamatojumu un pamatojošos dokumentus pēc būtības.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētie apstiprinātie tarifi stājas spēkā nākamajā dienā pēc regulatora lēmuma publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un ir piemērojami līdz 2023. gada 30. aprīlim. Uz tiem nav attiecināms likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 21. panta piektajā daļā noteiktais termiņš.

(3) Regulēto centralizētās siltumapgādes pakalpojumu sniedzējiem, uz kuriem attiecas šā panta pirmajā daļā minētais regulējums, regulators līdz 2022. gada 1. decembrim nosūta pieprasījumu par jauna tarifu projekta iesniegšanu. Regulēto centralizētās siltumapgādes pakalpojumu sniedzējs, sagatavojot jaunu tarifu projektu, ņem vērā informāciju, uz kuras pamata tika izstrādāts šā panta pirmajā daļā minētais tarifu projekts. Regulators iesniegto tarifu projektu izvērtē likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" noteiktajā kārtībā.

(4) No 2023. gada 1. maija ir spēkā tādi siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifi, kādus regulēto centralizētās siltumapgādes pakalpojumu sniedzēji, uz kuriem attiecas šā panta pirmajā daļā minētais regulējums, piemērojuši līdz 2022. gada 30. septembrim, ja regulators nav lēmis citādi.

(29.09.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.2022.)

7.³ pants. Iepirkums par kurināmā piegādi enerģijas ražošanai

Iepirkumam par kurināmā piegādi enerģijas ražošanai pasūtītājs no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim nepiemēro Publisko iepirkumu likumu, ja līguma darbības termiņš nepārsniedz sešus mēnešus.

(29.09.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.2022.)

8. pants. Atbalsta apmērs un atbalsta saņēmēji

(1) Valsts laikposmā no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 30. aprīlim atbalstu 20 euro mēnesī (turpmāk — atbalsts 20 euro mēnesī) izmaksā Latvijā dzīvojošai personai, kura atbalsta izmaksas periodā ir:

1) Latvijas Republikā piešķirtās vecuma, invaliditātes vai apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmēja, tostarp priekšlaicīgi un avansā piešķirtās pensijas saņēmēja, speciālās valsts pensijas saņēmēja, izdienas pensijas saņēmēja, kura sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, bet kurai vecuma pensija nav piešķirta, izdienas pensijas saņēmēja, kura nav sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu un kurai ir noteikta invaliditāte, kā arī atlīdzības par darbspēju zaudējumu vai atlīdzības par apgādnieka zaudējumu saņēmēja vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēja, — arī tad, ja pabalsta izmaksa uz laiku ir pārtraukta;

2) bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsta saņēmēja vai pabalsta personām ar invaliditāti, kurām nepieciešama kopšana, saņēmēja;

3) pilngadīga persona, kurai ir piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss un kura ir sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu vai kurai ir noteikta invaliditāte un kura nav sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, kā arī persona, kurai ir noteikta invaliditāte un ir izsniegts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, un atbalsts 20 euro mēnesī nav izmaksāts atbilstoši šā panta pirmās daļas 1. un 2. punktam.

(2) Valsts laikposmā no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 30. aprīlim atbalstu 50 euro mēnesī (turpmāk — atbalsts 50 euro mēnesī) izmaksā par katru bērnu personai, kura atbalsta izmaksas periodā ir:

1) tiesīga saņemt bērna kopšanas pabalstu par bērnu līdz viena gada vecumam vai ģimenes valsts pabalstu saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likumu vai kurai sakarā ar bērna piedzimšanu ir tiesības saņemt maternitātes pabalstu un bērns ir piedzimis līdz 2022. gada 30. aprīlim, vai kura audzina bērnu, kurš ir vecāks par 16 gadiem, bet nav sasniedzis 18 gadu vecumu, nemācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē, kā arī augstākās izglītības iestādē, tostarp koledžā;

2) bērna vecāks, aizbildnis, audžuģimene vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītājs, ja atbalsta sniegšanas periodā bērns atrodas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, sociālās korekcijas izglītības iestādē vai ieslodzījuma vietā un atbalsts 50 euro mēnesī par bērnu nav izmaksāts atbilstoši citam pamatam, kā noteikts šajā daļā;

3) bērna vecāks, aizbildnis, audžuģimene vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādes vadītājs, ja atbalsta sniegšanas periodā bērnam ir piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss un atbalsts 50 euro mēnesī par bērnu nav izmaksāts atbilstoši citam pamatam, kā noteikts šajā daļā;

4) persona, kura mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē vai studē augstākajā izglītības iestādē, tostarp koledžā, nav sasniegusi 24 gadu vecumu, un ja atbalsts 50 euro mēnesī par to nav izmaksāts atbilstoši citam pamatam, kā noteikts šajā daļā. Atbalstu 50 euro mēnesī piešķir pašam bērnam, ja viņš ir sasniedzis 18 gadu vecumu. Tiesību uz atbalstu 50 euro mēnesī nav šajā punktā minētajām personām, kuras Latvijā saņēmušas termiņuzturēšanās atļauju.

(3) Atbalstu 20 euro mēnesī un atbalstu 50 euro mēnesī izmaksā par visu atbalstu izmaksai paredzēto laikposmu visām šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajām personām, ja vien šā panta noteiktajā laikposmā personai rodas tiesības uz atbalstu.

8.¹ pants. Valsts pabalsta saņēmēji un pabalsta apmērs

(1) Tiesības uz šajā daļā noteikto pabalstu (turpmāk — valsts pabalsts) ir laikposmā no 2022. gada 1. novembra līdz 2023. gada 31. maijam (turpmāk — valsts pabalsta izmaksas laikposms) Latvijā dzīvojošai personai, kura valsts pabalsta izmaksas laikposmā ir Latvijas Republikā piešķirtās vecuma, invaliditātes (ieskaitot piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim) vai apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmēja, tostarp priekšlaicīgi un avansā piešķirtās pensijas saņēmēja, speciālās valsts pensijas saņēmēja, izdienas pensijas saņēmēja, kura sasniegusi likumā "Par valsts pensijām" vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu, bet kurai vecuma pensija saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām" nav piešķirta, izdienas pensijas saņēmēja, kura nav sasniegusi likumā "Par valsts pensijām" vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu un kurai ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmumu ir noteikta invaliditāte, kā arī atlīdzības par darbspēju zaudējumu vai atlīdzības par apgādnieka zaudējumu saņēmēja vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēja, kurai valsts pabalsts izmaksājams šādā apmērā:

1) 30 euro mēnesī — ja šā panta pirmās daļas ievaddaļā minētā pakalpojuma vai pakalpojumu kopsumma ir līdz 300 euro mēnesī;

2) 20 euro mēnesī — ja šā panta pirmās daļas ievaddaļā minētā pakalpojuma vai pakalpojumu kopsumma ir no 301 līdz 509 euro mēnesī;

3) 10 euro mēnesī — ja šā panta pirmās daļas ievaddaļā minētā pakalpojuma vai pakalpojumu kopsumma ir no 510 līdz 603 euro mēnesī.

(2) Tiesības uz valsts pabalstu 30 euro mēnesī no 2022. gada 1. novembra līdz 2023. gada 31. maijam ir šādām valsts pabalsta izmaksas laikposmā Latvijā dzīvojošām personām:

1) Latvijas Republikā piešķirtās piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti saņēmējai;

2) pilngadīgai personai, kurai Latvijas Republikā ir piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss un kura legāli uzturas Latvijas Republikā ar spēkā esošu Latvijas Republikas izsniegtu uzturēšanās atļauju vai termiņuzturēšanās atļauju valsts pabalsta izmaksas laikposmā, un kura ir sasniegusi likumā "Par valsts pensijām" vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu vai kurai ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmumu ir noteikta invaliditāte un kura nav sasniegusi likumā "Par valsts pensijām" vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu, un valsts pabalsts nav izmaksāts atbilstoši šā panta pirmajai daļai;

3) personai, kurai Latvijas Republikā ir piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss un kura legāli uzturas Latvijas Republikā ar spēkā esošu Latvijas Republikas izsniegtu uzturēšanās atļauju vai termiņuzturēšanās atļauju valsts pabalsta izmaksas laikposmā, ja tai vai tās likumiskā aprūpē ir bērns, kuram ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmumu ir noteikta invaliditāte, un valsts pabalsts nav izmaksāts atbilstoši šīs daļas 1. punktam.

(11.08.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.08.2022.)

9. pants. Atbalsta piešķiršanas nosacījumi

(1) Ja persona vienlaikus ir vairāku šā likuma 8. panta pirmās daļas 1. punktā minēto pakalpojumu saņēmēja, tai atbalstu 20 euro mēnesī piešķir par vienu no pakalpojumiem.

(2) Ja persona vienlaikus saņem kādu no šā likuma 8. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā minētajiem pakalpojumiem, tai atbalstu 20 euro mēnesī piešķir divkāršā apmērā.

(3) Ja šā likuma 8. panta pirmās daļas 3. punktā minētajai personai, kura ir sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu vai kurai ir noteikta invaliditāte un kura nav sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, ir izsniegts arī Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, tai atbalstu 20 euro mēnesī piešķir divkāršā apmērā.

(4) Ja personai apgādnieka zaudējuma pensija, atlīdzība par apgādnieka zaudējumu vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts piešķirts par diviem vai vairākiem darba nespējīgiem mirušā apgādnieka ģimenes locekļiem, tai atbalstu 20 euro mēnesī piešķir par katru darba nespējīgo mirušā apgādnieka ģimenes locekli.

(5) Ja personai ir tiesības vienlaikus saņemt atbalstu 50 euro mēnesī un atbalstu 20 euro mēnesī kā šā likuma 8. panta pirmās daļas 1. punktā minētajai apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmējai, atlīdzības par apgādnieka zaudējumu saņēmējai vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apgādnieka zaudējuma gadījumā saņēmējai, tai piešķir un izmaksā atbalstu 50 euro mēnesī.

(6) Ja personai pašai vai par bērnu ir tiesības vienlaikus saņemt atbalstu 50 euro mēnesī un atbalstu 20 euro mēnesī kā personai, kura saņem kādu no šā likuma 8. panta pirmās daļas 1. punktā minētajiem pakalpojumiem, tai piešķir un izmaksā atbalstu 50 euro mēnesī.

(7) Ja personai pašai vai par bērnu ir tiesības vienlaikus saņemt atbalstu 50 euro mēnesī un atbalstu 20 euro mēnesī kā personai, kura saņem kādu no šā likuma 8. panta pirmās daļas 2. punktā minētajiem pakalpojumiem, tai piešķir un izmaksā abus pabalstus.

(8) Atbalstu 20 euro mēnesī un atbalstu 50 euro mēnesī finansē no valsts pamatbudžeta.

9.¹ pants. Valsts pabalsta piešķiršanas, aprēķināšanas un pārrēķināšanas nosacījumi

(1) Aprēķinot valsts pabalsta apmēra noteikšanai piemērojamo šā likuma 8.¹ panta pirmās daļas ievaddaļā minētā pakalpojuma vai pakalpojumu kopsummas apmēru, ņem vērā tikai summu pilnos euro (neņem vērā centus).

(2) Tiesības uz valsts pabalstu un tā apmēru nosaka, ņemot vērā piešķirto (pārrēķināto) pabalsta apmēru par šā likuma 8.¹ panta pirmās daļas ievaddaļā minēto pakalpojumu, 2022. gada 1. novembrī vai dienā, ar kuru pakalpojums piešķirts, ja to piešķir pēc 2022. gada 1. novembra. Ja personai vecuma pensija piešķirta priekšlaicīgi, nosakot valsts pabalsta apmēru, ņem vērā 50 procentus no piešķirtā (pārrēķinātā) vecuma pensijas apmēra.

(3) Ja persona vienlaikus ir vairāku šā likuma 8.¹ panta pirmās daļas ievaddaļā minēto pakalpojumu saņēmēja, piešķir vienu valsts pabalstu un, nosakot valsts pabalsta apmēru, ņem vērā pabalstu kopsummu, kas aprēķināti par šā likuma 8.¹ panta pirmās daļas ievaddaļā minētajiem pakalpojumiem. Ja persona vienlaikus saņem vecuma pensiju un starpību starp vecuma pensiju un iepriekš saņemto izdienas pensiju vai atlīdzību par darbspēju zaudējumu, nosakot valsts pabalsta apmēru, ņem vērā vecuma pensijas piešķirtā (pārrēķinātā) apmēra un minētās starpības kopsummu.

(4) Ja personai vienlaikus ir tiesības uz pabalstu par kādu no šā likuma 8.¹ panta pirmās daļas ievaddaļā minētajiem pakalpojumiem, kā arī tā saņem pabalstu par bērnu par kādu no šā likuma 8.¹ panta pirmās daļas ievaddaļā vai 8.¹ panta otrās daļas 1. punktā minētajiem pakalpojumiem, piešķir abus valsts pabalstus.

(5) Ja personai tiesības uz valsts pabalstu rodas gan saskaņā ar šā likuma 8.¹ panta otrās daļas 2. punktu, gan saskaņā ar šā likuma 8.¹ panta otrās daļas 3. punktu kā personai, kurai vai kuras likumiskā aprūpē ir bērns ar invaliditāti, piešķir abus valsts pabalstus.

(6) Ja personai vienlaikus ir tiesības uz pabalstu kā personai, kas saņem kādu no šā likuma 8.¹ panta pirmās daļas ievaddaļā minētajiem pakalpojumiem, un kā personai, kas saņem šā likuma 8.¹ panta otrās daļas 1. punktā minēto pakalpojumu, piešķir vienu valsts pabalstu tādā apmērā, kāds noteikts šā likuma 8.¹ panta otrajā daļā.

(7) Ja personai par vienu un to pašu bērnu ir tiesības vienlaikus saņemt valsts pabalstu kā šā likuma 8.¹ panta pirmās daļas ievaddaļā minētajai apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmējai, atlīdzības par apgādnieka zaudējumu saņēmējai vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apgādnieka zaudējuma gadījumā saņēmējai un šā likuma 8.¹ panta otrās daļas 1. punktā minētā pakalpojuma saņēmējai, piešķir vienu valsts pabalstu tādā apmērā, kāds noteikts šā likuma 8.¹ panta otrajā daļā.

(8) Ja personai apgādnieka zaudējuma pensija, atlīdzība par apgādnieka zaudējumu vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts piešķirts par diviem vai vairākiem darba nespējīgiem mirušā apgādnieka ģimenes locekļiem, valsts pabalstu piešķir par katru darba nespējīgo mirušā apgādnieka ģimenes locekli. Valsts pabalsta apmēru nosaka, iepriekš minētā pakalpojuma apmēru sadalot uz darba nespējīgiem mirušā apgādnieka ģimenes locekļiem, par kuriem šis pakalpojums piešķirts.

(9) Ja persona saņem pabalstu par šā likuma 8.¹ panta otrās daļas 1. punktā minēto pakalpojumu par vairākiem bērniem, valsts pabalstu piešķir par katru bērnu, par kuru piešķirts šā likuma 8.¹ panta otrās daļas 1. punktā minētais pakalpojums.

(10) Uz valsts pabalstu nav tiesību ieslodzījuma vietā esošām personām.

(11) Valsts pabalstu izmaksā katru mēnesi visā šā likuma 8.¹ panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajā laikposmā, ja attiecīgajā mēnesī personai ir tiesības uz pabalstu.

(12) Valsts pabalstu pārrēķina, ja personai samazinās pabalsta vai pabalstu kopsummas apmērs par šā likuma 8.¹ panta pirmajā daļā minēto pakalpojumu. Valsts pabalsta apmēru pārrēķina no nākamā mēneša pēc mēneša, kurā veikts piešķirtā pakalpojuma apmēra pārrēķins.

(11.08.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.08.2022.)

10. pants. Atbalsta 20 euro mēnesī izmaksāšanas kārtība

(1) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra atbalstu 20 euro mēnesī izmaksā:

1) bez šā likuma 8. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā minētās personas iesnieguma. Atbalsta izmaksu uzsāk:

a) 2022. gada februārī tām personām, kurām 8. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā minētos pakalpojumus Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra izmaksā uz Latvijas Republikas kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontu, atbalstu 20 euro mēnesī pārskaitot uz kādu no personas minētajiem kontiem,

b) 2022. gada martā tām personām, kurām 8. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā minētos pakalpojumus Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra izmaksā saņēmēja norādītajā dzīvesvietā, atbalstu 20 euro mēnesī piegādājot saņēmēja dzīvesvietā bez maksas;

2) pamatojoties uz personas iesniegumu par atbalsta 20 euro mēnesī piešķiršanu šā likuma 8. panta pirmās daļas 3. punktā minētajai personai vai Satversmes aizsardzības biroja vai Militārās izlūkošanas un drošības dienesta izdienas pensijas saņēmējam, kurš nav sasniedzis vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu un kuram ir noteikta invaliditāte. Iesniegumā norāda:

a) iesniedzēja vārdu, uzvārdu un personas kodu,

b) iesniedzēja tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi,

c) Latvijas Republikas kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) konta numuru, uz kuru pārskaitāms atbalsts.

(2) Aizsardzības ministrija izdienas pensijas saņēmējam, kurš nav sasniedzis vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu un kuram ir noteikta invaliditāte, atbalstu 20 euro mēnesī izmaksā, pamatojoties uz personas iesniegumu par atbalsta piešķiršanu. Atbalsta izmaksu uzsāk:

1) 2022. gada februārī tām personām, kurām izdienas pensiju Aizsardzības ministrija izmaksā uz Latvijas Republikas kredītiestādes kontu, atbalstu 20 euro mēnesī pārskaitot uz kādu no personas minētajiem kontiem;

2) 2022. gada martā tām personām, kurām izdienas pensiju Aizsardzības ministrija izmaksā saņēmēja norādītajā dzīvesvietā, atbalstu 20 euro mēnesī piegādājot saņēmēja dzīvesvietā bez maksas.

(3) Šā panta pirmās daļas 2. punktā un otrajā daļā minētais iesniegums par atbalsta 20 euro mēnesī piešķiršanu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai vai Aizsardzības ministrijai iesniedzams sešu mēnešu laikā no:

1) šā likuma spēkā stāšanās dienas;

2) dienas, kad šā likuma 8. panta pirmajā daļā minētajā laikposmā rodas tiesības uz atbalstu 20 euro mēnesī.

(4) Šā panta trešajā daļā minēto iesniegumu izskata un lēmumu par atbalsta 20 euro mēnesī izmaksu pieņem 30 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas. Atbalstu personai uzsāk izmaksāt 30 dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par tā piešķiršanu.

(5) Šā panta pirmās daļas 1. punktā un otrajā daļā minētajai personai, kurai tiesības uz atbalstu 20 euro mēnesī radušās līdz 2022. gada 30. aprīlim, bet kurai tas nav izmaksāts šā panta pirmās daļas 1. punktā un otrajā daļā noteiktajā termiņā, atbalstu izmaksā 30 dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par tā piešķiršanu.

(6) Ja šā likuma 8. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā minētajai personai atbalsts 20 euro mēnesī piešķirams par vairākiem pakalpojumiem, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra atbalstu izmaksā tādā kārtībā, kādā to izmaksā par pakalpojumu, par kuru piešķir atbalstu 20 euro mēnesī.

(7) Ja personai līdz nāves dienai nav izmaksāts atbalsts 20 euro mēnesī, to neuzskata par nesaņemto pakalpojumu, uz kuru var pretendēt personas laulātais, pirmās un otrās pakāpes radinieki vai cita persona uz mantojuma apliecības vai tiesas nolēmuma pamata.

11. pants. Atbalsta 50 euro mēnesī izmaksāšanas kārtība

(1) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra atbalstu 50 euro mēnesī izmaksā attiecīgajā mēnesī. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra izmaksu uzsāk 2022. gada februārī bez personas iesnieguma tai personai, kurai ir piešķirts bērna kopšanas pabalsts vai ģimenes valsts pabalsts.

(2) Personai, kurai sakarā ar bērna piedzimšanu ir tiesības saņemt maternitātes pabalstu un bērns ir piedzimis līdz 2022. gada 30. aprīlim, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra atbalstu 50 euro mēnesī izmaksā bez personas iesnieguma 45 dienu laikā no dienas, kad piešķirts maternitātes pabalsts. Par bērniem, kas piedzimuši līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, atbalstu 50 euro mēnesī izmaksā ne vēlāk kā līdz 31. martam.

(3) Personai, kurai ir tiesības uz atbalstu 50 euro mēnesī laikposmā no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 30. aprīlim, bet tas nav saņemts šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajā termiņā, kā arī personai, kurai atbalsta sniegšanas periodā sakarā ar bērna piedzimšanu ir tiesības saņemt maternitātes pabalstu un bērns ir piedzimis līdz 2022. gada 30. aprīlim, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra atbalstu 50 euro mēnesī izmaksā bez personas iesnieguma 45 dienu laikā no dienas, kad piešķirts bērna kopšanas pabalsts par bērnu līdz viena gada vecumam, ģimenes valsts pabalsts vai maternitātes pabalsts.

(4) Bērna vecākam, aizbildnim vai audžuģimenei, kam laikposmā no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 30. aprīlim ir tiesības uz šā likuma 8. panta otrās daļas 2. un 3. punktā minēto atbalstu, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra to izmaksā, pamatojoties uz personas iesniegumu. Iesniegumā norāda:

1) iesniedzēja vārdu, uzvārdu un personas kodu;

2) iesniedzēja tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi;

3) informāciju par bērnu, par kuru pieprasa atbalstu 50 euro mēnesī (bērna vārds, uzvārds un personas kods);

4) Latvijas Republikas kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) konta numuru.

(5) Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītājam Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra atbalstu 50 euro mēnesī izmaksā, pamatojoties uz attiecīgu iesniegumu. Iesniegumā norāda:

1) iesniedzēja vārdu, uzvārdu un personas kodu;

2) iesniedzēja tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi;

3) ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas nosaukumu;

4) informāciju par visiem bērniem, par kuriem pieprasa atbalstu 50 euro mēnesī (bērna vārds, uzvārds un personas kods);

5) ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas kredītiestādes konta numuru.

(6) Personai, kurai atbalsta sniegšanas periodā ir tiesības uz atbalstu 50 euro mēnesī sakarā ar tāda bērna audzināšanu, kurš ir vecāks par 16 gadiem, bet nav sasniedzis 18 gadu vecumu, nemācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē, kā arī augstākās izglītības iestādē, tostarp koledžā, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra atbalstu 50 euro mēnesī izmaksā 45 dienu laikā no dienas, kad saņemts personas iesniegums. Iesniegumā norāda:

1) iesniedzēja vārdu, uzvārdu un personas kodu;

2) iesniedzēja tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi;

3) informāciju par bērnu, par kuru pieprasa atbalstu 50 euro mēnesī (bērna vārds, uzvārds un personas kods);

4) Latvijas Republikas kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) konta numuru.

(7) Šā likuma 8. panta otrās daļas 4. punktā minētajai personai, kurai ir tiesības uz atbalstu 50 euro mēnesī atbalsta sniegšanas periodā, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra atbalstu 50 euro mēnesī izmaksā 45 dienu laikā no dienas, kad saņemts personas iesniegums un izglītības iestādes izziņa, ja persona mācās augstākās izglītības iestādē ārvalstīs. Iesniegumā norāda:

1) iesniedzēja vārdu, uzvārdu un personas kodu;

2) iesniedzēja tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi;

3) informāciju par bērnu, par kuru pieprasa atbalstu 50 euro mēnesī, ja viņš nav sasniedzis 18 gadu vecumu (bērna vārds, uzvārds un personas kods);

4) Latvijas Republikas kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) konta numuru.

(8) Šā panta septītajā daļā minētajai ārvalsts augstākās izglītības iestādes izziņai, kas apliecina, ka persona studē ārvalsts izglītības iestādē, jāatbilst šādām prasībām:

1) ārvalsts augstākās izglītības iestādes izsniegtais dokuments ietver informāciju, kas ļauj nepārprotami secināt, ka persona dokumentā norādītajā laikposmā studē izglītības iestādē;

2) ārvalsts augstākās izglītības iestādes izsniegtajam dokumentam ir pievienots tulkojums saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts valodas lietošanu;

3) iesniedzot augstākās izglītības iestādes dokumentu, ir ievērotas normatīvo aktu prasības par dokumentu legalizāciju.

(9) Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija, Ieslodzījuma vietu pārvalde un sociālās korekcijas izglītības iestāde līdz 2022. gada 31. maijam sniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai šādu informāciju par bērniem, kuri atrodas attiecīgajā institūcijā:

1) bērna vārds, uzvārds un personas kods;

2) datums, no kura bērns atrodas attiecīgajā institūcijā;

3) bāriņtiesas lēmuma vai tiesas nolēmuma par bērna ievietošanu institūcijā numurs un datums.

(10) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra šā panta ceturtajā, piektajā, sestajā un septītajā daļā minēto iesniegumu izskata un atbalstu 50 euro mēnesī izmaksā 45 dienu laikā no dienas, kad saņemts iesniegums.

(11) Bāriņtiesa, aizstāvot bērna personiskās intereses attiecībās ar vecākiem, lemj par atbalsta 50 euro mēnesī izmaksāšanu pašam bērnam, ja viņš ir sasniedzis 15 gadu vecumu un viņa vecāks nav saņēmis atbalstu 50 euro mēnesī. Bāriņtiesa nekavējoties informē Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru par saņemto iesniegumu un pieņemto lēmumu.

(12) Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija noskaidro bērna viedokli un piešķirto atbalstu 50 euro mēnesī izlieto bērna uzturēšanas izdevumu kompensēšanai.

(13) Iesniegums par atbalsta 50 euro mēnesī piešķiršanu par bērnu, kurš ir vecāks par 16 gadiem, bet nav sasniedzis 18 gadu vecumu, nemācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē, kā arī augstākās izglītības iestādē, tostarp koledžā, kā arī par bērnu, kuram atbalsta piešķiršanas periodā ir piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, un par šā likuma 8. panta otrās daļas 4. punktā minētajām personām Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā iesniedzams sešu mēnešu laikā no:

1) šā likuma spēkā stāšanās dienas;

2) dienas, kad personai šā likuma 8. panta otrajā daļā minētajā laikposmā ir tiesības uz atbalstu 50 euro mēnesī.

11.¹ pants. Valsts pabalsta izmaksāšanas kārtība

(1) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra valsts pabalstu izmaksā:

1) bez personas iesnieguma — šā likuma 8.¹ panta pirmās daļas ievaddaļā un 8.¹ panta otrās daļas 1. punktā minēto pakalpojumu saņēmējiem. Pabalsta izmaksu nodrošina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra. Valsts pabalsta izmaksu uzsāk 2022. gada novembrī, piegādājot to saņēmēja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izmaksājamo pakalpojumu saņemšanai norādītajā dzīvesvietas adresē bez maksas vai pārskaitot uz saņēmēja Latvijas Republikas kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontu, kurā valsts pabalsta saņēmējam ieskaita kārtējo maksājumu par šā likuma 8.¹ panta pirmās daļas ievaddaļā un 8.¹ panta otrās daļas 1. punktā minēto pakalpojumu;

2) pamatojoties uz personas rakstveida iesniegumu par pabalsta piešķiršanu, — šā likuma 8.¹ panta otrās daļas 2. un 3. punktā minētajai personai vai Satversmes aizsardzības biroja vai Militārās izlūkošanas un drošības dienesta izdienas pensijas saņēmējam, kurš nav sasniedzis likumā "Par valsts pensijām" vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu un kuram ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmumu ir noteikta invaliditāte. Iesniegumā norāda:

a) iesniedzēja vārdu, uzvārdu un personas kodu,

b) iesniedzēja tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi,

c) Latvijas Republikas kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) konta numuru, uz kuru pārskaitāms valsts pabalsts.

(2) Aizsardzības ministrija izdienas pensijas saņēmējam, kurš nav sasniedzis likumā "Par valsts pensijām" vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu un kuram ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmumu ir noteikta invaliditāte, valsts pabalstu izmaksā, pamatojoties uz personas rakstveida iesniegumu par valsts pabalsta piešķiršanu, kurā iekļauta šā panta pirmās daļas 2. punktā norādītā informācija. Valsts pabalsta izmaksu uzsāk 2022. gada novembrī, piegādājot to saņēmēja izdienas pensijas saņemšanai norādītajā dzīvesvietas adresē bez maksas vai pārskaitot uz Latvijas Republikas kredītiestādes kontu, kurā valsts pabalsta saņēmējam ieskaita kārtējo izdienas pensijas maksājumu.

(3) Šā panta pirmās daļas 2. punktā un otrajā daļā minētais iesniegums par valsts pabalsta piešķiršanu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai vai Aizsardzības ministrijai iesniedzams sešu mēnešu laikā no:

1) šā likuma 8.¹ panta spēkā stāšanās dienas;

2) dienas, kad šā likuma 8.¹ panta pirmajā un otrajā daļā minētajā laikposmā rodas tiesības uz valsts pabalstu.

(4) Šā panta pirmās daļas 2. punktā un otrajā daļā minēto iesniegumu izskata un lēmumu par valsts pabalsta piešķiršanu vai par atteikumu to piešķirt pieņem 30 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā vai Aizsardzības ministrijā. Valsts pabalstu personai sāk izmaksāt 30 dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par tā piešķiršanu.

(5) Šā likuma 8.¹ panta pirmās daļas ievaddaļā un otrajā daļā minētajām personām, kurām tiesības uz valsts pabalstu radušās līdz 2023. gada 31. maijam, bet kurām tas līdz minētajam datumam nav izmaksāts, valsts pabalstu izmaksā 30 dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par tā piešķiršanu.

(6) Ja personai līdz nāves dienai nav izmaksāts šā likuma 8.¹ panta pirmajā un otrajā daļā noteiktais valsts pabalsts, to neuzskata par nesaņemto pakalpojumu, uz kuru var pretendēt personas laulātais, pirmās un otrās pakāpes radinieki vai cita persona uz mantojuma apliecības vai tiesas nolēmuma pamata.

(7) Šā likuma 8.¹ panta pirmajā un otrajā daļā noteikto valsts pabalstu finansē no valsts pamatbudžeta.

(11.08.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.08.2022.)

12. pants. Atbalsta izmaksas atvieglojumi un lēmuma par atbalstu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

(1) Atbalsts 20 euro mēnesī un atbalsts 50 euro mēnesī ir pielīdzināms likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9. panta pirmās daļas 16. punktā minētajai kompensācijai, kas netiek ietverta gada apliekamajā ienākumā un netiek aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

(2) Atbalsts 20 euro mēnesī un atbalsts 50 euro mēnesī nav pakļauts ieturējumu veikšanai un parādu piedziņai.

(3) Pašvaldības sociālais dienests, novērtējot mājsaimniecības materiālos resursus sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu piešķiršanai, neņem vērā personai izmaksāto atbalstu 20 euro mēnesī un atbalstu 50 euro mēnesī, kā arī šā likuma 7.¹ pantā noteikto atbalstu mājsaimniecībai un šā likuma 8.¹ pantā noteikto valsts pabalstu personai.

(4) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras lēmums tiek noteikts attiecībā uz atbalstu 20 euro mēnesī un atbalstu 50 euro mēnesī vai faktiskās rīcības apstrīdēšanu un pārsūdzēšanu saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.08.2022. un 09.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 12.02.2023.)

12.¹ pants. Valsts pabalsta un atbalsta mājsaimniecībai izmaksas atvieglojumi un lēmuma par valsts pabalstu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

(1) Uz šā likuma 7.¹ panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā, 4.¹ un 4.² daļā noteikto atbalstu mājsaimniecībai attiecas šā likuma 12. panta pirmās un otrās daļas noteikumi.

(2) Uz šā likuma 8.¹ panta pirmajā un otrajā daļā noteikto valsts pabalstu attiecas šā likuma 12. panta pirmās, otrās un ceturtās daļas noteikumi.

(11.08.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.09.2022. un 09.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 12.02.2023.)

13. pants. Atbalsts pašvaldībām mājokļa pabalsta izmaksu nodrošināšanai

(1) Par laikposmu no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 30. septembrim pašvaldības, aprēķinot mājsaimniecībai, izņemot atsevišķi dzīvojošu pensijas vecuma personu vai atsevišķi dzīvojošu personu ar invaliditāti vai mājsaimniecību, kurā ir tikai pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti, Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 35. panta pirmās daļas 2. punktā noteiktā mājokļa pabalsta apmēru, garantētā minimālā ienākuma sliekšņu summai piemēro koeficientu 1,5 vai pašvaldības noteikto koeficientu, ja tas ir lielāks par šajā daļā noteikto. Ja 2022. gada janvārī ir konstatējama mājsaimniecības atbilstība Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktajiem materiālās situācijas izvērtēšanas kritērijiem un tā var iesniegt Ministru kabineta noteiktos mājokļa pabalsta aprēķināšanai nepieciešamos dokumentus, pašvaldība lēmumu par mājokļa pabalsta piešķiršanu pieņem ar janvāri.

(2) Par laikposmu no 2022. gada 1. jūnija līdz 2022. gada 30. septembrim pašvaldības, aprēķinot šādu veidu mājsaimniecībām Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 35. panta pirmās daļas 2. punktā noteiktā mājokļa pabalsta apmēru, garantētā minimālā ienākuma sliekšņu summai piemēro šādu koeficientu:

1) atsevišķi dzīvojošai pensijas vecuma personai vai atsevišķi dzīvojošai personai ar invaliditāti — koeficientu 2,5 vai pašvaldības noteikto koeficientu, ja tas ir lielāks par šajā punktā noteikto;

2) mājsaimniecībai, kurā ir tikai pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti, — koeficientu 2 vai pašvaldības noteikto koeficientu, ja tas ir lielāks par šajā punktā noteikto.

(2¹) Aprēķinot Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 35. panta pirmās daļas 2. punktā noteiktā mājokļa pabalsta apmēru, par laikposmu no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 31. maijam mājsaimniecībai garantētā minimālā ienākuma sliekšņu summai piemēro koeficientu 3.

(2²) Mājokļa pabalsta apmēru aprēķina, ņemot vērā normatīvajos aktos par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu noteiktās mājokļa pabalsta aprēķināšanai izmantojamās izdevumu pozīciju minimālās normas, izņemot šādus mājokļus:

1) mājokļa pabalsta apmēru mājoklim, kur apkuri nodrošina ar cieto kurināmo, aprēķina, piemērojot ne vairāk kā 12 euro par mājokļa kvadrātmetru;

2) mājokļa pabalsta apmēru mājoklim, kur apkuri nodrošina ar gāzi vai elektroenerģiju, aprēķina atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā četrus euro par mājokļa kvadrātmetru.

(2³) Pašvaldības sociālais dienests laikposmā no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 31. maijam iesniegtos iesniegumus par materiālās situācijas izvērtēšanu, sociālās palīdzības pabalstu un trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusa piešķiršanu izskata 40 darbdienu laikā pēc minētā iesnieguma un normatīvajos aktos par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu noteikto dokumentu saņemšanas un pieņem lēmumu par mājokļa pabalsta piešķiršanu vai atteikumu piešķirt šo pabalstu. Mājokļa pabalstu mājsaimniecībai piešķir ar mēnesi, kad saņemts iesniegums.

(2⁴) Ja mājsaimniecībai ir veikta materiālās situācijas izvērtēšana, pašvaldības sociālajam dienestam pēc šā panta 2.¹ daļas spēkā stāšanās ir tiesības veikt mājokļa pabalsta pārrēķinu bez personas iesnieguma.

(2⁵) Pašvaldības sociālais dienests aprēķināto un piešķirto mājokļa pabalstu pārskaita apsaimniekotājam vai tam komunālo pakalpojumu sniedzējam, kuram ir lielākās izmaksu pozīcijas, pārējo daļu — citam pakalpojumu sniedzējam vai izmaksā iesnieguma iesniedzējam.

(2⁶) Laikposmā no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. jūnijam pašvaldība drīkst noteikt tās sociālā dienesta darbiniekiem, kuri ir iesaistīti šā panta 2.³ daļā minētā iesnieguma izskatīšanas un lēmuma pieņemšanas procesā, piemaksu par citu pienākumu veikšanu papildus tiešajiem amata pienākumiem līdz 30 procentiem no mēnešalgas papildus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. pantā noteiktajam maksimālajam piemaksu apmēram. Lai nodrošinātu klientu optimālu apkalpošanu, mājokļa pabalstu atbilstoši šā panta nosacījumiem pašvaldības sociālajā dienestā ir tiesības aprēķināt personām, kuras neatbilst Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktajām izglītības prasībām, bet ir ieguvušas vismaz pirmā līmeņa augstāko izglītību.

(3) Lai daļēji kompensētu izdevumus mājokļa pabalstam, valsts nodrošina mērķdotāciju pašvaldībām 50 procentu apmērā no faktiskajiem izdevumiem mājokļa pabalsta izmaksu nodrošināšanai, kas radušies laikposmā no 2022. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 30. jūnijam.

(3¹) Lai daļēji kompensētu administratīvās izmaksas, kas pašvaldībām radušās par šā panta 2.³ daļā minētā iesnieguma izskatīšanu un lēmuma pieņemšanu, valsts kompensē pašvaldībām astoņus euro par vienu iesniegumu. Mērķdotāciju, kas paredzēta administratīvo izmaksu segšanai, pašvaldības sociālais dienests var izlietot pakalpojuma nodrošināšanā iesaistīto darbinieku atlīdzībai, darba vietas ierīkošanai minētajiem darbiniekiem, kā arī tehnikas un aprīkojuma iegādei.

(4) Pašvaldība, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumu ePārskati atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Valsts kase nodrošina informācijas apriti, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumus, līdz pārskata mēnesim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam iesniedz Labklājības ministrijai pārskatu par faktiski izlietotajiem līdzekļiem mājokļa pabalstam un šā panta 2.³ daļā noteikto iesniegumu skaitu. Iepriekšējā pārskata periodā norādītos datus var precizēt viena mēneša laikā pēc pirmreizējā pārskata iesniegšanas. Pašvaldība pārskatus var iesniegt līdz 2023. gada 15. jūlijam. Pašvaldība nodrošina normatīvajos aktos noteikto līdzekļu izlietojuma kontroli un atbilstību šā likuma mērķim.

(5) Labklājības ministrija:

1) Valsts kases e-pakalpojumā ePārskati 10 darbdienu laikā pārliecinās par šā panta ceturtajā daļā minētās informācijas atbilstību Valsts kases pārskatam un apstiprina pārskatu;

2) reizi mēnesī kompensē pašvaldībām izdevumus, kas radušies saistībā ar šā panta 2.³ un trešajā daļā noteikto atbalstu;

3) ir tiesīga izlases kārtībā kontrolēt mērķdotācijas izlietojumu mājokļa pabalstam un administratīvajām izmaksām, pieprasot no pašvaldības papildu informāciju. Konstatējot finansējuma izlietojuma pārkāpumus, ministrija pārtrauc finansējuma izmaksas, lūdz precizēt pārskatu un veic izmaksāto finanšu līdzekļu pārrēķinu. Pēc pārskata precizēšanas vai pārkāpumu novēršanas izdara pārrēķinu un veic maksājumu par iepriekšējo periodu vai ietur nepamatoti izmaksātos līdzekļus no nākamajā mēnesī pašvaldībai paredzētajiem līdzekļiem.

(6) Lai nodrošinātu nepieciešamos līdzekļus mājokļa pabalsta izmaksām, pašvaldībām ir tiesības pieprasīt avansa maksājumu no 2022. gada novembra 50 procentu apmērā no iepriekšējā mēneša faktiskajiem izdevumiem mājokļa pabalstam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.08.2022. un 30.08.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2022.)

1. Šā likuma 10. panta pirmās daļas 1. punkta "a" apakšpunktā un otrās daļas 1. punktā minētajai personai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra vai Aizsardzības ministrija, uzsākot atbalsta 20 euro mēnesī izmaksu 2022. gada februārī, izmaksā atbalstu par 2022. gada janvāri un februāri. Ja 2022. gada februārī atbalsts 20 euro mēnesī par 2022. gada janvāri un februāri nav izmaksāts, to izmaksā 2022. gada martā papildus atbalstam 20 euro mēnesī par martu.

2. Šā likuma 10. panta pirmās daļas 1. punkta "b" apakšpunktā un otrās daļas 2. punktā minētajai personai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra vai Aizsardzības ministrija, uzsākot atbalsta 20 euro izmaksu 2022. gada martā, izmaksā atbalstu par 2022. gada janvāri, februāri un martu.

3. Ja pašvaldība līdz 2022. gada 27. janvārim mājsaimniecībai ir piešķīrusi mājokļa pabalstu par 2022. gada janvāri, piemērojot koeficientu, kas ir mazāks par 1,5, pašvaldība pārrēķina pabalstu atbilstoši šā likuma 13. panta pirmajā daļā noteiktajam un izmaksā starpību līdz 2022. gada 28. februārim.

4. Mājokļa pabalstu, kas piešķirts par laikposmu no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 31. maijam, pārrēķina pēc 2022./2023. gada apkures sezonas beigām, bet ne vēlāk kā līdz 2023. gada 30. jūnijam.

(11.08.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.08.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2022.)

5. Izrakstot dabasgāzes lietotājam aktuālo rēķinu par 2022. gada augustā sniegto dabasgāzes tirdzniecības pakalpojumu, dabasgāzes tirgotājs ņem vērā, ka šā likuma 6. pantā minētais maksas samazinājums par patērēto dabasgāzi tiek piemērots par laikposmu no 2022. gada 1. jūlija, veicot attiecīgu pārrēķinu. Ja pēc pārrēķina tiek konstatēta pārmaksa dabasgāzes lietotāja rēķinā, tiek veikta dabasgāzes rēķina korekcija turpmākajos norēķinu periodos līdz 2023. gada 30. aprīlim.

(11.08.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.08.2022.)

6. Elektroenerģijas tirgotājs laikposmā no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim mājsaimniecību lietotājiem, kuri patērē elektroenerģiju virs 500 kilovatstundām, nodrošina ikmēneša norēķinu informāciju par faktisko elektroenerģijas patēriņu.

(11.08.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.08.2022.)

8. Šā likuma 7.¹ pantā paredzēto atbalstu mājsaimniecībai, kam atbilstoši šā panta astotajā daļā noteiktajam tiek pieprasītas skaidras naudas izmaksas, varēs saņemt, sākot no 2022. gada 1. novembra.

(29.09.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.2022.)

9. Ekonomikas ministrija līdz 2022. gada 31. decembrim veic kompensācijas maksājumu publiskajam tirgotājam par 2022. gada otrajā pusgadā saistītajiem lietotājiem, kas dabasgāzi izmanto apkurei, dabasgāzes tirdzniecības gala tarifa noteikšanā piemērotās dabasgāzes tirdzniecības cenas un faktiskās dabasgāzes tirdzniecības cenas atšķirībām, pamatojoties uz publiskā tirgotāja iesniegto rēķinu un aprēķinu, kuru saskaņo ar regulatoru.

(08.12.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.12.2022.)

10. Šā likuma 4. panta 2.² daļas izpildei palielināt akciju sabiedrības "Latvenergo" dividendēs izmaksājamo peļņas daļu par 2022. gadu par 18 547 423 euro līdz 72,859 procentiem (152 538 867 euro) un Ekonomikas ministrijai kā akciju sabiedrības "Latvenergo" akciju turētājai nodrošināt papildu dividenžu iemaksu virs likuma "Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" 23. pantā noteiktā apjoma no 2022. gada peļņas 18 547 423 euro apmērā un ieskaitīt tās valsts budžetā līdz 2023. gada 31. oktobrim. Uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķināt un samaksāt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā.

(21.09.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.09.2023.)