Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Saistošie noteikumi Krāslavas novada domes konsolidētajā redakcijā uz 29.10.2021.


Krāslavas novada domes saistošie noteikumi Nr. 2021/8

Krāslavā 2021. gada 1. jūlijā
Krāslavas novada pašvaldības nolikums
APSTIPRINĀTI
ar Krāslavas novada pašvaldības domes lēmumu (prot. Nr. 2, 1. §)

Grozījumi
29.07.2021. saistošie noteikumi Nr. 2021/9 (prot. Nr. 4, 11. § 11.1. p.);
28.10.2021. saistošie noteikumi Nr. 2021/18 (prot. Nr. 9, 1. § 1.4. p.)

Izdoti, pamatojoties uz likuma "Par pašvaldībām"
21. panta pirmās daļas 1. punktu un 24. pantu
I. PAŠVALDĪBAS TERITORIĀLAIS IEDALĪJUMS, PAŠVALDĪBAS DOMES UN ADMINISTRĀCIJAS STRUKTŪRA

1. Krāslavas novada pašvaldības teritorijai ir šāds iedalījums:

1.1. Aulejas pagasts

1.2. Grāveru pagasts

1.3. Indras pagasts

1.4. Izvaltas pagasts

1.5. Kalniešu pagasts

1.6. Kaplavas pagasts

1.7. Kastuļinas pagasts

1.8. Kombuļu pagasts

1.9. Krāslavas pagasts

1.10. Krāslavas pilsēta

1.11. Piedrujas pagasts

1.12. Robežnieku pagasts

1.13. Skaistas pagasts

1.14. Šķeltovas pagasts

1.15. Ūdrīšu pagasts

1.16. Krāslavas novada pašvaldības Dagdas pilsētas un pagastu apvienība, kuras sastāvā ietilpst:

1.16.1. Andrupenes pagasts;

1.16.2. Andzeļu pagasts;

1.16.3. Asūnes pagasts;

1.16.4. Bērziņu pagasts;

1.16.5. Dagdas pagasts;

1.16.6. Dagdas pilsēta;

1.16.7. Ezernieku pagasts;

1.16.8. Konstantinovas pagasts;

1.16.9. Ķepovas pagasts;

1.16.10. Svariņu pagasts;

1.16.11. Šķaunes pagasts.

Krāslavas novada administratīvais centrs ir Krāslavas pilsēta.

(Grozīts ar Krāslavas novada domes 28.10.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 2021/18)

2. Krāslavas novada pašvaldības (turpmāk tekstā – Pašvaldība) iedzīvotāju pārstāvību nodrošina to ievēlēts pašvaldības lēmējorgāns – Krāslavas novada pašvaldības dome (turpmāk tekstā – Dome), kas pieņem lēmumus, nosaka pašvaldības institucionālo struktūru (1. pielikums), lemj par autonomo funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu īstenošanu un par kārtību, kādā nodrošina pašvaldībai deleģēto valsts pārvaldes funkciju un pārvaldes uzdevumu izpildi, izstrādā un pilda pašvaldības budžetu. Pašvaldības dome atbilstoši kompetencei ir atbildīga par pašvaldības institūciju tiesisku darbību un finanšu līdzekļu izlietojumu.

3. Dome, atbilstoši Pašvaldības domes vēlēšanu likumam, sastāv no 15 deputātiem.

4. Savas darbības nodrošināšanai un domes lēmumprojektu izstrādāšanai, Dome no pašvaldības deputātiem ievēlē:

4.1. Finanšu komiteju 9 locekļu sastāvā;

4.2. Sociālo un veselības aizsardzības lietu komiteju 7 locekļu sastāvā;

4.3. Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komiteju 7 locekļu sastāvā;

4.4. Plānošanas un infrastruktūras attīstības komiteju 7 locekļu sastāvā.

5. Pašvaldības administrāciju vada izpilddirektors. Pašvaldības administrācija ietver:

5.1. Administratīvo nodaļu;

5.2. Grāmatvedības nodaļu;

5.3. Attīstības nodaļu;

5.4. Krāslavas novada Tūrisma un informācijas centru;

5.5. pašvaldības speciālistus;

5.6. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nodaļu.

6. Pašvaldībai deleģēto funkciju izpildi, kas tai noteikta ar normatīvajiem aktiem, veic sekojošas Pašvaldības iestādes:

6.1. Krāslavas novada Izglītības pārvalde;

6.2. Krāslavas Valsts ģimnāzija;

6.3. Krāslavas Varavīksnes vidusskola;

6.4. Krāslavas gr. Plāteru v. n. Poļu pamatskola;

6.5. Indras pamatskola;

6.6. Indras Mūzikas un mākslas skola;

6.7. Robežnieku pamatskola;

6.8. Krāslavas Mūzikas un mākslas skola;

6.9. Krāslavas Sporta skola;

6.10. Krāslavas Bērnu un jauniešu centrs;

6.11. Krāslavas pirmsskolas izglītības iestāde "Pienenīte";

6.12. Krāslavas pirmsskolas izglītības iestāde "Pīlādzītis";

6.13. Krāslavas novada Centrālā bibliotēka;

6.14. Krāslavas novada Būvvalde;

6.15. Krāslavas novada Dzimtsarakstu nodaļa;

6.16. Krāslavas novada Bāriņtiesa;

6.17. Krāslavas novada Pašvaldības policija;

6.18. Krāslavas Vēstures un mākslas muzejs;

6.19. Krāslavas Kultūras nams;

6.20. Krāslavas novada pašvaldības aģentūra "Labiekārtošana K";

6.21. Krāslavas novada vēlēšanu komisija;

6.22. Krāslavas novada pašvaldības iestāde "Sociālais dienests";

6.23. Krāslavas veco ļaužu pansionāts "Priedes";

6.24. Krāslavas novada pašvaldības aģentūra "Krāslavas slimokase";

6.25. Krāslavas bērnu sociālās rehabilitācijas centrs "Mūsmājas";

6.26. Krāslavas novada sociālās aprūpes centrs "Skuķi";

6.27. Dagdas vidusskola;

6.28. Ezernieku vidusskola;

6.29. Andrupenes pamatskola;

6.30. Priežmalas pamatskola;

6.31. Šķaunes sākumskola;

6.32. Andrupenes pirmsskolas izglītības iestāde "Avotiņš";

6.33. Dagdas pilsētas pirmsskolas izglītības iestāde "Saulīte";

6.34. Dagdas Sporta skola;

6.35. Dagdas Mūzikas un mākslas skola;

6.36. Dagdas bibliotēka;

6.37. Dagdas Kultūras centrs;

6.38. Dagdas Jauniešu iniciatīvu centrs;

6.39. Pilsētsaimniecība;

6.40. Muzejs "Andrupenes lauku sēta";

6.41. Dagdas Tūrisma informācijas punkts;

6.42. Aleksandrovas pamatskola;

6.43. Krāslavas novada Veselības un sociālo pakalpojumu centrs "Dagda";

6.44. Krāslavas novada pašvaldības Dagdas pilsētas un pagastu apvienības pārvalde.

(Grozīts ar Krāslavas novada domes 29.07.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 2021/9; 28.10.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 2021/18)

7. Pašvaldība ir kapitāldaļu turētāja šādās publiskās kapitālsabiedrībās:

7.1. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Krāslavas slimnīca";

7.2. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Krāslavas nami";

7.3. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Dagdas komunālā saimniecība".

8. Pašvaldība ir kapitāldaļu turētāja šādās kapitālsabiedrībās:

8.1. privātajā kapitālsabiedrībā – Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "DOVA";

8.2. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Atkritumu apsaimniekošanas Dienvidlatgales starppašvaldību organizācija".

9. Pašvaldība ir dalībnieks šādās biedrībās:

9.1. "Eiroreģions "Ezeru zeme"";

9.2. "Krāslavas rajona partnerība";

9.3. "Latvijas piļu un muižu asociācija";

9.4. Latvijas Tūrisma informācijas asociācija "Lattūrinfo";

9.5. "Daugavas Savienība";

9.6. "Latvijas Pašvaldību savienība" un tās pašvaldību apvienības Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācija un "Sabiedrība ar dvēseli Latvijai";

9.7. "Reģionālo attīstības centru apvienība" (RACA);

9.8. Latgales reģiona tūrisma asociācija "Ezerzeme".

10. Pašvaldības sniegto pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem Krāslavas novada teritorijā nodrošina sekojošas iestādes:

10.1. Krāslavas novada pašvaldības administrācija;

10.2. Aulejas pagasta pārvalde;

10.3. Indras pagasta pārvalde;

10.4. Izvaltas pagasta pārvalde;

10.5. Kalniešu pagasta pārvalde;

10.6. Kaplavas pagasta pārvalde;

10.7. Kombuļu pagasta pārvalde;

10.8. Krāslavas pagasta pārvalde;

10.9. Piedrujas pagasta pārvalde;

10.10. Robežnieku pagasta pārvalde;

10.11. Skaistas pagasta pārvalde;

10.12. Ūdrīšu pagasta pārvalde;

10.13. Grāveru pagasta pārvalde;

10.14. Šķeltovas pagasta pārvalde;

10.15. Krāslavas novada pašvaldības Dagdas pilsētas un pagastu apvienības pārvalde;

10.16. Valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centrs;

10.17. Kastuļinas pagasta pārvalde.

(Grozīts ar Krāslavas novada domes 28.10.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 2021/18)

11. Atsevišķu pašvaldības funkciju pildīšanai Dome no deputātiem, darbiniekiem un attiecīgās pašvaldības iedzīvotājiem ir izveidojusi sekojošas pastāvīgās komisijas:

11.1. Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas komisiju;

11.2. Administratīvo komisiju;

11.3. Administratīvo aktu strīdu komisiju;

11.4. (svītrots ar Krāslavas novada domes 29.07.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 2021/9);

11.5. Dzīvokļu komisiju;

11.6. Privatizācijas komisiju;

11.7. Vēlēšanu komisiju;

11.8. Zemes nomas tiesību komisiju;

11.9. (svītrots ar Krāslavas novada domes 29.07.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 2021/9);

11.10. Iepirkumu komisijas;

11.11. Publisku pasākumu iesniegumu izskatīšanas komisiju;

11.12. (svītrots ar Krāslavas novada domes 29.07.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 2021/9);

11.13. (svītrots ar Krāslavas novada domes 29.07.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 2021/9);

11.14. Civilās aizsardzības komisiju;

11.15. Izsoļu komisiju;

11.16. Medību koordinācijas komisiju;

11.17. Komisiju par tiesiskuma uzraudzību darījumos ar lauksaimniecības zemi;

11.18. Stipendiju piešķiršanas komisiju;

11.19. Simbolikas komisiju.

12. Pašvaldības padotībā esošo institūciju un pašvaldības izveidoto iestāžu darbību reglamentē pašvaldības domes apstiprināti nolikumi, kuros norāda institūcijas vai iestādes:

12.1. izveidošanas kārtību;

12.2. vadības struktūru;

12.3. funkcijas, uzdevumus un kompetenci;

12.4. organizatoriskās un tehniskās apkalpošanas kārtību;

12.5. domes pastāvīgo komiteju, amatpersonu vai citu institūciju, kuras padotībā atrodas izveidotā institūcija, iestāde vai pastāvīgā komisija;

12.6. citus jautājumus, kurus Dome uzskata par svarīgiem.

13. Dome var izveidot citas komisijas un darba grupas likumā "Par pašvaldībām" noteikto autonomo vai deleģēto funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu pildīšanai.

II. DOMES PRIEKŠSĒDĒTĀJA, PRIEKŠSĒDĒTĀJA VIETNIEKU UN IZPILDDIREKTORA PILNVARAS

14. Domes darbu vada domes priekšsēdētājs. Domes priekšsēdētājs:

14.1. ir politiski un tiesiski atbildīgs par pašvaldības domes darbu;

14.2. ierosina jautājumu izskatīšanu pašvaldības domē, pastāvīgajās komitejās un komisijās;

14.3. koordinē deputātu, administrācijas darbinieku un pašvaldības institūciju darbību;

14.4. domes vārdā paraksta līgumus un citus juridiskos dokumentus šajā nolikumā noteiktajā kārtībā;

14.5. atver un slēdz kontus kredītiestādēs;

14.6. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv domi tiesā;

14.7. (svītrots ar Krāslavas novada domes 28.10.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 2021/18);

14.8. ierosina domei iecelt amatā pašvaldības iestāžu vadītājus;

14.9. dod saistošus rīkojumus pašvaldības administrācijas darbiniekiem;

14.10. sagatavo izskatīšanai domes sēdēs valsts iestāžu amatpersonu iesniegumus;

14.11. piedāvā apstiprināšanai domē izpilddirektora kandidatūru;

14.12. amata zaudēšanas gadījumā nodrošina dokumentācijas un materiālo vērtību nodošanu jaunajam domes priekšsēdētājam;

14.13. veic citus pienākumus, kas paredzēti likumos, Ministru kabineta noteikumos, domes lēmumos un šajā nolikumā.

15. Domes priekšsēdētājam ir divi vietnieki.

16. Domes priekšsēdētāja 1. vietnieks pilda domes priekšsēdētāja pienākumus viņa prombūtnes laikā vai viņa uzdevumā, kā arī pilda citus pienākumus likumā paredzētajos gadījumos. Domes priekšsēdētāja 1. vietnieka amats, pildot domes priekšsēdētāja pienākumus, ir apmaksāts, pamatojoties uz domes lēmumu. Atlīdzības apmēru nosaka dome ar savu lēmumu.

17. Domes priekšsēdētāja vietnieka amats ir algots. Domes priekšsēdētāja vietnieks pilda domes priekšsēdētāja pienākumus viņa uzdevumā vai domes priekšsēdētāja un priekšsēdētāja 1.vietnieka prombūtnes laikā, kā arī citus pienākumus likumā paredzētajos gadījumos un saskaņā ar domes lēmumu.

18. Pašvaldības administrācijas vadītājs ir izpilddirektors, kurš:

18.1. pieņem darbā un atbrīvo no darba pašvaldības administrācijas darbiniekus;

18.2. paraksta koplīgumu ar pašvaldības administrācijas darbiniekiem;

18.3. organizē domes lēmumu izpildi un ir tiesīgs iesniegt priekšlikumus domes pastāvīgajās komitejās;

18.4. normatīvajos aktos noteiktā kārtībā atceļ domes administrācijas amatpersonu un pašvaldības iestāžu vadītāju pieņemtos prettiesiskus un nelietderīgus lēmumus;

18.5. uzrauga pašvaldības iestāžu un struktūrvienību darbu, kā arī uzrauga pašvaldības funkciju izpildi pašvaldības kapitālsabiedrībās;

18.6. dod rīkojumus pašvaldības iestāžu un struktūrvienību vadītājiem, kā arī citiem administrācijas darbiniekiem;

18.7. ierosina Domei iecelt amatā vai atbrīvot no amata pašvaldības iestāžu vadītājus;

18.8. organizē teritorijas attīstības programmas, teritorijas plānojuma, publiskā pārskata un budžeta projektu izstrādi un iesniedz tos apstiprināšanai Domei;

18.9. šajā nolikumā paredzētajā kārtībā ziņo Domei par administrācijas darbu, kā arī pēc domes vai priekšsēdētāja pieprasījuma sniedz ziņojumus un pārskatus par pieprasītajiem jautājumiem;

18.10. ir tiesīgs saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu pilnīgi vai daļēji pārņemt administrācijas lietvedībā esošu lietu savā kompetencē;

18.11. ir tiesīgs piedalīties Domes un komiteju sēdēs un jautājumu apspriešanā;

18.12. šajā nolikumā noteiktajā kārtībā rīkojas ar finanšu līdzekļiem un mantu un slēdz līgumus;

18.13. veic citus pienākumus, kas paredzēti šajā nolikumā, citos normatīvajos aktos vai domes lēmumos;

18.14. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Pašvaldību.

(Grozīts ar Krāslavas novada domes 28.10.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 2021/18)

19. Izpilddirektoram ir divi vietnieki – 1. vietnieks un vietnieks.

20. Izpilddirektora 1. vietnieks aizvieto izpilddirektoru viņa prombūtnes laikā.

21. Pieņemot darbā izpilddirektoru, Pašvaldība noslēdz ar izpilddirektoru darba līgumu. Darba līgumu ar izpilddirektoru slēdz Pašvaldības domes priekšsēdētājs.

22. Domes priekšsēdētājs un citas vēlētas pašvaldības amatpersonas, kā arī izpilddirektors un citi pašvaldības administrācijas darbinieki saņem atlīdzību par savu pienākumu pildīšanu atbilstoši pašvaldības darbinieku atlīdzību reglamentējošiem iekšējiem normatīvajiem aktiem un attiecīgiem domes lēmumiem, ciktāl to pieļauj Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums.

(Grozīts ar Krāslavas novada domes 28.10.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 2021/18)

III. DOMES PASTĀVĪGO KOMITEJU KOMPETENCE, TO DARBA ORGANIZĀCIJA UN NODROŠINĀJUMS

23. Katram novada domes deputātam ir jābūt vismaz vienas domes komitejas loceklim. Pašvaldības domes deputātu kandidātu saraksta pārstāvju skaitu komitejā nosaka iespēju robežās proporcionāli no pašvaldības domes deputātu kandidātu saraksta ievēlēto deputātu skaitam.

(Grozīts ar Krāslavas novada domes 28.10.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 2021/18)

24. Komitejas priekšsēdētāju, izņemot Finanšu komitejas priekšsēdētāju, no sava vidus ievēlē, kā arī atbrīvo no pienākumu pildīšanas attiecīgā komiteja. Komitejas priekšsēdētājs nedrīkst būt tās pašvaldības iestādes vai struktūrvienības vadītājs, kuras darbu saskaņā ar pašvaldības nolikumu kontrolē attiecīgā komiteja.

25. No komitejas locekļiem ar vienkāršu balsu vairākumu var ievēlēt komitejas priekšsēdētāja vietnieku, kas pilda komitejas priekšsēdētāja pienākumus komitejas priekšsēdētāja prombūtnes laikā.

26. Komitejas priekšsēdētājs:

26.1. vada komitejas darbu, ir atbildīgs par komitejas lēmumu projektu tālāku virzību un uzdevumu izpildi;

26.2. izstrādā komitejas sēdes darba kārtību;

26.3. sagatavo, sasauc un vada komitejas sēdes;

26.4. pārstāv komitejas viedokli domes sēdēs, komisijās un citās institūcijās;

26.5. veic citus pienākumus saskaņā ar šo nolikumu.

27. Lēmumu projektus, kas saistīti ar novada domes finansiālajiem jautājumiem, nodod izskatīšanai finanšu komitejai. Finanšu komiteja:

27.1. nodrošina pašvaldības budžeta projekta izstrādāšanu, izskata citu pastāvīgo komiteju sagatavotos budžeta projekta priekšlikumus un iesniedz tos izskatīšanai domes sēdē;

27.2. sniedz atzinumu par budžeta projektu, tajā izdarāmajiem grozījumiem, kā arī par prioritātēm līdzekļu sadalījumā, ja netiek izpildīta budžeta ieņēmumu daļa;

27.3. sniedz atzinumu par projektiem, kas saistīti ar finanšu resursu izlietošanu, kā arī par domes lēmumu projektiem, ja šo lēmumu realizācija saistīta ar budžetā neparedzētiem izdevumiem vai grozījumiem budžeta ieņēmumu daļā;

27.4. sniedz priekšlikumus par pašvaldības īpašumu apsaimniekošanu;

27.5. sniedz atzinumus par pašvaldības nekustamo īpašumu atsavināšanu;

27.6. savas kompetences ietvaros izskata amatpersonu, iestāžu, padomju, komisiju, darba grupu budžeta līdzekļu pieprasījumus un projektus;

27.7. sniedz atskaiti domei par pašvaldības budžeta izpildi, iesniedzot informāciju par līdzekļu izlietojumu;

27.8. izstrādā gada pārskatu.

28. Sociālo un veselības aizsardzības lietu komiteja sagatavo izskatīšanai domes sēdē jautājumus:

28.1. par sociālo palīdzību;

28.2. par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā;

28.3. par dzīvojamo telpu izmantošanu;

28.4. par veselības aprūpi un aizsardzību;

28.5. par ārvalstnieku un bezvalstnieku jautājumiem;

28.6. par amatpersonu, iestāžu, kapitālsabiedrību, komisiju un darba grupu budžeta līdzekļu pieprasījumiem no sociālā budžeta līdzekļiem pirms to izskatīšanas finanšu komitejā.

29. Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komiteja sagatavo izskatīšanai domes sēdē jautājumus:

29.1. par izglītības, kultūras un sporta attīstības stratēģijas izstrādi;

29.2. par mācību, sporta, un ārpusskolas, kultūras iestāžu dibināšanu, slēgšanu un reorganizāciju;

29.3. par izglītības, kultūras un sporta iestāžu darbību;

29.4. par izglītības, kultūras, sporta un brīvā laika pavadīšanas pasākumu organizēšanu;

29.3. par sadarbību ar reliģiskajām konfesijām, biedrībām u.c. organizācijām, kuras pārstāv iedzīvotāju intereses.

30. Plānošanas un infrastruktūras attīstības komiteja sagatavo izskatīšanai domes sēdē jautājumus:

30.1. par teritorijas attīstības plānu un apbūves kārtību;

30.2. par zemes lietām;

30.3. par īpašumu un teritorijas izmantošanu;

30.4. par teritorijas apstādījumu plānošanu;

30.5. par pasākumiem vides aizsardzībā un uzlabošanā;

30.6. par pasākumiem un sadarbību tūrisma attīstībā;

30.7. par investīciju projektu sagatavošanu un realizāciju;

30.8. par teritoriju labiekārtošanu;

30.9. par satiksmes organizāciju;

30.10. par komunālajiem pakalpojumiem.

31. Domes pastāvīgajām komitejām un deputātiem, pildot savus pienākumus, ir tiesības:

31.1. iepazīties ar pašvaldības administrācijas, struktūrvienību, iestāžu, kapitālsabiedrību dokumentāciju un saņemt dokumentu norakstus (ja tas nav aizliegts ar likumu), kas nepieciešami jautājumu izlemšanai komiteju sēdēs;

31.2. saņemt no pašvaldības amatpersonām, iestādēm un kapitālsabiedrībām nepieciešamos dokumentus un paskaidrojumus.

32. Domstarpību gadījumus starp pastāvīgajām komitejām, deputātiem un pašvaldības amatpersonām, iestādēm un kapitālsabiedrībām izskata domes priekšsēdētājs vai dome. Domes priekšsēdētājs izvērtē, kādos gadījumos domstarpības izskata dome.

33. Komiteju sēdes notiek ne retāk kā vienu reizi mēnesī. Komiteju sēdes ir atklātas, izņemot gadījumus, kad jautājumu nepieciešams izskatīt slēgtā komitejas sēdē vai tās daļā, lai aizsargātu valsts noslēpumu, adopcijas noslēpumu, komercnoslēpumu, personu privāto dzīvi, bērnu intereses vai citu informāciju, kuras izpaušana saskaņā ar likumu ir aizliegta. Tajās var piedalīties ikviens domes deputāts. Komitejām un tās priekšsēdētājam ir tiesības uz sēdi uzaicināt speciālistus, kuriem ir padomdevēja tiesības. Komitejas var noturēt kopīgas sēdes, ja tām ir jāizskata jautājumi, kas skar vairāku komiteju kompetenci. Komiteju priekšsēdētāji vienojas, kurš no viņiem vadīs kopīgo sēdi. Kopīgā vairāku komiteju sēde var notikt, ja tajā piedalās vairāk nekā puse no katras komitejas locekļiem. Lēmumu pieņem ar klātesošo komiteju locekļu balsu vairākumu. Ja balsis sadalās līdzīgi, izšķiroša ir tās komitejas priekšsēdētāja balss, kurš vada kopīgo komiteju sēdi.

34. Komitejas sēžu norises laiku un vietu nosaka komitejas priekšsēdētājs, saskaņojot ar domes priekšsēdētāju un paziņojot administratīvajai nodaļai un amatpersonai, kura ir atbildīga par attiecīgās komitejas darba organizatorisko un tehnisko apkalpošanu. Kārtējās komiteju sēdes notiek ne vēlāk kā trīs dienas pirms kārtējās domes sēdes.

34.1 Komitejas priekšsēdētājs var noteikt, ka komitejas sēde notiek videokonferencē (attēla un skaņas pārraide reālajā laikā) gadījumā, ja pašvaldības teritorijā izsludināta ārkārtējā situācija vai valsts noteikusi pulcēšanās ierobežojumus.

(Krāslavas novada domes 28.10.2021. saistošo noteikumu Nr. 2021/18 redakcijā)

34.2 Komitejas loceklis uzskatāms par klātesošu un ir tiesīgs piedalīties balsošanā, neatrodoties sēdes norises vietā, ja viņam ir nodrošināta tehniska iespēja piedalīties sēdē ar videokonferences palīdzību un ir nodrošināta elektroniskā balsošana tiešsaistē. Komitejas sēdes tiešsaistē reģistrētos deputātus vārdiski fiksē komitejas sēdes vadītājs komitejas sēdes sākumā, pārliecinoties par kvoruma esamību. Elektroniskā balsošana tiešsaistē komitejas sēdē tiek veikta, komitejas loceklim savu balsojumu apstiprinot elektroniski balsojot tiešsaistē.

(Krāslavas novada domes 28.10.2021. saistošo noteikumu Nr. 2021/18 redakcijā)

35. Komiteju organizatorisko un tehnisko apkalpošanu nodrošina:

35.1. finanšu komiteju – Administratīvā nodaļa;

35.2. sociālo un veselības aizsardzības lietu komiteju – pašvaldības iestāde "Sociālais dienests";

35.3. izglītības, kultūras un sporta jautājumu komiteju – Administratīvā nodaļa;

35.4. plānošanas un infrastruktūras attīstības komiteju – Administratīvā nodaļa.

36. Komiteju darbības organizatoriskā un tehniskā apkalpošana ietver:

36.1. paziņošanu komitejas locekļiem par komitejas kārtējām un ārkārtas sēdēm šajā nolikumā noteiktā kārtībā;

36.2. dokumentu sagatavošanu jautājumu izskatīšanai komitejas sēdē;

36.3. komitejas sēžu protokolēšanu un komitejas sēžu protokolu sagatavošanu;

36.4. domes lēmumu projektu, kas izskatīti komitejas sēdē, sagatavošanu;

36.5. komitejas lietvedības kārtošanu, dokumentu uzskaiti un nodošanu administratīvajai nodaļai;

36.6. komitejas pieņemto lēmumu projektu sagatavošanu;

36.7. citus uzdevumus, kas pēc komitejas priekšsēdētāja rīkojuma veicami komitejas darba organizatoriskai un tehniskai nodrošināšanai.

37. Par komitejas sēžu vietu, laiku un darba kārtību attiecīgā amatpersona informē deputātus ne vēlāk kā trīs dienas pirms kārtējās komitejas sēdes un ne vēlāk kā trīs stundas pirms ārkārtas komitejas sēdes.

38. Komitejas darba kārtību, komitejas lēmumu projektus, atzinumus par tiem, izziņas materiālus, deputātu iesniegumus, priekšlikumus un jautājumus deputāti var saņemt vēršoties pie attiecīgās amatpersonas ne vēlāk kā vienu dienu pirms komitejas kārtējās sēdes un ne vēlāk kā trīs stundas pirms ārkārtas sēdes.

39. Komitejas sēdes protokolu paraksta visi klātesošie komitejas locekļi.

40. Trīs darba dienu laikā pēc komitejas sēdes, attiecīgā amatpersona nodod komitejas sēdes protokolu un tā pielikumus Administratīvajai nodaļai, pievienojot šo dokumentu elektronisko versiju. Komiteju virzītie lēmuma projekti izskatīšanai domes sēdē iesniedzami Administratīvajai nodaļai ne vēlāk kā trīs darba dienas pirms kārtējās domes sēdes, vai trīs stundas pirms ārkārtas domes sēdes.

41. Administratīvā nodaļa nodrošina komiteju sēžu protokolu un to pielikumu, kā arī komiteju lēmumu projektu saglabāšanu atbilstoši lietvedības noteikumiem un šo dokumentu norakstu izsniegšanu.

42. Ja uz komitejas sēdi neierodas komitejas locekļu vairākums, tad komitejas priekšsēdētājs sasauc atkārtotu komitejas sēdi ne ātrāk kā pēc trim un ne vēlāk kā pēc septiņām dienām. Ja uz atkārtotu komitejas sēdi neierodas komitejas locekļu vairākums, tad komitejas priekšsēdētājam par to jāpaziņo Domei.

43. Domes deputāti var veidot deputātu frakcijas. Katrā frakcijā ir jābūt ne mazāk kā trīs domes deputātiem. Par frakcijas sastāvu tās vadība rakstiski informē domi nākamajā sēdē pēc frakcijas izveidošanas. Par frakcijas darba organizatorisko nodrošinājumu ir atbildīgs frakcijas vadītājs.

IV. PAŠVALDĪBAS LĒMUMU PROJEKTU SAGATAVOŠANAS KĀRTĪBA UN LĪGUMU NOSLĒGŠANAS PROCEDŪRA

44. Domes sēdes darba kārtību nosaka domes priekšsēdētājs. Domes sēdes darba kārtībā tiek iekļauti jautājumi, kas iesniegti domes priekšsēdētājam ne vēlāk septiņas dienas pirms kārtējās domes sēdes. Par citu jautājumu iekļaušanu domes darba kārtībā likumā noteiktajā kārtībā lemj dome. Izskatot domes sēdes darba kārtībā iekļautos jautājumus, ziņojuma sniedzējs informē domi par lēmumu projektu izskatīšanas secību un saņemtajiem atzinumiem.

45. Domes lēmumu projekti jāiesniedz rakstveidā, tajos jābūt norādītam:

45.1. kas un kad šos lēmuma projektus ir gatavojis;

45.2. kādās institūcijās projekts izskatīts;

45.3. kas ir projekta iesniedzējs, projekta iesniedzēja paraksts un datums;

45.4. no kādiem līdzekļiem tiek paredzēts lēmuma izpildes nodrošinājums, ja jautājumu izpilde saistīta ar pašvaldības budžeta līdzekļu izlietošanu;

45.5. kad projektu vēlams izskatīt domes sēdē.

46. Domes lēmumu projektus pirms to iekļaušanas sēdes darba kārtībā saskaņo ar domes juristu vai pašvaldības institūcijām vai tās darbiniekiem atbilstoši kompetencei. Pašvaldības saistošo noteikumu projektam, kas izstrādāts, lai pašvaldība varētu pildīt autonomo funkciju vai brīvprātīgo iniciatīvu, papildus šo noteikumu 45. punktā minētajam, izskatīšanai domes sēdē jāiesniedz domes jurista atzinumu par saistošo noteikumu projekta atbilstību augstāk stāvošajiem normatīvajiem aktiem un juridiskās tehnikas noteikumiem.

47. Lēmumu projekti un materiāli, kas izskatāmi domes sēdē, jāiesniedz administratīvajā nodaļā, kura tos iereģistrē un nodod domes priekšsēdētājam. Priekšsēdētājs izskata iesniegto lēmuma projektu un nosaka pastāvīgo komiteju (ja projekts netiek virzīts no komitejas vai ja tas attiecas uz vairākām komitejām) un pašvaldības institūciju vai tās darbinieku, kam jāizskata un papildus jāsniedz rakstisks atzinums par sagatavoto projektu.

48. Par finanšu līdzekļu piešķiršanu lemj pašvaldības dome. Pasākumi, kas nav saistīti ar gada budžeta pieņemšanu, nevar tikt uzsākti, kamēr pašvaldības dome nav pieņēmusi lēmumu par līdzekļu piešķiršanu. Ja šādi pasākumi ir paredzēti ar likumu vai citu ārēju normatīvu aktu, tad tie var tikt uzsākti bez pašvaldības domes iepriekšēja pilnvarojuma. Jautājums par šāda finansējuma saņemšanu ir skatāms ne vēlāk kā nākamajā kārtējās domes sēdē.

49. Ja pastāvīgā komiteja nepiekrīt sagatavotajam lēmuma projektam, tad komitejai jāiesniedz domei cits lēmuma projekta variants. Par pastāvīgajās komitejās izskatītajiem lēmuma projektiem domes sēdē ziņo pastāvīgās komitejas priekšsēdētājs vai kāds no komitejas locekļiem.

50. Domes sēdes darba kārtību, lēmumu projektus, atzinumus par tiem, izziņas materiālus, deputātu iesniegumus, priekšlikumus un jautājumus deputātiem nosūta elektroniski uz deputātu norādītām e-pasta adresēm ne vēlāk kā trīs darba dienas pirms domes kārtējās sēdes un ne vēlāk kā trīs stundas pirms ārkārtas sēdes.

51. Ja pastāvīgajā komitejā izskata administratīvā akta projektu, kurš varētu būt nelabvēlīgs adresātam vai trešajai personai, komitejas priekšsēdētājs organizē personas uzaicināšanu viedokļa un argumentu noskaidrošanai par izskatāmo jautājumu, ja personas viedoklis saskaņā ar Administratīvā procesa likumu nav noskaidrots. Persona var netikt uzaicināta paskaidrojumu sniegšanai, ja gadījums ir objektīvi mazsvarīgs vai ir citi Administratīvā procesa likumā noteiktie iemesli, kad personas viedokļa noskaidrošana nav nepieciešama.

(Grozīts ar Krāslavas novada domes 28.10.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 2021/18)

52. Darba līgumus ar pašvaldības administrācijas darbiniekiem un iestāžu vadītājiem slēdz pašvaldības izpilddirektors vai domes pilnvarota institūcija. Darba līgumus ar normatīvajos aktos noteiktā kārtībā amatos ievēlētām amatpersonām slēdz pašvaldības domes priekšsēdētājs vai domes pilnvarota institūcija.

53. Pašvaldības izpilddirektors slēdz saimnieciskos līgumus ar Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā izvēlētajiem piegādātājiem, ja domes budžetā ir paredzēts nepieciešamais līguma finansējums. Pārējos gadījumos pašvaldības izpilddirektors ir tiesīgs slēgt līgumus tikai gadījumā, ja tam ir attiecīgi saņemts domes pilnvarojums.

54. Privāttiesiskos līgumus, kurus pašvaldības autonomās kompetences jomā slēdz uz to pilnvarotas administrācijas amatpersonas, saskaņo ar domes priekšsēdētāju vai izpilddirektoru.

55. Privāttiesiskiem līgumiem uzdotās kompetences jomā visos gadījumos nepieciešams attiecīgās tiešās pārvaldes iestādes saskaņojums, ja likumā, Ministru kabineta noteikumos vai valsts tiešās pārvaldes izdotā iekšējā normatīvā aktā nav noteikts citādi.

56. Par administratīvo līgumu slēgšanu un tādu sadarbības līgumu slēgšanu, kas izriet no pašvaldības autonomu funkciju izpildes, lemj dome.

V. DOMES DARBA REGLAMENTS

57. Domes sēdes ir kārtējas un ārkārtas.

58. Domes kārtējās sēdes notiek ne retāk kā vienu reizi mēnesī.

59. Domes kārtējās un ārkārtas sēdes sasauc domes priekšsēdētājs, vai viņa prombūtnes laikā – domes priekšsēdētāja 1. vietnieks vai vietnieks, nosakot sēdes norises laiku, vietu un darba kārtību. Domes sēdes ir atklātas, izņemot gadījumus, kad jautājumu nepieciešams izskatīt slēgtā domes sēdē vai tās daļā, lai aizsargātu valsts noslēpumu, adopcijas noslēpumu, komercnoslēpumu, personu privāto dzīvi, bērnu intereses vai citu informāciju, kuras izpaušana saskaņā ar likumu ir aizliegta. Video un audio ieraksti, kas nav saistīti ar domes sēdes darba nodrošināšanu, sēžu zālē ir atļauti, ieraksta veicējam pirms domes sēdes reģistrējoties pie sēdes protokolētāja.

59.1 Domes priekšsēdētājs var noteikt, ka Domes sēde notiek videokonferencē (attēla un skaņas pārraide reālajā laikā) gadījumā, ja Pašvaldības teritorijā izsludināta ārkārtējā situācija vai valsts noteikusi pulcēšanās ierobežojumus.

(Krāslavas novada domes 28.10.2021. saistošo noteikumu Nr. 2021/18 redakcijā)

59.2 Domes deputāts uzskatāms par klātesošu un ir tiesīgs piedalīties balsošanā, neatrodoties sēdes norises vietā, ja viņam ir nodrošināta tehniska iespēja piedalīties sēdē ar videokonferences palīdzību un ir nodrošināta elektroniskā balsošana tiešsaistē. Domes sēdes tiešsaistē reģistrētos deputātus vārdiski fiksē Domes sēdes vadītājs Domes sēdes sākumā, pārliecinoties par kvoruma esamību. Elektroniskā balsošana tiešsaistē Domes sēdē tiek veikta, deputātam savu balsojumu apstiprinot elektroniski balsojot tiešsaistē.

(Krāslavas novada domes 28.10.2021. saistošo noteikumu Nr. 2021/18 redakcijā)

60. Pašvaldības Administratīvā nodaļa reģistrē deputātu piedalīšanos sēdēs. Domes sēdēs jāpiedalās domes izpilddirektoram, pašvaldības struktūrvienību un nodaļu vadītājiem, vismaz vienam no pašvaldības juriskonsultiem. Citu pašvaldības darbinieku piedalīšanos jautājuma izskatīšanā nepieciešamības gadījumā nodrošina attiecīgās nodaļas vai struktūrvienības vadītājs.

61. Pašvaldības Domes priekšsēdētājs:

61.1. atklāj, vada, pārtrauc un slēdz sēdi;

61.2. dod vārdu ziņotājam;

61.3. nodrošina iespēju deputātiem uzdot jautājumus ziņotājam un citiem klātesošajiem;

61.4. vada debates;

61.5. ierosina jautājumu nobalsošanu;

61.6. izsludina pārtraukumus sēdē un piedāvā sēdes datumu, laiku un vietu, ja sēde jāturpina citā dienā;

61.7. nodod sēdes vadīšanu par atsevišķu jautājumu domes priekšsēdētāja vietniekam, ja par konkrēto jautājumu domes priekšsēdētājs vēlas uzstāties debatēs.

62. Domes sēdes jautājumu apspriešanai ir šāda secība:

62.1. ziņojums;

62.2. deputātu jautājumi;

62.3. debates;

62.4. ziņotāja galavārds;

62.5. priekšsēdētāja viedoklis;

62.6. balsošana;

62.7. balsošanas rezultātu paziņošana.

63. Par izskatāmajiem jautājumiem domes sēdē var ziņot deputāti vai atbildīgie pašvaldības administrācijas darbinieki. Ja nepieciešams, ziņotājs var uzaicināt citas personas sniegt papildus vai precizējošu informāciju. Par debašu beigām paziņo priekšsēdētājs. Debates var pārtraukt, ja par to nobalso ne mazāk kā divas trešdaļas klātesošo deputātu.

64. Domes priekšsēdētājam ir pienākums nodrošināt domes sēdēs kārtību. Ja domes sēdes kārtību atkārtoti neievēro deputāts, tas tiek fiksēts protokolā. Ja domes sēdes kārtību atkārtoti neievēro kāda cita persona, priekšsēdētājam ir tiesības izraidīt šo personu no domes sēdes norises telpas.

65. Ja deputāts neievēro domes sēdes kārtību, runājot debatēs, tad domes priekšsēdētājs pārtrauc viņa uzstāšanos debatēs, un turpmāk, apspriežot konkrēto jautājumu, viņam vairs netiek dots vārds.

66. Masu informācijas līdzekļu pārstāvjiem, kuri vēlas klausīties domes sēdi, pirms domes sēdes jāreģistrējas pie darbinieka, kurš protokolē domes sēdes.

67. Pašvaldības iedzīvotājiem un citām personām, kuras ir klāt domes sēdē, nav tiesību piedalīties debatēs un nekādā veidā traucēt sēdes gaitu.

68. Sēdēs izskatāmajiem lēmumu projektiem un citiem dokumentiem jābūt iesniegtiem valsts valodā. Dokumentiem svešvalodā jāpievieno tulkojums valsts valodā.

69. Ja Domes sēdes darba kārtībā iekļautie jautājumi netiek izskatīti vienā sēdes dienā, sēde tiek turpināta nākamajā dienā vai dienā, par kuru vienojas deputāti. Ja domes sēdes darba kārtībā iekļautos jautājumus nav iespējams izskatīt deputātu kvoruma trūkuma dēļ, tad domes priekšsēdētājs sēdi slēdz un nosaka atkārtotās sēdes norises vietu un laiku. Atkārtotā domes sēde tiek sasaukta ne agrāk kā pēc septiņām un ne vēlāk kā pēc četrpadsmit dienām.

70. Par katru domes sēdē izskatāmo jautājumu pēc ziņojuma deputātiem ir tiesības uzdot ziņotājam jautājumus. Ja par kādu konkrētu jautājumu uz domes sēdi ir uzaicinātas ieinteresētās personas, tad pēc domes priekšsēdētāja vai ziņotāja priekšlikuma tām tiek dots vārds, un tikai pēc tam notiek debates.

71. Ja pastāvīgās komitejas sēdē, skatot jautājumu, lēmuma pieņemšanas procesā ir radušās domstarpības, proti, ja lēmums nav pieņemts vienbalsīgi, attiecīgās komitejas priekšsēdētājam vai viņa pilnvarotam komitejas pārstāvim ir jāziņo domes sēdē par visiem atšķirīgajiem viedokļiem. Ja debates netiek atklātas, deputāti uzreiz pēc ziņojuma balso par lēmuma projektu.

72. Domes sēdēs ziņotāja ziņojumam par izskatāmo jautājumu tiek dotas ne vairāk kā piecas minūtes. Ja nepieciešams, ziņojumam atvēlēto laiku var pagarināt, ja par to nobalso klātesošo deputātu vairākums.

73. Uzstājoties debatēs, katram runātājam tiek dotas ne vairāk kā trīs minūtes. Debatēs par attiecīgo jautājumu var uzstāties ne vairāk kā divas reizes, otrajā reizē runātājam tiek dota ne vairāk kā viena minūte.

74. Visi labojumi domes lēmumu projektiem ir jāiesniedz rakstveidā līdz balsošanas sākumam un, ja iespējams, tiem ir jābūt pavairotiem līdz debašu par konkrēto jautājumu beigām. Iesniegtie domes lēmuma projekta labojumi iesniedzējam ir jāparaksta.

75. Ja lēmuma pieņemšanas gaitā rodas nepieciešamība grozīt lēmuma tekstu, papildināt to vai izslēgt kādu tā daļu, domes priekšsēdētājs var izlemt par mutisku priekšlikumu pieņemšanu, to izskatīšanu un balsošanu par tiem.

76. Ja tiek iesniegti labojumi domes lēmuma projektam, tad jābalso par labojumu pieņemšanu, nevis par pamatdokumentu. Ja tiek iesniegti vairāki labojumu varianti, tad vispirms jābalso par to labojumu variantu, kurš visvairāk atšķiras no izskatāmā lēmuma projekta. Šaubu gadījumā domes priekšsēdētājs konsultējas ar komitejas, kura gatavojusi atzinumu par lēmuma projektu, priekšsēdētāju.

77. Ja notiek balsošana par vairākiem lēmuma projekta variantiem, lēmumus ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk kā puse no klātesošajiem deputātiem. Ja neviens no lēmuma projektiem nesaņem pietiekošo balsu skaitu, tiek rīkota atkārtota balsošana par tiem diviem lēmuma projektiem, kuri pirmā balsošanā saņēmuši visvairāk balsu, izņemot gadījumus, kad sākotnēji balsošana notika par diviem lēmuma projektiem. Ja nav saņemts nepieciešamais balsu skaits, lēmuma projekts ir noraidīts.

78. Domes sēdē drīkst runāt tikai tad, kad vārdu ir devis priekšsēdētājs. Priekšroka uzstāties debatēs ir tam deputātam, kurš rakstiski iesniedzis priekšsēdētājam priekšlikumu piedalīties debatēs.

79. Ziņotājam ir tiesības uz galavārdu pēc debatēm.

80. Ja, atklāti balsojot, deputāts ir kļūdījies, viņam par to ir jāpaziņo domes priekšsēdētājam pirms balsošanas rezultātu paziņošanas, pretējā gadījumā balsojuma izmaiņas netiek ņemtas vērā.

81. Balsošanas rezultātus paziņo domes priekšsēdētājs.

82. Domes deputāts, kurš ir piedalījies lēmuma pieņemšanā un ir izteicis pretēju priekšlikumu vai balsojis pret priekšlikumu, ir tiesīgs lūgt nofiksēt tā atšķirīgo viedokli sēdes protokolā. Rakstveida viedokļi, kuri saņemti pirms protokola parakstīšanas, ir pievienojami protokolam. Personas, kuras ir balsojušas pret priekšlikumu, nav atbildīgas par pieņemto lēmumu. Ja kāds no domes deputātiem nepiekrīt ierakstam protokolā, viņam nākamajā domes kārtējā sēdē ir tiesības prasīt ieraksta precizēšanu.

(Grozīts ar Krāslavas novada domes 28.10.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 2021/18)

83. Domes sēdēs pieņemtie lēmumi un protokoli ir brīvi pieejami pēc to parakstīšanas likumā "Par pašvaldībām" noteiktajā kārtībā. Informācijas pieejamību nodrošina pašvaldības administratīvā nodaļa.

84. Deputātam ir tiesības iesniegt priekšlikumus un iesniegumus. Tos iesniedz domes administratīvajā nodaļā. Deputātu priekšlikumi tiek izskatīti kārtējā domes sēdē un pieņemts lēmums par to izpildes organizēšanas kārtību. Atbilde uz deputāta iesniegumu jāsniedz trīs darba dienu laikā, bet, ja atbildes sagatavošanai nepieciešams ilgāks laiks, tad atbilde jāsniedz ne ilgāk kā septiņu dienu laikā, par to paziņojot iesniedzējam trīs dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas.

85. Pašvaldības saistošos noteikumus triju darba dienu laikā pēc parakstīšanas nosūta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai atzinuma sniegšanai. Saistošie noteikumi stājas spēkā likuma "Par pašvaldībām" noteiktajā kārtībā. Pašvaldības saistošie noteikumi publicējami un stājas spēkā likumā "Par pašvaldībām" noteiktā kārtībā. Saistošajiem noteikumiem jābūt brīvi pieejamiem pašvaldības domes ēkā un pagastu pārvaldēs, kā arī tie publicējami pašvaldības interneta mājas lapā.

86. Ja pašvaldības dome ir pieņēmusi administratīvo aktu, kas var skart trešo personu likumīgās tiesības un intereses, tad novada domes priekšsēdētājs, vai administratīvā akta projekta izstrādātājs informē trešās personas par administratīvā akta pieņemšanu.

VI. IEDZĪVOTĀJU PIEŅEMŠANA UN IESNIEGUMU IZSKATĪŠANAS KĀRTĪBA

87. Domes priekšsēdētājam vienu reizi nedēļā ir iedzīvotāju pieņemšanas laiks - pirmdienās no plkst.1400–1700. Pašvaldības administrācijas darbinieku pieņemšanas laikus nosaka ar pašvaldības izpilddirektora rīkojumu.

88. Lai iepazītos ar pašvaldības pieņemtajiem lēmumiem, noslēgtajiem līgumiem un domes sēdes protokoliem, persona var pieteikties personīgi Administratīvajā nodaļā vai savlaicīgi informējot pa pašvaldības tālruni vai elektronisko pastu. Ja pieprasījuma dienā nav iespējams nodrošināt iepazīšanos ar pašvaldības pieņemtajiem lēmumiem, noslēgtajiem līgumiem un domes sēdes protokoliem, atbildīgais darbinieks vienojas ar personu par laiku, kad būs iespējams iepazīties ar pieprasīto informāciju.

89. Ikvienai personai ir tiesības iepazīties ar pašvaldības pieņemtajiem lēmumiem, izņemot, ja tie satur informāciju, kura nav izpaužama saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Pašvaldība nav tiesīga atteikt informāciju par pašvaldības budžeta izlietojumu un noslēgtajiem līgumiem, izņemot, ja informācija ir komercnoslēpums. Atteikumu informācijas pieejamībai jāpamato. Personai ir pienākums pamatot informācijas iegūšanas nepieciešamību, ko persona var darīt arī ar mutvārdiem.

90. Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu reģistrēšanu organizē administratīvās nodaļas vadītājs. Aizliegta dokumentu nodošana tālāk jebkuram pašvaldības darbiniekam vai pašvaldības institūcijai bez reģistrācijas. Kārtību, kādā notiek iesniegumu virzība pašvaldības struktūrvienībās un citās institūcijās nosaka, domes izdoti iekšējie normatīvie akti.

91. Mutvārdos izteiktos iesniegumus, sūdzības vai priekšlikumus, ja uz tiem nav iespējams sniegt atbildi tūlīt, darbinieks, kas tos pieņem, noformē rakstveidā (norādot vārdu, uzvārdu, dzīves vai uzturēšanās vietu) un ievēro tos pašus reģistrācijas un izskatīšanas noteikumus, kādi attiecas uz rakstveida iesniegumiem.

92. Izskatot iesniegumu, iegūt informāciju ir attiecīgās pašvaldību institūcijas vai amatpersonas pienākums, izņemot normatīvos aktos noteiktos gadījumus, kad informācijas sniegšana ir personas pienākums. Persona pēc iespējas piedalās informācijas iegūšanā un izvērtēšanā.

93. Ikvienai personai ir tiesības iegūt informāciju par viņa iesnieguma virzību pašvaldības institūcijās un tiesības iesniegt iesniegumam papildinājumus un precizējumus.

VII. PUBLISKĀS APSPRIEŠANAS KĀRTĪBA

94. Lai nodrošinātu iedzīvotāju līdzdalību īpaši svarīgu vietējās nozīmes jautājumu izlemšanā, gadījumos, kas noteikti šajā nolikumā vai citos normatīvajos aktos, ar Domes lēmumu visā pašvaldības teritorijā vai tās daļā, var tikt organizēta publiskā apspriešana. Publiskā apspriešana jārīko:

94.1. par pašvaldības administratīvās teritorijas robežu grozīšanu;

94.2. par pašvaldības attīstības programmu, teritorijas plānojumu, kā arī projektiem, kas būtiski ietekmē pašvaldības iedzīvotājus;

94.3. par citiem normatīvos aktos noteiktajiem jautājumiem.

95. Pašvaldības dome var pieņemt lēmumu rīkot publisko apspriešanu par citiem jautājumiem, kas neietilpst šā nolikuma 96. punktā, izņemot jautājumus, kas:

95.1. saistīti ar administrācijas struktūru un iekšējo darba organizāciju;

95.2. saistīti ar amatpersonu iecelšanas vai atcelšanas un citiem personāla jautājumiem;

95.3. attiecas uz konkrētu fizisku vai juridisku personu, it sevišķi administratīvu aktu izdošanu;

95.4. saistīti ar valsts pārvaldes funkciju īstenošanu;

95.5. saistīti ar budžetu un nodokļu maksājumu atbrīvojumiem;

95.6. ir citu publisko institūciju kompetencē.

96. Par publiskās apspriešanas rīkošanu pašvaldības dome var lemt ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc attiecīgā ierosinājuma saņemšanas:

96.1. pēc ne mazāk kā 2/3 deputātu iniciatīvas;

96.2. pēc ne mazāk kā 5 % no Krāslavas novada administratīvajā teritorijā pastāvīgi dzīvojošo iedzīvotāju iniciatīvas;

96.3. pēc pašvaldības domes priekšsēdētāja iniciatīvas;

96.4. citos likumā noteiktos gadījumos.

97. Lai dome lemtu par publiskās apspriešanas rīkošanu pēc iedzīvotāju iniciatīvas, domē jāiesniedz ierosinājums publiskās apspriešanas sarīkošanai, ko ir parakstījuši ne mazāk kā 5 % no Krāslavas novada administratīvajā teritorijā pastāvīgi dzīvojošajiem iedzīvotājiem.

98. Publiskās apspriešanas ilgums ir ne mazāks kā trīs nedēļas. Publiskās apspriešanas rezultātiem ir konsultatīvs raksturs.

99. Iesniedzot ierosinājumu publiskās apspriešanas sarīkošanai, norāda:

99.1. tās datumu un termiņus;

99.2. paredzamā jautājuma iespējamo formulējumu;

99.3. publiskās apspriešanas rezultātu aprēķināšanas metodiku;

99.4. publiskās apspriešanas lapas formu;

99.5. minimālo iedzīvotāju skaitu, kuriem jāpiedalās publiskajā apspriešanā, lai publisko apspriešanu uzskatītu par notikušu.

100. Par publiskās apspriešanas rīkošanu un rezultātu apkopošanu atbildīgs ir pašvaldības izpilddirektors, kura pienākums ir nodrošināt pausto viedokļu apkopošanu, publicēt vietējā laikrakstā informatīvu ziņojumu par apspriešanas rezultātiem, kā arī publicēt pieņemto domes lēmumu, kurā izmantoti publiskās apspriešanas rezultāti.

VIII. ADMINISTRATĪVO AKTU APSTRĪDĒŠANAS KĀRTĪBA

101. Pašvaldības dome ar saistošajiem noteikumiem var deleģēt tiesības izdot administratīvos aktus autonomās kompetences jautājumos pašvaldības administrācijai, ja tas nav pretrunā ar augstākstāvošajiem normatīvajiem aktiem.

102. Lai nodrošinātu pašvaldības administrācijas autonomās kompetences jomā izdoto administratīvo aktu un faktiskās rīcības apstrīdēšanu pašvaldības ietvaros, pašvaldībā izveido Administratīvo aktu strīdu komisiju. Administratīvo aktu strīdu komisijas lēmumu pieņemšanas kārtību un darba organizāciju nosaka domes apstiprināts nolikums.

103. Administratīvo aktu strīdu komisijas vadītājs ir pašvaldības domes priekšsēdētājs, tās sastāvā ir:

103.1. pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks;

103.2. domes izpilddirektors;

103.3. Administratīvās nodaļas vadītājs;

103.4. vismaz viens no novada pašvaldības juriskonsultiem, kura dalību nosaka ar atsevišķu rīkojumu.

104. Administratīvo aktu strīdu komisijā apstrīd pašvaldības padotībā esošo institūciju un amatpersonu faktisko rīcību un administratīvos aktus.

105. Ja persona apstrīd administratīvo aktu un prasa atlīdzināt mantiskos zaudējumus vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, tad par to lemj Dome.

106. Pašvaldības pieņemtos administratīvos aktus pārsūdz Administratīvajā rajona tiesā.

IX. KĀRTĪBA, KĀDĀ PAŠVALDĪBAS AMATPERSONAS RĪKOJAS AR PAŠVALDĪBAS MANTU UN FINANŠU RESURSIEM

107. Pašvaldības amatpersonas rīkojas ar pašvaldības mantu un finanšu resursiem saskaņā ar domes apstiprinātiem noteikumiem. Jebkurai amatpersonas rīcībai ar pašvaldības mantu un finanšu līdzekļiem jābūt likumīgai, lietderīgai, samērīgai, efektīvai un atbilstošai pašvaldības budžetam. Rīkojoties ar pašvaldības mantu un finanšu līdzekļiem, pašvaldības amatpersonām savā darbībā ir jāizvērtē korupcijas un interešu konflikta riski un apstākļi saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

(Grozīts ar Krāslavas novada domes 28.10.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 2021/18)

X. KĀRTĪBA, KĀDĀ DOMES PRIEKŠSĒDĒTĀJA NOMAIŅAS GADĪJUMĀ TIEK ORGANIZĒTA LIETVEDĪBAS UN DOKUMENTU NODOŠANA JAUNAJAM DOMES PRIEKŠSĒDĒTĀJAM

108. Domes priekšsēdētāja nomaiņas gadījumā dokumentu nodošanu jaunajam Domes priekšsēdētājam organizē izpilddirektors.

109. Izpilddirektors organizē arī materiālo vērtību nodošanu jaunajam Domes priekšsēdētājam atbilstoši Grāmatvedības nodaļas izsniegtajam materiālo vērtību sarakstam.

110. Par dokumentu un materiālo vērtību nodošanu tiek sastādīts nodošanas – pieņemšanas akts, ko paraksta pilnvaras zaudējušais domes priekšsēdētājs, jaunais domes priekšsēdētājs, izpilddirektors un Grāmatvedības nodaļas pārstāvis.

111. Šajā nodaļā minētās darbības veicamas divu nedēļu laikā pēc jaunā domes priekšsēdētāja ievēlēšanas.

XI. NOBEIGUMA NOTEIKUMI

112. Saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to parakstīšanas.

113. Ar šo saistošo noteikumu spēkā stāšanās brīdi spēku zaudē Krāslavas novada pašvaldības 2017. gada 29. jūnija saistošie noteikumi Nr. 2017/9 "Krāslavas novada pašvaldības nolikums" un Dagdas novada pašvaldības 2009. gada 3. jūlija saistošie noteikumi Nr. 1 "Dagdas novada pašvaldības nolikums".

(Grozīts ar Krāslavas novada domes 29.07.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 2021/9)

Krāslavas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs G. Upenieks
1. pielikums
Krāslavas novada pašvaldības
2021. gada 1. jūlija
saistošajiem noteikumiem Nr. 2021/8
Krāslavas novada pašvaldības administrācijas pārvaldes modelis (shēma)

 

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Krāslavas novada pašvaldības nolikums Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Krāslavas novada dome Veids: saistošie noteikumi Numurs: 2021/8Pieņemts: 01.07.2021.Stājas spēkā: 02.07.2021.
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
328962
{"selected":{"value":"29.10.2021","content":"<font class='s-1'>29.10.2021.-...<\/font> <font class='s-2'>N\u0101kotnes<\/font>"},"data":[{"value":"29.10.2021","iso_value":"2021\/10\/29","content":"<font class='s-1'>29.10.2021.-...<\/font> <font class='s-2'>N\u0101kotnes<\/font>"}]}
29.10.2021
424
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)