1. pants. (1) Lai nodrošinātu valsts robežas neaizskaramību, šis likums nosaka īpašu tiesisko regulējumu ārējās sauszemes robežas (arī tās, kas noteikta ūdenstecē vai ūdenstilpē) apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras (turpmāk — ārējās robežas infrastruktūra) izbūvei.

(2) Izbūve šā likuma izpratnē ir process, kas ietver būvniecību un ar to saistītos darbus, tai skaitā darbus, kas saistīti ar robežuzraudzības tehnisko līdzekļu — klātbūtnes uztveršanas sistēmu un novērošanas iekārtu un ar tām saistītās infrastruktūras (turpmāk — tehnoloģiskā infrastruktūra) — izbūvi un ieviešanu, piemēram, nepieciešamo inženierbūvju izbūvi un ierīkošanu, elektroapgādes pieslēgumu, datu pārraides un datu apstrādes sistēmu izbūvi, citus ar tehnoloģiskās infrastruktūras izbūvi un ieviešanu saistītos darbus, kā arī visus būvniecības uzsākšanai nepieciešamos sagatavošanās darbus, piemēram, zemes kadastrālo uzmērīšanu, attīrīšanu no apauguma, tai skaitā koku ciršanu, cirsto koku izvešanai nepieciešamo ceļu ierīkošanu un uzturēšanu, kā arī citus zemes gabala sagatavošanas darbus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.03.2023. likumu, kas stājas spēkā 08.03.2023.)

2. pants. Ārējās robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamo teritoriju nosaka Valsts robežsardze sadarbībā ar Nodrošinājuma valsts aģentūru. Ārējās robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamo zemes kadastrālo uzmērīšanu organizē Nodrošinājuma valsts aģentūra. Nodrošinājuma valsts aģentūra sagatavo un izsniedz darba uzdevumu mērniekam vai komersantam, kas nodarbina mērnieku.

3. pants. (1) Ar šo likumu par labu valstij Iekšlietu ministrijas personā tiek nodibināts servitūts uz citām personām piederošo zemi, kura nepieciešama, lai nodrošinātu nepieciešamo ārējās robežas infrastruktūras objektu izbūvi. Servitūts tiek nodibināts līdz brīdim, kad zeme tiek atsavināta atbilstoši Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma prasībām.

(2) Nodrošinājuma valsts aģentūra informē personu, ka uz tai piederošo zemi ir noteikts servitūts un ka tiks uzsākti ārējās robežas infrastruktūras izbūves darbi. Strīds par servitūta noteikšanu neietekmē ārējās robežas infrastruktūras izbūves darbu uzsākšanu.

(3) Nodrošinājuma valsts aģentūra pēc personas informēšanas par ārējās robežas infrastruktūras izbūvi nekavējoties uzsāk nekustamā īpašuma atsavināšanas procesu.

(4) Ārējās robežas infrastruktūras izbūves darbu veicējs nekustamā īpašuma īpašnieku rakstveidā informē par darbu uzsākšanu nekustamajā īpašumā ne vēlāk kā 10 dienas pirms to uzsākšanas, un jebkuri darbi nekustamajā īpašumā tiek plānoti un veikti tādā veidā, lai neradītu šķēršļus noteikt nekustamā īpašuma tirgus vērtību un zaudējumus, kas atlīdzināmi nekustamā īpašuma īpašniekam atbilstoši Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma prasībām.

(5) Zaudējumi, kas atsavināmā nekustamā īpašuma īpašniekam nodarīti saistībā ar ārējās robežas infrastruktūras izbūvi, tiek noteikti un atlīdzināti atbilstoši Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumam.

4. pants. (1) Ārējās robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamo teritoriju attīra no apauguma un ārējās robežas infrastruktūras izbūvi veic, ievērojot būvniecību un valsts robežas apsardzību regulējošos normatīvajos aktos noteiktās prasības.

(2) Uz ārējās robežas infrastruktūras izbūvi neattiecas meža apsaimniekošanas, koku ciršanas un vides aizsardzības prasības.

5. pants. (1) Koku un krūmu ciršanas tiesības ārējās robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamajā teritorijā ir akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži". Ja Nodrošinājuma valsts aģentūras grāmatvedības uzskaitē nav uzņemti ārējās robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamajā teritorijā augošie koki, akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" uzskaita cirstos kokus kā koksnes produktus.

(2) Ja koku un krūmu ciršana tiek veikta nekustamajā īpašumā, kura īpašniekam ir nosūtīta šā likuma 3. panta otrajā daļā minētā informācija, Nodrošinājuma valsts aģentūra noskaidro, vai nekustamā īpašuma īpašnieks vēlas paturēt koksnes produktus savā īpašumā. Ja nekustamā īpašuma īpašnieks Nodrošinājuma valsts aģentūrai 10 dienu laikā rakstveidā izteicis vēlmi paturēt koksnes produktus savā īpašumā, tie nododami nekustamā īpašuma īpašniekam. Ja minētajā termiņā nekustamā īpašuma īpašnieks nav izteicis vēlmi paturēt koksnes produktus savā īpašumā, īpašuma tiesības uz ārējās robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamajā teritorijā nocirstajiem kokiem ir akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži" un to atsavināšana tiek veikta atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 2. panta trešajai daļai.

(3) Nodrošinājuma valsts aģentūra sagatavo un iesniedz akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži" darba uzdevumu koku un krūmu ciršanai ārējās robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamajā teritorijā. Darba uzdevumu izsniedz, kad dabā marķētas (redzamas) koku un krūmu ciršanas robežas. Darba uzdevumā norāda šā panta otrajā daļā minēto īpašnieka vēlmi koksnes produktus saglabāt savā īpašumā un vietu, kur šie koksnes produkti novietojami.

(4) Akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" pēc šā panta trešajā daļā minētā darba uzdevuma saņemšanas divu nedēļu laikā vai citā termiņā pēc vienošanās ar Nodrošinājuma valsts aģentūru uzsāk koku un krūmu ciršanu, veic to uzskaiti, koksnes produktu izvešanu, kā arī atsavināšanu šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā.

5.¹ pants. (1) Izbūvējot tehnoloģisko infrastruktūru vai tās darbības nodrošināšanai nepieciešamu jaunu energoapgādes komersanta objektu vai privātu elektronisko sakaru tīklu un tā infrastruktūras inženierbūves, energoapgādes komersantam un privātā elektronisko sakaru tīkla īpašniekam ir tiesības izbūves nosacījumu saskaņošanas procedūru aizstāt ar nekustamā īpašuma īpašnieka vai tiesiskā valdītāja informēšanu, izmaksājot vienreizēju atlīdzību enerģētikas un elektronisko sakaru jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā apmērā un kārtībā.

(2) Projektējot un izbūvējot tehnoloģisko infrastruktūru vai tās darbības nodrošināšanai nepieciešamu jaunu energoapgādes komersanta objektu vai privātu elektronisko sakaru tīklu un tā infrastruktūras inženierbūves, nesamērīgi neierobežo nekustamā īpašuma apbūves iespējamību.

(3) Izbūvējot tehnoloģisko infrastruktūru un tās darbības nodrošināšanai nepieciešamos inženiertīklus ārējās robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamajā teritorijā, ir pieļaujama inženiertīklu novietojuma novirze, kas pārsniedz attiecīgajā Latvijas būvnormatīvā noteikto inženiertīklu novietojuma novirzi, ja tas nerada papildu tiesību aprobežojumu privātpersonai.

(02.11.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.11.2023.)

6. pants. (1) Ja pie ārējās robežas infrastruktūras izbūves darbu veikšanas vietas nevar piekļūt no valsts autoceļa vai no pašvaldības ceļa, ārējās robežas infrastruktūras izbūves darbu veicējam ir tiesības pārvietoties pa privātpersonām piederošajiem ceļiem un citu nekustamo īpašumu teritoriju.

(2) Ja ārējās robežas infrastruktūras izbūves darbu laikā ir nepieciešams lietot citus nekustamos īpašumus, ārējās robežas infrastruktūras izbūves darbu veicējs attiecīgo nekustamo īpašumu īpašniekus rakstveidā informē par ārējās robežas infrastruktūras izbūves darbu uzsākšanu ne vēlāk kā 10 dienas pirms to uzsākšanas.

(3) Aizliegts ar jebkādām darbībām traucēt ārējās robežas infrastruktūras izbūves darbu veikšanu un darbiniekus, kuri šos darbus veic.

(4) Pēc ārējās robežas infrastruktūras izbūves darbu veikšanas trešo personu īpašumā esošās zemes platības tiek sakārtotas tā, lai tās būtu derīgas izmantošanai paredzētajām vajadzībām. Nekustamā īpašuma īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam tiek atlīdzināti ārējās robežas infrastruktūras izbūves darbu veikšanas laikā nodarītie zaudējumi. Zaudējumu apmēru nosaka un zaudējumus atlīdzina Civillikumā noteiktajā kārtībā vai pēc savstarpējas vienošanās.

7. pants. (1) Valsts un pašvaldību institūcijas, kā arī citas institūcijas visus iesniegumus un jautājumus, kas saistīti ar ārējās robežas infrastruktūras izbūvi un ar to saistīto darbu nodrošināšanu un veikšanu, tai skaitā ārējās robežas izbūvei nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanu, kā arī ārējās robežas infrastruktūras būvju nodošanu ekspluatācijā, izskata un lēmumus pieņem prioritārā kārtībā, ja tas iespējams.

(2) Inženiertīklu īpašnieki pieslēgšanās (atslēgšanās) vai inženiertīklu šķērsošanas tehniskos noteikumus, kā arī valsts un pašvaldību institūcijas tehniskos un īpašos noteikumus bez maksas izdod 10 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. Inženiertīklu īpašnieki vai valdītāji, kā arī valsts un pašvaldību institūcijas būvniecības ieceres dokumentācijā iestrādātos tehniskos un īpašos noteikumus izvērtē 15 dienu laikā pēc būvniecības ieceres dokumentācijas saņemšanas.

 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.11.2023. likumu, kas stājas spēkā 08.11.2023.)

8. pants. (1) Nodrošinājuma valsts aģentūra ir atbildīga par ārējās robežas infrastruktūras izbūvē iesaistīto institūciju darbu operatīvu koordinēšanu. Valsts robežsardze ir atbildīga par tehnoloģiskās infrastruktūras izbūvē un ieviešanā iesaistīto institūciju darbu operatīvu koordinēšanu.

(2) Ārējās robežas infrastruktūras, izņemot tehnoloģisko infrastruktūru, izbūvi organizē un nodrošina valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi".

(3) Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi":

1) vada, īsteno un uzrauga visus ārējās robežas infrastruktūras, izņemot tehnoloģisko infrastruktūru, izbūves darbus;

2) veic ārējās robežas infrastruktūras, izņemot tehnoloģisko infrastruktūru, izbūvei nepieciešamos iepirkumus, slēdz iepirkuma līgumus;

3) ne retāk kā reizi mēnesī sniedz šā likuma 10. pantā minētajai komitejai pārskatu (ziņojumu) par šā panta otrajā un trešajā daļā minēto pienākumu veikšanu.

(3¹) Tehnoloģiskās infrastruktūras izbūvi un ieviešanu organizē un nodrošina valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs".

(3²) Valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs":

1) vada, īsteno un uzrauga visus tehnoloģiskās infrastruktūras izbūves un ieviešanas darbus;

2) veic tehnoloģiskās infrastruktūras izbūvei un ieviešanai nepieciešamos iepirkumus un slēdz iepirkuma līgumus;

3) ne retāk kā reizi mēnesī sniedz šā likuma 10. pantā minētajai komitejai pārskatu (ziņojumu) par šā panta 3.¹ un šajā daļā minēto pienākumu veikšanu.

(4) Valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi" un valsts akciju sabiedrībai "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" ir tiesības piesaistīt ekspertus ārējās robežas infrastruktūras izbūves nodrošināšanai.

(4¹) Ārējās robežas infrastruktūrā ietilpstošo inženierbūvju būvniecību var veikt arī Nacionālie bruņotie spēki.

(5) Ārējās robežas infrastruktūras izbūvei izdotas būvatļaujas apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur būvniecību.

(5¹) Ja ārējās robežas infrastruktūras, tai skaitā tehnoloģiskās infrastruktūras, būvdarbu laikā būvniecības procesa dalībnieki vienojas par izmaiņām būvprojektā, būvdarbu veicējam ir tiesības neapturēt būvdarbus izmaiņu izstrādes, saskaņošanas un apstiprināšanas laikā. Būvprojekta izmaiņu izstrādes un apstiprināšanas procesu pabeidz līdz attiecīgās būves nodošanai ekspluatācijā.

(6) Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" šā panta otrajā un trešajā daļā minēto pienākumu veikšanu uzsāk tikai pēc tam, kad Nodrošinājuma valsts aģentūra sadarbībā ar Valsts robežsardzi ir definējusi un iesniegusi valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi" tehniskās specifikācijas izstrādei nepieciešamās lietotāja prasības, ko valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" atzinusi par pietiekamām ārējās robežas infrastruktūras izbūvei, un citu būvniecības ieceres īstenošanai nepieciešamo dokumentāciju, tai skaitā izpilddokumentāciju par jau veiktajiem darbiem.

(7) Valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" šā panta 3.¹ un 3.² daļā minēto pienākumu veikšanu uzsāk tikai pēc tam, kad Valsts robežsardze sadarbībā ar Nodrošinājuma valsts aģentūru ir noteikusi ārējās robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamo teritoriju, kurā nepieciešama tehnoloģiskā infrastruktūra, definējusi un iesniegusi valsts akciju sabiedrībai "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" tehniskās prasības tehnoloģiskajai infrastruktūrai un informāciju par tās novietojumu dabā, un valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" to atzinusi par derīgu tehnoloģiskās infrastruktūras izbūvei.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.03.2023. un 02.11.2023. likumu, kas stājas spēkā 08.11.2023.)

9. pants. Lai nodrošinātu ārējās robežas infrastruktūras izbūvi, visi nepieciešamie darbi, tai skaitā projektēšana, būvdarbi un ar tiem saistītie pakalpojumi, tostarp ar pakalpojumiem saistītie materiāli un iekārtas, tiek iegādāti, nepiemērojot publisko iepirkumu regulējumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.03.2023. likumu, kas stājas spēkā 08.03.2023.)

9.¹ pants. (1) Valstij ir tiesības vienpusēji atkāpties no tādām saistībām, kuras nodibinātas ārējās robežas infrastruktūras izbūvei un kuru neizpilde apdraud vai var apdraudēt valsts robežas neaizskaramību un valsts drošības intereses.

(2) Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi", konstatējot, ka šā panta pirmajā daļā minēto saistību izpilde ir apdraudēta, bez īpaša pilnvarojuma nekavējoties veic nepieciešamās darbības, lai vienpusēji atkāptos no attiecīgā līguma, kā arī nekavējoties nodrošina iesākto būvniecības procesu turpināšanu līdz izbūvēto objektu nodošanai ekspluatācijā. Minētā līguma izbeigšana nav uzskatāma par līgumisku saistību pārkāpumu.

(14.12.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.12.2023.)

10. pants. (1) Ārējās robežas infrastruktūras izbūves pārraudzību un koordināciju veic Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja (turpmāk — komiteja).

(2) Komitejas darbu vada iekšlietu ministrs. Komitejas darbu organizē Iekšlietu ministrija.

(3) Komitejas sastāvā iekļauj pārstāvjus vismaz no šādām institūcijām:

1) Aizsardzības ministrijas;

2) Ārlietu ministrijas;

3) akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži";

4) Ekonomikas ministrijas;

5) Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras;

6) Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem;

7) Nodrošinājuma valsts aģentūras;

8) Satiksmes ministrijas;

9) valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi";

10) valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs";

11) Valsts robežsardzes;

12) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas;

13) Zemkopības ministrijas.

(4) Komitejas darbā var pieaicināt arī ekspertus no citām institūcijām, kas nav iekļautas komitejas sastāvā.

(5) Komiteja apstiprina starpinstitucionāli salāgotu ārējās robežas infrastruktūras izbūves īstenošanas grafiku, kā arī nekavējoties izskata jautājumus, kas var radīt izbūves procesa kavēšanos.

(6) Komiteja saskaņo tehnisko specifikāciju projektēšanas un būvniecības darbu veikšanai.

(7) Ja tiek saņemta informācija par ārējās robežas infrastruktūras izbūves procesa īstenošanas riskiem, Iekšlietu ministrija par tiem informē Ministru kabinetu.

(8) Komitejas darba organizāciju, sēžu sagatavošanas un norises kārtību un citus ar komitejas darbību saistītos jautājumus nosaka tās apstiprināts reglaments.