1. Saistošie noteikumi nosaka kārtību, kādā Krāslava novada pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) administratīvajā teritorijā tiek maksāts nekustamā īpašuma nodoklis (turpmāk – nodoklis) par:

1.1. dzīvojamo ēku palīgēkām, daudzdzīvokļu dzīvojamo māju (tās daļu), kas ierakstīta zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda un pašvaldībai piederošo vai piekritīgo zemi, uz kuras šī māja atrodas, un inženierbūvēm – laukumiem, kas tiek izmantoti kā maksas stāvlaukumi;

1.2. vidi degradējošu, sagruvušu vai cilvēku drošību apdraudošu būvi un tiek veikta būvju klasificēšana par vidi degradējošo, sagruvušu vai cilvēku drošību apdraudošu;

1.3. būvi, kuras būvniecībā pārsniegts normatīvajos aktos noteiktais kopējais būvdarbu veikšanas ilgums, kā arī tiek veikta nodokļa parāda piedziņa.

2. Šajos saistošajos noteikumos lietotie termini:

2.1. sagruvusi būve – būve, kas cietusi stihiskas nelaimes vai avārijas rezultātā (t.sk., ugunsgrēkā, plūdos u.c.), vai kurai īpašnieka, valdītāja vai lietotāja darbības vai bezdarbības dēļ ir daļēji vai pilnīgi sagrautas nesošās konstrukcijas un tā nav izmantojama un atjaunojama iepriekš paredzētajai funkcijai;

2.2. vidi degradējoša būve – ēka vai būve, kas atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

2.2.1. ēka vai būve, kas cietusi stihiskas nelaimes vai avārijas rezultātā (t.sk., ugunsgrēkā, plūdos u.c.), ir atjaunojama iepriekš paredzētajai funkcijai, bet gada laikā nav atjaunota;

2.2.2. ēka vai būve, kas īpašnieka, valdītāja vai lietotāja darbības vai bezdarbības dēļ vizuāli zaudējusi savu sākotnējo izskatu un negatīvi ietekmē novada ainavu;

2.2.3. pamesta būvniecības stadijā ilgāk par gadu (nav atjaunota būvatļauja) un tai nav veikta konservācija;

2.3. cilvēku drošību apdraudoša būve – ēka vai būve, kas nav nodrošināta pret nepiederošu personu iekļūšanu un tajā ir nedrošas konstrukcijas, kas var nokrist, apgāzties vai iebrukt, tādējādi radot apdraudējumu cilvēku dzīvībai un/vai veselībai, būve, kurai trūkst nosedzošu konstrukciju (būvbedre, tranšeja, pagrabs u.c.);

2.4. būvei piekritīga zeme – apbūves zemes gabals pilsētā vai zeme zem būvēm saskaņā ar zemes vienības robežu plānu.

3. Nodokli par daudzdzīvokļu dzīvojamo māju (tās daļu), kas ierakstīta zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda, un pašvaldībai piederošo vai piekritīgo zemi, uz kuras šī māja atrodas, maksā pašvaldības daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas (tās daļu) īrnieki un nomnieki, kuriem īres un nomas līgumi slēgti ar pašvaldību, vai personas, kuras īpašuma tiesības uz dzīvojamo māju (tās daļu) ieguvušas līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, vai dzīvokļu īpašumu tiesiskie valdītāji (līdz nekustamā īpašuma reģistrēšanai zemesgrāmatā), vai likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 2. panta septītajā daļā noteiktie nodokļa maksātāji.

4. Inženierbūves – laukumi, kas tiek izmantoti kā transportlīdzekļu maksas stāvlaukumi, ar nodokli tiek aplikti ar nākamo mēnesi pēc inženierbūves kā transportlīdzekļu maksas stāvlaukuma izmantošanas uzsākšanas, piemērojot nodokļa likmi 1,5 % apmērā no inženierbūves kadastrālās vērtības.

5. Būvi, kas klasificēta kā vidi degradējoša, sagruvusi vai cilvēku drošību apdraudoša, apliek ar nodokļa likmi 3 % apmērā no būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības.

6. Lēmumu par būves klasificēšanu par vidi degradējošu, sagruvušu vai cilvēku drošību apdraudošu, vai lēmumu par attiecīga statusa atcelšanu pieņem Krāslavas novada būvvalde (turpmāk – būvvalde).

7. Vidi degradējošu, sagruvušu vai cilvēku drošību apdraudošu būvju apsekošanai Krāslavas novada administratīvajā teritorijā dabā un aktu sagatavošanai būvvalde izveido darba grupu.

8. Darba grupa nepieciešamības gadījumā var pieaicināt citus speciālistus vai ekspertus.

9. Izveidotā darba grupa apseko Krāslavas novada administratīvo teritoriju, veicot šādas darbības:

9.1. aktā fiksē vidi degradējošās, sagruvušās un cilvēku drošību apdraudošās būves;

9.2. veic šo būvju fotofiksāciju;

9.3. sagatavo atzinumu par fiksēto būvju klasificēšanu atbilstoši šo saistošo noteikumu 2. punktam būvvaldei.

10. Būvvalde viena mēneša laikā no darba grupas atzinuma saņemšanas sagatavo un izsūta atzinumā norādīto ēku un būvju īpašniekiem, valdītājiem vai lietotājiem, kuri pašvaldībā reģistrēti kā nekustamā īpašuma nodokļa maksātāji par šīm ēkām un būvēm, rakstisku brīdinājumu, kurā norāda termiņu ēku un būvju sakārtošanai.

11. Pēc būvvaldes brīdinājuma saņemšanas ēkas un būves īpašniekam, valdītājam un lietotājam ir pienākums brīdinājumā noteiktajā termiņā sakārtot ēku un/vai būvi.

12. Darba grupa pēc būvvaldes brīdinājumā noteiktā termiņa veic atkārtotu ēkas un/vai būves pārbaudi un sagatavo būvvaldei ziņojumu par būves stāvokli atkārtotas pārbaudes brīdī, sniedzot atzinumu par būves klasificēšanu atbilstoši atkārtotās pārbaudes rezultātiem.

13. Būvvalde pēc šo saistošo noteikumu 12. punktā minētā darba grupas ziņojuma saņemšanas pieņem lēmumu par būves klasificēšanu par vidi degradējošu, sagruvušu vai cilvēku drošību apdraudošu.

14. Būvvaldes lēmums par būves klasificēšanu par vidi degradējošu, sagruvušu vai cilvēku drošību apdraudošu ir nododams Krāslavas novada domes (turpmāk – dome) administrācijai turpmākam darbam ne vēlāk kā 2 (divu) darba dienu laikā pēc tā galīgas noformēšanas, par to atsevišķi neinformējot būves īpašnieku.

15. Domes administrācija, saņemot šo saistošo noteikumu 15. punkta kārtībā pieņemto lēmumu, veic nodokļa pārrēķinu ar nākamo mēnesi un nosūta maksāšanas paziņojumu būves īpašniekam kopā ar iepriekšminēto lēmumu.

16. Nodokļa parāda piedziņas procesu organizē un veic pašvaldības nodokļa administrators (turpmāk – Administrators).

17. Nodokļa maksātājam (turpmāk – Maksātājs), kuram piedzenamā parāda summa ir vismaz 15 euro, Administrators nosūta atkārtoto maksāšanas paziņojumu par nodokli, kas tiek sagatavots nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas programmas NINO ietvaros.

18. Maksātājam, kuram ir parāds vecāks par vienu gadu vai vismaz četri nokavēti samaksas termiņi un piedzenamā parāda summa ir vismaz 15 euro, ne retāk kā reizi gadā izsūta brīdinājumu. Brīdinājumā tiek norādīta parāda summa un nokavējuma nauda, informācija, ka nodokļa nenomaksāšanas gadījumā nodokļa parāds tiks piedzīts bezstrīdus kārtībā, kā arī norādīts parāda nomaksas termiņš – vismaz 21 diena. Brīdinājumu sagatavo Administrators un paraksta pašvaldības izpilddirektors. Brīdinājums tiek reģistrēts pašvaldības dokumentu reģistrēšanas sistēmā.

19. Ja Maksātājs nav nomaksājis parādu brīdinājumā norādītajā termiņā, kā arī nav spēkā lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi, kas izdots likuma "Par nodokļiem un nodevām" 26. panta vienpadsmitajā daļā noteiktajā kārtībā, Administrators ne vēlāk kā līdz nākamā kārtējā nodokļa samaksas termiņa iestāšanās brīdim sagatavo brīdinājumu par administratīvā akta piespiedu izpildi (turpmāk – Administratīvais akts) un lēmumu – izpildrīkojumu par nekustamā īpašuma nodokļa parāda un nokavējuma naudas piedziņu bezstrīda kārtībā (turpmāk – Lēmums). Administratīvajā aktā tiek norādīts nodokļa parāda apmērs, labprātīgas nomaksāšanas datums. Administratīvo aktu un Lēmumu paraksta pašvaldības izpilddirektors. Administratīvais akts un Lēmums tiek reģistrēti pašvaldības dokumentu reģistrēšanas sistēmā un tiek nosūtīti Maksātājam, saskaņā ar likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 9.¹ panta otro daļu.

20. Maksātājam, kuram piedzenamā nodokļa parāda summa ir lielāka par 1000 euro, nodokļa parāda piedziņas process tiek uzsākts ne vēlāk kā viena gada laikā no brīža, kad Maksātājam izveidojies parāds.

21. Ja zvērināts tiesu izpildītājs vērš piedziņu pret Maksātāja nekustamo īpašumu un informē par to pašvaldību, pašvaldība Maksātājam nosūta tikai Administratīvo aktu un, ja nodokļa parāds ir vismaz 15 euro, izdod Lēmumu. Pašvaldība Lēmumu iesniedz zvērinātam tiesu izpildītājam līdz nekustamā īpašuma izsoles dienai. Administratīvo aktu un Lēmumu paraksta pašvaldības izpilddirektors un tie tiek reģistrēti pašvaldības dokumentu reģistrēšanas sistēmā.

22. Ja Maksātājam jau ir izdots Lēmums un nosūtīts vienam zvērinātam tiesu izpildītājam, bet parāda piedziņu pret Maksātāja nekustamo īpašumu vērš otrs zvērināts tiesu izpildītājs, tad pašvaldība otram zvērinātam tiesu izpildītājam līdz nekustamā īpašuma izsoles dienai iesniedz Lēmumu par nodokļa parāda starpību, ja parāda summa ir lielāka par 15 euro. Lēmumu paraksta pašvaldības izpilddirektors un tas tiek reģistrēti pašvaldības dokumentu reģistrēšanas sistēmā.

23. Ja Lēmums netiek pildīts labprātīgi, pašvaldība iesniedz Lēmumu zvērinātam tiesu izpildītājam piedziņas vēršanai uz naudas līdzekļiem, kustamo mantu un nekustamo īpašumu ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no Lēmuma izdošanas.

24. Maksātājam, kurš nav minēts šo saistošo noteikumu 19. punktā, nodokļa parāda piedziņas process tiek veikts septiņu gadu laikā no parāda izveidošanās brīža.

25. Saistošie noteikumi stājas spēkā 2021. gada 1. novembrī. Saistošo noteikumu nosacījumi piemērojami ar 2022. gada 1. janvāri.

26. Atzīt par spēku zaudējušiem:

26.1. Krāslavas novada pašvaldības 2013. gada 20. septembra saistošos noteikumus Nr. 2013/18 "Kārtība, kādā ar nekustamā īpašuma nodokli apliek vidi degradējošas, sagruvušas vai cilvēku drošību apdraudošas būves";

26.2. Krāslavas novada pašvaldības 2019. gada 24. oktobra saistošos noteikumus Nr. 2019/10 "Par nekustamā īpašuma nodokļa parāda, soda naudas vai nokavējuma naudas piedziņu bezstrīda kārtībā";

26.3. Dagdas novada pašvaldības 2012. gada 27. jūnijā saistošos noteikumus Nr. 10 "Par nekustamā īpašuma nodokļa parāda un nokavējuma naudas piedziņu bezstrīda kārtībā";

26.4. Dagdas novada pašvaldības 2012. gada 20. decembra saistošos noteikumus Nr. 16 "Par nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu Dagdas novadā".