1. Saistošie noteikumi nosaka kārtību, kādā Ādažu novada pašvaldība piešķir trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu, kā arī sociālās palīdzības pabalstu veidus (turpmāk – pabalsti), to apmēru, kā arī piešķiršanas un izmaksas kārtību.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. ienākumus un materiālo stāvokli apliecinoši dokumenti– dokumenti, kas apliecina personas ienākumus, īpašumus, vērtspapīru esamību, uzkrājumus un noslēgtos uztura un dāvinājuma līgumus;

2.2. maksājumus apliecinoši dokumenti – kases čeki, stingrās uzskaites kvītis, faktūrrēķinu oriģināli, kā arī kredītiestāžu izdrukas no internetbankas, kurā norādīts pabalstu pieprasītāja vārds, uzvārds, personas kods, maksājuma mērķis, samaksas summa un datums.

3. Pabalstus, izņemot 20. punktā minēto, piešķir trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām, kuras atbilst šo noteikumu nosacījumiem un savu pamata dzīvesvietu ir deklarējušas un faktiski dzīvo Ādažu novadā.

4. Pabalstu krīzes situācija piešķir personām, kuras savu pamatu dzīvesvietu ir deklarējušas un faktiski dzīvo Ādažu novadā, neizvērtējot personas materiālo stāvokli.

5. Lēmumu par pabalsta piešķiršanu pieņem pašvaldības sociālais dienests (turpmāk – Dienests), izņemot 21.1. apakšpunktā noteiktajā gadījumā.

6. Pabalstus izmaksā no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

7. Atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam pašvaldība nosaka saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma (turpmāk – likums) 33. panta otro un trešo daļu un Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumiem Nr. 809 "Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu" (turpmāk – MK noteikumi).

8. Mājsaimniecība atzīstama par maznodrošinātu, ja tās ienākumu slieksnis pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā nepārsniedz 436 euro un pārējām personām 305 euro.

9. Trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības atbilstības statusa noteikšanai un šo noteikumu 12.1., 12.2. un 12.5. apakšpunktā noteikto pabalstu saņemšanai, viena no mājsaimniecības personām klātienē vēršas Dienestā ar iesniegumu, uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz MK noteikumu 2. punktā noteiktos dokumentus. Iesniegumā klients sniedz arī apliecinājumu ar atļauju izmantot pašvaldības un valsts datu reģistros pieejamo informāciju par sevi un ģimenes locekļiem, ko parakstījušas mājsaimniecības pilngadīgās personas.

10. Šo noteikumu 12.3., 12.4. un 12.6. apakšpunktā noteikto pabalstu saņemšanai persona klātienē vēršas Dienestā ar iesniegumu, uzrāda personu apliecinošu dokumentu, kā arī iesniedz šo noteikumu 22. punktā norādītos dokumentus. Personas mutvārdu iesniegumu Dienesta darbinieks noformē rakstveidā, un persona to paraksta.

11. Dienesta darbinieks elektroniski aizpilda ārējos normatīvajos aktos noteikto iztikas līdzekļu deklarāciju (turpmāk – deklarācija) pamatojoties uz personas sniegto un Dienestam pieejamo informāciju par personu no valsts un pašvaldības datu reģistriem sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammā (SOPA).

12. Pašvaldība piešķir šādus pabalstus:

12.1. garantētā minimālā ienākuma pabalstu (turpmāk – GMI pabalsts);

12.2. mājokļa pabalstu:

12.2.1. īres un komunālo maksājumu apmaksai;

12.2.2. cietā kurināmā iegādei;

12.3. pabalstu atsevišķu izdevumu apmaksai:

12.3.1. veselības aprūpei;

12.3.2. skolas piederumu un apģērba iegādei;

12.3.3. ēdināšanai;

12.4. materiālu atbalstu personām sociālās funkcionēšanas un neatkarīgas dzīves nodrošināšanai;

12.5. vienreizēju materiālu atbalstu personai, kurai objektīvu apstākļu dēļ nav deklarētās dzīvesvietas (turpmāk – persona bez deklarētās dzīvesvietas);

12.6. pabalstu krīzes situācijā operatīvai ārēju notikumu radītu seku novēršanai vai mazināšanai.

13. GMI un mājokļa pabalstu piešķir un izmaksā ārējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā.

14. Mājokļa pabalsta apmēru aprēķina saskaņā ar MK noteikumiem.

15. Mājokļa pabalsta apmēru cietā kurināmā iegādei piešķir vienu reizi kalendāra gadā un to aprēķina, ņemot vērā 14. punkta nosacījumus, kā arī pārējos ar mājokļa lietošanu saistīto maksājumu rēķinos norādīto faktisko izdevumu summu.

16. Mājokļa pabalstu nepiešķir, ja ir stājies spēkā tiesas spriedums par izlikšanu no mājokļa, izņemot, ja mājsaimniecība iesniedz ēkas īpašnieka, apsaimniekotāja vai zvērināta tiesu izpildītāja apliecinājumu par tiesas sprieduma izpildes atlikšanu uz noteiktu laiku.

17. Ja trīs mēnešu laikā pēc iesnieguma iesniegšanas par mājokļa pabalsta aprēķināšanu personai mainās izdevumi par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, personai ir tiesības iesniegt Dienestam ar dzīvojamās telpas lietošanu saistīto izdevumu apliecinošos dokumentus. Dienests veic mājokļa pabalsta pārrēķinu par iepriekšējiem trīs mēnešiem, atbilstoši faktiskajai situācijai.

18. Pabalstu atsevišķu izdevumu apmaksai personai piešķir šādu izdevumu apmaksai:

18.1. par medicīnas pakalpojumiem, medikamentiem, briļļu un higienas preču iegādei 50 % apmērā, ne vairāk kā 100 euro gadā personai;

18.2. par ārstēšanos stacionārā 50 % apmērā, ne vairāk kā 150 euro gadā personai;

18.3. zobārstniecībai un zobu protezēšanai 50 % apmērā, ne vairāk kā 100 euro gadā personai;

18.4. par endoprotezēšanu 300 euro gadā

18.5. skolas piederumu un apģērba iegādei izglītojamajam vienu reizi gadā, kurš iegūst obligāto pamatizglītību no 5 līdz 18 gadu vecumam, 60 euro apmērā;

18.6. pabalstu ēdināšanai izglītojamajam, kurš apmeklē pirmsskolas izglītības iestādi, iegūst pamatizglītību, vispārējo vidējo vai profesionālo izglītību – 100 % apmērā, pārskaitot to pakalpojuma sniedzējam saskaņā ar izrakstīto rēķinu, atbilstoši izglītības iestādes faktiskajam apmeklējumam.

19. Pabalstu sociālās funkcionēšanas un neatkarīgas dzīves nodrošināšanai piešķir līdz 500 euro gadā, nosakot pabalsta faktisko apmēru pēc personas sociālās situācijas izvērtēšanas un pamatojoties uz personas individuālo rehabilitācijas plānu.

20. Vienreizēju materiālo pabalstu personai bez deklarētās dzīvesvietas piešķir līdz ārējos normatīvajos aktos noteiktajam GMI pabalsta apmēram, izvērtējot ienākumus.

21. Pabalstu krīzes situācijā piešķir personai un katram tās ģimenes loceklim šādā apmērā:

21.1. katastrofas, stihiskas nelaimes gadījumos (ugunsgrēks, plūdi, vētras postījumi, u.c.) – līdz 700 euro apmērā, ņemot vērā radīto zaudējumu sekas, piešķir pašvaldības dome;

21.2. iepriekš neparedzamos krīzes gadījumos – līdz 100 euro, nepārsniedzot faktiskos izdevumus.

22. Pabalsti jāpieprasa 3 mēnešu laikā no brīža, kad uz tiem radušās tiesības. Pieprasot šo noteikumu 18.1.–18.4. apakšpunktā noteiktos pabalstus, uzrāda maksājumu apliecinoša dokumenta oriģinālu, kas noformēts atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Pieprasot šo noteikumu 19. un 21. punktā norādītos pabalstus, norāda nepieciešamā pabalsta apmēru un iesniedz dokumentus, kas apliecina izdevumus vai krīzes situācijas faktu. Pabalstu pārskaita uz pakalpojumu sniedzēja vai personas kontu kredītiestādē.

23. Dienesta pieņemtos lēmumus var apstrīdēt Ādažu novada pašvaldības Administratīvo aktu strīdu komisijā.

24. Ādažu novada pašvaldības Administratīvo aktu strīdu komisijas pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt Administratīvajā rajonā tiesā ārējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

25. Šie noteikumi stājās spēkā 2021. gada 1. oktobrī.

26. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Ādažu novada domes 2021. gada 26. janvāra saistošie noteikumi Nr. 2 /2021 "Par sociālās palīdzības pabalstiem trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām vai personām krīzes situācijās", un Carnikavas novada domes 2014. gada 19. marta saistošie noteikumi Nr. SN/2014/6 "Par sociālās palīdzības pabalstiem Carnikavas novadā".