1. Mārupes novada pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) administratīvais centrs ir Mārupe, Mārupes novads.

2. Mārupes novads ir iedalīts sekojošās teritoriālajās vienībās:

2.1. Babītes pagastā;

2.2. Salas pagastā;

2.3. Mārupes pagastā;

2.4. no 2022. gada 1. jūlija Mārupes pilsētā.

3. Pašvaldības dome atbilstoši kompetencei ir atbildīga par pašvaldības institūciju tiesisku darbību un finanšu līdzekļu izlietojumu. Novada iedzīvotāju pārstāvību nodrošina to ievēlēts pašvaldības lēmējorgāns – Mārupes novada pašvaldības dome (turpmāk – dome), kas:

3.1. pieņem lēmumus;

3.2. nosaka pašvaldības institucionālo struktūru;

3.3. lemj par autonomo funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu īstenošanu, un par kārtību, kādā nodrošina pašvaldībai deleģēto valsts pārvaldes funkciju un pārvaldes uzdevumu izpildi;

3.4. izstrādā un izpilda pašvaldības budžetu.

4. Dome sastāv no 19 (deviņpadsmit) deputātiem.

5. Lai nodrošinātu savu darbību un izstrādātu domes lēmumprojektus, dome no pašvaldības deputātiem ievēl:

5.1. Finanšu komiteju 19 locekļu sastāvā;

5.2. Sociālo, izglītības, kultūras un sporta jautājumu komiteju 9 locekļu sastāvā;

5.3. Attīstības un vides jautājumu komiteju 9 locekļu sastāvā.

6. Dome var lemt par komisiju un darba grupu izveidošanu atsevišķu pašvaldības uzdevumu veikšanai uz domes pilnvaru laiku. Šādas komisijas un darba grupas tiek izveidotas noteiktu uzdevumu veikšanai. Izveidotās darba grupas un komisijas darbojas atbilstoši domes apstiprinātam nolikumam. Nolikumā norāda:

6.1. komisijas (darba grupas) izveidošanas kārtību;

6.2. komisijas (darba grupas) priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku, ja tāds ir;

6.3. komisijas (darba grupas) kompetenci;

6.4. komisijas (darba grupas) organizatoriskās un tehniskās apkalpošanas kārtību;

6.5. amatpersonu vai institūciju, kuras padotībā atrodas izveidotā komisija (darba grupas);

6.6. citu informāciju, kuru dome uzskata par svarīgu.

7. Domes darbu visā novadā nodrošina Centrālā administrācija – pašvaldības dibināta iestāde, kura nodrošina domes pieņemto lēmumu izpildi, kā arī tās darba organizatorisko un tehnisko apkalpošanu. Centrālā administrācija darbojas saskaņā ar domes apstiprinātu nolikumu. Centrālās administrācijas darbu vada administrācijas vadītājs.

(Grozīts ar Mārupes novada domes 29.09.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 17/2021)

8. Lai nodrošinātu pašvaldības sniegto pakalpojumu pieejamību Salas un Babītes pagastos, dome izveido Salas un Babītes pagastu pārvaldi, dibinot iestādi (turpmāk – pārvalde). Pārvaldes darbu vada domes ieceltais pārvaldes vadītājs.

9. Dome ir izveidojusi šādas iestādes:

9.1. Centrālā administrācija;

9.2. Babītes un Salas pagastu pārvalde;

9.3. Mārupes novada Dzimtsarakstu nodaļa;

9.4. Mārupes novada Būvvalde;

9.5. Izglītības pārvalde;

9.6. Pašvaldības īpašumu pārvalde;

9.7. Mārupes novada Vēlēšanu komisija;

9.8. Mārupes Kultūras nams;

9.9. Mārupes novada bibliotēka;

9.10. Babītes Kultūrizglītības centrs;

9.11. Mārupes Sporta centrs;

9.12. Babītes Sporta komplekss;

9.13. Mārupes novada Sociālais dienests;

9.14. Mārupes novada pašvaldības policija;

9.15. Mārupes novada Bāriņtiesa;

9.16. Izglītības iestādes:

9.16.1. Mārupes Valsts ģimnāzija;

9.16.2. Mārupes pamatskola;

9.16.3. Mārupes novada Skultes sākumskola;

9.16.4. Jaunmārupes pamatskola;

9.16.5. Pirmsskolas izglītības iestāde "Lienīte";

9.16.6. Pirmsskolas izglītības iestāde "Zeltrīti";

9.16.7. Pirmsskolas izglītības iestāde "Mārzemīte";

9.16.8. Pirmsskolas izglītības iestāde "Zīļuks";

9.16.9. Mārupes Mūzikas un mākslas skola;

9.16.10. Babītes vidusskola;

9.16.11. Salas sākumskola;

9.16.12. Babītes Mūzikas skola;

9.16.13. Babītes pirmsskolas izglītības iestāde;

9.16.14. Pirmsskolas izglītības iestāde "Saimīte".

10. (Svītrots ar Mārupes novada domes 30.03.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 17/2022)

11. Katras iestādes darbību reglamentē tās nolikums, kuru ar lēmumu apstiprina dome. Nolikumus publicē pašvaldības oficiālajā tīmekļa vietnē www.marupe.lv.

12. Pašvaldība ir kapitāldaļu turētāja šādās kapitālsabiedrībās:

12.1. sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Mārupes komunālie pakalpojumi";

12.2. sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Babītes siltums".

(Grozīts ar Mārupes novada domes 30.03.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 17/2022)

13. Pašvaldība ir kapitāldaļu turētāja šādās privātajās kapitālsabiedrībās:

13.1. sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas Apriņķa avīze".

(Grozīts ar Mārupes novada domes 30.03.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 17/2022)

14. Pašvaldība ir biedrs šādās biedrībās (nodibinājumos):

14.1. Biedrība "Latvijas Pašvaldību savienība";

14.2. Biedrība "Publiskās un privātās partnerības asociācija";

14.3. Latvijas Atkritumu apsaimniekotāju asociācija;

14.4. Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība "RĪGAS METROPOLE";

14.5. Biedrība "Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācija";

14.6. Biedrība "Pierīgas partnerība";

14.7. Biedrība "Latvijas Personāla vadības asociācija";

14.8. Biedrība "Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija";

14.9. Biedrība "Pierīgas tūrisma asociācija";

14.10. Sociālo dienestu vadītāju apvienība;

14.11. Dzimtsarakstu nodaļu darbinieku asociācija;

14.12. Latvijas vieglatlētikas savienība;

14.13. Latvijas basketbola savienība;

14.14. Latvijas riteņbraukšanas federācija;

14.15. Latvijas futbola federācija;

14.16. Latvijas florbola savienība.

(Grozīts ar Mārupes novada domes 30.03.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 17/2022)

15. Pašvaldības institūciju darbības tiesiskuma un lietderības kontrolei dome nodrošina iekšējo auditu.

16. Pašvaldības attīstības programmas un tās stratēģisko dokumentu īstenošanai dome izveido pastāvīgās konsultatīvās padomes, kuras darbojas saskaņā ar domes apstiprinātu nolikumu:

16.1. Kultūrvides un tūrisma konsultatīvā padome;

16.2. Sporta un aktīvās atpūtas konsultatīvā padome;

16.3. Izglītības un jaunatnes konsultatīvā padome;

16.4. Uzņēmējdarbības konsultatīvā padome;

16.5. Apkaimju konsultatīvā padome.

(Mārupes novada domes 26.08.2021. saistošo noteikumu Nr. 10/2021 redakcijā)

17. Saziņai ar iedzīvotājiem pašvaldība par pašvaldības budžeta līdzekļiem izveido un uztur:

17.1. Mārupes novada pašvaldības informatīvo izdevumu "Mārupes Vēstis", kas tiek izdots saskaņā ar domes apstiprinātu nolikumu;

17.2. Mārupes novada pašvaldības oficiālo tīmekļa vietni www.marupe.lv.

(Grozīts ar Mārupes novada domes 30.03.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 17/2022)

18. Pašvaldības saziņas līdzekļos tiek publicēta pašvaldības informācija par aktuāliem jaunumiem novadā un pašvaldības institūcijās, kā arī cita informācija, kurai nav komerciāls raksturs.

19. Domes darbu vada domes priekšsēdētājs.

20. Domes priekšsēdētājs:

20.1. ir politiski un likumā "Par pašvaldībām" noteiktā kārtībā tiesiski atbildīgs par domes darbu;

20.2. ierosina jautājumu izskatīšanu domē, pastāvīgajās komitejās un komisijās;

20.3. koordinē deputātu, Centrālās administrācijas darbinieku un pašvaldības institūciju darbību;

20.4. domes vārdā paraksta līgumus un citus juridiskos dokumentus šajā nolikumā noteiktajā kārtībā;

20.5. atver un slēdz kontus kredītiestādēs;

20.6. izdod saistošus rīkojumus pašvaldības Centrālās administrācijas darbiniekiem;

20.7. sagatavo izskatīšanai domes sēdēs valsts iestāžu amatpersonu iesniegumus;

20.8. izlemj domei adresētās korespondences virzību un nosaka sagatavojamās atbildes dokumenta veidu;

20.9. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv domi tiesā;

20.10. atbild par tiesas spriedumu izpildi lietās, kurās viena no pusēm ir dome;

20.11. paraksta darba līgumu ar izpilddirektoru un izpilddirektora vietnieku;

20.12. veic citus pienākumus, kas paredzēti likumos, Ministru kabineta noteikumos, domes lēmumos un šajā nolikumā;

20.13. izdod rīkojumus par domes priekšsēdētāja vietnieku komandējumiem un atvaļinājumiem.

(Grozīts ar Mārupes novada domes 30.03.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 17/2022)

21. Domes priekšsēdētājam ir pirmā paraksta tiesības.

22. Domes priekšsēdētājam ir divi vietnieki, kuru amats ir algots.

22.¹ Domes priekšsēdētāja vietnieki pilda domes priekšsēdētāja pienākumus viņa prombūtnes laikā vai viņa uzdevumā, kā arī pilda citus pienākumus likumā paredzētajos gadījumos.

(Mārupes novada domes 30.03.2022. saistošo noteikumu Nr. 17/2022 redakcijā)

23. Domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks:

23.1. koordinē sociālos, izglītības, kultūras un sporta jautājumus;

23.2. pārrauga pašvaldības saistošo noteikumu un iekšējo normatīvo aktu, domes lēmumu izpildi sociālajos jautājumos, izglītības, kultūras un sporta jomā;

23.3. iesniedz domes priekšsēdētājam priekšlikumus izveidot darba grupas un komisijas pašvaldības pienākumu un tiesību realizācijai sociālajos jautājumos, izglītības, kultūras un sporta jomā, iesaistot tajās Centrālās administrācijas darbiniekus, domes dibinātu un citu iestāžu un uzņēmumu pārstāvjus, pieaicinātos speciālistus un pašvaldības teritorijas iedzīvotājus;

23.4. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv domi tiesā;

23.5. darbojas domes pretkorupcijas pasākumu un pašvaldības darba atklātības uzlabošanas jomā;

23.6. veic citus domes priekšsēdētāja uzdotus uzdevumus.

24. Domes priekšsēdētāja otrais vietnieks:

24.1. koordinē attīstības un vides jautājumus;

24.2. organizē novada attīstības plāna izstrādāšanu un īstenošanu, iesniedz domei attīstības plāna un teritorijas attīstības programmas projektus;

24.3. koordinē pašvaldības īpašumu infrastruktūras jautājumu risināšanu;

24.4. pārrauga pašvaldības saistošo noteikumu un iekšējo normatīvo aktu, domes lēmumu izpildi attīstības jomā;

24.5. (svītrots ar Mārupes novada domes 30.03.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 17/2022);

24.6. iesniedz domes priekšsēdētājam priekšlikumus izveidot darba grupas un komisijas pašvaldības pienākumu un tiesību realizācijai attīstības un vides jautājumu jautājumos, iesaistot tajās Centrālās administrācijas darbiniekus, domes dibinātu un citu iestāžu un uzņēmumu pārstāvjus, un pieaicinātos speciālistus, un pašvaldības teritorijas iedzīvotājus;

24.7. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv domi tiesā;

24.8. darbojas domes pretkorupcijas pasākumu un pašvaldības darba atklātības uzlabošanas jomā;

24.9. (svītrots ar Mārupes novada domes 30.03.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 17/2022);

24.10. veic citus domes priekšsēdētāja uzdotus uzdevumus.

(Grozīts ar Mārupes novada domes 26.08.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 10/2021)

25. Domes priekšsēdētāja vietniekiem ir pirmā paraksta tiesība.

26. Pašvaldības izpilddirektors:

26.1. (svītrots ar Mārupes novada domes 29.09.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 17/2021);

26.2. organizē domes lēmumu izpildi un ir tiesīgs iesniegt priekšlikumus domes pastāvīgajās komitejās un komisijās;

26.3. saskaņojot ar domes priekšsēdētāju, paraksta koplīgumu ar pašvaldības iestāžu, izņemot izglītības iestāžu, darbiniekiem;

26.4. pieņem darbā un atbrīvo no darba pašvaldības iestāžu vadītājus, kā arī slēdz darba līgumus ar domes vēlētām amatpersonām, ja darba līguma slēgšanu pieļauj normatīvie akti un šāds pilnvarojums ietverts domes lēmumā;

26.5. iesniedz domei priekšlikumus par pašvaldības iestāžu nelikumīgu un nelietderīgu lēmumu atcelšanu;

26.6. izdod rīkojumus pašvaldības iestāžu vadītājiem un Centrālās administrācijas darbiniekiem;

26.7. izdod iekšējus normatīvos aktus, kas nosaka iestāžu darba organizāciju atsevišķos jautājumos, kas nav domes kompetencē;

26.8. ierosina domei iecelt amatā vai atbrīvot no amata pašvaldības iestāžu vadītājus;

26.9. organizē teritorijas attīstības programmas, teritorijas plānojuma, publiskā pārskata un budžeta projektu izstrādi un iesniedz tos apstiprināšanai domei;

26.10. pēc domes vai priekšsēdētāja pieprasījuma sniedz ziņojumus un pārskatus par pieprasītajiem jautājumiem;

26.11. ir tiesīgs saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu pilnīgi vai daļēji pārņemt pašvaldības iestāžu, izņemot izglītības iestāžu, lietvedībā esošu lietu savā kompetencē;

26.12. piedalās domes sēdēs, pēc nepieciešamības komitejas sēdēs;

26.13. šajā nolikumā noteiktajā kārtībā rīkojas ar pašvaldības finanšu līdzekļiem un mantu, slēdz līgumus par precēm un pakalpojumiem, kas nepieciešami vairāk kā vienai iestādei vai pirms kuru noslēgšanas ir veikta centralizēta iepirkuma procedūra;

26.14. iesniedz priekšlikumus domei par pašvaldības iestāžu, kapitālsabiedrību izveidošanu, reorganizāciju vai likvidāciju;

26.15. atbild par pašvaldības mantas apsaimniekošanu un saglabāšanu;

26.16. atbild par pašvaldības administratīvo ēku tehnisko stāvokli un pašvaldības funkciju veikšanai nepieciešamo materiāli tehnisko nodrošinājumu;

26.17. organizē un ir atbildīgs par dažādu investīciju projektu izstrādi;

26.18. organizē un ir atbildīgs par publiskās apspriešanas norisi pašvaldības administratīvajā teritorijā, ja ar domes lēmumu par atbildīgu nav nozīmēta cita pašvaldības amatpersona;

26.19. organizē fizisku un juridisku personu iesniegumu apriti pašvaldības iestāžu (izņemot izglītības iestādes) struktūrvienībās;

26.20. pēc deputātu rakstiska pieprasījuma, atbilstoši Valsts kases noteiktajai formai, izsniedz ikmēneša atskaiti par budžeta izpildi;

26.21. saskaņā ar domes lēmumiem veic citus pienākumus;

26.22. veic kapitāla daļu turētāja pārstāvja funkcijas pašvaldības kapitālsabiedrībās vai ar rīkojumu pilnvaro citu amatpersonu veikt šīs funkcijas;

26.23. īsteno pasūtītāja tiesības un pienākumus saskaņā ar būvniecību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem pašvaldības finansētajos būvniecības projektos;

26.24. saskaņo koplīgumus, kurus paraksta izglītības iestāžu vadītāji ar izglītības iestāžu darbiniekiem.

(Grozīts ar Mārupes novada domes 26.08.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 10/2021; 29.09.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 17/2021; 30.03.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 17/2022)

27. Izpilddirektoram ir pirmā paraksta tiesības.

28. Pašvaldības izpilddirektora vietnieks:

28.1. aizvieto pašvaldības izpilddirektoru viņa prombūtnes laikā;

28.2. noteiktās kompetences ietvaros rīkojas ar piešķirtajiem finanšu līdzekļiem un atbild par to izlietojumu;

28.3. nodrošina domes lēmumu projektu sagatavošanu savas pārraudzības jomā ietilpstošajos jautājumos un iesniegšanu izskatīšanas domes sēdē;

28.4. organizē, kontrolē un atbild par pašvaldības saistošo noteikumu, domes lēmumu, domes priekšsēdētāja, domes priekšsēdētāja vietnieka un izpilddirektora rīkojumu izpildi savas pārraudzības jomā ietilpstošajos jautājumos;

28.5. ir tiesīgs piedalīties domes un komiteju sēdēs, un jautājumu apspriešanā;

28.6. piedalās pašvaldības darba grupās un komisijās, kuru sastāvā ievēlēts vai iecelts;

28.7. veic citus pašvaldības izpilddirektora uzdotos pienākumus.

28.¹ Izpilddirektora vietniekam ir pirmā paraksta tiesības.

(Mārupes novada domes 30.03.2022. saistošo noteikumu Nr. 17/2022 redakcijā)

29. Pārvaldes vadītājs ir pakļauts izpilddirektoram un:

29.1. vada Babītes un Salas pagastu pārvaldi;

29.2. atbild par pārvaldē sniedzamo pašvaldības pakalpojumu un informācijas pieejamību un kvalitāti;

29.3. atbild par pārvaldē ietilpstošo pašvaldības institūciju darba organizēšanu un pašvaldības struktūrvienību nolikumu apstiprināšanu domē,

29.4. noteiktās kompetences ietvaros rīkojas ar piešķirtajiem finanšu līdzekļiem un atbild par to izlietojumu;

29.5. iesniedz izpilddirektoram tālākai virzīšanai ikgadējo pārvaldes funkcionēšanai nepieciešamo finanšu līdzekļu pieprasījumu;

29.6. nodrošina domes lēmumu projektu sagatavošanu savas pārraudzības jomā ietilpstošajos jautājumos un iesniegšanu izskatīšanas domes sēdē;

29.7. (svītrots ar Mārupes novada domes 26.08.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 10/2021);

29.8. ir tiesīgs piedalīties domes un komiteju sēdēs, un jautājumu apspriešanā;

29.9. piedalās pašvaldības darba grupās un komisijās, kuru sastāvā ievēlēts vai iecelts;

29.10. veic citus pašvaldības izpilddirektora uzdotos pienākumus.

30. Domes priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un citas vēlētas pašvaldības amatpersonas, kā arī izpilddirektors, izpilddirektora vietnieks un pārvaldes vadītājs saņem atlīdzību par savu pienākumu pildīšanu saskaņā ar domes apstiprināto iekšējo normatīvo aktu par darba samaksu un sociālajām garantijām.

31. Dome no domes deputātiem ievēl pastāvīgās komitejas, kuras:

31.1. sagatavo jautājumus izskatīšanai domes sēdē;

31.2. sniedz atzinumus jautājumos, kas ir komitejas kompetencē;

31.3. savas kompetences ietvaros izskata amatpersonu, iestāžu, valžu, komisiju, darba grupu budžeta līdzekļu pieprasījumus un projektus un iesniedz tos finanšu komitejai;

31.4. veic citus pienākumus atbilstoši pašvaldības nolikumam.

32. Vēlot komiteju locekļus, priekšroka tiek dota principam, ka deputāts izvēlas komiteju atbilstoši interesēm un vēlmēm. Ja domstarpību gadījumā šo principu nav iespējams ievērot, komitejās ievēl pēc proporcionalitātes principa – iespēju robežās proporcionāli katras politiskās partijas ievēlēto deputātu skaitam.

33. Finanšu komiteja sagatavo izskatīšanai lēmuma projektus, kuri ir saistīti ar finansiālajiem jautājumiem:

33.1. dod atzinumu par budžeta projektu;

33.2. dod atzinumu par budžeta grozījumiem, kā arī par prioritātēm līdzekļu sadalījumā;

33.3. dod atzinumu par projektiem, kas saistīti ar finanšu resursu izlietošanu, personāla jautājumiem, kā arī par domes lēmumu projektiem, ja šo lēmumu izpilde saistīta ar budžetā neparedzētiem izdevumiem vai grozījumiem budžeta ieņēmumu daļā;

33.4. dod priekšlikumus par pašvaldības īpašuma apsaimniekošanu;

33.5. dod priekšlikumus un atzinumus par pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu;

33.6. dod atzinumu par gada pārskatu.

34. Sociālo, izglītības, kultūras un sporta jautājumu komiteja sagatavo izskatīšanai domes sēdē jautājumus:

34.1. par sociālo palīdzību;

34.2. par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā;

34.3. par dzīvojamo telpu izmantošanu;

34.4. par veselības aprūpi un aizsardzību;

34.5. par ārvalstnieku un bezvalstnieku jautājumiem;

34.6. par izglītību, kultūru, sportu un brīvā laika nodarbībām;

34.7. bērnu tiesību un aizsardzības jautājumus;

34.8. savas kompetences ietvaros izskata budžeta līdzekļu pieprasījumus un iesniedz tos finanšu komitejā;

34.9. sniedz atzinumu par pašvaldības kompetencē esošajiem jautājumiem saistībā ar interešu izglītības programmu apstiprināšanu.

35. Attīstības un vides jautājumu komiteja sagatavo izskatīšanai domes sēdē jautājumus par:

35.1. teritorijas attīstības plānu, apbūves kārtību, ilgtermiņa un īstermiņa plānošanas dokumentu izstrādi;

35.2. zemes izmantošanas mērķi, sadalīšanu, apvienošanu, iegādi;

35.3. adrešu un nosaukumu piešķiršanu;

35.4. teritorijas apstādījumu plānošanu un teritorijas labiekārtošanu;

35.5. budžeta izmantošanu attīstības mērķiem;

35.6. starptautisko sadarbību un tūrismu;

35.7. investīciju projektu sagatavošanu un realizāciju;

35.8. par teritorijā pieejamiem komunālajiem pakalpojumiem;

35.9. par dzīvojamā un nedzīvojamā fonda uzturēšanu, par nedzīvojamo telpu izmantošanu, tai skaitā nomu;

35.10. par novada teritorijā radīto atkritumu apsaimniekošanu (savākšanu, transportēšanu, šķirošanu un c.);

35.11. par vides jautājumiem – vides piesārņojumu, trokšņiem, īsteno vispārējo vides pārraudzību;

35.12. par meliorācijas sistēmu uzturēšanu un kopšanu;

35.13. par uzņēmējdarbības veicināšanu un sadarbību ar uzņēmējiem.

36. Domes pastāvīgajām komitejām un deputātiem, pildot savus pienākumus, ir tiesības:

36.1. iepazīties ar Centrālās administrācijas, iestāžu, kapitālsabiedrību dokumentāciju, saņemt dokumentu norakstus, kas nepieciešami jautājumu izlemšanai komiteju sēdēs;

36.2. saņemt nepieciešamos dokumentus un paskaidrojumus no pašvaldības amatpersonām, iestādēm un kapitālsabiedrībām.

37. Domstarpību starp pastāvīgajām komitejām un deputātiem izskata domes priekšsēdētājs un dome. Dome izskata domstarpību pēc tam, kad to izvērtēja domes priekšsēdētājs un domes priekšsēdētāja piedāvātais risinājums domstarpību nav novērsis.

(Mārupes novada domes 26.08.2021. saistošo noteikumu Nr. 10/2021 redakcijā)

38. Komiteju sēdes ir atklātas. Tajās var piedalīties ikviens deputāts. Komitejām un tās priekšsēdētājam ir tiesības uz sēdi uzaicināt speciālistus, kuriem ir padomdevēja tiesības. Komitejas var noturēt kopīgas sēdes, ja tām ir jāizskata jautājumi, kas skar vairāku komiteju kompetenci. Komiteju priekšsēdētāji vienojas, kurš no viņiem vadīs kopīgo sēdi. Kopīgā vairāku komiteju sēde var notikt, ja tajā piedalās vairāk nekā puse no katras komitejas locekļiem. Lēmumu pieņem ar klātesošo komiteju locekļu balsu vairākumu. Ja balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir tās komitejas priekšsēdētāja balss, kurš vada kopīgo sēdi.

39. Komitejas sēžu norises laiku un vietu nosaka komitejas priekšsēdētājs, saskaņojot ar domes priekšsēdētāju un paziņojot par komitejas protokolēšanu atbildīgajam Centrālās administrācijas darbiniekam. Komiteju sēdes nedrīkst būt tajā pašā laikā, kad ir domes sēdes. Komitejas priekšsēdētājs, izvērtējot komitejas locekļu klātbūtnes nepieciešamību, var noteikt, ka komitejas sēdes norisē tiek izmantota videokonference (attēla un skaņas pārraide reālajā laikā) likumā "Par pašvaldībām" noteiktajos gadījumos.

(Mārupes novada domes 26.08.2021. saistošo noteikumu Nr. 10/2021 redakcijā)

40. Atbildīgais Centrālās administrācijas darbinieks nodrošina komiteju darba tehnisku apkalpošanu:

40.1. paziņo komitejas locekļiem par komitejas kārtējām un ārkārtas sēdēm šajā nolikumā noteiktā kārtībā;

40.2. tehniski sagatavo dokumentus jautājumu izskatīšanai komiteju sēdēs;

40.3. nodrošina komitejas sēžu protokolēšanu un sagatavo komitejas sēžu protokolus;

40.4. sagatavo domes lēmumu projektus par jautājumiem, kas tiek izskatīti komitejā;

40.5. kārto komitejas lietvedību, veic dokumentu uzskaiti un nodrošina to saglabāšanu atbilstoši lietvedības noteikumiem;

40.6. sagatavo un izsniedz komitejas lēmumus;

40.7. veic citus uzdevumus komitejas darba tehniskai nodrošināšanai komitejas priekšsēdētāja vai viņa prombūtnes laikā vietnieka uzdevumā.

41. No komitejas locekļiem ar vienkāršu balsu vairākumu deputāti ievēl komitejas priekšsēdētāju. Komitejas priekšsēdētāja amats nav algots. Komitejas priekšsēdētājs:

41.1. vada komitejas darbu, ir atbildīgs par komitejas lēmumu un uzdevumu izpildi;

41.2. apstiprina komitejas sēdes kārtību;

41.3. sagatavo, sasauc un vada komitejas sēdes;

41.4. pārstāv komitejas viedokli domes sēdēs, komisijās un citās institūcijās;

41.5. veic citus pienākumus saskaņā ar šo nolikumu.

42. No komitejas locekļiem ar vienkāršu balsu vairākumu var ievēlēt komitejas priekšsēdētāja vietnieku, kas pilda komitejas priekšsēdētāja pienākumus viņa prombūtnes laikā.

43. Par komitejas sēžu vietu, laiku un darba kārtību atbildīgais Centrālās administrācijas darbinieks informē deputātus ne vēlāk kā 3 (trīs) dienas pirms kārtējās komitejas sēdes un ne vēlāk kā 3 (trīs) stundas pirms ārkārtas komitejas sēdes. Ārkārtas sēdi sasauc 24 stundu laikā pēc komitejas, domes priekšsēdētāja vai vienas trešdaļas komitejas locekļu pieprasījuma saņemšanas.

44. Komitejas darba kārtību, komitejas lēmumu projektus nosūta uz deputātu norādītām e-pasta adresēm ne vēlāk kā 24 stundas pirms komitejas kārtējās sēdes un ne vēlāk kā 3 (trīs) stundas pirms komitejas ārkārtas sēdes, par dokumentu nosūtīšanu uz e-pastu deputāti tiek informēti ar telefonsakaru palīdzību īsziņas veidā vienas stundas laikā pēc nosūtīšanas). Deputātam ir tiesības pieprasīt un vienas darba dienas laikā, bet ne vēlāk kā 3 stundas pirms kārtējas komitejas sēdes sākumam un 1 stundu pirms ārkārtas komitejas sēdes sākumam saņemt dokumentus, uz kuru pamata ir sagatavots jebkurš darba kārtībā iekļautais jautājums.

45. Komiteja var izskatīt jautājumus, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse no komitejas sastāva. Komiteja pieņem lēmumus ar klātesošo locekļu balsu vairākumu. Balsošana komitejās ir atklāta. Savu attieksmi – par, pret vai atturas – deputāti pauž paceļot roku, ja balsojums netiek fiksēts elektroniski. Ja, balsojot par lēmumu, balsis sadalās vienādi, izšķirošā ir komitejas priekšsēdētāja balss. Komitejas sēdes protokolu paraksta visi klātesošie komitejas locekļi.

46. Ja uz komitejas sēdi neierodas komitejas locekļu vairākums, tad komitejas priekšsēdētājs sasauc atkārtotu komitejas sēdi ne ātrāk kā pēc 3 (trim) un ne vēlāk kā pēc 7 (septiņām) dienām. Ja uz atkārtotu komitejas sēdi neierodas komitejas locekļu vairākums, tad komitejas priekšsēdētājam par to jāpaziņo domes priekšsēdētājam, kurš var izziņot domes ārkārtas sēdi.

47. Komitejas locekļi var tikt izslēgti no komitejas sastāva gadījumos, ja komitejas loceklis 3 (trīs) reizes pēc kārtas neattaisnojošu iemeslu dēļ neierodas uz komiteju sēdēm vai citos gadījumos, kas tiek izvērtēti katrā konkrētā situācijā.

48. Domes deputāti rīko iedzīvotāju pieņemšanu ne retāk kā vienu reizi divos mēnešos pašvaldības iestāžu telpās iestāžu darba laikā, pieņemšanas laiku saskaņojot ar iestādes vadītāja nozīmētu personu. Informācija par deputāta pieņemšanas laiku un vietu pašvaldības iestāžu telpās katru mēnesi tiek publicēta pašvaldības tīmekļa vietnē www.marupe.lv. Deputāti rīko tikšanās ar iedzīvotājiem ārpus pašvaldības iestāžu telpām jebkurā laikā pēc saviem ieskatiem.

49. Domes sēdes darba kārtību nosaka domes priekšsēdētājs.

50. Domes lēmumu projektus gatavo pastāvīgās komitejas, kuru pārziņā saskaņā ar šo nolikumu ir izskatāmais jautājums, vai domes priekšsēdētājs, piesaistot konkrētā jautājumā kompetentu speciālistu.

51. Lēmumu projektus, kuri ir iekļaujami sākotnējai izskatīšanai domes pastāvīgajās komitejās, sagatavo:

51.1. domes priekšsēdētājs, domes priekšsēdētāja vietnieks, izpilddirektors, pārvaldes vadītājs;

51.2. domes deputāts;

51.3. Pašvaldības amatpersona (darbinieks), pildot tiešus amata pienākumus.

52. Centrālās administrācijas un citu pašvaldības iestāžu darbinieki un amatpersonas sniedz atbalstu amata pienākumu izpildes ietvaros nolikuma 51. punktā minētajiem lēmumprojektu sagatavotājiem pēc pieprasījuma saņemšanas, ar priekšsēdētāja vai priekšsēdētāju vietnieku rakstisku saskaņojumu. Lēmumprojektu pirms iekļaušanas komitejas darba kārtībā saskaņo pašvaldības jurists.

53. Atbildīgais Centrālās administrācijas darbinieks nosūta lēmumprojektus komitejas priekšsēdētājam kā plānoto komitejas darba kārtību saskaņošanai vienu darba dienu pirms darba kārtības un lēmumprojektu nosūtīšanas deputātiem. Darba kārtība var tikt papildināta un grozīta līdz nolikuma 44. punktā norādītajam termiņam. Vēlāk izdarītas izmaiņas darba kārtībā ir pieļaujamas, ja par tām nobalso komitejas locekļi pirms komitejas darba uzsākšanas.

54. Komitejas priekšsēdētājam ir tiesības dot norādījumus lēmumprojekta sagatavotājam par lēmumprojekta precizēšanu vai papildināšanu. Lēmumprojekta sagatavotājam ir tiesības lūgt komiteju iekļaut darba kārtībā lēmumprojektu sākotnējā redakcijā bez labojumiem, šajā gadījumā darba kārtībā iekļauj visas lēmumprojekta redakcijas par vienu un to pašu jautājumu.

55. Par finanšu līdzekļu piešķiršanu konkrētas darbības veikšanai lemj dome atbilstoši apstiprinātam gada budžetam. Pasākumi, kas nav paredzēti gada budžetā, nevar tikt uzsākti, kamēr dome nav piešķīrusi nepieciešamos finanšu līdzekļus un izdarījusi attiecīgus grozījumus budžetā. Ja pasākumi, kas nav paredzēti budžetā, ir jāveic saskaņā ar likumu vai citu ārēju normatīvu aktu, tad tie var tikt uzsākti bez domes iepriekšēja pilnvarojuma, par to informējot domi ne vēlāk kā nākamajā domes sēdē, sagatavojot nepieciešamus grozījumus.

56. Domes sēdes darba kārtību un lēmumu projektus domes deputātiem nodrošina pieejamus 3 darba dienas pirms kārtējas domes sēdes un 3 stundas pirms ārkārtas domes sēdes, elektroniski nosūtot uz katra deputāta amata pienākumu pildīšanai izveidotu e-pasta adresi: vārds.uzvārds@marupe.lv, par dokumentu nosūtīšanu informējot ar telefonsakaru palīdzību īsziņas veidā vienas stundas laikā pēc nosūtīšanas. Deputātam ir tiesības pieprasīt un vienas darba dienas laikā, bet ne vēlāk kā 3 stundas pirms kārtējas komitejas sēdes sākumam un 1 stundu pirms ārkārtas komitejas sēdes sākumam saņemt dokumentus, uz kuru pamata ir sagatavots jebkurš darba kārtībā iekļautais jautājums.

57. Ja pastāvīgā komiteja izskata administratīvā akta projektu, kas var skart privātpersonas tiesības, pienākumus vai tiesiskas intereses, tad lēmumprojekta sagatavotājs organizē personas uzaicināšanu uz komitejas sēdi viedokļa un argumentu noskaidrošanai. Personas viedokli noskaidro pastāvīgās komitejas sēdē. Ja viedoklis ietekmē administratīvā akta projekta saturu, to precizē pirms komitejas locekļu balsojuma. Personas viedokļa uzklausīšana domes sēdē tiek veikta izņēmuma kārtībā, ja tam ir objektīvs iemesls un tam piekrīt vairāk kā puse no domes deputātiem.

58. Dome ar lēmumu vai līgumu var deleģēt savas pilnvaras pieņemt lēmumus citām pašvaldības institūcijām, kā arī amatpersonām, izņemot jautājumos, kas ir domes ekskluzīvā kompetencē.

59. Domes sēdes ir kārtējās un ārkārtas.

60. Domes kārtējās sēdes notiek ne retāk kā vienu reizi mēnesī.

61. Domes sēdes ir atklātas:

61.1. domes sēdes ieraksta audio formātā, kuru ievieto domes tīmekļa vietnē www.marupe.lv.;

61.2. atklātās domes sēdēs klātesošajiem ir atļauts veikt video un audio ierakstus, par to pirms sēdes brīdinot atbildīgo Centrālās administrācijas darbinieku, kas veic attiecīgu ierakstu protokolā;

61.3. domes sēdes gaita tiek pārraidīta video tiešraidē Mārupes novada pašvaldības oficiālajā tīmekļa vietnē www.marupe.lv.

62. Domes kārtējās sēdes sasauc domes priekšsēdētājs, nosakot sēdes norises laiku, vietu un darba kārtību.

63. Domes priekšsēdētājs var noteikt, ka domes sēdes norisē tiek izmantota videokonference (attēla un skaņas pārraide reālajā laikā), ja:

63.1. domes deputāts sēdes laikā atrodas citā vietā un veselības stāvokļa vai komandējuma dēļ nevar ierasties domes sēdes norises vietā;

63.2. attiecīgajā teritorijā izsludināta ārkārtējā situācija vai valsts noteikusi pulcēšanās ierobežojumus.

64. Ja domes sēdes norisē tiek izmantota videokonference (attēla un skaņas pārraide reālajā laikā), pirms domes sēdes sasaukšanas katram domes deputātam tiek nodrošināta tehniska iespēja piedalīties šādā veidā sasauktajā sēdē ar videokonferences palīdzību un balsot elektroniski tiešsaistē. Domes deputāti reģistrējas dalībai sēdē ar videokonferences palīdzību paziņojumā par domes norises laiku norādītajā veidā atbilstoši izvēlētajam tehniskajam risinājumam domes sēdes novadīšanai.

65. Ja iestājies nolikuma 63.1. apakšpunktā minētais gadījums, domes deputāts piesaka dalību ar videokonferences palīdzību domes priekšsēdētājam rakstveidā vismaz 2 darba dienas pirms domes kārtējas sēdes un vismaz 2 stundas pirms domes ārkārtas sēdes, norādot šādu dalību pamatojošu iemeslu. Domes priekšsēdētājs vienas darba dienas laikā pirms domes kārtējas sēdes un 2 stundas pirms domes ārkārtas sēdes informē domes deputātu mutvārdos vai rakstveidā par tehnisku iespēju nodrošināt deputātam dalību pieteiktā veidā, ja domes sēdes norise ir paredzēta klātienē. Deputāta informēšana notiek saskaņā ar nolikuma 56. punktu. Šajā punktā ietverto pieteikšanās un informēšanas kārtību nepiemēro, ja sasaucot domes sēdi, visi deputāti tiek informēti, ka domes sēdes norisē tiek izmantota videokonference (attēla un skaņas pārraide reālajā laikā), visiem deputātiem nolikuma 64. punkta kārtībā nodrošinot tehnisku iespēju piedalīties sēdē ar videokonferences palīdzību un balsot elektroniski tiešsaistē.

66. Domes sēdes darba kārtībā iekļauj lēmumprojektus, kuri ir izskatīti komitejās.

67. Izmaiņas darba kārtībā ir veicamas likumā "Par pašvaldībām" noteiktā kārtībā.

68. Domes ārkārtas sēdi sasauc domes priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas un likumā "Par pašvaldībām" noteiktos gadījumos.

69. Sasaucot domes ārkārtas sēdi, priekšsēdētājs nosaka sēdes norises laiku, vietu un izsludina darba kārtību.

(Grozīts ar Mārupes novada domes 26.08.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 10/2021)

70. Domes ārkārtas sēdes (izņemot likuma "Par pašvaldībām" 49. pantā un 65. pantā paredzētajos gadījumos) sasaucamas ne ātrāk kā 3 (trīs) stundu laikā un ne vēlāk kā 3 (triju) dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas. Ārkārtas sēde tiek izziņota, par to informējot deputātus pa telefonu (zvanot vai nosūtot īsziņu), kā arī elektroniski uz norādīto deputāta e-pastu, nosūtot izskatāmos darba kārtības jautājumus un citus nepieciešamos dokumentus.

71. Ārkārtas sēdē ir izskatāmi tikai tie darba kārtības jautājumi, kuri ir norādīti ierosinājumā vai prasībā par ārkārtas sēdes sasaukšanu, un pēc šo jautājumu izskatīšanas sēdi slēdz. Ārkārtas sēdē darba kārtības jautājumi tiek izskatīti tādā secībā, kādā tie iekļauti darba kārtībā. Deputāti atsevišķi nebalso par ārkārtas sēdes darba kārtības apstiprināšanu.

72. Atbildīgais Centrālās administrācijas darbinieks reģistrē deputātu piedalīšanos sēdēs. Domes sēdēs jāpiedalās pašvaldības izpilddirektoram, pašvaldības juristam un Centrālās administrācijas darbiniekiem, kuri piedalījās lēmumprojektu sagatavošanas procesā.

73. Domes priekšsēdētājs:

73.1. atklāj, vada, pārtrauc un slēdz sēdi;

73.2. dod vārdu ziņotājam;

73.3. nodrošina iespēju deputātiem uzdot jautājumus ziņotājam un citiem klātesošajiem;

73.4. vada debates;

73.5. ierosina jautājumu nobalsošanu;

73.6. izsludina pārtraukumus sēdē un piedāvā sēdes datumu, laiku un vietu, ja sēde jāturpina citā dienā;

73.7. nodot sēdes vadīšanu par atsevišķu jautājumu domes priekšsēdētāja vietniekam, ja par to viņš vēlas uzstāties debatēs.

74. Domes sēdes jautājumu apspriešanai ir šāda secība:

74.1. ziņojums;

74.2. deputātu jautājumi;

74.3. debates;

74.4. ziņotāja galavārds;

74.5. priekšsēdētāja viedoklis;

74.6. balsošana;

74.7. balsošanas rezultātu paziņošana.

75. Par izskatāmiem jautājumiem domes sēdē var ziņot deputāti vai atbildīgie pašvaldības institūciju darbinieki. Ja nepieciešams, ziņotājs var uzaicināt citas personas sniegt papildu vai precizējošu informāciju. Par debašu beigām paziņo priekšsēdētājs. Debates var pārtraukt, ja par to nobalso ne mazāk kā 2/3 (divas trešdaļas) klātesošo deputātu.

76. Domes priekšsēdētājam ir pienākums nodrošināt domes sēdēs kārtību. Ja domes sēdes kārtību atkārtoti neievēro deputāts, tas tiek fiksēts protokolā. Ja domes sēdes kārtību atkārtoti neievēro citas personas, priekšsēdētājam ir tiesības izraidīt vainīgo personu no domes sēdes norises telpas.

77. Ja deputāts neievēro domes sēdes kārtību, runājot debatēs, tad domes priekšsēdētājs pārtrauc viņa uzstāšanos debatēs, un turpmāk, apspriežot konkrēto jautājumu, viņam vairs netiek dots vārds.

78. Novada iedzīvotājiem un citām personām, kuras ir klāt domes sēdē, nav tiesības piedalīties debatēs, izņemot gadījumus, kad personas ir uzaicinātas viedokļa noskaidrošanai. Šī persona nedrīkst nekādā veidā traucēt sēdes gaitu.

79. Sēdēs izskatāmajiem lēmumu projektiem un citiem dokumentiem jābūt iesniegtiem valsts valodā. Ja sēdē tiek iesniegti jautājumi citā valodā, tad domes sēdēs tos izskata, ja ir pievienots dokumenta tulkojums valsts valodā.

80. Ja domes sēdes darba kārtībā iekļautie jautājumi netiek izskatīti vienā sēdes dienā, sēde tiek turpināta nākošajā dienā vai dienā, par kuru vienojas deputāti. Ja domes sēdes darba kārtībā iekļautos jautājumus nav iespējams izskatīt deputātu kvoruma trūkuma dēļ, tad domes priekšsēdētājs sēdi slēdz un nosaka atkārtotās sēdes norises vietu un laiku.

81. Pēc ziņojuma deputātiem ir tiesības uzdot ziņotājam jautājumus. Ja par kādu konkrētu jautājumu uz domes sēdi ir uzaicinātas ieinteresētās personas, tad pēc domes priekšsēdētāja vai ziņotāja priekšlikuma tām tiek dots vārds domes priekšsēdētāja noteiktā kārtībā, un tikai pēc tam notiek debates. Deputāti uzdod jautājumus, piesakoties rindas kārtībā. Vienā reizē deputāts var uzdot visus interesējošus jautājumus. Ja deputāts izmantoja tiesību uzdot jautājumu, atkārtoti uzdot jautājumu drīkst tikai pēc tam, kad šo iespēju izmantoja visi pārējie deputāti, kuri ir pieteikušies jautājuma uzdošanai. Pēc deputāta jautājuma uzdošanas vārds tiek dots atbildes sniegšanai par to kompetentai personai. Atbildi sniedz ziņotājs vai domes priekšsēdētāja norīkota persona atbilstoši kompetencei. Katrs nākamais jautājums tiek uzdots pēc atbildes sniegšanas pabeigšanas uz iepriekšējo jautājumu.

82. Domes sēdēs ziņotājam ziņojumam par izskatāmo jautājumu tiek dotas ne vairāk kā 10 (desmit) minūtes. Ja nepieciešams, ziņojumam atvēlēto laiku var pagarināt, ja par to nobalso klātesošo deputātu vairākums.

83. Uzstājoties debatēs, katram runātājam tiek dotas ne vairāk kā 5 (piecas) minūtes. Debatēs par attiecīgo jautājumu var uzstāties ne vairāk kā 2 (divas) reizes.

84. Ja tas nepieciešams lietas virzībai, domes priekšsēdētājs var izlemt par mutisku priekšlikumu izskatīšanu un balsošanu par tiem.

85. Ja tiek iesniegti labojumi domes lēmuma projektam, tad vispirms jābalso par labojumu pieņemšanu, nevis par pamatdokumentu. Kārtību, kādā balso par iesniegtajiem domes lēmumu projektu labojumiem, nosaka domes priekšsēdētājs.

86. Domes sēdē drīkst runāt tikai tad, kad vārdu ir devis domes priekšsēdētājs. Priekšroka uzstāties debatēs ir tam deputātam, kurš rakstiski iesniedzis domes priekšsēdētājam priekšlikumu piedalīties debatēs.

87. Ziņotājam ir tiesības uz galavārdu pēc debatēm.

88. Balsošanas procedūra:

88.1. balsošana domes sēdēs ir atklāta, savu attieksmi – par, pret vai atturas – deputāti pauž paceļot roku, ja balsojums netiek fiksēts elektroniski;

88.2. lai novērstu iespējamo interešu konfliktu, kas paredzēts likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", deputāts pirms balsojuma par to vārdiski paziņo un balsojumā nepiedalās. Deputāta paziņojumu fiksē sēdes protokolā.

89. Ja, atklāti balsojot, deputāts ir kļūdījies, viņam par to ir jāpaziņo domes priekšsēdētājam pirms balsošanas rezultātu paziņošanas, pretējā gadījumā balsojuma izmaiņas netiek ņemtas vērā.

90. Pirms balsošanas rezultātu paziņošanas, domes priekšsēdētājs pārliecinās, ka visi klātesošie (reģistrējušies tiešsaistē) deputāti pauda savu attieksmi saskaņā ar nolikuma 88. punktu. Ja domes priekšsēdētājs konstatē, ka deputāts, kurš piedalās sēdē klātienē vai reģistrējies tiešsaistē, nav piedalījies balsojumā, domes priekšsēdētājs aicina deputātu paust attieksmi saskaņā ar nolikuma 88. punktu. Ja deputāts pēc domes priekšsēdētāja aicinājuma nav paudis savu attieksmi saskaņā ar nolikuma 88. punktu, to norāda sēdes protokolā. Domes priekšsēdētājs paziņo balsošanu par slēgtu un paziņo balsošanas rezultātus. Deputāts, kurš, piedaloties sēdē klātienē vai reģistrējoties tiešsaistē, nav nepiedalījies balsojumā par kādu jautājumu, uzskatāms par klātneesošu jautājuma izskatīšanā.

91. (Svītrots ar Mārupes novada domes 26.08.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 10/2021)

92. Domes deputāts, kurš ir piedalījies lēmuma pieņemšanā un ir izteicis pretēju priekšlikumu vai balsojis pret priekšlikumu, ir tiesīgs lūgt nofiksēt tā atšķirīgo viedokli sēdes protokolā. Rakstveida viedokļi, kuri saņemti pirms protokola parakstīšanas, ir pievienojami protokolam.

93. Domes sēdēs pieņemtie lēmumi un protokoli ir brīvi pieejami, ievērojot personas datu un konfidenciālās informācijas aizsardzības prasības. Informācijas pieejamību nodrošina Centrālā administrācija.

94. Deputātiem ir tiesības iepazīties ar domes sēdes protokolu pēc tā parakstīšanas un 5 (piecu) dienu laikā izteikt pretenzijas par to. Ja 5 (piecu) dienu laikā, pēc iepazīšanās ar protokolu, pretenzijas netiek izteiktas, tad deputāts nevar prasīt izdarīt protokolā labojumus, taču nākamajā kārtējā domes sēdē pieprasīt protokolā veiktā ieraksta precizēšanu.

95. Atbildīgais Centrālās administrācijas darbinieks pēc domes sēdes normatīvajos aktos noteiktā termiņā sagatavo un deputātiem nodrošina brīvi pieejamas sēžu protokola un tam pievienoto lēmumu kopijas.

96. Deputātam ir tiesības iesniegt pieprasījumus un iesniegumus. Tos iesniedz Centrālajā administrācijā. Deputātu pieprasījumu izpildes organizēšanas kārtību nosaka domes priekšsēdētājs, ņemot vērā, ka

96.1. atbilde uz deputāta iesniegumu jāsniedz 10 (desmit) darba dienu laikā, bet, ja atbildes sagatavošanai nepieciešams ilgāks laiks, šajā termiņā deputātam sniedz pamatotu skaidrojumu par pieprasītas informācijas sagatavošanas gaitu un paredzamu tās izsniegšanas termiņu;

96.2. atbilde var tikt sniegta pa pastu, izsniegta personīgi, vai nosūtīta elektroniski, parakstīta ar drošu elektronisko parakstu.

97. Ja dome ir pieņēmusi administratīvo aktu, kas var skart trešo personu likumīgās tiesības un intereses, tad šo personu informēšanai domes priekšsēdētājs vai administratīvā akta projekta izstrādātājs var ierosināt publicēt informāciju par tā pieņemšanu Mārupes novada informatīvajā izdevumā "Mārupes Vēstis".

98. Pašvaldība pārvalda, lieto savu īpašumu un rīkojas ar to normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Finanšu līdzekļus izlieto atbilstoši domes apstiprinātajiem budžeta noteikumiem.

99. Amatpersonas ar pašvaldības mantu un finanšu resursiem rīkojas saskaņā ar normatīvajiem aktiem, budžeta noteikumiem un domes lēmumiem. Amatpersona, kurai ir piešķirtas pirmā paraksta tiesības saskaņā ar nolikumu, atbild patstāvīgi par katru tās parakstīto dokumentu.

100. Pašvaldības amatpersonas savu darbību veic sabiedrības interesēs, novēršot jebkuras amatpersonas, tās radinieku vai darījuma partneru personiskās vai mantiskās ieinteresētības ietekmi uz amatpersonas darbību.

101. Rīcība ar Pašvaldības mantu, tajā skaitā finanšu līdzekļiem, ir saprotama kā lēmuma sagatavošana vai pieņemšana par pašvaldības mantas iegūšanu, tās nodošanu īpašumā, lietošanā vai atsavināšanu citām personām, kā arī par pašvaldības finanšu līdzekļu pārdali.

102. Rīkojoties ar pašvaldības mantu un finanšu līdzekļiem, amatpersonām savā darbībā ir jāizvērtē korupcijas riski un apstākļi saskaņā ar normatīvo aktu nosacījumiem.

103. Dokumentu aprite pašvaldībā norit saskaņā ar izpilddirektora apstiprinātiem iekšējiem normatīvajiem aktiem.

(Grozīts ar Mārupes novada domes 30.03.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 17/2022)

104. Dokumentu aprite Centrālajā administrācijā un pašvaldības institūcijās, kas neveic atsevišķu lietvedību, notiek centralizēti, dokumentu saņēmējs un nosūtītājs ir Centrālā administrācija neatkarīgi no tā, kura amatpersona paraksta dokumentu.

105. Dokumentu aprite nolikuma 9.16. punktos minētajās iestādēs un citās pašvaldības iestādēs, kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem un nolikumiem veic atsevišķu lietvedību, patstāvīgi nodrošina dokumentu apriti saskaņā ar šo iestāžu vadītāju apstiprināto kārtību.

106. Domes priekšsēdētājs, domes priekšsēdētāja vietnieki, izpilddirektors slēdz līgumus atbilstoši domes lēmumiem, kā arī:

106.1. uzņēmuma un citus saimnieciskos līgumus par pakalpojumiem pašvaldībai;

106.2. iepirkumu līgumus atbilstoši Iepirkuma komisijas lēmumiem, Publisko iepirkumu likumā atrunātajā kārtībā, ja līguma cena nepārsniedz iepriekš ar domes lēmumu akceptēto paredzamo līgumcenu šim nolūkam atvēlētā pašvaldības budžeta ietvaros;

106.3. cita veida līgumus.

107. Līgumus, kuri nepieciešami, lai vienas iestādes vajadzībām tās funkcijas izpildes nodrošināšanai, slēdz iestādes vadītājs saskaņā ar iestādes nolikumā noteikto kārtību.

108. Domes priekšsēdētājs vai vietnieki pieņem apmeklētājus katru pirmdienu no plkst. 9.00 līdz plkst. 13.00 Centrālās administrācijas telpās Daugavas ielā 29, Mārupē, Mārupes pagastā, katru ceturtdienu no plkst. 9.00 līdz plkst. 12.00 Babītes un Salas pagastu pārvaldes telpās Centra ielā 4, Piņķos, Babītes pagastā. Pieņemšana tiek veikta ar iepriekšējo pierakstu. Izpilddirektors pieņem apmeklētājus katru pirmdienu no plkst. 9.00 līdz plkst. 18.00 Centrālās administrācijas telpās Daugavas ielā 29, Mārupē, Mārupes pagastā. Pārvaldes vadītājs pieņem apmeklētājus katru ceturtdienu no plkst. 9.00 līdz plkst. 18.00 Babītes un Salas pagastu pārvaldes telpās Centra ielā 4, Piņķos, Babītes pagastā. Centrālās administrācijas un pašvaldības iestāžu darbinieki, izņemot izglītības iestādes, pieņem apmeklētājus attiecīgas iestādes atrašanās vietā katru pirmdienu un ceturtdienu no plkst. 9.00 līdz plkst. 18.00. Izpilddirektora vietnieka pieņemšanas laiku un vietu nosaka izpilddirektors ar rīkojumu, informāciju par to publicējot Mārupes novada pašvaldības oficiālajā tīmekļa vietnē www.marupe.lv.

109. Domes deputāti pieņem iedzīvotājus, pieņemšanas laiku un vietu nosakot patstāvīgi, ievērojot nolikuma 48. punktu. Iedzīvotāji informāciju par domes deputāta pieņemšanas kārtību var saņemt Mārupes novada pašvaldības oficiālajā tīmekļa vietnē www.marupe.lv.

110. Ikvienai personai ir tiesības iepazīties ar domes pieņemtiem lēmumiem, noslēgtiem līgumiem un domes sēžu protokoliem, iesniedzot domes priekšsēdētājam adresētu pieprasījumu, norādot konkrēti ar kādu dokumentu persona vēlas iepazīties.

111. Ja informācijas kopums, ko vēlas saņemt pieprasītājs, ietver ierobežotas pieejamības informāciju, pašvaldība izsniedz tikai to informācijas daļu, kas ir vispārpieejama.

112. Ierobežotas pieejamības informāciju sniedz normatīvajos tiesību aktos noteiktajā kārtībā. Pieprasītājam rakstiski jāpamato savs pieprasījums, norādot informācijas izmantošanas mērķi.

113. Par pašvaldības dokumentu, tai skaitā to atvasinājumu izsniegšanu pašvaldība var iekasēt nodevu saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām".

114. Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu reģistrēšanu organizē Centrālā administrācija. Kārtību, kādā notiek iesniegumu virzība pašvaldības iestādēs, struktūrvienībās un citās institūcijās, nosaka izpilddirektora izdoti iekšējie normatīvie akti.

(Grozīts ar Mārupes novada domes 30.03.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 17/2022)

115. Mutvārdos izteiktos iesniegumus, sūdzības vai priekšlikumus, ja uz tiem nav iespējams sniegt atbildi tūlīt, darbinieks, kas tos pieņem, noformē rakstveidā (norādot vārdu, uzvārdu, dzīves vai uzturēšanās vietu) un ievēro tos pašus reģistrācijas un izskatīšanas noteikumus, kādi attiecas uz rakstveida iesniegumiem.

116. Ikvienai personai ir tiesības iegūt informāciju par viņa iesnieguma virzību pašvaldības iestādēs un tiesības iesniegt iesniegumam papildinājumus un precizējumus.

117. Gadījumā, ja atbilde uz iesniegumu nevar tikt sagatavota normatīvajos aktos noteiktajos termiņos, iesniedzējam tiek sniegta starpatbilde, kurā norādīts par dokumenta virzību.

118. Atbildes uz saņemtajiem iesniegumiem, sūdzībām un priekšlikumiem paraksta domes priekšsēdētājs, domes priekšsēdētāja vietnieki, izpilddirektors, izpilddirektora vietnieks. Ja uz iesnieguma pamata dome ir izdevusi administratīvo aktu, to saskaņā ar Administratīvā procesa likumu paraksta domes priekšsēdētājs. Pašvaldības iestāžu izdotus administratīvos aktus paraksta attiecīgas iestādes vadītājs saskaņā ar iestādes nolikumu vai domes lēmumu.

(Grozīts ar Mārupes novada domes 30.03.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 17/2022)

119. Lai nodrošinātu iedzīvotāju līdzdalību īpaši svarīgu vietējās nozīmes jautājumu izlemšanā, kā arī gadījumos, kas noteikti Latvijas Republikas normatīvajos aktos, ar domes lēmumu visā pašvaldības administratīvajā teritorijā vai tās daļā, var tikt organizēta publiskā apspriešana.

120. Publiskā apspriešana nav rīkojama jautājumiem, kas:

120.1. saistīti ar amatpersonu iecelšanas vai atcelšanas un citiem personāla jautājumiem;

120.2. attiecas uz konkrētu fizisku vai juridisku personu, it sevišķi administratīvu aktu;

120.3. saistīti ar valsts pārvalde funkciju īstenošanu;

120.4. budžetu un nodokļu maksājumu atbrīvojumiem;

120.5. ir citu publisko institūciju kompetencē.

121. Par publiskās apspriešanas rīkošanu ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc attiecīga ierosinājuma saņemšanas attiecīgās dome var lemt:

121.1. pēc ne mazāk kā 2/3 (divām trešdaļām) deputātu iniciatīvas;

121.2. pēc pašvaldības iedzīvotāju iniciatīvas;

121.3. pēc domes priekšsēdētāja iniciatīvas;

121.4. citos likumā noteiktos gadījumos.

122. Pēc iedzīvotāju iniciatīvas publiskā apspriešana var notikt, ja ne mazāk kā 5 (pieci) procenti no attiecīgās teritorijas iedzīvotājiem šajā nolikumā noteiktā kārtībā vēršas domē. Šajā nolikumā noteiktā publiskās apspriešanas kārtība piemērojama ciktāl to neierobežo spēkā esošajos normatīvajos aktos atrunātā kārtība.

123. Publiskās apspriešanas rezultātiem ir konsultatīvs raksturs.

124. Iesniedzot ierosinājumu publiskās apspriešanas sarīkošanai, norāda:

124.1. tās datumu un termiņus;

124.2. paredzamā jautājuma iespējamu formulējumu;

124.3. publiskās apspriešanas rezultātu aprēķināšanas metodiku;

124.4. publiskās apspriešanas lapas formu;

124.5. minimālo iedzīvotāju skaitu, kuriem jāpiedalās publiskajā apspriešanā, lai publisko apspriešanu uzskatītu par notikušu.

125. Par publiskās apspriešanas rīkošanu un rezultātu apkopošanu atbildīgs ir pašvaldības izpilddirektors, kura pienākums ir nodrošināt pausto viedokļu apkopošanu, publicēt pašvaldības saziņas līdzekļos informatīvu ziņojumu (kopsavilkumu) par apspriešanas rezultātiem, kā arī publicēt pieņemto domes lēmumu, kurā izmantoti publiskās apspriešanas rezultāti. Domes lēmumā par publiskās apspriešanas uzsākšanu var tikt norādīta cita atbildīga amatpersona.

126. Dome var deleģēt tiesības izdot administratīvos aktus autonomās kompetences jautājumos pašvaldības institūcijām, ja tas nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem.

127. Visos parējos gadījumos administratīvo aktu izdošana ir domes kompetence.

128. Pašvaldības iestāžu izdotus administratīvos aktus apstrīd novada domei, ja normatīvajos aktos vai iestādes nolikumā nav noteikts citādi.

129. Pašvaldības izpilddirektora izdotus administratīvos aktus apstrīd domei, ja normatīvajos aktos vai dome lēmumos nav noteikts citādi.

(Mārupes novada domes 26.08.2021. saistošo noteikumu Nr. 10/2021 redakcijā)

130. Domes izdotos administratīvos aktus var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīva procesa likumā noteiktajos termiņos un kārtībā.

131. Domes priekšsēdētāja nomaiņas gadījumā domes priekšsēdētājs nodrošina dokumentu un priekšsēdētājam lietošanā nodoto materiālo vērtību nodošanu jaunievēlētajam priekšsēdētājam.

132. Dokumentu un materiālo vērtību nodošanu jaunievēlētajam priekšsēdētājam organizē pašvaldības izpilddirektors.

133. Par dokumentu un materiālo vērtību nodošanu tiek sastādīts nodošanas – pieņemšanas akts, ko paraksta pilnvaras zaudējušais domes priekšsēdētājs un jaunievēlētais Domes priekšsēdētājs, pašvaldības izpilddirektors un galvenais grāmatvedis.

134. Dokumentu un materiālo vērtību nodošanas termiņš ir divas nedēļas.

135. Pēc saistošo noteikumu spēkā stāšanās dome ar lēmumu izveido katru nolikuma 9.1.–9.15. apakšpunktā minēto iestādi, vienlaikus likvidējot to iestādi, no kuras jaunā iestāde pārņem visas saistības, tiesības un pienākumus. Līdz attiecīga domes lēmuma pieņemšanas brīdim Mārupes novada pašvaldībā darbojas visas tās iestādes, kuras līdz 2021. gada 30. jūnijam nodibināja Mārupes novada dome Mārupes pagastam piekritīgajā administratīvajā teritorijā un Babītes novada pašvaldības dome Babītes pagastam un Salas pagastam piekritīgajā administratīvajā teritorijā.

136. Ja dome konstatē neatbilstību nosaukumā nolikuma 9.16. punktā minētajām iestādēm, dome ar lēmumu veic precizējumus attiecīgas iestādes nolikumā un aktualizē reģistrācijas datus attiecīgā reģistrā mēneša laikā pēc saistošo noteikumu spēkā stāšanās.

137. Saistošo noteikumu 61.3. apakšpunkts stājas spēkā 2021. gada 1. oktobrī.

138. Ar šo saistošo noteikumu spēkā stāšanās brīdi spēku zaudē:

138.1. Mārupes novada domes 2016. gada 27. aprīļa saistošie noteikumi Nr. 11/2016 "Mārupes novada pašvaldības nolikums";

138.2. Babītes novada pašvaldības 2020. gada 22. jūlija saistošie noteikumi Nr. 13 "Babītes novada pašvaldības nolikums".

139. Saistošie noteikumi stājas spēkā pēc to parakstīšanas.