Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta rīkojums Nr. 358

Rīgā 2021. gada 31. maijā (prot. Nr. 44 23. §)
Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 60.0 versija)

1. Apstiprināt un iekļaut informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūras 60.0 versijā projekta "Ekonomikas ministrijas resora administratīvā procesa digitālā transformācija" (turpmāk – projekts) aprakstu un projekta izmaksas 600 000 euro apmērā.

2. Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai uzaicināt Ekonomikas ministriju iesniegt projekta iesniegumu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" (turpmāk – 2.2.1.1. pasākums) ietvaros.

3. Finansēt projektu 2.2.1.1. pasākuma ietvaros, ja projekta iesniegums atbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un Ministru kabineta 2015. gada 17. novembra noteikumos Nr. 653 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" īstenošanas noteikumi" iekļautajiem nosacījumiem.

4. Noteikt Ekonomikas ministriju par projekta iesniedzēju un atbildīgo par projekta īstenošanu un projekta aprakstā plānoto mērķu un rezultātu (tai skaitā finanšu, rezultāta un iznākuma rādītāju) sasniegšanu.

5. Pēc projekta pabeigšanas noteikt projekta rezultātu uzturēšanas izmaksas ne vairāk kā 60 000 euro gadā, tai skaitā:

5.1. 8000 euro segt no Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammā 29.06.00 "Enerģētikas jautājumu administrēšana" pieejamiem līdzekļiem;

5.2. 52 000 euro normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasīt papildus.

6. Atbalstīt projekta konsolidēto aprakstu (kopsavilkumu).

(MK 15.07.2002. rīkojuma Nr. 521 redakcijā)

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs
(Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2021. gada 31. maija
rīkojumu Nr. 358)

(Projekta kopsavilkums MK 15.07.2002. rīkojuma Nr. 521 redakcijā)

Ekonomikas ministrijas resora administratīvā procesa digitālā transformācija

Projekta apraksts (kopsavilkums)

Projekta realizētājs: Ekonomikas ministrija.

Projekta partneri: Būvniecības valsts kontroles birojs, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, Centrālā statistikas pārvalde.

Projekta realizācijas laiks: 2023. gada 16.aprīlim

Projekta budžets: 600 000 EUR, kuriem 510 000 EUR ir ERAF finansējums un 90 000 EUR tiek finansēti no valsts budžeta.

Projekta uzturēšanas izmaksas: 60 000 EUR gadā

Projekta mērķi:

Projekta "Ekonomikas ministrijas resora administratīvā procesa digitālā transformācija" (turpmāk - projekts) virsmērķis ir ieviest vienotu pieeju administratīvā procesa digitalizācijai Ekonomikas ministrijas resorā, transformējot nacionālās enerģētikas politikas uzraudzības procesu, pārejot no Būvniecības valsts kontroles birojā esošajiem papīra dokumentos balstītajiem administratīvajiem procesiem uz digitāliem risinājumiem, pilnveidojot vairākas esošās un novecojušās informācijas sistēmas un aizstājot esošos manuālos reģistrus, tādejādi samazinot datu iesniegšanā un apstrādē iesaistīto pušu administratīvo slogu, lai nodrošinātu valsts starptautiski uzņemto saistību izpildi.

Īstenojot projektu tiks pilnveidota iestādes spēja uzraudzīt enerģētikas politiku, kurai šī funkcija nodota ar 2020.gada 1.janvāri un līdz ar funkciju pārņemšanu, Būvniecības valsts kontroles birojam ir bijis jāpārņem individuālo informācijas sistēmu:

1. Energoefektivitātes monitoringa un nodevu administrēšanas sistēma (ENER);

2. Naftas produktu rezervju datu apmaiņas informācijas sistēma (NAPRO) administrēšana un pārvaldība.

Projekta realizācijas rezultātā:

• vienotā realizācijas platformā tiks izveidotas darba vietas Ekonomikas ministrijas un tās resora iestādēm, kur procesa ietvaros tiks iegūta informācija, kas Ekonomikas ministrijai nepieciešama izstrādājot, organizējot un koordinējot nozares politiku, kā arī īstenojot padotību (pārraudzību vai pakļautību) pār Ekonomikas ministrijas padotībā esošām valsts pārvaldes iestādēm;

• tiks paātrināts laiku saziņā ar komersantiem, Ekonomikas ministrijas resora iestādēm, publiskās pārvaldes iestādēm;

• samazināts datu apstrādē un analītikā iesaistīto pušu administratīvais slogs, nodrošinot valsts starptautiski uzņemto saistību izpildi;

• samazināts pārbaužu administrēšanai patērētais laiks,

tādējādi mazinot COVID-19 radīto seku ietekmi uz tautsaimniecību kopumā un veicinot uzņēmēji spēju operatīvāk pielāgoties jauniem tirgus izaicinājumiem. Projekta ietvaros ir plānots atkalizmantot Būvniecības informācijas sistēmas atsevišķu servisu vai datu apmaiņu saskarnes.

Ar mērķi identificēt gan pastāvošās problēmas, gan iespējamos risinājumus Būvniecības valsts kontroles birojs 2020.gadā ir veicis izpēti gan iekšējās darba grupās, gan intervējot nozares pārstāvjus, un secinājis, ka lietderīgākais veids kā efektīvi nodrošināt enerģētikas politikas ieviešanas uzraudzību, operatīvu informācijas apmaiņu starp Ekonomikas ministrijas resora iestādēm un citām valsts pārvaldes iestādēm, ir izmantojot Būvniecības valsts kontroles biroja informācijas un komunikāciju tehnoloģiju platformu un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pārvaldības risinājumus, veidot Energoresursu informācijas sistēmu (ERIS) kā Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) moduli, kur atbilstoši biznesa procesiem un normatīvo aktu prasībām tiktu nodrošināti nepieciešamie e-pakalpojumi.

Tādējādi projektam ir izvirzīti šādi mērķi:

1. veikt BVKB enerģētikas politikas administrēšanas procesu digitalizāciju un iekļaut šī procesa tehnisko realizāciju Būvniecības valsts kontroles biroja informācijas un komunikāciju tehnoloģiju platformā un vienotajā pārvaldībā;

2. veicināt BVKB pamatdarbības procesu izpildes efektivitāti;

3. veicināt informācijas apriti digitālā formātā;

4. mazināt administratīvo slogu komersantiem un publiskās pārvaldes iestādēm.

Darbības projekta mērķu sasniegšanai:

Projekta mērķu sasniegšanai tiks veikti šādi pasākumi:

1. digitalizēti, pilnveidoti vai izveidoti šādi Būvniecības valsts kontroles biroja pamatdarbības procesi (1. projekta mērķis):

a. energoefektivitātes procesa administrēšana;

b. elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes mehānisma uzraudzība un kontrole;

c. transporta enerģijas nosacījumu izpildes uzraudzība un kontrole;

d. naftas produktu jautājumu administrēšana;

2. uzsākta pakāpeniska Energoresursu informācijas sistēmas pilnveide un pilnveides tehniskās realizācijas iekļaušana Būvniecības valsts kontroles biroja informācijas un komunikāciju tehnoloģijas platformā un vienotajā pārvaldībā (1. projekta mērķis):

• izveidots energoietilpīgu apstrādes rūpniecības uzņēmumu samazinātas līdzdalības OIK maksājumam administrēšanas funkcionālais bloks,

a. izveidotas darbavietas iestādēm, kas piešķīrušas kādu no atbalsta veidiem;

b. nodrošināta pārvaldība klimata pārmaiņu programmu mērķu uzraudzībai un kontrolei;

c. nodrošināta operatīvo pārskatu veidošanas funkcionalitāte;

d. nodrošināta pārvaldības funkcionalitāte;

3. pilnveidota atbilstošo BVKB pilnveidoti atbilstošie Būvniecības valsts kontroles biroja pamatdarbības procesu pārvaldība ar sešiem pasākumiem, kas tiks standartizēti un balstīti uz automatizētām darba plūsmām un procesiem, kuru tehniskā realizācija iekļauta Būvniecības valsts kontroles biroja informācijas un komunikāciju tehnoloģijas platformā un vienotajā pārvaldībā (2. projekta mērķis):

a. degvielas kvalitātes uzraudzībai;

b. laboratorijas datu, pārbaužu un inventarizācijas datu pārvaldībai;

c. statistikas datu apkopošanai un pārvaldībai,;

d. valsts naftas produktu drošības rezervju administrēšanai;

e. valsts nodevas samaksas uzraudzībai;

f. samazinātas līdzdalības OIK maksājuma administrēšanai. ;

4. tiks atkalizmantotas Būvniecības informācijas sistēmas atsevišķas servisu vai datu apmaiņu saskarnes, lai nebūtu atkārtoti jāprogrammē programmatūras kodu apgabali (1. un 2. projekta mērķis).

5. izveidotas vienotās darba vietas Ekonomikas ministrijai un Ekonomikas ministrijas resora iestādēm (3. projekta mērķis);

6. pilnveidoti Būvniecības valsts kontroles biroja e-pakalpojumi, par pamatu ņemot izmaiņas pamatdarbības procesos (3. un 4. projekta mērķis):

a. Informācija par elektrostaciju pārbaudēm komersantiem;

b. Informācija degvielas pārbaudēm komersantiem;

c. Informācija par valsts naftas produktu drošības rezervēm;

d. Valsts nodevas samaksa par valsts naftas produktu drošības rezervēm;

e. Informācija par pašvaldību energoefektivitāti;

7. izveidotas atbilstošās datu kopas publicēšanai atkalizmantojamu datu formātos, uzlabojot Būvniecības valsts kontroles biroja datu pieejamību (3. un 4. projekta mērķis).

Projekta rezultāta rādītāji:

 

Rezultāta rādītājs

Mērvienība

Sākotnējā vērtība

Sasniedzamā vērtība 2 gadus pēc projekta beigām

Sasniedzamā vērtība 3 gadus pēc projekta beigām

1.

Standartizēti Būvniecības valsts kontroles biroja pamatdarbības procesi projekta ietvaros

%

0

60

70

2.

Paaugstināts pakalpojumu elektronizācijas līmenis (e-pakalpojumi)

skaits

0

5

5

3.

Sagatavotās uz BI rīku padotās atskaites

skaits

0

8

12

4.

Atsevišķu servisu vai datu apmaiņas saskarņu izmantošana/pilnveidošana

skaits

5

8

8

Projekta iznākuma rādītāji:

 

Iznākuma rādītājs

Mērvienība

Starpvērtība (2 gadi pēc projekta sākuma)

Sasniedzamā vērtība projekta beigās

1.

Pilnveidoti darbību procesi

skaits

4

4

2.

Pilnveidoti e-pakalpojumi

skaits

5

5

3.

Pilnveidotas/papildinātas atvērto datu kopas

skaits

10

10

4.

BI rīka izveidotās atskaites

skaits

8

8

5.

Būvniecības informācijas sistēmas atsevišķu servisu vai datu apmaiņas saskarņu izmantošana/pilnveidošana

skaits

6

6

6.

Pilnveidota Būvniecības valsts kontroles biroja informācijas un komunikāciju tehnoloģijas platforma

Skaits

1

1

Saistība ar iepriekšējā plānošanas perioda projektiem, projekta lietderība un ieguldījums SAM rezultāta rādītājos:

Projektam nav tiešas saistības ar iepriekšējā plānošanas periodā izstrādātiem projektiem.

Vienlaikus tas ir saistīts ar šī plānošanas perioda Eiropas reģionālās attīstības fonda projektu “Būvniecības procesu un informācijas sistēmas attīstība (1.kārta)” (26.11.2017.-28.08.2020.) un “Būvniecības procesu un informācijas sistēmas attīstība (2.kārta)” (no 26.11.2019.) un EM un Ekonomikas ministrijas īstenoto projektu “Vienotās darba vides izveide visā Ekonomikas ministrijas resorā” tajā sadaļā, kura resoram nodrošinās finanšu un budžeta plānošanas un prognozēšanas procesa un datu analīzes procesa pilnveidi.

Projektu saskares punkts ir vienas platformas un jau izstrādātu saskarņu atkalizmantošana.

Projekta realizācija kopumā sekmēs:

• Administratīvā sloga samazināšanu valsts pārvaldē un nodokļu maksātājiem;

• Publiskās pārvaldes efektivitāti;

• Ekonomikas ministrijas resora sniegto pakalpojumu pieejamību un datu atkalizmantojamību.

Kopumā 10 gadu periodā izstrādes un uzturēšanas izmaksas veido 1,2 milj. euro.

Projekta ietvaros paredzēs elektronizēt procesu, kura ietvaros tiks nodrošināta valsts atbalsta obligātā iepirkuma komponentes samazinājuma uzraudzības kontrole, nodrošinot iespēju ražotāju energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem pieteikties obligātā iepirkuma komponentes samazinājumam ERIS. Datu iesniegšanas procesā tiks nodrošināta pieejamās informācijas atkalizmantošana (t.sk. Būvniecības informācijas sistēmas atsevišķu servisu vai datu apmaiņu saskarņu atkalizmantošana). Kā arī, nodrošināta iespēja saņemt informāciju par BVKB pieņemto lēmumu komersanta darba vietā ERIS, e-pastā un e-adreses pastkastītē. Būvniecības valsts kontroles birojā.

Risinājuma ieviešanas rezultātā paredzēts, ka energoietilpīgajiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem tiek samazināts laiks, kas saistīts ar dokumentu sagatavošanu un iesniegšanu līdz 4c/h, jo tiks samazināts pieprasīto dokumentu apjoms, ja tie jau ir bijuši iesniegti BIS vai ERIS sistēmās. Vienlaikus tiks samazināts visu nepieciešamo dokumentu neiesniegšanas risks, kas samazina atkārtotam pieprasījumam (1.5 c/h) un dokumentu iesniegšanai (3c/h) atvēlēto laiku. Ņemot vērā, ka visi dokumenti tiks iesniegti elektroniski, tiks samazināts administratīvais resurss, kas nepieciešams iesniegtās vēstules apstrādei un arhivēšanai. Vienlaikus tiks samazināts BVKB nepieciešamais laiks vēsturisko dokumentu pārbaudei (8c/h), aprēķinu veikšanai (4c/h) un lēmuma sagatavošanai (4 c/h). Ņemot vērā, ka Ekonomikas ministrija prognozē, ka uz samazinātu līdzdalību izdevumu kompensēšanai publiskajam tirgotājam varētu pieteikties līdz 264 komersantiem, tad potenciālais sociālekonomiskais ieguvums veidojas 45 672,16 EUR/gadā ((4+1.5+3+8+4+4) x 264 komersanti x 7.06125 EUR/h).

Projekta ietvaros paredzēs izveidot risinājumu, elektronizējot procesu, kuru ietvaros tiks nodrošināta transporta enerģijas nosacījumu izpildes uzraudzības, kā arī kontroles, - pārvaldība, nodrošinot vienuviet informācijas pieejamību komersantiem par pārbaudes rezultātiem, plānotajām pārbaudēm un nepieciešamo informācijas iesniegšanu Būvniecības valsts kontroles birojā. Risinājuma ieviešanas rezultātā paredzēts, ka komersantiem samazinās laiks, kas saistīts ar informācijas iegūšanu par veiktajiem pārbaudes rezultātiem un papildus informācijas iesniegšanu Būvniecības valsts kontroles birojā līdz 3 c/h, jo informāciju komersanti varēs iegūt un iesniegt elektroniski sistēmā, tādējādi samazinot administratīvo resursu, kas nepieciešamas atsevišķas dokumentācijas sagatavošanai un iesniegšanai vēstules veidā. Ņemot vēra, ka Latvijā ir līdz 122 komersanti, kas pakļaujas plānotajām pārbaudēm, tad potenciālais sociālekonomiskais ieguvums veidojas 2 583,96 EUR gadā (3 c/h x 122 skaits x 7,06125 euro/h).

Projekta ietvaros paredzēts izveidot risinājumu, kas nodrošinātu darba vietas / kartiņas izveidi pašvaldībām (šobrīd 41 pašvaldība), kurā pašvaldības sniedz informāciju par pasākumiem saistībā ar pašvaldības enerģijas patēriņu un tā ietaupījumiem, nodrošinot sniegtās informācijas rezultātu pieejamību vairākos griezumos. Ņemot vērā, ka šobrīd netiek nodrošināta informācijas iesniegšana elektroniski strukturētā veidā, tad viena šāda paziņojuma sagatavošana un iesniegšana pašvaldības darbiniekam aizņem līdz 9 c/h. Nodrošinot pašvaldībām iespēju iesniegt informāciju elektroniski strukturētā veidā informācijas sistēmā, paziņojuma aizpildīšana un iesniegšana aizņemtu līdz 1 c/h. Gada laikā pasākumus īstenotu līdz 1000 mājsaimniecību. Līdz ar to pašvaldībām veidotos sociālekonomiskais ieguvums 63 551,25 EUR gadā (9 c/h x 1000 x 7,06125 euro/h).

Projekta īstenošanas sociālekonomiskais ieguvums 10 gadu periodā ir lielāks par projekta investīcijām un uzturēšanas izmaksām 10 gadu periodā. Projekta diskontētie sociālekonomiskie ieguvumi ar diskonta likmi 5% 10 gadu periodā ir 881 589 EUR, Savukārt projekta investīciju un uzturēšanas izmaksas ar diskonta likmi ir 791 726. Projekta ieguvumu-izdevumu attiecības koeficienta vērtība ir 1,11, kas liecina par projekta pievienotu vērtību.


 
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas .. Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: rīkojums Numurs: 358Pieņemts: 31.05.2021.Stājas spēkā: 31.05.2021.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 105, 02.06.2021. OP numurs: 2021/105.7
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
323589
{"selected":{"value":"15.07.2022","content":"<font class='s-1'>15.07.2022.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"15.07.2022","iso_value":"2022\/07\/15","content":"<font class='s-1'>15.07.2022.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"31.05.2021","iso_value":"2021\/05\/31","content":"<font class='s-1'>31.05.2021.-14.07.2022.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
15.07.2022
85
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)