Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Ministru kabineta rīkojums Nr. 358

Rīgā 2021. gada 31. maijā (prot. Nr. 44 23. §)

Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 60.0 versija)

1. Apstiprināt un iekļaut informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūras 60.0 versijā projekta "Ekonomikas ministrijas resora administratīvā procesa digitālā transformācija" (turpmāk - projekts) aprakstu un projekta izmaksas 600 000 euro apmērā.

2. Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai uzaicināt Ekonomikas ministriju iesniegt projekta iesniegumu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" (turpmāk - 2.2.1.1. pasākums) ietvaros.

3. Finansēt projektu 2.2.1.1. pasākuma ietvaros, ja projekta iesniegums atbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un Ministru kabineta 2015. gada 17. novembra noteikumos Nr. 653 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" īstenošanas noteikumi" iekļautajiem nosacījumiem.

4. Noteikt Ekonomikas ministriju par projekta iesniedzēju un atbildīgo par projekta īstenošanu un projekta aprakstā plānoto mērķu un rezultātu (tai skaitā finanšu, rezultāta un iznākuma rādītāju) sasniegšanu.

5. Pēc projekta pabeigšanas noteikt projekta rezultātu uzturēšanas izmaksas ne vairāk kā 60 000 euro gadā, tai skaitā:

5.1. 8000 euro segt no Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammā 29.06.00 "Enerģētikas jautājumu administrēšana" pieejamiem līdzekļiem;

5.2. 52 000 euro normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasīt papildus.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs

 

(Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2021. gada 31. maija
rīkojumu Nr. 358)

Ekonomikas ministrijas resora administratīvā procesa digitālā transformācija

Projekta apraksts (kopsavilkums)

Projekta "Ekonomikas ministrijas resora administratīvā procesa digitālā transformācija" (turpmāk - projekts) virsmērķis ir ieviest vienotu pieeju administratīvā procesa digitalizācijai Ekonomikas ministrijas resorā, nodrošinot vairāku esošu un novecojušu informācijas sistēmu pilnveidi, aizstājot esošus manuālos reģistrus, un veikt Būvniecības valsts kontroles birojā nacionālās enerģētikas politikas uzraudzības administratīvā procesa digitālo transformāciju, nomainot papīra dokumentos balstītos administratīvos procesus uz pilnībā digitāli organizētiem administratīvajiem procesiem.

Projekta īstenošanas rezultātā:

- Ekonomikas ministrijas un tās resora iestāžu darba vietas tiks izveidotas vienotā platformā, kur darba procesā tiks iegūta informācija, kas Ekonomikas ministrijai nepieciešama, izstrādājot, organizējot un koordinējot nozares politiku, kā arī īstenojot Ekonomikas ministrijas padotībā (pārraudzībā vai pakļautībā) esošo valsts pārvaldes iestāžu pārraudzību;

- tiks paātrināta saziņa ar komersantiem, Ekonomikas ministrijas resora iestādēm, valsts pārvaldes iestādēm;

- tiks samazināts datu apstrādē un analīzē iesaistīto pušu administratīvais slogs, nodrošinot valsts uzņemto starptautisko saistību izpildi;

- tiks samazināts Būvniecības valsts kontroles biroja pārbaužu administrēšanai patērētais laiks.

Tādējādi projekta īstenošanas rezultātā tiks mazināta Covid-19 radīto seku ietekme uz tautsaimniecību kopumā un veicināta uzņēmēju spēja operatīvāk pielāgoties jauniem tirgus izaicinājumiem. Projekta ietvaros ir plānots atkārtoti izmantot Būvniecības informācijas sistēmas atsevišķu servisu vai datu apmaiņas saskarnes.

Lai identificētu esošās problēmas un iespējamos risinājumus, Būvniecības valsts kontroles birojs 2020. gadā veica izpēti, gan analizējot darbu iekšējās darba grupās, gan intervējot nozares pārstāvjus, un secināja, ka lietderīgākais veids, kā efektīvi nodrošināt enerģētikas politikas ieviešanas uzraudzību un operatīvu informācijas apmaiņu starp Ekonomikas ministrijas resora iestādēm un citām valsts pārvaldes iestādēm, ir, izmantojot Būvniecības valsts kontroles biroja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju platformu un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības risinājumus, izveidot Energoresursu informācijas sistēmu kā Būvniecības informācijas sistēmas moduli, kur atbilstoši biznesa procesiem un normatīvo aktu prasībām tiktu nodrošināti nepieciešamie e-pakalpojumi.

Projekta mērķi

1. Veikt enerģētikas politikas administrēšanas procesu digitalizāciju un iekļaut šā procesa tehnisko īstenošanu Būvniecības valsts kontroles biroja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju platformā un vienotajā pārvaldībā.

2. Veicināt Būvniecības valsts kontroles biroja pamatdarbības procesu izpildes efektivitāti.

3. Veicināt informācijas apriti digitālā formātā.

4. Mazināt administratīvo slogu komersantiem un valsts tiešās pārvaldes iestādēm.

Darbības projekta mērķu sasniegšanai

Lai sasniegtu projekta mērķus, tiks veikti šādi pasākumi:

1) tiks digitalizēti, pilnveidoti vai izveidoti šādi Būvniecības valsts kontroles biroja pamatdarbības procesi (1. projekta mērķis):

a) energoefektivitātes procesa administrēšana;

b) elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes mehānisma uzraudzība un kontrole;

c) transporta enerģijas nosacījumu izpildes uzraudzība un kontrole;

d) naftas produktu jautājumu administrēšana;

2) tiks uzsākta pakāpeniska Energoresursu informācijas sistēmas pilnveide un pilnveides tehniskās īstenošanas iekļaušana Būvniecības valsts kontroles biroja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju platformā un vienotajā pārvaldībā (1. projekta mērķis):

a) izveidots elektrostaciju pārbaužu administrēšanas funkcionālais bloks;

b) izveidota saskarne datu analīzes rīka izmantošanai;

c) izveidota saskarne datu iesniegšanai iestādēm, kas piešķīrušas kādu no atbalsta veidiem;

d) nodrošināta pārvaldība klimata pārmaiņu programmu mērķu uzraudzībai un kontrolei;

e) nodrošināta operatīvo pārskatu veidošanas funkcionalitāte;

f) nodrošināta pārvaldības funkcionalitāte;

3) tiks pilnveidoti šādi Būvniecības valsts kontroles biroja pamatdarbības procesi, tos standartizējot un balstot uz automatizētām darba plūsmām un procesiem, kuru tehniskā īstenošana iekļauta Būvniecības valsts kontroles biroja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju platformā un vienotajā pārvaldībā (2. projekta mērķis):

a) degvielas kvalitātes uzraudzība;

b) laboratorijas datu, pārbaužu un inventarizācijas datu pārvaldība;

c) statistikas datu apkopošana un pārvaldība;

d) valsts naftas produktu drošības rezervju administrēšana;

e) valsts nodevas administrēšana;

f) brīdinājumu un lēmumu pārvaldība;

4) tiks atkārtoti izmantotas Būvniecības informācijas sistēmas atsevišķas servisu vai datu apmaiņas saskarnes, lai nebūtu atkārtoti jāprogrammē programmatūras kodu apgabali (1. un 2. projekta mērķis);

5) tiks izveidotas vienotas darba vietas Ekonomikas ministrijai un tās resora iestādēm (3. projekta mērķis);

6) tiks pilnveidoti šādi Būvniecības valsts kontroles biroja e-pakalpojumi, par pamatu ņemot izmaiņas pamatdarbības procesos (3. un 4. projekta mērķis):

a) informācija par elektrostaciju pārbaudēm komersantiem;

b) informācija par degvielas pārbaudēm komersantiem;

c) informācija par valsts naftas produktu drošības rezervēm;

d) valsts nodevas samaksa par valsts naftas produktu drošības rezervēm;

e) informācija par privātīpašumu energoefektivitāti;

7) tiks izveidotas atbilstošās datu kopas publicēšanai atkalizmantojamu datu formātos, uzlabojot Būvniecības valsts kontroles biroja datu pieejamību (3. un 4. projekta mērķis).

Projekta rezultāta rādītāji

Nr.
p. k.

Rezultāta rādītājs

Mērvienība

Sākotnējā vērtība

Sasniedzamā vērtība

divus gadus pēc projekta beigām

trīs gadus pēc projekta beigām

1.

Standartizēti Būvniecības valsts kontroles biroja pamatdarbības procesi

%

0

60

70

2.

Elektroenerģijas ražotāju pārbaužu un transporta enerģijas nosacījumu izpildes pārbaužu procesa elektroniska norise

Elektroniski sagatavoto pārbaužu skaita attiecība % pret gada laikā veicamajām elektroenerģijas ražotāju pārbaudēm un transporta enerģijas nosacījumu izpildes pārbaudēm

0

90

100

3.

Elektronizēts paziņojumu iesniegšanas process par privātmājās veiktajiem energoefektivitātes pasākumiem

% no visiem iesniegtajiem paziņojumiem

0

100

100

Projekta iznākuma rādītāji

Nr.
p. k.

Iznākuma rādītājs

Mērvienība

Starpvērtība (divus gadus pēc projekta sākuma)

Sasniedzamā vērtība projekta beigās

1.

Pilnveidoti darbību procesi

skaits

4

4

2.

Izveidoti e-pakalpojumi

skaits

5

5

3.

Pilnveidotas/papildinātas atvērto datu kopas

skaits

11

11

4.

Biznesa informācijas (BI) rīka izveidotie pārskati

skaits

8

8

5.

Būvniecības informācijas sistēmas atsevišķu servisu vai datu apmaiņas saskarņu izmantošana/pilnveidošana

skaits

6

6

6.

Pilnveidota Būvniecības valsts kontroles biroja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju platforma

skaits

1

1

Projekta īstenotājs - Ekonomikas ministrija.

Projekta partneri - Būvniecības valsts kontroles birojs, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, Centrālā statistikas pārvalde.

Projekta īstenošanas laiks - 18 mēneši, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 31. decembrim.

Projekta plānotais kopējais finansējums - 600 000 euro.

Projekta uzturēšanas izmaksas - 60 000 euro gadā.

Saistība ar iepriekšējā plānošanas perioda projektiem, projekta lietderība un ieguldījums specifiskā atbalsta mērķa rezultāta rādītājos

Projektam nav tiešas saistības ar iepriekšējā plānošanas periodā izstrādātajiem projektiem. Vienlaikus tas ir saistīts ar minētā plānošanas perioda Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu "Būvniecības procesu un informācijas sistēmas attīstība (1. kārta)" (26.11.2017.-28.08.2020.) un Ekonomikas ministrijas īstenoto projektu "Vienotās darba vides izveide visā Ekonomikas ministrijas resorā" tajā sadaļā, kura resoram nodrošinās finanšu un budžeta plānošanas un prognozēšanas procesa un datu analīzes procesa pilnveidi.

Projektu saskares punkts ir vienas platformas un jau izstrādātu saskarņu atkalizmantošana.

Projekta īstenošana kopumā sekmēs:

- administratīvā sloga samazināšanu valsts pārvaldē un nodokļu maksātājiem;

- publiskās pārvaldes efektivitāti;

- Ekonomikas ministrijas resora sniegto pakalpojumu pieejamību un datu atkalizmantojamību.

Kopumā 10 gadu periodā izstrādes un uzturēšanas izmaksas veido 1,2 milj. euro.

Projekta ietvaros paredzēts elektronizēt elektroenerģijas ražotāju pārbaužu pārvaldības procesu, elektroenerģijas ražotājiem vienuviet nodrošinot informācijas pieejamību par pārbaudes rezultātiem un plānotajām pārbaudēm un iespēju iesniegt nepieciešamo informāciju Būvniecības valsts kontroles birojā. Risinājuma ieviešanas rezultātā paredzēts, ka elektroenerģijas ražotājam laiks, kas saistīts ar pārbaužu organizēšanu un plānošanu, samazināsies līdz 2 c/h (c/h - cilvēkstundas), jo tiks nodrošināta atgādinājuma izsūtīšana par plānotajām pārbaudēm, elektroenerģijas ražotājam nebūs jāuztur atsevišķa informācija par pārbaužu plāna rezultātiem un elektroenerģijas ražotājs varēs sagatavoties plānotajai pārbaudei. Elektroenerģijas ražotājam veidosies arī laika ieguvums līdz 1,2 c/h, jo pārbaudei nepieciešamo papildu informāciju elektroenerģijas ražotājs varēs iesniegt sistēmā elektroniski, tādējādi samazinot administratīvo resursu, kas nepieciešams atsevišķas dokumentācijas sagatavošanai un iesniegšanai vēstules veidā. Ņemot vērā, ka Latvijā ir līdz 2005 komersantiem, kas pakļauti plānotajām pārbaudēm, tad veidojas potenciālais sociālekonomiskais ieguvums 45 304,98 euro gadā ((2 c/h + 1,2 c/h) x 2005 (skaits) x 7,06125 euro/h).

Projekta ietvaros paredzēts elektronizēt transporta enerģijas nosacījumu izpildes uzraudzības un kontroles pārvaldības procesu, komersantiem vienuviet nodrošinot informācijas pieejamību par pārbaudes rezultātiem un plānotajām pārbaudēm un iespēju iesniegt nepieciešamo informāciju Būvniecības valsts kontroles birojā. Risinājuma ieviešanas rezultātā paredzēts, ka komersantam laiks, kas saistīts ar informācijas iegūšanu par pārbaudes rezultātiem un nepieciešamās papildu informācijas iesniegšanu Būvniecības valsts kontroles birojā, samazināsies līdz 3 c/h, jo informāciju komersants varēs iegūt un iesniegt sistēmā elektroniski, tādējādi samazinot administratīvo resursu, kas nepieciešams atsevišķas dokumentācijas sagatavošanai un iesniegšanai vēstules veidā. Ņemot vērā, ka Latvijā ir līdz 122 komersantiem, kas pakļauti plānotajām pārbaudēm, tad veidojas potenciālais sociālekonomiskais ieguvums 2583,96 euro gadā (3 c/h x 122 (skaits) x 7,06125 euro/h).

Projekta ietvaros paredzēts elektronizēt tās informācijas iesniegšanas un apstrādes procesu, kura saistīta ar privātmāju īpašnieku veiktajiem pasākumiem energoefektivitātes uzlabošanai privātmājās (vienģimenes mājās). Ekonomikas ministrijas izstrādātajā plānā paredzēts, ka līdz 2030. gadam energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi tiks veikti vismaz 7500 privātmājās, līdz ar to jānodrošina informācijas iesniegšana un uzkrāšana. Ņemot vērā, ka šobrīd netiek nodrošināta informācijas iesniegšana elektroniski strukturētā veidā, tad viena šāda paziņojuma sagatavošana un iesniegšana privātpersonai aizņem līdz 10 c/h. Nodrošinot privātpersonām iespēju iesniegt informāciju sistēmā elektroniski strukturētā veidā, paziņojuma aizpildīšana un iesniegšana aizņemtu līdz 1 c/h. Paredzēts, ka, veicinot privātpersonu iesaisti energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanā, gada laikā pasākumus īstenotu līdz 1000 mājsaimniecību. Līdz ar to mājsaimniecībām, kas piedalītos energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanā, veidotos sociālekonomiskais ieguvums 63 551,25 euro gadā (9 c/h x 1000 (skaits) x 7,06125 euro/h).

Projekta īstenošanas sociālekonomiskais ieguvums 10 gadu periodā ir lielāks par projekta investīcijām un uzturēšanas izmaksām 10 gadu periodā. Projekta diskontētie sociālekonomiskie ieguvumi ar diskonta likmi 5 % 10 gadu periodā ir 881 589 euro, savukārt projekta investīciju un uzturēšanas izmaksas ar diskonta likmi 5 % ir 791 726 euro. Projekta ieguvumu un izdevumu attiecības koeficienta vērtība ir 1,11, un tas liecina par projekta pievienoto vērtību.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas .. Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: rīkojums Numurs: 358Pieņemts: 31.05.2021.Stājas spēkā: 31.05.2021.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 105, 02.06.2021. OP numurs: 2021/105.7
Saistītie dokumenti
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
323589
31.05.2021
85
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)