Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Ministru kabineta rīkojums Nr. 85

Rīgā 2023. gada 22. februārī (prot. Nr. 10 4. §)

Grozījums Ministru kabineta 2021. gada 31. maija rīkojumā Nr. 358 "Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 60.0 versija)"

Izdarīt Ministru kabineta 2021. gada 31. maija rīkojumā Nr. 358 "Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 60.0 versija)" (Latvijas Vēstnesis, 2021, 105. nr.; 2022, 138. nr.) šādu grozījumu:

1. Papildināt ar 7. punktu šādā redakcijā:

"7. Atbalstīt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūras 60.0 versijā iekļautā projekta konsolidēto aprakstu (kopsavilkumu)."

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Ekonomikas ministre I. Indriksone

 

(Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2021. gada 31. maija
rīkojumu Nr. 358)

Ekonomikas ministrijas resora administratīvā procesa digitālā transformācija

Projekta apraksts (kopsavilkums)

Projekta īstenotājs: Ekonomikas ministrija.

Projekta partneri: Būvniecības valsts kontroles birojs, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, Centrālā statistikas pārvalde.

Projekta īstenošanas laiks: līdz 2023. gada 16. aprīlim.

Projekta budžets: 600 000 euro, no tiem 510 000 euro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums un 90 000 euro tiek finansēti no valsts budžeta.

Projekta uzturēšanas izmaksas: 60 000 euro gadā.

Projekta mērķi

Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētā projekta "Ekonomikas ministrijas resora administratīvā procesa digitālā transformācija" (Vienošanās Nr. 2.2.1.1/21/I/006) (turpmāk - projekts) virsmērķis ir ieviest vienotu pieeju administratīvā procesa digitalizācijai Ekonomikas ministrijas resora iestādēs, transformējot nacionālās enerģētikas politikas uzraudzības procesu, pārejot no Būvniecības valsts kontroles birojā esošajiem papīra dokumentos balstītajiem administratīvajiem procesiem uz digitāliem risinājumiem, pilnveidojot vairākas esošās un novecojušās informācijas sistēmas un aizstājot esošos manuālos reģistrus, tādējādi samazinot datu iesniegšanā un apstrādē iesaistīto pušu administratīvo slogu, lai nodrošinātu valsts uzņemto starptautisko saistību izpildi.

Īstenojot projektu, tiks pilnveidota Būvniecības valsts kontroles biroja (turpmāk - birojs) spēja uzraudzīt enerģētikas politiku. Minētā funkcija birojam nodota, sākot ar 2020. gada 1. janvāri. Līdz ar funkcijas pārņemšanu birojam bija jāpārņem Energoefektivitātes monitoringa un nodevu administrēšanas sistēmas (ENER) un Naftas produktu rezervju datu apmaiņas informācijas sistēmas (NAPRO) administrēšana un pārvaldība.

Projekta īstenošanas rezultātā:

1) Ekonomikas ministrijas un tās resora iestādēm tiks izveidotas darba vietas vienotā realizācijas platformā, kurā procesa ietvaros tiks iegūta informācija, kas Ekonomikas ministrijai nepieciešama izstrādājot, organizējot un koordinējot nozares politiku, kā arī īstenojot padotību (pārraudzību vai pakļautību) pār Ekonomikas ministrijas padotībā esošām valsts pārvaldes iestādēm;

2) tiks paātrināts laiks saziņā ar komersantiem, Ekonomikas ministrijas resora iestādēm, publiskās pārvaldes iestādēm;

3) samazināts datu apstrādē un analītikā iesaistīto pušu administratīvais slogs, nodrošinot valsts starptautiski uzņemto saistību izpildi;

4) tiks samazināts pārbaužu administrēšanai patērētais laiks, tādējādi mazinot Covid-19 radīto seku ietekmi uz tautsaimniecību kopumā un veicinot uzņēmēju spēju operatīvāk pielāgoties jauniem tirgus izaicinājumiem. Projekta ietvaros ir plānots atkalizmantot Būvniecības informācijas sistēmas atsevišķu servisu vai datu apmaiņu saskarnes.

Lai identificētu esošās problēmas un iespējamos risinājumus, Būvniecības valsts kontroles birojs 2020. gadā veica izpēti gan iekšējās darba grupās, gan intervējot nozares pārstāvjus, un secināja, ka lietderīgākais veids, kā efektīvi nodrošināt enerģētikas politikas ieviešanas uzraudzību un operatīvu informācijas apmaiņu starp Ekonomikas ministrijas resora iestādēm un citām valsts pārvaldes iestādēm, ir, izmantojot biroja informācijas un komunikāciju tehnoloģiju platformu un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pārvaldības risinājumus, veidot Energoresursu informācijas sistēmu (ERIS) kā Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) moduli, kurā atbilstoši biznesa procesiem un normatīvo aktu prasībām tiktu nodrošināti nepieciešamie e-pakalpojumi.

Projekta mērķi

1. Veikt biroja enerģētikas politikas administrēšanas procesu digitalizāciju un iekļaut šī procesa tehnisko risinājumu biroja informācijas un komunikāciju tehnoloģiju platformā un vienotajā pārvaldībā.

2. Veicināt biroja pamatdarbības procesu izpildes efektivitāti.

3. Veicināt informācijas apriti digitālā formātā.

4. Mazināt administratīvo slogu komersantiem un publiskās pārvaldes iestādēm.

Darbības projekta mērķu sasniegšanai

Projekta mērķu sasniegšanai tiks veikti šādi pasākumi:

1. Digitalizēti, pilnveidoti vai izveidoti biroja pamatdarbības procesi (1. projekta mērķis):

a) energoefektivitātes procesa administrēšana;

b) transporta enerģijas nosacījumu izpildes uzraudzība un kontrole;

c) naftas produktu jautājumu administrēšana.

2. Tiks uzsākta pakāpeniska Energoresursu informācijas sistēmas pilnveide un pilnveides tehniskā risinājuma iekļaušana biroja informācijas un komunikāciju tehnoloģiju platformā un vienotajā pārvaldībā (1. projekta mērķis).

3. Tiks izveidots energokopienu reģistrācijas un energokopienu darbības uzraudzības funkcionālais bloks, pilnveidota atbilstošo biroja pamatdarbības procesu pārvaldība, īstenojot sešus pasākumus, kas tiks standartizēti un balstīti uz automatizētām darba plūsmām un procesiem, kuru tehniskais risinājums iekļauts biroja informācijas un komunikāciju tehnoloģiju platformā un vienotajā pārvaldībā (2. projekta mērķis):

a) degvielas kvalitātes uzraudzībai;

b) laboratorijas datu, pārbaužu un inventarizācijas datu pārvaldībai;

c) statistikas datu apkopošanai un pārvaldībai;

d) valsts naftas produktu drošības rezervju administrēšanai;

e) valsts nodevas samaksas uzraudzībai;

f) energokopienu reģistrēšanai un administrēšanai.

4. Tiks atkalizmantotas Būvniecības informācijas sistēmas atsevišķas servisu vai datu apmaiņu saskarnes, lai nebūtu atkārtoti jāprogrammē programmatūras kodu apgabali (1. un 2. projekta mērķis).

5. Tiks izveidotas vienotās darba vietas Ekonomikas ministrijai un Ekonomikas ministrijas resora iestādēm (3. projekta mērķis).

6. Tiks pilnveidoti biroja e-pakalpojumi, par pamatu ņemot izmaiņas pamatdarbības procesos (3. un 4. projekta mērķis):

a) informācija par energokopienu darbību;

b) informācija degvielas pārbaudēm komersantiem;

c) informācija par valsts naftas produktu drošības rezervēm;

d) valsts nodevas samaksa par valsts naftas produktu drošības rezervēm;

e) informācija par publiskās pārvaldes energoefektivitāti.

7. Tiks izveidotas atbilstošās datu kopas publicēšanai atkalizmantojamu datu formātos, uzlabojot biroja datu pieejamību (3. un 4. projekta mērķis).

Projekta rezultāta rādītāji

Nr.
p. k.

Rezultāta rādītājs

Mērvienība

Sākotnējā vērtība

Sasniedzamā vērtība divus gadus pēc projekta beigām

Sasniedzamā vērtība trīs gadus pēc projekta beigām

1.

Standartizēti biroja pamatdarbības procesi projekta ietvaros

%

0

60

70

2.

Paaugstināts pakalpojumu elektronizācijas līmenis (e-pakalpojumi)

skaits

0

5

5

3.

Sagatavotās uz Biznesa inteliģences rīku padotās atskaites

skaits

0

8

12

4.

Atsevišķu servisu vai datu apmaiņas saskarņu izmantošana/pilnveidošana

skaits

5

8

8

Projekta iznākuma rādītāji

Nr.
p. k.

Iznākuma rādītājs

Mērvienība

Starpvērtība (divus gadus pēc projekta sākuma)

Sasniedzamā vērtība projekta beigās

1.

Pilnveidoti darbību procesi

skaits

4

4

2.

Pilnveidoti e-pakalpojumi

skaits

5

5

3.

Pilnveidotas/papildinātas atvērto datu kopas

skaits

10

10

4.

Biznesa inteliģences rīka izveidotās atskaites

skaits

8

8

5.

Būvniecības informācijas sistēmas atsevišķu servisu vai datu apmaiņas saskarņu izmantošana/pilnveidošana

skaits

6

6

6.

Pilnveidota biroja informācijas un komunikāciju tehnoloģijas platforma

skaits

1

1

Saistība ar iepriekšējā plānošanas perioda projektiem, projekta lietderība un ieguldījums specifiskā atbalsta mērķa rezultāta rādītājos

Projektam nav tiešas saistības ar iepriekšējā plānošanas periodā izstrādātiem projektiem.

Vienlaikus tas ir saistīts ar šī plānošanas perioda Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu "Būvniecības procesu un informācijas sistēmas attīstība (1. kārta)" (Vienošanās Nr. 2.2.1.1/17/I/021) (26.11.2017.-28.08.2020.) un Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu "Būvniecības procesu un informācijas sistēmas attīstība (2. kārta)" (Vienošanās Nr. 2.2.1.1/19/I/005) (no 26.11.2019.), un Ekonomikas ministrijas īstenoto Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu "Vienotas darba vides izveide visā Ekonomikas ministrijas resorā" (Vienošanās Nr. 2.2.1.1/17/I/031) tajā sadaļā, kura resoram nodrošinās finanšu un budžeta plānošanas un prognozēšanas procesa un datu analīzes procesa pilnveidi.

Projektu saskares punkts ir vienas platformas un jau izstrādātu saskarņu atkalizmantošana.

Projekta īstenošana veicinās:

1) administratīvā sloga samazināšanu valsts pārvaldē un nodokļu maksātājiem;

2) publiskās pārvaldes efektivitāti;

3) Ekonomikas ministrijas resora sniegto pakalpojumu pieejamību un datu atkalizmantojamību.

Kopumā 10 gadu laikā izstrādes un uzturēšanas izmaksas veidos 1,2 milj. euro.

Projekta ietvaros tiks izveidots Energokopienu reģistra modulis. Energokopienu darbību nosaka Eiropas Savienības direktīvu noteikumi (Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija Direktīva (ES) 2019/944 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES, Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīva 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Direktīva (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu). Minēto direktīvu nosacījumi ir pārņemti Elektroenerģijas tirgus likumā un Enerģētikas likumā, nosakot, ka energokopienas statuss iegūstams pēc reģistrācijas energokopienu reģistrā. Par reģistra izveidi, uzturēšanu, administrēšanu un pārvaldīšanu, kā arī ziņu ierakstu izdarīšanu, aktualizēšanu un publiskās pieejamības nodrošināšanu kā atbildīgā iestāde noteikts birojs.

Attiecīga risinājuma ieviešanas rezultātā paredzēts, ka energokopienas reģistrācijas pieteikumu iesniedz digitālā formā, tādējādi energokopienām samazinot laiku, kas saistīts ar dokumentu sagatavošanu un iesniegšanu līdz 4 c/h. Vienlaikus tiks samazināts nepieciešamo dokumentu neiesniegšanas risks, kas samazina pieprasījumam (1,5 c/h) un dokumentu iesniegšanai (3 c/h) atvēlēto laiku. Ņemot vērā, ka visi dokumenti tiks iesniegti elektroniski, tiks samazināts administratīvais resurss, kas nepieciešams iesnieguma un tam pievienoto dokumentu apstrādei un arhivēšanai. Vienlaikus tiks samazināts birojam nepieciešamais laiks iesniegto dokumentu un dokumentos minēto datu pārbaudei (8 c/h) un lēmuma sagatavošanai (4 c/h). Samazināsies ikgadējo pārskatu sagatavošanas un kontroles laiks, plānojot ietaupījumu energokopienu pusē līdz 12 c/h un ietaupījumu biroja pusē līdz 12 c/h. Informācijas aktualizēšanai nepieciešamais laiks no energokopienu puses tiks samazināts līdz 2 c/h, savukārt informācijas apstrādei un aktualizācijai biroja pusē līdz 12 c/h. Ņemot vērā, ka Ekonomikas ministrija prognozē, ka Energokopienu reģistrā varētu pieteikties līdz 116 energokopienām (biedrības, nodibinājumi, juridiskās personas, fiziskās personas, publiskās pārvaldes iestādes), tad potenciālais sociālekonomiskais ieguvums veidojas 47 917,64 euro/gadā ((4 + 1,5 + 3 + 8 + 4 + 12 + 12 + 2 + 12) x 116 energokopienas x 7,06125 euro/h).

Projekta ietvaros paredzēs izveidot risinājumu, elektronizējot procesu, kura ietvaros tiks nodrošināta transporta enerģijas nosacījumu izpildes uzraudzības, kā arī kontroles pārvaldība, nodrošinot vienuviet informācijas pieejamību komersantiem par pārbaudes rezultātiem, plānotajām pārbaudēm un nepieciešamo informācijas iesniegšanu birojā. Risinājuma ieviešanas rezultātā paredzēts, ka komersantiem līdz 3 c/h samazināsies laiks, kas saistīts ar informācijas iegūšanu par veikto pārbaužu rezultātiem un papildu informācijas iesniegšanu birojā, jo informāciju komersanti varēs iegūt un iesniegt elektroniski sistēmā, tādējādi samazinot administratīvos resursus, kas nepieciešami atsevišķas dokumentācijas sagatavošanai un iesniegšanai vēstules veidā. Ņemot vēra, ka Latvijā ir apmēram 122 komersanti, kas pakļauti plānotajām pārbaudēm, potenciālais sociālekonomiskais ieguvums ir 2 583,96 euro gadā (3 c/h x 122 skaits x 7,06125 euro/h).

Projekta ietvaros paredzēts izveidot risinājumu, kas nodrošinātu darba vietas/kartiņas izveidi pašvaldībām (šobrīd 41 pašvaldība), kurā pašvaldības sniedz informāciju par pasākumiem saistībā ar pašvaldības enerģijas patēriņu un tās ietaupījumiem, nodrošinot sniegtās informācijas rezultātu pieejamību vairākos griezumos. Ņemot vērā, ka šobrīd netiek nodrošināta informācijas iesniegšana elektroniski strukturētā veidā, viena šāda paziņojuma sagatavošana un iesniegšana pašvaldības darbiniekam aizņem līdz 9 c/h. Nodrošinot pašvaldībām iespēju iesniegt informāciju elektroniski strukturētā veidā informācijas sistēmā, paziņojuma aizpildīšana un iesniegšana aizņemtu līdz 1 c/h. Gada laikā pasākumus īstenotu līdz 1000 mājsaimniecību. Līdz ar to pašvaldībām veidotos sociālekonomiskais ieguvums 63 551,25 euro gadā (9 c/h x 1000 x 7,06125 euro/h).

Projekta īstenošanas sociālekonomiskais ieguvums 10 gadu laikā ir lielāks par projekta investīcijām un uzturēšanas izmaksām 10 gadu laikā. Projekta diskontētie sociālekonomiskie ieguvumi ar diskonta likmi 5 % 10 gadu laikā ir 881 589 euro, savukārt projekta investīciju un uzturēšanas izmaksas ar diskonta likmi ir 791 726 euro. Projekta ieguvumu un izdevumu attiecības koeficienta vērtība ir 1,11, kas liecina par projekta pievienoto vērtību.

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Grozījums Ministru kabineta 2021. gada 31. maija rīkojumā Nr. 358 "Par informācijas sabiedrības .. Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: rīkojums Numurs: 85Pieņemts: 22.02.2023.Stājas spēkā: 22.02.2023.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 40, 24.02.2023. OP numurs: 2023/40.14
Saistītie dokumenti
  • Grozītais
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
339672
22.02.2023
85
0
  • X
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"