1. "Uzticības operāciju (trasta) veikšanas normatīvie noteikumi" (tālāk tekstā – noteikumi) nosaka kārtību, kādā kredītiestādes saskaņā ar klienta pilnvarojumu pārvalda tādus klientam piederošos naudas līdzekļus un citus aktīvus (piemēram, investīciju zeltu, kriptoaktīvus u.c.), kas nav finanšu instrumenti Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē, (tālāk tekstā visi kopā – aktīvi). Ja ieguldījumu brokeru sabiedrības, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vai alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieki veic uzticības operācijas (trastu) (tālāk tekstā – uzticības operācijas), tie piemēro šo noteikumu prasības, ciktāl tas ir iespējams un nav pretrunā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma, Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma vai Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likuma prasībām.

2. Ja kredītiestāde uzsāk jauna finanšu pakalpojuma – uzticības operāciju – sniegšanu, tā izstrādā, dokumentē un apstiprina politikas un procedūras, kurās ir skaidri noteikta veicamo operāciju būtība, kārtība, uzskaite un pārskatu sniegšana klientiem.

3. Lai veiktu uzticības operācijas, kredītiestāde nodrošina, ka uzticības operācijas ir nodalītas no kredītiestādes mantas pārvaldīšanas, proti, struktūrvienības, kas klienta vārdā veic uzticības operācijas, un tās atsevišķu darbinieku darba uzdevumos nav iekļauti darījumi kredītiestādes vārdā. Klientu uzticības operāciju uzskaitei kredītiestāde atver atsevišķu ārpusbilances kontu, kas tiek izmantots aktīvu turēšanai uzticības operācijas ietvaros.

4. Kredītiestādes uzskaites sistēmā uzticības operāciju uzskaite attiecībā uz jau izvietotiem aktīviem ir nodalīta no pārējās uzskaites kredītiestādes bilancē, nodrošinot klientiem piederošā īpašuma (aktīvu) uzskaiti atsevišķas (trasta) bilances ietvaros sadalījumā pa klientiem un pārvaldāmajiem aktīvu veidiem. Kredītiestāde pastāvīgi nodrošina šķirtu un drošu aktīvu turēšanu. Trasta bilances aktīvu kopsumma sakrīt ar klientu izvietoto līdzekļu kopsummu.

5. Ja klientiem piederošie naudas līdzekļi tiek saņemti kredītiestādē, kas sniedz trasta pakalpojumus, un vēl nav izvietoti (nav ieguldīti saskaņā ar klienta pilnvarojumu), tās korespondējošā (nostro) konta atlikums attiecīgajā valūtā (vai tā ekvivalents euro kredītiestādes korespondējošajā (nostro) kontā Latvijas Bankā) nedrīkst būt mazāks par kopējo no klienta saņemto, bet vēl neizvietoto naudas līdzekļu summu, izņemot gadījumus, kad tie ir aizdoti kā starpbanku kredīti uz termiņu, kas nav ilgāks par vienu darba dienu. Šādā gadījumā saņemtos naudas līdzekļus atspoguļo kredītiestādes bilancē kā noguldījumus. Tiklīdz par saņemtajiem naudas līdzekļiem saskaņā ar pilnvarojumu ir iegādāts klientam piederošs īpašums (aktīvs), uzskaiti nodrošina saskaņā ar šo noteikumu 4. punktu.

6. Veicot uzticības operācijas, kredītiestādes un klienta attiecības balstās uz atsevišķu rakstveida trasta līgumu, kurā skaidri norāda sniegto pakalpojumu būtību, pušu tiesības, pienākumus un atbildību, t.sk. skaidri un nepārprotami brīdina klientu par tirgus risku un riskiem, kuri saistīti ar aktīvu turēšanu, kā arī norāda uzticēto naudas līdzekļu apmēru, iespējamo ieguldījumu veidus un apmēru, ienākumu guvēju un saņemšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā klients tiks informēts par kredītiestādes pārvaldāmo aktīvu vērtību un vērtības izmaiņām.

7. Veicot uzticības operācijas, nav pieļaujama darbība, kas ir pretrunā ar godīgu komercpraksi. Trasta līgumos nedrīkst ietvert noteikumus, kas būtu pretrunā ar minēto nosacījumu vai apslēptā veidā ietvertu sekas, kuras jebkādā veidā būtu vērstas pret klientu.

8. Trasta līgumā ietver norādi, ka kredītiestāde apņemas pārvaldīt klienta aktīvus kā gādīgs saimnieks.

9. Ja trasta līguma noteikumi nosaka, ka kredītiestāde līdz ar uzticības operāciju risku uzņemas papildu riskus, šāda risku uzņemšanās uzskatāma par iespējamajām saistībām un attiecīgi izvērtējama, veicot kapitāla pietiekamības aprēķinu.

10. Veicot uzticības operācijas, kredītiestādei, ja tas ir paredzēts trasta līgumā, ir atļauts:

10.1. iegādāties kredītiestādes vai tās akcionāru īpašumā esošos aktīvus;

10.2. iegādāties, t.sk. saņemt kā maksu par pakalpojumiem, pārvaldījumā esošos klienta aktīvus vai tos pārdot kredītiestādes akcionāriem;

10.3. veikt darījumus, kuros kredītiestāde vai tās darbinieki kā brokeri vai pilnvarotas personas vienlaicīgi pārstāv darījuma otru pusi;

10.4. mainīt pārvaldāmos aktīvus pret citiem aktīviem.

11. Kredītiestādei ir pienākums informēt klientu trasta līgumā noteiktajā kārtībā par katru no šo noteikumu 10. punktā minētajām darbībām, ja tās tiek veiktas ar klientam piederošajiem aktīviem.

12. Ja kredītiestāde veic kādu šo noteikumu 10. punktā minēto darbību, šo darījumu cena ir tirgus cena vai klientam izdevīgākā cena. Kredītiestādei ir pienākums to pierādīt pēc klienta pieprasījuma.

13. Veicot uzticības operācijas, kredītiestādei ir aizliegts:

13.1. atsavināt pārvaldāmos aktīvus saskaņā ar līgumiem, kuros paredzēta samaksas atlikšana ilgāk par 30 dienām;

13.2. apgrūtināt pārvaldāmos aktīvus, nodrošinot savu saistību izpildi, akcionāru saistību izpildi un jebkuru citu trešo personu saistību izpildi;

13.3. nodot glabāšanā pārvaldāmos aktīvus, norādot kā aktīvu pārvaldītāju trešo personu;

13.4. noguldīt pārvaldījumā esošos naudas līdzekļus par labu trešajām personām;

13.5. slēgt apdrošināšanas līgumus uz pārvaldījumā esošo naudas līdzekļu rēķina par labu trešajām personām;

13.6. nodot klientam piederošo aktīvu pārvaldīšanā trešajai personai, izņemot gadījumus, kad tas ir nepārprotami ietverts ar klientu noslēgtā trasta līguma noteikumos.

14. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Komisijas 2001. gada 21. decembra noteikumi Nr. 24/11 "Uzticības operāciju (trasta) veikšanas noteikumi".