Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi Nr. 218

Rīgā 2020. gada 10. novembrī

(Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes
sēdes protokols Nr. 47 4. p.)
Likviditātes prasību, to izpildes kārtības un likviditātes riska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi
Izdoti saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 6. panta pirmo
un trešo daļu un 37. panta otro daļu
1. Vispārīgie jautājumi

1. "Likviditātes prasību, to izpildes kārtības un likviditātes riska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi" (tālāk tekstā – noteikumi) nosaka likviditātes prasības un to izpildes kārtību un ir saistoši Latvijas Republikā reģistrētajām kredītiestādēm un citu dalībvalstu un ārvalstu kredītiestāžu filiālēm (tālāk tekstā – kredītiestāde).

2. Citu dalībvalstu kredītiestāžu filiālēm ir saistošas šo noteikumu 40.49. punkta prasības.

3. Lai nodrošinātu likviditāti, kredītiestāde:

3.1. izstrādā likviditātes pārvaldīšanas stratēģiju, politikas un procedūras;

3.2. regulāri novērtē un plāno aktīvu un pasīvu termiņstruktūru;

3.3. nodrošina efektīvu finansējuma avotu un to termiņu diversifikāciju;

3.4. nosaka rādītāju kopumu likviditātes riska regulārai analīzei un kontrolei.

4. Noteikumos lietoto terminu skaidrojums:

4.1. finansējuma likviditātes risks (funding liquidity risk) – risks, ka kredītiestāde nespēs nodrošināt tās pašreizējo un nākotnes naudas plūsmu un nodrošinājumu līdzekļu aizņemšanās vajadzībām tā, lai netiktu apdraudēta kredītiestādes ikdienas darbība vai kredītiestādes kopējais finansiālais stāvoklis;

4.2. tirgus likviditātes risks (market liquidity risk) – risks, ka kredītiestāde nevarēs pārdot tās finanšu aktīvus vēlamajā termiņā bez būtiskiem zaudējumiem tirgus sabrukuma vai nepietiekama tirgus dziļuma (market depth) dēļ;

4.3. atlikušais termiņš – laiks no pārskata mēneša pēdējās dienas līdz līguma beigu dienai vai dienai, kad saskaņā ar līguma noteikumiem jāveic maksājumi;

4.4. likviditātes rezerves (liquidity buffer) – pieejamie likvīdie aktīvi, kas nodrošina kredītiestādes spēju noteiktā īsā periodā segt iespējamos pārrāvumus naudas plūsmā, kuri kredītiestādei var rasties krīzes apstākļos;

4.5. likvīdie aktīvi – neapgrūtinātie naudas līdzekļi un ieguldījumi finanšu instrumentos, ja tiem ir pastāvīgs, neierobežots tirgus (tos var pārdot īsā laikā bez ievērojamiem zaudējumiem vai izmantot par nodrošinājumu kredītu saņemšanai);

4.6. naudas līdzekļi – nauda kasē un īstermiņa prasības (t.sk. uz pieprasījumu) pret centrālajām kredītiestādēm un maksātspējīgām kredītiestādēm;

4.7. pārējo terminu lietojums atbilst Kredītiestāžu likuma un Finanšu instrumentu tirgus likuma terminu lietojumam.

2. Likviditātes riska pārvaldīšanas politikas un procedūras

5. Par likviditātes riska efektīvu pārvaldīšanu, stratēģijas, politiku un procedūru izstrādāšanu un ievērošanu atbild kredītiestādes padome un valde.

6. Kredītiestāde izstrādā piesardzīgu likviditātes riska pārvaldīšanas stratēģiju, politikas un procedūras, kas ļauj savlaicīgi identificēt, novērtēt, analizēt un pārvaldīt likviditātes risku atbilstošajos laika posmos, t.sk. dienas laikā (intra-day), tā, lai nodrošinātu pietiekamu likviditātes rezerves līmeni, ņemot vērā gan finansējuma likviditātes risku, gan tirgus likviditātes risku.

7. Kredītiestādes izstrādātā likviditātes pārvaldīšanas stratēģija, politikas un procedūras atbilst kredītiestādes lielumam, likviditātes riska profilam, veikto operāciju dažādībai, sarežģītībai un apjomam, kā arī kredītiestādē noteiktajam pieļaujamajam likviditātes riska līmenim (risk tolerance), un tajās ņem vērā kredītiestādes sistēmisko nozīmīgumu katrā dalībvalstī, kurā tā darbojas. Kredītiestāde nodrošina, ka katra svarīgā struktūrvienība ir informēta par pieļaujamo riska līmeni.

8. Likviditātes pārvaldīšanas stratēģija ietver likviditātes pārvaldīšanas kvalitatīvos un kvantitatīvos mērķus. Likviditātes pārvaldīšanas stratēģiju izstrādā, ņemot vērā arī citu risku (kredītriska, tirgus, operacionālā un reputācijas riska) ietekmi uz kredītiestādes likviditāti (likviditātes risku).

9. Kredītiestādes izstrādāto kopējo (vispārējo) likviditātes pārvaldīšanas stratēģiju, politikas un procedūras pielāgo kredītiestādes darbības jomām, valūtām un grupas sabiedrībām. Kredītiestāde aprēķina ar likviditātes risku saistītos izdevumus un ieguvumus atsevišķi katram svarīgajam darbības veidam vai pakalpojumam.

10. Kredītiestādes likviditātes riska pārvaldīšanas politikas un procedūras nosaka:

10.1. likviditātes riska novērtēšanas metodes saskaņā ar šo noteikumu 18.23. punkta prasībām;

10.2. finansējuma struktūras (pozīciju) pārvaldīšanas, t.sk. noteikšanas, novērtēšanas un kontroles, kārtību saskaņā ar šo noteikumu 24. punkta prasībām;

10.3. aktīvu, kurus var izmantot kā aizņēmumu nodrošinājumu, pārvaldīšanas kārtību saskaņā ar šo noteikumu 25. un 26. punkta prasībām;

10.4. kritisko situāciju analīzi (stresa testēšanu) saskaņā ar šo noteikumu 27.36. punkta prasībām;

10.5. likviditātes riska mazināšanas instrumentus, t.sk. likviditātes rezerves, lai nodrošinātu iespēju pārvarēt dažādas stresa situācijas;

10.6. rīcības plānu iespējamās likviditātes krīzes pārvarēšanai saskaņā ar šo noteikumu 37.39. punkta prasībām.

11. Kredītiestāde regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā pārskata un, ja nepieciešams, pilnveido likviditātes pārvaldīšanas politikas un procedūras atbilstoši pārmaiņām kredītiestādes darbībā un kredītiestādes darbību ietekmējošajos ārējos apstākļos.

12. Kredītiestāde, kura pakļauta konsolidētajai uzraudzībai, nodrošina efektīvu likviditātes riska pārvaldīšanu konsolidācijas grupā kopumā.

13. Kredītiestāde izstrādā un dokumentē vadības informēšanas kārtību, nosakot kredītiestādes iekšējo pārskatu par likviditātes risku detalizētu struktūru, pārskatu sniegšanas kārtību un biežumu.

14. Kredītiestādes informācijas sistēma nodrošina iespēju noteiktā datumā novērtēt kredītiestādes ienākošās un izejošās naudas plūsmas, likviditātes rezerves un prognozējamās kredītiestādes ienākošās un izejošās naudas plūsmas kopā un katrā valūtā, kurā kredītiestāde veic būtisku darījumu apmēru (t.sk. valūtā, kuras riskam tā ir pakļauta netieši) vai kurai ir nelikvīds tirgus.

15. Kredītiestādes padome apstiprina likviditātes riska pārvaldīšanas stratēģiju un politikas un kontrolē, kā kredītiestādes valde pārvalda likviditātes risku un vai šī darbība notiek saskaņā ar kredītiestādes padomes apstiprināto likviditātes riska pārvaldīšanas stratēģiju un politikām.

16. Īstenojot padomes noteiktās stratēģijas un politikas, kredītiestādes valde nodrošina likviditātes riska pārvaldīšanu un apstiprina atbilstošas procedūras, t.sk.:

16.1. apstiprina likviditātes rādītāju iekšējos limitus un finansējuma avotu koncentrācijas limitus, kontrolē to ievērošanu un nosaka rīcību iekšējo limitu neievērošanas gadījumā;

16.2. apstiprina stresa testēšanas pieņēmumus un stresa testēšanas periodiskumu;

16.3. regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā pārskata un, ja nepieciešams, pilnveido iekšējos limitus, finansējuma avotu koncentrācijas limitus un stresa testēšanas pieņēmumus atbilstoši pārmaiņām kredītiestādes darbībā un kredītiestādes darbību ietekmējošajos ārējos apstākļos;

16.4. regulāri saņem informāciju par rīcības plāna iespējamas likviditātes krīzes pārvarēšanai efektivitātes testēšanu, apstiprina rezultātus un pieņem lēmumu par nepieciešamību veikt grozījumus rīcības plānā iespējamas likviditātes krīzes pārvarēšanai, ņemot vērā stresa testēšanas rezultātus, kā arī lai savlaicīgi atspoguļotu ārējās vai iekšējās izmaiņas (piemēram, izmaiņas kredītiestādes organizatoriskajā struktūrā, filiāļu atvēršana, jauni sadarbības partneri u.c.).

17. Kredītiestāde nodrošina, ka tās likviditātes riska pārvaldīšanas process ir pilnībā dokumentēts, t.sk. ir dokumentēti un atbilstošā vadības līmenī apstiprināti kredītiestādes likviditātes pārvaldīšanas procesa iekšējie normatīvie dokumenti (stratēģija (t.sk. kredītiestādes pieļaujamais likviditātes riska līmenis), politikas, procedūras, nolikumi u.c.), kuros noteikta likviditātes riska novērtēšanai izmantoto rādītāju un to limitu aprēķināšanas metodoloģija, finansējuma avotu koncentrācijas limitu noteikšanas metodoloģija, ar likviditātes risku saistīto izdevumu aprēķināšanas metodoloģija, stresa testēšanas kārtība (t.sk. stresa scenāriju apraksts), noteikti iekšējie limiti, likviditātes rādītāja aprēķinā iekļauto finanšu instrumentu likviditātes (pārdošanas vai ieķīlāšanas iespēju) novērtēšanas kārtība, visi izdarītie pieņēmumi un to pamatojumi, kā arī citi organizatoriskie un metodoloģiskie aspekti.

2.1. Likviditātes riska novērtēšanas metodes

18. Likviditātes riska novērtēšanai kredītiestāde:

18.1. novērtē esošo un plānoto aktīvu, pasīvu un ārpusbilances pozīciju termiņstruktūru sadalījumā pa finanšu instrumentiem un dažādiem kredītiestādes likviditātes riska profilam atbilstošiem termiņa intervāliem kopā un katrā valūtā, kurā kredītiestāde veic būtisku darījumu apmēru (t.sk. valūtā, kuras riskam tā ir pakļauta netieši) vai kurai ir nelikvīds tirgus;

18.2. nosaka likviditātes rādītājus, kurus izmanto likviditātes riska analīzei un kontrolei, piemēram:

18.2.1. likvīdo aktīvu īpatsvaru kopējos aktīvos,

18.2.2. nebankām izsniegto kredītu īpatsvaru kopējos aktīvos,

18.2.3. pamatfinansējuma (var iekļaut, piemēram, kapitālu un rezerves, privāto klientu noguldījumus un ilgtermiņa profesionālo (wholesale) klientu noguldījumus) attiecību pret nelikvīdajiem aktīviem,

18.2.4. nebankām izsniegtos kredītus attiecībā pret noguldījumiem,

18.2.5. profesionālo klientu saistību īpatsvaru kopējās saistībās.

19. Kredītiestāde nosaka iekšējos limitus:

19.1. aktīvu un pasīvu termiņstruktūras likviditātes neto pozīcijām kopā un katrā valūtā, kurā kredītiestāde veic būtisku darījumu apmēru (t.sk. valūtā, kuras riskam tā ir pakļauta netieši) vai kurai ir nelikvīds tirgus;

19.2. citiem likviditātes rādītājiem, kurus kredītiestāde noteikusi likviditātes riska kontrolei.

20. Izstrādājot likviditātes rādītāju aprēķināšanas kārtību un nosakot limitus, kredītiestāde ņem vērā darbības mērķus un pieļaujamo riska līmeni.

21. Kredītiestāde nosaka un regulāri analizē agrīnās brīdināšanas rādītāju sistēmu, kas var palīdzēt identificēt kredītiestādes likviditātes pozīcijas ievainojamību (vulnerabilities) un papildu finansējuma piesaistīšanas nepieciešamību.

22. Pamatojoties uz agrīnās brīdināšanas rādītāju datiem, kredītiestāde identificē negatīvās tendences, kas ietekmē likviditāti, analizē tās un novērtē nepieciešamību veikt likviditātes risku mazinošus pasākumus.

23. Agrīnās brīdināšanas rādītāji var būt gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi un var ietvert šādus rādītājus:

23.1. straujš aktīvu pieaugums (piemēram, lielāks par sektora vidējo), īpaši, ja kredītiestādei ir liela svārstīgo finansējuma avotu koncentrācija;

23.2. atsevišķu aktīvu (aktīvu grupas) vai saistību (saistību grupas) koncentrācijas pieaugums (izmaiņas aktīvu vai saistību koncentrācijā);

23.3. aktīvu un pasīvu termiņstruktūras nesabalansētības pieaugums, t.sk. atsevišķās valūtās;

23.4. saistību vidējā svērtā ilguma samazināšanās;

23.5. iekšējo limitu neievērošanas atkārtoti gadījumi (biežas limitu izmaiņas);

23.6. ievērojama kredītiestādes ienesīguma, aktīvu kvalitātes un kopējā finanšu stāvokļa pasliktināšanās;

23.7. negatīvas tendences tautsaimniecības nozarēs, kuru uzņēmumiem ir izsniegti ievērojami kredīti;

23.8. negatīva publiskā informācija plašsaziņas līdzekļos par kredītiestādi vai ar to saistītajām personām, kas pasliktina kredītiestādes reputāciju;

23.9. kredītiestādes kredītreitinga samazināšana;

23.10. piesaistīto līdzekļu cenas būtiska palielināšanās;

23.11. darījumu partneru (korespondentbanku) limitu darījumiem ar kredītiestādi samazināšanas gadījumu pieaugums;

23.12. papildu nodrošinājuma pieprasījuma gadījumu vai jaunu darījumu veikšanas atteikuma gadījumu pieaugums;

23.13. apgrūtinātas refinansēšanas iespējas starpbanku tirgos;

23.14. noguldījumu aizplūšana, t.sk. noguldījumu pirmstermiņa izņemšanas gadījumu pieaugums.

2.2. Finansējuma struktūra

24. Lai pārvaldītu finansējuma likviditātes risku un kontrolētu finansējuma struktūru (pozīcijas), kredītiestāde:

24.1. regulāri novērtē savu finansējuma struktūru, t.i., kredītiestādes atkarību no atsevišķiem piesaistīto resursu veidiem, īpaši no aizņēmumiem starpbanku, naudas un kapitāla tirgū;

24.2. izvērtē finansējuma avotus un savu spēju ātri piesaistīt naudas līdzekļus no finansējuma avotiem;

24.3. nodrošina efektīvu finansējuma avotu un to termiņu diversifikāciju, t.sk. tad, kad tas ir piemēroti, nosaka koncentrācijas limitus, piemēram, limitus maksimālajai summai, kuru atļauts piesaistīt no viena klienta (savstarpēji saistītu klientu grupas), limitus kredītiestādes grupā ietilpstošajām un pārējām sabiedrībām, resursiem, kurus var piesaistīt finanšu tirgū ar nodrošinājumu vai bez tā (secured vs unsecured market funding), atsevišķiem finanšu instrumentu veidiem, atmaksas termiņiem (saskaņā ar līgumu vai paredzamajiem), valūtām, ģeogrāfiskajiem reģioniem, rezidentiem un nerezidentiem.

2.3. Aktīvu, kurus var izmantot kā aizņēmuma nodrošinājumu, pārvaldīšana

25. Kredītiestāde novērtē un kontrolē savas nodrošinājuma pozīcijas (aktīvus, kurus kredītiestāde var izmantot kā nodrošinājumu aizņēmumiem (resursu piesaistei)) katrā valūtā un valstī, kurā kredītiestāde veic būtisku darbību, t.sk.:

25.1. kredītiestādei vienmēr ir precīza informācija par visiem neapgrūtinātajiem aktīviem un aktīviem, kuri jau izmantoti kā nodrošinājums aizņēmumiem (resursu piesaistei), īpaši par tiem, kas būs pieejami ārkārtas situācijās;

25.2. kredītiestāde regulāri novērtē katra aktīva (aktīvu grupas), kuru var izmantot kā nodrošinājumu aizņēmumiem, ieķīlāšanas iespējas (vai aktīvs ir pieņemams kā nodrošinājums centrālajā kredītiestādē vai pie citiem iespējamajiem darījumu partneriem (starpbanku tirgū), kāds ir minimālais nepieciešamais laiks, lai noslēgtu darījumu un saņemtu līdzekļus, kāda ir starpība starp saņemamajiem līdzekļiem un to nodrošinājuma patieso vērtību) un apzina visus juridiskos, regulējošos (regulatory) un operatīvos ierobežojumus neapgrūtināto aktīvu ieķīlāšanai un likvīdo līdzekļu pārskaitīšanai starp kredītiestādēm (grupas sabiedrībām) gan Eiropas Ekonomikas zonā, gan ārpus tās;

25.3. kredītiestāde pārzina aktīvu, kurus var izmantot kā nodrošinājumu, atrašanās vietu (physical location) (piemēram, kredītiestāde, kura ir finanšu instrumentu kontu turētājs, vai vērtspapīru norēķinu sistēma) un pārvietošanas iespējas.

26. Kredītiestāde diversificē aktīvus, kurus var izmantot kā nodrošinājumu, ņemot vērā līdzekļu saņemšanas (darījumu noslēgšanas) iespējamos ierobežojumus (juridiskos, regulējošos, operatīvos u.tml.), cenu svārstības, diskontus (iespējamo cenu samazināšanu, starpību starp saņemtajiem līdzekļiem un to nodrošinājuma patieso vērtību), papildu prasības nodrošinājumam krīzes situācijās u.c.

2.4. Stresa testēšana

27. Lai identificētu potenciālo likviditātes problēmu avotus un noteiktu nepieciešamo likviditātes rezerves apmēru, kredītiestāde regulāri, bet ne retāk kā reizi pusgadā veic stresa testēšanu (t.i., analizē un izvērtē iespējamos attīstības scenārijus dažādiem laika posmiem un dažādiem stresa līmeņiem), kas ietver šādus scenārijus:

27.1. kredītiestādes krīze (institution-specific) – iekšējie, kredītiestādei raksturīgie nelabvēlīgie notikumi, piemēram:

27.1.1. kredītiestādes likviditātes problēmas reputācijas riska notikumu rezultātā,

27.1.2. kredītiestādes kredītreitinga samazināšana,

27.1.3. ievērojama kredītiestādes piešķirto kredītlīniju izmantošana pirms vēsturiski paredzamā termiņa,

27.1.4. privātpersonu noguldījumu aizplūde, noguldījumu termiņu samazinājums,

27.1.5. juridisko personu (lielo klientu), īpaši nerezidentu, strauja aizplūde,

27.1.6. strikti aktīvu ieķīlāšanas ierobežojumi, papildu nodrošinājuma pieprasījums;

27.2. vispārēja tirgus krīze (market-wide) – izmaiņas vispārējos tirgus nosacījumos, piemēram:

27.2.1. vienlaicīga resursu nepieejamība iepriekš augsti likvīdos tirgos un kredītiestādes likvīdo aktīvu vērtības samazināšanās,

27.2.2. likviditātes zudums vērtspapīru tirgos,

27.2.3. lielākā sistēmiski nozīmīgā tirgus dalībnieka aiziešana no konkrētā tirgus,

27.2.4. sarežģījumi starpbanku tirgū,

27.2.5. valūtas konvertācijas ierobežojumi,

27.2.6. traucējumi maksājumu un norēķinu sistēmās, īpaši, ja kredītiestāde savā darbībā paļaujas uz kredītiestādes grupas finansējumu;

27.3. kombinētais scenārijs (kredītiestādes krīze un vispārēja tirgus krīze vienlaikus).

28. Stresa testēšanā izmantotajiem scenārijiem jābūt ārkārtējiem, ar pietiekami būtisku ietekmi, bet ne neiespējamiem. Stresa scenāriju daudzums un detalizācijas līmenis (granularity) ir atkarīgs no kredītiestādes veikto operāciju dažādības un sarežģītības, darbības veida (business model) un kredītiestādes lieluma.

29. Izstrādājot pieņēmumus scenārijam "Kredītiestādes krīze", kredītiestāde novērtē scenārija ietekmi uz kredītiestādes finansējuma avotiem, ņemot vērā atšķirīgo klientu uzvedību. Piemēram, kredītiestāde var prognozēt, ka stresa saasinājuma fāzē kredītiestādes nenodrošinātie aizņēmumi (unsecured wholesale funding) netiks pagarināti, bet nodrošinātie aizņēmumi netiks ietekmēti, ka noguldījumu, kuri ir pilnībā segti ar garantēto atlīdzību saskaņā ar Noguldījumu garantiju likuma prasībām (vai līdzvērtīgām prasībām citās valstīs), aizplūde būs mazāka nekā noguldījumu virs garantētās summas aizplūde, ka ar kredītiestādi saistīto klientu noguldījumu aizplūde būs mazāka nekā ar kredītiestādi nesaistīto klientu noguldījumu aizplūde, ka kredītreitinga samazināšanas rezultātā sindicēto kredītu atmaksa tiks pieprasīta pirms termiņa, darījumu partneri pieprasīs papildu nodrošinājumu no kredītiestādes vai kredītiestādes piešķirtās kredītlīnijas tiks izmantotas pirms paredzamā termiņa u.tml. Kredītiestāde novērtē arī citu iespējamo saistību iespējamās izmaiņas. Kredītiestāde, kura darbojas kā sponsors attiecībā uz īpašam nolūkam izveidotu sabiedrību, kas veic vērtspapirizēšanu, vai nodrošina tai būtisku likviditātes atbalstu, novērtē arī šīs sabiedrības darbības ietekmi uz kredītiestādi.

30. Izstrādājot pieņēmumus scenārijam "Vispārēja tirgus krīze", kredītiestāde novērtē scenārija ietekmi uz kredītiestādes aktīvu likviditāti un izstrādā pieņēmumus par atsevišķu finanšu instrumentu pārdošanas un ieķīlāšanas iespējas pasliktināšanos. Piemēram, kredītiestāde var prognozēt, ka pārdošanas vai ieķīlāšanas diskonti (haircut, t.i., iespējamie zaudējumi ātrā aktīvu pārdošanā vai starpība starp saņemtajiem līdzekļiem un to nodrošinājuma patieso vērtību) palielināsies.

31. Stresa testēšanā kredītiestāde analīzē vismaz divas stresa fāzes, t.i., īstermiņa saasinājuma fāzi (piemēram, vienas līdz divu nedēļu laikā) un ilgāku, bet mazāk saasinātu fāzi (piemēram, viena līdz divu mēnešu laikā).

32. Kredītiestāde izstrādā un piemēro stresa scenārija pieņēmumus kredītiestādes plānotajām izejošajām un ienākošajām naudas plūsmām un likvīdajiem aktīviem un novērtē nepieciešamās likviditātes rezerves noteiktam laika periodam.

33. Likviditātes rezervēm jābūt pietiekami diversificētām, ņemot vērā valūtu, atlikušo termiņu un darījumu partnerus, lai nodrošinātu, ka kredītiestāde nepaļaujas vienīgi uz kādu noteiktu likviditātes nodrošināšanas veidu (piemēram, tikai uz aizņēmumiem no Latvijas Bankas).

34. Kredītiestāde nodrošina, ka izstrādātie pieņēmumi ir konservatīvi un ir statistiski un ekonomiski pamatoti.

35. Ņemot vērā stresa testēšanas rezultātus, kredītiestāde izstrādā efektīvu rīcības plānu iespējamas likviditātes krīzes pārvarēšanai, kā arī pēc nepieciešamības pilnveido likviditātes riska pārvaldīšanas stratēģijas, politikas un procedūras, t.sk. limitus.

36. Kredītiestāde nodrošina stresa testēšanu arī saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (tālāk tekstā – Komisija) noteikto scenāriju un pieņēmumiem, ja tas tiek pieprasīts.

2.5. Rīcības plāns likviditātes krīzes pārvarēšanai

37. Rīcības plāns iespējamas likviditātes krīzes pārvarēšanai ietver procedūras un darba koordinēšanas pasākumus, ko kredītiestādes vadība nelabvēlīgā scenārija iestāšanās gadījumā paredz veikt, lai savlaicīgi un ar samērīgām izmaksām mazinātu negatīvo notikumu ietekmi uz kredītiestādi.

38. Rīcības plānā iespējamas likviditātes krīzes pārvarēšanai nosaka:

38.1. atbildīgās personas (kā arī viņu aizvietotājus un visas iesaistītās personas), viņu pienākumus (funkcijas), pilnvaras, t.sk. tiesības veikt nepieciešamās darbības krīzes laikā, pienākumu sadalījumu, informācijas apmaiņas kārtību un vadības informēšanas kārtību;

38.2. notikumu, kuru rezultātā ir jāsāk rīkoties, aprakstu (trigger events);

38.3. detalizētu pasākumu plānu, t.i., veicamās darbības un tām nepieciešamo laiku (piemēram, lai piesaistītu naudas līdzekļus);

38.4. potenciāli pieejamos finansējuma avotus un summas, kuras būs iespējams piesaistīt nelabvēlīgā scenārija iestāšanās gadījumā;

38.5. komunikācijas pasākumus (kad un kādā veidā tiek veikti šie pasākumi) ar darbiniekiem, klientiem, noguldītājiem, aizņēmējiem, akcionāriem, Latvijas Banku, Komisiju un ārvalstu uzraudzības iestāžu, kad tas ir piemēroti, un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem.

39. Kredītiestāde regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā pārbauda izstrādātā rīcības plāna iespējamas likviditātes krīzes pārvarēšanai efektivitāti (testē iekšējās procedūras, pieņēmumu aktualitāti un ticamību (piemēram, novērtē saņemamo līdzekļu un to nodrošinājuma patiesās vērtības starpību)).

3. Aktīvu un pasīvu termiņstruktūras pārskats

40. Kredītiestāde uzraudzības vajadzībām sagatavo "Aktīvu un pasīvu termiņstruktūras pārskatu" (tālāk tekstā – pārskats). Pārskatu sagatavo atbilstoši šo noteikumu pielikumā noteiktajai veidlapai.

41. Pārskatā aktīvus grupē atbilstoši atlikušajam atmaksas vai pārdošanas termiņam, pasīvus un ārpusbilances saistības – atbilstoši atlikušajam izpildes termiņam.

42. Ārpusbilances saistības iekļauj pārskatā, ja ir pamats uzskatīt, ka darījuma partneris pieprasīs to izpildi. Ārpusbilances saistības, kas nodrošinātas ar kredītiestādē izvietotu noguldījumu, pārskatā neiekļauj.

43. Kā ārpusbilances prasības drīkst uzrādīt ar mātesbankām noslēgtos līgumus par aizdevuma saņemšanu.

44. Aktīvus, kuriem izveidoti uzkrājumi, uzrāda atbilstoši atlikušajai vērtībai.

45. Sagatavojot pārskatu, ievēro šādus nosacījumus:

45.1. aktīvu atlikušo atmaksas vai pārdošanas termiņu nosaka saskaņā ar spēkā esošajā līgumā paredzētajiem atmaksas vai pārdošanas termiņiem vai akceptētajiem paziņojumiem par līdzekļu pirmstermiņa atmaksu;

45.2. aktīvus, kas ieguldīti ar tiesībām tos saņemt pēc pieprasījuma, uzrāda termiņa grupā "Uz pieprasījumu";

45.3. neskatoties uz šo noteikumu 45.1. punkta prasībām, tirdzniecības nolūkā turētos un pārdošanai pieejamos finanšu instrumentus, kurus var pārdot īsā laikā bez ievērojamiem zaudējumiem, kā arī finanšu instrumentus, kurus var izmantot par nodrošinājumu kredītu saņemšanai, uzrāda kā aktīvus uz pieprasījumu vai termiņu grupā atbilstoši attiecīgā finanšu instrumenta pārdošanas vai aizņēmuma saņemšanas iespējamajam termiņam;

45.4. aktīvus, kuru atmaksas vai pārdošanas termiņš nav noteikts, uzskata par beztermiņa ieguldījumiem un uzrāda termiņa grupā "No 361 dienas";

45.5. aktīvus, kuru samaksas kavējums ir ilgāks par 14 dienām, vai to daļu uzrāda kā nokavētos aktīvus;

45.6. aktīvus, kuru samaksas kavējums nepārsniedz 14 dienas, vai to daļu uzrāda kā aktīvus uz pieprasījumu;

45.7. aktīvus, kas apgrūtināti (nav brīvi pieejami) kredītiestādes saistību nodrošināšanai (piemēram, iesaistīti repo darījumos, ieķīlāti par labu trešajām personām, nodrošina kredītkaršu darījumus vai darījumus ar akreditīviem un garantijām u.tml.), vai to daļu uzrāda kā ieķīlātos aktīvus. Saistības, kuru izpilde nodrošināta ar kredītiestādes aktīvu ķīlu, uzrāda kā aizņēmumu pret aktīvu ķīlu;

45.8. saistību atlikušo termiņu nosaka saskaņā ar spēkā esošajā līgumā noteiktajiem izpildes termiņiem vai akceptētajiem pieteikumiem par līdzekļu pirmstermiņa saņemšanu;

45.9. saistības ar nenoteiktu izpildes termiņu un pienākumu tās izpildīt pēc pieprasījuma uzrāda termiņa grupā "Uz pieprasījumu";

45.10. noguldījumus, kurus klients ieķīlājis attiecīgajā kredītiestādē vai kredītiestādes filiālē, lai saņemtu tajā kredītu (galvojumu, garantiju u.tml. nodrošinājumu), uzrāda attiecīgajā termiņa grupā atbilstoši atlikušajam ķīlas termiņam;

45.11. saistības par noguldījumiem, kuru atmaksas termiņš ir iestājies, bet klients noguldījumu nav pieprasījis, uzrāda termiņa grupā "Uz pieprasījumu".

46. Aktīvu un pasīvu termiņstruktūru novērtē, aprēķinot likviditātes neto pozīciju kā starpību starp aktīviem un pasīviem katrā termiņa grupā un likviditātes kopējo pozīciju kā starpību starp aktīviem un pasīviem augošā termiņu secībā.

4. Pārskata iesniegšanas kārtība

47. Pārskatu sagatavo par stāvokli pārskata mēneša pēdējā datumā un iesniedz Komisijai līdz pārskata periodam sekojošā mēneša 15. datumam.

48. Pārskatu iesniedz atbilstoši Komisijas normatīvajiem noteikumiem, kas nosaka elektroniski sagatavoto pārskatu iesniegšanas kārtību.

49. Ja Komisija konstatē, ka pārskats sagatavots kļūdaini, par to tiek paziņots pārskata iesniedzējam. Ja Komisija nav norādījusi citu termiņu, labotais pārskats jāiesniedz ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc paziņojuma par kļūdu esamību saņemšanas no Komisijas.

5. Noslēguma jautājums

50. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Komisijas 28.12.2009. normatīvie noteikumi Nr. 195 "Likviditātes prasību, to izpildes kārtības un likviditātes riska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi".

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja S. Purgaile
Pielikums
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 10.11.2020.
normatīvajiem noteikumiem Nr. 218
(2 lapas)

Kredītiestādes nosaukums:

Kods:


Jāiesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai
līdz pārskata periodam sekojošā mēneša 15. datumam

Aktīvu un pasīvu termiņstruktūras pārskats

 . gada  
  

(pārskata mēnesis)

 

(veselos euro)

Pozīcijas nosaukums

Pozīcijas kods

Aktīvi

kopā

uz pieprasījumu

ar atlikušo termiņu

nokavētie

ieķīlātie

līdz 7 dienām

no 8 līdz 30 dienām

no 31 līdz 90 dienām

no 91 līdz 180 dienām

no 181 līdz 360 dienām

No 361 dienas

A

B

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

Kase

1010

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Prasības pret Latvijas Banku

1030

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Prasības pret maksātspējīgām kredītiestādēm

1040

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

pret saistītajām un radniecīgajām kredītiestādēm

1045

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

pret Latvijas Republikas kredītiestādēm*

1041

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

pret ārvalstu centrālajām bankām

1042

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

pret dalībvalstu kredītiestādēm*

1043

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

pret citu valstu kredītiestādēm*

1044

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kredīti nebankām

1050

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Parāda vērtspapīri, akcijas un citi vērtspapīri

1060

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Latvijas Republikas valdības parāda vērtspapīri

1061

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

dalībvalstu centrālo valdību parāda vērtspapīri

1062

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

citu valstu centrālo valdību parāda vērtspapīri

1063

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

pārējo emitentu parāda vērtspapīri

1064

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

akcijas

1065

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

pārējie vērtspapīri

1066

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Līdzdalība citu sabiedrību pamatkapitālā

1070

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atvasinātie finanšu instrumenti

1080

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pamatlīdzekļi un nemateriālie aktīvi

1090

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pašas akcijas

1100

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Nauda ceļā

1110

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Uzkrātie ienākumi

1120

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pārējie aktīvi

1130

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ārpusbilances prasības

1140

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kopā prasības (1010+1030+1040+1050+1060+1070+1080+1090+1100+1110+1120+1130+1140)

1000

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

* Izņemot prasības pret saistītajām un radniecīgajām kredītiestādēm.

Pielikuma turpinājums

Aktīvu un pasīvu termiņstruktūras pārskats

Pozīcijas nosaukums

Pozīcijas kods

Pasīvi

kopā

uz pieprasījumu

ar atlikušo termiņu

aizņēmumi pret aktīvu ķīlu

līdz 7 dienām

no 8 līdz 30 dienām

no 31 līdz 90 dienām

no 91 līdz 180 dienām

no 181 līdz 360 dienām

no 361 dienas

A

B

1

2

3

4

5

6

7

8

9

Saistības pret kredītiestādēm

2010

 

 

 

 

 

 

 

 

 

pret Latvijas Banku

2011

 

 

 

 

 

 

 

 

 

pret saistītajām un radniecīgajām kredītiestādēm

2015

 

 

 

 

 

 

 

 

 

pret Latvijas Republikas kredītiestādēm*

2012

 

 

 

 

 

 

 

 

 

pret dalībvalstu kredītiestādēm*

2013

 

 

 

 

 

 

 

 

 

pret citu valstu kredītiestādēm*

2014

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Noguldījumi

2020

 

 

 

 

 

 

 

 

 

privātpersonu

2021

 

 

 

 

 

 

 

 

 

nefinanšu sabiedrību

2022

 

 

 

 

 

 

 

 

 

centrālo un vietējo valdību

2023

 

 

 

 

 

 

 

 

 

pārējie

2024

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Emitētie parāda vērtspapīri

2030

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atvasinātie finanšu instrumenti

2040

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Nauda ceļā

2050

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pārējās saistības

2060

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Uzkrātie izdevumi

2070

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Uzkrājumi parādiem un saistībām

2080

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pakārtotās saistības

2090

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ārpusbilances posteņi (saistības)

2100

 

 

 

 

 

 

 

 

 

iespējamās saistības

2101

 

 

 

 

 

 

 

 

 

saistības pret klientiem

2102

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kopā saistības (2010+2020+2030+2040+ +2050+2060+2070+2080+2090+2100)

2000

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Likviditātes neto pozīcija (1000–2000)

2200

 

 

 

 

 

 

 

 

X

Likviditātes kopējā pozīcija

2300

 

 

 

 

 

 

 

 

X

* Izņemot saistības pret saistītajām un radniecīgajām kredītiestādēm.
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Likviditātes prasību, to izpildes kārtības un likviditātes riska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Finanšu un kapitāla tirgus komisija Veids: noteikumi Numurs: 218Pieņemts: 10.11.2020.Stājas spēkā: 14.11.2020.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 221, 13.11.2020. OP numurs: 2020/221.6
Saistītie dokumenti
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
318641
14.11.2020
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)