Talsu novada domes saistošie noteikumi Nr. 9

Talsos 2020. gada 25. jūnijā (prot. Nr. 18, 22. p., lēmums Nr. 267)

Talsu novada noteikumi

Izdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām"
21. panta pirmās daļas 16. punktu un 43. panta pirmās daļas
2., 4., 5., 6., 9., 10. un 11. punktu un trešo daļu,
Pirotehnisko izstrādājumu aprites likuma 17. panta piekto daļu,
Atkritumu apsaimniekošanas likuma 8. panta pirmās daļas 3. punktu,
Dzīvnieku aizsardzības likuma 8. panta trešo un ceturto daļu,
Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumu Nr. 906
"Dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumi" 4. punktu,
Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr. 500
"Vispārīgie būvnoteikumi" 158.2. apakšpunktu,
Ministru kabineta 2011. gada 21. jūnija noteikumu Nr. 491
"Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība" 3. un 11. punktu,
Ministru kabineta 2006. gada 4. aprīļa noteikumu Nr. 266
"Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai,
tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs,
kā arī suņa apmācībai" 13. punktu

Pirmā nodaļa
1. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

Talsu novada domes saistošie noteikumi (turpmāk tekstā – Noteikumi) nosaka prasības, lai nodrošinātu Talsu novada administratīvajā teritorijā sabiedrisko kārtību, teritorijas un būvju sakoptību, sanitāro tīrību, apstādījumu aizsardzību un kopšanu, sadzīves atkritumu savākšanu, transportēšanu un apsaimniekošanu, suņu, kaķu un citu mājas (istabas) dzīvnieku turēšanu, kāda jāievēro Talsu novadā, paredzot administratīvo atbildību par šo Noteikumu neievērošanu.

1.1. Noteikumos lietoto terminu skaidrojums:

1.1.1. Apstādījumi – dabīgā vai mākslīgā veidā apaudzētas un koptas platības, kurās neiegūst produkciju pārtikai, koksni, grieztus ziedus un citu produkciju. Apstādījumi ietver parkus, skvērus, dārzus, alejas, dzīvžogus, iekšpagalmu un ielu apstādījumus, zaļās zonas, dzīvojamo un rūpniecisko teritoriju apstādījumus, kapsētas, piemiņas vietas, ūdenstilpņu stādījumus, nogāžu nostiprinājumus. Apstādījumu elementi ir koki, krūmi, vīteņaugi, puķu stādījumi, zālieni.

1.1.2. Būve – ķermeniska lieta, kas tapusi cilvēka darbības rezultātā un ir saistīta ar pamatni (zemi vai gultni);

1.1.3. Ceļš – jebkura satiksmei izbūvēta teritorija (autoceļš, iela, prospekts, šķērsiela un tamlīdzīgas teritorijas visā platumā, ieskaitot brauktuvi, ietves, nomales, sadalošās joslas un saliņas). Ceļa kompleksā ietilpst ceļš, mākslīgās būves (tilti, satiksmes pārvadi, tuneļi, caurtekas, ūdens novadīšanas ietaises, atbalsta sienas un citas būves), ceļu inženierbūves (pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu pieturvietas un paviljoni, bremzēšanas un paātrinājuma joslas, transportlīdzekļu stāvvietas, atpūtas laukumi, veloceliņi un ietves, ceļu sakaru un apgaismojuma līnijas un citas inženierbūves), satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi (ceļa zīmes, luksofori, signālstabiņi, aizsargbarjeras, gājēju barjeras, vertikālie un horizontālie ceļa apzīmējumi un citi tehniskie līdzekļi).

1.1.4. Dzīvojamo ēku koplietošanas telpas – daudzdzīvokļu māju kāpņu telpas, gaiteņi, pagrabi, bēniņi, mantu glabātuves un funkcionāli ar ēku saistītie objekti.

1.1.5. Ēka – atsevišķi lietojamas apjumtas būves, kurās var iekļūt cilvēki un kuras ir noderīgas vai paredzētas cilvēku un dzīvnieku patvērumam vai priekšmetu turēšanai.

1.1.6. Ietve – ceļa daļa, kas paredzēta gājējiem. Ietve piekļaujas brauktuvei vai ir atdalīta no tās.

1.1.7. Inženierbūves – inženierbūves ir visas būves, kurām nav ēku pazīmju;

1.1.8. Izklaides vietas – kafejnīcas, tējnīcas bāri, restorāni, klubi, spēļu nami, azartspēļu zāles, diskotēkas, deju zāles un citas vietas, kurās tiek piedāvāti izklaides pasākumi (izklaidējošie televīzijas raidījumi, priekšnesumi, spēles, atrakcijas, dejas u.c.).

1.1.9. Necieņa – cieņas trūkums, nevērība, izturēšanās, kas neatbilst sabiedrībā pieņemtām prasībām.

1.1.10. Novada teritorija – Talsu novada administratīvā teritorija.

1.1.11. Piegulošā teritorija – publiskā lietošanā esoša teritorija starp nekustamo īpašumu un brauktuves tuvāko malu (t.i. piebrauktuves, gājēju ietves (izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas), grāvji, caurtekas, zālieni u.c. apstādījumi).

1.1.12. Priekšdārzs – teritorijas daļa, kas atrodas pie mājas ieejas un kas ir redzama no ielas puses.

1.1.13. Privātie apstādījumi – apstādījumu teritorijas uz privātā īpašumā esošas zemes

1.1.14. Publiska vieta – jebkura vieta, kura neatkarīgi no tās faktiskās izmantošanas vai īpašuma formas kalpo sabiedrības kopējo vajadzību un interešu nodrošināšanai un kura par maksu vai bez maksas ir pieejama ikvienai fiziskajai personai, kas nav attiecīgās vietas īpašnieks, tiesiskais valdītājs, turētājs, algots darbinieks vai cita persona, kuras atrašanās attiecīgajā vietā ir saistīta ar darba pienākumu izpildi, pasākuma organizēšanu vai ir uz uzņēmuma līguma pamata.

1.1.15. Publiskie apstādījumi – visai sabiedrībai brīvi pieejamas apstādījumu platības uz pašvaldības, valsts vai privātā īpašumā esošas zemes.

1.1.16. Publisks pasākums – fiziskas vai juridiskas personas plānots un organizēts, sabiedrībai pieejams svētku, piemiņas, izklaides, sporta vai atpūtas pasākums publiskā vietā neatkarīgi no īpašuma piederības.

1.1.17. Pirotehniskais izstrādājums – izstrādājums, kas satur sprādzienbīstamas vielas vai sprādzienbīstamus vielu maisījumus, un kas paredzēts karstuma, gaismas, skaņas, gāzes vai dūmu, vai šādu efektu kombinācijas radīšanai ar pašpietiekamu eksotermisku ķīmisku reakciju.

1.1.18. Sabiedriska vieta – ceļi (jebkura satiksmei izbūvēta teritorija, kas sastāv no braucamās daļas, ietves, nomales, sadalošās joslas, saliņas), laukumi, stāvlaukumi, sabiedriskā transporta pieturas, dzelzceļa stacija, kā arī dzīvojamo ēku koplietošanas telpas, daudzdzīvokļu namu pagalmi, valsts un pašvaldības iestāžu teritorijas telpas, parki un citas speciāli iekārtotas un publiski pieejamas brīvdabas atpūtas vietas, ūdenstilpņu tauvas josla, neapbūvētas vai citādi neiekārtotas valsts vai pašvaldības zemes un ēkas, kā arī citas novada teritorijā publiskai lietošanai, publiskiem pasākumiem paredzētas teritorijas neatkarīgi no īpašuma piederības.

1.1.19. Transportlīdzeklis – ierīce, kas pēc savas konstrukcijas paredzēta braukšanai pa ceļiem ar motora palīdzību vai bez motora.

1.1.20. Zaļā zona – novada pilsētas un ciema teritorijā mākslīgā ceļā izveidoti vai dabīgi izveidojušies apstādījumi, zālieni, meži.

1.2. Noteikumu mērķis un uzdevumi:

1.2.1. Noteikumu uzdevums ir nodrošināt Talsu novadā sabiedrisko kārtību, uzturēt sanitāro tīrību, aizsargāt personu tiesības un likumīgās intereses, nodrošināt teritorijas un būvju sakoptību, apstādījumu aizsardzību un kopšanu, sadzīves atkritumu savākšanu, transportēšanu un apsaimniekošanu, suņu, kaķu un citu mājas (istabas) dzīvnieku turēšanu atbilstoši labturības prasībām, ierobežot alkoholisko un citu apreibinošo vielu lietošanu, veicināt iedzīvotāju veselīgu dzīvesveidu un dzīvošanu sakoptā, veselīgā un drošā vidē, kā arī sekmēt morāles un vispārpieņemto uzvedības normu ievērošanu.

1.2.2. Noteikumu mērķis ir veicināt sabiedriskās kārtības ievērošanu, atturēt pārkāpēju no jaunu pārkāpumu izdarīšanas, kā arī atturēt citas personas no pārkāpumiem.

1.3. Atbildība par Noteikumu neievērošanu:

1.3.1. Noteikumi ir saistoši visām fiziskām un juridiskām personām, kuras dzīvo, uzturas vai darbojas Talsu novada administratīvajā teritorijā.

1.3.2. Pie administratīvās atbildības ir saucama fiziskā persona, kura līdz administratīvā pārkāpuma izdarīšanas brīdim sasniegusi 14 gadu vecumu.

1.3.3. Nepilngadīgajiem vecumā no 14 līdz 18 gadiem par administratīvajiem pārkāpumiem piemēro audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus. Administratīvo sodu nepilngadīgajam vecumā no 14 līdz 18 gadiem piemēro, ja audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošana konkrētajā gadījumā nav lietderīga.

1.3.4. Ja administratīvo pārkāpumu izdarījis bērns vecumā no 11 līdz 14 gadiem un ir jāizlemj jautājums par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu, amatpersona uzsāk administratīvā pārkāpuma procesu un pārbauda faktus par izdarīto administratīvo pārkāpumu Administratīvās atbildības likumā noteiktajā kārtībā.

1.4. Administratīvo sodu veidi par šo Noteikumu neievērošanu:

1.4.1. Brīdinājums;

1.4.2. Naudas sods.

1.5. Naudas sods ir noteikta naudas summa, kas administratīvi sodītajai personai jāmaksā par izdarītu administratīvo pārkāpumu.

1.6. Vienas naudas soda vienības apmēru nosaka Administratīvās atbildības likums.

1.7. Minimālais naudas sods fiziskajām un juridiskajām personām ir divas naudas soda vienības.

1.8. Maksimālais naudas sods fiziskajām personām ir 100 naudas soda vienību, bet juridiskajām personām –300 naudas soda vienību.

1.9. Nepilngadīgajiem piemēro pusi no tā naudas soda, kas par tādos pašos apstākļos izdarītu administratīvo pārkāpumu būtu piemērojams pilngadīgai personai.

1.10. Administratīvā soda piemērošana neatbrīvo sodīto personu no tā pienākuma izpildīšanas, par kura nepildīšanu piemērots administratīvais sods.

1.11. Amatpersonas, kuras ir pilnvarotas veikt administratīvo procesu:

1.11.1. Talsu novada pašvaldības policijas amatpersonas;

1.11.2. Valsts policijas amatpersonas;

1.11.3. Talsu novada būvvaldes vadītājs, Talsu novada būvinspektors.

1.12. Kompetence sodu piemērošanā par šo noteikumu pārkāpumiem ir:

1.12.1. Talsu novada Administratīvā komisijai;

1.12.2. Talsu novada pašvaldības policijas priekšniekam vai viņa prombūtnes laikā vietniekam;

1.12.3. Talsu novada būvvaldes vadītājam un Talsu novada būvinspektoram.

1.13. Lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība:

1.13.1. Talsu novada Administratīvās komisijas pieņemto lēmumu var pārsūdzēt rajona tiesā, fiziskā persona atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai, bet juridiskā persona – atbilstoši juridiskajai adresei. Ja personai nav deklarētās dzīvesvietas Latvijā vai juridiskās personas adrese neatrodas Latvijā, lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā atbilstoši administratīvā pārkāpuma konstatēšanas vietai;

1.13.2. Talsu novada pašvaldības policijas priekšnieka vai viņa prombūtnes laikā – vietnieka pieņemto lēmumu var pārsūdzēt rajona tiesā, fiziskā persona atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai, bet juridiskā persona – atbilstoši juridiskajai adresei. Ja personai nav deklarētās dzīvesvietas Latvijā vai juridiskās personas adrese neatrodas Latvijā, lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā var pārsūdzēt rajona tiesā atbilstoši administratīvā pārkāpuma konstatēšanas vietai;

1.13.3. Talsu novada būvvaldes vadītāja un Talsu novada būvinspektora pieņemto lēmumu var pārsūdzēt rajona tiesā, fiziskā persona atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai, bet juridiskā persona – atbilstoši juridiskajai adresei. Ja personai nav deklarētās dzīvesvietas Latvijā vai juridiskās personas adrese neatrodas Latvijā, lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā var pārsūdzēt rajona tiesā atbilstoši administratīvā pārkāpuma konstatēšanas vietai.

Otrā nodaļa
2. ĒKU UN BŪVJU UZTURĒŠANA, KOPŠANA UN INŽENIERBŪVJU AIZSARDZĪBA

2.1. Noteikumi ir saistoši visām juridiskām un fiziskām personām, valsts un pašvaldību institūcijām.

2.2. Nekustamā īpašuma un tam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas – gājēju ietvju, (izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas), grāvju, caurteku un zālienu līdz brauktuves malai (turpmāk – piegulošā teritorija) – kopšanu nodrošina:

2.2.1. nekustamā īpašuma īpašnieks vai faktiskais valdītājs;

2.2.2. būves īpašnieks, ja nekustamais īpašums sastāv no zemesgabala un būves, kas pieder dažādām personām, un ja saskaņā ar zemes nomas līgumu nav noteikta cita kārtība. Ja būves īpašnieks nav noskaidrojams, nekustamā īpašuma un tam piegulošās teritorijas kopšanu nodrošina zemes īpašnieks;

2.2.3. daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldnieks vai cita mājas īpašnieka noteikta persona, ja nekustamā īpašuma sastāvā ir daudzdzīvokļu māja;

2.2.4. dalītā īpašuma gadījumā būves īpašniekam un daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldniekam vai citai mājas īpašnieka noteiktai personai ir pienākums kopt tikai ēkai noteikto (piesaistīto) funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu, kā arī šim zemesgabalam piegulošo teritoriju. Kopt ēkām funkcionāli nepiesaistīto zemesgabala daļu un šim zemesgabalam piegulošo teritoriju ir zemes īpašnieka pienākums.

2.3. Valsts un pašvaldības institūcijām, juridiskām un fiziskām personām, kā arī to pilnvarotām personām, kuru īpašumā, valdījumā, turējumā (faktiskā valdījumā), lietošanā vai nomā Talsu novadā ir ēkas, ēku daļas vai dzīvokļi, jāveic to tehniskā uzturēšana.

2.4. Kārtību, kādā lietojamas dzīvojamās telpas, nosaka Dzīvokļa īpašuma likums, likums "Par dzīvojamo telpu īri", īres līgums, Latvijas Republikas būvnormatīvi un mājas īpašnieka vai dzīvojamās mājas pārvaldnieka noteiktā kārtība. Īrniekiem jānodrošina dzīvojamo telpu saglabāšana, jāsaudzē sanitārtehniskās iekārtas, nav pieļaujama to bojāšana.

2.5. Uz ietvēm, ielām, parkos, skvēros un daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pagalmos, kā arī citās sabiedriskās vietās aizliegts glabāt taru, malku, būvmateriālus, metāllūžņus un būvgružus.

2.6. Nekustamā īpašuma īpašniekam ir tiesības novietot īpašumam piegulošajā teritorijā materiālus (melnzemi, malka, celtniecības materiāli u.c.) ievērojot sekojošo:

2.6.1. Īpašnieks bez pašvaldības saskaņojuma ir tiesīgs piegulošajā teritorijā īslaicīgi (ne ilgāk kā septiņas dienas) novietot materiālus, nodrošinot, lai tie netraucētu transporta vai gājēju kustību;

2.6.2. Ilglaicīga (ilgāka par septiņām dienām) materiālu novietošana īpašumam piegulošajā teritorijā īpašniekam jāsaskaņo ar attiecīgās teritorijas pilsētas vai pagasta pārvaldes vadītāju;

2.6.3. Šo noteikumu 2.6.1. un 2.6.2. gadījumā, kad ir novietoti materiāli Piegulošajā teritorijas daļā ir jāizvieto attiecīgas brīdinājumu (drošības) zīmes.

2.7. Namos, kuros nav šķūņu, malku atļauts glabāt īpašnieka vai valdītāja norādītajā teritorijā (vietā).

2.8. Ēkas, kuras uz nenoteiktu laiku ir neapdzīvotas un kurās nenotiek saimnieciska darbība, ir cieši noslēdzamas (ieejas un pagrabu durvis aizslēgtas, logi aizvērti un aizsisti) un to teritorijas iežogojamas tādā veidā, lai novērstu nepiederošu personu uzturēšanos un iekļūšanu tajās. Minētās ēkās jāievēro sanitārās normas un ugunsdrošības noteikumi, nav pieļaujama atkritumu uzkrāšanās un antisanitāri apstākļi. Šīs ēkas nedrīkst būt par traucēkli blakus esošo ēku un zemes īpašniekiem, kā arī citiem iedzīvotājiem.

2.9. Dzīvojamo ēku pagrabi un bēniņi ir cieši noslēdzami, nav pieļaujama to piegružošana un nepiederošu personu iemitināšanās vai atrašanās tajos.

2.10. Nodrošināt nekustamajā īpašumā esošo žogu, vārtu un vārtiņu uzturēšanu tehniskā un vizuālā kārtībā, to savlaicīgu atjaunošanu, krāsošanu, remontēšanu, pārbūvi vai nojaukšanu, un saskaņā ar normatīvo aktu prasībām būvniecības jomā pirms minēto darbību veikšanas, saņemot atbilstošu saskaņojumu (atļauju) Talsu novada Būvvaldē.

2.11. Ēku fasāžu un (vai) jumta ieseguma krāsošana jāveic saskaņā ar Talsu novada Būvvaldē saskaņotu fasādes krāsu pasi vai būvprojektā akceptētu krāsojumu.

2.12. Īpašnieki nodrošina ēku/būvju fasāžu un citu ārējo konstrukciju savlaicīgu atjaunošanu un krāsošanu atbilstoši būves arhitektoniskajam stilam un apkārt esošajai pilsētvides ainavai, nepieļaujot nesakoptas fasādes stāvokli – fasādi, kurai ir bojāts krāsojums (samelnējis, plankumains vai pilnīgi zudis), ir atsegts ārējo konstrukciju pamatmateriāls, plaisas, izdrupumi vai apdares materiālu atslāņojumi.

2.13. Nepieļaut namu dzīvojamo telpu, iekārtu un inženierkomunikāciju (ūdensvada, kanalizācijas) ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, bojāšanu, iznīcināšanu, atbildīgo personu uzlikto aizzīmogojumu – ūdens un siltumenerģijas skaitītāju, dzīvojamo ēku koplietošanas telpu elementu bojāšanu vai iznīcināšanu.

2.14. Nepieļaut sabiedrisko ēku, publisko būvju, daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku un to saimniecisko telpu patvaļīgu pieslēgšanu/atslēgšanu siltumapgādes tīkliem, elektrotīkliem, ūdensvadam, kanalizācijai, gāzei.

2.15. Nodrošināt zemesgabala un tam piegulošās teritorijas uzturēšanu kārtībā celtniecības darbu laikā. Pārkāpuma gadījumā Administratīvo sodu piemēro zemesgabala īpašniekam, tiesiskajam valdītājam vai nomniekam (apsaimniekotājam).

2.16. Namu dzīvojamās telpas un koplietošanas telpas ir izmantojamas atbilstoši tam paredzētajiem mērķiem.

2.17. Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās aizliegts:

2.17.1. novietot mājsaimniecības priekšmetus (lietas) uz balkona vai lodžijas atklātās daļas, kā arī koplietošanas telpās, pagrabos un kāpņu telpās, aizšķērsot izejas un rezerves izejas durvis ar dažādiem priekšmetiem;

2.17.2. purināt gultas veļu, segas, paklājus un citas lietas caur atvērtu logu vai balkona/lodžijas/terases malu;

2.17.3. karināt veļu balkonos (lodžijās) atsegti virs balkona (lodžijas) malas;

2.17.4. radīt antisanitārus apstākļus dzīvokļos un koplietošanas telpās;

2.17.5. uzglabāt ugunsnedrošus un sprādzienbīstamus priekšmetus vai vielas dzīvojamās telpās, uz balkoniem, lodžijām, terasēm, pagrabos, bēniņos;

2.17.6. veikt darbus, kuru dēļ tiek bojātas telpas vai traucēti mājas iedzīvotāji;

2.17.7. veikt dzīvojamo telpu vai koplietošanas telpu remontu darbadienās laikā no plkst. 20.00 līdz 08.00 un sestdienās, svētdienās un svētku dienās no plkst. 17.00 līdz 10.00.

2.18. Privātmāju īpašniekiem, daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašniekiem vai īrniekiem jānodrošina apkalpojošo dienestu darbinieku piekļūšana ūdensvada tīkliem (līdz skaitītājam), kanalizācijas tīkliem, apkures sistēmai (ja ir centralizētā siltumapgāde), gāzes tīkliem, sakaru tīkliem un elektrotīkliem (līdz skaitītājam).

2.19. Šo saistošo noteikumu 2.3. punktā minētās personas būvēs (neatkarīgi no to funkcionālās nozīmes un izmantošanas veida) nodrošina sekojošas vispārējās prasības būvju uzturēšanā:

2.19.1. nodrošina koplietošanas telpu sakopšanu, atkritumu vadu tīrīšanu;

2.19.2. nodrošina sīkajiem atkritumiem un izsmēķiem paredzētu nedegoša materiāla urnu novietošanu pie būvju sienām (ik pēc 25 metriem), kā arī vienas papildu urnas novietošanu (izņemot būves, kas atrodas pagalmos) pie namīpašumu sētām, pie ieejām komerciāla rakstura objektos un citās sabiedriskās iestādēs, sabiedriskā transporta pieturvietās; kā arī nodrošina urnu uzturēšanu vizuālā un tehniskā kārtībā, nepieļaujot caurrūsējumus, bojājumus, netīrību, kā arī nodrošina to savlaicīgu iztukšošanu un atkritumu izvešanu. Šis apakšpunkts neattiecas uz viendzīvokļa māju īpašniekiem;

2.19.3. nodrošina sniega un ledus notīrīšanu no balkoniem, lodžijām, būvju jumtiem, lāsteku nolaušanu, lai nepieļautu sniega un ledus krišanu no jumtiem, dzegām, ūdens notekcaurulēm un balkoniem; situācijās, kad tiek apdraudēta gājēju un transportlīdzekļu drošība, nodrošināma bīstamo vietu norobežošana, steidzami veicot pasākumus sniega, ledus un lāsteku novākšanai no brauktuves, lietojot visus iespējamos drošības līdzekļus;

2.19.4. nodrošina informācijas par īpašuma pārvaldnieku izvietošanu ēkas kāpņu telpā, norādot arī kontaktinformāciju;

2.19.5. nodrošina nekustamajā īpašumā esošo žogu, vārtu un vārtiņu uzturēšanu tehniskā un vizuālā kārtībā, to savlaicīgu krāsošanu (krāsu risinājumam jāiekļaujas apkārt esošajā pilsētvides ainavā), atjaunošanu, remontēšanu vai nojaukšanu;

2.19.6. nodrošina nekustamajā īpašumā esošo labiekārtojuma elementu (soliņu, bērnu rotaļu ierīču, sporta aprīkojuma, atsevišķo laternu un apgaismes ķermeņu, karogu mastu, velosipēdu statīvu u.tml.) uzturēšanu tehniskā un vizuālā kārtībā.

2.20. Prasības būvju fasāžu un ārējo konstrukciju tehniskajam stāvoklim un ārējam izskatam:

2.20.1. Saistošo noteikumu 2.3. punktā minētās personas būvju fasādes un citas ārējas konstrukcijas uztur tādā tehniskajā stāvoklī un ārējā izskatā, kas nedegradē vidi un nebojā apkārtesošo ainavu, proti:

2.20.1.1. nepieļauj būvju nesošo vai norobežojošo konstrukciju nokrišanu vai sabrukšanu;

2.20.1.2. nepieļauj būvju pamatu, sienu, starpstāvu pārsegumu, jumtu vai citu konstrukciju, kas ietekmē būvju konstruktīvo un telpisko noturību, daļēju neesamību, sabrukšanu vai deformāciju;

2.20.1.3. nojauc vai atjauno būvju ārējās konstrukcijas, kas nav nesošās vai norobežojošās konstrukcijas un neietekmē būvju konstruktīvo noturību (piemēram, balkonus, dūmeņus, uzjumteņus, lieveņus, pandusus, ārējās kāpnes u.c.), ja tās acīmredzami nolietojušās vairāk nekā pārējās būvju konstrukcijas un var zaudēt savu konstruktīvo veidolu;

2.20.1.4. neizmanto dažāda veida aizsargtīklus vai līdzīgus risinājumus uz būvju fasādēm, vai citām ārējām konstrukcijām;

2.20.1.5. nepieļauj bojājumus būvju jumtu segumos (piemēram, caurumus, plaisas, atsevišķu materiālu kārtu atdalīšanos, seguma elementu neesamību u.c.);

2.20.1.6. nepieļauj bojājumus būvju lietusūdens novadīšanas sistēmu elementos (piemēram, korozijas radītus caurumus, atsevišķu elementu neesamību u.c.);

2.20.1.7. būvju sienās vai cokola stāvā novērš plaisas, caurumus, izdrupumus, atšķēlumus, piesātināšanos ar mitrumu vai saistvielu izskalojumus, kā arī koka sienām papildus novērš koka materiāla trupes vai masveidīga satrunējuma pazīmes, horizontālo līniju izliekumus vai ieliekumus, sienu vai apmetuma izspiešanos, nevienmērīgu nosēšanos un citu veidu deformācijas, bet metāla sienām papildus novērš virsmas vai aizsargājošā pārklājuma bojājumus, sienu karkasa konstrukciju ieliekumus vai izspiedumus;

2.20.1.8. logu stiklojuma, durvju vai vārtu neesamības gadījumā, kā arī gadījumā, kad logu stiklojuma, durvju, vai vārtu tehniskais stāvoklis nerada šķēršļus nepiederošu personu iekļūšanai būvēs, vai pakļauj būvju iekštelpas laikapstākļu ietekmei, veic to atjaunošanu vai nodrošina būvju logu, durvju vai vārtu ailu noslēgšanu ar vienveidīgiem materiāliem atbilstoši būvju arhitektoniskajam stilam, kā arī atjauno atlocījušās palodzes vai novērš citus līdzīgus bojājumus;

2.20.1.9. nepieļauj būvju dekoratīvo elementu bojājumus;

2.20.1.10. nepieļauj un likvidē uz būvju fasādēm vai citām ārējām konstrukcijām, kā arī lietusūdens novadīšanas sistēmā augošus krūmus, kokus, sūnas, vīteņaugus, stiebrzāli vai citus augus;

2.20.1.11. būvju apdares materiālu plaisāšanas, nodrupšanas, erozijas vai trupes gadījumā veic apdares atjaunošanu;

2.20.1.12. būvju fasāžu un citu ārējo konstrukciju krāsojuma izbalēšanas, nolupšanas, noskalošanas vai arī daļējas neesamības gadījumā veic krāsojuma atjaunošanu;

2.20.1.13. neizvieto uz būvēm dekoratīvos pārsegus, kā arī tādas būves, uz kurām atļauts izvietot reklāmas objektus, izkārtnes un citus informatīvos materiālus normatīvajos aktos un Talsu novada saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

2.20.2. Būvi, kuras tehniskajā stāvoklī vai ārējā izskatā konstatē vismaz vienas saistošo noteikumu 2.20.1. punktā norādītās prasības neievērošanu, atbilstoši tās radītajai ietekmei uz cilvēku drošību atzīst par:

2.20.2.1. A kategorijas graustu – pilnīgi vai daļēji sagruvušu vai arī cilvēku drošību apdraudošu būvi bīstamā tehniskajā stāvoklī, tas ir, būvi, kuras uzturēšanā ir konstatēta saistošo noteikumu 2.20.1.1. vai 2.20.1.2. apakšpunktā noteikto prasību neievērošana;

2.20.2.2. B kategorijas graustu – cilvēku drošību apdraudošu būvi potenciāli bīstamā tehniskajā stāvoklī, tas ir, būvi, kuras uzturēšanā ir konstatēta saistošo noteikumu 2.20.1.3., 2.20.1.4., 2.20.1.5., 2.20.1.6., 2.20.1.7., 2.20.1.8. vai 2.20.1.9. apakšpunktā noteikto prasību neievērošana;

2.20.2.3. C kategorijas būvi – vidi degradējošu būvi, tas ir, būvi, kuras uzturēšanā ir konstatēta saistošo noteikumu 2.20.1.10., 2.20.1.11., 2.20.1.12. vai 2.20.1.13. apakšpunktā noteikto prasību neievērošana.

2.21. Uz būves, kurai ir noteikta saistošo noteikumu 2.20.2.2. apakšpunktā minētā kategorija, ar Talsu novada pašvaldības Būvvaldes lēmuma pamata vienreizēju nepagarināmu atļauju var izvietot dekoratīvo pārsegu, ievērojot, ka tajā ir respektēts būves arhitektoniskais risinājums, kas attēlots ar grafiskiem līdzekļiem labā dizaina kvalitātē, un krāsu risinājums atbilst arhitektoniskajam stilam un iekļaujas apkārtesošajā pilsētvides ainavā.

2.22. Lai saņemtu šo noteikumu 2.21. punktā noteikto atļauju dekoratīvā pārsega izvietošanai, saistošo noteikumu 2.3. punktā minētā persona iesniedz Talsu novada pašvaldības Būvvaldei rakstveida iesniegumu, kuram pievieno:

2.22.1. būves tehniskās apsekošanas atzinumu, kas noformēts ne agrāk kā vienu gadu no tā iesniegšanas dienas un no kura satura secināms, ka būve nav avārijas, pirmsavārijas vai neapmierinošā tehniskajā stāvoklī;

2.22.2. Talsu novada pašvaldības būvvaldē saskaņotu dekoratīvā pārsega skici.

2.23. Talsu novada pašvaldības Būvvalde izsniedz atļauju dekoratīvā pārsega izvietošanai uz laiku līdz būves fasādes sakārtošanas darbu pabeigšanai, bet ne ilgāk kā uz trim gadiem.

2.24. Vienlaikus ar ēku un būvju celtniecību, jāveic arī zemes gabala un tam piegulošās teritorijas labiekārtošana un apzaļumošana.

Trešā nodaļa
3. TERITORIJAS LABIEKĀRTOŠANA, APSTĀDĪJUMU UZTURĒŠANA UN AIZSARDZĪBA

3.1. Visi apstādījumi Talsu novada teritorijā uz valsts, pašvaldības un privātīpašumā esošās zemes ir aizsargājams novada apstādījumu fonds. Visi koki Talsu novada apstādījumos ir novada vērtība.

3.2. Pašvaldība, juridiskās un fiziskās personas ir atbildīgas par savās zemes platībās esošo apstādījumu uzturēšanu, atražošanu un aizsardzību.

3.3. Talsu novada zemju īpašniekiem ir pienākums:

3.3.1. koku ciršanu ārpus meža veikt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

3.3.2. paaugstināt augsnes auglību apstādījumos, nodrošināt visus kopšanas un atjaunošanas darbus, nepieļaut apstādījumu pārpurvošanos un aizaugšanu ar nezālēm, nepieļaut koku sējeņu ieaugšanu dzīvžogos un apstādījumos;

3.3.3. pirms celtniecības un remonta darbiem, ja tie saistīti ar augsnes bojājumiem, savākt un izmantot augsnes auglīgo slāni apstādījumos;

3.3.4. nepieļaut koku apbēršanu un atrakšanu pēc darbu nobeiguma, savlaicīgi atjaunot bojātos apstādījumus atbilstoši saskaņotam plānam;

3.3.5. nepieļaut apstādījumu piesārņošanu ar ražošanas, celtniecības vai sadzīves atkritumiem, notekūdeņiem un augiem kaitīgām vielām, kā arī apstādījumu nopludināšanu ar ūdeņiem.

3.3.6. nepieļaut apstādījumu izvirzīšanos ārpus īpašuma robežām, kas var traucēt gājēju un transporta kustības drošību, un šādos gadījumos kokiem apzāģēt traucējošus zarus virs ietvēm līdz 2,5 m un virs brauktuvēm līdz 4,5 m augstumam no zemes.

3.4. Par apstādījumu platībām, kuras nav nodotas apstādījumu uzņēmumiem apsaimniekošanā, par apstādījumu ierīkošanu, kopšanu un atjaunošanu savās platībās ir atbildīgi:

3.4.1. namu apsaimniekotāji (pārvaldnieki) vai to īpašnieki – par pagalmu, iekškvartālu un priekšdārzu teritorijām,

3.4.2. uzņēmumu, iestāžu un organizāciju vadītāji – par apstādījumiem slēgtajās teritorijās un platībās ārpus tām, par apstādījumiem gar ielu un pievedceļiem visā to garumā;

3.4.3. kapsētu apsaimniekotāji – par apstādījumiem visās darbojošās Talsu novada un visās tām nodotajās platībās;

3.4.4. Talsu novada ceļu, ielu apsaimniekotāji – par apstādījumiem viņu darbības platībās un viņiem apsaimniekošanā nodotajās platībās;

3.4.5. fizisko personu īpašumos zemes īpašnieks vai lietotājs – par apstādījumiem priekšdārzā un pārējās teritorijas robežās.

3.5. Par apstādījumiem teritorijās, kurās notiek celtniecība vai remonts, un teritorijās, kas saskaras ar celtniecības objektu, atbildīgs ir celtniecības darbu pasūtītājs.

3.6. Zemes īpašniekiem, uz kuru zemes ir apstādījumi, ir pienākums veikt visus apstādījumu uzturēšanas darbus pašiem vai slēgt līgumu ar specializētu uzņēmumu.

3.7. Apstādījumos bez saskaņošanas ar zemes īpašnieku, aizliegts:

3.7.1. organizēt atrakcijas, gadatirgus, uzstādīt pagaidu būves, reklāmas stabus, ierīkot tirdzniecības vietas u.c.;

3.7.2. izmantot apstādījumu teritorijas preču iekraušanai un izkraušanai, mehānisko transportlīdzekļu novietošanai vai braukšanai.

3.7.3. organizēt dažādus masu pasākumus,

3.7.4. veikt patvaļīgus stādījumus novada pilsētu un ciemu koplietošanas teritorijās.

3.8. Pašvaldību īpašumā esošā apstādījumu teritorijā aizliegts:

3.8.1. staigāt pa zālienu, jaunu koku, krūmu un puķu stādījumiem, gulēt tajos;

3.8.2. lauzt koku zarus, krūmus, plūkt lapas, ziedus, augļus;

3.8.3. celt teltis, kurt ugunskurus, dedzināt zāli, ķert un iznīcināt savvaļas dzīvniekus un putnus, postīt putnu ligzdas;

3.8.4. ūdenstilpnēs, kas atrodas apstādījumos, mazgāt veļu, transportlīdzekļus un dzīvniekus;

3.8.5. pilsētu un ciemu teritorijās tecināt koku sulu, bojāt koku mizu, stumbru un saknes, piestiprināt kokiem dažādus priekšmetus (uzrakstus, striķus un vadus), dzīt kokos naglas un āķus vai citādā veidā tos bojāt, žāvēt veļu koku zaros, apzīmēt koku stumbrus;

3.8.6. ierīkot slidotavas, kamanu ceļus vai slēpotāju stigas, izņemot īpašas šim nolūkam ierādītas vietas;

3.8.7. veikt rakšanas darbus nolūkā iegūt augsni;

3.8.8. iebūvēt kokus ēkās, apkraut koku ar malku, būvmateriāliem, apstādījumos nokraut materiālus, kas veicinātu apstādījumu kaitēkļu izplatīšanos;

3.8.9. veikt celtniecības un remonta darbus, ja koku stumbri nav iežogoti ar vairogiem ne zemākiem par 2 m nebojājot koku mizu, atrakt saknes tuvāk par 1,5 – 2,0 m, apbērt koku stumbru pamatnes ar zemi vai būvgružiem, izņemot gadījumus, kad izstrādāts īpašs projekts. Veicot ielu un laukumu cietā seguma ieklāšanas darbus, jānodrošina apdobi ap koku stumbriem vismaz 1,5 m diametrā, bet krūmiem – vismaz 0,5 m no krūma vai krūmu grupas vainaga ārmalas;

3.8.10. ierīkot sniega vai ledus izgāztuves, mest sniegu apstādījumu platībās, ja tās apdraud apstādījumus.

3.8.11. Talsu novada publiskajos apstādījumos aizliegts braukt un novietot mehāniskos transportlīdzekļus, ja tas nav saistīts ar apstādījumu apsaimniekošanu.

3.8.12. Koka sakņu sistēmas rajonā kabeļus un cauruļvadus jāiegulda, nepārcērtot koku saknes. Ja darbu veikšanas gaitā saknes tomēr tiek bojātas, pārcirsto sakņu gali rūpīgi jānolīdzina un tranšeja jāpiepilda ar barības vielām bagātu augsni.

3.9. Virsūdeņu un kanalizācijas sistēmas gūliju nosegrestes (rīdziņu restes) jāattīra no sanesumiem vasarā un no ledus ziemā, lai netraucētu ūdens novadīšanu no ielas braucamās daļas.

3.10. Aizliegta kontrolaku bojāšana.

3.11. Pazemes inženierbūves un komunikācijas (ūdensvadi, kanalizācijas tīkli, siltumtīkli, gāzes vadi, sakaru tīkli, elektrotīkli u.c.) jāuztur attiecīgā kārtībā, jāveic to regulāra profilaktiska apkope un remonts. Par komunikāciju izmantošanu un uzturēšanu atbild attiecīgais uzņēmums, iestāde, organizācija, sabiedrība vai individuālais īpašnieks atkarībā no to piederības.

3.12. Aizliegts veikt daudzgadīgo augu (koku, krūmu) stādīšanu 3.11. punktā minēto inženierkomunikāciju aizsardzības zonās.

3.13. Jāievēro pilsētu, pagastu pārvalžu vai novada pašvaldības komunālās nodaļas noteiktie termiņi un norādījumi labiekārtošanā. Par aizrādījumā noteiktā termiņa un nosacījumu neievērošanu ir atbildīgs būvju vai zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.

3.14. Aizliegts patvaļīgi izmainīt Talsu novada būvvaldes saskaņotu labiekārtošanas projektu.

3.15. Aizliegts izmantot Talsu novada pilsētu un pagastu pārvalžu centralizētā ūdensvada ūdeni dārzu laistīšanai (ja nav uzstādīts ūdens skaitītājs).

3.16. Dzīvojamo ēku īpašniekiem, apsaimniekotājiem, pārvaldniekiem, nomniekiem, zemes gabala īpašniekiem u.c. teritorijas īpašniekiem, valdītājiem un lietotājiem novada pilsētu un ciemu privātajās teritorijās un šiem īpašumiem piegulošajās teritorijās, izņemot lauksaimniecības zemi – jānodrošina zāles pļaušana (zāles garums nedrīkst pārsniegt 20 cm garumu), nepieļaut teritorijas aizaugšanu ar krūmiem.

3.17. Īpašumiem piegulošā teritorija ir:

3.17.1.1. koplietošanas teritorija līdz brauktuves malai, bet ne vairāk kā 5 (pieci) metri;

3.17.1.2. koplietošanas teritorija līdz ietves malai, bet ne vairāk kā 5 (pieci) metri;

3.17.1.3. teritorija 1,5 (viens ar pusi) metru platumā ap zemesgabala robežu novada ciemu teritorijās, kas robežojas ar pašvaldības vai valsts īpašumu.

3.18. Fiziskas personas vietā, kuras deklarētā dzīvesvieta 12 (divpadsmit) mēnešus ir Talsu novadā, šo noteikumu 3.16. punktā noteikto pienākumu attiecībā uz piegulošo koplietošanas teritoriju, uz laiku līdz 6 (sešiem) mēnešiem, bet ne vairāk kā 12 mēnešus divu gadu periodā, organizē pašvaldība, ja persona Pašvaldībā iesniegusi iesniegumu un tā atbilst šādiem kritērijiem:

3.18.1. Personai (ģimenei) ar Talsu novada Sociālā dienesta lēmumu ir noteikts trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss, un personai ir noteikta invaliditāte vai persona ilglaicīgi (vairāk kā vienu mēnesi) ir ievietota ārstniecības vai veselības aprūpes iestādē kā rezultātā tā pati nevar izpildīt noteikto pienākumu;

3.18.2. Personai piederošais nekustamais īpašums netiek izīrēts, iznomāts vai patapināts;

3.18.3. Personai nav laulātā un bērnu, kuri var izpildīt noteikto pienākumu;

3.18.4. Personai nav nekustamā īpašuma nodokļa parāda.

3.19. Astoņdesmit (80) gadus vecumu sasniegušas personas vietā, kuras deklarētā dzīvesvieta nepārtraukti ne mazāk kā 12 (divpadsmit) mēnešus ir Talsu novadā, šo noteikumu 3.16. punktā noteikto pienākumu attiecībā uz piegulošo koplietošanas teritoriju, uz laiku līdz 6 (sešiem) mēnešiem, bet ne vairāk kā 12 mēnešus divu gadu periodā, organizē Pašvaldība, ja persona Pašvaldībā iesniegusi iesniegumu un tā atbilst šādiem kritērijiem:

3.19.1. Personai (ģimenei) ar Talsu novada Sociālā dienesta lēmumu ir noteikts trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss;

3.19.2. Personai piederošais nekustamais īpašums netiek izīrēts, iznomāts vai patapināts;

3.19.3. Personai nav laulātā un bērnu, kuri var izpildīt noteikto pienākumu;

3.19.4. Personai nav nekustamā īpašuma nodokļa parāda.

3.20. Pilsētas pārvaldes vai pagasta pārvaldes vadītājs pēc īpašnieka – fiziskas personas iesnieguma, var noteikt, ka Pašvaldība fiziskas personas vietā pati organizē šo noteikumu 3.16. punktā noteikto pienākumu izpildi attiecībā uz piegulošo koplietošanas teritoriju, ja attiecīgā teritorijas daļa atbilst šādiem kritērijiem:

3.20.1. Teritorijas daļa atrodas stāvā nogāzē, kuras pļaušanai nepieciešamas specifiskas prasmes, iemaņas, nepieciešams izmantot speciālu aprīkojumu un persona pati nevar izpildīt noteikto pienākumu;

3.20.2. Teritorijas daļa ir nopļaujama tikai izmantojot speciālu tehniku un specifisku aprīkojumu (lieli un dziļi grāvji, nogāzes vai tās apstādījumu nobrukuma risks).

Ceturtā nodaļa
4. SANITĀRIE NOTEIKUMI

4.1. Visā novada teritorijā ir jānodrošina tīrība, kārtība un sanitārās prasības, kā tas noteikts Talsu novada domes saistošajos noteikumos.

4.2. Par sanitāro noteikumu ievērošanu novadā ir atbildīgi: juridiskām un fiziskām personām piederošā un piegulošā teritorijā – īpašnieki, uzņēmumi, iestādes, organizācijas, kam šī teritorija (zeme) ir valdījumā, nodota, iznomāta vai patapināta;, dzīvojamā fonda teritorijā – ēku īpašnieki, pārvaldnieki vai apsaimniekotāji; novada pilsētu koplietošanas teritorijā – uzņēmums, ar kuru pilsētas pārvalde vai novada pašvaldība ir noslēgusi attiecīgu līgumu.

4.2.1. Novada pilsētās fiziskām personām piederošu īpašumu, kuros netiek veikta saimnieciskā darbība un, ja īpašumam nav nekustamā īpašuma nodokļu parādu, piegulošā publiskā koplietošanas teritorijā – par sanitāro noteikumu ievērošanu ir atbildīgs uzņēmums, ar kuru pilsētas pārvalde vai novada pašvaldība ir noslēgusi attiecīgu līgumu.

4.3. Novada teritoriju aizliegts piegružot un piesārņot ar atkritumiem.

4.4. Ziemas periodā ietves jāattīra no sniega un ledus, jānokaisa katru dienu, namu jumti jānotīra no sniega un lāstekām.

4.5. Sniega un apledojuma laikā sniega tīrīšanu no ielām, laukumiem un ietvēm katru dienu jānodrošina līdz plkst. 8.00 vai 12 stundu laikā pēc sniega snigšanas beigām. Ielu un ietvju (izņemot veloceliņa daļu) attīrīšana jāveic līdz cietajam segumam:

4.5.1. apledojuma laikā, lai novērstu slīdēšanu, jānodrošina regulāra cietā seguma ietvju, brauktuvju, ielu, laukumu kaisīšana ar pretslīdes materiāliem;

4.5.2. grantēto un bez cietā seguma ietvju, brauktuvju, ielu, laukumu kaisīšana ar pretslīdes materiāliem jānodrošina pēc nepieciešamības, bet ne vēlāk kā 12 stundu laikā pēc sniega snigšanas beigām.

4.6. Aizliegta sniega un ledus tīrīšanu ar cirtņa palīdzību no gājēju ietvēm un ielām, ja tā rezultātā tiek bojāts bruģa segums.

4.7. Aizliegta sniega un ledus nogāšana uz ielām un ietvēm attīrot jumtus, karnīzes un notekcaurules, ja netiek atbilstoši nožogotas bīstamās vietas, kā arī netiek nodrošināta nomestā sniega un ledus nenovākšana no ietvēm.

4.8. Aizliegta ietvju kaisīšana ar kaitīgām ķīmiskām vielām ziemas periodā.

4.9. Automašīnas īpašniekam (turētājam) jānodrošina sniega tīrīšana 1,5 m platā joslā ap transporta līdzekli, ja tas tiek turēts uz ceļa. Ja automašīna tiek turēta daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pagalmā, tad ir jānodrošina teritorijas attīrīšanu no sniega ap transportlīdzekli tādā mērā, lai netiktu traucēta gājēju un transporta satiksme, kā arī ielu un piebraucamo ceļu kopšana ar ielu tīrīšanas tehniku.

4.10. Novada pilsētu un ciemu teritorijā sanitārās tīrības uzturēšanas darbi jāveic līdz plkst. 9.00.

4.11. Novada pilsētu un ciemu teritorijā jāveic īpašumam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas (gājēju ietves, notekas) tīrīšana, zāles pļaušana (zāles garums nedrīkst pārsniegt 20 cm), līdz brauktuves malai vai 5 m joslā no zemesgabala robežas vietās, kur nav ietves vai brauktuves.

4.12. Sētnieki vai citas atbildīgās personas veic apkopšanai iedalītās teritorijas uzturēšanu kārtībā.

4.13. Aizliegta teritoriju uzkopšanas rezultātā radītās zāles, vai saslauku izgāšana uz ceļiem, ietvēm, gūliju nosegrestēs (rīdziņu restēs) vai apstādījumos.

4.14. Talsu novada pilsētu un ciemu administratīvajās teritorijās aizliegts veikt jebkādas ar dedzināšanu saistītas darbības (izņemot dārza kamīnu kurināšanu, speciālu cepamiekārtu izmantošanu vai ugunskuru kurināšanu atbilstoši iekārtotās vietās, kuros kā kurināmais tiek izmantota koksne), kuras traucē citām personām, vai rada zaudējumus īpašumam vai dabai. Izņēmumi pieļaujami ar Talsu novada pilsētas vai pagasta pārvaldes vadītāja vienreizēju rakstisku atļauju, pamatojoties uz personas iesniegumu.

4.15. Par grauzēju iznīcināšanu objektos, kā arī to piegulošajā teritorijā un dzīvojamā fondā atbild attiecīgās teritorijas īpašnieks, lietotājs vai apsaimniekotājs (pārvaldnieks).

4.16. Juridiskām un fiziskām personām, kuras nodarbojas ar tirdzniecību, sabiedrisko ēdināšanu vai pakalpojumu sniegšanu, kurām ir telpas ar skatlogiem, jāgādā, lai skatlogi tiktu regulāri mazgāti un uzturēti tīri, tajos nedrīkst izvietot novecojušu reklāmu.

4.17. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietās ir jābūt norādēm par tualetes vai tuvumā esošās tualetes atrašanās vietu. Par norādes neizvietošanu piemēro sodu uzņēmuma īpašniekam vai atbildīgajai personai.

4.18. Juridiskām un fiziskām personām, kas nodarbojas ar tirdzniecību, sabiedrisko ēdināšanu un pakalpojumu sniegšanu, speciāli šim nolūkam ierīkotos objektos, ir jānodrošina piegulošas teritorijas tīrīšana, sīkajiem atkritumiem paredzētu nedegoša materiāla urnu novietošana pie ieejām veikalos, kafejnīcās, ēdnīcās u.c. sabiedriskās iestādēs, sabiedriskā transporta pieturvietās, nodrošinot šo atkritumu urnu iztukšošanu pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi nedēļā, kā arī nodrošinot atkritumu urnu uzturēšanu un savlaicīgu atjaunošanu, krāsošanu. Urnu veids, izvietojums un krāsa jāsaskaņo ar Talsu novada būvvaldi.

4.19. Aizliegts lauksaimniecības dzīvniekus ganīt apstādījumos, parkos, skvēros vai kapu teritorijās. Par šo noteikumu neievērošanu sods tiek piemērots dzīvnieku īpašniekam.

4.20. Aizliegts veikt transportlīdzekļa profilaktisko apkopi (eļļas vai citu dzinēja šķidrumu maiņa, motora mazgāšana u.tml.) publiskā vietā.

4.21. Dzīvojamo māju īpašniekiem, apsaimniekotājiem, vai pārvaldniekiem, dzīvojamās mājās, kurās ir sausās tualetes vai nolejakas:

4.21.1. Jānodrošina savlaicīga nolejaku un izvedamo bedru (sauso tualešu) izvešana;

4.21.2. Jānoslēdz līgums par izvedamo bedru (sauso tualešu) izvešanu ar specializētā transporta īpašnieku, par šķidro atkritumu nogādāšanu speciāli tam iekārtotā vietā (Talsu novada kanalizācijas un notekūdeņu attīrīšanas ierīcēs);

4.21.3. Aizliegts šķidros atkritumus (no nolejakām un izvedamām bedrēm) pārsūknēt novada kanalizācijas sistēmā vai izliet zemē, ūdeņos, lietus ūdeņu novadīšanas vietās (caurulēs, sistēmās).

Piektā nodaļa
5. SABIEDRISKĀ KĀRTĪBA

5.1. Sabiedriskās kārtības noteikumi ir izstrādāti, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību un drošību Talsu novada administratīvajā teritorijā, kā arī apkarotu žūpību un netiklību publiskās un sabiedriskās vietās.

5.2. Nodaļā lietoto terminu skaidrojums:

5.2.1. Cilvēka cieņu aizskarošs reibuma stāvoklis – tāds reibuma stāvoklis, kas ietekmē personas uzvedību (izturēšanos), un šī uzvedība nav atbilstoša sabiedrībā vispārpieņemtam uzvedības veidam, tikumiem un morāles normām sabiedriskā vietā;

5.2.2. Tara – iesaiņojums vai trauks;

5.2.3. Ubagošana – žēlastības dāvanu (naudas) lūgšana publiskā vietā, aktīvā vai pasīvā veidā demonstrējot galēju nabadzību vai citādā veidā mēģinot iežēlināt garāmgājējus;

5.2.4. Žūpība – sistemātiska, pārmērīga alkoholisko dzērienu lietošana, kas kaitīgi ietekmē cilvēka veselību, sadzīvi un sabiedriskās intereses.

5.3. Talsu novada teritorijā aizliegts:

5.3.1. piegružot publiskas vietas, kā arī daudzdzīvokļu ēku koplietošanas telpas ar sīkiem sadzīves atkritumiem (izsmēķiem, sērkociņiem, saulespuķu sēklām, papīriem, pudelēm u.tml.);

5.3.2. spļaut publiskās vietās;

5.3.3. ubagot, zīlēt vai uzmākties apkārtējiem ar zīlēšanu vai buršanu sabiedriskās vietās;

5.3.4. bojāt dzīvojamās un sabiedriskās ēkas, saimnieciskas nozīmes celtnes, būves, žogus, mazās arhitektūras formas (soliņi, atkritumu urnas, ielu laternas, afišu dēļi u.c.), dekoratīvo apgaismojumu, bērnu rotaļlaukuma spēļu atrakcijas (t.sk. to uzrakstus un zīmējumus);

5.3.5. apzīmēt, bojāt vai iznīcināt pieminekļus, piemiņas plāksnes, izrādīt necieņu piemiņas vietām;

5.3.6. sēdēt sabiedriskās vietās uz brauktuvju norobežojošajām konstrukcijām, uz tirdzniecības objektu letēm, veikalu palodzēm un trepēm, atpūtas soliņu atzveltnēm, stāvēt vai gulēt uz soliņiem;

5.3.7. kārtot dabiskās vajadzības – publiskās vietās, dzīvojamo ēku kāpņu telpās, pagrabos, pagalmos, uz ielām un citur – ārpus tam speciāli paredzētām vietām;

5.3.8. nakšņot ēku bēniņos, pagrabos, kāpņu telpās vai nojumēs, kā arī to palīgēkās;

5.3.9. žūpot – sistemātiski lietot alkoholiskos dzērienus dzīvojamās telpās vai privātās teritorijās, ja tas traucē apkārtējiem iedzīvotājiem;

5.3.10. sabiedriskās vietās atrasties ar atvērtu vai vaļēju alkoholiskā dzēriena iepakojumu jebkādā vaļējā tarā, izņemot vietas, kur alkoholisko dzērienu lietošanu atļāvusi pašvaldība;

5.3.11. lietot alkoholiskos dzērienus vai citas apreibinošas vielas sabiedriskās vietās, izņemot vietas, kur alkoholisko dzērienu lietošanu atļāvusi pašvaldība, vai atrasties sabiedriskās vietās tādā reibuma stāvoklī, kas aizskar cilvēka cieņu;

5.3.12. peldēties ūdenstilpnēs vietās, kur tas ir aizliegts;

5.3.13. izmantot sabiedriskās vietās pirotehniskos izstrādājumus, ja tas nav saskaņots ar Talsu novada pašvaldības izpilddirektoru vai pārvaldes vadītāju, izņemot valsts noteiktajās svētku dienās ievērojot pirotehnisko izstrādājumu aprites un drošas izmantošanas prasības;

5.3.14. bojāt vai pārvietot valsts un pašvaldības informatīvās zīmes (aizlieguma, brīdinājuma, ierobežojuma, informatīvas un citas zīmes) vai citus sabiedriskās lietošanas objektus.

5.4. Izklaides vietās pasākumu laikā, pasākuma organizators, izklaides vietas īpašnieks vai atbildīgā persona nodrošina sabiedriskās kārtības ievērošanu pasākuma vietā un 10 m rādiusā ap to.

5.5. Nav pieļaujama transportlīdzekļa signalizācijas spontāna iedarbošanās, ja tās skaņa traucē iedzīvotāju naktsmieru laikā no plkst. 23.00 līdz 6.00.

Sestā nodaļa
6. SADZĪVES ATKRITUMU SAVĀKŠANAS, TRANSPORTĒŠANAS, ŠĶIROŠANAS, PĀRSTRĀDES UN NOGLABĀŠANAS KĀRTĪBA

6.1. Nodaļā lietoto terminu skaidrojums:

6.1.1. atkritumu apsaimniekošana – atkritumu savākšana, uzglabāšana, pārvadāšana, reģenerācija un apglabāšana (tai skaitā sadedzināšana atkritumu sadedzināšanas iekārtās), šo darbību pārraudzība, atkritumu apglabāšanas vietu aprūpe pēc to slēgšanas, kā arī tirdzniecība ar atkritumiem un starpniecība atkritumu apsaimniekošanā;

6.1.2. atkritumu apsaimniekošanas zona – Talsu novada administratīvā teritorija, kurā atbilstīgi līgumam ar pašvaldību atkritumu apsaimniekotājs veic līgumā paredzētās darbības;

6.1.3. atkritumu apsaimniekotājs – komersants, arī atkritumu tirgotājs un atkritumu apsaimniekošanas starpnieks, kurš ir saņēmis attiecīgu atļauju atkritumu apsaimniekošanai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

6.1.4. atkritumu dalītā savākšana – atkritumu savākšana, atsevišķi nodalot atkritumus pēc to veida un īpašībām, lai veicinātu atkritumu sagatavošanu reģenerācijai vai apglabāšanai;

6.1.5. atkritumu radītājs – ikviena fiziskā vai juridiskā persona, kuras darbība rada atkritumus (sākotnējais atkritumu radītājs) vai kura veic atkritumu priekšapstrādi, sajaukšanu vai citas darbības, kā rezultātā mainās atkritumu sastāvs vai īpašības;

6.1.6. atkritumu poligons – cieto sadzīves atkritumu poligons "Janvāri", adrese "Janvāri", Laidzes pagasts, Talsu novads;

6.1.7. atkritumu šķirošanas un pārkraušanas centrs vai punkts – speciāli aprīkota vieta dalīti savākto atkritumu pāršķirošanai, lai atlasītu pārstrādei izmantojamos materiālus vai pārkrautu un pārstrādātu atkritumus, kas paredzēti transportēšanai lielos attālumos;

6.1.8. pavasara un vasaras sezona – laika periods no 1. aprīļa līdz 15. oktobrim;

6.1.9. rudens un ziemas sezona – laika periods no 16. oktobra līdz 31. martam;

6.1.10. sadzīves atkritumi – mājsaimniecībā, tirdzniecībā, pakalpojumu sniegšanas procesā vai citur radušies atkritumi, ja tie īpašību ziņā ir pielīdzināmi mājsaimniecībās radītajiem atkritumiem;

6.1.11. sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punkts – speciāli aprīkota vieta dažādu veidu atkritumu dalītai savākšanai un īslaicīgai uzglabāšanai konteineros ne ilgāk kā nedēļu bioloģiski noārdāmiem atkritumiem un sešas nedēļas pārējiem sadzīves atkritumiem pirms to pārvadāšanas; sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punktā nodrošina ne mazāk kā divu veidu atkritumu savākšanu.

6.2. Sadzīves atkritumu veidi:

6.2.1. bioloģiskie atkritumi – bioloģiski noārdāmie dārzu vai parku atkritumi, mājsaimniecību, restorānu, sabiedriskās ēdināšanas iestāžu un mazumtirdzniecības telpu pārtikas un virtuves atkritumi un līdzvērtīgi pārtikas rūpniecības uzņēmumu atkritumi;

6.2.2. bīstamie atkritumi – atkritumi, kuriem piemīt viena vai vairākas īpašības, kas padara tos bīstamus;

6.2.3. būvniecības atkritumi – atkritumi, kas radušies būvniecības un būvju (ēku) nojaukšanas rezultātā (betons, ķieģeļi, flīzes, keramika, ģipša materiāli, koks, stikls, plastmasa, asfalts, darva un darvas produkti, materiāli un to sakausējumi, izolācijas materiāli u.tml.);

6.2.4. lielgabarīta atkritumi – atkritumi, kurus to izmēra dēļ nevar un nedrīkst ievietot atkritumu tvertnēs (mēbeles, matrači u.c.).

6.3. Sadzīves atkritumu veidi dalītai atkritumu šķirošanai:

6.3.1. metāla iepakojums;

6.3.2. papīra un kartona iepakojums;

6.3.3. stikla iepakojums;

6.3.4. plastmasas iepakojums (PET, LDPE, HDPE).

6.4. Šo saistošo noteikumu mērķi ir:

6.4.1. pakāpeniski ieviest atkritumu dalītu savākšanu un atkārtotu izmantošanu, samazinot atkritumu poligonā noglabājamo atkritumu daudzumu;

6.4.2. reglamentēt atkritumu apsaimniekošanu Talsu novada administratīvajā teritorijā, lai aizsargātu cilvēku dzīvību un veselību, kā arī personīgo mantu;

6.4.3. radīt un uzturēt higiēnisku un cilvēka veselībai nekaitīgu vidi Talsu novada administratīvajā teritorijā;

6.4.4. novērst negatīvo ietekmi uz vidi, tajā skaitā:

6.4.4.1. novērst apdraudējumus ūdeņiem, gaisam, augsnei, kā arī augiem un dzīvniekiem;

6.4.4.2. novērst traucējošus trokšņus vai smakas;

6.4.4.3. novērst nelabvēlīgu ietekmi uz dabas ainavām un īpaši aizsargājamām teritorijām.

6.5. Šie saistošie noteikumi nosaka sadzīves atkritumu (turpmāk tekstā – atkritumi) apsaimniekošanu atkritumu apsaimniekošanas zonā, kas reglamentē prasības atkritumu savākšanai (tai skaitā dalītai), pārvadāšanai, pārkraušanai un uzglabāšanai, kā arī kārtību, kādā veicami maksājumi par šo atkritumu apsaimniekošanu.

6.6. Talsu novada pašvaldība (turpmāk tekstā – Pašvaldība) organizē un kontrolē atkritumu apsaimniekošanu atkritumu apsaimniekošanas zonā saskaņā ar normatīvajiem aktiem, šiem saistošajiem noteikumiem un Piejūras reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu, atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu.

6.7. Talsu novada administratīvajā teritorijā ir viena atkritumu apsaimniekošanas zona. Atkritumu apsaimniekošanas zonā sadzīves atkritumus apsaimnieko 1 (viens) atkritumu apsaimniekotājs, tā pienākums ir noslēgt līgumus par atkritumu apsaimniekošanu ar fiziskām un juridiskām personām.

6.8. Sadzīves atkritumu savākšanu nodrošina atkritumu apsaimniekotājs saskaņā ar noslēgto apsaimniekošanas līgumu un šo saistošo noteikumu prasībām.

6.9. Atkritumu apsaimniekošanas zonā atkritumu apsaimniekošanu koordinē Pašvaldība, nodrošinot sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību.

6.10. Pašvaldība, publicējot informāciju Pašvaldības tīmekļa vietnē www.talsi.lv un Pašvaldības informatīvajā izdevumā "Talsu Novada Ziņas", informē visus atkritumu radītājus Talsu novada administratīvajā teritorijā par atkritumu apsaimniekotāju, ar kuru pašvaldība noslēgusi līgumu par atkritumu apsaimniekošanu Talsu novada atkritumu apsaimniekošanas zonā.

6.11. Atkritumi pēc to nodošanas atkritumu pārstrādes vai apglabāšanas komercsabiedrībām pāriet šo komercsabiedrību īpašumā. Pēc atkritumu pārņemšanas īpašumā komercsabiedrība organizē to tālāku nogādāšanu pāršķirošanai, pārstrādei vai apglabāšanai poligonā.

6.12. Pašvaldība nav atbildīga par atkritumos pazudušiem priekšmetiem, kā arī par to personu, kuras nodarbojas ar šo priekšmetu meklēšanu, veselību.

6.13. Šie saistošie noteikumi ir saistoši visiem atkritumu radītājiem Pašvaldības administratīvajā teritorijā.

6.14. Atkritumu savākšanas sistēmu novada administratīvajā teritorijā veido:

6.14.1. Noslēgtais līgums starp pašvaldību un atkritumu apsaimniekotāju, kurš veic sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, šķirošanu un apglabāšanu novada administratīvajā teritorijā;

6.14.2. Atkritumu radītāja noslēgtais līgums ar atkritumu apsaimniekotāju par sadzīves vai sadzīves un dalīti vākto atkritumu apsaimniekošanu;

6.14.3. Atkritumu nogādāšana speciāli izveidotajos dalīto atkritumu savākšanas punktos vai laukumos, ko veic atkritumu sākotnējais radītājs;

6.14.4. Sadzīves atkritumu savākšana (tai skaitā arī atkritumu dalītā savākšana), sadzīves atkritumu pārvadāšana, pārkraušana, šķirošana, uzglabāšana un savākto sadzīves atkritumu, kuri nav izmantojami reģenerācijai vai atkārtotai izmantošanai, apglabāšana sadzīves atkritumu poligonā, ko veic atkritumu apsaimniekotājs;

6.14.5. Citu ar atkritumu apsaimniekošanu saistītu funkciju izpilde atbilstoši noteikumiem un atkritumu apsaimniekošanas jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem.

6.15. Nekustamā īpašuma īpašnieka, tiesiskā valdītāja vai apsaimniekotāja pienākumi ir:

6.15.1. ikviens nekustamā īpašuma īpašnieks vai tiesiskais valdītājs (daudzdzīvokļu māju gadījumā šo māju īpašnieki vai apsaimniekotāji, lietotājs) atkritumu apsaimniekošanas zonā ir atbildīgs par atkritumu savākšanu no īpašumā vai valdījumā esošā nekustamā īpašuma atbilstīgi atkritumu apsaimniekošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem, iekļaujoties Pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas sistēmā gan ar savu darbību, gan veicot maksājumus par atkritumu apsaimniekotāja sniegtajiem pakalpojumiem;

6.15.2. noslēgt līgumu par atkritumu apsaimniekošanu ar atkritumu apsaimniekošanas zonā noteikto atkritumu apsaimniekotāju; daudzdzīvokļu mājās, kurās nav apsaimniekotāja līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju, jānoslēdz katra dzīvokļa īpašniekam;

6.15.3. pēc pieprasījuma rakstveidā sniegt ziņas Pašvaldībai par iedzīvotāju skaitu, kas dzīvo attiecīgajā nekustamajā īpašumā, kā arī par komersantiem un citām personām, kas veic saimniecisko darbību attiecīgajā nekustamajā īpašumā, kā arī sniegt ziņas par radīto atkritumu veidiem un daudzumu;

6.15.4. slēdzot īres un nomas līgumus ar īrniekiem un nomniekiem, paredzēt maksu par atkritumu savākšanu un izvešanu saskaņā ar apstiprinātajiem tarifiem par atkritumu apsaimniekošanas sniegtajiem pakalpojumiem;

6.15.5. izveidot un uzturēt kārtībā atkritumu tvertņu laukumus vai vietas, kas paredzētas atkritumu savākšanai, un nodrošināt specializētā transportlīdzekļa piekļūšanu atkritumu tvertnēm; pēc atkritumu izvešanas sakopt atkritumu tvertņu laukumus vai vietas;

6.15.6. dienās, kad atkritumi tiek izvesti, novietot mazgabarīta tvertnes no privāto īpašumu slēgtajiem pagalmiem specializētajam transportlīdzeklim pieejamā vietā, kur netiek traucēta gājēju un transportlīdzekļu satiksme, kā arī nodrošināt, lai pēc atkritumu izvešanas tvertnes tiktu novietotas atpakaļ to pastāvīgajās atrašanās vietās;

6.15.7. atkritumu savākšanai un uzglabāšanai izmantot tikai noteiktajam atkritumu veidam paredzētās tvertnes un iekārtas;

6.15.8. pieprasīt atkritumu apsaimniekotājam atkritumu savākšanai nepieciešamo tvertņu skaitu atbilstīgi faktiski radīto atkritumu daudzumam;

6.15.9. nodrošināt atkritumu tvertņu saglabāšanu lietošanas kārtībā, kā arī uzturēt tās tīras;

6.15.10. iesaistīties dalītās sadzīves atkritumu savākšanas pasākumos un veikt atkritumu dalīšanu vietās, kur ir izvietotas tvertnes dalītajiem atkritumiem – dalītās atkritumu vākšanas punktos, vai nogādāt atkritumus uz atkritumu šķirošanas un pārkraušanas staciju un kompostēšanas laukumu (papildus līgumam).

6.16. Atļauts kompostēt bioloģiski noārdāmos atkritumus sava īpašuma teritorijā gadījumā, ja tas nerada draudus cilvēku dzīvībai, veselībai, videi, kā arī personu mantai.

6.17. Ikviena Pašvaldības administratīvās teritorijas atkritumu radītāja pienākums ir iekļauties Pašvaldības kopējā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, savācot, šķirojot un nogādājot radītos sadzīves atkritumus nekustamā īpašuma īpašnieka, tiesiskā valdītāja vai apsaimniekotāja norādītajā vietā.

6.18. Atkritumu radītājam, kura īpašumā, valdījumā vai lietošanā ir konkrēta dzīvojamā telpa individuālā dzīvojamā mājā un kurš to lieto, mājsaimniecībā radušies atkritumi jāievieto tikai tajā atkritumu konteinerā, kas saskaņā ar noslēgto līgumu ar ēkas pārvaldnieku (apsaimniekotāju) vai atkritumu apsaimniekotāju ir paredzēts konkrētās mājas apkalpošanai.

6.19. Atkritumu radītājam, kura īpašumā, valdījumā vai lietošanā ir konkrēta dzīvojamā telpa daudzdzīvokļu dzīvojamajā mājā un kurš to lieto, mājsaimniecībā radušies atkritumi jāievieto tikai konkrētajai mājai paredzētajos atkritumu konteineros.

6.20. Atkritumu radītājam juridiskai personai – tā darbības rezultātā radušies atkritumi jāievieto tajos atkritumu konteineros, kas norādīti ar atkritumu apsaimniekotāju noslēgtajā līgumā.

6.21. Vasarnīcas vai dārza mājas (tajā skaitā dārzkopības biedrības teritorijā esošās vasarnīcas vai dārza mājas) īpašnieks, valdītājs, lietotājs vai viņa pilnvarotā persona par laika periodu, kurā uzturas vasarnīcā vai dārza mājā, noslēdz līgumu par atkritumu apsaimniekošanu ar atkritumu apsaimniekotāju.

6.22. Asie priekšmeti ir jāiesaiņo, lai izvairītos no kaitējuma cilvēku veselībai, kā arī atkritumu apsaimniekošanas iekārtu bojājumiem.

6.23. Jānodrošina atsevišķu atkritumu veidu (piemēram: liela izmēra atkritumi – mēbeles, matrači, dažāda materiāla iepakojums, elektriskie mājsaimniecības piederumi –, kā arī būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumi) nogādāšanu uz atkritumu šķirošanas un pārkraušanas staciju un kompostēšanas laukumu – ar savu transportu vai izmantojot komersantu, kurš normatīvajos aktos noteiktā kārtībā ir ieguvis tiesības šo atkritumu apsaimniekošanai.

6.24. Būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumi jāsavāc atsevišķi no citiem sadzīves atkritumiem, teritorijā, kurā notiek būvdarbi.

6.25. Publisko pasākumu organizētājam jānodrošina attiecīgās teritorijas sakopšana divpadsmit stundu laikā pēc pasākuma noslēguma. Vietās, kur notiek intensīva gājēju un satiksmes kustība, publisko pasākumu organizētājam jānodrošina attiecīgās teritorijas sakopšana līdz plkst. 08.00.

6.26. Atkritumu radītājiem, kuri atbilstoši normatīvajiem aktiem atbrīvoti no dabas resursu nodokļa maksāšanas par atsevišķu veidu atkritumu apsaimniekošanu vai kuri piedalās atsevišķu veidu atkritumu (iepakojumu) apsaimniekošanas sistēmās, ir tiesības slēgt līgumu par šķirotu sadzīves atkritumu (iepakojumu) savākšanu un pārvadāšanu ar komersantu, kuram atbilstoši normatīvajiem aktiem ir izsniegta atļauja atkritumu (iepakojuma) savākšanai un pārvadāšanai, ko izvēlējies pats atkritumu radītājs, par ko atkritumu radītājs rakstveidā jāinformē Pašvaldību.

6.27. Atkritumu apsaimniekotājs atbilstoši līgumā ar Pašvaldību noteiktajai kompetencei veic sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Talsu novada administratīvajā teritorijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem, šiem saistošajiem noteikumiem, Piejūras reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu un atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu.

6.28. Komersants, kas ir saņēmis Valsts vides dienesta reģionālās pārvaldes (turpmāk – Valsts vides dienests) atļauju sadzīves atkritumu apsaimniekošanai un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izraudzīts par atkritumu apsaimniekotāju, pirms savas darbības uzsākšanas slēdz līgumu ar Pašvaldību par atkritumu apsaimniekošanu atkritumu apsaimniekošanas zonā.

6.29. Komersantam atkritumu apsaimniekošanā jāizmanto specializētie transportlīdzekļi, iekārtas un ierīces, kas nerada apdraudējumu cilvēku dzīvībai, veselībai, videi, nepārsniedz pieļaujamo trokšņa līmeni, kā arī jāievēro Pašvaldības noteiktās prasības kvalitatīva pakalpojuma nodrošināšanai.

6.30. Atkritumu apsaimniekotājs nodrošina atkritumu regulāru izvešanu no atkritumu tvertnēm un atkritumu tvertņu laukumiem, kā arī zem daudzdzīvokļu māju atkritumu vadiem novietotajām tvertnēm, saglabājot šajās vietās tīrību (nodrošināt tvertņu iztukšošanas laikā uz zemes nokritušo atkritumu savākšanu).

6.31. Dalītās atkritumu vākšanas punktu īpašnieks nodrošina regulāru atkritumu izvešanu no tvertnēm, saglabājot tīrību un nodrošinot uz zemes nokritušo atkritumu savākšanu tvertņu iztukšošanas laikā.

6.32. Atkritumu izvešana no dalītās atkritumu savākšanas tvertnēm (atkritumu konteineriem) laika periodā no oktobra mēneša līdz aprīlim tiek organizēta ne retāk kā divas reizes mēnesī un laika periodā no maija mēneša līdz septembrim stikla iepakojumam ne retāk kā 1 (vienu) reizi divās nedēļās, jauktajam iepakojumam (plastmasas iepakojums, papīra un kartona iepakojums) ne retāk kā 1 (vienu) reizi nedēļā.

6.33. Atkritumu apsaimniekotājs izved savāktos atkritumus ar šim nolūkam paredzētiem specializētiem transportlīdzekļiem uz atkritumu poligonu.

6.34. Atkritumu apsaimniekotājam 45 dienas iepriekš jāinformē atkritumu radītājs par prasībām (izmaiņām tajās) saistībā ar atkritumu apsaimniekošanu.

6.35. Atkritumu apsaimniekotājam atkritumu savākšanas veids jāsaskaņo ar Pašvaldību, bet sadzīves atkritumu tvertņu novietošanas vietas – ar nekustamā īpašuma īpašnieku, tiesisko valdītāju vai apsaimniekotāju.

6.36. Atkritumu apsaimniekotājam jānodrošina visu sadzīves atkritumu savākšana no iedzīvotājiem, iestādēm un komersantiem, izņemot atkritumu radītājus, kuri atbilst saistošo noteikumu 6.26. punktam. Dalīto atkritumu tvertņu atrašanās vietas iepriekš jāsaskaņo ar Pašvaldību.

6.37. Vienojoties ar nekustamā īpašuma īpašniekiem, valdītājiem vai lietotājiem, atkritumu apsaimniekotājam jānodrošina atsevišķu veidu atkritumu (lielgabarīta, būvniecības, bioloģiski noārdāmo u.c.) savākšana.

6.38. Atkritumu apsaimniekotājam ir jānodrošina lielgabarīta atkritumu savākšana ar Pašvaldību saskaņotās dienās vismaz reizi gadā, kad Pašvaldība organizē lielgabarīta atkritumu savākšanu iedzīvotājiem iepriekš paziņotās dienās norādot konkrētu vietu, kur iedzīvotāji var nodot lielgabarīta atkritumus. Pakalpojumu apmaksā Pašvaldība vai šādu pienākumu paredz ar atkritumu apsaimniekotāju noslēdzamajā līgumā vai iepirkuma noteikumos.

6.39. Atkritumu apsaimniekotājam jāiesniedz Pašvaldībai pārskats par savāktajiem atkritumu veidiem un to daudzumu reizi ceturksnī līdz nākamā mēneša 10. datumam.

6.40. Atkritumu apsaimniekotājs nodrošina nekustamā īpašuma īpašnieku, tiesisko valdītāju vai apsaimniekotāju ar marķētām (norādot atkritumu apsaimniekotāja nosaukumu un telefona numuru) atkritumu tvertnēm, to labošanu, dezinfekciju un nomaiņu.

6.41. Atkritumu tvertņu dizains (forma) jāsaskaņo ar Talsu novada būvvaldes arhitektu, bet sabiedrisko tvertņu vietas jāsaskaņo ar Pašvaldību.

6.42. Pie iestāžu, organizāciju, biroju, tirdzniecības vietu u.c., kā arī daudzstāvu dzīvojamo ēku ieejām vai to tuvumā nekustamā īpašuma īpašnieks vai apsaimniekotājs atbilstīgi higiēnas prasībām ierīko mazās atkritumu tvertnes (urnas) un uztur tās kārtībā. Atkritumu tvertņu dizains (forma, krāsojums) un uzstādīšana jāsaskaņo ar Talsu novada būvvaldes arhitektu. Tvertnes jāiztukšo ne retāk kā reizi diennaktī.

6.43. Atkritumu urnu vai tvertņu uzstādīšana sabiedriskajās vietās (parkos, skvēros, autobusu pieturās u.c.) ir īpašnieka vai apsaimniekotāja pienākums.

6.44. Talsu novadā noteikti atkritumu savākšanas veidi:

6.44.1. izmantojot dalīto atkritumu tvertnes;

6.44.2. pilsētās, pagastu ciemu teritorijā un daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām ārpus ciemu teritorijām, izmantojot nešķiroto atkritumu tvertnes ar tilpumu no 120 līdz 1100 litri, un, ja nepieciešams – apsaimniekotāja marķētos atkritumu savākšanas maisus, kā papildus atkritumu savākšanas veidu;

6.44.3. viendzīvokļa dzīvojamās mājās ārpus pagastu ciemu teritorijām, izmantojot apsaimniekotāja nešķiroto atkritumu tvertnes ar tilpumu no 120 līdz 1100 litri vai apsaimniekotāja marķētos atkritumu savākšanas maisus (ne mazāk kā 1 maisu (tilpums – 60 litri) mēnesī;

6.44.4. atkritumu nogādāšana speciāli izveidotajos atkritumu dalītās vākšanas punktos;

6.44.5. nekustamā īpašuma īpašniekiem, valdītājiem vai lietotājiem, slēdzot līgumus ar komersantiem par saistošo noteikumu 6.2.2. punktā minēto atkritumu savākšanu.

6.45. Atkritumu savākšanas un pārvadāšanas veidu nosaka Pašvaldība saskaņā ar saistošo noteikumu 6.44. punktu.

6.46. Atkritumu šķirošanas un pārkraušanas stacijā, kompostēšanas laukumā un dalīto atkritumu šķirošanas punktā īpašnieks vai apsaimniekotājs reģistrē un kontrolē visus atļaujā noteikto atkritumu apriti. Atkritumu šķirošanas un pārkraušanas stacijas un kompostēšanas laukuma īpašnieks vai apsaimniekotājs reizi ceturksnī līdz nākamā mēneša 10. datumam iesniedz Pašvaldībai pārskatu par iepriekšējā ceturksnī reģistrētajiem sadzīves atkritumu pārvadātājiem, ievestajiem un izvestajiem atkritumu veidiem un to daudzumu.

6.47. Atkritumu apsaimniekotājam nešķirotie sadzīves atkritumi ir jāizved tad, kad tvertnes ir piepildītas, bet ne retāk kā reizi mēnesī šādā kārtībā:

6.47.1. no viendzīvokļa dzīvojamām mājām – ne retāk kā 1 (vienu) reizi 4 (četrās) nedēļās;

6.47.2. no daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām Talsos, Sabilē, Stendē un Valdemārpilī – ne retāk kā 1(vienu) reizi nedēļā;

6.47.3. no daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām pagastos – ne retāk kā 2 (divas) reizes 4 (četrās) nedēļās;

6.47.4. juridiskām personām – ne retāk kā 1 (vienu) reizi 4 (četrās) nedēļās.

6.48. Ar atsevišķu Talsu novada pašvaldības pilsētas pārvaldes vai pagasta pārvaldes vadītāja saskaņojumu atkritumu radītājam var samazināt atkritumu izvešanas biežumu, ne vairāk kā uz pusi no 6.47.1.; 6.47.2.; 6.47.3.; 6.47.4. apakšpunktā noteiktā izvešanas reižu skaita:

6.48.1. viendzīvokļa dzīvojamām mājām ārpus pilsētu teritorijas;

6.48.2. komersantiem un saimnieciskās darbības veicējiem tūrisma jomā klusajā un tukšajā tūrisma sezonas laikā.

6.49. Nekustamajā īpašumā ārpus pilsētas un ciemu teritorijām, kurā tiek radīti atkritumi un kuram nav iespējams nodrošināt atkritumu apsaimniekotāja transportlīdzekļa piekļuvi, atkritumu savākšanai jāizmanto atkritumu apsaimniekotāja trafarētus priekšapmaksas atkritumu maisus. Atkritumu radītājs pilnos atkritumu maisus nogādā līgumā norādītajā vietā.

6.50. Dalītie sadzīves atkritumi jāizved tad, kad atkritumu tvertnes ir piepildītas saskaņā ar izvešanas grafiku.

6.51. Talsu novada teritorijā atkritumu radītāji šķiro sadzīves atkritumus un novieto tos atbilstošās speciāli apzīmētās atkritumu tvertnēs dalītās atkritumu vākšanas punktos:

6.51.1. šķirošanas konteiners "IGLOO", zaļā krāsā, zvana tipa ar apaļu atveri – stikla iepakojums;

6.51.2. šķirošanas konteiners "IGLOO", dzeltenā krāsā, zvana tipa ar apaļu vai taisnstūrveida atveri – mīkstais iepakojums, t.i., PET pudeles, LDPE plēves, HDPE iepakojums, metāla iepakojums, papīrs, kartons;

6.51.3. šķirošanas konteiners/metāla režģis ar apaļu atveri – mīkstais iepakojums, t.i., PET pudeles, LDPE plēves, HDPE iepakojums, metāla iepakojums.

6.52. Sašķirotajam papīram jābūt tīram un sausam. Stiklam, plastmasas un metāla iepakojumam jābūt tīram, bez iepriekšējā pildījuma atliekām.

6.53. Dalīto atkritumu vākšanas punktu apsaimniekotājs laikus informē atkritumu radītājus par jaunu dalīto atkritumu savākšanas veida ieviešanu, kā arī informē par attiecīgo tvertņu krāsojumu vai apzīmējumu.

6.54. Dalīto atkritumu vākšanas punktu apsaimniekotājs nogādā sašķirotos atkritumus uz atkritumu šķirošanas un pārkraušanas staciju un kompostēšanas laukumu.

6.55. Dalīto atkritumu vākšanas punktu īpašniekam jānodrošina atkritumu tvertnes ne mazāk kā diviem dalīto atkritumu veidiem pakalpojumu sniegšanai teritorijā, kurā dzīvo no 250 līdz 350 iedzīvotājiem:

6.55.1. Uz dalīto atkritumu šķirošanas konteinera izvieto informatīvu uzlīmi (zīmi), uz kuras ir norādīts tam paredzētais saturs un apsaimniekotājs;

6.55.2. Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas apsaimniekotājs pie dalīto atkritumu šķirošanas punktiem izvieto informatīvu zīmi (plāksni), kuras saturs atbilst atkritumu apsaimniekotāja iesniegtajai informācijai par atkritumu šķirošanu.

6.56. Sadzīvē radušos bīstamo atkritumu radītājs:

6.56.1. atdala bīstamos atkritumus no citu veidu atkritumiem;

6.56.2. uzglabā bīstamos atkritumus tā, lai tie neapdraudētu cilvēku dzīvību un veselību, vidi, kā arī personu mantu;

6.56.3. nogādā bīstamos atkritumus speciāli aprīkotās bīstamo atkritumu savākšanas vietās vai slēdz līgumu par bīstamo atkritumu apsaimniekošanu ar komersantu, kurš veic bīstamo atkritumu apsaimniekošanu un ir saņēmis atļauju veikt bīstamo atkritumu apsaimniekošanu;

6.56.4. apmaksā bīstamo atkritumu apsaimniekošanas izmaksas.

6.57. Juridiskām personām, kuras bīstamos atkritumus uzglabā ilgāk par 3 mēnešiem, jāsaņem atļauja bīstamo atkritumu uzglabāšanai un jāveic Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktās darbības, kā arī jānoslēdz līgums par bīstamo un videi kaitīgo atkritumu nodošanu atkritumu apsaimniekotājam.

6.58. Maksu par atkritumu apsaimniekošanu nosaka saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

6.59. Atkritumu radītājs veic samaksu par atkritumu apsaimniekošanu saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktā kārtībā apstiprinātajiem tarifiem.

6.60. Ikviena atkritumu radītāja pienākums ir maksāt par radīto atkritumu apsaimniekošanu saskaņā ar apsaimniekošanas līgumā noteikto maksu.

6.61. Maksa par atkritumu apsaimniekošanu ietver:

6.61.1. maksu par sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu;

6.61.2. sabiedrisko pakalpojumu regulatora apstiprinātu tarifu par atkritumu apglabāšanu atkritumu poligonos un šķidro atkritumu attīrīšanu notekūdeņu attīrīšanas iekārtās;

6.61.3. dabas resursu nodokli par atkritumu apglabāšanu normatīvajos aktos noteiktajā apmērā.

6.62. Maksa par atkritumu apsaimniekošanu tiek iekasēta:

6.62.1. no daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem un īrniekiem maksu iekasē mājas īpašnieks vai apsaimniekotājs saskaņā ar noslēgto apsaimniekošanas vai īres līgumu;

6.62.2. no nekustamā īpašuma īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem vai apsaimniekotājiem maksu iekasē atkritumu apsaimniekotājs atbilstīgi noteiktajai maksai un saskaņā ar noslēgto līgumu starp nekustamā īpašuma īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem vai apsaimniekotājiem un atkritumu apsaimniekotāju.

6.63. Dzīvojamo ēku īpašniekiem un apsaimniekotājiem vienu mēnesi iepriekš jāinformē dzīvojamo telpu īrnieki, dzīvokļu īpašnieki, telpu nomnieki un īpašnieki par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas izmaiņām.

6.64. Nekustamā īpašuma īpašniekam, tiesiskajam valdītājam vai apsaimniekotājam aizliegts novietot sadzīves atkritumu tvertnes pastāvīgai izmantošanai uz ielām; izņēmums – vietas, kur tas ir vienīgais iespējamais risinājums, iepriekš saskaņojot ar Pašvaldību.

6.65. Atkritumu apsaimniekotājam, savācot atkritumus, aizliegts bojāt ēkas (būves) labiekārtojumu, apstādījumus un apstādījuma elementus

6.66. Atkritumus Pašvaldības teritorijā aizliegts:

6.66.1. dedzināt, tai skaitā tvertnēs un urnās;

6.66.2. novietot uz ielām, skvēros, parkos, mežos, citos dabas objektos vai pilsētas vai pagasta vietās, kur to savākšana vai apglabāšana nav atļauta;

6.66.3. piesārņot ar atkritumiem daudzdzīvokļu māju kāpņu telpas, pagrabus, bēniņus, citas koplietošanas telpas, pagalmus un mājām piegulošās teritorijas;

6.66.4. novadīt šķidros sadzīves atkritumus, t.sk. sadzīves notekūdeņus, gruntī, meliorācijas grāvjos un lietus kanalizācijas tīklā bez attīrīšanas.

6.67. Atkritumu tvertnēs aizliegts ievietot kvēlojošus, degošus, ugunsnedrošus un eksplozīvus priekšmetus, šķidrus, infekcijas slimības izraisošus un cilvēku veselībai vai dzīvībai bīstamus atkritumus, lielgabarīta atkritumus, ielu saslaukas (lapas, smiltis, zarus), bīstamos atkritumus un būvniecības atkritumus.

6.68. Nekustamā īpašuma īpašniekam, tiesiskajam valdītājam vai apsaimniekotājam, kura teritorijā norisinās būvniecības darbi, aizliegts novietot būvniecības atkritumus ārpus teritorijas, kurā notiek būvdarbi.

6.69. Aizliegts atkritumus tvertnēs cieši sablīvēt un iesaldēt. Par šādu tvertņu iztukšošanu var tikt noteikta paaugstināta samaksa.

6.70. Aizliegts jebkādā veidā bojāt vai iznīcināt atkritumu tvertnes.

6.71. Aizliegta nešķiroto atkritumu ievietošana dalīto atkritumu tvertnēs.

Septītā nodaļa
7. SUŅU, KAĶU UN CITU MĀJAS (ISTABAS) DZĪVNIEKU TURĒŠANAS NOTEIKUMI

7.1. Vispārīgie noteikumi:

7.1.1. Noteikumi nosaka suņu, kaķu un citu mājas (istabas) dzīvnieku (turpmāk – dzīvnieki) reģistrācijas (uzskaites) un turēšanas kārtību, īpašnieku (turētāju) tiesības un pienākumus, atbildību par šo noteikumu neievērošanu, pašvaldības nodevas maksāšanas kārtību – iekasēšanu un kontroli, kā arī klaiņojošu, bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu un agresīvu dzīvnieku izķeršanas kārtību. Noteikumi ir saistoši visiem dzīvnieku īpašniekiem un turētājiem Talsu novadā;

7.1.2. Noteikumu mērķis ir panākt Talsu novada administratīvajā teritorijā vienotu dzīvnieku reģistrāciju (uzskaiti) un to identifikāciju, samazināt dzīvnieku radīto traumu skaitu un iespēju inficēties ar trakumsērgu un citām infekcijas slimībām, novērst vides piesārņošanu un dzīvnieku klaiņošanu, veicināt veselīgu un tīru vidi, lai mājas (istabas) dzīvnieku turēšana neradītu draudus cilvēkiem un dzīvniekiem, panākt, lai mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieks vai turētājs rūpētos par labvēlīgu attieksmi pret viņa īpašumā esošo dzīvnieku;

7.1.3. Nodevas mērķis ir iegūt papildus līdzekļus klaiņojošo dzīvnieku izķeršanai.

7.2. Mājas (istabas) dzīvnieku apzīmēšanu, vakcinēšanu, reģistrāciju, vakcinācijas apliecību izsniegšanu, atsavināšanu, transportēšanu un demonstrēšanu veic normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

7.3. Pašvaldības noteiktā Nodeva iemaksājama Talsu novada pašvaldības budžetā norādītajā pašvaldības bankas kontā vai veicot samaksu Talsu novada pašvaldības vai pagasta pārvaldes kasē.

7.4. Talsu novada domei ir tiesības regulēt maksimālo dzīvnieku skaitu daudzdzīvokļu mājā, dzīvojamā mājā vai dzīvoklī atbilstoši dzīvnieku labturības prasībām, respektējot iedzīvotāju likumīgās tiesības, sabiedriskās intereses.

7.5. Rodoties nelabvēlīgai epizootiskai situācijai vai epidēmijai, Pārtikas un veterinārais dienests un Talsu novada pašvaldības komunāla nodaļa atbilstoši kompetencei var ierobežot vai aizliegt turēt konkrētajā apdzīvotajā vietā mājas (istabas) dzīvniekus.

7.6. Talsu novada pašvaldības policijas amatpersonām ir tiesības kontrolēt normatīvajos aktos noteikto mājas (istabas) dzīvnieku turēšanas labturības prasību izpildi, ja ir aizdomas vai sūdzības par šo prasību pārkāpumiem.

7.7. Talsu novada pilsētās un ciemos kaķis, kas vecāks par sešiem mēnešiem, var brīvi uzturēties ārpus tā īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošās teritorijas, ja tas ir sterilizēts, vakcinēts, tam ir implantēta mikroshēma.

7.8. Dzīvnieku īpašnieku (turētāju) pienākumi:

7.8.1. Reģistrēt, vakcinēt un rūpēties par dzīvnieku normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

7.8.2. Samaksāt Talsu novada domes noteikto pašvaldības nodevu;

7.8.3. Nekustamo īpašumu īpašnieki vai to apsaimniekotāji viņiem piederošajos objektos un teritorijās nedrīkst pieļaut klaiņojošo dzīvnieku uzturēšanos un barošanos, nepieļaut dzīvnieku barošanu sabiedriskā vietā;

7.8.4. Nepieļaut suņu atrašanos izglītības iestādēs, to teritorijās un stadionos, izņemot, ja dzīvnieku atrašanās teritorijā saistīta ar to demonstrēšanu un saskaņota ar iestādi;

7.8.5. Nepieļaut dzīvnieku atrašanos skvēros un bērnu atpūtas un spēļu laukumos, izņemot, ja dzīvnieku atrašanās teritorijā saistīta ar to demonstrēšanu un saskaņota ar pašvaldību;

7.8.6. Nepieļaut dzīvnieku atrašanos vietā, kur izvietota norāde, ka dzīvnieku atrašanās tajā vietā nav atļauta;

7.8.7. nodrošināt iespēju Talsu novada pašvaldības policijas amatpersonai veikt pārbaudi, lai kontrolētu šo Noteikumu izpildi un normatīvajos aktos noteikto mājas (istabas) dzīvnieku turēšanas labturības prasību izpildi;

7.8.8. Nepieļaut, ka mājas (istabas) dzīvnieki piemēslo citām personām piederošas būves (koplietošanas telpas) vai teritorijas, dzīvojamo vai sabiedrisko ēku telpas, nekavējoties satīrot atstātos mājas (istabas) dzīvnieku ekskrementus;

7.8.9. Personām, kas baro mājas dzīvnieku sabiedriskā vietā, jānodrošina barošanas vietas sakopšana bez kavēšanās.

7.9. Bezsaimnieka kaķus atļauts izmitināt un aprūpēt dzīvojamo māju koplietošanas telpās un tai piegulošā teritorijā tikai, ja atbilstoši mājas īpašnieka noteiktajai kārtībai ir saņemta tās nekustamā īpašuma koplietošanas telpu daļas, kurā paredzēts kaķus izmitināt, visu īpašnieku vai apsaimniekotāja rakstiska atļauja.

7.10. Klaiņojošu dzīvnieku izķeršana un izolācija:

7.10.1. Klaiņojošu dzīvnieku izķeršanu un izolāciju organizē Talsu novada pašvaldības komunālā nodaļa pamatojoties uz iedzīvotāja rakstisku iesniegumu vai mutisku ziņojumu;

7.10.2. Bezsaimnieku dzīvnieku līķu (tai skaitā savvaļas dzīvnieki) savākšanu organizē Talsu novada pašvaldības komunālā nodaļa;

7.10.3. Gadījumā, ja tiek identificēti noķertie dzīvnieki, to īpašnieks (turētājs) sedz visus izdevumus, kas saistīti ar dzīvnieku izķeršanu un transportēšanu.

7.11. Par bojā gājušu dzīvnieku sabiedriskajās vietās jāziņo Talsu novada pašvaldības komunālai nodaļai, kas organizē bojā gājušā dzīvnieka savākšanu pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā līdz nākamās darba dienas beigām no paziņošanas brīža.

7.12. Konstatējot mājas (istabas) dzīvnieka pazušanu, dzīvnieka īpašniekam vai turētājam ir pienākums uzsākt dzīvnieka meklēšanu un nekavējoties ziņot par to dzīvnieku patversmei. Gadījumā, ja dzīvnieku nav izdevies sameklēt – ziņot Talsu novada pašvaldības komunālai nodaļai vai Talsu novada pašvaldības policijai (ja dzīvnieks ir agresīvs vai rada bīstamu).

Astotā nodaļa
8. ADMINISTRATĪVĀ ATBILDĪBA PAR NOTEIKUMU NEIEVĒROŠANU

8.1. Nodaļā lietoto Terminu skaidrojums:

8.1.1. Administratīvais pārkāpums – personas prettiesiska, vainojama rīcība (darbība vai bezdarbība), par kuru likumā vai pašvaldību saistošajos noteikumos paredzēta administratīvā atbildība;

8.1.2. Administratīvais sods – ietekmēšanas līdzeklis, kas tiek piemērots administratīvo pārkāpumu izdarījušajai personai, lai aizsargātu sabiedrisko kārtību, atjaunotu taisnīgumu, sodītu par izdarīto pārkāpumu, kā arī atturētu administratīvo pārkāpumu izdarījušo personu un citas personas no turpmākas administratīvo pārkāpumu izdarīšanas;

8.1.3. Naudas sods – noteikta naudas summa, kas administratīvi sodītajai personai jāmaksā par izdarītu administratīvo pārkāpumu. Naudas soda apmēru likumā vai pašvaldību saistošajos noteikumos izsaka naudas soda vienībās. Nolēmumā par sodu norāda piemērotās naudas soda vienības un naudas soda summu euro. Viena naudas soda vienības apmēru nosaka Administratīvās atbildības likums.

8.2. Par 2. nodaļā noteikto ēku un būvju uzturēšanas, kopšanas un inženierbūvju aizsardzības noteikumu neievērošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no divām līdz simts naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – no divām līdz trīssimt naudas soda vienībām.

8.3. Par 3. nodaļā noteikto teritoriju labiekārtošanas, apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības noteikumu neievērošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no divām līdz simts naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – no divām līdz trīssimt naudas soda vienībām.

8.4. Par 4. nodaļā noteikto sanitāro noteikumu neievērošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no divām līdz simts naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – no divām līdz trīssimt naudas soda vienībām.

8.5. Par 5. nodaļā noteikto sabiedriskās kārtības noteikumu neievērošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no divām līdz simts naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – no divām līdz trīssimt naudas soda vienībām.

8.6. Par 6. nodaļā noteikto sadzīves atkritumu savākšanas, transportēšanas, šķirošanas, pārstrādes un noglabāšanas kārtības noteikumu neievērošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no divām līdz simts naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – no divām līdz trīssimt naudas soda vienībām.

8.7. Par 7.nodaļā noteikto suņu, kaķu un citu mājas (istabas) dzīvnieku turēšanas noteikumu neievērošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no divām līdz divdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai –no divām līdz piecdesmit naudas soda vienībām.

Devītā nodaļa
9. NOBEIGUMA NOTEIKUMI

9.1. Šie noteikumi stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu.

9.2. Ar šo noteikumu spēkā stāšanās dienu atzīt par spēku zaudējušiem Talsu novada domes 13.05.2010. saistošos noteikumus Nr. 24 "Talsu novada noteikumi".

Talsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks N. Tropiņš

Saistošo noteikumu Nr. 9 "Talsu novada noteikumi"
paskaidrojuma raksts

Talsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks N. Tropiņš