Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta noteikumi Nr. 560

Rīgā 2020. gada 2. septembrī (prot. Nr. 51 29. §)
Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kā arī par cenu noteikšanas kārtību un uzraudzību
Izdoti saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 29. panta ceturto daļu,
31.1 panta devīto daļu, 31.2 panta trešo un piekto daļu
un 31.3 panta trešo daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. nosacījumus elektroenerģijas ražošanai, izmantojot atjaunojamos energoresursus;

1.2. kritērijus ražotāju kvalifikācijai saražotās elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesībām;

1.3. no atjaunojamiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas obligāti iepērkamā apjoma noteikšanas, īstenošanas un uzraudzības kārtību;

1.4. no atjaunojamiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas cenas noteikšanas kārtību atkarībā no energoresursu veida;

1.5. obligātā iepirkuma apjoma noteikšanas, īstenošanas un uzraudzības kārtību, kā arī obligātā iepirkuma apjoma izmaksu segšanas kārtību;

1.6. kārtību, kādā var atteikties no tiesībām pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros (turpmāk – obligātā iepirkuma tiesības);

1.7. pasākumus, lai veicinātu elektroenerģijas ražošanu no biomasas;

1.8. kārtību, kādā aptur valsts atbalsta izmaksu;

1.9. pārkāpumus, par kuriem atceļamas tiesības pārdot no atjaunojamiem energoresursiem saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, kā arī kārtību, kādā tās atceļamas;

1.10. kārtību, kādā Būvniecības valsts kontroles birojs (turpmāk – birojs) pārbauda lietderīgās siltumenerģijas izmantošanu, lai nodrošinātu atbilstību normatīvajos aktos noteiktajiem valsts atbalsta saņemšanas nosacījumiem;

1.11. nosacījumus un metodiku nepamatoti vai nelikumīgi saņemtā valsts atbalsta atgūšanai par elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem.

2. Šie noteikumi attiecas uz komersantu, kas obligātā iepirkuma tiesības:

2.1. ir lūdzis, iesniedzot iesniegumu par obligātā iepirkuma tiesību iegūšanu atbilstoši normatīvajam regulējumam, kas bijis spēkā iesnieguma iesniegšanas brīdī;

2.2. ir ieguvis, ja Ekonomikas ministrija (turpmāk – ministrija) ir pieņēmusi lēmumu par obligātā iepirkuma tiesību piešķiršanu;

2.3. īsteno, pamatojoties uz līgumu, kas noslēgts starp komersantu un publisko tirgotāju, ņemot vērā šo noteikumu 2.2. apakšpunktā minēto lēmumu un tā grozījumus.

3. Obligātā iepirkuma tiesības komersantiem ir attiecināmas uz elektroenerģiju, kas ražota no šādiem atjaunojamiem energoresursiem:

3.1. hidroenerģija;

3.2. biogāze, tostarp poligonu gāze;

3.3. jebkāda veida cietā vai šķidrā biomasa;

3.4. vēja enerģija, ja vēja elektrostacijā uzstādītā elektriskā jauda nepārsniedz 0,25 MW un tā ir pieslēgta pie 20/0,4 kV elektroenerģijas sadales sistēmas operatora transformatora 0,4 kV pusē;

3.5. vēja enerģija, ja elektroenerģija tiek ražota elektrostacijās, kas nav minētas šo noteikumu 3.4. apakšpunktā.

4. Ja komersants ieguvis obligātā iepirkuma tiesības vēl neesošai, bet plānotai elektrostacijai, par šo noteikumu 2.3. apakšpunktā minētā līguma spēkā stāšanās dienu tiek uzskatīta diena, kurā elektrostacija nodota ekspluatācijā un saņemts sistēmas operatora akts par elektrostacijas atzīšanu par derīgu paralēlam darbam ar sistēmu.

5. Komersantam ir obligātā iepirkuma tiesības par tādu elektroenerģijas apjomu, par kādu ir ticis pieņemts šo noteikumu 2.2. apakšpunktā minētais lēmums.

6. Birojs organizē to elektroenerģijas ražotāju darbības uzraudzību un kontroli, kuri izmanto obligātā iepirkuma tiesības. Birojam ir tiesības grozīt vai atcelt lēmumus, ar kuriem piešķirtas obligātā iepirkuma tiesības, kā arī pieņemt lēmumus par obligātā iepirkuma un valsts atbalsta izmaksas apturēšanu un nepamatoti vai nelikumīgi saņemtā valsts atbalsta atgūšanu. Birojs, pieņemot lēmumu obligātā iepirkuma uzraudzības vai kontroles ietvaros, par to nekavējoties informē attiecīgo elektroenerģijas sistēmas operatoru un publisko tirgotāju.

7. Ja elektrostacijā, kurā elektroenerģiju ražo no atjaunojamiem energoresursiem, izmanto arī citus kurināmā veidus, tad elektrostaciju aprīko ar mērierīču sistēmu, kas ļauj atsevišķi uzskaitīt katra veida kurināmā patēriņu. Ja no atjaunojamiem energoresursiem saražotā elektroenerģija veido vismaz 90 % no elektrostacijā patērētā kurināmā apjoma, tad pieņem, ka visa elektrostacijā saražotā elektroenerģija ir iegūta no atjaunojamiem energoresursiem. Tās apjomu nosaka, izmantojot šādu formulu:

EAER = E ×  BAER × qAER , kur
Σ (Bi × qi)

EAER – elektrostacijā no atjaunojamiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas apjoms gadā (MWh);

E – kopējais elektrostacijā saražotais elektroenerģijas apjoms gadā (MWh);

BAER – elektrostacijā patērētais atjaunojamo energoresursu apjoms gadā (t vai m3);

qAER – elektrostacijā patērēto atjaunojamo energoresursu siltumspēja (MWh/t vai MWh/m3);

Bi – elektrostacijā patērētais viena noteikta veida kurināmā apjoms gadā (t vai m3);

qi – elektrostacijā patērētā viena noteikta veida kurināmā siltumspēja (MWh/t vai MWh/m3).

8. Komersants, kurš elektroenerģijas ražošanai izmanto šo noteikumu 3.3. apakšpunktā minēto cieto biomasu, var lūgt birojam atļauju pilnībā vai daļēji aizstāt šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minētajā iesniegumā norādīto cietās biomasas kurināmo ar citu cietās biomasas kurināmo. Šādā gadījumā komersants iesniedz birojā iesniegumu, kurā norāda informāciju par iecerēto cietās biomasas kurināmā aizstāšanu, pamatojot kurināmā aizstāšanu. Birojs izvērtē iesnieguma atbilstību šo noteikumu prasībām. Ja komersanta iesniegums atbilst minētajām prasībām, birojs pieņem lēmumu atļaut cietās biomasas kurināmā veida maiņu.

9. Šajos noteikumos minēto formulu pamatotība un atbilstība situācijai elektroenerģijas tirgū var tikt pārskatīta, un, ja konstatēta neatbilstība, tās var tikt grozītas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

II. Cenas noteikšana elektroenerģijai, kas ražota, izmantojot atjaunojamos energoresursus

10. Komersantiem, kuri ir ieguvuši obligātā iepirkuma tiesības, pārdošanas cenu elektroenerģijas apjomam, ko tie ir tiesīgi pārdot obligātā iepirkuma ietvaros, aprēķina, izmantojot šādas formulas:

10.1. šo noteikumu 3.4. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem atbilstošām vēja elektrostacijām 10 gadus no elektrostacijas ekspluatācijas uzsākšanas dienas:

C = 147 × k × s

10.2. šo noteikumu 3.4. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem atbilstošām vēja elektrostacijām 10 gadus pēc šo noteikumu 10.1. apakšpunktā minētā termiņa:

C = 147 × k × 0,6 × s

10.3. šo noteikumu 3.5. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem atbilstošām vēja elektrostacijām 10 gadus no elektrostacijas ekspluatācijas uzsākšanas dienas:

C = 120 × k × s

10.4. šo noteikumu 3.5. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem atbilstošām vēja elektrostacijām 10 gadus pēc šo noteikumu 10.3. apakšpunktā minētā termiņa:

C = 120 × × 0,6 × s

10.5. šo noteikumu 3.5. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem atbilstošām vēja elektrostacijām, kuru ekspluatācija uzsākta pēc 2020. gada 1. janvāra, piemēro šo noteikumu 10.3. un 10.4. apakšpunktā minētās formulas, rezultātu reizinot ar koeficientu 0,85;

10.6. biomasas elektrostacijām, kurās uzstādītā elektriskā jauda ir līdz 4 MW, un biogāzes elektrostacijām, kurās uzstādītā elektriskā jauda ir 2 MW vai lielāka, 10 gadus no elektrostacijas ekspluatācijas uzsākšanas dienas:

C =158,347 × k × s

10.7. biomasas elektrostacijām, kurās uzstādītā elektriskā jauda ir līdz 4 MW, un biogāzes elektrostacijām, kurās uzstādītā elektriskā jauda ir 2 MW vai lielāka, 10 gadus pēc šo noteikumu 10.6. apakšpunktā minētā termiņa:

C =119,640 × k × s

10.8. biomasas elektrostacijām, kurās uzstādītā elektriskā jauda ir lielāka par 4 MW, 10 gadus no elektrostacijas ekspluatācijas uzsākšanas dienas:

C =126,677 × k × s

10.9. biomasas elektrostacijām, kurās uzstādītā elektriskā jauda ir lielāka par 4 MW, 10 gadus pēc šo noteikumu 10.8. apakšpunktā minētā termiņa:

C =105,565 × k × s

10.10. biogāzes elektrostacijām, kurās uzstādītā elektriskā jauda ir mazāka par 2 MW, 10 gadus no elektrostacijas ekspluatācijas uzsākšanas dienas:

C = 188 × k × s

10.11. biogāzes elektrostacijām, kurās uzstādītā elektriskā jauda ir mazāka par 2 MW, 10 gadus pēc šo noteikumu 10.10. apakšpunktā minētā termiņa:

C = 188 × k × 0,8 × s

10.12. hidroelektrostacijām, kurās uzstādītā elektriskā jauda ir līdz 5 MW, 10 gadus no šo noteikumu 2.2. apakšpunktā minētā lēmuma pieņemšanas dienas:

C = 159 × k × s

10.13. hidroelektrostacijām, kurās uzstādītā elektriskā jauda ir līdz 5 MW, 10 gadus pēc šo noteikumu 10.12. apakšpunktā minētā termiņa:

C = 159 × k × 0,8 × s

10.14. biomasas elektrostacijām, kurās uzstādītā elektriskā jauda ir līdz 4 MW, un biogāzes elektrostacijām, kurās uzstādītā elektriskā jauda ir 2 MW vai lielāka, 10 gadus no elektrostacijas ekspluatācijas uzsākšanas dienas šo noteikumu 54. punktā minētajā gadījumā:

C = 126,677 × k × s

10.15. biomasas elektrostacijām, kurās uzstādītā elektriskā jauda ir līdz 4 MW, un biogāzes elektrostacijām, kurās uzstādītā elektriskā jauda ir 2 MW vai lielāka, 10 gadus pēc šo noteikumu 10.6. apakšpunktā minētā termiņa šo noteikumu 54. punktā minētajā gadījumā:

C = 95,712 × k × s

10.16. biogāzes elektrostacijām, kurās uzstādītā elektriskā jauda ir mazāka par 2 MW, 10 gadus no elektrostacijas ekspluatācijas uzsākšanas dienas šo noteikumu 54. punktā minētajā gadījumā:

C = 188 × k × 0,8 × s

10.17. biogāzes elektrostacijām, kurās uzstādītā elektriskā jauda ir mazāka par 2 MW, 10 gadus pēc šo noteikumu 10.10. apakšpunktā minētā termiņa šo noteikumu 54. punktā minētajā gadījumā:

C = 188 × k × 0,64 × s

10.18. biomasas elektrostacijām, kurās uzstādītā elektriskā jauda ir lielāka par 4 MW, 10 gadus no elektrostacijas ekspluatācijas uzsākšanas dienas šo noteikumu 54. punktā minētajā gadījumā:

C = 101,342 × k × s

10.19. biomasas elektrostacijām, kurās uzstādītā elektriskā jauda ir lielāka par 4 MW, 10 gadus pēc šo noteikumu 10.8. apakšpunktā minētā termiņa šo noteikumu 54. punktā minētajā gadījumā:

C = 84,452 × k × s, kur

C – cena bez pievienotās vērtības nodokļa, par kādu publiskais tirgotājs iepērk no elektrostacijas elektroenerģiju (euro/MWh), kas saražota no atjaunojamiem energoresursiem;

k – cenas diferencēšanas koeficients saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu;

s – cenas diferencēšanas koeficients pārkompensācijas novēršanai, kas noteikts ministrijas vai biroja lēmumā par cenas diferencēšanas koeficienta pārkompensācijas novēršanai piemērošanu.

11. Komersantiem, kuri ir ieguvuši obligātā iepirkuma tiesības, atbalstu piešķir atbilstoši šo noteikumu 10. punktā minētajiem termiņiem, bet ne ilgāk kā līdz elektrostacijas pamatlīdzekļu pilnam nolietojumam saskaņā ar normatīvajiem aktiem par grāmatvedības prasībām.

12. Šo noteikumu 10. punktā minētajā formulā izmantotais cenas diferencēšanas koeficients pārkompensācijas novēršanai s:

12.1. nav mazāks par 0 un nepārsniedz 1, un ir noteikts ministrijas vai biroja lēmumā par cenas diferencēšanas koeficienta pārkompensācijas novēršanai piemērošanu;

12.2. ir vienāds ar 1, ja ministrija vai birojs nav izdevis lēmumu par cenas diferencēšanas koeficienta pārkompensācijas novēršanai piemērošanu.

13. Ne vēlāk kā ar 2022. gada 1. janvāri komersants biogāzes ražošanas iekārtā kā kurināmā izejvielu biogāzes ražošanai izmanto organiskas izcelsmes atkritumus un ražošanas atlikumproduktus saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu. Komersants nodrošina, ka minēto kurināmā izejvielu apjoma īpatsvars kalendāra gadā pret kopējo patērēto izejvielu apjomu biogāzes ražošanai ir:

13.1. no 2022. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 31. decembrim – vismaz 40 %;

13.2. no 2026. gada 1. janvāra līdz 2029. gada 31. decembrim – vismaz 60 %;

13.3. no 2030. gada 1. janvāra – vismaz 80 %.

14. Komersants reizi mēnesī kopā ar rēķinu par elektroenerģijas sistēmā nodoto elektroenerģiju iesniedz publiskajam tirgotājam informāciju par kārtējā mēnesī biogāzes elektrostacijā izmantoto šo noteikumu 13. punktā minēto kurināmā izejvielu nosaukumu, daudzumu un īpatsvaru kopējā patērēto izejvielu apjomā.

15. Publiskais tirgotājs, veicot norēķinus ar komersantu par kārtējā mēnesī saražoto elektroenerģiju, biogāzes elektrostacijām saskaņā ar šo noteikumu 10. punktu aprēķināto elektroenerģijas cenu papildus reizina ar šādu koeficientu, ņemot vērā komersanta norādīto biogāzes elektrostacijā izmantoto šo noteikumu 13. punktā minēto kurināmā izejvielu īpatsvaru:

15.1. ja no 2022. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 31. decembrim minēto izejvielu īpatsvars kārtējā mēnesī ir:

15.1.1. vismaz 50 %, piemēro koeficientu 1;

15.1.2. lielāks par 47 %, bet nepārsniedz 50 %, piemēro koeficientu 0,85;

15.1.3. lielāks par 44 %, bet nepārsniedz 47 %, piemēro koeficientu 0,7;

15.1.4. lielāks par 40 %, bet nepārsniedz 44 %, piemēro koeficientu 0,5;

15.1.5. lielāks par 30 %, bet nepārsniedz 40 %, piemēro koeficientu 0,4;

15.1.6. lielāks par 20 %, bet nepārsniedz 30 %, piemēro koeficientu 0,3;

15.1.7. lielāks par 10 %, bet nepārsniedz 20 %, piemēro koeficientu 0,2;

15.1.8. lielāks par 5 %, bet nepārsniedz 10 %, piemēro koeficientu 0,1;

15.1.9. no 0 % līdz 5 %, piemēro koeficientu 0;

15.2. ja no 2026. gada 1. janvāra līdz 2029. gada 31. decembrim minēto izejvielu īpatsvars kārtējā mēnesī ir:

15.2.1. vismaz 70 %, piemēro koeficientu 1;

15.2.2. lielāks par 67 %, bet nepārsniedz 70 %, piemēro koeficientu 0,9;

15.2.3. lielāks par 64 %, bet nepārsniedz 67 %, piemēro koeficientu 0,8;

15.2.4. lielāks par 60 %, bet nepārsniedz 64 %, piemēro koeficientu 0,6;

15.2.5. lielāks par 50 %, bet nepārsniedz 60 %, piemēro koeficientu 0,5;

15.2.6. lielāks par 40 %, bet nepārsniedz 50 %, piemēro koeficientu 0,4;

15.2.7. lielāks par 30 %, bet nepārsniedz 40 %, piemēro koeficientu 0,3;

15.2.8. lielāks par 20 %, bet nepārsniedz 30 %, piemēro koeficientu 0,2;

15.2.9. lielāks par 10 %, bet nepārsniedz 20 %, piemēro koeficientu 0,1;

15.2.10. no 0 % līdz 10 %, piemēro koeficientu 0;

15.3. ja no 2030. gada 1. janvāra minēto izejvielu īpatsvars kārtējā mēnesī ir:

15.3.1. vismaz 90 %, piemēro koeficientu 1;

15.3.2. lielāks par 87 %, bet nepārsniedz 90 %, piemēro koeficientu 0,95;

15.3.3. lielāks par 84 %, bet nepārsniedz 87 %, piemēro koeficientu 0,85;

15.3.4. lielāks par 80 %, bet nepārsniedz 84 %, piemēro koeficientu 0,7;

15.3.5. lielāks par 70 %, bet nepārsniedz 80 %, piemēro koeficientu 0,6;

15.3.6. lielāks par 60 %, bet nepārsniedz 70 %, piemēro koeficientu 0,5;

15.3.7. lielāks par 50 %, bet nepārsniedz 60 %, piemēro koeficientu 0,4;

15.3.8. lielāks par 40 %, bet nepārsniedz 50 %, piemēro koeficientu 0,3;

15.3.9. lielāks par 30 %, bet nepārsniedz 40 %, piemēro koeficientu 0,2;

15.3.10. lielāks par 20 %, bet nepārsniedz 30 %, piemēro koeficientu 0,1;

15.3.11. no 0 % līdz 20 %, piemēro koeficientu 0.

16. Publiskais tirgotājs katru gadu līdz 15. februārim iesniedz birojā šo noteikumu 14. punktā minētās komersantu sniegtās informācijas apkopojumu.

17. Birojs pārliecinās, vai komersanta šo noteikumu 38. punktā minētajā gada pārskatā norādītais biogāzes elektrostacijā izmantotā kurināmā izejvielu īpatsvars atbilst šo noteikumu 13. punktā minētajam apjomam.

III. Obligātā iepirkuma īstenošana

18. Komersanta iegūtās obligātā iepirkuma tiesības nav nododamas citai personai, pārdodamas, dāvināmas vai kā citādi atsavināmas.

19. Komersants ir tiesīgs atteikties no obligātā iepirkuma tiesībām, iesniedzot birojā attiecīgu iesniegumu. Birojs mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu.

20. Publiskais tirgotājs pārtrauc elektroenerģijas iepirkšanu obligātā iepirkuma ietvaros no dienas, kad saskaņā ar šo noteikumu 19. punktā minēto biroja lēmumu komersantam atceltas obligātā iepirkuma tiesības.

21. Lai pārdotu no atjaunojamiem energoresursiem saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros:

21.1. elektrostaciju pieslēdz licencēta sistēmas operatora tīklam un aprīko ar saražotās elektroenerģijas uzskaites mēraparātiem, kā arī ar elektrotīklā nodotās un no tīkla saņemtās elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātiem;

21.2. šo noteikumu 3.2. un 3.3. apakšpunktā minēto elektrostaciju aprīko ar siltumenerģijas uzskaites mēraparātiem vai mēraparātu sistēmu, kas atbilst normatīvajiem aktiem par mērīšanas līdzekļu metroloģiskajām prasībām un to metroloģiskās kontroles kārtību, un nodrošina koģenerācijas iekārtā saražotās siltumenerģijas, atsevišķos siltumenerģijas ražošanas katlos vai citā veidā saražotās siltumenerģijas un lietderīgi izmantotās siltumenerģijas atsevišķu uzskaiti;

21.3. nodrošina biogāzes ražošanai izmantoto izejvielu uzskaiti, izmantojot mēraparātus vai mērlīdzekļu sistēmu, kas atbilst normatīvajiem aktiem par mērīšanas līdzekļu metroloģiskajām prasībām un to metroloģiskās kontroles kārtību, ja enerģijas ražošanai tiek izmantota biogāze;

21.4. šo noteikumu 3.2. un 3.3. apakšpunktā minēto elektrostaciju aprīko ar kurināmā uzskaites mēraparātiem vai mērlīdzekļu sistēmu, kas atbilst normatīvajiem aktiem par mērīšanas līdzekļu metroloģiskajām prasībām un to metroloģiskās kontroles kārtību, un nodrošina koģenerācijas iekārtā izlietotā kurināmā atsevišķu uzskaiti;

21.5. nodrošina saražotās elektroenerģijas, siltumenerģijas un lietderīgās siltumenerģijas uzskaiti ne retāk kā reizi dienā un patērētā kurināmā uzskaiti ne retāk kā reizi mēnesī. Uzskaites datus uzglabā ne mazāk kā piecus gadus pēc valsts atbalsta perioda beigām;

21.6. nodrošina, ka biogāzes vai biomasas elektrostacijā saražotā siltumenerģija tiek izmantota lietderīgi, tai skaitā nodrošina, ka lietderīgās siltumenerģijas kopējā apjomā netiek ieskaitīta tāda siltumenerģija, kas tiek izmantota pašpatēriņam.

22. Komersants, kurš izmanto obligātā iepirkuma tiesības, nodrošina, ka elektroenerģijas, siltumenerģijas un kurināmā padeves pieslēguma shēma ir iesniegta birojā un izvietota redzamā vietā telpā, kurā atrodas elektroenerģijas ražošanas vai koģenerācijas iekārta, vai uz konteinera, kurā atrodas koģenerācijas iekārta. Ja elektroenerģijas, siltumenerģijas un kurināmā padeves pieslēguma shēmā tiek veiktas izmaiņas, komersants pirms izmaiņu stāšanās spēkā par to informē biroju, iesniedzot birojā aktuālo shēmu.

23. Elektroenerģijas ražotāji, kas ieguvuši obligātā iepirkuma tiesības, pārdod saražoto elektroenerģiju publiskajam tirgotājam:

23.1. atbilstoši fiksētiem tirdzniecības intervālu grafikiem, ja elektroenerģijas ražotāja uzstādītā elektriskā jauda ir 15 MW vai lielāka;

23.2. atbilstoši fiksētiem tirdzniecības intervālu grafikiem, ja elektroenerģija saražota šo noteikumu 3.5. apakšpunktā minētajā vēja elektrostacijā. Fiksēto tirdzniecības intervālu grafiku saskaņošanas kārtību elektroenerģijas ražotājs un publiskais tirgotājs paredz līgumā atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2013. gada 26. jūnija lēmumā Nr. 1/4 "Tīkla kodekss elektroenerģijas nozarē" noteiktajām prasībām. Elektroenerģijas ražotājs galīgo dienas tirdzniecības intervālu grafiku saskaņo ar publisko tirgotāju vismaz vienu darbdienu pirms tirdzniecības uzsākšanas. Elektroenerģijas ražotājs var mainīt iepriekš saskaņoto fiksēto tirdzniecības intervālu grafiku, saskaņojot to ar publisko tirgotāju vismaz divas stundas pirms tirdzniecības intervāla sākuma. Iepērkot elektroenerģiju atbilstoši fiksētiem tirdzniecības intervālu grafikiem, publiskais tirgotājs iepērk no elektroenerģijas ražotāja elektroenerģiju, kas nodota tīklā un pārsniedz grafikā noteikto, par šo noteikumu 10. punktā minēto cenu, kas reizināta ar koeficientu 0,8, kā arī pārdod elektroenerģijas ražotājam trūkstošo elektroenerģiju par šo noteikumu 10. punktā minēto cenu, kas reizināta ar koeficientu 1,2;

23.3. atbilstoši faktiskajai ģenerācijai, ja elektroenerģijas ražotāja uzstādītā elektriskā jauda ir mazāka par 15 MW.

24. Publiskais tirgotājs obligātā iepirkuma ietvaros iepērk tikai saražotās elektroenerģijas pārpalikumu, kas atlicis pēc elektroenerģijas izlietošanas elektrostacijas darbības nodrošināšanai atbilstoši šo noteikumu 25. punktā minētajai elektrostacijas principiālajai elektriskā pieslēguma shēmai.

25. Elektrostacijas principiālajā elektriskā pieslēguma shēmā komersants norāda visas elektrostacijas lietu kopībā ietilpstošās iekārtas un ierīces, tai skaitā to darbības nodrošināšanai izmantotās kurināmā sagatavošanas iekārtas un palīgiekārtas, šo noteikumu 21. punktā minētos mēraparātus, mērlīdzekļus un pieslēguma punktus sistēmas operatora tīklam, kas nosaka elektrostacijas robežas.

26. Komersants, kurš ieguvis obligātā iepirkuma tiesības, iesniedz sistēmas operatoram, publiskajam tirgotājam un birojam komersanta apliecinātu šo noteikumu 25. punktā minēto principiālo elektriskā pieslēguma shēmu. Publiskais tirgotājs pēc šo noteikumu 2.3. apakšpunktā minētā līguma stāšanās spēkā uzsāk elektrostacijā saražotās elektroenerģijas iepirkumu, ja komersants ir iesniedzis sistēmas operatoram, publiskajam tirgotājam un birojam šo noteikumu 25. punktā minēto principiālo elektriskā pieslēguma shēmu. Ja elektrostacijā veiktas izmaiņas, komersants nodrošina, ka sistēmas operatoram, publiskajam tirgotājam un birojam tiek iesniegta komersanta apliecināta, faktiskajai situācijai atbilstoša šo noteikumu 25. punktā minētā principiālā elektriskā pieslēguma shēma.

27. Laikā, kad elektrostacijā elektroenerģiju ražo mazāk, nekā patērē tās darbības nodrošināšanai, vai neražo, tā pērk elektroenerģiju no tirgotāja atbilstoši elektroenerģijas tirdzniecību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

28. Norēķinu periods elektroenerģijas pārdošanai un pirkšanai obligātā iepirkuma ietvaros ir viens kalendāra mēnesis.

29. Sistēmas operatori uzskaita to sistēmām pieslēgto galalietotāju – tirgus dalībnieku – elektroenerģijas patēriņam atbilstošo obligātā iepirkuma komponenti katrā norēķinu periodā, sniedz publiskajam tirgotājam nepieciešamo informāciju norēķinu veikšanai un norēķinās ar publisko tirgotāju par sistēmas operatoru sistēmām pieslēgto galalietotāju – tirgus dalībnieku – elektroenerģijas patēriņam atbilstošo komponenti.

30. Publiskais tirgotājs no komersanta, kas elektroenerģiju ražo šo noteikumu 3.2. un 3.3. apakšpunktā minētajās biogāzes vai biomasas elektrostacijās, iepērk tikai to elektroenerģijas daudzumu, kas saskaņā ar šo noteikumu 31. punktu ir atzīstams par saražotu koģenerācijā.

31. Biogāzes vai biomasas elektrostacijā saražotās elektroenerģijas daudzumu, kas atlicis pēc elektroenerģijas izlietošanas elektrostacijas darbības nodrošināšanai atbilstoši šo noteikumu 25. punktā minētajai principiālajai elektriskā pieslēguma shēmai, norēķinu periodā nosaka šādi:

31.1. aprēķina faktisko kopējo elektrostacijas enerģijas ražošanas lietderības koeficientu, izmantojot šādu formulu:

ηfaktCHP = Ernp + Qnp × 100 % , kur
Bnp

Ernp – norēķinu periodā elektrostacijā uzstādītajās koģenerācijas iekārtās saražotais elektroenerģijas daudzums, kas noteikts saskaņā ar uzskaites mēraparātu rādījumiem ģeneratora izejā (MWh);

Qnp – atbilstoši šo noteikumu 21.6. apakšpunktam biogāzes vai biomasas elektrostacijas realizētais lietderīgās siltumenerģijas daudzums (MWh) norēķinu periodā;

Bnp – norēķinu periodā biogāzes vai biomasas elektrostacijā uzstādītajās koģenerācijas iekārtās patērētais kurināmā daudzums (MWh);

31.2. pieņem, ka koģenerācijā saražotās elektroenerģijas daudzums, kas atlicis pēc elektroenerģijas izlietošanas biogāzes vai biomasas elektrostacijas darbības nodrošināšanai, norēķinu periodā ir vienāds ar sistēmas operatora elektrotīklā nodotās elektroenerģijas daudzumu vai aprēķināto elektroenerģijas daudzumu šo noteikumu 32. punktā minētajā gadījumā, ja ir ievērots viens no šādiem nosacījumiem:

31.2.1. biogāzes vai biomasas elektrostacijai, kurā izmanto kombinētā cikla gāzes turbīnu ar siltuma utilizāciju vai tvaika kondensācijas turbīnu ar termofikācijas nozartvaiku, faktiskais kopējais enerģijas ražošanas lietderības koeficients, kas aprēķināts saskaņā ar šo noteikumu 31.1. apakšpunktu, ir 80 % vai lielāks;

31.2.2. biogāzes vai biomasas elektrostacijai, kurā izmanto tvaika pretspiediena turbīnu, gāzes turbīnu ar siltuma utilizāciju, iekšdedzes dzinēju, mikroturbīnas, Stirlinga dzinējus, kurināmā elementus, tvaika dzinējus, organisko Renkina ciklu vai citas tehnoloģijas vai to kombinācijas, ja, tās izmantojot, vienlaikus iespējams ražot elektroenerģiju un lietderīgo siltumenerģiju, faktiskais kopējais enerģijas ražošanas lietderības koeficients, kas aprēķināts saskaņā ar šo noteikumu 31.1. apakšpunktu, ir 75 % vai lielāks;

31.3. ja saskaņā ar šo noteikumu 31.1. apakšpunktu aprēķinātais biogāzes vai biomasas elektrostacijas faktiskais kopējais lietderības koeficients ir mazāks par šo noteikumu 31.2.1. vai 31.2.2. apakšpunktā minēto, koģenerācijā saražotās elektroenerģijas daudzumu, kas atlicis pēc tās izlietošanas biogāzes vai biomasas elektrostacijas darbības nodrošināšanai, aprēķina, izmantojot šādu formulu:

EnpCHP = Qnp × α, kur

α – attiecība starp biogāzes vai biomasas elektrostacijā esošajās koģenerācijas iekārtās uzstādīto elektrisko jaudu un siltuma jaudu saskaņā ar tehniskās pases datiem. Ja šādi dati nav pieejami, minēto lielumu nosaka atkarībā no izmantotās koģenerācijas tehnoloģijas saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikumu.

32. Ja elektrostacijai ir vairāki pieslēgumi sistēmas operatora tīklam, saražotās elektroenerģijas pārpalikumu, kas atlicis pēc elektroenerģijas izlietošanas elektrostacijas darbības nodrošināšanai, katrā stundā aprēķina kā elektroenerģijas daudzumu, ko veido starpība starp sistēmas operatora tīklā nodoto un no sistēmas operatora tīkla saņemto elektroenerģiju visu sistēmas pieslēgumu ietvaros saskaņā ar šo noteikumu 25. punktā minēto principiālo elektriskā pieslēguma shēmu.

33. Elektroenerģijas daudzumu, kas saskaņā ar šo noteikumu 31. punktu nav atzīstams par saražotu koģenerācijā, komersants pārdod publiskajam tirgotājam par vienošanās cenu.

34. Obligātā iepirkuma ietvaros iepērkamās elektroenerģijas apjomu norāda ar precizitāti trīs zīmes aiz komata. Obligātā iepirkuma ietvaros iepērkamās elektroenerģijas apjomu aprēķina, reizinot elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu (MW), kas norādīta šo noteikumu 2.3. apakšpunktā minētajā līgumā iepriekšējā kalendāra gada beigās, ar šādiem jaudu izmantošanas laikiem:

34.1. hidroelektrostacijām – 5000 stundu gadā;

34.2. vēja elektrostacijām – 3500 stundu gadā;

34.3. elektrostacijām, kas nav minētas šo noteikumu 34.1. un 34.2. apakšpunktā, – 8000 stundu gadā.

35. Ja elektroenerģijas obligātā iepirkuma apjoms (MWh), kas noteikts ar šo noteikumu 2.2. apakšpunktā minēto lēmumu vai ar ministrijas vai biroja lēmumu, ar kuru grozīts kalendāra gadā obligātā iepirkuma ietvaros iepērkamās elektroenerģijas apjoms, pārsniedz lielumu, kas iegūts, reizinot šo noteikumu 34. punktā minēto attiecīgajam elektrostacijas veidam noteikto jaudas izmantošanas laiku ar elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu (MW), kas norādīta šo noteikumu 2.3. apakšpunktā minētajā līgumā iepriekšējā kalendāra gada beigās, birojs līdz attiecīgā gada 1. aprīlim pieņem lēmumu, ar kuru groza kalendāra gadā obligātā iepirkuma ietvaros iepērkamās elektroenerģijas apjomu.

IV. Obligātā iepirkuma uzraudzība

36. Birojs uztur datubāzi, kurā uzskaitīti visi šo noteikumu 2.2. apakšpunktā minētie lēmumi. Birojs savā tīmekļvietnē publicē šādu informāciju:

36.1. visu spēkā esošo lēmumu sarakstu, atbilstoši kuriem komersantam piešķirtas obligātā iepirkuma tiesības, norādot lēmuma izsniegšanas datumu, komersanta nosaukumu, elektrostacijas veidu, uzstādīto jaudu un elektroenerģijas apjomu gadā, ko komersants ir tiesīgs pārdot obligātā iepirkuma ietvaros;

36.2. katru gadu līdz 1. martam – summu pa mēnešiem, kas komersantam izmaksāta iepriekšējā gadā elektroenerģijas obligātā iepirkuma ietvaros, atbalsta apjomu pa mēnešiem virs elektroenerģijas tirgus cenas, komersanta nosaukumu, elektrostacijas veidu, uzstādīto jaudu un obligātā iepirkuma ietvaros iepirkto elektroenerģijas apjomu pa mēnešiem;

36.3. katru gadu līdz 1. septembrim – summu pa mēnešiem, kas komersantam elektroenerģijas obligātā iepirkuma ietvaros izmaksāta līdz kārtējā gada 30. jūnijam, atbalsta apjomu pa mēnešiem virs elektroenerģijas tirgus cenas, komersanta nosaukumu, elektrostacijas veidu, uzstādīto jaudu un obligātā iepirkuma ietvaros iepirkto elektroenerģijas apjomu pa mēnešiem;

36.4. elektrostaciju sarakstu, kurām tiek piemērots cenas diferencēšanas koeficients pārkompensācijas novēršanai.

37. Publiskais tirgotājs šo noteikumu 36.2. apakšpunktā minēto informāciju iesniedz birojā katru gadu līdz 15. februārim un šo noteikumu 36.3. apakšpunktā minēto informāciju – katru gadu līdz 15. augustam.

38. Komersants, kurš izmanto obligātā iepirkuma tiesības, katru gadu līdz 1. martam iesniedz birojā pārskatu par elektrostacijas darbību iepriekšējā gadā atbilstoši šo noteikumu 4. pielikumam. Pārskatu iesniedz elektroniskajā sistēmā, kas paredzēta elektrostaciju gada pārskatu iesniegšanai. Sistēmas operators pēc biroja pieprasījuma iesniedz datus par elektroenerģijas apjomu, kuru komersants nodevis tīklā un saņēmis no tīkla iepriekšējā gadā. Pārskatā ietver šādu informāciju un pievieno šādus dokumentus:

38.1. datus par elektrostacijas darbību – saražoto elektroenerģiju, elektrostacijā patērēto elektroenerģiju, izmantoto biogāzes vai biomasas elektrostacijas tehnoloģiju, biogāzes ražošanai izmantotās izejvielas, to apjomu un dokumentus, kas pamato izejvielu izcelsmi un apjomu, kopējo uzstādīto elektrisko un siltuma jaudu, dokumentus, kas pamato siltumenerģijas lietderīgu izlietojumu, aprakstu un aprēķinu par izmantotā kurināmā siltumspējas noteikšanu, aprakstu par izmantotā kurināmā apjoma noteikšanu un paskaidrojuma rakstu par pārskata gadā veiktajām izmaiņām elektrostacijā (ja šādas izmaiņas ietekmē pārskatā norādāmos datus), tai skaitā norādot elektrostacijas elementus, kurus skar attiecīgās izmaiņas;

38.2. neatkarīga akreditēta auditora ziņojumu par saražoto siltumenerģiju, lietderīgo siltumenerģiju un patērēto kurināmo, tai skaitā izejvielu īpatsvaru atbilstoši šo noteikumu 13. un 15. punktam, ar norādi par elektrostacijas atbilstību minētajiem kritērijiem, kā arī minētā auditora sagatavotu detalizētu ziņojumu par biomasas vai biogāzes elektrostacijas gada pārskatā sniegtās informācijas atbilstību un pamatotību, kā arī par veiktajām darbībām un pārbaudītajiem dokumentiem, tostarp pievieno sarakstu, kurā norādīti šo noteikumu 21. punktā minēto mērierīču numuri un verifikācijas termiņi;

38.3. ziņojumu par atbilstību šo noteikumu 5. pielikumā minētajiem kvalitātes vērtēšanas kritērijiem;

38.4. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk – regulators) lēmuma kopiju par siltumenerģijas tarifu (ja siltumenerģijas tarifu apstiprinājis regulators);

38.5. dokumentu kopijas, kas pamato siltumenerģijas lietderīgu izlietojumu;

38.6. informāciju par elektrostacijas pamatlīdzekļu nolietojumu.

39. Divu mēnešu laikā pēc obligātā iepirkuma tiesību atcelšanas vai valsts atbalsta termiņa beigām komersants iesniedz šo noteikumu 38. punktā minēto pārskatu par kārtējo gadu. Ja birojs, pamatojoties uz šajā punktā minētajā pārskatā sniegto informāciju, konstatē pārkāpumus, par kuriem saskaņā ar šiem noteikumiem būtu atceļamas obligātā iepirkuma tiesības, birojs pieņem lēmumu par nepamatoti vai nelikumīgi saņemtā valsts atbalsta atmaksāšanu.

40. Šo noteikumu 38.2. apakšpunktā minētais akreditētais auditors ir juridiska persona, kura akreditēta Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā un atbilst akreditācijas prasībām, ņemot vērā standartu LVS EN ISO/IEC 17020:2012 "Atbilstības novērtēšana. Prasības dažāda veida institūcijām, kas veic inspekciju".

41. Ja komersants līdz 1. martam nav iesniedzis šo noteikumu 38. punktā minēto gada pārskatu, birojs mēneša laikā pieņem lēmumu, ar kuru tiek atceltas komersantam piešķirtās obligātā iepirkuma tiesības.

42. Lai pārliecinātos par šo noteikumu 38. punktā minētajā pārskatā sniegtās informācijas atbilstību šo noteikumu prasībām, birojs ir tiesīgs pieprasīt, lai komersants iesniedz papildu informāciju un skaidrojumus. Komersantam ir pienākums 10 darbdienu laikā pēc biroja pieprasījuma saņemšanas iesniegt pieprasīto informāciju. Ja komersants 10 darbdienu laikā nesniedz pieprasīto informāciju, birojs pieņem lēmumu par komersantam piešķirto obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu.

43. Birojs reizi ceturksnī pārliecinās, vai komersantam nav Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu un nodevu parādu. Ja birojs konstatē, ka komersantam ir nodokļu vai nodevu parādi, kuru kopsumma pārsniedz 150 euro, birojs nosūta komersantam brīdinājumu par iespējamu obligātā iepirkuma tiesību zaudēšanu. Birojs, veicot minēto pārbaudi, pārliecinās maksātnespējas reģistrā, vai komersantam, kuram ir nodokļu vai nodevu parāds, nav ierosināts tiesiskās aizsardzības process. Šajā punktā minēto brīdinājumu komersantam neizsaka, ja komersanta nodokļu parādu kopsumma pārsniedz 150 euro, bet par tiem ir ierosināts tiesiskās aizsardzības process, laikposmā no tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanas līdz izbeigšanas brīdim.

44. Birojs, administrējot Elektroenerģijas tirgus likuma 31.1 pantā minēto uzraudzības nodevu, 10 darbdienu laikā pēc nodevas samaksas termiņa beigām pārbauda, vai komersants to ir samaksājis. Ja komersants uzraudzības nodevu noteiktajā termiņā nav samaksājis, birojs piecu darbdienu laikā pēc fakta konstatēšanas pieņem lēmumu apturēt valsts atbalsta izmaksu par elektroenerģiju, kas no tā iepirkta pēc Elektroenerģijas tirgus likuma 31.1 pantā noteiktā uzraudzības nodevas samaksas termiņa beigām. Publiskais tirgotājs nākamajā darbdienā pēc lēmuma stāšanās spēkā līdz dienai, kad saskaņā ar šo noteikumu 57. punktu pieņemts jauns biroja lēmums, aptur valsts atbalsta izmaksu komersantam par elektroenerģiju, kas no tā iepirkta pēc Elektroenerģijas tirgus likuma 31.1 pantā noteiktā uzraudzības nodevas samaksas termiņa beigām.

45. Ja publiskā tirgotāja rīcībā ir informācija par iespējamu elektrostacijas neatbilstību normatīvajiem aktiem, tas nekavējoties par to informē biroju. Lai pārliecinātos par elektrostacijas atbilstību, birojs ir tiesīgs pieprasīt, lai komersants iesniedz papildu informāciju un skaidrojumus. Komersantam ir pienākums 10 darbdienu laikā pēc biroja pieprasījuma saņemšanas iesniegt pieprasīto informāciju.

46. Lai pārliecinātos, vai komersanta, kuram ir obligātā iepirkuma tiesības, norādītie dati ir pareizi, birojam ir tiesības pieprasīt informāciju personai, kas atbilstoši komersanta norādītajām ziņām ir iepirkusi siltumenerģiju, un minētajai personai ir pienākums šādu informāciju sniegt.

47. Birojs pārbauda elektrostacijas atbilstību normatīvo aktu prasībām un iesniegtās informācijas ticamību. Komersantam ir pienākums nodrošināt biroja pārstāvjiem piekļuvi elektrostacijai, tai skaitā kurināmā sagatavošanas iekārtām, mēriekārtām un lietderīgā siltuma nodošanas mērierīcēm. Komersantam ir pienākums sniegt biroja pārstāvjiem pārbaudes ietvaros pieprasīto komersanta uzraudzības īstenošanai nepieciešamo informāciju. Informāciju, kas biroja pārstāvjiem nepieciešama šo noteikumu 47.7. apakšpunktā minētā pārbaudes akta sagatavošanai, komersants var iesniegt birojā 10 darbdienu laikā pēc biroja veiktās pārbaudes. Biroja pārstāvjiem un komersantam pārbaudes ietvaros ir šādas tiesības un pienākumi:

47.1. komersants šo noteikumu 38. punktā minētajā pārskatā norāda oficiālo elektronisko adresi saziņai ar biroju, kontaktpersonu (arī tās elektroniskā pasta adresi un tālruņa numuru), ar kuru birojs var sazināties saistībā ar biroja pārstāvju plānotajām pārbaudēm, kā arī kontaktpersonu (arī tās tālruņa numuru), kura var nodrošināt biroja pārstāvjiem piekļuvi elektrostacijai. Komersants piecu darbdienu laikā informē biroju par izmaiņām minētajā kontaktinformācijā;

47.2. biroja pārstāvji ir tiesīgi elektrostacijā veikt plānotu vai neplānotu pārbaudi;

47.3. birojs brīdina komersantu par plānotās pārbaudes veikšanas datumu vismaz trīs darbdienas iepriekš. Informāciju par plānoto pārbaudi birojs nosūta komersantam uz šo noteikumu 47.1. apakšpunktā minētajām elektroniskā pasta adresēm. Ja biroja noteiktajā datumā komersants nevar nodrošināt biroja pārstāvjiem iespēju veikt elektrostacijas pārbaudi, birojs atkārtoti nosaka pārbaudes veikšanas datumu ne vēlāk kā trīs darbdienas pēc sākotnēji noteiktā datuma;

47.4. ja biroja pārstāvji ieradušies elektrostacijā bez iepriekšēja brīdinājuma un komersants nevar nodrošināt tiem iespēju veikt elektrostacijas pārbaudi, biroja pārstāvji ne vēlāk kā trīs darbdienas pēc pirmās ierašanās elektrostacijā atkārtoti ierodas elektrostacijā, lai veiktu pārbaudi;

47.5. ja komersants saskaņā ar šo noteikumu 47.3. un 47.4. apakšpunktu atkārtoti nenodrošina biroja pārstāvjiem iespēju veikt elektrostacijas pārbaudi, birojs mēneša laikā pēc atkārtoti noteiktā pārbaudes veikšanas datuma pieņem lēmumu, ar kuru atceļ komersantam piešķirtās obligātā iepirkuma tiesības;

47.6. biroja pārstāvji pārbaudes veikšanas laikā elektrostacijā, par to brīdinot komersantu, ir tiesīgi veikt foto un video fiksāciju, ievērojot normatīvos aktus par personu datu aizsardzību;

47.7. birojs mēneša laikā pēc veiktās pārbaudes sagatavo pārbaudes aktu un nosūta to komersantam. Pārbaudes aktā norāda veiktajā pārbaudē konstatēto.

48. Birojs pieņem lēmumu, ar kuru atceļ komersantam piešķirtās obligātā iepirkuma tiesības, ja:

48.1. birojs konstatē, ka elektrostacijā izmantotās tehnoloģijas veids vai kurināmais neatbilst šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minētajā iesniegumā norādītajai informācijai vai elektrostacijā izmantotais kurināmais neatbilst šo noteikumu 2.2. apakšpunktā minētajā lēmumā noteiktajam. Birojs lēmumu pieņem mēneša laikā pēc šo noteikumu 47.7. apakšpunktā minētā pārbaudes akta sagatavošanas;

48.2. komersantam pasludina maksātnespējas procesu. Birojs lēmumu pieņem piecu darbdienu laikā no brīža, kad konstatēts fakts par komersanta maksātnespējas procesa pasludināšanu;

48.3. šo noteikumu 2.2. apakšpunktā minētajā lēmumā noteiktajā termiņā nav uzsākta elektroenerģijas ražošana;

48.4. nav tehnoloģiski nodrošināta siltumenerģijas lietderīga izmantošana;

48.5. elektrostacijā nav uzstādītas mēraparātu vai mērlīdzekļu sistēmas atbilstoši šo noteikumu 21. punktam vai uzstādīto mēraparātu vai mērlīdzekļu sistēmu kalibrācijas vai verifikācijas termiņi ir nokavēti ilgāk par 10 dienām;

48.6. biogāzes vai biomasas elektrostacijā izmantotā kurināmā izejviela neatbilst šo noteikumu 13. punktam;

48.7. birojs konstatē, ka šo noteikumu 14. punktā minētā informācija, ko komersants iesniedzis publiskajam tirgotājam, vai šo noteikumu 38. punktā minētajā gada pārskatā minētā informācija par biogāzes vai biomasas elektrostacijā izmantotā kurināmā izejvielas veidu neatbilst faktiskajai situācijai un šāda minētās informācijas neatbilstība ietekmējusi piemēroto koeficientu, un līdz ar to publiskais tirgotājs iepircis elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros par lielāku cenu, nekā pienāktos;

48.8. elektrostacijā netiek nodrošināta saražotās elektroenerģijas izlietošana elektrostacijas darbības nodrošināšanai saskaņā ar šiem noteikumiem.

49. Birojs nosūta komersantam brīdinājumu par iespējamu obligātā iepirkuma tiesību zaudēšanu, ja birojs konstatē, ka elektrostacija neatbilst vai periodā, par kuru iesniegts šo noteikumu 38. punktā minētais gada pārskats, nav atbildusi vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

49.1. elektrostacijā uzstādītā elektriskā jauda, kas pieslēgta sistēmas operatora tīklam, neatbilst līgumā ar publisko tirgotāju norādītajai jaudai;

49.2. elektrostacijā uzstādītās mēraparātu vai mērlīdzekļu sistēmas kalibrācijas vai verifikācijas termiņi ir nokavēti līdz 10 dienām;

49.3. elektrostacijas darbība neatbilst normatīvajiem aktiem, kas nosaka prasības elektrostaciju darbībai enerģētikas jomā, vai konstatētās neatbilstības šo noteikumu prasībām var ietekmēt izmaksājamā atbalsta apmēru;

49.4. elektrostacijas darbība neatbilst normatīvajiem aktiem, kas nosaka prasības elektrostaciju darbībai vides aizsardzības vai darba drošības jomā.

50. Birojs pārliecinās par lietderīgu elektrostacijā saražotās siltumenerģijas izmantošanu:

50.1. izvērtējot, vai dokumenti, ko komersants pievienojis šo noteikumu 38. punktā minētajam gada pārskatam, pierāda, ka lietderīgā siltumenerģija tiek pārdota siltumenerģijas lietotājam vai izmantota apkures, ventilācijas, karstā ūdens apgādes vai tehnoloģiskā siltumenerģijas patēriņa nodrošināšanai savā uzņēmumā, kas nav elektrostacijas pašpatēriņš;

50.2. pārbaudēs konstatējot, vai šo noteikumu 50.1. apakšpunktā minētie dokumenti atbilst faktiskajai situācijai, tai skaitā konstatējot, vai elektrostacijā saražotā siltumenerģija ir izmantota ekonomiski pamatota siltumapgādes vai dzesēšanas pieprasījuma apmierināšanai.

51. Ja saskaņā ar biroja rīcībā esošo informāciju komersants elektrostacijas ekspluatācijā neievēro būvniecību vai būvju ekspluatāciju reglamentējošo normatīvo aktu prasības, birojs nosūta tam brīdinājumu par iespējamu obligātā iepirkuma tiesību zaudēšanu.

52. Birojs izsaka komersantam brīdinājumu, ja konstatē, ka šo noteikumu 38. punktā minētajā gada pārskatā sniegtā informācija neatbilst rezultātiem, kas iegūti atbilstoši šo noteikumu 5. pielikumā minētajiem kvalitātes vērtēšanas kritērijiem, izvērtējot šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minēto iesniegumu.

53. Birojs triju mēnešu laikā pēc šo noteikumu 38. punktā minētā pārskata saņemšanas izvērtē, vai elektrostacijas pašpatēriņš atbilst šo noteikumu prasībām. Ja elektrostacijas obligātā iepirkuma ietvaros pārdotās elektroenerģijas apjoms ir vienāds ar saražotās elektroenerģijas apjomu, birojs pieņem lēmumu par obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu.

54. Triju mēnešu laikā pēc šo noteikumu 52. punktā minētā brīdinājuma saņemšanas komersants iesniedz birojā informāciju par elektrostacijas atbilstību. Ja minētā pārskata dati liecina, ka elektrostacija joprojām neatbilst noteiktajiem kritērijiem, birojs par to informē publisko tirgotāju. Sākot ar nākamo darbdienu pēc minētās informācijas saņemšanas no biroja, publiskais tirgotājs piemēro šo noteikumu 10.14., 10.15., 10.16., 10.17., 10.18. vai 10.19. apakšpunktā minēto elektroenerģijas cenas aprēķināšanas formulu.

55. Divu mēnešu laikā pēc šo noteikumu 43. punktā, 49.1., 49.3. vai 49.4. apakšpunktā vai 51. punktā minētā brīdinājuma saņemšanas komersants iesniedz birojā dokumentus, kas apliecina elektrostacijas un komersanta atbilstību attiecīgajam kritērijam.

56. Mēneša laikā pēc šo noteikumu 49.2. apakšpunktā minētā brīdinājuma saņemšanas komersants, kas ieguvis tiesības pārdot no atjaunojamiem energoresursiem saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, nodrošina elektrostacijas un komersanta atbilstību attiecīgajiem kritērijiem un iesniedz birojā attiecīgu apliecinājumu. Ja mērierīces verifikāciju veic citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts akreditēta mērīšanas līdzekļu atbilstības novērtēšanas institūcija un komersants iesniedzis birojā attiecīgu mērīšanas līdzekļu atbilstības novērtēšanas institūcijas apliecinājumu ar termiņu, kurā tiks veikta mērierīces verifikācija, verifikācijas termiņš var tikt pagarināts līdz šim termiņam, bet ne ilgāk kā līdz trim mēnešiem no brīdinājuma saņemšanas dienas.

57. Ja komersants vēlas atjaunot valsts atbalsta izmaksu, kas apturēta saskaņā ar šo noteikumu 44. punktu, tas iesniedz birojā apliecinājumu par uzraudzības nodevas samaksu. Birojs triju darbdienu laikā pārliecinās par uzraudzības nodevas samaksas faktu. Ja birojs konstatē, ka atbilstoši sniegtajam apliecinājumam komersants uzraudzības nodevu ir samaksājis, birojs piecu darbdienu laikā no šā fakta konstatēšanas pieņem lēmumu par apturētā valsts atbalsta izmaksas atsākšanu ar nākamā kalendāra mēneša pirmo datumu pēc lēmuma spēkā stāšanās dienas.

58. Ja ministrija vai birojs iepriekšējo triju gadu laikā komersantam ir nosūtījis trīs brīdinājumus saskaņā ar šo noteikumu 49., 51. vai 52. punktu un birojs konstatē komersanta vai tā elektrostacijas neatbilstību kādam no šo noteikumu 49., 51. vai 52. punktā minētajiem kritērijiem, birojs mēneša laikā pieņem lēmumu, ar kuru tiek atceltas komersantam piešķirtās obligātā iepirkuma tiesības.

59. Ja pēc šo noteikumu 55. vai 56. punktā minētā apliecinājuma iesniegšanas tiek konstatēta neatbilstība šo noteikumu 43., 49. vai 51. punktā minētajiem kritērijiem vai ja komersants nav iesniedzis šo noteikumu 55. vai 56. punktā minēto apliecinājumu, birojs mēneša laikā pieņem lēmumu, ar kuru atceļ komersantam piešķirtās obligātā iepirkuma tiesības.

V. Nepamatoti vai nelikumīgi saņemta valsts atbalsta atgūšanas nosacījumi un metodika

60. Birojs šo noteikumu 47.5., 48.1., 48.4., 48.5., 48.6., 48.7. vai 48.8. apakšpunktā, 39., 41., 58. vai 59. punktā minētajos gadījumos nekavējoties pieņem lēmumu par pienākumu mēneša laikā atmaksāt publiskajam tirgotājam nepamatoti saņemto valsts atbalstu:

60.1. šo noteikumu 47.5., 48.1., 48.4., 48.5., 48.6., 48.7., 48.8. vai apakšpunktā minētajā gadījumā – valsts atbalstu par elektroenerģijas pārdošanu obligātā iepirkuma ietvaros, ko publiskais tirgotājs izmaksājis par periodu kopš šo noteikumu 38. punktā minētā pēdējā gada pārskata iesniegšanas termiņa;

60.2. šo noteikumu 39. vai 41. punktā minētajā gadījumā – valsts atbalstu par elektroenerģijas pārdošanu obligātā iepirkuma ietvaros, ko publiskais tirgotājs izmaksājis par periodu, kurš sākas no tā perioda pirmās dienas, par kuru iesniegts šo noteikumu 38. punktā minētais gada pārskats;

60.3. šo noteikumu 58. punktā minētajā gadījumā – valsts atbalstu par elektroenerģijas pārdošanu obligātā iepirkuma ietvaros, ko publiskais tirgotājs izmaksājis par periodu kopš pēdējā brīdinājuma paziņošanas komersantam;

60.4. šo noteikumu 59. punktā minētajā gadījumā – valsts atbalstu par elektroenerģijas pārdošanu obligātā iepirkuma ietvaros, ko publiskais tirgotājs izmaksājis par periodu kopš brīdinājuma paziņošanas komersantam.

61. Ja birojs konstatē, ka komersants pārkāpis Elektroenerģijas tirgus likumā un šajos noteikumos minētos valsts atbalsta nosacījumus un saņemtais atbalsts uzskatāms par nelikumīgu valsts atbalstu, birojs mēneša laikā pēc fakta konstatēšanas pieņem lēmumu, ar kuru atceļ komersantam piešķirtās obligātā iepirkuma tiesības un nosaka komersantam pienākumu mēneša laikā atmaksāt publiskajam tirgotājam šo noteikumu ietvaros saņemto nelikumīgo valsts atbalstu kopā ar procentiem, kuru likmi publicē Eiropas Komisija saskaņā ar Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulas (EK) Nr. 794/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu (ES) 2015/1589, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (turpmāk – regula Nr. 794/2004), 10. pantu, tiem pieskaitot 100 bāzes punktus saskaņā ar regulas Nr. 794/2004 9. panta 2. punktu, ievērojot regulas Nr. 794/2004 11. pantā noteikto procentu likmes piemērošanas metodi.

62. Publiskais tirgotājs līdz ar šo noteikumu 60. vai 61. punktā minētā lēmuma stāšanos spēkā elektroenerģijas iepirkumu obligātā iepirkuma ietvaros neturpina.

63. Ja komersants nepilda šo noteikumu 60. vai 61. punktā minēto lēmumu tajā noteiktajā termiņā, publiskais tirgotājs triju darbdienu laikā par to informē biroju, norādot neatmaksātās summas apmēru, tai skaitā šo noteikumu 61. punktā minētos procentus, un birojs uzsāk lēmuma piespiedu izpildi Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

VI. Noslēguma jautājumi

64. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumus Nr. 262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību" (Latvijas Vēstnesis, 2010, 51./52. nr.; 2011, 77., 190. nr.; 2012, 142. nr.; 2013, 161., 234. nr.; 2014, 82. nr.; 2015, 250. nr.; 2016, 137. nr.; 2018, 84. nr.; 2019, 257. nr.; 2020, 94. nr.).

65. Šo noteikumu 1.10., 21.6. apakšpunkts, 30., 31., 33. punkts, 48.4. apakšpunkts un 50. punkts stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī.

66. Šo noteikumu 10.5. apakšpunkts stājas spēkā pēc tam, kad Eiropas Komisija ir sniegusi pozitīvu atzinumu par tā saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu.

67. Ministrija pēc šo noteikumu 66. punktā minētā atzinuma saņemšanas triju darbdienu laikā nosūta attiecīgu paziņojumu publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

68. Publiskais tirgotājs turpina iepirkt elektroenerģiju no komersantiem, kuriem piešķirtas obligātā iepirkuma tiesības ar lēmumiem, ko ministrija izdevusi saskaņā ar Ministru kabineta 2007. gada 24. jūlija noteikumiem Nr. 503 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus", Ministru kabineta 2009. gada 24. februāra noteikumiem Nr. 198 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību" vai Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumiem Nr. 262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību", ievērojot attiecīgajos lēmumos ietvertos nosacījumus un šajos noteikumos ietvertos nosacījumus.

69. Šo noteikumu 58. punktā minēto brīdinājumu uzskaitījumā tiek iekļauti arī brīdinājumi, kas izteikti saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumu Nr. 262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību" 60.1 punktu, 60.5 1., 60.5 2., 60.5 3. vai 60.5 4. apakšpunktu, 60.9, 60.10 vai 61.1 punktu.

70. Attiecībā uz komersantiem, kuri līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai nav iesnieguši sistēmas operatoram, publiskajam tirgotājam un birojam Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumos Nr. 262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību" minēto principiālo elektriskā pieslēguma shēmu, publiskais tirgotājs ar šo noteikumu spēkā stāšanās dienu pārtrauc no atjaunojamiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas iepirkumu obligātā iepirkuma ietvaros. Ja komersants triju mēnešu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas neiesniedz sistēmas operatoram, publiskajam tirgotājam un birojam šo noteikumu 25. punktā minēto principiālo elektriskā pieslēguma shēmu, birojs pieņem lēmumu par komersantam piešķirto obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu. Ja komersants triju mēnešu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas iesniedz sistēmas operatoram, publiskajam tirgotājam un birojam šo noteikumu 25. punktā minēto principiālo elektriskā pieslēguma shēmu, publiskais tirgotājs atsāk saražotās elektroenerģijas iepirkumu obligātā iepirkuma ietvaros ar nākamā pilnā kalendāra mēneša pirmo datumu pēc šo noteikumu 24. punktā minētās principiālās elektriskā pieslēguma shēmas iesniegšanas sistēmas operatoram, publiskajam tirgotājam un birojam.

71. Šo noteikumu 21.2. un 21.5. apakšpunktā minētos nosacījumus attiecībā uz lietderīgās siltumenerģijas uzskaiti un šo noteikumu 38.1. apakšpunktā minēto prasību gada pārskatam pievienot dokumentus, kas pamato siltumenerģijas lietderīgu izlietojumu, piemēro ar 2021. gada 1. janvāri.

72. Komersants līdz 2020. gada 31. decembrim iesniedz birojā šo noteikumu 22. punktā minēto elektroenerģijas, siltumenerģijas un kurināmā padeves pieslēguma shēmu.

73. Šo noteikumu 47.1. apakšpunktā minēto prasību komersantam šo noteikumu 38. punktā minētajā pārskatā norādīt oficiālo elektronisko adresi saziņai ar biroju piemēro ar 2023. gada 1. janvāri. Līdz 2022. gada 31. decembrim komersants oficiālās elektroniskās adreses vietā šo noteikumu 38. punktā minētajā pārskatā saziņai ar biroju var norādīt elektroniskā pasta adresi.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs
1. pielikums
Ministru kabineta
2020. gada 2. septembra
noteikumiem Nr. 560
Koeficienta k vērtības atkarībā no elektrostacijā uzstādītās elektriskās jaudas

Nr.
p. k.

Elektrostacijā uzstādītā elektriskā jauda

Koeficienta k vērtība

1.

Nepārsniedz 0,08 MW

1,240

2.

Lielāka par 0,08 MW, bet nepārsniedz 0,15 MW

1,231

3.

Lielāka par 0,15 MW, bet nepārsniedz 0,20 MW

1,202

4.

Lielāka par 0,20 MW, bet nepārsniedz 0,40 MW

1,131

5.

Lielāka par 0,40 MW, bet nepārsniedz 0,60 MW

1,086

6.

Lielāka par 0,60 MW, bet nepārsniedz 0,80 MW

1,072

7.

Lielāka par 0,80 MW, bet nepārsniedz 1,00 MW

1,055

8.

Lielāka par 1,00 MW, bet nepārsniedz 1,50 MW

1,035

9.

Lielāka par 1,50 MW, bet nepārsniedz 2,00 MW

1,008

10.

Lielāka par 2,00 MW, bet nepārsniedz 2,50 MW

0,992

11.

Lielāka par 2,50 MW, bet nepārsniedz 3,00 MW

0,982

12.

Lielāka par 3,00 MW, bet nepārsniedz 3,50 MW

0,974

13.

Lielāka par 3,50 MW, bet nepārsniedz 10,00 MW

0,965

14.

Lielāka par 10,00 MW, bet nepārsniedz 20,00 MW

0,950

15.

Lielāka par 20,00 MW, bet nepārsniedz 40,00 MW

0,920

16.

Lielāka par 40,00 MW, bet nepārsniedz 60,00 MW

0,890

17.

Lielāka par 60,00 MW, bet nepārsniedz 80,00 MW

0,860

18.

Lielāka par 80,00 MW, bet nepārsniedz 100,00 MW

0,830

19.

Lielāka par 100,00 MW

0,800

Piezīme. Elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu nosaka saskaņā ar elektrostacijas tehnisko dokumentāciju, ievērojot faktiski uzstādīto elektroenerģijas ražošanas iekārtu bruto jaudu.
Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs
2. pielikums
Ministru kabineta
2020. gada 2. septembra
noteikumiem Nr. 560
Kurināmā izejvielas, kas biogāzes ražošanas iekārtās izmantojamas biogāzes ražošanai

Biogāzes ražošanas iekārtās kā kurināmā izejvielu biogāzes ražošanai izmanto šādus organiskas izcelsmes atkritumus un ražošanas atlikumproduktus:

1) aļģes, ja tās audzētas uz zemes dīķos vai fotobioreaktoros;

2) tādu jauktu sadzīves atkritumu biomasas frakcija, kuru izcelsme ir privātas mājsaimniecības, bet kuri nav savākti, nošķirot atkritumu plūsmu pēc atkritumu veida un īpašībām;

3) bioloģiski atkritumi saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu, kuru izcelsme ir privātas mājsaimniecības un kuri savākti, nošķirot atkritumu plūsmu pēc atkritumu veida un īpašībām;

4) ražošanas atkritumu biomasas frakcija, ko nevar izmantot pārtikas vai barības ķēdē, un citi organiskas izcelsmes atkritumi un ražošanas atlikumprodukti, tostarp materiāli no mazumtirdzniecības, vairumtirdzniecības, lauksaimniecības ražošanas, pārtikas ražošanas un pārstrādes, zvejniecības un akvakultūras nozares;

5) salmi;

6) kūtsmēsli un notekūdeņu dūņas;

7) palmu eļļas ražošanas šķidrās atliekas un tukši palmu augļu ķekari;

8) taleļļas darva;

9) jēlglicerīns;

10) cukurniedru izspaidas;

11) vīnogu čagas un vīna nogulsnes;

12) riekstu čaumalas;

13) sēnalas;

14) vālītes, kas attīrītas no kukurūzas graudiem;

15) mežsaimniecības un uz mežsaimniecību balstītu nozaru atkritumu un atlikumu biomasas frakcija – mizas, zari, pirms tirgū laišanas veiktas starpcirtes produkti, lapas, skujas, koku galotnes, zāģskaidas, ēveļskaidas, melnais atsārms, brūnais atsārms, šķiedru duļķes, lignīns un taleļļas darva;

16) cits nepārtikas celulozes materiāls;

17) cits lignocelulozes materiāls, izņemot zāģbaļķus un finierklučus.

Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs
3. pielikums
Ministru kabineta
2020. gada 2. septembra
noteikumiem Nr. 560
Attiecība starp koģenerācijas iekārtā uzstādīto elektrisko jaudu un siltuma jaudu dažādām koģenerācijas tehnoloģijām

Nr.
p. k.

Koģenerācijas tehnoloģija

Attiecība starp
elektroenerģiju un siltumenerģiju α

1.

Kombinētā cikla gāzes turbīna ar siltuma utilizāciju

0,95

2.

Tvaika kondensācijas turbīna ar termofikācijas nozartvaiku

0,45

3.

Tvaika pretspiediena turbīna

0,45

4.

Gāzes turbīna ar siltuma utilizāciju

0,55

5.

Iekšdedzes dzinējs

0,75

Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs
4. pielikums
Ministru kabineta
2020. gada 2. septembra
noteikumiem Nr. 560
Elektrostacijas gada pārskats

Elektrostacijas gada pārskatā norāda šādu informāciju:

1. Vispārīga informācija par elektrostaciju:

1.1. komersants (nosaukums, juridiskā adrese, reģistrācijas numurs);

1.2. oficiālā elektroniskā adrese;

1.3. elektrostacijas atrašanās vieta (adrese vai zemesgabala kadastra numurs);

1.4. sistēmas operators, kura elektrotīkliem elektrostacija pieslēgta;

1.5. elektrostacijā uzstādīto ģenerētājvienību kopējā elektriskā jauda (MW);

1.6. izmantotā tehnoloģija;

1.7. izmantotie atjaunojamie energoresursi (ūdens, vējš, biomasa, biogāze, saule);

1.8. darbinieku skaits;

1.9. persona, kura saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 1. panta 5. punkta "a" vai "b" apakšpunktu uzskatāma par kapitālsabiedrības patieso labuma guvēju, un dati, kas ļauj šo personu nepārprotami identificēt1;

1.10. lietderīgi izmantotās siltumenerģijas lietotājs (nosaukums, juridiskā adrese, reģistrācijas numurs) vai izmantošanas veids, ja siltumenerģija netiek pārdota;

1.11. biomasas vai biogāzes koģenerācijas iekārtās uzstādītā siltuma jauda (MW) (bruto2);

1.12. hidroelektrostacijas faktiskais ūdens kritums (m);

1.13. spriegums tīklā, kuram pieslēgta elektrostacija (kV);

1.14. kontaktpersona (e-pasta adrese, tālruņa numurs), ar kuru birojs var sazināties saistībā ar plānotajām pārbaudēm;

1.15. kontaktpersona (tālruņa numurs), kura var nodrošināt biroja pārstāvjiem piekļuvi elektrostacijai.

2. Informācija par elektrostacijas darbību:

2.1. informācija par elektrostacijā patērēto kurināmo un kurināmā izejvielu3 (pa mēnešiem, kopā gadā):

2.1.1. kurināmā nosaukums:

2.1.1.1. patēriņš naturālā izteiksmē;

2.1.1.2. siltumspēja;

2.1.1.3. patēriņš enerģijas izteiksmē (MWh);

2.1.1.4. cena;

2.1.2. kurināmā izejvielas nosaukums atbilstoši Ministru kabineta 2020. gada 2. septembra noteikumu Nr. 560 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kā arī par cenu noteikšanas kārtību un uzraudzību" (turpmāk – noteikumi) 2. pielikumam5:

2.1.2.1. patēriņš naturālā izteiksmē;

2.1.2.2. īpatsvars kopējā izejvielu apjomā (%);

2.1.3. kurināmā izejvielu piegādes attālums4;

2.2. informācija par elektrostacijā saražoto un patērēto siltumenerģiju (pa mēnešiem, kopā gadā):

2.2.1. saražotā siltumenerģija (MWh);

2.2.2. lietderīgā siltumenerģija (MWh);

2.2.3. siltumenerģijas pašpatēriņš (MWh);

2.3. informācija par elektrostacijā saražoto un pirkto elektroenerģiju (pa mēnešiem, kopā gadā):

2.3.1. saražotā elektroenerģija (MWh);

2.3.2. tīklā nodotā elektroenerģija (MWh), tai skaitā:

2.3.2.1. obligātā iepirkuma ietvaros pārdotā elektroenerģija (MWh);

2.3.2.2. elektroenerģijas tirgū pārdotā elektroenerģija (MWh);

2.3.3. pirktā elektroenerģija (MWh).

3. Neatkarīga akreditēta auditora ziņojums.

4. Dokumentu kopijas, kas pamato siltumenerģijas efektīvu izlietojumu.

5. Apraksts par izmantotā kurināmā siltumspējas noteikšanu.

6. Aprēķina piemērs par izmantotā kurināmā siltumspējas noteikšanu.

7. Izmantotā kurināmā mēraparātu vai mērlīdzekļu sistēmu uzskaitījums un darbības apraksts.

8. Dokumenti, kas pamato biogāzes iekārtā izmantoto izejvielu veidu, izcelsmi un apjomu.

9. Paskaidrojuma raksts par pārskata gadā veiktajām izmaiņām elektrostacijā, tai skaitā norādot elektrostacijas elementus, ko skar attiecīgās izmaiņas.

10. Informācija par elektrostacijas pamatlīdzekļu nolietojumu.

Piezīmes.

1 Ja komersants objektīvu iemeslu dēļ nevar noskaidrot personu, kura uzskatāma par kapitālsabiedrības patieso labuma guvēju, vai nevar iegūt atsevišķas ziņas par minēto personu vai ja šādas personas nav, komersants norāda iemeslus, kuru dēļ ziņas par kapitālsabiedrības patiesajiem labuma guvējiem netiek sniegtas.

2 Koģenerācijas elektrostacijā uzstādītā siltuma jauda, kas atbilst elektrostacijā uzstādīto koģenerācijas iekārtu izgatavotāja noteikto bruto siltumjaudu summai.

3 Norāda informāciju par katru elektrostacijā izmantoto kurināmā un kurināmā izejvielas veidu.

4 Aizpilda komersants, kurš kopā ar iesniegumu iesniedzis noteikumu 5. pielikuma 2. punktā minēto informāciju.

5 Aizpilda komersants, kas elektroenerģiju ražo biogāzes elektrostacijā.

Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs
5. pielikums
Ministru kabineta
2020. gada 2. septembra
noteikumiem Nr. 560
Kvalitātes vērtēšanas kritēriji

Nr.
p. k.

Vērtēšanas kritēriji

Atzīme par atbilstību

1.

Elektroenerģija tiek ražota koģenerācijas procesā, un vismaz 50 % no saražotā siltumenerģijas daudzuma, kas paliek pāri no tā izmantošanas elektrostacijas pašas vajadzībām, tiek izmantoti lietderīgi. Par siltumenerģijas lietderīgu izlietojumu komersants kopā ar iesniegumu ir iesniedzis siltumenerģijas pārdošanas līguma vai nodomu protokola par siltumenerģijas pārdošanu apliecinātu kopiju. Koģenerācijas elektrostacijas tehnoloģiskais pašpatēriņš nedrīkst pārsniegt 30 % no koģenerācijas elektrostacijā saražotās siltumenerģijas  

2.

Komersants kopā ar iesniegumu ir iesniedzis dokumentus, kas apliecina enerģijas ražošanai nepieciešamo izejvielu esību vai piegādi, un izejvielu piegādes attālums nepārsniedz 50 km  

3.

Komersants kopā ar iesniegumu iesniedzamajā elektrostacijas aprakstā norādījis, ka biogāzes ražošanas iekārtā kā izejvielu biogāzes ražošanai lietos šādus materiālus:  

3.1.

pārtikas atkritumus un citus organiskas izcelsmes atkritumus, ražošanas atlikumproduktus (procentos no kopējā lietoto izejvielu daudzuma (tonnās vai m3)):  

3.1.1.

1–20 % apmērā  

3.1.2.

21–40 % apmērā  

3.1.3.

41–60 % apmērā  

3.1.4.

61–80 % apmērā  

3.1.5.

81–100 % apmērā  

3.2.

lopkopības un putnkopības atlikumproduktus (mēslus), kā arī pārtikas rūpniecības uzņēmumu notekūdeņus un ražošanas atlikumproduktus (procentos no kopējā lietoto izejvielu daudzuma (tonnās vai m3)):  

3.2.1.

1–20 % apmērā  

3.2.2.

21–40 % apmērā  

3.2.3.

41–60 % apmērā  

3.2.4.

61–80 % apmērā  

3.2.5.

81–100 % apmērā  
Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kā arī par cenu .. Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 560Pieņemts: 02.09.2020.Stājas spēkā: 11.09.2020.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 175, 10.09.2020. OP numurs: 2020/175.2
Saistītie dokumenti
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Latvijas standarti
  • Citi saistītie dokumenti
317215
11.09.2020
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)