1. "Normatīvie noteikumi par bloķēšanas sistēmu pielāgošanu un tirdzniecības apstādināšanas publiskošanu" (turpmāk – noteikumi) nosaka prasības attiecībā uz bloķēšanas sistēmu pielāgošanu un informācijas par tirdzniecības apstādināšanu publiskošanu.

2. Noteikumi attiecas uz tirdzniecības vietas organizētājiem (turpmāk – tirdzniecības vieta), kuri savās tirdzniecības sistēmās atļauj (allow) vai iespējo (enable) algoritmiskās tirdzniecības metodes.

3. Noteikumos lietotie termini:

3.1. bloķēšanas sistēmas (circuit breakers) – mehānismi, kurus tirdzniecības vieta ievieš saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma (turpmāk – FITL) 35.¹ panta 7. punktu, lai uz laiku apstādinātu vai ierobežotu tirdzniecību, ja notikušas būtiskas finanšu instrumenta cenu svārstības;

3.2. tirdzniecības apstādināšana (trading halt) – īslaicīga tirdzniecības pārtraukšana, kas aptver šādus bloķēšanas sistēmu mehānismu veidus:

3.2.1. mehānismi nepārtrauktās tirdzniecības pārtraukšanai, ietverot:

3.2.1.1. mehānismus, kas apstādina konkrēta finanšu instrumenta tirdzniecību uz noteiktu laika periodu, kurā nenotiek darījumi un netiek noteiktas jaunas cenas;

3.2.1.2. mehānismus nepārtrauktās tirdzniecības pārslēgšanai uz izsoli;

3.2.2. mehānismi plānotās vai neplānotās izsoles paildzināšanai gadījumā, kad cena izsoles beigās atšķiras no iepriekš noteiktās atsauces cenas;

3.3. pārējo terminu lietojums atbilst FITL terminu lietojumam.

4. Tirdzniecības vietas izveidotajās bloķēšanas sistēmās izmanto atsauces cenas, kuras atspoguļo attiecīgā finanšu instrumenta svārstīguma raksturu uzticamā un konsekventā veidā, vajadzības gadījumā izmantojot ārējās atsauces.

5. Tirdzniecības vieta pielāgo savas bloķēšanas sistēmas, izmantojot iepriekš definētu un statistiski pamatotu metodi un ietverot sistēmā vismaz šādus elementus:

5.1. finanšu instrumenta raksturs. Bloķēšanas sistēmas tiek pielāgotas vismaz tādā līmenī, kas atbilst finanšu instrumentu klasei, un nepieciešamības gadījumā arī niansētākā līmenī, ņemot vērā apkopotā veidā citus šajā punktā minētos elementus. Noteikumu izpratnē finanšu instrumentu klases ir šādas:

5.1.1. kapitāla vērtspapīru instrumentiem:

5.1.1.1. akcijas;

5.1.1.2. depozitārie sertifikāti;

5.1.1.3. biržā tirgoti fondi;

5.1.1.4. sertifikāti;

5.1.1.5. citi kapitāla vērtspapīru finanšu instrumentiem līdzīgi finanšu instrumenti;

5.1.2. finanšu instrumentiem, kas nav kapitāla vērtspapīru finanšu instrumenti:

5.1.2.1. obligācijas;

5.1.2.2. strukturētā finansējuma produkti;

5.1.2.3. vērtspapīroti atvasinātie instrumenti;

5.1.2.4. procentu likmju atvasinātie instrumenti;

5.1.2.5. kapitāla vērtspapīru atvasinātie instrumenti;

5.1.2.6. preču atvasinātie instrumenti;

5.1.2.7. ārvalstu valūtas atvasinātie instrumenti;

5.1.2.8. kredītu atvasinātie instrumenti;

5.1.2.9. citi atvasinātie instrumenti, kuri minēti FITL 3. panta otrās daļas 10. punktā;

5.1.2.10. finanšu līgumi par starpību;

5.1.2.11. emisiju kvotas un emisiju kvotu atvasinātie instrumenti;

5.2. finanšu instrumenta likviditātes profils un kotēšanas līmenis. Pielāgojot bloķēšanas sistēmas, ņem vērā finanšu instrumentu likviditāti, kā arī iespējamās likviditātes izmaiņas, kuras var rasties iepriekš noteiktās situācijās, piemēram, jaunu emisiju vai plānotu vērtspapīru notikumu gadījumā. Finanšu instrumentiem, kuri tiek uzskatīti par likvīdiem, nosaka stingrākus svārstīguma parametrus;

5.3. finanšu instrumenta svārstīguma profils. Finanšu instrumenta svārstīguma profila izmantošana bloķēšanas sistēmu pielāgošanai tiek pamatota ar statistisku pētījumu, ņemot vērā iepriekšējās finanšu instrumenta svārstības, ar mērķi prognozēt svārstības nākotnē. Ņem vērā tādus rādītājus kā finanšu instrumenta svārstīgums starp tirdzniecības slēgšanu un atvēršanu (overnight), maksimālā novirze dienas laikā un gaidāmais mehānisma aktivizēšanas biežums;

5.4. jaunemitēta instrumenta statuss. Jaunemitētu finanšu instrumentu gadījumā svārstīguma parametrus pielāgo, izmantojot aplēses, kas balstītas uz finanšu instrumentu, kas līdzīgi pēc tirgus kapitalizācijas, rūpniecības nozares vai emisijas apjoma, likviditātes modeļiem;

5.5. iekšējās atsauces. Bloķēšanas sistēmu pielāgošanā izmanto statisku (piemēram, atvēršanas cenu, slēgšanas cenu vai dienas izsoles cenu) un dinamisku (piemēram, pēdējo tirdzniecības cenu vai vidējo cenu konkrētā periodā) atsauces cenu, izņemot gadījumus, kad svārstīgums tiek atbilstoši pārvaldīts tikai ar statisku vai dinamisku robežvērtību;

5.6. ārējās atsauces. Pielāgojot svārstīguma parametrus, var izmantot ārējās atsauces, ņemot vērā statistisko korelāciju starp saistītajiem instrumentiem vai viena instrumenta saistītajiem tirgiem, lai pārvaldītu svārstīgumu tirgos, kuros notiek šo finanšu instrumentu tirdzniecība. Tirdzniecības vietas, kuras izmanto uz cenām balstītas tirdzniecības sistēmas, kā derīgu atsauci izmanto primāro tirgu vai likviditātes ziņā visatbilstošāko tirgu. Šajā nolūkā izmanto brīvi pieejamu publisku informāciju par finanšu instrumentiem un tirgiem, kurus uzskata par atbilstošiem;

5.7. rīkojumu nelīdzsvarotība. Tirdzniecības vieta nosaka situācijas, kad būtiskas rīkojumu nelīdzsvarotības vai ārkārtas apstākļu dēļ jāveic bloķēšanas parametru pārkalibrēšana. Lai samazinātu tirdzniecības pārtraukuma ilgumu, saskaņā ar iepriekš noteiktu procedūru tiek nodrošināta manuāla parametru pārkalibrēšana;

5.8. tirdzniecības modelis un posms. Nepārtrauktās tirdzniecības un uz kotēšanu balstītām sistēmām nosaka stingrākus bloķēšanas parametrus. Atkarībā no tirdzniecības laika posma tirdzniecības vieta svārstību parametru pielāgošanu var veikt atšķirīgi;

5.9. tirdzniecības apstādināšanas ilgums. Lemjot par pārtraukumiem saistībā ar svārstībām, var izmantot elastīgu pieeju un piemērot noteiktu nejaušības līmeni tirdzniecības apstādināšanas ilgumam. Šajā gadījumā tirdzniecības vieta nosaka un paziņo saviem biedriem vai dalībniekiem minimālo un maksimālo laika periodu, kas paredzēts tirdzniecības atsākšanai pēc apstādināšanas.

6. Pielāgojot bloķēšanas sistēmas, tirdzniecības vieta ņem vērā, cik reižu mehānisms ticis izmantots iepriekšējos gados.

7. Tirdzniecības vieta nekavējoties publisko informāciju par:

7.1. tirdzniecības apstādināšanas sākumu;

7.2. tirdzniecības apstādināšanas veidu;

7.3. tirdzniecības laika posmu, kurā tirdzniecība apstādināta;

7.4. tirdzniecības apstādināšanas pagarināšanu;

7.5. tirdzniecības apstādināšanas beigām.

8. Informāciju par tirdzniecības apstādināšanu tirdzniecības vieta publisko, izmantojot tos pašus līdzekļus, kurus tā regulāri izmanto pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības informācijas paziņošanai.

9. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2018. gada 25. jūlija normatīvie noteikumi Nr. 122 "Normatīvie noteikumi par bloķēšanas sistēmu pielāgošanu un tirdzniecības apstādināšanas publiskošanu".

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes pamatnostādnēm Nr. ESMA70-872942901-63 "Bloķēšanas sistēmu kalibrēšana un tirdzniecības apturēšanas publicēšana saskaņā ar MiFID II".