Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi Nr. 109

Rīgā 2020. gada 27. jūlijā

(Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes
sēdes protokols Nr. 31 4. p.)
Ierobežojumu riska darījumiem ar paralēlās kredītiestāžu sistēmas iestādēm noteikšanas normatīvie noteikumi
I. Vispārīgie jautājumi

1. "Ierobežojumu riska darījumiem ar paralēlās kredītiestāžu sistēmas iestādēm noteikšanas normatīvie noteikumi" (tālāk tekstā – noteikumi) ir saistoši Latvijas Republikā reģistrētām kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras ir iestādes Regulas Nr. 575/20131 izpratnē (tālāk tekstā – iestāde) un uz kurām attiecas Regulas Nr. 575/2013 ceturtajā daļā noteiktie lielo riska darījumu ierobežojumi, izņemot kredītiestādes, kuru uzraudzību veic Eiropas Centrālā banka.

2. Iestāde ievēro šo noteikumu prasības individuāli, konsolidācijas grupas vai konsolidācijas apakšgrupas līmenī saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 pirmās daļas II sadaļā noteikto prasību piemērošanas līmeni.

3. Noteikumi nosaka prasības koncentrācijas riska, kas rodas no riska darījumiem ar paralēlās kredītiestāžu sistēmas iestādēm, pārvaldīšanai, tostarp kopējā limita un individuālo limitu noteikšanai riska darījumiem ar paralēlās kredītiestāžu sistēmas iestādēm.

4. Noteikumos lietoto terminu skaidrojums:

4.1. kredītstarpniecības pakalpojumi – kredītiestāžu sniegtajiem finanšu pakalpojumiem līdzīgi finanšu pakalpojumi, kas ietver termiņu transformēšanu (aizņemšanās uz īsāku laiku un aizdošana vai ieguldīšana uz ilgāku laiku), likviditātes transformēšanu (naudai pielīdzināmu saistību, piemēram, depozītu, izmantošana mazāk likvīdu aktīvu iegādei), sviras finansējumu (leverage), kredītriska pārnešanu (kredītsaistību neizpildes riska pārnešana citai personai par maksu) vai līdzīgus pakalpojumus, piemēram, vismaz tādus finanšu pakalpojumus kā noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšana, kreditēšana, finanšu līzings, galvojumu un citu tādu saistību aktu izsniegšana, ar kuriem uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, tirdzniecība savā vai klienta vārdā ar valūtu vai finanšu instrumentiem, dalība vērtspapīru emisijās un ar šādām emisijām saistīto pakalpojumu sniegšana vai starpniecība naudas darījumos;

4.2. riska darījumi ar paralēlās kredītiestāžu sistēmas iestādēm – riska darījumi ar individuālām paralēlās kredītiestāžu sistēmas iestādēm, kuru kopējā vērtība saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 ceturto daļu, ņemot vērā kredītriska mazināšanas ietekmi saskaņā ar minētās regulas 399.–403. pantu un izņēmumus saskaņā ar minētās regulas 400. pantu un 493. panta 3. punktu, ir vienāda vai pārsniedz 0.25 procentus no iestādes atbilstošā kapitāla;

4.3. paralēlās kredītiestāžu sistēmas iestādes – iestādes, kas sniedz vienu vai vairākus kredītstarpniecības pakalpojumus un kas nav izslēgtās komercsabiedrības;

4.4. izslēgtās komercsabiedrības:

4.4.1. komercsabiedrības, kas iekļautas konsolidētajā grupā saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 47. apakšpunktu;

4.4.2. komercsabiedrības, kuru uzraudzību konsolidācijas līmenī veic ārvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar ārvalsts tiesību aktiem, kas nosaka prudenciālās un uzraudzības prasības, kuras ir līdzvērtīgas Eiropas Savienībā noteiktajām;

4.4.3. komercsabiedrības, kuras nav minētas šo noteikumu 4.4.1. un 4.4.2. punktā, bet kuras ir:

4.4.3.1. kredītiestādes;

4.4.3.2. ieguldījumu brokeru sabiedrības;

4.4.3.3. ārvalsts kredītiestādes, ja attiecībā uz tām ārvalsts nosaka prudenciālās un uzraudzības prasības, kuras ir līdzvērtīgas Eiropas Savienībā noteiktajām;

4.4.3.4. atzītas ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības, t.i., ārvalsts sabiedrības, kuras ir tiesīgas sniegt ieguldījumu pakalpojumus vai veikt ieguldījumu darbības, vai sniegt ieguldījumu blakuspakalpojumus Latvijas Republikā saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu vai citās dalībvalstīs saskaņā ar to tiesību aktiem, kas pārņem Direktīvas 2014/65/ES2 prasības;

4.4.3.5. finanšu iestādes, kurām atļauju izsniegusi un kuras uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija vai citas dalībvalsts kompetentā iestāde, vai ārvalsts kompetentā iestāde, un kurām noteiktas prudenciālās prasības, kas ir līdzvērtīgas prasībām, kas noteiktas iestādēm attiecībā uz iestādes riska darījuma ar attiecīgo komercsabiedrību pielīdzināšanu riska darījumam ar iestādi saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 119. panta 5. punktu;

4.4.3.6. minētas Direktīvas Nr. 2013/36/ES3 2. panta 5. punkta 2.–24. apakšpunktā vai citu dalībvalstu tiesību aktos, kas pārņem Direktīvas Nr. 2013/36/ES 2. panta 5. punkta 2.–24. apakšpunkta prasības;

4.4.3.7. minētas Direktīvas Nr. 2013/36/ES 9. panta 2. punktā vai citu dalībvalstu tiesību aktos, kas pārņem Direktīvas Nr. 2013/36/ES 9. panta 2. punkta prasības;

4.4.3.8. apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības, apdrošināšanas sabiedrības, pārapdrošināšanas sabiedrības, kā arī ārvalsts apdrošināšanas sabiedrības vai ārvalsts pārapdrošināšanas sabiedrības, ja attiecīgais ārvalsts uzraudzības režīms ir līdzvērtīgs Eiropas Savienībā noteiktajam apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzraudzības režīmam;

4.4.3.9. izslēgtas no Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma piemērošanas saskaņā ar 3. panta pirmās daļas 9. punktu vai no tiesību aktu, kas pārņem Direktīvas 2009/138/EK4 prasības, piemērošanas saskaņā ar minētajos tiesību aktos pārņemtajām minētās direktīvas 4. panta prasībām;

4.4.3.10. privātais pensiju fonds Privāto pensiju fondu likuma izpratnē vai arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijas tiesību aktu, kas pārņem Direktīvas 2016/23415 6. panta 1. punkta prasības, izpratnē, vai komercsabiedrības, kas ir pakļautas prudenciālajām un uzraudzības prasībām, kuras ir līdzvērtīgas prasībām, kas noteiktas minētajiem privātajiem pensiju fondiem, papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijām vai arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijām;

4.4.3.11. ieguldījumu fondi vai alternatīvo ieguldījumu fondi, izņemot naudas tirgus fondus Regulas Nr. 2017/11316 izpratnē:

4.4.3.11.1. Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma vai tiesību aktu, kas pārņem Direktīvas 2009/65/EK7 1. panta prasības, izpratnē;

4.4.3.11.2. kas izveidoti ārvalstīs un licencēti saskaņā ar likumiem, kas paredz to pakļautību uzraudzībai, kas ir līdzvērtīga Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā vai tiesību aktos, kas pārņem Direktīvas 2009/65/EK prasības, noteiktajai;

4.4.3.11.3. Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likuma izpratnē vai tiesību aktu, kas pārņem Direktīvas 2011/61/ES8 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta prasības, izpratnē, izņemot:

4.4.3.11.3.1. komercsabiedrības, kas izmanto būtisku sviras finansējumu saskaņā ar Regulas Nr. 231/20139 111. panta 1. punktu;

4.4.3.11.3.2. komercsabiedrības, kurām ir atļauts izsniegt aizdevumus vai iegādāties trešās personas kreditēšanas riska darījumus savā bilancē saskaņā ar attiecīgā fonda darbības noteikumiem vai dibināšanas dokumentiem;

4.4.3.11.4. kuri ir reģistrēti kā Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondi saskaņā ar Regulu Nr. 2015/76010;

4.4.3.11.5. Regulas Nr. 346/201311 izpratnē (kvalificēti sociālās uzņēmējdarbības fondi);

4.4.3.11.6. Regulas Nr. 345/201312 3. panta b) punkta izpratnē (kvalificēti riska kapitāla fondi);

4.4.3.12. centrālie darījumu partneri Regulas Nr. 648/201213 2. panta 1. punkta izpratnē, kas dibināti Eiropas Savienībā, un ārvalstu centrālie darījumu partneri, kurus Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde saskaņā ar minētās regulas 25. pantu ir atzinusi par tiesīgiem sniegt tīrvērtes pakalpojumus tīrvērtes dalībniekiem vai tirdzniecības vietām, kas veic uzņēmējdarbību Eiropas Savienībā;

4.4.3.13. elektroniskās naudas emitenti Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē vai tiesību aktu, kas pārņem Direktīvas Nr. 2009/110/EK14 2. panta 3. punkta prasības, izpratnē;

4.4.3.14. maksājumu iestādes Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē vai tiesību aktu, kas pārņem Direktīvas Nr. 2015/236615 4. panta 4. punkta prasības, izpratnē;

4.4.3.15. komercsabiedrības, kuru pamatdarbība ir sniegt kredītstarpniecības pakalpojumus savām mātes sabiedrībām, savām meitas sabiedrībām vai citām savu mātes sabiedrību meitas sabiedrībām;

4.4.3.16. noregulējuma iestādes, aktīvu pārvaldes sabiedrības un pagaidu iestādes Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likuma izpratnē vai tiesību aktu, kas pārņem Direktīvas Nr. 2014/59/ES16 2. panta 1. punkta 18., 56. un 59. apakšpunkta prasības, izpratnē un komercsabiedrības, kuras pilnībā vai daļēji pieder vienai vai vairākām tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādēm, kas nodibinātas līdz 2016. gada 1. janvārim ar mērķi saņemt un turēt kādus vai visus vienas vai vairāku iestāžu aktīvus, tiesības un saistības, lai saglabātu vai atjaunotu iestādes dzīvotspēju, likviditāti vai maksātspēju vai stabilizētu finanšu tirgu;

4.5. pārējo terminu lietojums atbilst terminu lietojumam Regulā Nr. 575/2013 un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvajos noteikumos, kas nosaka prasības kredītriska pārvaldīšanai, prasības kredītiestādes iekšējās kontroles sistēmas izveidei, kā arī prasības kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa izveidei.

II. Riska darījumu ar paralēlās kredītiestāžu sistēmas iestādēm koncentrācijas riska pārvaldīšana

5. Lai nodrošinātu efektīvu riska darījumu ar paralēlās kredītiestāžu sistēmas iestādēm koncentrācijas riska pārvaldīšanu, iestāde kredītriska pārvaldīšanas sistēmas ietvaros:

5.1. izstrādā, dokumentē un īsteno politikas un procedūras tās individuālo riska darījumu ar paralēlās kredītiestāžu sistēmas iestādēm identificēšanai, kā arī politikas un procedūras varbūtējo risku, kas rodas no minētajiem riska darījumiem, un to ietekmes identificēšanai, pārraudzībai, kontrolei un mazināšanai;

5.2. nodrošina, ka šo noteikumu 5.1. punktā minētās politikas un procedūras nosaka prasības risku kontroles funkcijai veikt paralēlās kredītiestāžu sistēmas iestādes, pret kuru rodas riska darījums, darbības analīzi, varbūtējo risku, kas iestādei rodas no minētajiem riska darījumiem, un to ietekmes, tostarp veicot stresa testēšanu saskaņā ar pamatscenāriju un pesimistisko scenāriju, analīzi, kā arī minēto risku mazināšanai izmantoto metožu analīzi;

5.3. nosaka kārtību savstarpējās saistības starp paralēlās kredītiestāžu sistēmas iestādēm identificēšanai, kā arī kārtību savstarpējās saistības starp iestādi un paralēlās kredītiestāžu sistēmas iestādēm identificēšanai, īpaši atrunājot situācijas, kurās savstarpējo saistību nav iespējams identificēt, un attiecīgi nosakot atbilstošas metodes varbūtējo risku, kas rodas no nespējas identificēt savstarpējo saistību, mazināšanai;

5.4. nodrošina, ka riski, kas rodas no riska darījumiem ar paralēlās kredītiestāžu sistēmas iestādēm, ir izvērtēti un attiecīgi ņemti vērā kredītriska un koncentrācijas riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra aprēķinā kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa ietvaros;

5.5. pamatojoties uz saskaņā ar šo noteikumu 5.2. punktu veiktās analīzes rezultātiem, kredītriska stratēģijā nosaka tās pieļaujamā riska līmeni (tolerance/risk appetite) riska darījumiem ar paralēlās kredītiestāžu sistēmas iestādēm, kā arī kopējo limitu un individuālos limitus riska darījumiem ar paralēlās kredītiestāžu sistēmas iestādēm, ņemot vērā šo noteikumu 8. un 9. punkta prasības. Papildus iestāde nosaka rīcības plānu minētā kopējā limita un individuālo limitu pārkāpšanas gadījumā;

5.6. nosaka informācijas apmaiņas kārtību starp risku kontroles funkciju un iestādes kredītriska komiteju par saskaņā ar šo noteikumu 5.2. punkta prasībām veiktās analīzes rezultātiem, kā arī nodrošina, ka iestādes padome vai dalībnieku sapulce (tālāk tekstā – lēmējinstitūcija) un valde ir savlaicīgi informēta par riska darījumiem ar paralēlās kredītiestāžu sistēmas iestādēm, varbūtējiem riskiem, kas rodas no minētajiem riska darījumiem, un to ietekmi.

6. Iestādes lēmējinstitūcija pārrauga šo noteikumu 5. punktā noteikto prasību, tostarp noteiktā kopējā limita un individuālo limitu, piemērošanu, kā arī regulāri, bet ne retāk kā vienu reizi gadā:

6.1. pārskata un apstiprina politikas individuālo riska darījumu ar paralēlās kredītiestāžu sistēmas iestādēm identificēšanai un politikas varbūtējo risku, kas rodas no minētajiem riska darījumiem, un to ietekmes identificēšanai, pārraudzībai, kontrolei un mazināšanai;

6.2. pārskata un apstiprina iestādes noteiktā pieļaujamā riska līmeni (tolerance/risk appetite) riska darījumiem ar paralēlās kredītiestāžu sistēmas iestādēm, kā arī noteikto kopējo limitu un individuālos limitus riska darījumiem ar paralēlās kredītiestāžu sistēmas iestādēm. Iestādes lēmējinstitūcija nodrošina, ka minētie limiti un to noteikšana, t.sk. jebkuras izmaiņas tajos, ir dokumentētas;

6.3. novērtē riska darījumu ar paralēlās kredītiestāžu sistēmas iestādēm koncentrācijas riska pārvaldīšanas efektivitāti, tostarp pārskata un apstiprina varbūtējo risku, kas iestādei rodas no riska darījumiem ar paralēlās kredītiestāžu sistēmas iestādēm, un to ietekmes analīzi, kā arī minēto risku mazināšanai izmantoto metožu analīzi;

6.4. pārskata iestādes riska darījumu ar paralēlās kredītiestāžu sistēmas iestādēm kopējā apmēra un individuālā apmēra attiecību pret iestādes riska darījumu kopējo apmēru, kā arī plānotajiem (sagaidāmajiem) zaudējumiem un faktiskajiem zaudējumiem.

7. Iestādes lēmējinstitūcija ir tiesīga deleģēt šo noteikumu 6.1., 6.2., 6.3. un 6.4. punktā minēto darbību veikšanu iestādes valdei.

III. Pamata pieeja limitu noteikšanai

8. Iestāde nosaka kopējo limitu riska darījumiem ar paralēlās kredītiestāžu sistēmas iestādēm attiecībā pret tās atbilstošo kapitālu, ņemot vērā:

8.1. tās biznesa modeli, riska darījumu ar paralēlās kredītiestāžu sistēmas iestādēm koncentrācijas riska pārvaldīšanas efektivitāti un kredītriska stratēģijā noteiktā pieļaujamā riska līmeni riska darījumiem ar paralēlās kredītiestāžu sistēmas iestādēm;

8.2. pašreizējo riska darījumu ar paralēlās kredītiestāžu sistēmas iestādēm kopējo apmēru attiecībā pret tās riska darījumu kopējo apmēru un attiecībā pret tās riska darījumu ar regulētā finanšu sektora komercsabiedrībām kopējo apmēru;

8.3. savstarpējo saistību starp paralēlās kredītiestāžu sistēmas iestādēm, kā arī savstarpējo saistību starp iestādi un paralēlās kredītiestāžu sistēmas iestādēm.

9. Papildus kopējā limita noteikšanai iestāde nosaka stingrākus limitus individuālajiem riska darījumiem ar paralēlās kredītiestāžu sistēmas iestādēm, ņemot vērā:

9.1. paralēlās kredītiestāžu sistēmas iestādei piemēroto tiesisko regulējumu, it īpaši – vai tā ir pakļauta jebkāda veida prudenciālajām vai uzraudzības prasībām;

9.2. paralēlās kredītiestāžu sistēmas iestādes finansiālo stāvokli, t.sk. tās kapitālu, sviras finansējumu un likviditāti;

9.3. pieejamo informāciju par paralēlās kredītiestāžu sistēmas iestādes kredītportfeli, it īpaši par ienākumus nenesošajiem aizdevumiem;

9.4. pieejamo informāciju, kas apliecina paralēlās kredītiestāžu sistēmas iestādes veiktās analīzes kvalitāti attiecībā uz tās kredītportfeli;

9.5. paralēlās kredītiestāžu sistēmas iestādes ievainojamību aktīvu cenas vai kredītkvalitātes svārstīguma dēļ;

9.6. kredītstarpniecības darbību koncentrāciju attiecībā pret citām paralēlās kredītiestāžu sistēmas iestādes darbībām;

9.7. savstarpējo saistību starp paralēlās kredītiestāžu sistēmas iestādēm, kā arī savstarpējo saistību starp iestādi un paralēlās kredītiestāžu sistēmas iestādēm;

9.8. jebkurus citus faktorus, kas identificēti, īstenojot šo noteikumu 5.1. punktā minētās politikas un procedūras.

IV. Atkāpšanās pieeja

10. Iestāde, kura nespēj piemērot pamata pieeju kopējā limita un individuālo limitu riska darījumiem ar paralēlās kredītiestāžu sistēmas iestādēm noteikšanai, nodrošina, ka minēto riska darījumu kopējais apmērs ir pakļauts lielo riska darījumu limitiem saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 395. pantu (tālāk tekstā – atkāpšanās pieeja), ievērojot šādas prasības:

10.1. ja netiek nodrošināta šo noteikumu 5. vai 6. punkta prasību izpilde, iestāde piemēro atkāpšanās pieeju visiem tās riska darījumiem ar paralēlās kredītiestāžu sistēmas iestādēm, t.i., riska darījumu ar paralēlās kredītiestāžu sistēmas iestādēm kopējam apmēram;

10.2. ja tiek nodrošināta šo noteikumu 5. un 6. punkta prasību izpilde, bet netiek iegūta pietiekama informācija, lai noteiktu kopējo limitu un individuālos limitus saskaņā ar šo noteikumu 8. un 9. punktu, iestāde piemēro atkāpšanās pieeju tikai attiecībā uz tiem riska darījumiem ar paralēlās kredītiestāžu sistēmas iestādēm, par kuriem netiek iegūta pietiekama informācija, bet attiecībā uz pārējiem riska darījumiem ar paralēlās kredītiestāžu sistēmas iestādēm piemēro pamata pieeju.

V. Noslēguma jautājums

11. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2018. gada 13. februāra normatīvie noteikumi Nr. 35 "Ierobežojumu riska darījumiem ar paralēlās kredītiestāžu sistēmas iestādēm noteikšanas normatīvie noteikumi".

Informatīva atsauce uz Eiropas Banku iestādes pamatnostādnēm

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Banku iestādes 2016. gada 3. jūnija pamatnostādnēm EBA/GL/2015/20 "Pamatnostādnes par limitiem riska darījumiem ar "paralēlās banku sistēmas" struktūrvienībām, kuras veic banku darbības, nepakļaujoties regulējošām prasībām, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 395. panta 2. punktu".


1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012.

2 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/ES un Direktīvu 2011/61/ES.

3 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK.

4 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II).

5 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2341 (2016. gada 14. decembris) par arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju (AKUI) darbību un uzraudzību.

6 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1131 (2017. gada 14. jūnijs) par naudas tirgus fondiem.

7 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/65/EK (2009. gada 13. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU).

8 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/61/ES (2011. gada 8. jūnijs) par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010.

9 Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 231/2013 (2012. gada 19. decembris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/61/ES attiecībā uz atbrīvojumiem, vispārējiem darbības nosacījumiem, depozitārijiem, saistību īpatsvaru, pārskatāmību un uzraudzību.

10 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/760 (2015. gada 29. aprīlis) par Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondiem.

11 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 346/2013 (2013. gada 17. aprīlis) par Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondiem.

12 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 345/2013 (2013. gada 17. aprīlis) par Eiropas riska kapitāla fondiem.

13 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 648/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem.

14 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/110/EK (2009. gada 16. septembris) par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību, par grozījumiem Direktīvā 2005/60/EK un Direktīvā 2006/48/EK un par Direktīvas 2000/46/EK atcelšanu.

15 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2366 (2015. gada 25. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ Direktīvu 2007/64/EK.

16 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja S. Purgaile
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Ierobežojumu riska darījumiem ar paralēlās kredītiestāžu sistēmas iestādēm noteikšanas normatīvie .. Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Finanšu un kapitāla tirgus komisija Veids: noteikumi Numurs: 109Pieņemts: 27.07.2020.Stājas spēkā: 31.07.2020.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 145, 30.07.2020. OP numurs: 2020/145.5
Saistītie dokumenti
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
316374
31.07.2020
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)