Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlases kārtība stājas spēkā 2020. gada 11. jūnijā. Sk. 2020. gada 14. maija likumu "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"".
Tieslietu padomes lēmums Nr. 20

Rīgā 2020. gada 15. aprīlī
Par Rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlases kārtību

Pamatojoties uz likuma "Par tiesu varu" 54.1 panta pirmo daļu, Tieslietu padome nolēma:

apstiprināt Rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlases kārtību saskaņā ar pielikumu.

Tieslietu padomes priekšsēdētājs I. Bičkovičs
APSTIPRINĀTA
ar Tieslietu padomes
2020. gada 15.aprīļa
lēmumu Nr. 20

Izdota saskaņā ar likuma "Par tiesu varu"
54.1 panta pirmo daļu
Rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlases kārtība

Tiesneša amata kandidātu atlases mērķis ir nodrošināt, ka par tiesnešiem kļūst augsti kvalificēti juristi ar nevainojamu reputāciju, ar atbilstošām profesionālām prasmēm un personiskām īpašībām, proti, personas, kas pārzina visu tiesību sistēmu kopumā, spēj padziļināti specializēties konkrētā tiesību nozarē, apzinās, ka tiesneša amats pildāms, respektējot cilvēka cieņu, ievērojot cilvēktiesības un stiprinot Latviju kā demokrātisku un tiesisku valsti, personas, kas spēj uzņemties atbildību un apzinās savas rīcības ietekmi uz tiesu varas autoritāti kopumā, kā arī rūpējas par nepārtrauktu izaugsmi, ievēro augstus ētikas standartus, apzinās, ka gan tiesneša profesionālā darbība, gan privātā dzīve var tikt vērtēta sabiedrībā, un veido priekšstatu par tiesu varu kopumā.

I. Vispārīgie jautājumi

1. Kārtība nosaka rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu (turpmāk – tiesneša amata kandidāts) atlases kārtību (turpmāk – atlase).

2. Atlase notiek atklātā pretendentu uz tiesneša amata kandidāta statusu (turpmāk – pretendents) konkursā, izvērtējot tiesneša amatam nepieciešamās profesionālās, personīgās un sociālās kompetences (1. pielikums). Konkurss tiek organizēts ne retāk kā reizi trijos gados, izņemot gadījumu, ja amatu kandidātu saraksta spēkā esamības termiņš tiek pagarināts saskaņā ar Tieslietu padomes lēmumu.

3. Atlases organizēšanu un tiesneša amata kandidātu atlases komisijas (turpmāk – Komisija) administratīvo darbu nodrošina Tiesu administrācija (turpmāk – Administrācija).

4. Komisijas sekretāra pienākumus pilda Administrācijas norīkota persona.

II. Atlases izsludināšana un pieteikuma izskatīšanas kārtība

5. Atlasi Administrācija izsludina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un portālā www.tiesas.lv. Sludinājumā norāda informāciju par tiesneša amata kandidātam izvirzītajām prasībām, pieteikšanās termiņu, kas nevar būt mazāk par divdesmit dienām, un iesniedzamo informāciju.

6. Piesakoties konkursā, Administrācijā jāiesniedz:

6.1. Pieteikuma vēstule, pamatojot atbilstību likumā "Par tiesu varu" noteiktajām prasībām tiesneša amata kandidātam un apliecinot, ka uz viņu nav attiecināmi likumā "Par tiesu varu" noteiktie ierobežojumi ieņemt tiesneša amatu;

6.2. Dzīves apraksts (atbilstoši Europass CV standartam). Dzīves aprakstā norādītā elektroniskā pasta adrese tiek izmantota Administrācijas rakstiskajai saziņai ar pretendentu;

6.3. Izglītību un darba stāžu juridiskajā specialitātē apliecinoši dokumenti;

6.4. Atbildes uz šīs kārtības 29. punktā ietvertajiem jautājumiem.

7. Administrācija, lai Komisija varētu pārbaudīt, vai attiecībā uz pretendentu nepastāv likumā "Par tiesu varu" noteiktie ierobežojumi ieņemt tiesneša amatu, pieprasa informāciju par viņu no kompetentajām institūcijām. Nepieciešamības gadījumā Administrācija var lūgt pretendentam iesniegt papildu informāciju.

8. Kad nepieciešamā informācija no kompetentajām institūcijām saņemta, Administrācija to kopā ar pieteikuma vēstuli un tai pievienotajiem dokumentiem nodod Komisijai izvērtēšanai.

III. Atlases komisija

9. Rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlasei Tieslietu padome uz trim gadiem izveido Komisiju, kuras sastāvā ir trīs senatori, trīs apgabaltiesu tiesneši un trīs rajona (pilsētu) tiesu tiesneši. Komisijas darbā ar padomdevēja tiesībām var piedalīties Tieslietu padomes priekšsēdētājs vai viņa pilnvarots pārstāvis.

(Grozīts ar Tieslietu padomes 28.09.2020. lēmumu Nr. 46)

10. Komisijas priekšsēdētājs un viņa vietnieks ar balsu vairākumu tiek ievēlēts no locekļu vidus. Komisijas priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda Komisijas priekšsēdētāja vietnieks.

11. Komisija ir lemttiesīga, ja tās darbā piedalās Komisijas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks un vismaz pieci komisijas locekļi.

12. Komisijas priekšsēdētājs ir atbildīgs par atlases procesa norises gaitu atbilstoši šīs kārtības prasībām.

13. Komisijas loceklis nepiedalās pretendenta vērtēšanā, ja attiecīgais pretendents ir Komisijas locekļa laulātais, Komisijas locekļa vai viņa laulātā radinieks taisnā līnijā visās pakāpēs, sānu līnijā līdz ceturtajai pakāpei vai svainībā līdz trešajai pakāpei, kā arī ir Komisijas locekļa vai viņa laulātā adoptētājs vai adoptētais. Komisijas loceklis nepiedalās vērtēšanā arī tad, ja Komisijas loceklis ir personīgi vai mantiski tieši vai netieši ieinteresēts lietas iznākumā vai ir citi apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par viņa objektivitāti. Komisijas loceklis par interešu konflikta apstākļiem informē Komisiju, un Komisijas sekretārs to fiksē protokolā.

IV. Atlases vispārīgie nosacījumi

14. Atlase notiek piecās kārtās:

14.1. pirmā kārta – pieteikuma izvērtēšana, pārbaudot formālos kritērijus: pretendenta atbilstību likumā "Par tiesu varu" noteiktajām prasībām tiesneša amata kandidātam un noteikto ierobežojumu ieņemt tiesneša amatu neesamību;

14.2. otrā kārta – pretendenta pieteikumā iesniegto atbilžu uz jautājumiem vērtēšana, pārliecinoties par pretendenta motivāciju un prasmi to pamatot;

14.3. trešā kārta – profesionālo zināšanu pārbaudes tests (turpmāk – tests). Testā pārbauda pretendenta profesionālās zināšanas, kas nepieciešamas tiesneša amata pienākumu pildīšanai. Testa formu nosaka Komisija;

14.4. ceturtā kārta – rakstiska risinājuma sniegšana diviem juridiskās problēmas uzdevumiem (turpmāk – kāzuss) un sniegtā risinājuma mutiska aizstāvēšana Komisijai. Vērtē pretendenta spēju piemērot normatīvos aktus atbilstoši problēmsituācijai, prasmi argumentēt un prezentēt savu viedokli;

14.5.  piektā kārta – kompetenču intervija, kurā vērtē pretendenta personīgās un sociālās kompetences.

(Grozīts ar Tieslietu padomes 03.011.2020. lēmumu Nr. 65)

15. Šīs kārtības 14. punktā minēto uzdevumu saturs pirms atlases pārbaudījuma nav pieejams. Pēc atlases noslēgšanas uzdevumu saturs ir ierobežotas pieejamības informācija.

16. Komisijas sēdes ir slēgtas. Tiesības iepazīties ar informāciju, kas saistīta ar atlases procesu, pēc atlases procesa beigām piešķir Komisijas priekšsēdētājs ar rakstisku atļauju, ievērojot Informācijas atklātības likumā noteikto kārtību.

17. Ja tiesneša amata pretendents nokavē atlases sākumu, viņam ar Komisijas priekšsēdētāja atļauju ir tiesības piedalīties atlases pārbaudījumā, bet darba izpildes laiks netiek pagarināts.

18. Pirms katras atlases kārtas, izņemot pirmo un otro kārtu, Komisijas sekretārs sastāda pretendentu, kas piedalās atlases pārbaudījumā, sarakstu un pārbauda viņu personas datus saskaņā ar uzrādīto personu apliecinošo dokumentu.

19. Atklājot atlasi, Komisijas priekšsēdētājs paziņo Komisijas sastāvu.

20. Atlases telpās drīkst atrasties pretendenti, Komisija un Komisijas sekretārs, piektajā kārtā arī speciālists, ko Tieslietu padome pieaicinājusi piedalīties kompetenču vērtēšanas procesā. Komisijas locekļi savstarpēji vienojas par Komisijas locekļu skaitu atlases trešās kārtas pārbaudījuma norises laikā, ceturtās kārtas rakstiskajā daļā un piektās kārtas pārbaudījuma norises laikā.

21. Atlases kārtas pretendents kārto patstāvīgi, netraucējot citus pretendentus. Trešajā kārtā pretendentam aizliegts izmantot saziņas līdzekļus un palīgmateriālus, atlases ceturtajā kārtā – kāzusa risinājuma sagatavošanā – atļauts izmantot normatīvos aktus. Pretendents kāzusa risinājuma aizstāvēšanas laikā drīkst izmantot sagatavošanās laikā izdarītās piezīmes.

22. Ja pretendents atlases norises laikā izmanto saziņas līdzekļus, neatļauti izmanto palīglīdzekļus, traucē citus pretendentus vai nestrādā patstāvīgi, Komisijas priekšsēdētājs liedz viņam turpināt piedalīties atlasē, izraida no atlases pārbaudījuma norises telpas un protokolā tiek izdarīta atzīme par izraidīšanu.

23. Komisijas sekretārs protokolē atlases pārbaudījuma norises gaitu, katrai atlases kārtai sagatavojot atsevišķu protokolu. Protokolā norāda konkursa norises vietu, laiku, atlases kārtu, Komisijas sastāvu, pretendentu, kuri piedalās konkrētajā atlases kārtā, vārdus un uzvārdus, Komisijas apspriežu laiku un pieņemtos lēmumus, atlases kārtas rezultātus. Protokolam pievieno pretendenta atbildes uz otrās kārtas jautājumiem, kā arī aizpildītos trešās kārtas testa variantus un rakstītos kāzusu risinājumus reizē ar otrās, trešās, ceturtās un piektās kārtas vērtējumu lapām. Katras atlases kārtas protokolu paraksta visi Komisijas locekļi, kas piedalījušies vērtēšanā, un Komisijas sekretārs.

24. Ja pretendents neievēro atlases kārtās noteikto laika ierobežojumu un turpina pildīt testu vai kāzusu pēc noteiktā laika beigām, aizpildīto testu vai kāzusu nevērtē. Komisijas sekretārs protokolā norāda, ka tests vai kāzuss aizpildīts pēc noteiktā laika.

25. Protokola oriģināleksemplāru un citus ar atlasi saistītos materiālus Administrācija glabā trīs gadus no konkursa beigu dienas.

26.  Atlases kārtas rezultāti tiek paziņoti individuāli, nosūtot tos uz pretendenta pieteikumā norādīto elektroniskā pasta adresi.

V. Atlases pirmā kārta

27. Ja pretendents atbilst likumā "Par tiesu varu" noteiktajām prasībām un uz viņu nav attiecināmi likumā "Par tiesu varu" noteiktie ierobežojumi ieņemt tiesneša amatu, Komisija pretendentu informē, ka viņš tiek virzīts uz otro atlases kārtu, rakstveidā paziņojot par tās norises datumu.

28. Ja pretendents neatbilst likumā "Par tiesu varu" noteiktajām prasībām vai ja uz viņu ir attiecināmi likumā "Par tiesu varu" noteiktie ierobežojumi ieņemt tiesneša amatu, Komisija rakstveidā informē pretendentu, ka viņš netiek virzīts uz otro kārtu. Atteikumu pielaist atlases pārbaudījumiem pretendents var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

VI. Atlases otrā kārta

29. Atlases otrajā kārtā Komisija, nepiedaloties pretendentam, vērtē pretendenta pieteikumā sniegtās izvērstās atbildes par:

29.1. iepriekšējo darba pieredzi un nozīmīgākajiem profesionālajiem sasniegumiem pēdējo trīs gadu laikā, kur pretendents raksturojis savu lomu to sasniegšanā un savus ieguvumus;

29.2. vienu svarīgu personīgu panākumu, kur raksturota situācija, sava loma un rīcība, rezultāti, sniegti secinājumi par iegūto pieredzi un tās tālāko izmantojumu;

29.3. situāciju darbā vai sociālajā dzīvē, kas risinājās ilgākā periodā, kurā bija iesaistītas arī citas personas un kurā nācās saskarties ar grūtībām, kā arī tās atrisināt, lai sasniegtu vēlamo rezultātu; pretendents raksturojis situāciju un grūtības, savu rīcību un secinājumus un iegūtās pieredzes tālāko pielietojumu;

29.4.savām īpašībām un prasmēm, kas liecina par piemērotību tiesneša amatam, kā arī mērķiem, kurus šajā amatā vēlas piepildīt;

29.5. savu redzējumu par tiesu sistēmas un tiesneša lomu valsts attīstībā.

30. Pretendenta atbildes katrs Komisijas loceklis novērtē punktos no 1 līdz 10 saskaņā ar šīs kārtības 2. pielikumu. Pretendents netiek virzīts tālāk, ja vidējais Komisijas locekļu piešķirto punktu skaits ir zemāks par 7 punktiem. Iegūto aritmētisko rezultātu noapaļo līdz diviem cipariem aiz komata (ja decimāldaļskaitļa trešais cipars aiz komata ir cipars "5" vai lielāks par "5", otro ciparu aiz komata apaļo uz augšu). Ja pretendents atlases otro kārtu nokārtojis sekmīgi, kopā ar otrās kārtas rezultātu tiek paziņots atlases trešās kārtas laiks un vieta.

VII. Atlases trešā kārta

31. Atlases trešā kārta notiek testa formā, kurā tiek pārbaudītas pretendenta profesionālās zināšanas, tai skaitā izpratne par Satversmē ietvertajām konstitucionālajām vērtībām, aktuālajām atziņām, kas izriet no ES Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas, Satversmes tiesas un Augstākās tiesas judikatūras dažādās tiesību nozarēs, šo tiesu nolēmumu procesuālo un saturisko nozīmi tiesneša darbā (piemēram, prejudiciālā lēmuma lūgums, vēršanās Satversmes tiesā), kā arī par procesuālo tiesību normām un juridisko metodi.

32. Testā ir 30 jautājumi ar atbilžu variantiem. Komisija pirms katras atlases nodrošina vismaz divu testa variantu izstrādi atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai tiesas kompetencei, ņemot vērā šīs kārtības 31. punktā minēto.

33. Pretendents testu aizpilda atlases pārbaudījuma norises telpā. Testa izpildei noteiktais laiks ir viena stunda.

(Tieslietu padomes 03.11.2020. lēmuma Nr. 65 redakcijā)

34. Pretendents, kurš aizpildījis testu, atstāj atlases pārbaudījuma norises telpu.

35. Trešās kārtas rezultāti tiek vērtēti pilnos punktos, par katru pilnīgi pareizu testa atbildi piešķirot vienu punktu. Tiesneša amata pretendents trešo atlases kārtu ir nokārtojis sekmīgi, ja testā ir ieguvis vismaz 21 punktu. Negatīva vērtējuma saņemšana atlases trešajā kārtā liedz pretendentam tiesības piedalīties atlases ceturtajā kārtā. Ja pretendents testu nokārtojis sekmīgi, kopā ar trešās kārtas rezultātu tiek paziņots atlases ceturtās kārtas laiks un vieta.

VIII. Atlases ceturtā kārta

36. Atlases ceturtajai kārtai ir divas daļas:

36.1. rakstiskā daļa – divu kāzusu rakstiska risinājuma sagatavošana atbilstoši tiesas kompetencei;

36.2. mutiskā daļa – sagatavoto risinājumu prezentēšana.

37. Kāzusā tiek pārbaudītas pretendenta zināšanas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai tiesas kompetencei, kā arī izpratne par Satversmē ietvertajām konstitucionālajām vērtībām, aktuālajām atziņām, kas izriet no ES Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas, Satversmes tiesas un Augstākās tiesas judikatūras dažādās tiesību nozarēs, šo tiesu nolēmumu procesuālo un saturisko nozīmi tiesneša darbā (piemēram, prejudiciālā lēmuma lūgums, vēršanās Satversmes tiesā), kā arī par procesuālo tiesību normām un juridisko metodi.

38. Komisija pirms atlases nodrošina vismaz triju kāzusa variantu izstrādi.

39. Pretendents izlozē kāzusu variantus. Pretendenta izlozētā kāzusa variantu numurus Komisijas sekretārs norāda protokolā. Atkārtota izloze nav atļauta.

40. Pretendentam divu kāzusu rakstiska risinājuma sagatavošanai ir paredzētas divas stundas. Pēc kāzusa risinājuma sagatavošanas pretendents to iesniedz Komisijas priekšsēdētājam un atstāj atlases norises telpu.

41. Pēc rakstiskās daļas beigām Komisijas priekšsēdētājs aicina pretendentus atlases norises telpā pa vienam alfabēta secībā pēc uzvārdiem uz mutisko daļu. Katra kāzusa risinājuma prezentēšanai ir paredzētas 10 minūtes.

42. Pēc pretendenta kāzusa prezentācijas Komisijas locekļi var uzdot papildjautājumus.

43. Pretendents, kas pabeidzis atlases otrās kārtas mutisko daļu, atstāj atlases norises telpu.

44. Katrs Komisijas loceklis atsevišķi izvērtē rakstveidā sagatavoto kāzusa risinājumu un risinājuma prezentāciju atbilstoši atlases ceturtās kārtas vērtēšanas kritērijiem (3. pielikums). Vērtējumu ieraksta ceturtās kārtas vērtējumu lapā (4. pielikums), pievienojot īsu vērtējuma pamatojumu, un nosaka katra kāzusa kopējo vērtējumu, saskaitot par prezentāciju un rakstisko risinājumu iegūtos punktus.

45. Katra Komisijas locekļa ceturtās kārtas kopējo vērtējumu iegūst, saskaitot katra kāzusa kopējos vērtējumus un izdalot ar ciparu divi. Iegūto rezultātu nenoapaļo un ieraksta vērtējuma lapā (4. pielikums). Vērtējuma lapu paraksta Komisijas loceklis.

46. Komisijas sekretārs apkopo vērtējuma lapās ierakstītos rezultātus. Pretendenta ceturtās kārtas kopējo vērtējumu iegūst, summējot visu Komisijas locekļu dotos kopējos ceturtās kārtas vērtējumus un dalot ar Komisijas locekļu skaitu, kuri piedalījušies vērtēšanā. Iegūto aritmētisko rezultātu noapaļo līdz diviem cipariem aiz komata (ja decimāldaļskaitļa trešais cipars aiz komata ir cipars "5" vai lielāks par "5", otro ciparu aiz komata apaļo uz augšu). Ja iegūtais aritmētiskais rezultāts nesasniedz septiņus punktus, to neapaļo. Pretendenta ceturtās kārtas kopējo vidējo vērtējumu novērtējumu Komisijas sekretārs ieraksta protokolā.

47. Pretendents ceturto atlases kārtu ir nokārtojis sekmīgi, ja vidējais šīs kārtas vērtējums ir vismaz 7 punkti. Negatīva vērtējuma saņemšana atlases ceturtajā kārtā liedz pretendentam tiesības piedalīties atlases piektajā kārtā. Ja pretendents atlases ceturto kārtu nokārtojis sekmīgi, kopā ar ceturtās kārtas rezultātu tiek paziņots atlases piektās kārtas laiks un vieta.

IX. Atlases piektā kārta

48. Pretendenta personīgās un sociālās kompetences saskaņā ar 5. pielikumu tiek vērtētas kompetenču intervijas formā, sarunā ar komisiju vai speciālistu, ko Tieslietu padome pieaicinājusi piedalīties kompetenču vērtēšanas procesā. Intervijā izmanto arī informāciju par pretendentu, kas iegūta atlases iepriekšējās kārtās.

49. Kompetenču interviju neveic, ja tiesneša amata pretendents, kurš ir iekļauts kādā no tiesnešu amata kandidātu sarakstiem, vēlas pretendēt uz tiesneša amata kandidātu statusu arī citā sarakstā.

50. Pretendenta, kuram nav jāpiedalās kompetenču intervijā, atlases piektās kārtas protokolā un atlases rezultātu lapā (6. pielikums) pie rezultātiem tiek ierakstīts iepriekš kompetenču intervijā iegūtais vērtējums.

51. Komisijas sekretārs apkopo vērtējuma lapās ierakstītos rezultātus. Pretendenta piektās kārtas kopējo vērtējumu iegūst, summējot visu Komisijas locekļu dotos kopējos piektās kārtas vērtējumus un dalot ar to Komisijas locekļu skaitu, kuri piedalījušies vērtēšanā. Iegūto aritmētisko rezultātu noapaļo līdz diviem cipariem aiz komata (ja decimāldaļskaitļa trešais cipars aiz komata ir cipars "5" vai lielāks par "5", otro ciparu aiz komata apaļo uz augšu). Ja iegūtais aritmētiskais rezultāts nesasniedz septiņus punktus, to neapaļo. Pretendenta piektās kārtas kopējo vidējo vērtējumu Komisijas sekretārs ieraksta protokolā.

52. Pretendents piekto atlases kārtu ir nokārtojis sekmīgi, ja ir ieguvis vismaz 7 punktus. Negatīva vērtējuma atlases piektajā kārtā saņemšanas gadījumā pretendents netiek iekļauts tiesneša amata kandidātu sarakstā.

53. Piektās atlases kārtas rezultātus Komisijas sekretārs ieraksta protokolā.

X. Atlases kopējā rezultāta noteikšana un paziņošana

54. Atlases kopējo rezultātu iegūst, summējot atlases otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā kārtā iegūto pretendenta vērtējumu. Rezultātu ieraksta atlases rezultātu lapā (6. pielikums), ko paraksta Komisijas priekšsēdētājs un Komisijas locekļi, kas piedalījušies vērtēšanā.

55. Pretendenta atlases rezultātu, kā arī viņa kārtas numuru tiesneša amata kandidātu sarakstā tiesneša amata kandidātam paziņo ne vēlāk kā piektajā darba dienā pēc atlases procesa noslēguma, nosūtot rakstisku paziņojumu uz tiesneša amata kandidāta pieteikumā norādīto elektroniskā pasta adresi.

56. Pretendents atteikumu iekļaut tiesneša amata kandidātu sarakstā var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā sakarā ar atlases kārtu laikā pieļautajiem atlases kārtības pārkāpumiem, kas varēja ietekmēt atlases rezultātu kopumā.

XI. Tiesneša amata kandidātu saraksts

57. Pretendents, kurš sekmīgi nokārtojis atlases pārbaudījumus, kļūst par tiesneša amata kandidātu un tiek iekļauts kādā no tiesneša amata kandidātu sarakstiem, ņemot vērā tiesas kompetenci un tiesu instanci. Kandidāts var vienlaikus atrasties dažādu specializāciju tiesneša amata kandidātu sarakstos. Vienas specializācijas ietvaros apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu sarakstā iekļauta persona pēc viņas vēlēšanās var tikt iekļauta arī rajona tiesas tiesneša amata kandidātu sarakstā. Sarakstā tiesneša amata kandidāts tiek iekļauts uz trijiem gadiem. Tiesnešu amata kandidātu saraksta spēkā esamības termiņu var pagarināt ar Tieslietu padomes lēmumu. Pēc saraksta spēkā esamības termiņa izbeigšanās personai ir tiesības atkārtoti pieteikties tiesneša amatu kandidātu atlasei. Pirms termiņa notecējuma kandidāts tiek svītrots no saraksta pēc paša vēlēšanās vai arī, ja ir iestājies, kāds no apstākļiem, kas ir šķērslis personas pretendēšanai uz tiesneša amatu, par ko kandidātam ir pienākums paziņot Tieslietu padomei.

58. Kandidāti sarakstā tiek sarindoti atbilstoši tiesneša amata kandidātu atlasē iegūtajam rezultātam, sākot ar lielāko punktu skaitu.

59. Atklājoties tiesneša amata vakancei, vakantā tiesneša amata vieta tiek piedāvāta kandidātam, kuram attiecīgajā kandidātu sarakstā ir lielākais punktu skaits.

60. Ja tiesneša amata kandidāts piedāvājumu pieņem, tiesneša amata kandidāts tiek virzīts apstiprināšanai vai iecelšanai tiesneša amatā. Ja kandidāts, kurš sarakstā ieņem pirmo vietu, atsakās no vakantās tiesneša amata vietas, tā pati vakantā tiesneša amata vieta tiek piedāvāta sarakstā nākamajam kandidātam ar lielāko punktu skaitu.

61. Ja vienlaikus atklājas vairākas vakantās tiesneša amata vietas, kandidātam, kuram attiecīgajā kandidātu sarakstā ir lielākais punktu skaits, ir tiesības izvēlēties, kuru no piedāvātajām tiesnešu amata vakancēm pieņemt.

62. Ja, atklājoties vakantajai tiesneša amata vietai, kandidātu sarakstā atrodas vairāki kandidāti ar vienādu atlases procesā iegūtu rezultātu un tie visi izteikuši gatavību pieņemt vakanto tiesneša amata vietu, organizējamas kandidātu intervijas ar attiecīgās tiesas priekšsēdētāju. Lēmumu par piemērotākās kandidatūras virzīšanu iecelšanai amatā pieņem tās tiesas priekšsēdētājs, kurā ir vakantā tiesneša amata vieta. Lēmums nav pārsūdzams.

XII. Nobeiguma jautājumi

63. Kārtība stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem likuma "Par tiesu varu" 54.1 pantā, kas izslēdz stažēšanos un kvalifikācijas eksāmenu kā tiesneša amata kandidātu atlases procesa daļu.

64. Tiesneša amata kandidātu atlases konkursi, kas uzsākti līdz šīs kārtības spēkā stāšanās brīdim, tiek pabeigti saskaņā ar Tiesneša amata kandidāta atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtību, kas apstiprināta ar Tieslietu padomes 2018. gada 25. jūnija lēmumu Nr. 333.

1. pielikums
Tiesneša amata kandidātu atlases kārtībai
Tiesneša amatam nepieciešamās profesionālās, personīgās un sociālās kompetences

1. Profesionālās kompetences

1.1. Atbilstoša profesionālā kvalifikācija un pieredze, kas ietver:

zināšanas konkrētajā tiesību jomā, kā arī spēju tās piemērot praksē; prasmi izmantot juridisko metodi; prasmi apgūt jaunas tiesību jomas; prasmi uztvert faktus un atšķirt būtiskos no nebūtiskajiem; prasmi strukturēt darbu, izmantojot judikatūru un literatūru; analītisko domāšanu; labas analītiskās un konceptuālās domāšanas prasmes; izpratni par starpdisciplinārām sakarībām (piemēram, sociālām, saimnieciskām, tehniskām, politiskām); labas vispārīgās zināšanas un informētību par aktuālajiem politiskajiem jautājumiem; datorlietošanas prasmes vismaz pieredzējuša ikdienas lietotāja līmenī; nepieciešamo darba un dzīves pieredzi; pārliecību par nepieciešamību izglītoties profesionālā un vispārīgā jomā; prasmi veikt pašvadītu mācīšanos.

1.2. Amata izpratne, kas ietver:

spēju būt objektīvam, neraugoties uz konkrēto cilvēku; spēju distancēties, būt atturīgam (izdarīt objektīvus secinājumus); spēju apzināties un pārbaudīt savu aizspriedumu iespējamību; spēju izvairīties no ietekmes un ietekmes iespējām; izpratni par privāto darījumu ietekmi uz amatu; pilsonisku drosmi; spēju apzināties iekšējo un ārējo neatkarību; gatavību piedalīties pašpārvaldes institūciju darbā.

1.3. Argumentācijas un pārliecināšanas spējas:

prot skaidri un saprotami formulēt viedokli; prot saprotami izskaidrot arī sarežģītus jautājumus; prot argumentēt loģiski un metodiski pareizi; prot pamatot viedokli detalizēti, individuāli un konkrēti; prot izvairīties no pārmērīgi zinātniskiem pārsātinājumiem; prot precīzi subsumēt; ir atvērts citādiem atšķirīgiem viedokļiem un spēj veidot konstruktīvu diskusiju.

1.4. Lietas sagatavošanas izskatīšanai un tiesas procesa vadīšanas prasmes:

rūpīgi sagatavojas lietas izskatīšanai; pārzina lietas materiālus; prot strukturēt lietas izskatīšanas procesu; labas reakcijas spējas; prasme skaidri noteikt robežas; prasme radīt konstruktīvu un uzticamu atmosfēru; prasme runāt droši un laipni; prasme novērst nepamatotus aizskārumus; prasme atpazīt situācijas, kurās iespējams izlīgums, un veicināt to; prasme kontrolēt un vadīt situāciju.

1.5. Izglītošanas kompetence/prasme:

gatavība uzņemt un iesaistīt darbā praktikantus; gatavība iesaistīties lekciju, semināru sagatavošanā, vadīšanā.

2. Personīgās kompetences

2.1. Vispārīgās personības iezīmes:

piemīt vispusīgas intereses (arī ārpus sava amata); pamana citu panākumus; piemīt dabiska autoritāte; pārliecinoša izturēšanās, labas manieres; izvirza sev augstas prasības; apzinās savas emocijas un spēj tās vadīt; ir apdomīgs un saglabā mieru; kontrolē savu izturēšanos pat kritiskās situācijās; spēj pašreflektēt; analizē savas stiprās un vājās puses un strādā pie personības pilnveides.

2.2. Pienākumu un atbildības apziņa:

apzinās savu atbildību sabiedrības priekšā un apzinās, ka ir paraugs sabiedrībai; uzņemas atbildību; spēj izvērtēt savu pieņemto lēmumu sekas; darbu veic rūpīgi; ir atvērts komunikācijai kompetences ietvaros; efektīvi izmanto savā rīcībā esošos resursus; apzinās sevi kā daļu no tiesu varas un tiesu varai piederīgo personu loka.

2.3. Gatavība darbam un slodzes panesamība:

piemīt lielas darbspējas un augsta slodzes noturība, tajā skaitā psihoemocionālas slodzes noturība, apzinās savas robežas; gatavs uzņemties papildu pienākumus; arī stresa apstākļos strādā ātri un koncentrēti; nezaudē kvalitāti, darot vairākus darbus; iztur spiedienu un saglabā mieru; uzņemas iniciatīvu; ir gatavs palīdzēt.

2.4. Pašorganizēšanās un organizēšanas prasmes:

plāno savu darbu un laiku, nosaka prioritātes; darbojas patstāvīgi un mērķtiecīgi; efektīvi plāno sava darba procesu un optimizē to; īsteno darba plānu soli pa solim; spēj motivēt sevi un citus; prot deleģēt; seko līdzi darba procesam; plānojot termiņus, ņem vērā iesaistīto intereses.

2.5. Apņēmība un gatavība pieņemt lēmumus:

piešķir samērīgu tiesisko aizsardzību; izprot lēmuma pieņemšanas gatavību un veicina to; ja nepieciešams, spēj pieņemt ātru lēmumu; uzņemas atbildību par pieņemtajiem lēmumiem; nevairās no nepieciešamām diskusijām.

2.6. Gatavība inovācijām un elastība:

ir atvērts jaunām darba metodēm un modernizācijai; apgūst jaunu pieredzi un attīsta jaunas idejas un risinājumus; reaģē uz situācijas pārmaiņām un spēj tām pielāgoties.

3. Sociālās kompetences

3.1. Spēja strādāt komandā:

nodod tālāk informāciju, pieredzi, zināšanas un risinājumus; veicina un stiprina komandas sajūtu; iekļaujas komandā un atbalsta pārējos komandas dalībniekus; spēj strādāt pie kopīgiem risinājumiem.

3.2. Komunikācijas spējas:

ir atvērts lietišķai komunikācijai; veido un spēj uzturēt lietišķus kontaktus; aktīvi klausās un ļauj paust viedokli; izsakās skaidri un saprotami; argumentē objektīvi un balstās uz faktiem; lēmumus pieņem atklāti; precīzi spēj identificēt problēmas un piedāvāt tām risinājumu; veicina pieredzes apmaiņu.

3.3. Konfliktu risināšanas spējas:

atšķirīgu viedokli pauž un kritizē konstruktīvi; noskaidro konflikta cēloņus; apdomā citu argumentus un ir gatavs kompromisiem; veicina izpratni un izlīgumu; izturas godīgi un koleģiāli un pieprasa to arī no citiem; neizvairās no nepieciešamiem lēmumiem; ieņem skaidru pozīciju.

3.4. Orientācija uz pakalpojumu:

ir draudzīgs un laipns; ievēro norunas; velta laiku sarunas partnerim; spēj būt empātisks; apzinās savas personības stiprās un vājās puses; spēj saglabāt mieru un līdzsvaru stresa situācijās, kā arī radīt mierīgu atmosfēru; ir iecietīgs un pacietīgs.

3.5. Komandas vadīšanas kompetence:

aicina iesaistīties; prot sniegt atgriezenisko saiti par darba rezultātiem; deleģē un dod skaidrus uzdevumus; rada pozitīvu darba klimatu; ņem vērā darbinieku intereses.

2. pielikums
Tiesneša amata kandidātu atlases kārtībai
Tiesneša amata kandidātu atlases otrās kārtas vērtējuma lapa
Komisijas loceklis  
  (vārds, uzvārds)
Tiesneša amata pretendents  
  (vārds, uzvārds)
   
Skaidrojums, novērtējuma kritēriji Vērtējums desmit punktu sistēmā
(1–10)
Pretendentam ir pietiekamas datorprasmes darbā ar teksta sagatavošanu un noformēšanu;  
Pretendents pārzina latviešu valodas gramatiku un nepieļauj stila kļūdas  
Teksts ir labi strukturēts un viegli uztverams  
Ir sniegtas atbildes uz jautājumiem pēc būtības  
Predendents demonstrē izpratni par tiesneša darbu un amatam atbilstošas kompetences  
Kopējais vērtējums:  
Komisijas locekļa paraksts    

 

3. pielikums
Tiesneša amata kandidātu atlases kārtībai
Tiesneša amata kandidātu atlases ceturtās kārtas vērtēšanas kritēriji

1. Rakstiskās daļas vērtēšanas kritēriji

Vērtējums piecu punktu sistēmā Skaidrojums, novērtējuma kritēriji
5 punkti Pilnīga izpratne par normatīvo aktu pielietojumu. Ļoti labas argumentācijas prasmes, sniegts izsmeļošs problēmjautājuma risinājums. Risinājums ir precīzs un loģiski strukturēts.
4 punkti Laba izpratne par normatīvo aktu pielietojumu, labas argumentācijas prasmes, taču konstatējami atsevišķi mazāksvarīgi trūkumi problēmjautājuma risinājumā. Risinājums ir pietiekami strukturēts. Vietām vērojama neliela liekvārdība.
3 punkti Ir izpratne par normatīvo aktu pielietojumu, ir novērojamas argumentācijas prasmes, taču pietrūkst padziļināts problēmjautājuma risinājums. Vērojama izteikta liekvārdība, risinājums nav strukturēts.
2 punkti Vāja izpratne par normatīvo aktu pielietojumu. Vājas argumentācijas prasmes. Vāja izpratne par problēmjautājumu. Viedokļa izklāsts ir haotisks. Vērojama liekvārdība.
1 punkts Nav izpratnes par normatīvo aktu pielietojumu. Nav izpratnes par problēmjautājumu. Secinājumi nav veikti. Viedokļa izklāsts ir haotisks. Vērojama liekvārdība.

2. Mutiskās daļas vērtēšanas kritēriji

Vērtējums piecu punktu sistēmā Skaidrojums, novērtējuma kritēriji
5 punkti Ļoti labas prezentācijas prasmes. Loģiski formulēts, skaidrs, pamatots un prasmīgi argumentēts viedoklis. Atbildot uz jautājumiem, aizstāv savu viedokli, sniedzot pietiekamu pamatojumu un argumentāciju.
4 punkti Labas prezentācijas prasmes, taču vispārīgs un formāls viedokļa pamatojums un argumentācija. Atbildot uz jautājumiem, mēģina pārliecināt par sava viedokļa pareizību, taču reizēm nesniedz pietiekamu pamatojumu un argumentāciju.
3 punkti Prezentācijā nolasa iepriekš sagatavotu tekstu. Vājš viedokļa pamatojums un argumentācija. Atbildot uz jautājumiem, nemēģina pārliecināt par sava viedokļa pareizību. Neprecīza jēdzienu un faktu izmantošana.
2 punkti Vājas prezentācijas prasmes. Spēcīgs satraukums traucē skaidri un loģiski formulēt savu viedokli. Runā haotiski.
1 punkts Nepiemīt prasmes prezentēt savu viedokli. Spēcīgi izteikts satraukums. Zaudē paškontroli.

 

4. pielikums
Tiesneša amata kandidātu atlases kārtībai
Tiesneša amata kandidātu atlases ceturtās kārtas vērtējuma lapa
Komisijas loceklis  
  (vārds, uzvārds)
Tiesneša amata pretendents  
  (vārds, uzvārds)
   
Kāzusa biļetes Nr. Rakstiskā risinājuma vērtējums
(1–5)
Prezentācijas vērtējums
(1–5)
Kāzusa
kopējais vērtējums
(1–10)
Piezīmes
a b (a+b)
         
         
         
Ceturtās kārtas
kopējais vērtējums:
(1–10)
   
Komisijas locekļa paraksts    

 

5. pielikums
Tiesneša amata kandidātu atlases kārtībai
Tiesneša amata kandidātu atlases piektās kārtas vērtējuma lapa

Komisijas loceklis vai persona,
kas pieaicināta veikt kompetenču interviju

 
  (vārds, uzvārds)
Tiesneša amata pretendents  
  (vārds, uzvārds)
   
Skaidrojums, novērtējuma kritēriji Vērtējums desmit punktu sistēmā
(1–10)
Vērtības un ētiskums

Misijas un vērtību apzināšanās, pieņemšana un atbalstīšana. Izpratne par organizācijas kultūras un vērtību lomu valsts tiesību sistēmā. Spēja ievērot ētikas principus, pildot savus darba pienākumus un sadarbojoties ar klientiem un sadarbības partneriem.

 
Analītiskā un konceptuālā domāšana

Problēmas un situācijas izpratne, sadalot to daļās un saskatot cēloņu un seku sakarības, kā arī spēja izdarīt atbilstošus secinājumus. Spēja sistematizēt, prasme izvēlēties prioritātes un sastādīt plānu.

Spēja saskatīt sakarības starp situācijām un procesiem, kuri nav acīmredzami saistīti. Prasme identificēt būtiskākos jautājumus un pamatcēloņus sarežģītās situācijās. Spēja domāt vispārinājumos un radoši.

 
Gatavība mācīties/ Orientācija uz attīstību

Apzināti analizē personīgās stiprās un vājās puses, lai noteiktu attīstības vajadzības un uzlabotu personīgo un iestādes sniegumu. Īsteno attīstības vajadzības, pamatojoties ne tikai uz darba devēja iniciatīvu, bet arī pašmācības ceļā.

 
Spēja pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību

Spēja pieņemt lēmumus, izvērtējot informāciju un izmantojot dažādas pieejas.

 
Komunikācija, spēja sadarboties

Spēja uzklausīt citus un veidot efektīvu komunikāciju. Spēja kontaktēties un sadarboties ar citiem, izmantojot piemērotu komunikācijas veidu un kanālu. Spēja uztvert un nodot informāciju. Vēlme un spēja sadarboties ar kolēģiem, lai veicinātu komandas mērķu sasniegšanu. Spēja uzturēt labas attiecības ar komandas biedriem, apmainīties ar nozīmīgu informāciju, veidot kopīgas komandas izjūtu.

 
Plānošana, organizēšana un elastība

Prasme noteikt prioritātes, plānot, organizēt un kontrolēt savu un citu darbu īsā un ilgstošā laika termiņā, nodrošinot efektīvu laika un resursu izmantošanu. Ātri un efektīvi pielāgojas (maina plānus un prioritātes) apstākļu, darba prasību, situāciju vai vajadzību izmaiņām.

 
Kopējais piektās kārtas vērtējums:  
Komisijas locekļa vai personas,
kas pieaicināta veikt kompetenču interviju, paraksts
   
6. pielikums
Tiesneša amata kandidātu atlases kārtībai
Tiesneša amata kandidātu atlases rezultātu lapa
Nr. p. k. Pretendenta vārds, uzvārds Atlases otrās kārtas vērtējums
(punktu skaits)
Atlases trešās kārtas vērtējums
(punktu skaits)
Atlases ceturtās kārtas vērtējums
(punktu skaits)
Atlases piektās kārtas vērtējums
(punktu skaits)
Atlases kopējais vērtējums
(punktu skaits)
             
             
             
             
             
Komisijas priekšsēdētājs:  
  (vārds, uzvārds, paraksts)
Komisijas locekļi:
     
  (vārds, uzvārds, paraksts)  
     
  (vārds, uzvārds, paraksts)  
     
  (vārds, uzvārds, paraksts)  
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par Rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlases kārtību Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Tieslietu padome Veids: lēmums Numurs: 20Pieņemts: 15.04.2020.Stājas spēkā: 15.04.2020.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 113, 12.06.2020. OP numurs: 2020/113.4
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
315368
{"selected":{"value":"03.11.2020","content":"<font class='s-1'>03.11.2020.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"03.11.2020","iso_value":"2020\/11\/03","content":"<font class='s-1'>03.11.2020.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"28.09.2020","iso_value":"2020\/09\/28","content":"<font class='s-1'>28.09.2020.-02.11.2020.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"15.04.2020","iso_value":"2020\/04\/15","content":"<font class='s-1'>15.04.2020.-27.09.2020.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
03.11.2020
136
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)