Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Tieslietu padomes lēmums Nr. 39

Rīgā 2021. gada 14. aprīlī

Par Rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlases kārtību

Pamatojoties uz likuma "Par tiesu varu" 54.1 panta pirmo daļu, Tieslietu padome nolēma:

apstiprināt Rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlases kārtību saskaņā ar pielikumu.

Tieslietu padomes priekšsēdētājs A. Strupišs

 

APSTIPRINĀTA
ar Tieslietu padomes
2021. gada 14. aprīļa
lēmumu Nr. 39

Izdota saskaņā ar likuma "Par tiesu varu"
54.1 panta pirmo daļu

Rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlases kārtība

Tiesneša amata kandidātu atlases mērķis ir nodrošināt, ka par tiesnešiem kļūst augsti kvalificēti juristi ar nevainojamu reputāciju, ar atbilstošām profesionālām prasmēm un personiskām īpašībām, proti, personas, kas pārzina visu tiesību sistēmu kopumā, spēj padziļināti specializēties konkrētā tiesību nozarē, apzinās, ka tiesneša amats pildāms, respektējot cilvēka cieņu, ievērojot cilvēktiesības un stiprinot Latviju kā demokrātisku un tiesisku valsti, personas, kas spēj uzņemties atbildību un apzinās savas rīcības ietekmi uz tiesu varas autoritāti kopumā, kā arī rūpējas par nepārtrauktu izaugsmi, ievēro augstus ētikas standartus, apzinās, ka gan tiesneša profesionālā darbība, gan privātā dzīve var tikt vērtēta sabiedrībā, un veido priekšstatu par tiesu varu kopumā.

I. Vispārīgie jautājumi

1. Kārtība nosaka rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu (turpmāk - tiesneša amata kandidāts) atlases kārtību (turpmāk - atlase).

2. Atlase notiek atklātā pretendentu uz tiesneša amata kandidāta statusu (turpmāk - pretendents) konkursā, izvērtējot tiesneša amatam nepieciešamās profesionālās, personīgās un sociālās kompetences (1. pielikums). Konkurss tiek organizēts ne retāk kā reizi trijos gados, izņemot gadījumu, ja amatu kandidātu saraksta spēkā esības termiņš tiek pagarināts saskaņā ar Tieslietu padomes lēmumu.

3. Atlases organizēšanu un tiesneša amata kandidātu atlases komisijas (turpmāk - Komisija) administratīvo darbu nodrošina Tiesu administrācija (turpmāk - Administrācija).

4. Komisijas sekretāra pienākumus pilda Administrācijas norīkota persona.

II. Atlases izsludināšana un pieteikuma izskatīšanas kārtība

5. Atlasi Administrācija izsludina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un portālā www.tiesas.lv. Sludinājumā norāda informāciju par tiesneša amata kandidātam izvirzītajām prasībām, pieteikšanās termiņu, kas nevar būt mazāk par divdesmit dienām, un iesniedzamo informāciju. Vienlaikus ar konkursa sludinājumu portālā www.tiesas.lv publicē Komisijas apstiprinātos atlases ceturtās kārtas mutiskās daļas jautājumus.

6. Pretendents, piesakoties konkursā, Administrācijā iesniedz atbilstoši 8. pielikumam noformētu:

6.1. Pieteikuma vēstuli, pamatojot atbilstību likumā "Par tiesu varu" noteiktajām prasībām tiesneša amata kandidātam un apliecinot, ka uz viņu nav attiecināmi likumā "Par tiesu varu" noteiktie ierobežojumi ieņemt tiesneša amatu;

6.2. Dzīves aprakstu (atbilstoši Europass CV standartam). Dzīves aprakstā norādītā elektroniskā pasta adrese tiek izmantota Administrācijas rakstiskajai saziņai ar pretendentu;

6.3. Izglītību un darba stāžu juridiskajā specialitātē apliecinošus dokumentus.

7. Administrācija, lai Komisija varētu pārbaudīt, vai attiecībā uz pretendentu nepastāv likumā "Par tiesu varu" noteiktie ierobežojumi ieņemt tiesneša amatu, pieprasa informāciju par viņu no kompetentajām institūcijām. Nepieciešamības gadījumā Administrācija var lūgt pretendentam iesniegt papildu informāciju.

8. Kad nepieciešamā informācija no kompetentajām institūcijām saņemta, Administrācija to kopā ar pieteikuma vēstuli un tai pievienotajiem dokumentiem nodod Komisijai izvērtēšanai.

III. Atlases komisija

9. Rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlasei Tieslietu padome uz trim gadiem izveido Komisiju, kuras sastāvā ir trīs senatori, trīs apgabaltiesu tiesneši un trīs rajona (pilsētu) tiesu tiesneši. Komisijas darbā ar padomdevēja tiesībām var piedalīties Tieslietu padomes priekšsēdētājs vai viņa pilnvarots pārstāvis.

10. Komisijas priekšsēdētājs un viņa vietnieks ar balsu vairākumu tiek ievēlēts no locekļu vidus. Komisijas priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda Komisijas priekšsēdētāja vietnieks.

11. Komisija ir lemttiesīga, ja tās darbā piedalās Komisijas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks un vismaz pieci komisijas locekļi.

12. Komisijas priekšsēdētājs ir atbildīgs par atlases procesa norises gaitu atbilstoši šīs kārtības prasībām.

13. Komisijas loceklis nepiedalās pretendenta vērtēšanā, ja attiecīgais pretendents ir Komisijas locekļa laulātais, Komisijas locekļa vai viņa laulātā radinieks taisnā līnijā visās pakāpēs, sānu līnijā līdz ceturtajai pakāpei vai svainībā līdz trešajai pakāpei, kā arī ir Komisijas locekļa vai viņa laulātā adoptētājs vai adoptētais. Komisijas loceklis nepiedalās vērtēšanā arī tad, ja Komisijas loceklis ir personīgi vai mantiski tieši vai netieši ieinteresēts konkursa iznākumā vai ir citi apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par viņa objektivitāti. Komisijas loceklis par interešu konflikta apstākļiem informē Komisiju, un Komisijas sekretārs to fiksē protokolā.

IV. Atlases vispārīgie nosacījumi

14. Atlase notiek piecās kārtās:

14.1. pirmā kārta - pieteikuma izvērtēšana, pārbaudot formālos kritērijus: pretendenta atbilstību likumā "Par tiesu varu" noteiktajām prasībām tiesneša amata kandidātam un noteikto ierobežojumu ieņemt tiesneša amatu neesamību;

14.2. otrā kārta - profesionālo zināšanu pārbaudes tests (turpmāk - tests). Testā pārbauda pretendenta profesionālās zināšanas, kas nepieciešamas tiesneša amata pienākumu pildīšanai. Testa formu nosaka Komisija;

14.3. trešā kārta - pretendenta rakstveidā iesniegto atbilžu uz jautājumiem vērtēšana, pārliecinoties par pretendenta motivāciju un prasmi to pamatot;

14.4. ceturtā kārta - rakstiska risinājuma sniegšana diviem juridiskās problēmas uzdevumiem (turpmāk - kāzuss) un mutvārdu atbilžu sniegšana uz pretendenta izlozētajiem un Komisijas uzdotajiem jautājumiem. Komisija pārbauda pretendenta zināšanas par tiesību jautājumiem un prasmi šīs zināšanas piemērot, spēju piemērot normatīvos aktus atbilstoši problēmsituācijai, prasmi argumentēt un prezentēt savu viedokli;

14.5. piektā kārta - psiholoģiskā novērtēšana saskaņā ar atlases kārtības 48. punktu un kompetenču intervija, kur vērtē pretendenta personīgās un sociālās kompetences.

15. Atlases otrās kārtas, atlases ceturtās kārtas rakstiskās daļas un atlases piektās kārtas uzdevumu saturs pirms atlases pārbaudījuma nav pieejams. Pēc atlases noslēgšanas šo uzdevumu saturs ir ierobežotas pieejamības informācija.

16. Komisijas sēdes ir slēgtas. Tiesības iepazīties ar informāciju, kas saistīta ar atlases procesu, pēc atlases procesa beigām piešķir Komisijas priekšsēdētājs ar rakstisku atļauju, ievērojot Informācijas atklātības likumā noteikto kārtību.

17. Ja tiesneša amata pretendents nokavē atlases sākumu, viņam ir tiesības piedalīties atlases pārbaudījumā, bet darba izpildes laiks netiek pagarināts un to norāda protokolā.

18. Pirms katras atlases kārtas, izņemot pirmo un trešo kārtu, Komisijas sekretārs sastāda pretendentu, kas piedalās atlases pārbaudījumā, sarakstu un pārbauda viņu personas datus saskaņā ar uzrādīto personu apliecinošo dokumentu.

19. Atklājot atlasi, Komisijas loceklis vai sekretārs paziņo Komisijas sastāvu.

20. Atlases pārbaudījuma norisē drīkst piedalīties pretendenti, Komisija, Komisijas sekretārs un atlases piektajā kārtā - pieaicinātie speciālisti. Komisijas locekļi savstarpēji vienojas par nepieciešamo komisijas locekļu skaitu atlases kārtā.

21. Atlases kārtas pārbaudījumus pretendents kārto patstāvīgi, netraucējot citus pretendentus. Otrajā kārtā pretendentam aizliegts izmantot saziņas līdzekļus un palīgmateriālus, atlases ceturtajā kārtā - kāzusa risinājuma sagatavošanā - atļauts izmantot normatīvos aktus. Pretendents ceturtās kārtas mutiskajā daļā drīkst izmantot sagatavošanās laikā izdarītās piezīmes.

22. Pretendentam, kurš atlases norises laikā izmanto saziņas līdzekļus, neatļauti izmanto palīglīdzekļus, traucē citus pretendentus vai nestrādā patstāvīgi, tiek liegts turpināt piedalīties atlasē, par ko izdara atzīmi pretendentu, kas piedalās atlases pārbaudījumā, sarakstā. Pretendenta atlases pārbaudījuma darbu nevērtē.

23. Komisijas sekretārs protokolē atlases pārbaudījuma norises gaitu, katrai atlases kārtai sagatavojot atsevišķu protokolu. Protokolā norāda konkursa norises vietu, laiku, atlases kārtu, Komisijas sastāvu, pretendentu, kuri piedalās konkrētajā atlases kārtā, vārdus un uzvārdus, Komisijas apspriežu laiku un pieņemtos lēmumus, atlases kārtas rezultātus. Protokolam pievieno aizpildītos otrās kārtas testa variantus, pretendenta atbildes uz trešās kārtas jautājumiem un rakstītos kāzusu risinājumus reizē ar trešās, ceturtās un piektās kārtas vērtējumu lapām. Katras atlases kārtas protokolu paraksta visi Komisijas locekļi, kas piedalījušies vērtēšanā, un Komisijas sekretārs.

24. Ja pretendents neievēro atlases kārtās noteikto laika ierobežojumu un turpina pildīt testu vai kāzusu pēc noteiktā laika beigām, aizpildīto testu vai kāzusu nevērtē. Komisijas sekretārs protokolā norāda, ka tests vai kāzuss aizpildīts pēc noteiktā laika.

25. Protokola oriģināleksemplāru un citus ar atlasi saistītos materiālus Administrācija glabā piecus gadus pēc konkursa noslēguma.

26. Komisijas sekretārs katras atlases kārtas rezultātus pretendentam paziņo individuāli, nosūtot uz pretendenta pieteikumā norādīto adresi elektroniskai saziņai. Komisija nosaka nākamās atlases kārtas norises gaitu, par ko sekretārs informē sekmīgos pretendentus.

27. Komisijas atteikumu pielaist nākamajam atlases pārbaudījumam vai iekļaut tiesneša amata kandidātu sarakstā pretendents var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā sakarā ar atlases procesā pieļautajiem atlases pārkāpumiem, kas varēja ietekmēt atlases rezultātu.

V. Atlases pirmā kārta

28. Komisija formālos kritērijus pārbauda, izvērtējot pretendenta iesniegtos dokumentus, Administrācijas sagatavoto informāciju un Komisijas rīcībā esošu informāciju par pretendenta reputāciju. Komisija var lūgt pretendentam iesniegt papildu informāciju saistībā ar viņa reputāciju.

29. Ja pretendents atbilst likumā "Par tiesu varu" noteiktajām prasībām un uz viņu nav attiecināmi likumā "Par tiesu varu" noteiktie ierobežojumi ieņemt tiesneša amatu, Komisija pretendentu virza uz atlases otro kārtu.

VI. Atlases otrā kārta

30. Atlases otrā kārta notiek testa formā, kurā tiek pārbaudītas pretendenta profesionālās zināšanas, tai skaitā izpratne par Satversmē ietvertajām konstitucionālajām vērtībām, aktuālajām atziņām, kas izriet no ES Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas, Satversmes tiesas un Augstākās tiesas judikatūras dažādās tiesību nozarēs, šo tiesu nolēmumu procesuālo un saturisko nozīmi tiesneša darbā (piemēram, prejudiciālā lēmuma lūgums, vēršanās Satversmes tiesā), kā arī par procesuālo tiesību normām un juridisko metodi.

31. Testā ir 60 jautājumi ar atbilžu variantiem. Komisija pirms katras atlases nodrošina testa izstrādi atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai tiesas kompetencei, ņemot vērā šīs kārtības 30. punktā minēto.

32. Pretendents testu aizpilda Komisijas norādītajā kārtībā. Testa izpildei noteiktais laiks ir divas stundas.

33. Pretendenta atbildes tiek vērtētas punktos no 0 līdz 10 atbilstoši 2. pielikumam. Piešķirot punktus, skaita tikai pilnīgi pareizas atbildes. Komisija pretendentu virza uz atlases trešo kārtu, ja pretendents testā ir ieguvis vismaz 7 punktus.

VII. Atlases trešā kārta

34. Atlases trešajā kārtā pretendenti Komisijas noteiktā termiņā vērtēšanai iesniedz izvērstas rakstveida atbildes par:

34.1. vienu svarīgu personīgu panākumu darbā pēdējo piecu gadu laikā, kur raksturota situācija, pretendenta loma un rīcība, rezultāti, sniegti secinājumi par iegūto pieredzi un tālāko izmantojumu;

34.2. savām īpašībām un prasmēm, kas liecina par piemērotību tiesneša amatam, kā arī mērķiem, kurus šajā amatā vēlas piepildīt;

34.3. savu redzējumu par tiesu sistēmas un tiesneša lomu valsts attīstībā;

34.4. savu redzējumu par Latvijas Republikas Satversmes lomu tiesneša ikdienas darbā.

35. Pretendents noformē atbildes datorrakstā tā, lai to apjoms nepārsniedz četras lapaspuses A4 formātā. Burtu lielums ir 12 punkti, ieteicamais fonts - Times New Roman, rindstarpa - 1,25. Jāievēro atkāpes no lapas malām: 30 mm - no kreisās puses, 20 mm - no labās puses un 20 mm - no augšas un apakšas.

36. Pretendenta atbildes Komisijas loceklis vērtē punktos no 0 līdz 10, aizpildot Tiesneša amata kandidātu atlases trešās kārtas vērtējuma lapu (3.pielikums). Komisijas sekretārs apkopo vērtējuma lapās ierakstītos rezultātus. Vidējo vērtējumu noapaļo līdz diviem cipariem aiz komata (ja decimāldaļskaitļa trešais cipars aiz komata ir cipars "5" vai lielāks par "5", otro ciparu aiz komata apaļo uz augšu). Ja vidējais vērtējums nesasniedz 7 punktus, to neapaļo. Pretendenta trešās kārtas vidējo vērtējumu Komisijas sekretārs ieraksta protokolā. Komisija pretendentu virza uz atlases ceturto kārtu, ja pretendenta vidējais vērtējums trešajā kārtā ir vismaz 7 punkti.

VIII. Atlases ceturtā kārta

37. Atlases ceturtajai kārtai ir divas daļas:

37.1. rakstiskā daļa - divu kāzusu rakstiska risinājuma sagatavošana atbilstoši tiesas kompetencei;

37.2. mutiskā daļa - mutvārdu atbilžu sniegšana uz pretendenta izlozētajiem un Komisijas uzdotajiem jautājumiem.

38. Ceturtajā kārtā tiek pārbaudītas pretendenta zināšanas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai tiesas kompetencei, kā arī izpratne par Satversmē ietvertajām konstitucionālajām vērtībām, aktuālajām atziņām, kas izriet no ES Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas, Satversmes tiesas un Augstākās tiesas judikatūras dažādās tiesību nozarēs, šo tiesu nolēmumu procesuālo un saturisko nozīmi tiesneša darbā (piemēram, prejudiciālā lēmuma lūgums, vēršanās Satversmes tiesā), kā arī par procesuālo tiesību normām un juridisko metodi.

39. Komisija pirms atlases nodrošina kāzusu izstrādi.

40. Pretendentam katra kāzusa rakstiska risinājuma sagatavošanai ir paredzētas divas stundas. Pēc kāzusa risinājuma sagatavošanas tas tiek nodots Komisijai.

41. Mutiskās daļas jautājumus izstrādā Komisija, un tie ir pieejami pretendentiem. Jautājumus publicē portālā www.tiesas.lv vienlaikus ar šīs kārtības 5. punktā noteikto sludinājumu.

42. Uz mutisko daļu pretendenti tiek aicināti pa vienam alfabēta secībā pēc uzvārdiem. Pretendents izlozē divus jautājumus. Pretendenta izlozēto jautājumu numuru Komisijas sekretārs norāda protokolā. Atkārtota izloze nav atļauta. Pretendents atbild uz izlozētajiem jautājumiem. Komisijas locekļi var uzdot papildjautājumus, kas ir saistīti ar atlases otrās kārtas, atlases trešās kārtas un atlases ceturtās kārtas rakstiskās daļas pārbaudījumiem.

43. Katru daļu Komisijas loceklis vērtē atsevišķi punktos no 0 līdz 10 saskaņā ar Tiesneša amata kandidātu atlases ceturtās kārtas vērtēšanas kritērijiem (4. pielikums). Komisijas locekļi vērtējumu ieraksta Tiesneša amata kandidātu atlases ceturtās kārtas vērtējuma lapā (5. pielikums).

44. Komisijas sekretārs apkopo vērtējuma lapās ierakstītos rezultātus. Pretendenta ceturtās kārtas rakstiskās daļas vidējo vērtējumu un mutiskās daļas vidējo vērtējumu noapaļo līdz diviem cipariem aiz komata (ja decimāldaļskaitļa trešais cipars aiz komata ir cipars "5" vai lielāks par "5", otro ciparu aiz komata apaļo uz augšu). Ja iegūtais rezultāts nesasniedz 7 punktus, to neapaļo. Pretendenta ceturtās kārtas kopējo vērtējumu iegūst, pretendenta rakstiskās daļas vidējo rezultātu summējot ar mutiskās daļas vidējo rezultātu. Pretendenta ceturtās kārtas kopējo vērtējumu Komisijas sekretārs ieraksta protokolā

45. Komisija pretendentu virza uz atlases piekto kārtu, ja pretendenta kopējais vērtējums ceturtajā kārtā ir vismaz 14 punkti.

IX. Atlases piektā kārta

46. Pretendents piedalās psiholoģiskajā novērtēšanā, kurā tiek vērtēta pretendenta personības atbilstība tiesneša amatam nepieciešamajām personīgajām īpašībām saskaņā ar Komisijas norādītajām kompetencēm. Pretendenta psiholoģisko novērtēšanu veic Komisijas pieaicināts speciālists. Speciālista piesaisti nodrošina Administrācija. Speciālists sagatavotā pretendenta psiholoģiskā novērtējuma materiālus iesniedz Komisijai slēgtā aploksnē.

47. Kompetenču intervijā Komisija pārbauda pretendenta izpratni par vērtībām un ētiskumu, kā arī analītiskās un konceptuālās domāšanas, komunikācijas, spējas sadarboties, plānošanas un organizēšanas kompetenci. Komisija var uzdot papildu jautājumus saistībā ar pretendenta psiholoģisko novērtējumu, ja tas nepieciešams, lai precizētu kādas kompetences novērtējumu. Kompetenču intervijā ar padomdevēja tiesībām var piedalīties Komisijas pieaicināts speciālists. Speciālista piesaisti nodrošina Administrācija. Kompetenču intervijā izmanto informāciju par pretendentu, kas iegūta arī atlases iepriekšējās kārtās.

48. Pretendenta piemērotību tiesneša amatam Komisijas locekļi novērtē punktos no 0 līdz 10. Komisijas locekļi vērtējumu ieraksta Tiesneša amata kandidātu atlases piektās kārtas vērtējuma lapā (6. pielikums).

49. Komisijas sekretārs apkopo vērtējuma lapās ierakstītos rezultātus. Vidējo vērtējumu noapaļo līdz diviem cipariem aiz komata (ja decimāldaļskaitļa trešais cipars aiz komata ir cipars "5" vai lielāks par "5", otro ciparu aiz komata apaļo uz augšu). Ja vidējais vērtējums nesasniedz 7 punktus, to neapaļo.

50. Pretendents piekto atlases kārtu ir nokārtojis sekmīgi, ja vidēji ir ieguvis vismaz 7 punktus.

51. Piektās atlases kārtas rezultātus Komisijas sekretārs ieraksta protokolā.

X. Atlases kopējā rezultāta noteikšana un paziņošana

52. Atlases kopējo rezultātu iegūst, summējot atlases otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā kārtā iegūtos sekmīgos pretendenta vērtējumus. Rezultātu ieraksta atlases rezultātu lapā (7. pielikums), ko paraksta Komisijas priekšsēdētājs un Komisijas locekļi, kas piedalījušies vērtēšanā.

53. Pretendenta atlases rezultātu, kā arī viņa kārtas numuru tiesneša amata kandidātu sarakstā tiesneša amata kandidātam paziņo ne vēlāk kā piektajā darba dienā pēc atlases procesa noslēguma, nosūtot rakstisku paziņojumu uz tiesneša amata kandidāta pieteikumā norādīto elektroniskā pasta adresi.

XI. Tiesneša amata kandidātu saraksts

54. Pretendents, kurš sekmīgi nokārtojis atlases pārbaudījumus, kļūst par tiesneša amata kandidātu un tiek iekļauts attiecīgajā tiesneša amata kandidātu sarakstā, ņemot vērā tiesas kompetenci un tiesu instanci.

55. Kandidāts var vienlaikus atrasties vairākos tiesneša amata kandidātu sarakstos.

56. Lai nokļūtu citā tiesneša amata kandidātu sarakstā, tiesneša amata kandidāts piesakās attiecīgajā konkursā no jauna. Šādā gadījumā tiesneša amata kandidāts no jauna pilda atlases otrās un atlases ceturtās kārtas pārbaudījumus. Atlases pirmās, trešās un piektās kārtas protokolā, kā arī atlases rezultātu lapā (7. pielikums) ieraksta iepriekš iegūto vērtējumu. Trešās kārtas vērtējums ir derīgs, kamēr tiesneša amata kandidāts ir tiesneša amata kandidātu sarakstā. Piektās kārtas vērtējums ir derīgs piecus gadus no brīža, kad noteikts atlases kopējais rezultāts. Vienas specializācijas ietvaros apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu sarakstā iekļauta persona pēc viņas vēlēšanās var tikt iekļauta arī rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amata kandidātu sarakstā

57. Sarakstā tiesneša amata kandidāts tiek iekļauts uz trijiem gadiem. Tiesnešu amata kandidātu saraksta spēkā esības termiņu var pagarināt ar Tieslietu padomes lēmumu. Pēc saraksta spēkā esības termiņa izbeigšanās personai ir tiesības atkārtoti pieteikties tiesneša amatu kandidātu atlasei. Pirms termiņa notecējuma kandidāts tiek svītrots no saraksta pēc paša vēlēšanās vai arī, ja ir iestājies kāds no apstākļiem, kas ir šķērslis personas pretendēšanai uz tiesneša amatu, par ko kandidātam ir pienākums paziņot Tieslietu padomei.

58. Kandidāti sarakstā tiek sarindoti atbilstoši tiesneša amata kandidātu atlasē iegūtajam rezultātam, sākot ar lielāko punktu skaitu.

59. Atklājoties tiesneša amata vakancei, vakantā tiesneša amata vieta tiek piedāvāta kandidātam, kuram attiecīgajā kandidātu sarakstā ir lielākais punktu skaits.

60. Ja tiesneša amata kandidāts piedāvājumu pieņem, tiesneša amata kandidāts tiek virzīts apstiprināšanai vai iecelšanai tiesneša amatā. Ja kandidāts, kurš sarakstā ieņem pirmo vietu, atsakās no vakantās tiesneša amata vietas, tā pati vakantā tiesneša amata vieta tiek piedāvāta sarakstā nākamajam kandidātam ar lielāko punktu skaitu.

61. Ja vienlaikus atklājas vairākas vakantās tiesneša amata vietas, kandidātam, kuram attiecīgajā kandidātu sarakstā ir lielākais punktu skaits, ir tiesības izvēlēties, kuru no piedāvātajām tiesnešu amata vakancēm pieņemt.

62. Ja, atklājoties vakantajai tiesneša amata vietai, kandidātu sarakstā atrodas vairāki kandidāti ar vienādu atlases procesā iegūtu rezultātu un tie visi izteikuši gatavību pieņemt vakanto tiesneša amata vietu, organizējamas kandidātu intervijas ar attiecīgās tiesas priekšsēdētāju. Lēmumu par piemērotākās kandidatūras virzīšanu iecelšanai amatā pieņem tās tiesas priekšsēdētājs, kurā ir vakantā tiesneša amata vieta. Lēmums nav pārsūdzams.

XII. Nobeiguma jautājumi

63. Tiesneša amata kandidātu atlases konkursi, kas uzsākti līdz šīs kārtības spēkā stāšanās brīdim, tiek pabeigti saskaņā ar Rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlases kārtību, kas apstiprināta ar Tieslietu padomes 2020. gada 20. aprīļa lēmumu Nr. 20.

 

1. pielikums
Tiesneša amata kandidātu atlases kārtībai

Tiesneša amatam nepieciešamās profesionālās, personīgās un sociālās kompetences

1. Profesionālās kompetences

1.1. Atbilstoša profesionālā kvalifikācija un pieredze, kas ietver:

zināšanas konkrētajā tiesību jomā, kā arī spēju tās piemērot praksē; prasmi izmantot juridisko metodi; prasmi apgūt jaunas tiesību jomas; prasmi uztvert faktus un atšķirt būtiskos no nebūtiskajiem; prasmi strukturēt darbu, izmantojot judikatūru un literatūru; analītisko domāšanu; labas analītiskās un konceptuālās domāšanas prasmes; izpratni par starpdisciplinārām sakarībām (piemēram, sociālām, saimnieciskām, tehniskām, politiskām); labas vispārīgās zināšanas un informētību par aktuālajiem politiskajiem jautājumiem; datorlietošanas prasmes vismaz pieredzējuša ikdienas lietotāja līmenī; nepieciešamo darba un dzīves pieredzi; pārliecību par nepieciešamību izglītoties profesionālā un vispārīgā jomā; prasmi veikt pašvadītu mācīšanos.

1.2. Amata izpratne, kas ietver:

spēju būt objektīvam, neraugoties uz konkrēto cilvēku; spēju distancēties, būt atturīgam (izdarīt objektīvus secinājumus); spēju apzināties un pārbaudīt savu aizspriedumu iespējamību; spēju izvairīties no ietekmes un ietekmes iespējām; izpratni par privāto darījumu ietekmi uz amatu; pilsonisku drosmi; spēju apzināties iekšējo un ārējo neatkarību; gatavību piedalīties pašpārvaldes institūciju darbā.

1.3. Argumentācijas un pārliecināšanas spējas:

prot skaidri un saprotami formulēt viedokli; prot saprotami izskaidrot arī sarežģītus jautājumus; prot argumentēt loģiski un metodiski pareizi; prot pamatot viedokli detalizēti, individuāli un konkrēti; prot izvairīties no pārmērīgi zinātniskiem pārsātinājumiem; prot precīzi subsumēt; ir atvērts citādiem atšķirīgiem viedokļiem un spēj veidot konstruktīvu diskusiju.

1.4. Lietas sagatavošanas izskatīšanai un tiesas procesa vadīšanas prasmes:

rūpīgi sagatavojas lietas izskatīšanai; pārzina lietas materiālus; prot strukturēt lietas izskatīšanas procesu; labas reakcijas spējas; prasme skaidri noteikt robežas; prasme radīt konstruktīvu un uzticamu atmosfēru; prasme runāt droši un laipni; prasme novērst nepamatotus aizskārumus; prasme atpazīt situācijas, kurās iespējams izlīgums, un veicināt to; prasme kontrolēt un vadīt situāciju.

1.5. Izglītošanas kompetence/prasme:

gatavība uzņemt un iesaistīt darbā praktikantus; gatavība iesaistīties lekciju, semināru sagatavošanā, vadīšanā.

2. Personīgās kompetences

2.1. Vispārīgās personības iezīmes:

piemīt vispusīgas intereses (arī ārpus sava amata); pamana citu panākumus; piemīt dabiska autoritāte; pārliecinoša izturēšanās, labas manieres; izvirza sev augstas prasības; apzinās savas emocijas un spēj tās vadīt; ir apdomīgs un saglabā mieru; kontrolē savu izturēšanos pat kritiskās situācijās; spēj pašreflektēt; analizē savas stiprās un vājās puses un strādā pie personības pilnveides.

2.2. Pienākumu un atbildības apziņa:

apzinās savu atbildību sabiedrības priekšā un apzinās, ka ir paraugs sabiedrībai; uzņemas atbildību; spēj izvērtēt savu pieņemto lēmumu sekas; darbu veic rūpīgi; ir atvērts komunikācijai kompetences ietvaros; efektīvi izmanto savā rīcībā esošos resursus; apzinās sevi kā daļu no tiesu varas un tiesu varai piederīgo personu loka.

2.3. Gatavība darbam un slodzes panesamība:

Piemīt lielas darbspējas un augsta slodzes noturība, tajā skaitā psihoemocionālas slodzes noturība, apzinās savas robežas; gatavs uzņemties papildu pienākumus; arī stresa apstākļos strādā ātri un koncentrēti; nezaudē kvalitāti, darot vairākus darbus; iztur spiedienu un saglabā mieru; uzņemas iniciatīvu; ir gatavs palīdzēt.

2.4. Pašorganizēšanās un organizēšanas prasmes:

plāno savu darbu un laiku, nosaka prioritātes; darbojas patstāvīgi un mērķtiecīgi; efektīvi plāno sava darba procesu un optimizē to; īsteno darba plānu soli pa solim; spēj motivēt sevi un citus; prot deleģēt; seko līdzi darba procesam; plānojot termiņus, ņem vērā iesaistīto intereses.

2.5. Apņēmība un gatavība pieņemt lēmumus:

piešķir samērīgu tiesisko aizsardzību; izprot lēmuma pieņemšanas gatavību un veicina to; ja nepieciešams, spēj pieņemt ātru lēmumu; uzņemas atbildību par pieņemtajiem lēmumiem; nevairās no nepieciešamām diskusijām.

2.6. Gatavība inovācijām un elastība:

ir atvērts jaunām darba metodēm un modernizācijai; apgūst jaunu pieredzi un attīsta jaunas idejas un risinājumus; reaģē uz situācijas pārmaiņām un spēj tām pielāgoties.

3. Sociālās kompetences

3.1. Spēja strādāt komandā:

nodod tālāk informāciju, pieredzi, zināšanas un risinājumus; veicina un stiprina komandas sajūtu; iekļaujas komandā un atbalsta pārējos komandas dalībniekus; spēj strādāt pie kopīgiem risinājumiem.

3.2. Komunikācijas spējas:

ir atvērts lietišķai komunikācijai; veido un spēj uzturēt lietišķus kontaktus; aktīvi klausās un ļauj paust viedokli; izsakās skaidri un saprotami; argumentē objektīvi un balstās uz faktiem; lēmumus pieņem atklāti; precīzi spēj identificēt problēmas un piedāvāt tām risinājumu; veicina pieredzes apmaiņu.

3.3. Konfliktu risināšanas spējas:

atšķirīgu viedokli pauž un kritizē konstruktīvi; noskaidro konflikta cēloņus; apdomā citu argumentus un ir gatavs kompromisiem; veicina izpratni un izlīgumu; izturas godīgi un koleģiāli un pieprasa to arī no citiem; neizvairās no nepieciešamiem lēmumiem; ieņem skaidru pozīciju.

3.4. Orientācija uz pakalpojumu:

ir draudzīgs un laipns; ievēro norunas; velta laiku sarunas partnerim; spēj būt empātisks; apzinās savas personības stiprās un vājās puses; spēj saglabāt mieru un līdzsvaru stresa situācijās, kā arī radīt mierīgu atmosfēru; ir iecietīgs un pacietīgs.

3.5. Komandas vadīšanas kompetence:

aicina iesaistīties; prot sniegt atgriezenisko saiti par darba rezultātiem; deleģē un dod skaidrus uzdevumus; rada pozitīvu darba klimatu; ņem vērā darbinieku intereses.

 

2. pielikums
Tiesneša amata kandidātu atlases kārtībai

Tiesneša amata kandidātu atlases otrās kārtas vērtēšanas kritēriji

Vērtējums desmit punktu sistēmā

Pareizu atbilžu skaits testā

0.17

1

0.33

2

0.50

3

0.67

4

0.83

5

1.00

6

1.17

7

1.33

8

1.50

9

1.67

10

1.83

11

2.00

12

2.17

13

2.33

14

2.50

15

2.67

16

2.83

17

3.00

18

3.17

19

3.33

20

3.50

21

3.67

22

3.83

23

4.00

24

4.17

25

4.33

26

4.50

27

4.67

28

4.83

29

5.00

30

5.17

31

5.33

32

5.50

33

5.67

34

5.83

35

6.00

36

6.17

37

6.33

38

6.50

39

6.67

40

6.83

41

7.00

42

7.17

43

7.33

44

7.50

45

7.67

46

7.83

47

8.00

48

8.17

49

8.33

50

8.50

51

8.67

52

8.83

53

9.00

54

9.17

55

9.33

56

9.50

57

9.67

58

9.83

59

10.00

60

 

3. pielikums
Tiesneša amata kandidātu atlases kārtībai

Tiesneša amata kandidātu atlases trešās kārtas vērtējuma lapa

Komisijas loceklis

(vārds, uzvārds)

Tiesneša amata pretendents

(vārds, uzvārds)


Skaidrojums, novērtējuma kritēriji

Vērtējums desmit punktu sistēmā
(0-10)

Pretendents pārzina latviešu valodas gramatiku un nepieļauj stila kļūdas  
Teksts ir labi strukturēts un viegli uztverams  
Ir sniegtas atbildes uz jautājumiem pēc būtības  
Pretendents demonstrē izpratni par tiesneša darbu  
Kopējais vērtējums:  

Komisijas locekļa paraksts

 

4. pielikums
Tiesneša amata kandidātu atlases kārtībai

Tiesneša amata kandidātu atlases ceturtās kārtas vērtēšanas kritēriji

Vērtējums desmit punktu sistēmā

Skaidrojums, novērtējuma kritēriji

10 punkti

Padziļināta izpratne par problēmjautājumu un attiecināmo normatīvo aktu pielietojumu. Izcilas argumentācijas prasmes, sniegts izsmeļošs problēmjautājuma risinājums. Risinājums ir precīzs un loģiski strukturēts.

9 punkti

Pilnīga izpratne par normatīvo aktu pielietojumu. Ļoti labas argumentācijas prasmes, sniegts izsmeļošs problēmjautājuma risinājums. Risinājums ir precīzs un loģiski strukturēts.

8 punkti

Laba izpratne par normatīvo aktu pielietojumu, labas argumentācijas prasmes, taču konstatējami atsevišķi mazāksvarīgi trūkumi problēmjautājuma risinājumā. Ir pietiekamas zināšanas un prasmes standartsituāciju risināšanai, taču konstatējama atsevišķu sarežģītu jautājumu nepietiekami dziļa izpratne. Risinājums ir pietiekami strukturēts.

7 punkti

Laba izpratne par normatīvo aktu pielietojumu, labas argumentācijas prasmes, taču konstatējami atsevišķi mazāksvarīgi trūkumi problēmjautājuma risinājumā. Ir pietiekamas zināšanas un prasmes standartsituāciju risināšanai, taču konstatējama atsevišķu jautājumu nepietiekami dziļa izpratne. Risinājums ir pietiekami strukturēts.

6 punkti

Ir izpratne par normatīvo aktu pielietojumu, ir novērojamas argumentācijas prasmes, taču pietrūkst padziļināts problēmjautājuma risinājums. Vērojama izteikta liekvārdība, risinājums vāji strukturēts.

5 punkti

Nepietiekama izpratne par normatīvo aktu pielietojumu, ir novērojamas argumentācijas prasmes, taču pietrūkst izpratnes par problēmjautājumu. Vērojama izteikta liekvārdība, risinājums nav strukturēts.

4 punkti

Vāja izpratne par normatīvo aktu pielietojumu. Vājas argumentācijas prasmes. Vāja izpratne par problēmjautājumu. Risinājums nav strukturēts. Vērojama liekvārdība.

3 punkti

Vāja izpratne par normatīvo aktu pielietojumu. Vājas argumentācijas prasmes. Vāja izpratne par problēmjautājumu. Viedokļa izklāsts ir haotisks. Vērojama liekvārdība.

2 punkti

Ir virspusīga izpratne tikai par atsevišķiem normatīvo aktu pielietojuma aspektiem. Nav izpratnes par problēmjautājumu. Secinājumi nav veikti. Viedokļa izklāsts ir haotisks. Vērojama liekvārdība.

1 punkts

Nav izpratnes par normatīvo aktu pielietojumu. Nav izpratnes par problēmjautājumu. Secinājumi nav veikti. Viedokļa izklāsts ir haotisks. Vērojama liekvārdība.

 

5. pielikums
Tiesneša amata kandidātu atlases kārtībai

Tiesneša amata kandidātu atlases ceturtās kārtas vērtējuma lapa

Komisijas loceklis

(vārds, uzvārds)

Tiesneša amata pretendents

(vārds, uzvārds)


Pārbaudījums

Vērtējums desmit punktu sistēmā
(0-10)

Piezīmes

Rakstiskā daļa

   

Mutiskā daļa

   

Ceturtās kārtas
kopējais vērtējums:
(1-20)

 

Komisijas locekļa paraksts

 

6. pielikums
Tiesneša amata kandidātu atlases kārtībai

Tiesneša amata kandidātu atlases piektās kārtas vērtējuma lapa

Komisijas loceklis

(vārds, uzvārds)

Tiesneša amata pretendents

(vārds, uzvārds)


Vērtējums desmit punktu sistēmā
(0-10)

Piezīmes

   

Komisijas locekļa paraksts

 

7. pielikums
Tiesneša amata kandidātu atlases kārtībai

Tiesneša amata kandidātu atlases rezultātu lapa

Nr.
p.k.

Pretendenta
vārds, uzvārds

Atlases otrās kārtas vērtējums
(punktu skaits)

Atlases trešās kārtas vērtējums
(punktu skaits)

Atlases ceturtās kārtas vērtējums
(punktu skaits)

Atlases piektās kārtas vērtējums
(punktu skaits)

Atlases kopējais vērtējums
(punktu skaits)

             
             
             
             
             

Komisijas priekšsēdētājs:
 

(vārds, uzvārds, paraksts)


Komisijas locekļi:  

(vārds, uzvārds, paraksts)

 

(vārds, uzvārds, paraksts)

 

(vārds, uzvārds, paraksts)

 

 

8. pielikums
Tiesneša amata kandidātu atlases kārtībai

Vadlīnijas dokumentu iesniegšanai

Atlasē pretendents iesniedz dokumentus, kas atbilst Dokumentu juridiskā spēka likumam un Ministru kabineta 2018. gada 4. septembra noteikumiem Nr. 558 "Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība".

Atbilstoši Valsts valodas likuma 10. panta trešajā daļā noteiktajam dokumentus svešvalodā pretendents iesniedz ar tiem pievienotu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā vai notariāli apliecinātu tulkojumu valsts valodā. Dokumentiem, kas izsniegti Latvijas teritorijā līdz 2000. gada 31. augustam, tulkojums valsts valodā nav nepieciešams.

Lai apstiprinātu atbilstību likuma "Par tiesu varu" 51. panta pirmās daļas 2. punkta prasībām par valsts valodas prasmi augstākajā līmenī (augstākā līmeņa 2. pakāpē (C2)), pretendents iesniedz kādu no Ministru kabineta 2009. gada 7. jūlija noteikumu Nr. 733 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" 19. punkā minēto dokumentu kopijām.

Lai apstiprinātu atbilstību likuma "Par tiesu varu" 51. panta pirmās daļas 3. punkta prasībām, pretendents iesniedz dokumentu kopijas, kas, pirmkārt, apliecina augstākās profesionālās vai akadēmiskās izglītības (izņemot pirmā līmeņa profesionālo izglītību) un jurista kvalifikācijas iegūšanu, un, otrkārt, apliecina maģistra vai doktora grāda iegūšanu. Pretendentam ir jābūt gan jurista kvalifikācijai, gan maģistra vai doktora grādam tiesību zinātnē.

Ja grādi un profesionālās kvalifikācijas Latvijā iegūti pēc studiju programmas pabeigšanas, kuru uzsāka īstenot pirms Augstskolu likumā noteiktā grādu un profesionālo kvalifikāciju tiesiskā regulējuma spēkā stāšanās 2000. gada 26. decembrī, pretendentam var būt jāvēršas Akadēmiskās informācijas centrā, lai noteiktu, vai iepriekš iegūtā augstākā izglītība ir pielīdzināma Augstskolu likumā noteiktajiem grādiem un profesionālajai kvalifikācijai.

Ja izglītība ir iegūta ārvalstīs, pretendents iesniedz Akadēmiskās informācijas centra izziņas kopiju par to, kādam Latvijā izsniedzamam izglītības dokumentam vai Latvijā piešķiramam akadēmiskajam grādam atbilst vai ir pielīdzināms ārvalstī izsniegtais izglītības dokuments vai piešķirtais akadēmiskais grāds. Ja izglītības dokuments pretendentam izsniegts ārvalstī, ar kuru Latvija noslēgusi starptautisku līgumu par izglītības dokumentu savstarpēju atzīšanu, tajā var būt noteikta atšķirīga izglītības dokumentu un akadēmisko grādu atzīšanas kārtība.

Lai apstiprinātu atbilstību likuma "Par tiesu varu" 52. panta pirmās daļas 1. punkta prasībām par darba pieredzi, pretendents iesniedz komersanta vai iestādes izsniegtu izziņu vai citu dokumentu, kas apliecina vismaz piecu gadu darba stāžu juridiskajā specialitātē pēc jurista kvalifikācijas iegūšanas. Tiesas priekšsēdētāja palīga vai tiesneša palīga darba pieredzē ieskaita stāžu arī pirms jurista kvalifikācijas iegūšanas, ja kopējais stāžs šajos amatos nav mazāks par pieciem gadiem. Pretendents, kas darbojies kā individuālais komersants vai pašnodarbināta persona, iesniedz pierādījumus, ka ir sniedzis juridiskos pakalpojumus.

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par Rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlases kārtību Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Tieslietu padome Veids: lēmums Numurs: 39Pieņemts: 14.04.2021.Stājas spēkā: 14.04.2021.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 73, 16.04.2021. OP numurs: 2021/73.11
Saistītie dokumenti
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
322490
14.04.2021
136
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)