Teksta versija
UZMANĪBU! Vietnei pielāgotais Google meklētājs (ātrais meklētājs) meklēšanas rezultātos šobrīd neietver daļu tiesību aktu. Problēma tiek risināta, tomēr lūdzam ņemt vērā, ka tiešā veidā Google meklētāja darbību ietekmēt nevaram. Aicinām izmantot vietnes izvērsto meklētāju.
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta noteikumi Nr. 375

Rīgā 2020. gada 9. jūnijā (prot. Nr. 40 13. §)
Dzelzceļa drošības noteikumi
Izdoti saskaņā ar Dzelzceļa likuma
34.1 panta piekto daļu, 35.1 panta otro daļu,
35.2 panta ceturto, piekto un septīto daļu
un 36.5 panta trešo un septīto daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. drošības pārvaldības sistēmas pamatelementus;

1.2. drošības pārskatā iekļaujamo informāciju;

1.3. kārtību, kādā Komisijas 2018. gada 9. aprīļa Īstenošanas regula (ES) 2018/763, ar ko nosaka praktisku kārtību vienoto drošības sertifikātu izdošanai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/798 un atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 653/2007, (turpmāk – Regula Nr.  2018/763), tiek piemērota Latvijā;

1.4. drošības apliecības izdošanas, atjaunošanas, grozīšanas un atsaukšanas kritērijus un kārtību;

1.5. prasības par tehnisko apkopi atbildīgajām struktūrvienībām un to izvērtēšanas kritērijus;

1.6. ritekļus, par kuru tehnisko apkopi atbildīgajām struktūrvienībām ir nepieciešams par tehnisko apkopi atbildīgās struktūrvienības sertifikāts;

1.7. kārtību, kādā Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija (turpmāk – inspekcija) izdod, atjauno, groza vai atsauc par tehnisko apkopi atbildīgās struktūrvienības sertifikātu, tā izdošanas, atjaunošanas, grozīšanas un atsaukšanas prasības, kā arī novērtēšanas kritērijus;

1.8. kārtību, kādā inspekcija izdod, atjauno, groza vai atsauc par 1520 milimetru sliežu ceļa platuma ritekļu tehnisko apkopi atbildīgās struktūrvienības sertifikātu, kā arī tā izdošanas, atjaunošanas, grozīšanas un atsaukšanas prasības un novērtēšanas kritērijus.

2. Pārvadātājs, manevru darbu veicējs un šo noteikumu 17.1.1. un 17.1.3. apakšpunktā minētais infrastruktūras pārvaldītājs nodrošina, ka drošības pārvaldības sistēma ietver vismaz šādus pamatelementus:

2.1. komersanta augstākā līmeņa vadītāja apstiprinātu, saskaņā ar komersanta uzņēmējdarbības stratēģiju uzturētu un visam personālam paziņotu drošības politiku, kas ietver apņemšanos pildīt ar drošību saistīto normatīvo aktu prasības, komersanta izvirzītos drošības mērķus, kā arī apņemšanos kontrolēt no paša komersanta darbības izrietošos un citu dzelzceļa sistēmas dalībnieku radītos drošības apdraudējumus un pastāvīgi uzlabot savu drošības pārvaldības sistēmu;

2.2. komersanta kvalitatīvos un kvantitatīvos mērķus drošības uzturēšanai un paaugstināšanai, kā arī plānus un procedūras šo mērķu sasniegšanai;

2.3. procedūras esošo, jauno un grozīto tehnisko un ekspluatācijas nosacījumu ievērošanai, kā tas noteikts savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās, nacionālajās prasībās un citos piemērojamos ar dzelzceļa nozari tieši nesaistītos normatīvajos aktos, kā arī dzelzceļa infrastruktūras reģistrā vai tīkla pārskatā norādītos obligāti ievērojamos vietējā rakstura infrastruktūras nosacījumos un ierobežojumos (turpmāk – vietējie infrastruktūras nosacījumi);

2.4. procedūras piemērojamo prasību ievērošanai visā iekārtu aprites cikla un darbības laikā;

2.5. procedūras un metodes risku konstatēšanai, novērtēšanai un kontroles pasākumu ieviešanai, ja ekspluatācijas apstākļu maiņa vai jaunu materiālu ieviešana rada jaunus riskus infrastruktūrai vai mijiedarbībai starp cilvēku, iekārtu (mehānismu) un komersantu;

2.6. personāla apmācību programmas un sistēmas, lai uzturētu personāla kompetenci pienākumu pienācīgā veikšanā, tostarp personāla fizisku un psiholoģisku piemērotību;

2.7. komersanta pasākumus, lai nodrošinātu iekšējās informācijas apriti un attiecīgos gadījumos informācijas apriti starp dzelzceļa sistēmas dalībniekiem;

2.8. procedūras un veidlapas drošības informācijas dokumentēšanai un procedūras svarīgas drošības informācijas konfigurācijas kontrolei;

2.9. procedūras dzelzceļa satiksmes negadījumu un citu bīstamu notikumu reģistrēšanai, ziņošanai, izmeklēšanai un analīzei, kā arī vajadzīgo preventīvo pasākumu veikšanai;

2.10. rīcības plānus, brīdinājumus un informācijas sniegšanas kārtību ārkārtējās situācijās, kas ir saderīgi ar valsts iestāžu rīcību ārkārtējās situācijās;

2.11. drošības pārvaldības sistēmas regulāru iekšējo auditu.

3. Pārvadātājs, manevru darbu veicējs un šo noteikumu 17.1.1. un 17.1.3. apakšpunktā minētais infrastruktūras pārvaldītājs drošības pārvaldības sistēmā ietver arī citus elementus, kas vajadzīgi, lai pārvaldītu tā darbības rezultātā radušos drošības riskus, ņemot vērā šo risku novērtējumu, tostarp arī to darbību rezultātā, kas tiek veiktas privātas lietošanas dzelzceļa infrastruktūrā.

4. Drošības pārvaldības sistēmu izstrādā, piemērojot prasības, kas noteiktas Komisijas 2018. gada 8. marta Deleģētajā regulā (ES) 2018/762, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/798 izveido kopīgas drošības metodes, kas attiecas uz prasībām drošības pārvaldības sistēmām, un atceļ Komisijas Regulas (ES) Nr. 1158/2010 un (ES) Nr. 1169/2010.

5. Pārvadātājs, manevru darbu veicējs un šo noteikumu 17.1.1. un 17.1.3. apakšpunktā minētais infrastruktūras pārvaldītājs gada drošības pārskatā par iepriekšējo kalendāra gadu iekļauj šādu informāciju:

5.1. ziņas par komersanta izvirzīto mērķu īstenošanu ar drošību saistītajos jautājumos un drošības pasākumu plānu izpildes rezultātus;

5.2. ziņojumu par normatīvajos aktos par dzelzceļa satiksmes negadījumu klasifikācijas, izmeklēšanas un uzskaites kārtību norādītajiem drošības rādītājiem un to izmaiņām, ciktāl tas attiecas uz pašu komersantu;

5.3. iekšējā drošības audita rezultātus;

5.4. apsvērumus par dzelzceļa kustības un infrastruktūras pārvaldīšanas traucējumiem un trūkumiem, kas varētu būt svarīgi inspekcijai, tostarp informācijas apkopojumu par riskiem, kas izriet no koriģējošo darbību rezultātiem;

5.5. ziņojumu par kopīgo drošības metožu piemērošanu.

II. Vienotais drošības sertifikāts

6. Ja pārvadātāja vai manevru darbu veicēja darbības telpa atrodas tikai Latvijā un pretendents ir lūdzis inspekciju izsniegt vienoto drošības sertifikātu, inspekcija kā drošības sertifikācijas struktūra regulas Nr.  2018/763 izpratnē vienoto drošības sertifikātu izdod, atjauno, groza vai atsauc, ievērojot šajos noteikumos un regulā Nr.  2018/763 noteiktās prasības un novērtēšanas kritērijus.

7. Pretendents regulā Nr.  2018/763 minēto informāciju par darbības telpu Latvijā iesniedz latviešu valodā saskaņā ar Valsts valodas likuma prasībām.

8. Vienotajā drošības sertifikātā norāda regulas Nr.  2018/763 III pielikumā noteikto informāciju, tostarp pārvadātāja vai manevru darba veicēja darbības veidu, pārvadājumu apjomu, kā arī darbības telpu. Vienoto drošības sertifikātu attiecina arī uz privātas lietošanas dzelzceļa infrastruktūru, ja tā ietilpst pārvadātāja vai manevru darbu veicēja drošības pārvaldības sistēmā.

9. Ja pretendents veic arī šo noteikumu 17. punktā (izņemot 17.1.1. un 17.1.3. apakšpunktu) minētās darbības, kurām ir paredzēta šo noteikumu III nodaļā minētās drošības apliecības saņemšana, atbilstību šo noteikumu III nodaļas prasībām pārbauda un par drošības apliecības izdošanu, atjaunošanu, grozīšanu vai atsaukšanu inspekcija lemj vienotā drošības sertifikāta izdošanas procedūrā. Šajā gadījumā vienotā drošības sertifikāta izdošanai nepieciešamo dokumentāciju papildina ar šo noteikumu III nodaļā norādīto dokumentāciju, un pārvadātājs vai manevru darbu veicējs nesaņem drošības apliecību, bet par atbilstību prasībām tiek pieņemts attiecīgs lēmums vai veikta atzīme vienotajā drošības sertifikātā.

10. Vienoto drošības sertifikātu neizdod šo noteikumu 17.1.1. un 17.1.3. apakšpunktā minētajam infrastruktūras pārvaldītājam, kas infrastruktūras pārvaldīšanai veic arī manevru darbus un vilcienu satiksmi, kas nav dzelzceļa pārvadājumi, ja minēto darbību atbilstība drošības prasībām ir apliecināta ar drošības apliecību saskaņā ar šo noteikumu III nodaļu.

11. Inspekcija divu nedēļu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par vienotā drošības sertifikāta izdošanu, atjaunošanu, grozīšanu vai atsaukšanu par to paziņo Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūrai, norādot komersanta nosaukumu, adresi, vienotā drošības sertifikāta izdošanas datumu, tipu, apjomu, derīguma termiņu un darbības telpu, bet atsaukšanas gadījumā arī lēmuma pamatojumu.

12. Ja pārvadātājs vai manevru darbu veicējs veic Dzelzceļa likuma 34.1 panta vienpadsmitajā daļā minētās izmaiņas un šīs izmaiņas maina iepriekš izdotā vienotā drošības sertifikāta nosacījumus, tas iesniedz iesniegumu vienotā drošības sertifikāta grozīšanai. Iesniegumam pievieno apliecinājumu, ka minētās izmaiņas riska pārvaldības process ir īstenots atbilstīgi kopīgajai drošības metodei, kas paredzēta riska noteikšanai un izvērtēšanai.

13. Ja grozījumi tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktos vai nacionālajās prasībās maina vienotā drošības sertifikāta izdošanas nosacījumus, pēc inspekcijas pieprasījuma pārvadātājs vai manevru darbu veicējs iesniedz iesniegumu vienotā drošības sertifikāta atjaunošanai neatkarīgi no esošā vienotā drošības sertifikāta derīguma termiņa.

14. Pēc vienotā drošības sertifikāta izdošanas pārvadātāju un manevru darba veicēju uzraudzībai inspekcija izmanto tās rīcībā esošo informāciju, kā arī Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras rīcībā esošo drošības pārvaldības sistēmas dokumentāciju.

15. Atjaunojot vienoto drošības sertifikātu, inspekcija izmanto uzraudzības laikā iegūto informāciju. Inspekcija uzraudzību veic atbilstoši Komisijas 2018. gada 16. februāra Deleģētajai regulai (ES) 2018/761, ar ko izveido kopīgas drošības metodes uzraudzībai, ko valstu drošības iestādes veic pēc vienotā drošības sertifikāta vai drošības atļaujas izdošanas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/798, un atceļ Komisijas Regulu (ES) Nr. 1077/2012 (turpmāk – regula Nr.  2018/761).

16. Ja Inspekcija izdevusi vienoto drošības sertifikātu, tā pieņem lēmumu to atsaukt, ja vienotā drošības sertifikāta turētājs:

16.1. sniedzis nepatiesas ziņas vai slēpis ar dzelzceļa satiksmes drošību saistītu informāciju;

16.2. trīs mēnešu laikā no Dzelzceļa likumā minēto pagaidu drošības pasākumu piemērošanas brīža nav veicis nekādas darbības to atcelšanai;

16.3. izbeidzis savu darbību kā pārvadātājs vai manevru darbu veicējs.

III. Drošības apliecība

17. Komersanta spēju darboties attiecīgajā komercdarbības jomā dzelzceļa nozarē apliecina spēkā esoša drošības apliecība šādās komercdarbības jomās:

17.1. dzelzceļa infrastruktūras pārvaldīšana:

17.1.1. publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, kas atbild par normatīvajos aktos par stratēģiskās un reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūras iedalījumu minēto dzelzceļa infrastruktūras iecirkņu izveidošanu un uzturēšanu un to infrastruktūras vadības un drošības sistēmu pārvaldību;

17.1.2. dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, kura pārvaldījumā nav normatīvajos aktos par stratēģiskās un reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūras iedalījumu norādīto dzelzceļa infrastruktūras iecirkņu;

17.1.3. dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, kas atbild par tādas dzelzceļa infrastruktūras izveidi, kas iekļauta Eiropas transporta tīklā (TEN-T) un tā prioritāro projektu sarakstā;

17.2. manevru veikšana privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrā un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrā vienas stacijas robežās;

17.3. dzelzceļa infrastruktūras tehniskā aprīkojuma būvniecība, remonts vai tehniskā apkope;

17.4. ritošā sastāva būvniecība, remonts vai tehniskā apkope.

18. Komersants var saņemt drošības apliecību vienai vai vairākām šo noteikumu 17. punktā minētajām komercdarbības jomām vai to daļām.

19. Ja šo noteikumu 17.1.2. un 17.2. apakšpunktā minētās darbības veic komersants, kurš vienlaikus ir pārvadātājs vai manevru darbu veicējs, minēto darbību atbilstību drošības prasībām apliecina, izdodot vienoto drošības sertifikātu saskaņā ar šo noteikumu 9. punktu.

20. Ja šo noteikumu 17.3. un 17.4. apakšpunktā minētās darbības veic komersants, kurš vienlaikus ir pārvadātājs vai manevru darba veicējs, minēto darbību atbilstību drošības prasībām apliecina, izdodot vienoto drošības sertifikātu saskaņā ar šo noteikumu 9. punktu, tikai tad, kad vienoto drošības sertifikātu izdod inspekcija. Ja vienoto drošības sertifikātu izdod Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra, komersants saņem drošības apliecību šajā nodaļā norādītajā kārtībā.

21. Lai saņemtu drošības apliecību, komersants iesniedz inspekcijā iesniegumu drošības apliecības saņemšanai (turpmāk – iesniegums). Iesniegumā norāda:

21.1. komersanta nosaukumu, reģistrācijas numuru un adresi;

21.2. informāciju par pieprasīto drošības apliecību (jauna, atjaunota vai grozīta);

21.3. komercdarbības jomu dzelzceļa nozarē atbilstoši šo noteikumu 17. punktā norādītajām jomām;

21.4. komercdarbības jomas aprakstu, norādot plānotās darbības attiecīgajā komercdarbības jomā. Šo noteikumu 17.1.1. un 17.1.3. apakšpunktā minētais infrastruktūras pārvaldītājs norāda, vai tas infrastruktūras pārvaldīšanai veic arī manevru darbus un vilcienu satiksmi, kas nav dzelzceļa pārvadājumi;

21.5. informāciju par dzelzceļa infrastruktūru, kurā tiks veikta komercdarbība (izņemot šo noteikumu 17.3. un 17.4. apakšpunktā minēto komercdarbību);

21.6. informāciju par komersanta veiktajām papildu darbībām dzelzceļa nozarē, ja tādas plānotas;

21.7. informāciju par drošības apliecības saņemšanas veidu.

22. Lai saņemtu drošības apliecību, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, kas atbild par normatīvajos aktos par stratēģiskās un reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūras iedalījumu minēto dzelzceļa infrastruktūras iecirkņu izveidošanu un uzturēšanu un to infrastruktūras vadības un drošības sistēmu pārvaldību, izveido un uztur šo noteikumu 2., 3. un 4. punkta prasībām atbilstošu drošības pārvaldības sistēmu, tajā ietverot arī noteikumus un procedūras to prasību izpildīšanai, kas nepieciešamas dzelzceļa infrastruktūras drošai attīstīšanai, uzturēšanai un ekspluatācijai, tostarp attiecīgos gadījumos kustības vadības un signalizācijas sistēmas apkopei un ekspluatācijai. Šādas infrastruktūras pārvaldītājs, kura dzelzceļa infrastruktūras attīstība ir būvdarbu stadijā, saņem drošības apliecību, ja tas ir izveidojis strukturētu un dokumentētu sistēmu, kura ļauj pārvaldīt dzelzceļa infrastruktūras attīstības darbus, ievērojot nacionālās prasības, tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktus un vietējos infrastruktūras nosacījumus.

23. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, kas atbild par normatīvajos aktos par stratēģiskās un reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūras iedalījumu minēto dzelzceļa infrastruktūras iecirkņu izveidošanu un uzturēšanu un to infrastruktūras vadības un drošības sistēmu pārvaldību, iesniegumam pievieno šādus dokumentus:

23.1. drošības pārvaldības sistēmas dokumentus, kas apliecina šo noteikumu 2., 3. un 4. punktā minēto prasību izpildi (arī saistībā ar bīstamo kravu pārvadājumiem);

23.2. informāciju par savstarpējās izmantojamības tehnisko specifikāciju, tostarp detalizētu informāciju par Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmas savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas un kopīgo drošības metožu piemērošanu komersanta drošības pārvaldības sistēmas procesos;

23.3. dzelzceļa infrastruktūras drošas attīstības, uzturēšanas un ekspluatācijas īpašo prasību ievērošanai nepieciešamo procedūru aprakstu, iekļaujot arī kustības vadības un signalizācijas sistēmas uzturēšanas un ekspluatācijas procedūru aprakstu;

23.4. nodarbināto dzelzceļa speciālistu amatu sarakstu;

23.5. dokumentus par drošības pārvaldības sistēmā paredzētajiem ar personālu saistītajiem procesiem, tostarp kompetenču pārvaldību;

23.6. ja komersanta valdījumā ir ritošais sastāvs:

23.6.1. izmantošanai paredzēto ritekļu sarakstu;

23.6.2. dokumentu, kurā norādīta par ritekļu tehnisko apkopi atbildīgā struktūrvienība un informācija par tās sertifikāciju;

23.7. informāciju par komersanta noslēgtajiem līgumiem, lai izmantotu citu komersantu pakalpojumus atsevišķu dzelzceļa nozares tehnoloģisko procesu izpildē.

24. Lai saņemtu drošības apliecību, infrastruktūras pārvaldītājs, kura pārvaldījumā nav normatīvajos aktos par stratēģiskās un reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūras iedalījumu norādīto dzelzceļa infrastruktūras iecirkņu, izveido sistēmu, kas spēj nodrošināt tā darbību attiecīgajā komercdarbības jomā dzelzceļa nozarē, ievērojot nacionālās prasības, tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktus un vietējos infrastruktūras nosacījumus.

25. Infrastruktūras pārvaldītājs, kura pārvaldījumā nav normatīvajos aktos par stratēģiskās un reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūras iedalījumu norādīto dzelzceļa infrastruktūras iecirkņu, iesniegumam pievieno šādus dokumentus:

25.1. dokumentu, kurā ir noteikta komersanta organizatoriskās struktūras daļa vai persona, kura atbild par dzelzceļa darbības plānošanu, organizēšanu, īstenošanu, vadīšanu un satiksmes drošības uzraudzību;

25.2. informāciju par atbildības sadalījumu pa attiecīgajiem tehnoloģiskajiem procesiem dzelzceļa nozarē, nosakot, kādus komersanta darbībai nepieciešamos tehnoloģiskos procesus veic komersants un kādus tas nodod citam komersantam;

25.3. dzelzceļa infrastruktūras drošas attīstības, uzturēšanas un ekspluatācijas īpašo prasību ievērošanai nepieciešamo procedūru aprakstu, attiecīgos gadījumos arī kustības vadības un signalizācijas sistēmas uzturēšanas un ekspluatācijas procedūru aprakstu;

25.4. informāciju par komersanta iekšējos dokumentos (piemēram, komersanta izdotie dokumenti, kopīgi ar citām organizācijām pieņemtie dokumenti, dzelzceļa infrastruktūras aprīkojuma ražotāju, piegādātāju un uzstādītāju dokumenti par tā lietošanu, remontu un apkopi, citu organizāciju izdotie dokumenti, dokumentācija saistībā ar bīstamo kravu pārvadājumiem) iekļautajām normām, kas atbilst komersanta darbības jomai un veiktajām darbībām un ir izstrādātas saskaņā ar tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, nacionālajām prasībām un vietējiem infrastruktūras nosacījumiem;

25.5. komersanta nodarbināto dzelzceļa speciālistu amatu sarakstu;

25.6. dokumentus par procesiem, kas saistīti ar personālu:

25.6.1. apliecinājumu, ka komersanta dzelzceļa speciālistu kvalifikācija atbilst normatīvajos aktos dzelzceļa drošības jomā noteiktajām prasībām;

25.6.2. dokumentus, kas apliecina komersanta darbinieku zināšanas par rīcību dzelzceļa satiksmes negadījumos (arī negadījumos ar bīstamajām kravām);

25.7. ja komersanta valdījumā ir ritošais sastāvs:

25.7.1. izmantošanai paredzēto ritekļu sarakstu;

25.7.2. dokumentu, kurā norādīta par ritekļu tehnisko apkopi atbildīgā struktūrvienība un informācija par tās sertifikāciju;

25.8. informāciju par komersanta noslēgtajiem līgumiem, lai izmantotu citu komersantu pakalpojumus atsevišķu dzelzceļa nozares tehnoloģisko procesu izpildē.

26. Lai saņemtu drošības apliecību, infrastruktūras pārvaldītājs, kurš atbild par tādas dzelzceļa infrastruktūras izveidi, kas iekļauta Eiropas transporta tīklā (TEN-T) un tā prioritāro projektu sarakstā, un kura dzelzceļa infrastruktūras attīstība ir būvdarbu stadijā, izveido strukturētu un dokumentētu sistēmu, kas ļauj pārvaldīt dzelzceļa infrastruktūras attīstības darbus, ievērojot nacionālās prasības, tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktus un vietējos infrastruktūras nosacījumus.

27. Infrastruktūras pārvaldītājs, kas atbild par tādas dzelzceļa infrastruktūras izveidi, kas iekļauta Eiropas transporta tīklā (TEN-T) un tā prioritāro projektu sarakstā, iesniegumam pievieno šādus dokumentus:

27.1. drošības pārvaldības sistēmas dokumentus, kas apliecina šo noteikumu 2., 3. un 4. punktā minēto prasību izpildi;

27.2. informāciju par savstarpējās izmantojamības tehnisko specifikāciju, tostarp detalizētu informāciju par Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmas savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas un kopīgo drošības metožu piemērošanu komersanta drošības pārvaldības sistēmas procesos;

27.3. dzelzceļa infrastruktūras drošas attīstības, uzturēšanas un ekspluatācijas īpašo prasību ievērošanai nepieciešamo procedūru aprakstu, iekļaujot arī kustības vadības un signalizācijas sistēmas uzturēšanas un ekspluatācijas procedūru aprakstu;

27.4. nodarbināto dzelzceļa speciālistu amatu sarakstu;

27.5. dokumentus par drošības pārvaldības sistēmā paredzētajiem ar personālu saistītajiem procesiem, tostarp kompetenču pārvaldību;

27.6. informāciju par komersanta noslēgtajiem līgumiem, lai izmantotu citu komersantu pakalpojumus atsevišķu dzelzceļa nozares tehnoloģisko procesu izpildē.

28. Lai saņemtu drošības apliecību, komersants, kurš nav manevru darbu veicējs, bet veic manevrus tikai privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrā vai publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrā vienas stacijas robežās, izveido sistēmu, kas spēj nodrošināt tā darbību attiecīgajā komercdarbības jomā dzelzceļa nozarē, ievērojot nacionālās prasības, tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktus un vietējos infrastruktūras nosacījumus.

29. Komersants, kurš nav manevru darbu veicējs, bet veic manevrus tikai privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrā vai publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrā vienas stacijas robežās, iesniegumam pievieno šādus dokumentus:

29.1. dokumentu, kurā ir noteikta komersanta organizatoriskās struktūras daļa vai persona, kas atbild par dzelzceļa darbības plānošanu, organizēšanu, īstenošanu, vadīšanu un satiksmes drošības uzraudzību;

29.2. informāciju par atbildības sadalījumu pa attiecīgajiem tehnoloģiskajiem procesiem dzelzceļa nozarē, nosakot, kādus komersanta darbībai nepieciešamos tehnoloģiskos procesus veic komersants un kādus tas nodod citam komersantam;

29.3. informāciju par komersanta iekšējos dokumentos (piemēram, komersanta izdotie dokumenti, kopīgi ar citām organizācijām pieņemtie dokumenti, dzelzceļa ritošā sastāva ražotāju, piegādātāju un uzstādītāju dokumenti par tā lietošanu, remontu un apkopi, citu organizāciju izdotie dokumenti, dokumentācija saistībā ar bīstamo kravu pārvadājumiem) iekļautajām normām, kas atbilst komersanta darbības jomai un veiktajām darbībām un ir izstrādātas saskaņā ar tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, nacionālajām prasībām un vietējiem infrastruktūras nosacījumiem;

29.4. komersanta nodarbināto dzelzceļa speciālistu amatu sarakstu;

29.5. dokumentus par procesiem, kas saistīti ar personālu:

29.5.1. apliecinājumu, ka komersanta dzelzceļa speciālistu kvalifikācija atbilst normatīvajos aktos dzelzceļa drošības jomā noteiktajām prasībām;

29.5.2. dokumentus, kas apliecina komersanta darbinieku zināšanas par rīcību dzelzceļa satiksmes negadījumos (arī negadījumos ar bīstamajām kravām);

29.6. informāciju par valdījumā esošo ritošo sastāvu:

29.6.1. izmantošanai paredzēto ritekļu sarakstu;

29.6.2. dokumentu, kurā norādīta par ritekļu tehnisko apkopi atbildīgā struktūrvienība un informācija par tās sertifikāciju;

29.7. informāciju par komersanta noslēgtajiem līgumiem, lai izmantotu citu komersantu pakalpojumus atsevišķu dzelzceļa nozares tehnoloģisko procesu izpildē.

30. Lai saņemtu drošības apliecību, komersants, kas veic dzelzceļa infrastruktūras tehniskā aprīkojuma būvniecību, remontu vai tehnisko apkopi, izveido sistēmu, kas spēj nodrošināt tā darbību attiecīgajā komercdarbības jomā dzelzceļa nozarē, ievērojot nacionālās prasības, tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktus un vietējos infrastruktūras nosacījumus.

31. Komersants, kas veic dzelzceļa infrastruktūras tehniskā aprīkojuma būvniecību, remontu vai tehnisko apkopi, iesniegumam pievieno šādus dokumentus:

31.1. dokumentu, kurā ir noteikta komersanta organizatoriskās struktūras daļa vai persona, kas atbild par dzelzceļa darbības plānošanu, organizēšanu, īstenošanu, vadīšanu un satiksmes drošības uzraudzību;

31.2. informāciju par atbildības sadalījumu pa attiecīgajiem tehnoloģiskajiem procesiem dzelzceļa nozarē, nosakot, kādus komersanta darbībai nepieciešamos tehnoloģiskos procesus veic komersants un kādus tas nodod citam komersantam;

31.3. informāciju par komersanta iekšējos dokumentos (piemēram, komersanta izdotie dokumenti, kopīgi ar citām organizācijām pieņemtie dokumenti, infrastruktūras aprīkojuma ražotāju, piegādātāju un uzstādītāju dokumenti par tā lietošanu, remontu un apkopi, citu organizāciju izdotie dokumenti, dokumentācija saistībā ar bīstamo kravu pārvadājumiem) iekļautajām normām, kas atbilst komersanta darbības jomai un veiktajām darbībām un ir izstrādātas saskaņā ar tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, nacionālajām prasībām un vietējiem infrastruktūras nosacījumiem;

31.4. komersanta nodarbināto dzelzceļa speciālistu amatu sarakstu;

31.5. dokumentus par procesiem, kas saistīti ar personālu:

31.5.1. apliecinājumu, ka komersanta dzelzceļa speciālistu kvalifikācija atbilst normatīvajos aktos dzelzceļa drošības jomā noteiktajām prasībām;

31.5.2. dokumentus, kas apliecina komersanta darbinieku zināšanas par rīcību dzelzceļa satiksmes negadījumos (arī negadījumos ar bīstamajām kravām);

31.6. ja komersanta valdījumā ir ritošais sastāvs:

31.6.1. izmantošanai paredzēto ritekļu sarakstu;

31.6.2. dokumentu, kurā norādīta par ritekļu tehnisko apkopi atbildīgā struktūrvienība un informācija par tās sertifikāciju;

31.7. informāciju par to, ka komersanta rīcībā ir atbilstīgi tehniskie līdzekļi (iekārtas, aprīkojums, instrumenti, mērinstrumenti);

31.8. informāciju par komersanta noslēgtajiem līgumiem, lai izmantotu citu komersantu pakalpojumus atsevišķu dzelzceļa nozares tehnoloģisko procesu izpildē.

32. Lai saņemtu drošības apliecību, komersants, kas veic ritošā sastāva būvniecību, remontu vai tehnisko apkopi, izveido dokumentētu sistēmu, kura spēj nodrošināt tā darbību attiecīgajā komercdarbības jomā dzelzceļa nozarē, ievērojot nacionālās prasības, tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktus un vietējos infrastruktūras nosacījumus. Komersants, kas veic ritošā sastāva būvniecību, remontu vai tehnisko apkopi, atbilstoši komercdarbības specifikai sistēmas izveidē piemēro šo noteikumu 52. punktā minētās uz tehniskās apkopes veikšanas funkciju attiecināmās prasības.

33. Komersants, kas veic ritošā sastāva būvniecību, remontu vai tehnisko apkopi, iesniegumam pievieno dokumentus, kuri apliecina šo noteikumu 32. punktā minēto prasību izpildi. Attiecināmās šo noteikumu 52. punkta prasības uzskata par izpildītām, ja pretendents ir ieguvis Komisijas 2019. gada 16. maija Īstenošanas regulā (ES) 2019/779, ar ko paredz sīki izstrādātus par ritekļu apkopi atbildīgo struktūru sertifikācijas sistēmas noteikumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/798 un atceļ Komisijas Regulu (ES) Nr. 445/2011 (turpmāk – regula Nr.  2019/779), minēto apkopes funkciju atbilstības sertifikātu attiecībā uz tehniskās apkopes veikšanas funkciju.

34. Ja komersants šo noteikumu 22., 24., 26., 28., 30. vai 32. punktā minēto prasību izpildei kādas procesa daļas uztic citam komersantam, tad procesa izpilde, ievērojot drošības prasības, ir apliecināta, ja komersants ir noslēdzis rakstisku līgumu par šāda procesa izpildi ar citu komersantu, kuram ir vienotais drošības sertifikāts, drošības apliecība vai par tehnisko apkopi atbildīgās struktūrvienības sertifikāts attiecīgā procesa veikšanai.

35. Inspekcija novērtē, vai komersants kā dzelzceļa sistēmas dalībnieks spēj izpildīt attiecīgās šo noteikumu 22., 24., 26., 28., 30. vai 32. punktā minētās prasības un konsekventi tās piemērot, nodrošinot dzelzceļa sistēmas drošu darbību. Ja komersants nespēj izpildīt šīs prasības, inspekcija, ņemot vērā arī šo noteikumu 36. punktā minētā novērtējuma rezultātus, atsaka drošības apliecības izdošanu.

36. Šo noteikumu 22., 24., 26., 28., 30. un 32. punkta prasību izpildes novērtēšanai pirms drošības apliecības izdošanas inspekcija var veikt arī novērtējumu komersanta objektos.

37. Drošības apliecībā norāda:

37.1. drošības apliecības turētāju;

37.2. informāciju par izdoto drošības apliecību (jauna, atjaunota vai grozīta);

37.3. komercdarbības jomu vai jomas daļu dzelzceļa nozarē;

37.4. komercdarbības jomas ierobežojumus, ja tādi ir;

37.5. drošības apliecības turētāja veikto papildu darbību nosacījumus, ja tādi ir;

37.6. informāciju par dzelzceļa infrastruktūru, kurā tiks veikta komercdarbība;

37.7. drošības apliecības darbības termiņu.

38. Inspekcija pieņem lēmumu atteikt drošības apliecības izdošanu, ja:

38.1. komersants nav iesniedzis visus šo noteikumu 23., 25., 27., 29., 31. vai 33. punktā minētos dokumentus;

38.2. komersants ir sniedzis nepatiesas ziņas vai slēpis ar dzelzceļa satiksmes drošību saistītu informāciju;

38.3. komersanta izveidotā sistēma neatbilst šo noteikumu 22., 24., 26., 28., 30. vai 32. punktā norādītajām prasībām;

38.4. komersants neatbilst tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, nacionālajām prasībām un vietējiem infrastruktūras nosacījumiem;

38.5. komersantam gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas ir atsaukta drošības apliecība vai drošības apliecībā norādītā darbības joma.

39. Drošības apliecības turētāja uzraudzībai inspekcija izmanto visu tās rīcībā esošo informāciju, tostarp drošības apliecības saņemšanai iesniegto informāciju. Inspekcija vismaz vienreiz drošības apliecības darbības laikā veic uzraudzības darbības tādos drošības apliecības turētāju objektos, kas reprezentē visas darbības, ko veic komersants, lai pārliecinātos, ka tas joprojām atbilst šo noteikumu prasībām.

40. Inspekcija saskaņā ar regulas Nr.  2018/761 prasībām pārbauda, vai šo noteikumu 17.1.1. un 17.1.3. apakšpunktā minētais publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs īsteno tam uzdotos pienākumus.

41. Ja inspekcija konstatē, ka komersants vairs neatbilst prasībām, uz kuru pamata tika izdota drošības apliecība, tā atkarībā no neatbilstības pakāpes vienojas ar komersantu par neatbilstību novēršanas plānu. Ja inspekcija uzraudzības laikā konstatē drošības apdraudējumu, tā drīkst piemērot pagaidu drošības pasākumus, tostarp nekavējoties ierobežot vai apturēt attiecīgās darbības.

42. Ja šo noteikumu 17.1.1. un 17.1.3. apakšpunktā minētais infrastruktūras pārvaldītājs plāno veikt būtiskas izmaiņas infrastruktūras, kustības vadības, signalizācijas vai energoapgādes sistēmā vai to ekspluatācijas un uzturēšanas principos, tas nekavējoties informē par plānotajām izmaiņām inspekciju un, ja izmaiņas skar atbilstību tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, nacionālajām prasībām vai vietējiem infrastruktūras nosacījumiem, iesniedz iesniegumu drošības apliecības grozīšanai. Iesniegumam pievieno apliecinājumu, ka minēto izmaiņu riska pārvaldības process ir īstenots atbilstīgi kopīgajai drošības metodei, kas paredzēta riska noteikšanai un izvērtēšanai.

43. Ja drošības apliecības turētājs plāno mainīt darbības nosacījumus, uz kuriem pamatojoties tika izdota drošības apliecība, tas pirms to īstenošanas par to paziņo inspekcijai. Mēneša laikā pēc informācijas saņemšanas inspekcija izvērtē, cik būtiskas ir komersanta plānotās izmaiņas, un, ja tās skar atbilstību tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, nacionālajām prasībām vai vietējiem infrastruktūras nosacījumiem, uzdod komersantam mēneša laikā veikt attiecīgas izmaiņas tā drošības pārvaldības sistēmā vai dokumentos un pieprasa iesniegt iesniegumu drošības apliecības grozīšanai. Ja izmaiņas neskar atbilstību tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, nacionālajām prasībām vai vietējiem infrastruktūras nosacījumiem, minēto informāciju inspekcija reģistrē kā komersanta drošības apliecības darbības nosacījumu maiņu, negrozot drošības apliecību.

44. Ja grozījumi tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktos vai nacionālajās prasībās maina drošības apliecības izdošanas nosacījumus, pēc inspekcijas pieprasījuma komersants iesniedz iesniegumu drošības apliecības atjaunošanai neatkarīgi no spēkā esošās drošības apliecības darbības termiņa.

45. Ja komersants vēlas turpināt darbību kā dzelzceļa sistēmas dalībnieks, tad ne agrāk kā 12 mēnešus pirms drošības apliecības darbības termiņa beigām komersants iesniedz inspekcijā iesniegumu ar lūgumu atjaunot drošības apliecību un pievieno attiecīgos šo noteikumu 23., 25., 27., 29., 31. un 33. punktā norādītos dokumentus.

46. Atjaunojot drošības apliecību, inspekcija izmanto arī uzraudzības laikā iegūto informāciju. Ja komersants nespēj izpildīt attiecīgās šo noteikumu 22., 24., 26., 28., 30. un 32. punktā minētās prasības un konsekventi tās piemērot, inspekcija atsaka drošības apliecības atjaunošanu.

47. Drošības apliecības darbības termiņš ir pieci gadi, skaitot no lēmuma pieņemšanas dienas, izņemot šo noteikumu:

47.1. 42. un 43. punktā minētos gadījumos, kad drošības apliecību izdod uz termiņu, kas atbilst iepriekš izdotās drošības apliecības darbības termiņam;

47.2. 45. punktā minēto gadījumu, kad drošības apliecību izdod uz termiņu, kas beidzas attiecīgajā dienā, skaitot piecus gadus no iepriekš izdotās drošības apliecības darbības termiņa beigu datuma.

48. Komersantam var būt tikai viena derīga drošības apliecība. Par spēkā esošu tiek uzskatīta tā drošības apliecība, kas izdota pēdējā.

49. Lēmumu par drošības apliecības vai drošības apliecībā norādītas darbības jomas atsaukšanu inspekcija pieņem, ja drošības apliecības turētājs:

49.1. sniedzis nepatiesas ziņas vai slēpis ar dzelzceļa satiksmes drošību saistītu informāciju;

49.2. neatbilst šo noteikumu 22., 24., 26., 28., 30. vai 32. punktā norādītajām prasībām un komersants viena mēneša laikā pēc neatbilstību novēršanas plānā noteiktā termiņa nav novērsis šo noteikumu 41. punktā minētās neatbilstības;

49.3. pagaidu drošības pasākumu piemērošanas laikā ir veicis darbības, kuru veikšana ir ierobežota vai apturēta;

49.4. trīs mēnešu laikā no pagaidu drošības pasākumu piemērošanas brīža nav veicis nekādas darbības to atcelšanai;

49.5. pārtraucis savu darbību kā dzelzceļa sistēmas dalībnieks attiecīgajā drošības apliecībā norādītajā darbības jomā.

50. Inspekcija divu nedēļu laikā informē Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru par šo noteikumu 17.1.1. un 17.1.3. apakšpunktā minēto infrastruktūras pārvaldītāju drošības apliecības izdošanu, atjaunošanu, grozīšanu vai atsaukšanu, norādot dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja nosaukumu, adresi, drošības apliecības izdošanas datumu, tās darbības jomu un darbības termiņu, bet atsaukšanas gadījumā arī inspekcijas lēmuma pamatojumu.

IV. Par tehnisko apkopi atbildīgā struktūrvienība

51. Komersanta tiesības veikt par tehnisko apkopi atbildīgās struktūrvienības pienākumus apliecina:

51.1. par tehnisko apkopi atbildīgās struktūrvienības sertifikāts, ko iegūst komersants, kurš ir atbildīgs par jebkura veida 1435 mm sliežu ceļa platumam paredzēto ritekļu tehnisko apkopi. Šādu sertifikātu drīkst iegūt arī komersants, kurš ir atbildīgs par 1520 mm sliežu ceļa platumam paredzēto ritekļu tehnisko apkopi;

51.2. par 1520 mm sliežu ceļa platuma ritekļu tehnisko apkopi atbildīgās struktūrvienības sertifikāts, ko iegūst komersants, kurš ir atbildīgs par jebkura veida 1520 mm sliežu ceļa platumam paredzēto ritekļu tehnisko apkopi.

52. Prasības un novērtēšanas kritēriji ritekļu tehniskās apkopes funkciju veikšanai ir šādi:

52.1. vadības nodrošināšanai – pienākums izstrādāt un ieviest ritekļu tehniskās apkopes sistēmu un pastāvīgi uzlabot tās efektivitāti;

52.2. riska novērtēšanai – nodrošināt sistemātisku ar ritekļu tehnisko apkopi saistīto risku novērtēšanu, tostarp to risku, kas tieši rodas darbības procesos un citu komersantu vai personu darbību rezultātā, kā arī sistemātisku atbilstīgu riska kontroles pasākumu noteikšanu;

52.3. pārraudzībai – nodrošināt sistemātisku uzraudzību, ka riska kontroles pasākumi ir ieviesti, darbojas pareizi un sekmē par ritekļu tehnisko apkopi atbildīgās struktūrvienības uzdevumu izpildi;

52.4. nepārtrauktai pilnveidei – sistemātiski analizēt no regulārās pārraudzības un auditiem, kā arī no citiem būtiskiem avotiem iegūto informāciju un izmantot iegūtos rezultātus, lai mācītos un ieviestu preventīvus vai korektīvus pasākumus drošības līmeņa saglabāšanai vai uzlabošanai;

52.5. organizatoriskai struktūrai un atbildībai – izveidot sistēmu personu un personu grupu atbildības noteikšanai, lai īstenotu par ritekļu tehnisko apkopi atbildīgās struktūrvienības drošības uzdevumus;

52.6. kompetenču pārvaldībai – izveidot sistēmu darbiniekiem nepieciešamās kompetences nodrošināšanai, lai jebkuros apstākļos droši, efektīvi un produktīvi īstenotu par ritekļu tehnisko apkopi atbildīgās struktūrvienības uzdevumus;

52.7. informācijai – izveidot sistēmu, kas nodrošina, ka lemttiesīgām personām visos darbības līmeņos ir pieejama visa būtiskā informācija un ka šī informācija ir pilnīga un atbilstīga;

52.8. dokumentācijai – izveidot sistēmu visas attiecīgās informācijas izsekojamībai;

52.9. līgumu slēgšanai – izveidot sistēmu, kas nodrošina, ka līgumslēdzējiem uzticētās funkcijas tiek atbilstīgi pārvaldītas, lai sasniegtu par ritekļu tehnisko apkopi atbildīgās struktūrvienības uzdevumus, ka līgumslēdzējiem ir pietiekama kompetence un ka tie ievēro visas noteiktās prasības;

52.10. ritekļu tehniskās apkopes darbībām – izveidot sistēmu, kas nodrošina:

52.10.1. ka tiek identificētas un pareizi pārvaldītas visas tās tehniskās apkopes darbības, kas ietekmē drošību un drošībai būtiskus elementus, un ka visas izmaiņas, kuras nepieciešamas saistībā ar minētajām tehniskās apkopes darbībām un kuras ietekmē drošību, tiek identificētas, pienācīgi pārvaldītas, pamatojoties uz gūto pieredzi un minēto izmaiņu riska pārvaldības procesam piemērojot kopīgo drošības metodi, kas paredzēta riska noteikšanai un izvērtēšanai, un šīs izmaiņas ir pienācīgi dokumentētas;

52.10.2. atbilstību normatīvajos aktos par savstarpējo izmantojamību noteiktajām pamatprasībām;

52.10.3. ka ritekļu tehniskajai apkopei īpaši paredzētie tehniskie līdzekļi (telpas, iekārtas, aprīkojums, instrumenti) tiek atbilstoši izstrādāti un pārbaudīti;

52.10.4. ritekļu tehniskās apkopes īstenošanas pirmreizējās dokumentācijas sagatavošanu, izvērtējot ar ritekli saistīto tehnisko informāciju, kā arī šajā dokumentācijā noteikto prasību pareizu piemērošanu turpmāk veicamajā ritekļa tehniskās apkopes programmā;

52.10.5. ka detaļas (tostarp rezerves daļas) un materiāli tiek izmantoti tā, kā norādīts ritekļu tehniskās apkopes programmā un ražotāja dokumentācijā. Detaļas un materiālus uzglabā, ar tiem rīkojas un tos pārvadā atbilstīgā veidā, kā norādīts ritekļu tehniskās apkopes programmā un ražotāja dokumentācijā, un tie atbilst attiecīgajām nacionālajām prasībām un starptautiskajiem nolīgumiem, kā arī attiecīgo ritekļu tehniskās apkopes programmas prasībām;

52.10.6. ka tiek noskaidroti, identificēti, nodrošināti, reģistrēti un ir pieejami piemēroti un atbilstīgi tehniskie līdzekļi (telpas, iekārtas, aprīkojums, instrumenti), lai ritekļu tehniskās apkopes pakalpojumus varētu sniegt saskaņā ar tehniskās apkopes programmu un citām piemērojamām prasībām, nodrošinot šo tehnisko līdzekļu ergonomiku, vides un darbinieku veselības aizsardzību, kā arī drošu apkopi;

52.10.7. ka komersantam ir izveidoti dokumentēti procesi, lai nodrošinātu, ka tā mērīšanas līdzekļi, visas ierīces, iekārtas un instrumenti tiek pareizi izmantoti, kalibrēti, glabāti un uzturēti;

52.11. kontroles darbībām – izveidot sistēmu, kas nodrošina:

52.11.1. ka ritekļi tiek laikus izņemti no ekspluatācijas saistībā ar dažāda veida plānotajām tehniskajām apkopēm un remontiem vai ja ir identificēti defekti vai citas vajadzības;

52.11.2. nepieciešamos kvalitātes kontroles pasākumus;

52.11.3. ka ritekļu tehniskās apkopes darbības tiek veiktas saskaņā ar tehniskās apkopes programmu un ir izsniegti dokumenti par ekspluatācijas atjaunošanu pēc tehniskās apkopes, kuros ir ietverti arī iespējamie izmantošanas ierobežojumi;

52.11.4. ka tiek ziņots par iespējamām pārvaldības sistēmas piemērošanas neatbilstībām, kas varētu izraisīt negadījumus, starpgadījumus vai citus bīstamus notikumus, atbilstīgi kopīgajai drošības metodei, kas paredzēta pārraudzībai, šie gadījumi tiek izmeklēti un analizēti un tiek veikti nepieciešamie profilaktiskie pasākumi;

52.11.5. regulāru iekšējo auditu veikšanu un pārraudzības procesu atbilstīgi kopīgajai drošības metodei, kas paredzēta pārraudzībai.

53. Lai iegūtu par tehnisko apkopi atbildīgās struktūrvienības sertifikātu, komersants nodrošina ritekļu drošu ekspluatāciju, izmantojot ritekļu tehniskās apkopes sistēmu, un apliecina, ka tā izveidotās sistēmas funkcijas atbilst šo noteikumu 52. punktā norādītajām prasībām neatkarīgi no tā, vai visas funkcijas komersants īsteno pats vai kādu atsevišķu funkciju vai tās daļu uztic citam līgumslēdzējam.

54. Ritekļu tehniskās apkopes sistēmas funkciju pārvaldību komersants dokumentē visos tās attiecīgajos elementos, jo īpaši aprakstot pienākumu sadalījumu ritekļu tehniskās apkopes sistēmā, tostarp sadarbību ar līgumslēdzējiem. Komersants ritekļu tehniskās apkopes sistēmas funkciju pārvaldības dokumentācijā parāda, kā tiek nodrošināta kontrole dažādos ritekļu tehniskās apkopes sistēmas pārvaldības līmeņos, kā tiek iesaistīts attiecīgais personāls un kā tiek nodrošināta pastāvīga sistēmas pilnveidošana.

55. Ja komersants kādu atsevišķu funkciju vai tās daļu uztic citam līgumslēdzējam, ritekļu tehniskās apkopes sistēmas funkciju atbilstību šo noteikumu 52. punktā norādītajām prasībām apliecina ar noslēgtiem līgumiem.

56. Šo noteikumu 51.1. apakšpunktā minēto sertifikātu inspekcija kā sertifikācijas iestāde regulas Nr.  2019/779 izpratnē izdod, atjauno, groza vai atsauc, ievērojot šajos noteikumos un regulā Nr.  2019/779 noteiktās prasības par tehnisko apkopi atbildīgajām struktūrvienībām un to novērtēšanas kritērijus, saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

56.1. inspekcija ievēro regulas Nr.  2019/779 I pielikumā noteiktos neatkarības, kompetences un objektivitātes kritērijus;

56.2. sertifikācijas procesā tiek iegūti pierādījumi, ka par tehnisko apkopi atbildīgā struktūrvienība ir izveidojusi apkopes sistēmu, lai nodrošinātu visu to ritekļu drošu ekspluatāciju, par kuru apkopi tā ir atbildīga;

56.3. par tehnisko apkopi atbildīgās struktūrvienības sertifikācija balstās uz izvērtējumu, vai tā atbilst attiecīgajām šo noteikumu 52. punktā norādītajām prasībām un izvērtēšanas kritērijiem un spēj tos konsekventi piemērot. Sertifikācijas procedūras ietver uzraudzības sistēmu, lai nodrošinātu nepārtrauktu atbilstību minētajām prasībām un izvērtēšanas kritērijiem arī pēc tam, kad ir izdots par tehnisko apkopi atbildīgās struktūrvienības sertifikāts.

57. Inspekcija kā sertifikācijas iestāde regulas Nr.  2019/779 izpratnē, ievērojot šajos noteikumos un regulā Nr.  2019/779 noteiktās prasības attiecīgajām funkcijām un to novērtēšanas kritērijus, komersantam, kas nodrošina tikai tehniskās apkopes pilnveidošanas funkciju, tehniskās apkopes pārvaldības funkciju vai tehniskās apkopes veikšanas funkciju, izsniedz apkopes funkciju atbilstības sertifikātu. Tehniskās apkopes veikšanas funkcijas sertifikācija balstās uz atbilstības izvērtēšanu attiecībā uz šo noteikumu 52. punktā minētajām sertificējamām funkcijām un darbībām atbilstošajām prasībām.

58. Lai iegūtu šo noteikumu 51.2. apakšpunktā minēto par 1520 mm sliežu ceļa platuma ritekļu tehnisko apkopi atbildīgās struktūrvienības sertifikātu, komersants iesniedz inspekcijā attiecīgu pieteikumu. Pieteikumā norāda:

58.1. komersanta nosaukumu, reģistrācijas numuru un adresi;

58.2. informāciju par pieprasīto sertifikātu (jauns, atjaunots vai grozīts);

58.3. par ritekļu tehnisko apkopi atbildīgās struktūrvienības plānoto darbību apjomu (vilces līdzekļi, pasažieru vagoni, kravas vagoni vai speciālie ritekļi);

58.4. tehniskās apkopes sistēmas funkcijas (sistēmas pārvaldība, tehniskās apkopes pilnveidošana, tehniskās apkopes pārvaldība, tehniskās apkopes veikšana), norādot, vai funkcijas tiks veiktas pilnībā, daļēji vai uzticētas citam līgumslēdzējam;

58.5. daļēji veicamo funkciju aprakstu;

58.6. informāciju par 1520 mm sliežu ceļa platuma ritekļu tehnisko apkopi atbildīgās struktūrvienības sertifikāta saņemšanas veidu.

59. Pieteikumam pievieno:

59.1. to ritekļu sarakstu, par kuru tehnisko apkopi komersants ir atbildīgs;

59.2. dokumentus, kas pierāda šo noteikumu 52., 53. un 54. punktā norādīto prasību izpildi attiecībā uz ritekļu tehniskās apkopes sistēmas funkcijām;

59.3. ja komersants kādu atsevišķu funkciju vai tās daļu uztic citam līgumslēdzējam, dokumentus, kas pierāda, ka līgumslēdzējs nodrošina šo noteikumu 52. punktā norādīto prasību izpildi tam uzticētajā daļā.

60. Ja 1520 mm sliežu ceļa platuma tīklam paredzētu kravas vai pasažieru vagonu izmanto vai paredz izmantot ne tikai Eiropas Savienībā, bet arī pārvadājumiem uz valstīm un no valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis, komersants atbilstību šo noteikumu 52. punkta prasībām nodrošina, izveidojot tehniskās apkopes sistēmu, kas ir savietojama ar attiecīgajās valstīs izmantojamo tehniskās apkopes sistēmu. Par apliecinājumu šīs prasības izpildei uzskata arī valsts, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts, izsniegtu atļauju kravas vai pasažieru vagonu ekspluatācijai, ja tā apliecina kravas vai pasažieru vagona atbilstību piemērojamo starptautisko līgumu prasībām.

61. Inspekcija novērtē, vai komersants kā par 1520 mm sliežu ceļa platuma ritekļu tehnisko apkopi atbildīgā struktūrvienība spēj izpildīt attiecīgās šo noteikumu 52. punktā minētās prasības un konsekventi tās piemērot, nodrošinot to ritekļu drošu ekspluatāciju, par kuru apkopi tas ir atbildīgs.

62. Par 1520 mm sliežu ceļa platuma ritekļu tehnisko apkopi atbildīgās struktūrvienības sertifikātā norāda:

62.1. sertifikāta turētāju;

62.2. informāciju par izdoto sertifikātu (jauns, atjaunots vai grozīts);

62.3. par ritekļu tehnisko apkopi atbildīgās struktūrvienības darbības apjomu (vilces līdzekļi, pasažieru vagoni, kravas vagoni vai speciālie ritekļi);

62.4. veicamās tehniskās apkopes sistēmas funkcijas;

62.5. daļēji veicamo funkciju aprakstu;

62.6. darbības ierobežojumus vai citu informāciju, ja tāda ir;

62.7. sertifikāta darbības termiņu.

63. Inspekcija pieņem lēmumu atteikt šo noteikumu 51.2. apakšpunktā minētā sertifikāta izdošanu, ja:

63.1. komersants nav iesniedzis visus šo noteikumu 59. punktā minētos dokumentus;

63.2. komersants ir sniedzis nepatiesas ziņas vai slēpis ar dzelzceļa satiksmes drošību saistītu informāciju;

63.3. komersanta tehniskās apkopes sistēma neatbilst šo noteikumu 52., 53. vai 54. punktā norādītajām prasībām.

64. Inspekcija vismaz reizi šo noteikumu 51.2. apakšpunktā minētā sertifikāta darbības laikā veic uzraudzības darbības par tehnisko apkopi atbildīgās struktūrvienības objektos, lai pārliecinātos, ka struktūrvienība joprojām atbilst šo noteikumu 52. punktā norādītajiem kritērijiem.

65. Ja inspekcija konstatē ka par tehnisko apkopi atbildīgā struktūrvienība vairs neatbilst prasībām, uz kurām pamatojoties ticis izdots šo noteikumu 51.2. apakšpunktā minētais sertifikāts, tā atkarībā no neatbilstības pakāpes vienojas ar minēto struktūrvienību par neatbilstību novēršanas plānu. Ja inspekcija uzraudzības laikā konstatē drošības apdraudējumu, tā var piemērot pagaidu drošības pasākumus, tostarp nekavējoties ierobežot vai apturēt attiecīgās darbības.

66. Ja šo noteikumu 51.2. apakšpunktā minētā sertifikāta turētājs plāno mainīt darbības nosacījumus, uz kuriem pamatojoties tika izdots sertifikāts, tas pirms darbības nosacījumu maiņas par to paziņo inspekcijai. Mēneša laikā pēc informācijas saņemšanas inspekcija izvērtē, cik būtiskas ir komersanta plānotās izmaiņas, un, ja tās skar atbilstību tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, nacionālajām prasībām vai vietējiem infrastruktūras nosacījumiem, uzdod komersantam mēneša laikā veikt attiecīgas izmaiņas tā dokumentos un pieprasa iesniegt pieteikumu sertifikāta grozīšanai. Ja izmaiņas neskar atbilstību tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, nacionālajām prasībām vai vietējiem infrastruktūras nosacījumiem, minēto informāciju inspekcija reģistrē kā šo noteikumu 51.2. apakšpunktā minētā sertifikāta darbības nosacījumu maiņu, negrozot sertifikātu.

67. Ja komersants vēlas turpināt darbību kā par 1520 mm sliežu ceļa platuma ritekļu tehnisko apkopi atbildīgā struktūrvienība, tas ne agrāk kā 12 mēnešus pirms šo noteikumu 51.2. apakšpunktā minētā sertifikāta darbības termiņa beigām iesniedz inspekcijā pieteikumu ar lūgumu atjaunot sertifikātu, pievienojot attiecīgos šo noteikumu 59. punktā norādītos dokumentus.

68. Ja komersants ir arī vienotā drošības sertifikāta vai drošības apliecības saņēmējs, atbilstību šīs nodaļas prasībām pārbauda un par šo noteikumu 51.2. apakšpunktā minētā sertifikāta izdošanu, atjaunošanu vai grozīšanu inspekcija lemj tai pašā procedūrā, kad izskata jautājumu par vienotā drošības sertifikāta vai drošības apliecības izdošanu.

69. Šo noteikumu 51.2. apakšpunktā minētā sertifikāta darbības termiņš ir pieci gadi, skaitot no lēmuma pieņemšanas dienas, izņemot:

69.1. šo noteikumu 66. punktā minēto gadījumu, kad sertifikātu izdod uz termiņu, kas atbilst iepriekš izdotā sertifikāta darbības termiņam;

69.2. šo noteikumu 67. punktā minēto gadījumu, kad sertifikātu izdod uz termiņu, kas beidzas attiecīgajā dienā, skaitot piecus gadus no iepriekš izdotā sertifikāta darbības termiņa beigu datuma;

69.3. šo noteikumu 68. punktā minēto gadījumu, kad sertifikātu izdod uz termiņu, kas ir identisks vienotā drošības sertifikāta vai drošības apliecības darbības termiņam.

70. Lēmumu atsaukt šo noteikumu 51.2. apakšpunktā minēto sertifikātu inspekcija pieņem, ja tā turētājs:

70.1. sniedzis nepatiesas ziņas vai slēpis ar dzelzceļa satiksmes drošību saistītu informāciju;

70.2. viena mēneša laikā pēc neatbilstību novēršanas plānā noteiktā termiņa nav novērsis šo noteikumu 65. punktā minētās neatbilstības un komersanta tehniskās apkopes sistēma neatbilst šo noteikumu 52., 53. un 54. punktā norādītajām prasībām;

70.3. pagaidu drošības pasākumu piemērošanas laikā ir veicis darbības, kuras ir ierobežotas vai apturētas;

70.4. trīs mēnešu laikā no pagaidu drošības pasākumu piemērošanas brīža nav veicis nekādas darbības to atcelšanai;

70.5. pārtraucis savu darbību kā par tehnisko apkopi atbildīgā struktūrvienība.

V. Noslēguma jautājumi

71. Drošības sertifikātam, kas izsniegts saskaņā ar Ministru kabineta 2008. gada 10. marta noteikumiem Nr.  168 "Noteikumi par drošības sertifikāta A daļas un B daļas izsniegšanas, apturēšanas un anulēšanas kārtību un kritērijiem", A daļa un B daļa ir derīga līdz tajā norādītā derīguma termiņa beigām, ja komersants nemaina to darbības nosacījumus.

72. Drošības apliecība, kas izsniegta saskaņā ar Ministru kabineta 2011. gada 18. janvāra noteikumiem Nr.  57 "Noteikumi par drošības apliecības izsniegšanas, darbības apturēšanas un anulēšanas kritērijiem un kārtību", ir derīga līdz tajā norādītā darbības termiņa beigām, ja komersants nemaina drošības apliecības darbības nosacījumus. Drošības apliecība ir derīga līdz tajā norādītā darbības termiņa beigām arī tad, ja komersants ir iesniedzis inspekcijā informāciju par drošības apliecības darbības nosacījumu maiņu, bet saskaņā ar šo noteikumu 43. punktu nav nepieciešams saņemt jaunu drošības apliecību.

73. Drošības apliecību, kas izsniegta saskaņā ar Ministru kabineta 2011. gada 18. janvāra noteikumu Nr.  57 "Noteikumi par drošības apliecības izsniegšanas, darbības apturēšanas un anulēšanas kritērijiem un kārtību" 6. punktu, uzskata par manevru darbu veicēja vienoto drošības sertifikātu.

74. Drošības apliecība, kas izsniegta saskaņā ar Ministru kabineta 2011. gada 18. janvāra noteikumu Nr.  57 "Noteikumi par drošības apliecības izsniegšanas, darbības apturēšanas un anulēšanas kritērijiem un kārtību" 11. punktu, pielīdzināma par 1520 mm sliežu ceļa platuma ritekļu tehnisko apkopi atbildīgās struktūrvienības sertifikātam.

75. Noteikumi stājas spēkā 2020. gada 16. jūnijā.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Direktīvas (ES) 2016/798 par dzelzceļa drošību.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Satiksmes ministrs T. Linkaits
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Dzelzceļa drošības noteikumi Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 375Pieņemts: 09.06.2020.Stājas spēkā: 16.06.2020.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 112, 11.06.2020. OP numurs: 2020/112.8
Dokumenta valoda:
LVEN
Saistītie dokumenti
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
315322
16.06.2020
87
0
  • X
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"