1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu pasākumā "Zvejas darbību pagaidu pārtraukšana" (turpmāk – pasākums) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (turpmāk – regula Nr. 1380/2013), Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regulu (ES) Nr.  508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011 (turpmāk – regula Nr.  508/2014), un Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 23. aprīļa Regulu (ES) 2020/560, ar ko attiecībā uz īpašiem pasākumiem Covid-19 uzliesmojuma ietekmes mazināšanai zvejniecības un akvakultūras nozarē groza Regulas (ES) Nr.  508/2014 un (ES) Nr. 1379/2013.

2. Valsts un Eiropas Savienības atbalstu (turpmāk – publiskais finansējums) pasākumā piešķir atklāta projektu iesniegumu konkursa veidā. 

3. Pasākuma mērķis ir piešķirt publisko finansējumu zvejas kuģu īpašniekiem un zvejniekiem (turpmāk abi kopā – atbalsta pretendenti) par zvejas darbību pagaidu pārtraukšanu:

3.1. tāda ārkārtas pasākuma īstenošanai saskaņā ar regulas Nr.  508/2014 33. panta 1. punkta "a" apakšpunktu, kurš noteikts, pamatojoties uz regulas Nr. 1380/2013 13. pantu, un par kura īstenošanu Zemkopības ministrija ir paziņojusi oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis";  

3.2. Covid-19 radītās negatīvās ietekmes mazināšanai zvejniecības nozarē no 2020. gada 1. februāra atbilstoši regulas Nr.  508/2014 33. panta 1. punkta "d" apakšpunktam.

4. Projektu iesniegumu pieņemšanu izsludina, projektu iesniegumus iesniedz, vērtē un atlasa, lēmumu pieņem un paziņo, atbalstu pieprasa, kā arī projekta uzraudzību īsteno un sankcijas piemēro saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai 2014.–2020. gada plānošanas periodā, ciktāl tie nav pretrunā ar šiem noteikumiem.

5. Lauku atbalsta dienests pēc saskaņošanas ar Zemkopības ministriju publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par projektu iesniegumu pieņemšanu vismaz piecas dienas pirms tās uzsākšanas.

6. Par katru atbalsta pretendenta zvejas kuģi vienlaikus var pieteikties tikai uz vienu no šo noteikumu 3. punktā minētajiem zvejas darbību pagaidu pārtraukšanas veidiem. Šo noteikumu 3.2. apakšpunktā minētā zvejas darbību pagaidu pārtraukšana nav ilgāka par projektu iesniegumu pieņemšanas periodu, kādu Lauku atbalsta dienests ir norādījis šo noteikumu 5. punktā minētajā paziņojumā.

7. Atbalsta pretendents šo noteikumu 12. un 15. punktā minētos dokumentus iesniedz:

7.1. zvejas darbību pagaidu pārtraukšanas laikā, bet ne vēlāk kā līdz šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētā ārkārtas pasākuma īstenošanas beigu datumam, – ja zvejas darbību pagaidu pārtraukšana izriet no šo noteikumu 3.1. apakšpunkta;

7.2. laikposmā, kādu Lauku atbalsta dienests ir norādījis šo noteikumu 5. punktā minētajā paziņojumā, – ja zvejas darbību pagaidu pārtraukšana izriet no šo noteikumu 3.2. apakšpunkta.

8. Publisko finansējumu uz konkrētu laikposmu nepiešķir atbalsta pretendentam, kam konstatēti pārkāpumi saskaņā ar regulas Nr.  508/2014 10. pantu un Komisijas 2014. gada 17. decembra Deleģēto regulu (ES) Nr. 2015/288, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr.  508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu papildina attiecībā uz pieteikumu nepieņemamības laikposmu un tā sākuma un beigu dienu.

9. Lauku atbalsta dienests publisko finansējumu izmaksā par katrā kalendāra mēnesī īstenoto zvejas darbību pagaidu pārtraukšanu.

10. Publisko finansējumu piešķir zvejas kuģa īpašniekam, ja:

10.1. tam projekta iesnieguma iesniegšanas dienā ir spēkā esoša zvejas atļauja (licence) un tās derīguma termiņš ietver zvejas darbību pagaidu pārtraukšanas laiku;

10.2. ar zvejas kuģi pēdējo divu kalendāra gadu laikā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas vismaz 120 dienas ir veiktas zvejas darbības jūrā saskaņā ar regulas Nr.  508/2014 33. panta 3. punkta "a" apakšpunktu atbilstoši Latvijas zivsaimniecības integrētās kontroles informācijas sistēmas datiem;

10.3. ar zvejas kuģi ir pārtrauktas visas zvejas darbības. Ja zvejas kuģa lielākais garums ir mazāks par 12 metriem, tad pirms zvejas darbību pagaidu pārtraukšanas zvejas kuģa īpašnieks ir rakstiski informējis Valsts vides dienestu par zvejas kuģa atrašanās vietu zvejas darbību pagaidu pārtraukšanas laikā, norādot kuģa atrašanās adresi, kā arī apliecinājis, ka zvejas darbību pagaidu pārtraukšanas laikā ar zvejas kuģi ir pārtrauktas visas zvejas darbības;

10.4. ja zvejas darbības tiek pārtrauktas saskaņā ar šo noteikumu 3.1. apakšpunktu:

10.4.1. zvejas kuģis 2017., 2018. vai 2019. gadā vismaz vienā kalendāra mēnesī, uz kuru attiecas šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētā ārkārtas pasākuma īstenošana un kurš ir vismaz viens no kalendāra mēnešiem, kad tiek īstenota zvejas darbību pagaidu pārtraukšana, ir zvejojis brētliņas, reņģes vai plekstes Baltijas jūras 25. vai 26. apakšrajonā atbilstoši Latvijas zivsaimniecības integrētās kontroles informācijas sistēmas datiem;

10.4.2. zvejas darbības ar zvejas kuģi tiek pārtrauktas ar tā kalendāra mēneša pirmo datumu, uz kuru attiecas Zemkopības ministrijas paziņotā ārkārtas pasākuma īstenošana, un pārtraukums ilgst pilnu kalendāra mēnesi;

10.4.3. kopējais zvejas darbību pārtraukšanas laiks no 2014. līdz 2020. gadam ar katru zvejas kuģi nepārsniedz regulas Nr. 508/2014 33. panta 2. punktā noteikto ilgumu;

10.5. ja zvejas darbības tiek pārtrauktas saskaņā ar šo noteikumu 3.2. apakšpunktu:

10.5.1. kopējais nozvejas apjoms, kāds bijis trīsdesmit dienu laikā pirms zvejas darbību pagaidu pārtraukšanas, ir samazinājies vismaz par 20 procentiem salīdzinājumā ar attiecīgo laikposmu iepriekšējā kalendāra gadā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas;

10.5.2. zvejas darbības ar zvejas kuģi tiek pārtrauktas vismaz četrpadsmit kalendāra dienas pēc kārtas.

11. Ja, sarindojot projektu iesniegumus par šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minēto zvejas darbību pagaidu pārtraukšanu atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumā minētajiem projektu atlases kritērijiem, iegūtais punktu skaits ir vienāds, priekšroka ir atbalsta pretendentam, kura zvejas kuģim saskaņā ar Latvijas zivsaimniecības integrētās kontroles informācijas sistēmas datiem 2018. un 2019. gadā ir bijis lielāks dienu skaits, kad ir veiktas zvejas darbības jūrā.

12. Lai pieteiktos publiskā finansējuma saņemšanai, zvejas kuģa īpašnieks saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai 2014.–2020. gada plānošanas periodā Lauku atbalsta dienestā iesniedz:

12.1. projekta iesniegumu (2. pielikums) papīra formā, ja tas netiek iesniegts Lauku atbalsta dienesta Elektroniskās pieteikšanās sistēmā, vai elektroniska dokumenta veidā saskaņā ar Elektronisko dokumentu likumu. Par katru zvejas kuģi iesniedz atsevišķu projekta iesniegumu;

12.2. atbalsta pretendenta deklarāciju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai 2014.–2020. gada plānošanas periodā.

13. Publisko finansējumu piešķir zvejniekam, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

13.1. pēdējo divu kalendāra gadu laikā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas vismaz 120 dienas viņš ir strādājis jūrā uz zvejas kuģa, uz kuru attiecas zvejas darbību pagaidu pārtraukšana saskaņā ar regulas Nr.  508/2014 33. panta 3. punkta "b" apakšpunktu un kurš atbilst publiskā finansējuma saņemšanai saskaņā ar šiem noteikumiem;

13.2. pēdējo divu kalendāra gadu laikā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas un līdz zvejas darbību pagaidu pārtraukšanai par viņu ir izdarītas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas valsts budžetā;

13.3. pēdējos divos kalendāra gados pirms projekta iesnieguma iesniegšanas viņam ir bijis izsniegts, kā arī zvejas darbību pagaidu pārtraukšanas laikā ir spēkā esošs valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" Jūrnieku reģistra kvalifikācijas sertifikāts;

13.4. darba līgums apliecina, ka viņš pēdējo divu kalendāra gadu laikā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas ir strādājis jūrā uz zvejas kuģa, uz kuru attiecas zvejas darbību pagaidu pārtraukšana, un darba līgums ietver laiku, kad tiek īstenota zvejas darbību pagaidu pārtraukšana, ja vien zvejnieks pats nav zvejas kuģa īpašnieks vai tās zemnieku (zvejnieku) saimniecības īpašnieks, kuras īpašumā ir zvejas kuģis, uz kuru attiecas zvejas darbību pagaidu pārtraukšana. Ja darba attiecības uz zvejas darbību pagaidu pārtraukšanas laiku ir pārtrauktas, tad pēdējo divu kalendāra gadu laikā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas un līdz zvejas darbību pagaidu pārtraukšanai, kā arī pēc zvejas darbību pagaidu pārtraukšanas viņš ir nodarbināts jūrā uz zvejas kuģa, uz kuru attiecas zvejas darbību pagaidu pārtraukšana, ja vien zvejnieks pats nav zvejas kuģa īpašnieks vai tās zemnieku (zvejnieku) saimniecības īpašnieks, kuras īpašumā ir zvejas kuģis, uz kuru attiecas zvejas darbību pagaidu pārtraukšana;

13.5. zvejas darbību pagaidu pārtraukšanu īsteno, ievērojot šo noteikumu 10.4.2. vai 10.5.2. apakšpunktā minēto laikposmu;

13.6. pretendējot uz publisko finansējumu par zvejas darbību pagaidu pārtraukšanu saskaņā ar šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētā ārkārtas pasākuma īstenošanu, kopējais zvejas darbību pārtraukšanas laiks no 2014. līdz 2020. gadam nepārsniedz regulas Nr.  508/2014 33. panta 2. punktā noteikto ilgumu.

14. Laikposmā, par kuru zvejnieks saņem publisko finansējumu, viņš nesaņem ienākumus no zvejas darbībām, bezdarbnieka pabalstu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanu un izmaksas kārtību, kā arī dīkstāves pabalstu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Covid-19 izraisītās krīzes skartajiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam.

15. Lai pieteiktos publiskajam finansējumam, zvejnieks saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai 2014.–2020. gada plānošanas periodā Lauku atbalsta dienestā iesniedz:

15.1. projekta iesniegumu (3. pielikums) papīra formā, ja tas netiek iesniegts Lauku atbalsta dienesta Elektroniskās pieteikšanās sistēmā, vai elektroniska dokumenta veidā saskaņā ar Elektronisko dokumentu likumu. Par katru zvejas kuģi iesniedz atsevišķu projekta iesniegumu;

15.2. atbalsta pretendenta deklarāciju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai 2014.–2020. gada plānošanas periodā;

15.3. darba devēja izziņu, kas apliecina, ka persona pēdējo divu kalendāra gadu laikā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas vismaz 120 dienu ir strādājusi jūrā uz zvejas kuģa, uz kuru attiecas zvejas darbību pagaidu pārtraukšana;

15.4. darba līgumu, kas apliecina personas nodarbinātību atbilstoši šo noteikumu 13.4. apakšpunktam;

15.5. vienošanos ar šo noteikumu 15.3. apakšpunktā minēto darba devēju par darba attiecību (zvejas darbību) atjaunošanu pēc zvejas darbību pagaidu pārtraukšanas – ja laikā, kad zvejas darbības tiek pārtrauktas, ir pārtrauktas arī darba attiecības starp zvejnieku un zvejas kuģa īpašnieku, ja vien zvejnieks pats nav zvejas kuģa īpašnieks vai tās zemnieku (zvejnieku) saimniecības īpašnieks, kuras īpašumā ir zvejas kuģis, uz kuru attiecas zvejas darbību pagaidu pārtraukšana.

16. Publiskā finansējuma apmēru zvejas kuģa īpašniekam par katru zvejas kuģi aprēķina, izmantojot šādu formulu:

GT – zvejas kuģa bruto tilpība saskaņā ar Latvijas zivsaimniecības integrētās kontroles informācijas sistēmas datiem;

D – dienu skaits kalendāra mēnesī, kad tiek pārtrauktas zvejas darbības;

M – īstenojot zvejas darbību pagaidu pārtraukšanu saistībā ar šo noteikumu 3.1. apakšpunktu, – vidējais brētliņu, reņģu vai plekstu nozvejas apjoms (kg) kalendāra mēnesī, kuru nosaka atbilstoši šo noteikumu 2. pielikuma B.5. tabulā norādītajam. Īstenojot zvejas darbību pagaidu pārtraukšanu saistībā ar šo noteikumu 3.2. apakšpunktu, – ar zvejas kuģi nozvejotais zivju apjoms (kg), izņemot mencas, iepriekšējā kalendāra gadā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas tajā laikposmā, kas atbilst zvejas darbību pagaidu pārtraukšanas laikposmam.

17. Publiskā finansējuma apmēru zvejniekam par zvejas darbību pagaidu pārtraukšanu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

dd – darbdienu skaits, kad tiek pārtrauktas zvejas darbības.

18. Šo noteikumu 10.1., 10.2., 10.4.1. un 10.5.1. apakšpunktā, kā arī 11. un 16. punktā minēto informāciju par nozvejas apjomu Lauku atbalsta dienests iegūst no Zemkopības ministrijas.

19. Šo noteikumu 10.3. apakšpunktā minēto informāciju Lauku atbalsta dienests iegūst no Valsts vides dienesta. 

20. Lauku atbalsta dienests informāciju par šo noteikumu 13.2. apakšpunktā un 14. punktā minētā nosacījuma izpildi attiecībā par ienākumiem no zvejas darbībām un bezdarbnieka pabalstu iegūst no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, bet par dīkstāves pabalstu – no Valsts ieņēmumu dienesta.

21. Šo noteikumu 13.3. apakšpunktā minēto informāciju Lauku atbalsta dienests iegūst no valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" Jūrnieku reģistra.

22. Projekta iesniegumu, kas Lauku atbalsta dienestā iesniegts līdz 2019. gada 31. decembrim, vērtē un atlasa, lēmumu pieņem un paziņo, atbalstu pieprasa, kā arī projekta uzraudzību īsteno un sankcijas piemēro saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas bija spēkā projekta iesnieguma iesniegšanas dienā.

23. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2019. gada 15. oktobra noteikumus Nr. 483 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība pasākumā "Zvejas darbību pagaidu pārtraukšana"" (Latvijas Vēstnesis, 2019, 215. nr.).