1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu pasākumā "Kompensācijas shēma par nozvejas zaudējumiem, kurus radījuši aizsargājamie zīdītāji" (turpmāk – pasākums) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regulu (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011 (turpmāk – regula Nr. 508/2014).

2. Valsts un Eiropas Savienības atbalstu (turpmāk – publiskais finansējums) pasākumā piešķir atklāta projektu iesniegumu konkursa veidā.

3. Pasākuma mērķis saskaņā ar regulas Nr. 508/2014 40. panta 1. punkta "h" apakšpunktu ir piešķirt publisko finansējumu juridiskai vai fiziskai personai, kas nodarbojas ar komerciālo zveju Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos (turpmāk – atbalsta pretendents), par zaudējumiem, ko tai radījuši zīdītāji, kuri ir aizsargāti atbilstoši normatīvajiem aktiem par sugu un biotopu aizsardzību (turpmāk – aizsargājamie zīdītāji).

4. Projektu iesniegumu pieņemšanu izsludina, projektu iesniegumus iesniedz, vērtē un atlasa, lēmumu pieņem un paziņo, atbalstu pieprasa, kā arī projekta uzraudzību īsteno un sankcijas piemēro saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai 2014.–2020. gada plānošanas periodā, ciktāl tie nav pretrunā ar šiem noteikumiem.

5. Publisko finansējumu uz konkrētu laikposmu nepiešķir atbalsta pretendentam, kam konstatēti pārkāpumi saskaņā ar regulas Nr. 508/2014 10. pantu un Komisijas 2014. gada 17. decembra Deleģēto regulu (ES) Nr. 2015/288, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu papildina attiecībā uz pieteikumu nepieņemamības laikposmu un tā sākuma un beigu dienu.

6. Projektu iesniegumus izvērtē atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumā minētajam projektu atlases kritērijam. Ja, sarindojot projektu iesniegumus prioritārā secībā atbilstoši iegūtajam punktu skaitam, punktu skaits ir vienāds, priekšroka saņemt publisko finansējumu ir atbalsta pretendentam, kam saskaņā ar valsts informācijas sistēmas "Latvijas zivsaimniecības integrētā kontroles un informācijas sistēma" datiem iepriekšējā kalendāra gadā ir bijis lielāks dienu skaits, kad veiktas zvejas darbības jūrā.

7. Publisko finansējumu piešķir atbalsta pretendentam, kam saskaņā ar valsts informācijas sistēmas "Latvijas zivsaimniecības integrētā kontroles un informācijas sistēma" datiem kalendāra gadā, par kuru pretendē uz publisko finansējumu, ir bijusi zvejas atļauja (licence) un projekta iesnieguma iesniegšanas dienā ir spēkā esoša zvejas atļauja (licence).

8. Lai pieteiktos publiskā finansējuma saņemšanai, atbalsta pretendents saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai 2014.–2020. gada plānošanas periodā Lauku atbalsta dienestā iesniedz:

8.1. projekta iesniegumu (2. pielikums) papīra formā, ja tas netiek iesniegts Lauku atbalsta dienesta Elektroniskās pieteikšanās sistēmā vai elektroniska dokumenta veidā saskaņā ar Elektronisko dokumentu likumu;

8.2. atbalsta pretendenta deklarāciju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai 2014.–2020. gada plānošanas periodā.

9. Publiskā finansējuma apmēru (euro) par aizsargājamo zīdītāju radītajiem zaudējumiem kalendāra gadā katrai attiecīgajai zivju sugai aprēķina, izmantojot šādu formulu:
 

A – attiecīgās zivju sugas nozvejas apjoms Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos (kg) atbilstoši valsts informācijas sistēmas "Latvijas zivsaimniecības integrētā kontroles un informācijas sistēma" datiem kalendāra gadā, par kuru pretendē uz publisko finansējumu;

B – vērtības koeficients Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos nozvejotam vienam kilogramam akmeņplekstes, sīgas un zandarta ir 2,75, asara, lucīša, mencas, vimbas un plauža – 1,11, laša un taimiņa – 5,20, salakas – 0,28, reņģes un vējzivs – 0,24, apaļā jūras grunduļa un plekstes – 0,20;

C – koeficients par aizsargājamo zīdītāju radīto zaudējumu attiecībā uz akmeņpleksti, sīgu, zandartu, asari, lucīti, mencu, vimbu, plaudi, lasi, taimiņu un salaku ir 38 %, attiecībā uz reņģi un vējzivi – 20 %, attiecībā uz apaļo jūras grunduli un pleksti – 10 %.

10. Kopējo publiskā finansējuma apmēru (euro) par aizsargājamo zīdītāju radītajiem zaudējumiem kalendāra gadā veido šo noteikumu 9. punktā minētā publiskā finansējuma apmēra kopsumma (euro), ko aprēķina, summējot aizsargājamo zīdītāju radītos zaudējumus kalendāra gadā par katru attiecīgo zivju sugu.

11. Atbalsta pretendentam izmaksājamais šo noteikumu 10. punktā minētais kopējais publiskā finansējuma apmērs nepārsniedz apmēru, ko atbalsta pretendents norādījis Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā informācijā par tā kopējiem ieņēmumiem vai neto apgrozījumu par to kalendāra gadu, par kuru pretendē uz publisko finansējumu.

12. Šo noteikumu 6. punktā minēto informāciju par dienu skaitu, kad veiktas zvejas darbības jūrā, un šo noteikumu 9. punktā minēto informāciju par atbalsta pretendenta attiecīgo zivju sugu nozvejas apjomu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos Lauku atbalsta dienests iegūst no Zemkopības ministrijas.