Ministru kabineta rīkojums Nr. 349

Rīgā 2019. gada 17. jūlijā (prot. Nr. 32 51. §)

Par konceptuālo ziņojumu "Par jaunieviestā antidopinga uzraudzības mehānisma funkcionalitāti, trūkumiem un priekšrocībām, kā arī nacionālā antidopinga regulējuma noteikšanu ārējos normatīvajos aktos"

1. Atbalstīt konceptuālajā ziņojumā "Par jaunieviestā antidopinga uzraudzības mehānisma funkcionalitāti, trūkumiem un priekšrocībām, kā arī nacionālā antidopinga regulējuma noteikšanu ārējos normatīvajos aktos" (turpmāk - konceptuālais ziņojums) ietverto risinājumu.

2. Noteikt Veselības ministriju par atbildīgo un Izglītības un zinātnes ministriju par līdzatbildīgo institūciju konceptuālā ziņojuma īstenošanā.

3. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Veselības ministrijai konceptuālajā ziņojumā paredzēto pasākumu īstenošanai 2020. gadam un turpmākajiem gadiem izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2020. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam" sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Veselības ministre I. Viņķele

 

(Ministru kabineta
2019. gada 17. jūlija
rīkojums Nr. 349)

Konceptuālais ziņojums
"Par jaunieviestā antidopinga uzraudzības mehānisma funkcionalitāti, trūkumiem un priekšrocībām, kā arī nacionālā antidopinga regulējuma noteikšanu ārējos normatīvajos aktos"

2019. gads

SATURS

Konceptuālā ziņojuma kopsavilkums

I. Esošās situācijas raksturojums

1.1. Veiktās izmaiņas antidopinga jomā Latvijā

1.2. Izmaiņu izvērtējums - atbilstība starptautiskajām saistībām un situācijai Latvijā

1.3. Izveidotās sistēmas tālākā attīstība un nepieciešamie uzlabojumi

1.3.1. Nepieciešamie uzlabojumi, kas noteikti Eiropas Padomes Antidopinga konvencijas novērtējuma vizītes ziņojumā

1.3.2. Nepieciešamie uzlabojumi, kas noteikti Korektīvajā darbību plānā

1.3.3. Citi nepieciešamie uzlabojumi

1.4. Jaunieviestā antidopinga uzraudzības mehānisma funkcionalitāte un priekšrocības

1.5. Jaunieviestā antidopinga uzraudzības mehānisma trūkumi

1.6. Nacionālā antidopinga regulējuma noteikšana ārējos normatīvajos aktos

II. Piedāvātais risinājums

III. Ietekmes novērtējums uz problēmas risināšanu

IV. Risinājuma ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu

Kopsavilkums par konceptuālajā ziņojumā iekļautā risinājuma realizācijai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu

Konceptuālā ziņojuma kopsavilkums

Konceptuālais ziņojums sagatavots atbilstoši Ministru kabineta 2018.gada 16.janvāra sēdes protokollēmumam par likumprojektu "Grozījumi Sporta likumā" (prot. Nr. 3, 21.§), kas paredz sagatavot konceptuālo ziņojumu par jaunieviestā antidopinga uzraudzības mehānisma funkcionalitāti, trūkumiem un priekšrocībām, kā arī nacionālā antidopinga regulējuma noteikšanu ārējos normatīvajos aktos. "Grozījumi Sporta likumā" Saeimā tika pieņemti 2018.gada 24.maijā un stājās spēkā 2018.gada 1.jūlijā.

Ziņojumā atspoguļota pašreizējā situācija jeb veiktās izmaiņas antidopinga jomā Latvijā pēc konceptuālajā ziņojumā (apstiprināts ar Ministru kabineta 2017.gada 26.septembra rīkojumu Nr.539) "Par situāciju antidopinga jomā Latvijā un nepieciešamajām izmaiņām" (turpmāk - Konceptuālais ziņojums) ietverto uzlabojumu un risinājumu ieviešanas.

Izveidotās sistēmas tālākās attīstības nepieciešamie uzlabojumi aktualizēti pamatojoties uz Eiropas Padomes Antidopinga konvencijas novērtējuma vizītes Latvijā veikto ziņojumu un Pasaules Antidopinga aģentūras Korektīvo darbību plānā noradītajiem nepieciešamajiem uzlabojumiem. Minētajos dokumentos atspoguļoti galvenie nepieciešamie uzlabojumi, kuri Latvijas Antidopinga birojam (turpmāk - Birojs) kopā ar citām iesaistītajām institūcijām būtu jānovērš, piemēram, izglītības programmas pilnveides nepieciešamība, konsultatīvas komisijas izveidošana Biroja funkciju un stratēģiskās darbības uzlabošanai. Vienlaikus konceptuālajā ziņojumā minēti nepieciešamie sistēmas ADAMS (Anti - Doping Administration and Management system) uzlabojumi, ko aktualizējis Birojs tā sekmīgākai un efektīvākai darbībai. Ziņojumā piedāvāts risinājums identificētajām problēmām un aprēķināts nepieciešamais papildu finansējums no valsts budžeta.

I. Esošās situācijas raksturojums

1.1. Veiktās izmaiņas antidopinga jomā Latvijā

Iepriekš Latvijas normatīvie akti, kas regulēja nacionālo antidopinga sistēmu Latvijā un tajā ietverto institūciju vietu valsts pārvaldes sistēmā un darbību, neatbilda Pasaules Antidopinga kodeksa prasībām (turpmāk - Kodekss). Starptautiskās konvencijās minēto prasību izpilde un dopinga kontroļu organizēšana tika deleģēta Veselības ministrijas padotības iestādei Valsts sporta medicīnas centram (turpmāk - VSMC). VSMC Antidopinga nodaļai dopinga kontroļu veikšana bija jāsaskaņo ar Antidopinga komiteju, tai skaitā, atbilstoši valsts pārvaldes sistēmai, Antidopinga nodaļa atradās tiešā Valsts sporta medicīnas centra pakļautībā un savukārt VSMC atradās Veselības ministrijas pakļautībā. Šāda padotības forma nenodrošināja VSMC Antidopinga nodaļas autonomiju.

Konceptuālajā ziņojumā tika norādīti riski, ja situācija netiks mainīta (aizliegums piedalīties Olimpiskajās spēlēs, daļēji vai pilnīgi apturēts starptautiskais finansējums dalībvalstu nacionālajām olimpiskajām organizācijām, aizliegums rīkot lielus sporta pasākumus un daudzi citi riski). Veselības ministrijas izstrādātajā konceptuālajā ziņojumā situācijas risināšanai un antidopinga sistēmas institucionālā modeļa atbilstības nodrošināšanai tika piedāvāts izveidot Biroju kā tiešās pārvaldes iestādi VSMC reorganizācijas rezultātā. Veiktie grozījumi Sporta likumā atrisināja jautājumu par antidopinga struktūras neatkarību, izveidojot Biroju kā atsevišķu tiešās pārvaldes iestādi veselības ministra pārraudzībā. Izveidojot Biroju, tika nodrošināta Latvijas antidopinga organizācijas autonomija, kas ir būtisks priekšnoteikums saskaņā ar Kodeksa 22.panta 6.punktu, kas nosaka, ka katra valdība ievēro valsts antidopinga organizācijas autonomiju savā valstī un neiejaucas tās lēmumos un darbības organizēšanā.

Vienlaikus jaunizveidotajam Birojam tika izveidota atsevišķa budžeta apakšprogramma. Šāda papildu finansējuma piešķiršana ļāva izpildīt Kodeksa prasību, kas nosaka, ka antidopinga institūcijai jānodrošina pietiekami finanšu resursi, lai visās jomās īstenotu Kodeksam un starptautiskajiem standartiem atbilstošas antidopinga programmas.

Izveidotais antidopinga jomas attīstības modelis noteica veikt izmaiņas normatīvajā regulējumā, lai nodrošinātu Latvijas antidopinga organizācijas juridisko statusu un darbinieku atlīdzības apmēru atbilstoši darba specifikai. Lai ieviestu konceptuālajā ziņojumā paredzētās izmaiņas attiecībā uz antidopinga jomu Latvijā, tika veikti grozījumi vairākos normatīvajos aktos. Atbilstoši 2018.gada 26.jūnija Ministru kabineta noteikumiem Nr.377 "Latvijas Antidopinga biroja nolikums" tika noteiktas Biroja funkcijas, uzdevumi, tiesības un tā darbības organizācija.

Konstatēto Kodeksa nepilnību novēršanai, attiecībā uz neatkarīgu Disciplināro antidopinga komisiju un Terapeitiskās lietošanas izņēmumu komisiju, 2018.gada 24.jūlija tika apstiprināti Ministru kabineta noteikumi Nr.440 "Disciplinārās antidopinga komisijas un Terapeitiskās lietošanas izņēmumu komisijas izveidošanas kārtība". Disciplinārā antidopinga komisija izskata iespējamos antidopinga noteikumu pārkāpumus un pieņem par tiem lēmumus, savukārt Terapeitiskās lietošanas izņēmumu komisijas darbība nodrošina atļauju izsniegšanu sportistiem, kuriem nepieciešams lietot medikamentus vai metodes no aizliegto vielu un metožu saraksta, medicīnisku apstākļu dēļ.

Attiecīgi 2018.gada 12.decembrī tika apstiprināts Ministru kabineta rīkojums Nr.666 "Par Pārsūdzības komisiju". Pārsūdzības komisija atbilstoši starptautiskiem antidopinga noteikumiem izskata sportistu sūdzības par Biroja lēmumiem, par Terapeitiskās lietošanas izņēmumu komisijas lēmumiem, tāpat izskata Biroja, sportistu vai sporta darbinieku sūdzības par Disciplinārās antidopinga komisijas lēmumiem.

1.2. Izmaiņu izvērtējums - atbilstība starptautiskajām saistībām un situācijai Latvijā

Ņemot vērā finansējuma palielinājumu antidopinga jomai Latvijā, izveidotas atsevišķas dopinga kontroļu paraugu savākšanas personāla amata vietas, kā arī palielināts finansējuma apjoms Pasaules antidopinga akreditētās laboratorijas pakalpojumiem. Atbilstoši tam, Birojs spēj nodrošināt atbilstību Kodeksa prasībām (tehniskajam dokumentam par specifiskajām analīzēm sportā), veicot ne mazāk kā 1000 dopinga kontroles (analīzes) gadā.

Atbilstoši Pasaules Antidopinga aģentūras Pārbaužu un izmeklējumu starptautiskā standartā noteiktajam (turpmāk - Standarts), Birojs ir izveidojis paraugu uzglabāšanas sistēmu atkārtotu analīžu veikšanai, kas ļauj atklāt antidopinga noteikumu pārkāpumus nākotnē, izmantojot precīzāku paraugu analizēšanas metodiku. Saskaņā ar Standartā noteikto, Birojs ir izstrādājis iekšēju dokumentu, kas apraksta kā rīkoties ar informāciju, kuru sniegusi trešā persona par iespējamu antidopinga noteikumu pārkāpumu. Atbilstoši Standartam, Birojs ir izstrādājis dopinga kontrolieru mācību plānu, kurā ietilpst sākotnējās mācības, tālākizglītība, dopinga kontrolieru uzraudzība un darba vērtēšana dopinga kontroles procesā sacensību laikā. Vienlaikus Birojs ir uzsācis sportista pases vadības vienību (Athlete Passport Management Units, APMU) hematoloģiskās un steroīdu pases analīzes.

Pasaules Antidopinga aģentūras nacionālās antidopinga sistēmas Kodeksa atbilstības kontroles ietvaros tiek sagatavots korektīvo darbību plāns (turpmāk - Korektīvo darbību plāns) par dalībvalstu veiktajiem pasākumiem antidopinga jomā. Saskaņā ar Korektīvo darbību plānu veiktas arī šādas izmaiņas:

1) Birojs ir izstrādājis sporta veida riska novērtējumu Latvijā, kas balstās uz saņemto informāciju par to, kuras aizliegtās vielas un/vai metodes var tikt ļaunprātīgi izmantotas attiecīgajos sporta veidos un sporta disciplīnās.

2) Birojs ir izstrādājis starptautiskajām prasībām atbilstošu dopinga kontroļu plānu, kas nodrošina mērķtiecīgas dopinga kontroles un arī pārbaužu sistemātiskumu.

3) Birojs ir izstrādājis Antidopinga izglītības plānu, kas sniedz pārskatu par to, kādi pasākumi veicami, lai izglītotu sportistus, sporta darbiniekus, iesaistītās sporta organizācijas un jebkuru sabiedrības locekli antidopinga jautājumos.

1.3. Izveidotās sistēmas tālākā attīstība un nepieciešamie uzlabojumi

1.3.1. Nepieciešamie uzlabojumi, kas noteikti Eiropas Padomes Antidopinga konvencijas novērtējuma vizītes ziņojumā

2018.gada decembrī Latvijā notika Eiropas Padomes Antidopinga konvencijas novērtējuma vizīte, tajā tika pieaicināti eksperti, tostarp no Pasaules Antidopinga aģentūras. Eksperti iepazinās ar jaunizveidoto antidopinga sistēmu Latvijā. Pēc sanāksmes eksperti sniedza rekomendācijas Latvijas atbildīgajām institūcijām par uzlabojumiem, kas nepieciešami efektīvākai antidopinga jomas regulēšanai un tās atbilstībai Kodeksa prasībām.

Ziņojumā norādītas un akcentētas šādas rekomendācijas un nepieciešamie uzlabojumi:

1) Neatkarīgas konsultatīvās komisijas izveides nepieciešamība. Eksperti iesaka izvērtēt iespēju izveidot konsultatīvo komisiju, kas konsultētu Biroju stratēģiskos jautājumos.

2) Informācijas apmaiņas uzlabošanai, nepieciešams pilnveidot sadarbību starp Latvijas Sporta federāciju padomi, Latvijas Olimpisko komiteju un Biroju attiecībā par sacensību grafikiem, sportistu un sporta personu datu un citas noderīgas ar antidopingu saistītas informācijas apmaiņu.

3) Nepieciešams pilnveidot izglītības programmu un izglītojošo aktivitāšu īstenošanas plānu, t.sk. ieviešot kvalitātes kontroles kritērijus, nodrošinot uz vērtībām balstītus mērķtiecīgas izglītošanas pasākumus (informatīvās kampaņas sportā iesaistītajām personām, sabiedrībai un ar dopinga kontroli saistīto sektoru personālam).

1.3.2. Nepieciešamie uzlabojumi, kas noteikti Korektīvajā darbību plānā

Lai nodrošinātu pilnīgu korektīvo darbību plāna izpildi, kas apstiprina Biroja īstenoto funkciju atbilstību starptautiskajām saistībām, Pasaules Antidopinga aģentūra norāda, ka nepieciešams veikt uzlabojumus izstrādātajai antidopinga izglītības programmai (nepieciešams paredzēt atbilstošu finansējumu saskaņā ar aktualizēto izglītības aktivitāšu īstenošanas plānu).

1.3.3. Citi nepieciešamie uzlabojumi

Ar Pasaules Antidopinga aģentūras izstrādāto ADAMS (Anti-Doping Administration and Management System) jaunāko atjaunojumu plānoto ieviešanu 2019.gada 3.ceturksnī, tiks uzlabota un automatizēta virkne funkciju - sportistu atrašanās vietas informācija, pārbaužu plānošanas, bioloģisko pasu, terapeitiskās lietošanas atļauju un laboratorijas rezultātu moduļi, kā arī elektronisko dopinga kontroļu anketu sistēma (Paperless). Ieviešot elektronisko dopinga kontroļu sistēmu tiks automatizēta datu ievade ADAMS, paraugu savākšanas paziņošana, elektroniskā parakstīšana un integrēta sportistu atrašanās vietas informācija. Šāda sistēma novērsīs kļūdu pieļaušanas risku aizpildot dopinga kontroles veidlapas, gan sacensību, gan ārpus sacensību dopinga kontrolēs, kas var ietekmēt dopinga kontroļu rezultātu attiecināmību uz konkrēto dopinga kontroles procesu. Šādas sistēmas nodrošināšanai nepieciešama atbilstošu mobilo iekārtu, operētājsistēmu iegāde un pastāvīga tīkla pieslēguma nodrošināšana dopinga kontroļu plānošanas un savākšanas laikā.

1.4. Jaunieviestā antidopinga uzraudzības mehānisma funkcionalitāte un priekšrocības

Izveidojot Biroju tika novērstas galvenās Latvijas antidopinga sistēmas nepilnības - nepietiekama antidopinga institucionālā modeļa autonomija un finansiālā neatkarība, kā arī mazināts birokrātiskais slogs. Nacionālās antidopinga sistēmas regulējošo normatīvo aktu grozījumi (Sporta likums) nodrošina Biroja autonomiju, atbilstošu juridisko statusu valsts pārvaldes sistēmā un tiesības nepastarpināti īstenot antidopinga jomas uzdevumus atbilstoši Kodeksā noteiktajiem nacionālās antidopinga organizācijas mērķiem. Papildu finansējums un atsevišķa budžeta programma ļauj nodrošināt efektīvāku un kvalitatīvu Biroja darbu, veicot labas pārvaldības principus. Ņemot vērā palielināto finansējumu, Birojs spēj veikt starptautiskajās prasībās noteikto dopinga analīžu skaitu.

Izveidojot antidopinga komisijas tika ieviesti vairāki instrumenti, kas papildina antidopinga jomas regulējumu un kas ir saskaņā ar Konvenciju. Ministru kabineta noteikumos ir noteikta kārtība Disciplinārās antidopinga komisijas, Terapeitiskās lietošanas izņēmumu komisijas¹ un Pārsūdzības komisijas izveidei².

Atbilstoši Eiropas Padomes Antidopinga konvencijas novērtējuma vizītes ziņojumam, jau šobrīd Latvijā antidopinga jomā tiek izpildītas prasības, kas noteiktas Kodeksā. Ir izveidojusies sadarbība starp Biroju un vietējām sporta organizācijām (Latvijas Sporta Federācijas padome, Latvijas Olimpiskā komiteja), kas nodrošina informācijas apmaiņu dopinga jautājumos, tomēr starptautiskie Eiropas padomes eksperti atzīmē, ka šai sadarbībai ir jābūt ciešākai un jānodrošina efektīvāka un tiesiska informācijas apmaiņa. Tāpat eksperti atzīmē, ka šobrīd Latvijai nav savas Pasaules Antidopinga aģentūras akreditētas laboratorijas, bet tas netraucē dopinga kontroļu veikšanai, jo ir izveidota sadarbība ar Drēzdenes laboratoriju, kas atbilst Konvencijai un darbojas efektīvi. Vienlaikus ekspertu ziņojumā norādīts, ka šobrīd jau tiek nodrošināti pasākumi antidopinga izglītošanas jomā, tomēr nepieciešami uzlabojumi gan izveidotajām antidopinga programmām, gan sabiedrības informēšanai, paredzot tam arī atbilstošu finansējumu.

1.5. Jaunieviestā antidopinga uzraudzības mehānisma trūkumi

Izvērtējot esošo situāciju un ekspertu ziņojumu, konstatēti šādi trūkumi un nepieciešami uzlabojumi:

• Nepilnīga normatīvā regulējuma bāze antidopinga jomā ir būtisks trūkums efektīvai un pārdomātai Biroja darbībai, tāpēc ir nepieciešams pēc iespējas ātrāk izstrādāt Kodeksam atbilstošus Nacionālos antidopinga noteikumus.

• Ir jāpilnveido antidopinga izglītības programmu darbība, lai izpildītu starptautiskajās prasībās noteikto un sasniegtu pēc iespējas plašāku informētību sabiedrībā un īpaši sportistu, treneru un citu sporta darbinieku vidū.

• Šobrīd nav izveidota konsultatīvā komisija, kas varētu sniegt atbalstu Birojam stratēģiskajos jautājumos. Šādas komisijas izveide varētu veicināt Biroja darbības efektivitāti.

1.6. Nacionālā antidopinga regulējuma noteikšana ārējos normatīvajos aktos

2018.gada 24.maija Saeimā pieņemtajā likumā "Grozījumi Sporta likumā" noteikts izstrādāt vairākus normatīvos aktus antidopinga jomas pilnveidošanai Latvijā. Atbilstoši Ministru kabinetam noteikts ne vēlāk kā līdz 2019.gada 30.jūnijam izdot:

a. Nacionālos antidopinga noteikumus;

b. Noteikumus par kārtību un termiņiem, kādos Latvijas Antidopinga birojs vēršas Disciplinārajā antidopinga komisijā, un kārtību un termiņu, kādos Disciplinārā antidopinga komisija izskata iespējamos antidopinga noteikumu pārkāpumus un pieņem par tiem lēmumus;

c. Noteikumus par kārtību un termiņiem, kādos sportists iesniedz terapeitiskās lietošanas izņēmumu pieteikumu anketu, kā arī kārtību un termiņiem, kādos Terapeitiskās lietošanas izņēmumu komisija pieņem lēmumu par terapeitiskās lietošanas izņēmumiem.

Ievērojot minēto, šobrīd norit darbs pie Nacionālo antidopinga noteikumu izstrādes. Atbilstoši Sporta likuma 11.³ panta sestajai daļai un 11.⁴ panta sestajai daļai ir jānosaka arī kārtība un termiņi attiecībā uz vēršanos par iespējamiem pārkāpumiem Disciplinārajā antidopinga komisijā (b. apakšpunkts) un kārtība un termiņi par sportista vēršanos Terapeitisko lietošanas izņēmumu komisijā (c. apakšpunkts). Ņemot vērā plānoto noteikumu specifiku antidopinga jomā, tiks izstrādāti Nacionālie antidopinga noteikumi, kuros tiks iekļauts arī noteikumi par kārtību un termiņiem attiecībā uz Disciplināro antidopinga komisiju un Terapeitisko lietošanas izņēmumu komisiju.

Attiecībā par periodu, kamēr nav izstrādāti Nacionālie antidopinga noteikumi, Sporta likuma Pārejas noteikumu 12.punktā ietvertā frāze "piemēro Pasaules Antidopinga kodeksā noteiktos principus" jāskata kontekstā ar Pasaules Antidopinga kodeksā definēto Pasaules Antidopinga programmu jeb tās elementiem, kas nodrošina optimālu saskaņotību un labāko praksi starp starptautiskajām un nacionālajām antidopinga sistēmām. Attiecīgi starptautiskas organizācijas respektē nacionālo organizāciju pieņemtos lēmumus un otrādāk, vai arī piemēro detalizētu, Pasaules antidopinga programmā noteiktu lēmumu atzīšanas kārtību, sākot no dopinga kontroļu saskaņošanas līdz lēmumiem terapeitiskā izņēmumu piešķiršanas vai disciplinārajos, pārsūdzības procesos. Pasaules antidopinga programmas elementi ir Pasaules Antidopinga kodekss, Starptautiskie standarti, kā arī labākās prakses paraugi un vadlīnijas.

Lai nodrošinātu personu tiesības uz taisnīgu antidopinga noteikumu pārkāpumu lietu izskatīšanu, kā arī lēmumu pārsūdzību, Birojs un attiecīgi Disciplinārā antidopinga komisija vai Pārsūdzības komisija, papildus Pasaules Antidopinga Kodeksa 8. un 13.pantam, piemēro arī Rezultātu pārvaldības, lietu izskatīšanas un lēmumu pieņemšanas vadlīnijas³. Ņemot vērā, ka vadlīnijas ir Antidopinga programmas elements, tajās norādītās procedūras ir daļa no Pasaules Antidopinga kodeksā noteiktajiem principiem. Birojam konstatējot nelabvēlīgus analīžu rezultātus vai citu Pasaules Antidopinga kodeksā noteiktu pārkāpumu, iesaistītās puses, atbilstoši vadlīnijām, tiek detalizēti informētas par tālākajiem procesiem un termiņiem - paskaidrojumu sniegšanas termiņu, noteikumu pārkāpumu lietas izskatīšanas vietu un laiku (pēc paskaidrojumu saņemšanas), kā arī termiņiem, kuros tiek paziņots par lēmumu un termiņiem, kurā rakstāms iesniegums par pārsūdzības pieteikumu (iesaistītās puses tiek detalizēti informētas par to tiesībaizsardzības iespējām). Līdz Nacionālo Antidopinga noteikumu spēkā stāšanās brīdim Birojs noteikumu pārkāpumu lietvedību organizē tā, lai taisnīga lietas izskatīšana un lēmumu pieņemšana notiktu savlaicīgi (in a timley manner), kas vadlīnijās tiek rekomendētas periodā, kas nepārsniedz sešus mēnešus. Papildus vadlīnijām, pārkāpumu lietvedībā vērā tiek ņemtas arī Eiropas Padomes Monitoringa grupas 2017.gada 20.februāra rekomendācijas⁴. Gan vadlīnijas, gan Eiropas Padomes rekomendācijas ietver galvenos principus, kas jāievēro šādām komisijām, tai skaitā lietas izskatīšanas procesa pamatus.

Pārsūdzības komisijas, Disciplinārās antidopinga komisijas un Terapeitiskās lietošanas komisijas izveide ir noteikta Sporta likuma 11.³, 11.⁴, 11.⁵ pantos. Savukārt to darbību reglamentē iekšējie normatīvie akti (nolikumi), ko apstiprina iestādes vadītājs vai komisijas priekšsēdētājs, un kas nav saistoši trešajām pusēm. Lai nodrošinātu augstāk minēto komisiju tiesiskāku darbību, nepieciešams Ministru kabineta noteikumos noteikt komisiju lēmumu pieņemšanas kārtību. Attiecīgi nosakot šīs normas Ministru kabineta noteikumos (Nacionālie antidopinga noteikumi), tiktu uzlabota lēmumu pieņemšanas kārtība un noteikumi būtu saistoši visām iesaistītajām pusēm.

II. Piedāvātais risinājums

1) Oficiālas sadarbības nodrošināšanai starp Biroju un Latvijas Sporta federāciju padomi, kā arī starp Biroju un Latvijas Olimpisko komiteju, nepieciešams slēgt sadarbības līgumus starp iesaistītajām pusēm, lai organizētu ar dopinga jautājumiem saistītās informācijas apmaiņu.

2) Neatkarīgas konsultatīvās komisijas izveide risinātu jautājumu par nacionālo antidopinga stratēģisko attīstību, sniegtu priekšlikumus par antidopinga jautājumiem un nepieciešamajiem uzlabojumiem. Paredzēts, ka šādu komisiju nepieciešams izveidot un apstiprināt Birojam, piesaistot tajā kompetentās iestādes antidopinga jautājumu regulēšanai.

3) Antidopinga izglītības programmu nepilnību novēršana ir būtisks uzdevums, lai nodrošinātu sabiedrības un iesaistīto mērķauditoriju (sportistu, sporta darbinieku, sporta speciālistu u.c. iesaistīto pušu) informētību un zināšanas antidopinga jomā. Nepieciešams pilnveidot un novērst atklātās nepilnības saistībā ar izglītības plānu, kuras minētas gan ekspertu ziņojumā, gan arī Pasaules Antidopinga aģentūras korektīvo rīcību plānā.

• Izglītības plānam ir jāparedz skaidra kontroles un vērtēšanas kārtība. Ievērojot šos nosacījumus, tiks nodrošināta izglītības plāna sistemātiska virzība nākotnē, kā arī tas nodrošinātu nemainīgu izglītojošo aktivitāšu kvalitāti un regularitāti.

• Šobrīd izveidotais Biroja izglītības plāns ir jāpilnveido, lai tajā būtu iekļautas visas mērķauditorijas ar tām noteiktām prioritātēm nākamajiem trim gadiem. Vienlaikus jāiekļauj izglītības plānā iestādes, kurām būtu papildu jāiesaistās izglītojošo programmu īstenošanas atbalstā un jāparedz nepieciešamie resursi programmas izpildei.

• Sabiedrības informēšanai un pozitīvas attieksmes veidošanai par tīru, un "patiesu" sportu un godīgu rīcību, nepieciešams veidot sociālas kampaņas, lai efektīvi informētu un izglītotu sabiedrību, kā arī mainītu attieksmi par dopinga vielu nekaitīgumu. Lai īstenotu šādas kampaņas, nepieciešams papildu finansējums.

4) Pasaules Antidopinga Aģentūras izstrādātajai ADAMS atjaunojuma ieviešanai nepieciešams papildu finansējums, lai realizētu plānotās sistēmas tehnisko nodrošinājumu. Darbības nodrošināšanai nepieciešama atbilstošu mobilo iekārtu, operētājsistēmu iegāde un patstāvīga tīkla pieslēguma nodrošināšana dopinga kontroļu plānošanas un savākšanas laikā.

III. Ietekmes novērtējums uz problēmas risināšanu

Īstenojot plānotās izmaiņas saistībā ar antidopinga jomu Latvijā, kas noteiktas gan Eiropas Padomes Antidopinga konvencijas novērtējuma vizītes ziņojumā, gan Korektīvo darbību plānā, kā arī ņemot vērā Biroja aktualizētos nepieciešamos uzlabojumus, tiek plānota šāda minēto risinājumu ietekme:

• Izveidojot konsultatīvo komisiju, tiek izveidota platforma, uzticot tai funkcijas, kas saistās ar valsts finansējuma atbildīgu izlietojumu, galveno Biroja standartu ievērošanu, galveno stratēģisko prioritāšu noteikšanu.

• Sadarbības nodrošināšana starp galveno antidopinga ierobežošanas institūciju un Latvijas Sporta federācijas padomi un Latvijas Olimpisko komiteju veicinās efektīvāku informācijas apmaiņu par testēšanu un izglītības aktivitāšu attīstību.

• Izglītības programmu pilnveidošanas rezultātā tiks organizēti mērķtiecīgi izglītojošie pasākumi katrai no mērķauditorijām, tādējādi uzlabojot kopējo sabiedrības informētību par dopinga jautājumiem un tā lietošanas sekām. Gan sabiedrībā, gan sporta vidē tiks veicināta "tīra un godīga sporta" kā vērtības attīstība un popularizēšana, kas sekmēs dopinga lietošanas mazināšanos.

• ADAMS sistēmas automatizēšana ievērojami samazinās nepieciešamā darba un laika patēriņu salīdzinājumā ar esošo papīra anketu sistēmu, tāpat šādas sistēmas izveide novērš kļūdu pieļaušanas risku aizpildot dopinga kontroles veidlapas, gan sacensību, gan ārpus sacensību dopinga kontrolēs, kas var ietekmēt dopinga kontroļu rezultātu attiecināmību uz konkrēto dopinga kontroles procesu.

IV. Risinājuma ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu

Lai sekmīgi īstenotu un realizētu Latvijas antidopinga biroja darbības principus, nepieciešams papildu finansējums šādiem pasākumiem, sākot no 2020.gada un turpmāk ik gadu.

Pasākums	2019	2020	2021	Turpmāk ik gadu
Kampaņas izstrāde, īstenošana un reklāma "Patiess Sports"	0	50 698	50 698	50 698
Reklāma	1 000	0	0	0
Reprezentācija materiāli "Patiess Sports"	0	2 885	2 885	2 885
Lektoru izmaksas	1 998	3 807	3 807	3 807
Informatīvie izdales materiāli	1 000	2 420	2 420	2 420
Diena par tīru sportu	1 525	3 083	3 083	3 083
Elektronisko dopinga kontroļu anketu sistēmas ieviešana un uzturēšana	0	2 633	500	500
Mājaslapas izveidošana uz vienotās platformas un uzturēšana	1 200	0	0	0
Suvenīri stenda pasākumos "Outreach"	1 000	0	0	0
KOPĀ	7 723*	65 526	63 393	63 393

Kopsavilkums par konceptuālajā ziņojumā iekļautā risinājuma realizācijai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu

Risinājums	Risinājums (risinājuma varianti)	Budžeta programmas (apakšprogrammas) kods un nosaukums	Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums			Nepieciešamais papildu finansējums					Pasākuma īstenošanas gads (ja risinājuma (risinājuma varianta) īstenošana ir terminēta)
			2019	2020	2021	2019	2020	2021	turpmākajā laikposmā līdz risinājuma (risinājuma varianta) pabeigšanai (ja īstenošana ir terminēta)	turpmāk ik gadu (ja risinājuma (risinājuma varianta) izpilde nav terminēta)
Finansējums konceptuālā ziņojuma īstenošanai kopā		39.07.00 apakšprogrammai Antidopinga politikas īstenošana	7 723	0	0	0	65 526	63 393	0	63 393	0
tajā skaitā
29. Veselības ministrija			7 723	0	0	0	65 526	63 393	0	63 393	0
1. risinājums			7 723	0	0	0	65 526	63 393	0	63 393	0
	1. variants		7 723	0	0	0	65 526	63 393	0	63 393	0
	29. Veselības ministrija		7 723	0	0	0	65 526	63 393	0	63 393	0

Veselības ministre I. Viņķele