Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Ministru kabineta rīkojums Nr. 247

Rīgā 2019. gada 22. maijā (prot. Nr. 25 33. §)

Par Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plānu 2019.-2022. gadam

1. Apstiprināt Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plānu 2019.-2022. gadam (turpmāk - plāns).

2. Ministrijām un citām atbildīgajām institūcijām atbilstoši tām piešķirtajiem budžeta līdzekļiem nodrošināt plānā paredzēto pasākumu izpildi noteiktajos termiņos.

3. Atbildīgajām institūcijām iesniegt Ekonomikas ministrijā apkopošanai informāciju par plānā paredzēto pasākumu izpildi, kā arī informāciju par citiem pasākumiem, kas uzlabo uzņēmējdarbības vidi:

3.1. līdz 2020. gada 31. martam par laikposmu no plāna apstiprināšanas līdz 2020. gada 29. februārim;

3.2. līdz 2021. gada 31. martam par laikposmu no 2020. gada 1. marta līdz 2021. gada 28. februārim;

3.3. līdz 2023. gada 30. janvārim par laikposmu no 2021. gada 1. marta līdz 2022. gada 31. decembrim.

4. Ekonomikas ministrijai divu mēnešu laikā pēc šā rīkojuma 3. punktā minētās informācijas saņemšanas iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plānā ietverto uzdevumu izpildi.

5. Ekonomikas ministrijai, ņemot vērā atbildīgo institūciju sniegtos priekšlikumus, izvērtēt nepieciešamību sagatavot jaunu plāna redakciju.

6. Valsts kancelejai nodrošināt plānā paredzēto pasākumu izpildes kontroli dokumentu aprites un uzdevumu kontroles sistēmā (DAUKS).

7. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2017. gada 15. marta rīkojumu Nr. 125 "Par Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plānu" (Latvijas Vēstnesis, 2017, 57. nr.).

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Ekonomikas ministrs R. Nemiro

 

(Ministru kabineta
2019. gada 22. maija
rīkojums Nr. 247)

Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāns 2019.-2022.gadam

Saturs

Saīsinājumi

1. Plāna kopsavilkums

2. Esošās situācijas raksturojumus.

2.1. Plāna sasaiste ar starptautiskajiem reitingiem.

3. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetiem

4. Pasākumu plāns

4.1. Uzņēmējdarbības uzsākšana

4.2. Būvniecības process

4.3. Nekustamā īpašuma reģistrācija

4.4. Investoru tiesību aizsardzība

4.5. Grāmatvedība un nodokļi

4.6. Pārrobežu tirdzniecība - muita

4.7. Līgumsaistību izpilde

4.8. Elektrības pieslēgums

4.9. Restrukturizācija

4.10. Cilvēkkapitāls

4.11. Valsts pakalpojumu digitalizācija un pieejamība

4.12. Inovācijas vecināšana

Saīsinājumi

AS - akciju sabiedrība

ĀIPL - Ārvalstu investoru padome Latvijā

BIS - Būvniecības informācijas sistēma

BVKB - Būvniecības valsts kontroles birojs

CSP - Centrālā statistikas pārvalde

DAP - Dabas aizsardzības pārvalde

EDS - Elektroniskā deklarēšanas sistēma

EMDAS - Elektroniskā muitas datu apstrādes sistēma

EM - Ekonomikas ministrija

ES - Eiropas Savienība

FM - Finanšu ministrija

GKI - Globālās konkurētspējas indekss

MK - Ministru kabinets

MKD - Maksātnespējas kontroles dienests

MVR - Meža valsts reģistrs

MVU - Mazie un vidējie uzņēmumi

IEM - Iekšlietu ministrija

IZM - Izglītības un zinātnes ministrija

KM - Kultūras ministrija

LDDK - Latvijas Darba devēju konfederācija

LM - Labklājības ministrija

LTRK - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera

LVA - Latvijas valsts arhīvs

LVRTC - Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs

LZP - Latvijas Zinātnes padome

PKC - Pārresoru koordinācijas centrs

PMLP - Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde

PVD - Pārtikas un veterinārais dienests

PVN - Pievienotās vērtības nodoklis

SIA - Sabiedrība ar ierobežotu atbildību

SKLOIS - Starptautiskā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēma

SM - Satiksmes ministrija

SPRK - Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija

TA - Tiesu administrācija

TM - Tieslietu ministrija

UR - Uzņēmumu reģistrs

UIN - Uzņēmumu ienākuma nodoklis

VAAD - Valsts augu aizsardzības dienests

VARAM - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

VI - Veselības inspekcija

VDI - Valsts darba inspekcija

VID - Valsts ieņēmumu dienests

VK - Valsts kanceleja

VAS - Valsts administrācijas skola

VSAA - Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra

VSAOI - Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas

VRAA - Valsts reģionālās attīstības aģentūra

VSS - Valsts sekretāru sanāksme

ZM - Zemkopības ministrija

1. Plāna kopsavilkums

Deklarācijā par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību ietverti pasākumi, kas paredz izveidot labāko biznesa vidi Baltijas valstīs, atvieglojot mazajiem un vidējiem uzņēmumiem birokrātiskos procesus un samazinot administratīvo slogu, vienlaikus radot motivējošu vidi nodokļu samaksai. Lai izpildītu doto uzdevumu, kā arī, lai nodrošinātu pievilcīgas uzņēmējdarbības vides radīšanu, kas balstīta uz sistēmiskām un pārdomātām reformām, izstrādāts Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāns (turpmāk - Plāns).

Plāns tiek izstrādāts kopš 1999.gada, un tā īstenošanas rezultātā līdz šim panākts būtisks progress uzņēmējdarbības vides pilnveidošanā un attīstībā.

Lai nodrošinātu uzņēmējam arvien pievilcīgākas uzņēmējdarbības vides izveidošanu, kā arī investīciju piesaisti, EM sadarbībā ar dažādām valsts institūcijām un nevalstiskajām organizācijām pastāvīgi strādā pie uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu izstrādes un īstenošanas.

Mērķtiecīgas reformas un cieša sadarbība ar uzņēmējiem ļāvusi Latvijai sasniegt augstus rezultātus arī starptautiskajos reitingos, proti, Pasaules Bankas Doing Business 2019 reitingā 190 valstu konkurencē Latvija ierindota 19.vietā.

Uzņēmējiem labvēlīgas vides novērtējumā Latvija atrodas 7.vietā ES dalībvalstu vidū, kas ir par vienu pozīciju augstāk nekā iepriekšējā gadā, novērtējumā piekāpjoties Somijai (12.vieta), Igaunijai (16.vieta), Lietuvai (14.vieta), Zviedrijai (12.vieta), Apvienotajai Karalistei (9.vieta) un Dānijai (3.vieta).

Ņemot vērā ar starptautisko konkurētspēju saistītos izaicinājumus, ka arī uzņēmumu identificētās problēmas, nepieciešams turpināt reformu ciklu un īstenot uz tautsaimniecības attīstību ilgtermiņā vērstus pasākumus, tādējādi veidojot konkurētspējīgu Latvijas uzņēmējdarbības vidi, kas tiek atbilstoši novērtēta arī no investoru puses. Vienlaikus šajā periodā īpaša uzmanība ir pievērsta inovācijas veicināšanai, cilvēkkapitālam un investoru tiesību aizsardzībai, kas ir būtiskas attīstītas uzņēmējdarbības vides sastāvdaļas.

Uzņēmējdarbības plānā ietvertie pamatprincipi:

- Uz klientu orientēta valsts pārvalde;

- Pakalpojumu digitalizācija;

- Nodokļu sistēmas konkurētspēja;

- Uzņēmējdarbības vides atvērtība;

- Tiesiskums;

- Inovācijas veicināšana.

Uzņēmējdarbības plāna mērķis ir - Uzņēmējiem pievilcīga uzņēmējdarbības vide: pieejami un saprotami pakalpojumi, mazāks administratīvais slogs.

Plānā ietvertas 12 uzņēmējdarbības videi būtiskas sadaļas:

1. Uzņēmējdarbības uzsākšana

2. Būvniecības process

3. Nekustamā īpašuma reģistrācija

4. Investoru tiesību aizsardzība

5. Grāmatvedība un nodokļi

6. Pārrobežu tirdzniecība - muita

7. Līgumsaistību izpilde

8. Elektrības pieslēgums

9. Restrukturizācija

10. Cilvēkkapitāls

11. Valsts pakalpojumu digitalizācija un pieejamība

12. Inovācijas veicināšana

Plānā iekļauti 40 pasākumi, par kuru izpildi noteiktos termiņos ir noteiktas šādas atbildīgās institūcijas: EM, FM, TM, LM, SM, VARAM, VM, ZM, PKC, IEM,VK, IZM un to padotībā esošas iestādes.

Uzņēmējdarbības plāns nākamajam periodam ir izstrādāts, apspriežot pasākumus ekonomikas ministra apstiprinātājā Plāna darba grupā, kuras sastāvā ir pārstāvji no valsts institūcijām, kā arī uzņēmējus pārstāvošajām organizācijām. Plāna izstrādes procesā notikušas 7 darba grupas, kurās atsevišķi izskatītas visas Plānā ietvertās sadaļas. Paralēli tika izveidota atsevišķa darba grupa inovācijas sadaļas izstrādei, tā kā šī sadaļa tika izstrādāta no jauna. Inovācijas sadaļas izstrādei notikušas 4 atsevišķas darba grupas un tā tika prezentēta pilnajam darba grupas sastāvam pēdējā Plāna darba grupā.

Ņemot vērā minēto, tika nodrošināta pilnīga sabiedrības līdzdalība Plāna izstrādes un apspriedes procesā. Papildus tam, sabiedriskai apspriešanai tas ievietots EM mājas lapā vienlaikus ar iesniegšanu izsludināšanai VSS.

Plānam noteiktais darbības termiņš ir četri gadi, proti no 2019.-2022.gadam.

2. Esošās situācijas raksturojumus

Deklarācijā par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību ietverti pasākumi, kas paredz izveidot labāko biznesa vidi Baltijas valstīs, atvieglojot mazajiem un vidējiem uzņēmumiem birokrātiskos procesus un samazinot administratīvo slogu, vienlaikus radot motivējošu vidi nodokļu samaksai. Lai izpildītu doto uzdevumu, kā arī, lai nodrošinātu pievilcīgas uzņēmējdarbības vides radīšanu, kas balstīta uz sistēmiskām un pārdomātām reformām, izstrādāts Plāns.

Plāns izstrādāts ciešā sadarbībā ar valsts iestādēm un uzņēmējus pārstāvošajām organizācijām ekonomikas ministra apstiprinātajā Plāna darba grupā.

Vienlaikus Plānā ietverti pasākumi, kuru izpilde pārņemta no iepriekšējā periodā aktuālās Plāna redakcijas, līdz ar to pasākumi, kuri līdz 2018.gada 1.septembrim saskaņā ar atbildīgo institūciju sniegto informāciju nebija pilnībā ieviesti, ir iekļauti šajā Plānā, tādejādi izslēdzot pārrāvumu Plāna pasākumu izpildē.

Tāpat ņemtas vērā atziņas, kas gūtas pēc EM pasūtījuma SIA Gateway Baltic veiktajā pētījumā Administratīvās procedūras un uzņēmējdarbības vide Latvijā, kas veikts no 2016.gada oktobra līdz 2017.gada februārim.

Plāna izstrādē ņemti vērā rīcības virzieni, kas identificēti ĀIPL izstrādātajās ikgadējajās rekomendācijās un atspoguļo ārvalstu investoru identificēto problemātiku Latvijā un ir apspriestas LIAA rīkotajās tikšanās reizes ar atbildīgajām iestādēm.

Vienlaikus ņemts vērā OECD 2018.gadā veiktais pētījums "Tiesiskums komercdarbībai un iekļaujošai izaugsmei Latvijā", kas veikts Tiesu administrācijas projekta "Justīcija attīstībai" (Nr.3.4.1.0/16/I/001) ietvaros un finansēts no Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem (ESAO (2018. gads), Justīcijas pieejamība uzņēmumiem un integrējoša izaugsme Latvijā, OECD Publishing, Parīze. https://doi.org/10.1787/9789264303416-en).

2.1. Plāna sasaiste ar starptautiskajiem reitingiem

Lai nodrošinātu arvien labākas Latvijas pozīcijas starptautiskajos reitingos, viens no informācijas avotiem Plāna izstrādē ir attiecīgo reitingu analīze. Latvijas pozīcijas pacelšana attiecīgajos reitingos nav primāra, taču izstrādājot Plāna pasākumus tiek ņemta vērā to ietekme uz starptautiskajiem reitingiem.

Šajā periodā galvenā uzmanība tiek pievērsta diviem starptautiskajiem reitingiem, viens no tiem ir Pasaules Bankas izstrādātais Doing Business reitings, savukārt otrs ir Eiropas inovāciju rezultātu pārskats.

Doing Business 2019

Pasaules Bankas Doing Business reitings kvantitatīvi mēra un salīdzina 190 pasaules valstu regulējošos nosacījumus un procedūras, kas attiecas uz vidējo un mazo uzņēmumu 10 dzīves cikla posmiem, izmatojot standartizētus scenārijus.

Reitingā tiek vērtētas formālās procedūras, kas veicina uzņēmējdarbības aktivitāti, kā arī tās, kas to ierobežo. Reitingā tiek vērtēta lielākā attiecīgās valsts pilsēta, kurā tiek veikta uzņēmējdarbība - uzņēmējdarbības centrs. Doing Business reitings kalpo ne tikai kā pasaules valstu salīdzinošs vērtējums noteiktās uzņēmējdarbības jomās, bet arī tiek izmantots globālu norišu atspoguļošanai pasaules tirgos.

Doing Business reitings Latvijā tiek izmantots kā viens no reformu novērtēšanas rīkiem, kas ļauj iezīmēt prasības, kurās administratīvais slogs ir pārāk liels, proti, ļauj salīdzināt administratīvo procedūru skaitu un ilgumu to izpildei un saistītās izmaksas, kā arī novērtēt uzņēmējdarbības vidi kopumā.

Jāatzīmē, ka Pasaules Bankas pieeja Doing Business metodoloģijas piemērošanā neļauj salīdzināt Latvijas kopējās pozīcijas ilgāk par 2 gadiem, turklāt Doing Business paļaujas uz respondentu viedokļiem, kas pārsvarā ir juridisko pakalpojumu sniedzēji, banku sektora pārstāvji, auditorkompānijas, grāmatvedības pakalpojumu sniedzēji, kā arī valsts iestādes.

Šogad Latvijā ir sasniegts augsts rezultāts - Pasaules Bankas Doing Business 2019 pētījumā 190 valstu konkurencē Latvija ierindota augstajā 19.vietā, aiz sevis atstājot 171 ekonomiku un tādas valstis kā Kanādu, Vāciju, Franciju, Beļģiju. Uzņēmējiem labvēlīgas vides novērtējumā Latvija atrodas 7.vietā ES dalībvalstu vidū, kas ir par vienu pozīciju augstāk nekā iepriekšējā gadā, novērtējumā piekāpjoties Somijai (12.vieta), Igaunijai (16.vieta), Lietuvai (14.vieta), Zviedrijai (12.vieta), Apvienotajai Karalistei (9.vieta) un Dānijai (3.vieta).

Attēls Nr.1

Avots: Doing Business 2019

Valstu pozīciju reitingā nosaka, iegūtos punktus salīdzinot ar labāko rezultātu (distance to frontier - DTF). Tādēļ būtiskāk ir vērtēt attālumu līdz labākajam rezultātam, nevis pozīciju kopējā reitingā, kas ir atkarīga ne tikai no attiecīgas valsts snieguma, bet ietekmējas arī no citu valstu sasniegtajām reformām, kas Latvijā jau var būt ieviestas.

Latvijai attiecība pret labāko reitinga rezultātu (DTF) kopumā ir pakāpusies par 0.33 procentpunktiem.

Latvijas rezultāts šajā periodā ir vērtējams ļoti pozitīvi un gandrīz visās pozīcijās izdevies sasniegt augstāku procentpunktu skaitu nekā iepriekš, vai arī tas ir saglabāts nemainīgs. Īpaši šogad būtu izceļama pozīcija "Elektrības pieslēgums", kur Latvijas rezultāts ir pakāpies par 3.19 procentpunktiem, kā arī ir iegūta par 9 vietām augstāka pozīcija un šobrīd Latvija atrodas 53.vietā (iepriekš 62.vieta).

Tāpat pozitīvi vērtējams sasniegtais rezultāts pozīcijā "Maksātnespēja", proti rezultāts ir par 0.5 procentpunktiem augstāks un atgūstamības rādītāju izdevies paaugstināt par 2.5%. Kopumā šī tendence ir ļoti pozitīva un apliecina, ka maksātnespējas jomā veiktās reformas jau ir nesušas pirmos rezultātus.

Tabula Nr.1

Latvijas salīdzinošās pozīcijas Pasaules Bankas pētījumā Doing Business 2018-2019

Latvijas vērtējums līdz labākajam rezultātam (Distance to frontier - DTF) Pasaules Bankas pētījumā Doing Business 2018-2019 (labākais vērtējums katrā jomā 100 punkti)

2018 2019 Izmaiņas
Starting a Business 94.11 94.13 + 0.02
Dealing with Construction Permits 73.41 73.46 + 0.05
Getting Electricity 79.05 82.24 + 3.19
Registering Property 81.87 81.45 - 0.42
Getting Credit 85.00 85.00 -
Protecting Minority Investors 63.33 63.33 -
Paying Taxes 89.79 89.74 - 0.05
Trading across Borders 95.26 95.26 -
Enforcing Contracts 71.66 71.66 -
Resolving Insolvency 59.10 59.60 + 0.5
Kopvērtējums 79.26 79.59 + 0.33

Pozīcija:

2018 2019 Izmaiņas
Starting a Business 21 24 -3
Dealing with Construction Permits 49 56 -7
Getting Electricity 62 53 +9
Registering Property 22 25 -3
Getting Credit 12 12 -
Protecting Minority Investors 43 51 -9
Paying Taxes 13 13 -
Trading across Borders 25 26 -1
Enforcing Contracts 20 20 -
Resolving Insolvency 53 54 -1
Kopvērtējums 19 19  

Sīkāk vērtējot pozīciju kritumu, jānorāda, ka faktiski visās jomās apakšindikatori kas veido pozīciju kopumā un norāda uz jomas kvalitāti, ir palikuši nemainīgi, kas savukārt apliecina to, ka situācija Latvijā nav pasliktinājusies, ko apliecina arī Latvijas labais sniegums attiecībā pret labāko rezultātu (DTF), kā arī tas, ka kopējā pozīcija nav mainījusies. Jāsecina vien, ka citās valstīs ir notikušas būtiskas reformas, īsā laika posmā, kas Latvijas pozīciju attiecīgajos rādītājos ir pazeminājis vai saglabājis nemainīgu. Vienlaikus visnegatīvāk novērtēts Latvijas sniegums nekustamā īpašuma reģistrēšanas jomā, kur secināts, ka veiktās reformas padarījušas procedūras uzņēmumiem nedraudzīgākas. Proti, norādīts, ka no 2018.gada 2.maijā Rīgas Apgabaltiesa nebija aktualizējusi savu mājas lapu, lai iekļautu statistiku par zemes tiesību strīdiem par 2017.gadu, kā rezultātā zemes jautājumu strīdu risināšanas indekss ir samazinājies. Tai pat laikā izmaksas, lai iegūtu attiecīgo izrakstu ir paaugstinājušās.

Šī gada rezultāti apliecina, ka darbs pie reformu īstenošanas ir nesis augļus, jo īpaši elektrības pieslēgumu jomā, taču reformas ir jāturpina un tām ir jānorisinās visu laiku. Galvenokārt valsts iestādēm ir jāturpina meklēt veidi kā uzņēmējdarbības vidi padarīt pievilcīgāku, kā arī jācenšas samazināts laiks un izmaksas, kas nepieciešamas, lai uzņēmējdarbību veiktu no uzņēmuma dzīves cikla sākuma līdz uzņēmējdarbības izbeigšanai.

Izvirzītās prioritātes apliecina, ka šādā virzienā ir jāturpina strādāt, kā instrumentu turpinot izmantot Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plānu un tajā ietvertos uzdevumus.

European Innovation Scoreboard

Eiropas inovāciju rezultātu pārskats (turpmāk - EIS), ir ikgadējs Eiropas Komisijas (turpmāk - EK) publicēts ziņojums, kas paredz salīdzinošu analīzi par inovācijas veiktspējas rādītājiem Eiropas dalībvalstu, reģionu un citu valstu starpā. Šobrīd EIS apkopo valstu datus, ņemot vērā 27 inovāciju ietekmējošus indikatorus 10 inovācijas rādītāju jomās:

1) Cilvēkresursi,

2) Pievilcīga pētniecības sistēma,

3) Inovācijām labvēlīga vide,

4) Finanses un atbalsts,

5) Uzņēmumu investīcijas,

6) Uzņēmumu inovētspēja,

7) Sadarbība starp zinātnes un uzņēmējdarbības sektoru,

8) Intelektuālie aktīvi,

9) Inovācijas ietekme uz nodarbinātību,

10) Inovācijas ietekme uz pārdošanu.

2018.gadā publicētajā EIS 2018 Latvija salīdzinājumā ar "Inovācijas savienības rezultātu pārskatu 2017" ir saglabājusi savu pozīciju 24.vietā 28 pētījumā iekļauto ES dalībvalstu vidū (EE - 17, LT - 20).

Attēls Nr.2

ES dalībvalstu vietas Eiropas Inovāciju rezultātu pārskatā

Vērtējot EIS rezultātus, secināms, ka Latvijai, salīdzinājumā ar Lietuvu, Igauniju un ES vidējo rādītāju, sliktāki rādītāji novērojami tādās jomās kā "Pievilcīga pētniecības sistēma", bet jo īpaši svarīgi noradīt, ka Latvijai vāji rezultāti ir rādītājos - "Uzņēmumu investīcijas", "Uzņēmumu inovētspēja" un "Uzņēmēju spēja sadarboties", kas pamatā skaidrojams ar ļoti zemajām valsts un privātā sektora investīcijām P&A un inovācijas aktivitātēs. Kritumi šajos rādītājos un to ietekme uz kopējo Latvijas reitingu vēlreiz apliecina P&A investīciju nozīmīgumu kopējās valsts inovētspējas paaugstināšanai, kā arī nepieciešamību veicināt inovatīvo domāšanu un izpratni par anketēšanas veidlapu nozīmi un lomu statistikas datu iegūšanā.

Tabula Nr.2

EIS 2018 Latvijas vērtējums salīdzinājumā ar Igauniju un Lietuvu

Rādītājs LV
EIS 2018
LT
EIS 2018
EE
EIS 2018
Cilvēkresursi 21.vieta 14.vieta 13.vieta
Pievilcīga pētniecības sistēma 23.vieta 25.vieta 17.vieta
Inovācijām labvēlīga vide 11.vieta 8.vieta 12.vieta
Finanses un atbalsts 9.vieta 16.vieta 12.vieta
Uzņēmumu investīcijas 27.vieta 12.vieta 21.vieta
Uzņēmumu inovētspēja 25.vieta 17.vieta 23.vieta
Sadarbība starp zinātnes un uzņēmējdarbības sektoru 24.vieta 10.vieta 15.vieta
Intelektuālie aktīvi 22.vieta 21.vieta 10.vieta
Inovācijas ietekme uz nodarbinātību 13.vieta 27.vieta 21.vieta
Inovācijas ietekme uz pārdošanu 24.vieta 26.vieta 20.vieta

3. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetiem

Visu pasākumu, kas iekļauti Uzņēmējdarbības plānā, izpilde paredzēta resoru valsts budžeta ietvaros, un gadījumā, ja nepieciešams lemt par papildu finansējuma piešķiršanu, ir sagatavojams atsevišķs ziņojums MK par turpmāko rīcību vai iespējamo alternatīvu.

4. Pasākumu plāns

Plāna mērķis Uzņēmējiem pievilcīga uzņēmējdarbības vide: pieejami un saprotami pakalpojumi, mazāks administratīvais slogs.
Politikas rezultāts Latvija Doing Business reitingā atrodas 20 labāko valstu vidū
Latvijas snieguma pieaugums no 24.vietas uz 20.vietu "European Innovation Scoreboard 2020"

Rīcības virziens 4.1. Uzņēmējdarbības uzsākšana
Nr. p. k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš
4.1.1. Uzņēmumu reģistrēšana tikai tiešsaistē, izmantojot Uzņēmumu reģistra tīmekļvietnē pieejamo speciālo tiešsaistes formu

Pēc Pasaules bankas secinājumiem un sniegtās informācijas ir konstatēts, ka Latvijā uzņēmumu reģistrēšana vēl joprojām notiek izmantojot notāra pakalpojumus un dokumentus iesniedzot papīra formātā UR filiālēs. Šāda prakse ne tikai negatīvi ietekmē Doing Business reitinga aprēķinu, jo paredz papildus formālu procedūru un tādējādi pasliktina Latvijas reitingu uzņēmējdarbības uzsākšanas kontekstā, bet arī neveicina e-pārvaldības principa stiprināšanu valsts pārvaldes sniegtajos pakalpojumos. Komerclikuma 9.pants paredz iespēju uzņēmumu reģistrēt elektroniski, ja tiek lietots elektroniskais paraksts, taču šo iespēju izmanto salīdzinoši neliels skaits dalībnieku, kuri reģistrē jaunu uzņēmumu, vai veic grozījumus.

UR nodrošinātais elektroniskais pakalpojums "Reģistrācija Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros" nodrošina iespēju kā iesniegt sākotnējās reģistrācijas dokumentus, tā izmaiņu reģistrācijas dokumentus. Vienlaikus lai visām personām, tai skaitā visiem ārvalstniekiem garantētu līdzvērtīgas iespējas iesniegt dokumentus attālināti, kā arī realizētu obligāta e-pakalpojuma ieraksta pieteikšanai komercreģistrā izmantošanu, nodrošinot tā pieejamību visām mērķa grupām, nepieciešams pilnvērtīgi ieviest Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 23.jūlija regulu (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK (eIDAS regula), kā arī praksē izveidot ar Fizisko personu likumu noteikto fizisko personu reģistru.

Līdz ar to nepieciešams noteikt, ka sākot ar 2020.gada 1.jūliju tiek uzsākta uzņēmumu reģistrēšana UR tikai elektroniski izmantojot Uzņēmumu reģistra tīmekļvietnē pieejamo speciālo tiešsaistes formu

Tāpat turpinot reformu ciklu un UR pakalpojumu attīstību, būtu nepieciešams sadarbībā ar komercbankām izvērtēt labāko risinājumu nodrošināt UR e-pakalpojumā "Reģistrācija Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros" ieviest funkciju, kas paredz pieteikt bankas konta atvēršanu un attiecīgi izstrādāt un nodrošināt šo funkciju UR e-pakalpojumā "Reģistrācija Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros".

Nodrošināta pakāpeniska uzņēmumu reģistrēšana tikai elektroniski (tiešsaistē):

1. izstrādāt un noteiktā kārtībā Ministru kabinetā iesniegt grozījumus Komerclikumā, paredzot, ka no 2020.gada 1.jūlija tiek uzsākta komersantu reģistrēšana Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā tikai elektroniski, izmantojot Uzņēmumu reģistra tīmekļvietnē pieejamo speciālo tiešsaistes formu vai ar zvērinātu notāru starpniecību.

2. E-pakalpojumā "Reģistrācija Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros" ieviest funkciju bankas konta atvēršanai, atbilstoši izvērtētajām iespējām.

Nodrošināta uzņēmumu reģistrēšana elektroniski (tiešsaistē)

Samazināts uzņēmuma dibināšanas procedūru skaits par 1 procedūru

Samazināts laiks administratīvo procedūru veikšanai par 1 dienu

UR,TM

 

1. 01.12.2019.

2. 01.01.2020.

4.1.2. Kopējo uzņēmuma (SIA) e-reģistrācijas izmaksu mazināšana

Atbilstoši MK 11.10.2016. noteikumiem Nr.664 "Noteikumi par valsts nodevu, kas maksājama par ierakstu izdarīšanu uzņēmumu reģistra žurnālā un komercreģistrā, kā arī iesniedzamo dokumentu reģistrēšanu" pašlaik nodeva par SIA ar pamatkapitālu virs 2800 euro ierakstīšanu komercreģistrā ir noteikta 15 euro. Savukārt Lietuvā šī maksa sastāda 51 euro. Latvijā papildus noteikta arī maksa par publikāciju "Latvijas Vēstnesis" 27,03 euro.

Savukārt SIA ar pamatkapitālu mazāku par 2800 euro noteikta valsts nodeva par ierakstīšanu komercreģistrā 20 euro apmērā un publikācija "Latvijas Vēstnesis" 14,23 euro.

Papildus uzņēmumiem pirmreizēji reģistrējoties jārēķinās arī ar citiem administratīvajiem izdevumiem, piemēram, dokumentu sagatavošanai, informācijas sagatavošanai u.tml.

Samazinot kopējo izmaksu summu uzņēmumam pirmreizējās reģistrācijas procesā tas sniegtu iespēju uzņēmumiem (vismaz SIA) samazināt ar uzņēmējdarbības uzsākšanu saistītās izmaksas.

Lai veicinātu e-pakalpojumu efektīvu ieviešanu, nepieciešams samazināt kopējās uzņēmuma (SIA) e-reģistrācijas izmaksas.

Vienlaikus, veicot izvērtējumu, jāņem vērā Plāna izstrādes laikā apstiprināšanai virzītie grozījumi, saistībā ar digitālo rīku un procesu izmantošanu sabiedrību tiesības, Eiropas Parlamenta un Padomes 2017.gada 14.jūnija Direktīvā 2017/1132 attiecībā uz sabiedrību tiesību dažiem aspektiem.

1. Noteiktā kārtībā sagatavot un iesniegt MK informatīvo ziņojumu par iespējām samazināt kopējās uzņēmuma (SIA) e-reģistrācijas izmaksas, tai skaitā norādot papildus valsts budžeta finansējuma nepieciešamību UR, sniedzot detalizētu analīzi par nepieciešamo un iztrūkstošo finansējuma apmēru, lai samazinātu noteikto valsts nodevas apmēru par uzņēmuma (SIA) pirmreizējo e-reģistrāciju.

2. Atbilstoši 1.punktā veiktajam izvērtējumam izstrādāt un noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā nepieciešamos normatīvo aktu grozījumus.

Samazinātas kopējās uzņēmuma e-reģistrācijas izmaksas

Veicināta efektīva e-pārvaldības ieviešana

TM UR, FM, VSIA "Latvijas Vēstnesis" 1. 01.07.2019.

2. 01.07.2020.

4.1.3. Uzņēmumu reģistrā pieejamo pakalpojumu nodrošināšana angļu valodā.

Lai nodrošinātu, ka Latviju uzņēmējdarbības uzsākšanai izvēlas arvien vairāk citu valstu rezidenti, ir nepieciešams nodrošināt, ka uzņēmējdarbības uzsākšanai nepieciešamā informācija ir pieejama angļu valodā. Vienlaikus šādu pakalpojumu nodrošinās to, ka Latviju izvēlas arvien vairāk jaunuzņēmumu.

Lai nodrošinātu attiecīgo mērķu sasniegšanu būtu nepieciešams nodrošināt, ka SIA reģistrācijas elektroniskais pakalpojums ir pieejams arī angļu valodā.

Nodrošināt vienkāršotu e-pakalpojumu viena dalībnieka SIA reģistrācijai, kurā datu ievades lauku nosaukumi varētu tikt veidoti arī angļu valodā.

Uzlabots UR pakalpojums.

UR

-

01.07.2020

Rīcības virziens 4.2. Būvniecības process
Nr. p. k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš
4.2.1. Klusēšanas piekrišanas principa ieviešana būvniecības ieceres saskaņošanas procesā.

Šobrīd ir konstatēts, ka nepieciešams efektivizēt lēmumu pieņemšanas procesu būvniecības ieceres saskaņošanas procesā. Klusēšanas piekrišanas principa ieviešana būvniecības ieceres saskaņošanas procesā nodrošinās, ka Būvvalde lēmumu pieņemšanu un atzīmju izdarīšanu, kā arī ieceres īstenošanai nepieciešamās tehniskās dokumentācijas saskaņošanu, kā arī valsts un pašvaldību institūcijas, ārējo inženiertīklu īpašnieki vai tiesisko valdītāji tehniskos vai īpašos noteikumus un lēmumus pieņem likumā termiņos.

Lai nodrošinātu attiecīgā principa ieviešanu, nepieciešams izstrādāt grozījumus būvniecības ieceres saskaņošanas procesu regulējošajos normatīvajos aktos.

Izstrādāt un Ministru kabinetā iesniegt grozījumus būvniecības ieceres saskaņošanas procesu regulējošajos normatīvajos aktos, paredzot klusēšanas piekrišanas principa ieviešanu. Ne vairāk kā 78 dienas būvniecības ieceres saskaņošanai līdz būvniecības uzsākšanai un procedūrām būves nodošanai ekspluatācijā EM - 01.09.2019.
4.2.2. Precīzi nodefinēta atbildība būvniecības procesā iesaistītām pusēm.

Šobrīd konstatēta situācija, ka būvniecības procesā iesaistītajām pusēm nav skaidri definēta atbildība, kā rezultātā netiek nodrošināta savlaicīga lēmumu pieņemšana un būvniecības kvalitāte.

Ņemot vērā minēto, būvniecības jomu regulējošajos normatīvajos aktos ir nepieciešams skaidri nodefinēt iesaistīto pušu atbildību.

Izstrādāt un Ministru kabinetā iesniegt grozījumus normatīvajos aktos, kas paredz konkrētu atbildību visām būvniecības procesā iesaistītajām pusēm. Ne vairāk kā 78 dienas būvniecības ieceres saskaņošanai līdz būvniecības uzsākšanai un procedūrām būves nodošanai ekspluatācijā EM - 01.09.2019.
4.2.3. Pilnveidota apdrošināšanas sistēma būvniecībā, lai celtu būvniecības kvalitāti.

Apdrošināšanas sistēmā būvniecības jomā konstatēti vairāki trūkumi, kā rezultātā tā var nebūt pietiekami efektīva.

Ņemot vērā minēto, nepieciešams ieviest apdrošināšanas mehānisms, kas stimulē būvniecības kvalitāti, pasargā pasūtītāju no nekvalitatīvas būvniecības zaudējumiem un nodrošina ātru, savlaicīgu zaudējumu kompensāciju izmaksu.

Lai to nodrošinātu nepieciešams veikt izmaiņas normatīvajos aktos, kas regulē apdrošināšanas jomu būvniecībā.

Izstrādāti un Ministru kabinetā iesniegti grozījumi normatīvajos aktos, lai pilnveidotu apdrošināšanas sistēmu būvniecības jomā. Apstiprināts apdrošināšanas mehānisms būvniecībā EM Būvniecības jomas un apdrošināšanas sabiedrību nevalstiskās organizācijas 01.01.2020.
Rīcības virziens 4.3. Nekustamā īpašuma reģistrācija
Nr. p. k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš
4.3.1. Elektronisko paziņojumu sistēmas uzlabošana Zemesgrāmatā

Uzņēmējdarbības plāns 2014.-2015.gadam paredzēja uzdevumu nodrošināt elektronisku datu apmaiņu starp pašvaldībām un Zemesgrāmatu pirmpirkumu tiesību izmantošanas jomā, izslēdzot pienākumu iedzīvotājiem saņemt pašvaldības izziņu un iesniegt zemesgrāmatā. Minētā uzdevuma mērķis ir uzlabot esošo nekustamā īpašuma reģistrācijas procesu un paātrināt nekustamā īpašuma pārdevējam un pircējam nekustamā īpašuma reģistrācijas tiesību nostiprināšanu un padarītu kvalitatīvāku un ātrāku datu apmaiņas procesu visām iesaistītajām institūcijām, kā arī pašvaldībām atvieglot lēmumu sniegšanu, jo to būtu iespējams veikt tiešsaistē, personu par to tikai informējot.

Savukārt valstij ir pirmpirkuma tiesības uz zemi īpaši aizsargājamās dabas teritorijās saskaņā ar likuma "Par īpaši aizsargāmām dabas teritorijām" 35.pantu. Šobrīd ne vienmēr īpašnieks zina un informē DAP par nodomu pārdot sev piederošo zemi īpaši aizsargājamā dabas teritorijā. Arī par valsts pirmpirkuma tiesību izmantošanu īpaši aizsargājamās dabas teritorijās jāparedz elektroniska informācijas apmaiņa līdzīgi kā pašvaldību pirmpirkuma tiesību izmantošanas jomā.

Ņemot vērā, ka uzdevuma īstenošana ilgstoši tiek kavēta, jo pastāv pretrunīgi viedokļi par risinājumiem starp iesaistītajām pusēm, kā arī Uzņēmējdarbības plāna projekta saskaņošanas laikā uzņēmēju un nozaru ministriju paustos viedokļus par nepieciešamību pārskatīt ne tikai informācijas apmaiņu starp pašvaldībām, DAP un zemesgrāmatu par pirmpirkuma tiesībām, bet arī citu uzziņu apriti, nepieciešams atkārtoti izvērtēt elektronisko paziņojumu apriti Zemesgrāmatā, tai skaitā, informācijas apriti par pirmpirkumu tiesību izmantošanu, izslēdzot pienākumu personām saņemt pašvaldības izziņu vai DAP lēmumu un iesniegt Zemesgrāmatā un sagatavot priekšlikumus turpmākai rīcībai, ņemot vērā valdības e-pārvaldības prioritāti valsts pakalpojumu sniegšanā.

1. Izstrādāts un noteiktā kārtībā iesniegti MK grozījumi normatīvajos aktos, kas paredz uzlabotu elektronisko paziņojumu apriti Zemesgrāmatā, tai skaitā informācijas apriti par pirmpirkumu tiesību izmantošanu, izslēdzot pienākumu personām saņemt pašvaldības izziņu un iesniegt Zemesgrāmatā.

2. Izvērtēta iespēja normatīvajos aktos noteikt kārtību, kādā zemesgrāmatu nodaļa pārliecinās par Dabas aizsardzības pārvaldes lēmumu par atteikšanos no pirmpirkuma tiesībām, izslēdzot pienākumu personām saņemt lēmumu un iesniegt Zemesgrāmatā.

Uzlabota elektronisko paziņojumu sistēma Zemesgrāmatā

TM, VARAM

EM

1.01.10.2019.

2.01.05.2020.

4.3.2. Atteikšanās no īpašuma tiesību apliecinošu dokumentu iesniegšanas valsts un pašvaldību iestādēs

Zemesgrāmatu likuma 130. pantā noteikts, ka tiesību nostiprinājumu apliecina tiesneša lēmums (123.p.), kas ievadīts datorizētajā zemesgrāmatā. Līdz ar to normatīvi noteikts, ka ieskatīšanās valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā seku ziņā pielīdzināta attiecīgu ziņu iegūšanai no zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmuma apliecinātas datorizdrukas vai zemesgrāmatu apliecības. Līdz ar to, izslēdzot nepieciešamību par nostiprināto tiesību esamību pārliecināties no zemesgrāmatu nodaļas izsniedzamajiem dokumentiem.

Lai samazinātu administratīvo slogu, vienlaikus ar citiem grozījumiem nozares normatīvajos aktos izdarāmi grozījumi normatīvajos aktos, paredzot, ka valsts vai pašvaldības iestādes informāciju par nostiprinātajām tiesībām iegūst, ieskatoties valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā pēc personas norādītās nekustamā īpašuma identificējošās informācijas, nevis, pieprasot personai iesniegt zemesgrāmatu apliecību vai zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmuma izdruku.

Izstrādāti un noteiktā kārtībā iesniegti MK grozījumi normatīvajos aktos (vienlaikus ar citiem grozījumiem nozares normatīvajos aktos), aizstājot prasību privātpersonām iesniegt valsts vai pašvaldības iestādēm zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmuma apliecinātas datorizdrukas vai zemesgrāmatu apliecības tikai ar personas norādītu nekustamā īpašuma identificējošo informāciju, lai valsts vai pašvaldību iestādes varētu pārliecināties par nostiprinātajām tiesībām valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā. Valsts un pašvaldību iestādes nepieprasa iesniegt dokumentus, kas apliecina valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā esošie ieraksti Nozaru ministrijas TM 01.01.2020.
Rīcības virziens 4.4. Investoru tiesību aizsardzība
Nr. p. k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš
4.4.1. SIA pamatkapitāla regulējuma uzlabošana Komerclikumā ar mērķi pilnveidot un modernizēt iespējas SIA komercdarbības formas izmantošanai holdinga kompāniju un jaunuzņēmumu darbībai, kā arī projektu finansēšanas un investīciju piesaistes projektiem.

Attiecībā uz sabiedrībām ar ierobežotu atbildību ĀIPL ieskatā būtu nepieciešams ieviest elastīgāku regulējumu attiecībā uz kapitāla daļās nostiprināto tiesību apjomu, kas, atbilstoši pašreizējam tiesiskajam regulējumam visos gadījumos ir vienāds. Lai novērstu pastāvošo ieguldījumu strukturēšanas ierobežojumu, tiek rosināts izmantot regulējumu, kas līdzinātos tam, kas noteikts Komerclikumā attiecībā uz AS. Proti, SIA daļām, tāpat kā akcijām AS jāparedz iespējas statūtos noteikt dažādas kategorijas, ietverot atšķirīgas dalībnieku tiesības katrā no kategorijām. Atšķirīgās daļu kategorijās jāparedz iespēja noteikt atšķirīgas dalībnieku ekonomiskās tiesības (tiesības uz dividendes saņemšanu un likvidācijas kvotu), kā arī balsstiesību ierobežojumus (tajā skaitā pieļaujot daļas bez balsstiesībām). Tāpat pieļaujama iespēja noteikt atšķirīgas nominālvērtības dažādu kategoriju daļām.

ĀIPL rosina arī apsvērt iespēju paredzēt SIA statūtos atšķirīgus noteikumus attiecībā uz daļu atsavināšanu, piemēram, nosakot, ka darbiniekiem piederošās daļas nevar tikt pārdotas vai citādi atsavinātas. Kā arī, izbeidzoties darba tiesiskajām attiecībām, sabiedrība šīs daļas atpērk par nominālvērtību vai citu summu, kas noteikta saskaņā ar statūtos paredzēto aprēķina metodiku.

Kas attiecas uz izmaiņām konkrētās daļu kategorijas tiesībās, ĀIPL ieskatā Komerclikumā nosakāms, ka konkrētajai daļu kategorijai paredzētās tiesības būtu grozāmas ar kvalificētu attiecīgās kategorijas dalībnieku balsu vairākumu, proti, par lēmumu, kas tieši skar attiecīgās kategorijas dalībnieku tiesības jānobalso vismaz 2/3 no attiecīgās kategorijas dalībniekiem.

Papildus jāatzīmē, ka šādā gadījumā nepieciešams papildināt prasības attiecībā uz dalībnieku reģistrā norādāmajām ziņām, ietverot arī daļas kategoriju un balsstiesību esamību vai neesamību.

Pašlaik Komerclikumā nav paredzētas tiesības sabiedrībām ar ierobežotu atbildību emitēt priekšrocību akcijas un konvertējamās obligācijas. Ievērojot mērķi uzlabot SIA kapitāla daļu regulējumu, šādas tiesības Komerclikumā būtu nosakāmas.

ĀIPL ieskatā, veicot iepriekš minētos grozījumus Komerclikumā, tiktu uzlabota regulējuma elastība un novērsts pastāvošais ieguldījumu strukturēšanas ierobežojums attiecībā uz sabiedrībām ar ierobežotu atbildību.

TM pastāvīgā darba grupā Komerclikuma grozījumu izstrādei šis jautājums ir izskatīts un ir saņemts konceptuāls atbalsts regulējuma izstrādei par SIA daļu kategorijām.

Izstrādāti un noteiktā kārtībā iesniegti MK grozījumi Komerclikumā, paredzot SIA iespējas noteikt pamatkapitāla daļām dažādas kategorijas un tiesības emitēt konvertējamās obligācijas.

 

SIA skaits, kas izmanto iespēju emitēt konvertējamās obligācijas palielinās par 10% TM -

01.12.2019.

4.4.2. Reorganizācijas procesa vienkāršošana un Komerclikumā noteikto termiņu saīsināšana gadījumā, ja tiek veikta SIA pārveidošana par AS.

Nepieciešams pārskatīt iespēju Komerclikumā noteikto termiņu saīsināšanai gadījumā, ja tiek veikta SIA pārveidošana par AS, ņemot vērā, ka saistībā ar uzņēmējdarbības veida maiņu kaitējums kreditoriem vai citiem dalībniekiem nav saskatāms.

Ņemot vērā, ka pašreiz pastāv ierobežojumi strukturēt ieguldījumus SIA līmenī, būtu apsverama iespēja vienkāršot SIA reorganizāciju par AS, ja tam piekrīt visi SIA dalībnieki. ĀIPL ieskatā, šādā situācijā nav saskatāms kaitējums kreditoriem vai citiem dalībniekiem sakarā ar uzņēmējdarbības veida maiņu, ņemot vērā, ka atbilstoši Komerclikuma 337.pantam, visas SIA tiesības pāriet AS kā iegūstošajai sabiedrībai, kā arī visi SIA dalībnieki kļūst par AS akcionāriem.

Tādējādi ĀIPL saskata iespēju vienkāršot un padarīt ātrāku Komerclikuma regulējumu attiecībā uz pārveidošanu kā vienu no reorganizācijas veidiem, tajā skaitā samazinot likumā noteikto 3 mēnešu periodu reorganizācijas otrā posma īstenošanai (pēc paziņojuma par reorganizāciju iesniegšanas). Pretējā gadījumā, identificējot investoru vai nepieciešamību pēc investora piesaistes, sabiedrībai ir jāiziet faktiski pilns reorganizācijas process, kas aizņem līdz sešiem mēnešiem. Šāds termiņš ir nepamatoti ilgs, un investors var zaudēt interesi par ieguldījumu veikšanu.

TM pastāvīgā darba grupā Komerclikuma grozījumu izstrādei šis jautājums ir izskatīts un ir saņemts konceptuāls atbalsts regulējuma izstrādei par reorganizācijas procesa uzlabošanu un vienkāršošanu., t. sk. atvieglojumiem, ja tiek veikta SIA pārveidošana par AS. Vienlaikus šādi grozījumi Komerclikumā tiks izstrādāti un virzīti vienotā pakā ar citiem saistītajiem jautājumiem t. sk. akcionāru reģistra modernizēšanas jautājumu. TM plāno iesniegt attiecīgus grozījumus MK 2019.gada pirmajā pusē.

Izstrādāti un noteiktā kārtībā iesniegti MK grozījumi, kas paredz vienkāršotu SIA reorganizācija par AS, ja tam piekrīt visi SIA dalībnieki. Samazināts termiņš reorganizācijas procesam par 50% TM FM 01.12.2019.
4.4.3. Tiesu informācijas sistēmas efektivitātes un nepieciešamās informācijas izvēles novērtēšana.

ĀIPL savās 2018.gada rekomendācijās nostājā attiecībā uz investīciju drošību un aizsardzību 2.2.5.pasākumā norāda, ka lai gan tiesu lēmumi ir publiski pieejami, piedāvātie meklēšanas rīki varētu būt vēl efektīvāki, lai vienkāršotu iespējas nepieciešamības gadījumā atrast piemērotu judikatūru. Judikatūras (un procesuālo lēmumu) meklēšanas rīki var tikt pārskatīti un uzlaboti. Šis jautājums vienlaikus ir skatāms kontekstā ar iepriekšējo uzdevumu (3.4.5.).

Papildus tam lielāko daļu no tiesu spriedumiem var meklēt un atrast tiešsaistē, taču ne procesuālos lēmumus. Lai nodrošinātu vienotu praksi attiecībā uz procesuālo normu piemērošanu, nav konstatējami šķēršļi juridisko interesi izraisošu procesuālo lēmumu publicēšanai (piemēram, lēmumi par blakus sūdzībām, lēmumi par pagaidu noregulējumu un citiem jautājumiem). Lai aizsargātu dalībnieku identitāti, lēmumiem jābūt anonīmiem.

Ņemot vērā minēto, TA būtu jāveic izvērtējums par Tiesu informācijas sistēmas efektivitāti un iespējām to uzlabot.

1. Veikts izvērtējums par Tiesu informācijas sistēmas efektivitāti, tajā skaitā izvērtēta iespēja publicēt juridisko interesi izraisošus procesuālos lēmumus.

2. Ņemot vērā izvērtējuma rezultātus, veikti sistēmas uzlabojumi.

Veikts 1 izvērtējums par tiesu informācijas sistēmas efektivitāti 1. TA

2. TA

- 1. 01.07.2019.

2. 01.01.2020.

4.4.4. Tiesiskā regulējuma ieviešana, lai atvieglotu izslēdzošo ieskaitu.

Vairāki finanšu instrumenti nav pietiekami regulēti. Viena no šādām jomām ir izslēdzošais ieskaits attiecībā uz atvasinātajiem finanšu instrumentiem.

Kredītiestāžu likuma regulējums ir attiecināms tikai uz bankām, tādējādi minētajai situācijai nav skaidra regulējuma attiecībā uz citām juridiskām un fiziskām personām. Kas attiecas uz izslēdzošo ieskaitu, ir vairākas pieejas, kā var atrisināt radušos problēmu: Finanšu instrumentu tirgus likuma vai speciāla likuma pieņemšana, kas regulētu izslēdzošo ieskaitu.

1. Izvērtēt esošo regulējumu attiecībā uz izslēdzošo ieskaitu.

2. Izvērtējuma rezultātā iestrādāt regulējumu attiecīgajos normatīvajos aktos.

1. Izstrādāts 1 izvērtējums

2. Izstrādāts 1 normatīvais akts vai grozījumi esošajos normatīvajos aktos.

1. FM, TM

2. FM, TM

- 1. 01.07.2019.

2. 01.01.2020.

4.4.5. Visu ārējo normatīvo aktu pieejamības nodrošināšana oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" (tīmekļa vietne www.vestnesis.lv) un sistematizēto tiesību aktu portālā Likumi.lv.

Visu ārējo normatīvo aktu, tai skaitā visu pašvaldību saistošie noteikumu pieejamība vienuviet (tiek publicēti oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis"), lai vecinātu piesaistīto ārējo investīciju apjomu.

Izstrādāts regulējums par visu pašvaldību saistošo noteikumu izsludināšanu, publicējot tos oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un konsolidēšanas nodrošināšanu Likumi.lv.

Izstrādāti grozījumi likumā "Par pašvaldībām" un citos saistītajos normatīvajos aktos.

TM

VARAM, VSIA "Latvijas Vēstnesis"

31.12.2019

Rīcības virziens 4.5. Grāmatvedība un nodokļi
Nr. p. k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš
4.5.1. Nodokļu deklarācijās un citos pārskatos norādāmās informācijas pārklāšanās novēršana - tajos ietverto datu sinhronizācija.

VK pasūtītajā un 20.07.2015. SIA "Pricewaterhouse Coopers" sagatavotajā ziņojumā "Pētījums par pārskatu sagatavošanas administratīvo procedūru un administratīvā sloga samazināšanas iespējām" konstatēts, ka noteiktos pārskatos ir vērojama informācijas pieprasīšanas dublēšanās, piemēram:

1) VID iesniedzamā gada pārskata informācijas pārklāšanās ar CSP veidlapu Nr.1-FAP "Finanšu aktīvi un pasīvi 20__.gadā" un veidlapu Nr.1-gada "Kompleksais pārskats par darbību 20__.gadā";

2) VID iesniedzamā deklarācijā par PVN informācijas pārklāšanās CSP veidlapā "Pārskats par apgrozījumu" 1-apgrozījums;

3) dabas resursu nodokļu pārskatos, ja darbības, par kurām jāaprēķina nodoklis, ir bijušas vienreizējas (VARAM);

4) CSP veidlapā Nr.1-gada "Kompleksais pārskats par darbību 20__.gadā" norādītās informācijas pārklāšanās ar uzņēmumu sniegto informāciju, atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumam;

5) CSP veidlapā "Ievedums-Intrastat-1A "Pārskats par tirdzniecību ar Eiropas Savienības dalībvalstīm"" pārskata informācijas pārklāšanās ar VID PVN deklarācijas PVN 1II un PVN 2 daļās sniegto informāciju;

6) VID iesniedzamā gada pārskatā un CSP veidlapā Nr.1-F "Pārskats par finansiālo stāvokli";

7) VID iesniedzamā gada pārskata informācijā un CSP veidlapā Nr.6-ieguldījumi "Pārskats par ieguldījumiem";

8) CSP veidlapā Nr.1-FAP "Finanšu aktīvi un pasīvi 20__.gadā" un VID iesniedzamo gada pārskatu bilances aktīvu un bilances pasīvu daļu;

9) CSP ieguldījumu kustību pārskatu (1-ieguldījumi un 5-ieguldījumi) atsevišķās sadaļās - nepieciešams pārskatīt šo informāciju iegūt no VID iesniegtajiem gada pārskatiem.

Attiecīgi nepieciešams veikt minēto pārskatu atkārtotu izvērtējumu un lemt par efektīvāko risinājumu ieviešanu, kas novērš uzņēmējiem radīto birokrātisko slogu radošas prasības.

2018.gada 13.martā Ministru kabinets izskatīja un pieņēma zināšanai informatīvo ziņojumu "Par priekšlikumiem institūciju sadarbības jautājumu risināšanai, administratīvo datu avotu pilnveidošanai un administratīvā sloga mazināšanai oficiālās statistikas nodrošināšanā" (turpmāk - ziņojumu), kura 1. tabulā minēti pasākumi administratīvā sloga mazināšanā un administratīvo datu avotu izmantošanā oficiālās statistikas nodrošināšanā.

Izpildot Ministru kabineta 2018.gada 13.marta sēdes protokola Nr.15 29.§ noteikto uzdevumu Centrālajai statistikas pārvaldei katru gadu (2019., 2020. un 2021.gadā) līdz 1.martam apkopot un līdz 1.aprīlim savā tīmekļa vietnē publicēt informāciju par ziņojumā minēto pasākumu īstenošanu iepriekšējā gadā, ir sagatavota informācija par 2018.gadā veiktajiem pasākumiem administratīvā sloga mazināšanā un administratīvo datu avotu izmantošanā oficiālās statistikas nodrošināšanā, kas ietver saistītos pasākumus "Tehnisko risinājumu izstrāde Gada pārskatu datu pieejamībai " un "Gada pārskatu sastāvdaļas - finanšu pārskata pielikuma iesniegšana elektroniskā noraksta formā" (izpildīti). Līdz ar to Centrālā statistikas pārvalde strādā pie priekšlikumu apkopošanas jaunas starpresoru vienošanās ar VID izstrādei un pasākumu plānā realizēto pasākumu ieviešanai.

1. Veikts identificēto pārskatu atkārtots izvērtējums un lemts par efektīvāko risinājumu ieviešanu, kas novērš uzņēmējiem radīto birokrātisko slogu radošas prasības.

2. Ņemot vērā 1.punktā veiktos secinājumus, izstrādāti un noteiktā kārtībā iesniegti MK grozījumi normatīvajos aktos, kas atceļ dublējošas informācijas pieprasījumu vai, ja nepieciešams, rasts risinājums par informācijas apmaiņu starp citu administratīvo datu turētājiem, iesniedzot MK informatīvo ziņojumu, paredzot konkrētus pasākumus turpmākai rīcībai un indikatīvo finansējumu, lai savlaicīgi varētu lemt par budžeta līdzekļu piešķiršanu MK.

Mazināts laiks uzskaitei un grāmatvedības kārtošanai un pārskatu iesniegšanai VID un CSP 1), 2) EM, CSP

3) VARAM

4) FM, VARAM

5), 6), 7), 8), 9) EM, CSP, FM

FM, VID, VARAM, 31.12.2019.
Rīcības virziens 4.6. Pārrobežu tirdzniecība - muita
Nr. p. k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš
4.6.1. SKLOIS ieviešana

SKLOIS ir informācijas sistēma, kas nodrošina kuģošanas informācijas, tai skaitā noteiktas ar muitas kontroli saistītas informācijas (piemēram, kuģa manifests, kuģa krājumu deklarācija, iesniegums preču izkraušanas/iekraušanas atļaujas saņemšanai), centralizētu un elektronisku apriti. Lai tālāk attīstītu SKLOIS, ir nepieciešams pilnveidot jau ieviestās funkcionalitātes, kā arī izstrādāt jaunas, kā tas paredzēts ar Ministru kabineta 2017.gada 30.augusta rīkojumu Nr.460 "Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 37.0. versija)" apstiprinātajā SKLOIS 2 projekta aprakstā un atbilstošā Centrālās finanšu un līgumu aģentūras apstiprinātajā SKLOIS 2 projekta iesniegumā.

SKLOIS 2.kārtas projekta realizācija.

Īstenota SKLOIS 2.kārta

SM -

01.01.2021

4.6.2. Muitas procedūru nosacījumu vienkāršošana

Lai nodrošinātu Savienības Muitas kodeksā, kas kļuvis piemērojams ar 2016.gada 1.maiju, un ar to saistītajos muitas tiesību aktos paredzētā vienkāršojuma - preču pārvietošana īpašo procedūru ietvaros (tajā skaitā, preču uzglabāšana muitas noliktavās) bez Savienības tranzīta procedūras izmantošanas, pilnvērtīgu izmantošanu Latvijā, nepieciešams izvērtēt esošo VID muitas elektronisko sistēmu atbilstību preču pārvietošanas īpašo procedūru ietvaros izmantošanai, un, ja nepieciešams, izstrādāt un ieviest atbilstošas izmaiņas šajās muitas sistēmās, kas atbalsta šādu vienkāršojumu izmantošanu Latvijas teritorijā.

Tā rezultātā būtiski samazināsies ar īpašo procedūru - uzglabāšana muitas noliktavā u.c. piemērošanu saistītais administratīvais slogs un finanšu izmaksas komersantiem, proti, visas preču pārvietošanas īpašo procedūru ietvaros varēs veikt vienas un tās pašas muitas procedūras ietvaros, izmantojot vienu un to pašu muitas galvojumu. Vairs nebūs nepieciešamības katrai pārvietošanai izmantot jaunu papildu muitas tranzīta procedūru, kas nosaka prasību iesniegt papildus muitas galvojumu un katru reizi iesniegt jaunu muitas deklarāciju.

1. Izvērtēt esošo VID muitas elektronisko sistēmu atbilstību īpašo procedūru atļaujas vienkāršojuma - preču pārvietošanas režīma - izmantošanai, pārvietojot preces no muitas iestādes uz muitas noliktavu (ievešana) bez Savienības tranzīta procedūras izmantošanas, un ja nepieciešams, veikt atbilstošus uzlabojumus šajās sistēmas.

2. Izvērtēt esošo VID muitas elektronisko sistēmu atbilstību īpašo procedūru atļaujas vienkāršojuma - preču pārvietošanas režīma - izmantošanai, pārvietojot preces no muitas noliktavas uz muitas iestādi (izvešana) bez Savienības tranzīta procedūras izmantošanas, un ja nepieciešams, veikt atbilstošus uzlabojumus šajās sistēmas.

Nodrošināts EMDAS atbalsts preču pārvietošanas īpašo procedūru ietvaros vienkāršojuma izmantošanai. Informācija publicēta VID mājaslapā. FM, VID - 1. 01.06.2019.

2. 01.06.2020.

Rīcības virziens 4.7. Līgumsaistību izpilde
Nr. p. k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš
4.7.1. Nozīmēto tiesas sēžu monitoringa uzlabošana

Nepieciešams nodrošināt pakalpojuma pieslēgšanas priekšapmaksu portālā manas.tiesas.lv, izmantojot VRAA pārziņā esošo maksājumu moduli. Pakalpojums vērsts uz juridiskām personām, kuras vienlaikus iesaistītas vairāku tiesvedības procesu norisē.

Nodrošināta e-pakalpojuma sasaiste ar maksājumu moduli, pakalpojuma apmaksas veikšanai.

Uzlabots 1 e-pakalpojums TA - 01.07.2019.
4.7.2. Tiesvedības datu monitoringa ieviešana, elektroniski saņemot paziņojumus par izmaiņām tiesvedības datos

Ieviests e-pakalpojums "Tiesvedības datu monitorings, elektroniski saņemot paziņojumus par izmaiņām tiesvedības datos", lai lietas dalībnieks iegūtu informāciju par izmaiņām lietas tiesvedības datos. Informācija tiks nosūtīta uz lietotāja reģistrēto e-pasta adresi.

Sistēma elektronisko paziņojumu sagatavos par informācijas izmaiņas faktu, norādot tā aplūkošanas iespējas portālā manas.tiesas.lv

Nodrošināta e-pakalpojuma pieejamība un sasaiste ar maksājumu moduli, pakalpojuma apmaksas veikšanai. Uzlabots e-pakalpojums TA - 01.07.2019.
Rīcības virziens 4.8. Elektrības pieslēgums
Nr. p. k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš
4.8.1. Portāla e-st. elektronisko dokumentu aprites izstrāde

Izveidotā AS "Sadales tīkls" e-st. portāla darbības pilnveidošanai jāparedz papildus funkcionalitāte:

- pieteikuma un iesniegumu iesniegšanu;

- tehnisko noteikumu izsniegšana;

- vienošanās par projektēšanu noslēgšanu;

- pieslēguma līgumu noslēgšanu (parakstīšana no klienta puses);

- rēķina izsniegšanu un apmaksu;

- pēcuzskaites kabeļu izbūves akta iesniegšanu.

Nepieciešams izstrādāt portāla e-st. elektronisko dokumentu apriti, paredzot augstāk minētās iespējas.

Mājsaimniecībām nodrošināta portāla e-st. elektronisko dokumentu aprite no 2017.gada 14.augusta.

Izstrādāta un tiek nodrošināta elektroniska dokumentu aprite mājsaimniecību klientiem portālā, nodrošinot e-vidē:

1.1. pieteikumu un iesniegumu iesniegšanu (darbojas arī juridiskām personām);

1.2. tehnisko noteikumu izsniegšanu;

1.3. vienošanās par elektroietaišu būvprojekta izstrādi iesniegšanu;

1.4. pieslēguma līguma noslēgšanu (apstiprināšana no klienta puses);

1.5. rēķina sagatavošana;

1.6. apliecinājuma veikšanu par pēcuzskaites kabeļu izbūvi (akta iesniegšanu).

Papildus plānā paredzētajam īstenots:

Lai novērtētu ieviesto e-risinājumu efektivitāti, ik mēnesi tiek veikts klientu uzvedības, kā arī klientu apmierinātības monitorings. Pirmie rezultāti liecina, ka periodā no 2017.gada 14.augusta līdz 1.septembrim 74% no visiem pakalpojuma pieteikumiem, pieteikti jau izmantojot e-vides iespējas.

Samazināts dienu skaits elektroenerģijas pieslēguma nodrošināšanas procesā no 107 dienām (2015.gadā), līdz 98 dienām uz 01.06.2016. un līdz 97 dienām 01.09.2017.

Izstrādāta portāla e-st. elektronisko dokumentu aprite, paredzot:

- pieteikuma un iesniegumu iesniegšanu;

- tehnisko noteikumu izsniegšana;

- vienošanās par projektēšanu noslēgšanu;

- pieslēguma līgumu noslēgšanu (parakstīšana no klienta puses);

- rēķina izsniegšanu un apmaksu;

- pēcuzskaites kabeļu izbūves akta iesniegšanu.

Portālā e-st.lv nodrošinātas 6 jaunas elektroniskās funkcijas

Turpinās dienu skaita samazinājums elektroenerģijas pieslēguma nodrošināšanas procesā par 10%

AS "Sadales tīkls" - 01.07.2019
4.8.2.

Zemes īpašnieku brīdināšanas laika par jauna objekta ierīkošanu vai esošā objekta paplašināšanu mazināšana no 30 dienām uz 15 dienām

Enerģētikas likuma 19.panta trešā daļa nosaka, ka energoapgādes komersants par jauna objekta ierīkošanu vai esošā objekta paplašināšanu brīdina nekustamā īpašuma īpašnieku vismaz 30 dienas pirms darbu uzsākšanas.

Izstrādāts un noteiktā kārtībā iesniegts MK grozījums Enerģētikas likuma 19.panta trešajā daļā, kas nosaka, ka energoapgādes komersants par jauna objekta ierīkošanu vai esošā objekta paplašināšanu brīdina nekustamā īpašuma īpašnieku vismaz 15 dienas pirms darbu uzsākšanas. Samazināts dienu skaits elektroenerģijas pieslēguma nodrošināšanas procesā par 15 dienām EM - 01.01.2020
Rīcības virziens 4.9. Restrukturizācija
Nr. p. k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš
4.9.1. Veicināt restrukturizācijas mehānismu plašāku izmantošanu finansiālu grūtību risināšanā

Latvijā pastāv vairāki mehānismi, kas dod iespēju parādniekam risināt finansiālas grūtības un atjaunot maksātspēju.

2008.gada 1.janvārī spēkā stājās Maksātnespējas likums, kurā pirmo reizi tika iekļauts tiesiskās aizsardzības procesa (turpmāk - TAP) regulējums un ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process (turpmāk -ĀTAP), līdz tam juridiskās personas maksātspēja varēja tikt atjaunota vienīgi caur izlīgumu un sanāciju, kas bija garš un laikietilpīgs process. Šis regulējums paredzēja, ka TAP ir tiesiska rakstura pasākumu kopums parādnieka interešu aizsardzībai ierobežotas maksātspējas gadījumā ar mērķi atjaunot parādnieka maksātspēju pilnā apjomā (tā ilgums - līdz vienam gadam). Gadījumā, ja komersanta ierobežotās maksātspējas laikā nav izdevies atjaunot maksātspēju pilnā apjomā, noteiktā kārtībā ir piemērojami maksātnespējas procesa pasākumi.

Vienlaicīgi, lai veicinātu ārpustiesas parādu restrukturizāciju, kas notiek absolūti neiesaistot tiesu varu, 2009.gada 6.augustā Maksātnespējas jautājumu konsultatīvajā padomē tika apstiprinātas Ārpustiesas parādu restrukturizācijas vadlīnijas, kas tika izstrādātas, TM sadarbojoties ar MNA, Latvijas Komercbanku asociāciju, Biedrību, Latvijas Darba devēju konfederāciju, ĀIPL, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Kredītņēmēju apvienību. Dokumenta mērķis - sniegt Latvijas uzņēmumiem un attiecīgajām valsts iestādēm informāciju par principiem un vadlīnijām attiecībā uz ārpustiesas parādu restrukturizāciju. Principi un vadlīnijas ir balstīti uz labākās starptautiskās prakses piemēriem. Dokumentam ir trīs daļas. Pirmajā daļā ir sniegts pārskats par ārpustiesas parādu restrukturizācijas galvenajiem jēdzieniem. Otrajā daļā ir minēti principi saistībā ar ārpustiesas parādu restrukturizāciju Latvijā. Savukārt trešajā daļā ir atrodamas vadlīnijas, lai veicinātu minēto principu ieviešanu Latvijā. Attiecībā par ārpustiesas parādu restrukturizācijas pielietošanas biežumu informācija nav pieejama, ņemot vērā to, ka tas ir pilnīgi brīvprātīgs, valsts nekontrolēts instruments. Minēto vadlīniju precizētā redakcija (atbilstoši regulējuma izmaiņām kopš sākotnējās apstiprināšanas) tika atkārtoti apstiprināta Maksātnespējas jautājumu konsultatīvajā padomē 2018.gada 12.februārī (skat. https://www.tm.gov.lv/lv/nozares-politika/metodiskie-ieteikumi).

No 2008.līdz 2018.gadam TAP un ĀTAP statistika ir šāda:

Ierosināti TAP - 1147

Izbeigti TAP - 1063

Sekmīgi pabeigti - 45

Pāreja uz MN procesu - 190

Šādi rezultāti nav uzskatāmi par pietiekamiem un sekmīgu TAP skaitam būtu jābūt lielākam.

Ir identificēts, ka viena no problēmām, kādēļ TAP netiek izmantoti pietiekamā apmērā ir informācijas un labo piemēru trūkums par TAP. Lai šo situāciju risinātu ir nepieciešams veikt plašu sabiedrības izglītošanas darbu par TAP, tā iespējām, ieguvumiem un labajiem piemēriem.

Palielinās sabiedrības informētība un izpratne par TAP izmantošanas iespējām, kā arī sekmīgi īstenoto TAP skaits

 

Organizēti 5 pasākumi

Izstrādāts 1 buklets

MKD, EM, TM LIAA 01.01.2020.
4.9.2. Agrīnās brīdināšanas mehānismu izstrāde, lai nodrošinātu savlaicīgu finansiālo grūtību identificēšanu un risināšanu

Jau 2016.gadā ĀIPL pētījumā "Ļaunprātīga maksātnespējas procesa riski Latvijā" norādīja, ka maksātnespējas procesi tiek uzsākti par vēlu un 52% gadījumu maksātnespējīgajiem uzņēmumiem divus gadus pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas bija negatīvs pašu kapitāls.

Rezultātā maksātnespējas procesā nokļūst tā sauktie "tukšie" uzņēmumi, no kuriem kreditoriem nav iespējams atgūt nekādus aktīvus, kā rezultātā rodas milzīgi zaudējumi ekonomikai, kā arī ārkārtīgi pasliktinās atgūstamības rādītāji Doing Business (recovery rate).

Ņemot vērā minēto, nepieciešams izstrādāt rīkus/mehānismus, kas uzņēmējam ļautu identificēt finansiālās grūtības savlaicīgi.

Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas "Par preventīvas pārstrukturēšanas regulējumu, otro iespēju un pārstrukturēšanas, maksātnespējas un saistību dzēšanas procedūru efektivitātes palielināšanas pasākumiem un ar ko groza Direktīvu 2012/30/ES" projekta paskaidrojumu rakstā norādīts, ka papildus galvenajiem principiem ir nepieciešami mērķtiecīgāki noteikumi, kas pārstrukturēšanas regulējumus padarītu efektīvākus. Noteikumiem par komercsabiedrību vadītāju rūpības pienākumu pirms maksātnespējas arī ir svarīga nozīme uzņēmumu glābšanas, nevis likvidācijas, prakses attīstīšanā, jo tie iedrošina veikt agrīnu pārstrukturēšanu, novērš ļaunprātīgu rīcību un kreditoru zaudējumus, no kuriem var izvairīties. Tikpat svarīgi ir noteikumi par agrīnas brīdināšanas rīkiem.

Arī OECD savā pētījumā "POLICIES FOR PRODUCTIVITY: THE DESIGN OF INSOLVENCY REGIMES ACROSS COUNTRIES" norāda, ka agrīnie brīdināšanas rīki var palielināt kreditoriem atgūstamo līdzekļu apjomu un samazināt negatīvo ietekmi uz ekonomiku, kā arī palielināt uzņēmuma iespējas atgriezties ekonomikā. Savukārt agrīno brīdināšanas rīku trūkums var novest dzīvotspējīgus uzņēmumus līdz garam un, izmaksu ziņā, dārgam maksātnespējas procesam.

Agrīnās brīdināšanas instrumenti, piemēram, apmācības uzņēmumiem, kurās apgūtu kā identificēt finansiālās grūtības, finanšu konsultācijas, rīki, kas ļautu izvērtēt riskus utt. ir tikai daži no iespējamajiem agrīnās brīdināšanas rīkiem, kas būtiski varētu uzlabot uzņēmumu iespējas atgūties no finansiālajām grūtībām.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Latvijā būtu nepieciešams izstrādāt un ieviest agrīnās brīdināšanas rīkus.

1. Veikts izvērtējums, par uzņēmuma profilu, kuriem visbiežāk rodas finansiālas grūtības, izvērtējot vidējo dzīves ciklu, problēmu rašanās brīdi u.c. pazīmes;

2. Ņemot vērā izvērtējumā iegūtos secinājumus, izstrādāt agrīnās brīdināšanas rīku/-us, kas būtu vispiemērotākie Latvijas situācijai.

Maksātnespējas procesu skaita, kad tiek sastādīts ziņojums par mantas neesamību, samazinājums par 4%; 1. EM, TM, MKD

2. TM, MKD, EM, FM

FM,VID

VID, LIAA

01.07.2020.
Rīcības virziens 4.10. Cilvēkkapitāls
Nr. p. k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš
4.10.1. Veikti EDS uzlabojumi, kas ļauj darba devējam pārliecināties par darbnespējas lapām.

VID darba devējam, izmantojot EDS paziņo par noslēgtajām un anulētajām darba nespējas lapām. Papildus, kārtība, kādā darbiniekam jāpaziņo darba devējam par neierašanos darbā, ir uzņēmuma iekšējās kārtības jautājums. Iedzīvotājs no E-veselības sistēmas var nosūtīt savam darba devējam uz elektronisko pastu informāciju par reģistrētu darbnespējas lapu (arī tādu, kas vēl nav noslēgta). Informācija darba devējam būs pieejama kā saite uz darbinieka darbnespējas lapu E-veselības sistēmā un tā būs derīga noteiktu laika posmu. Tāpat persona var saglabāt elektronisko darbnespējas lapu PDF formātā un izdrukāt. Ja persona kaut kādu iemeslu dēļ pati nevar no E-veselības sistēmas nosūtīt savam darba devējam informāciju par izsniegto darbnespējas lapu, viņai ir tiesības to lūgt izdarīt ārstam vai ārsta palīgam.

Taču, pastāv problēma, kas saistīta ar datiem, kurus VID saņem (precīzāk - nesaņem) un normatīvo regulējumu, kas ierobežo šo datu nodošanu VID.

Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams veikt izmaiņas normatīvajos aktos un nodrošināt informācijas nodošanu VID par atvērtajām darbnespējas lapām, lai šo informāciju varētu attēlot EDS, tādējādi ļaujot darba devējam pārliecināties par darbnespējas lapām.

1. Veikti nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos.

2. Pilnveidota VID EDS un E-veselības sistēma, lai darba devējam VID EDS būtu pieejama informācija par darbiniekam atvērto darbnespējas lapu.

1. Uzlabota 1 EDS funkcionalitāte.

2. No E-veselības sistēmas uz VID EDS tiek nodota informācija par darbiniekam atvērtu darbnespējas lapu.

1. VM, FM

2. VID, Nacionālais veselības dienests

VID, LM 1. 01.03.2020.

2. 01.01.2021.

4.10.2. Samazināt termiņu brīvās vakances publicēšanai Nodarbinātības valsts aģentūrā.

AIPL un LTRK norāda, ka šķērslis ārzemnieku nodarbināšanai Latvijā norādāms pienākums publicēt vakanci Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datu bāzē, kas būtiski pagarina ārzemnieku uzaicināšanas procesu. Saskaņā ar 28.01.2014. Ministru kabineta noteikumu Nr.55 "Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu" 3.punktu darba devējs, kurš paredzējis nodarbināt ārzemnieku, NVA filiālē piesaka brīvu darba vietu. Ja darba vieta pēc pieteikšanas aģentūras filiālē ir brīva vairāk par mēnesi, darba devējs var vērsties PMLP, lai apstiprinātu ielūgumu vīzas pieprasīšanai vai izsaukumu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai ārzemniekam. Minētais pienākums būtiski kavē darba spēka piesaisti, turklāt laikā, kad Latvijā trūkst kvalificēta darba spēka, līdz ar to pienākums publicēt vakances sludinājumu, nonāk pretrunā ar pašu faktisko speciālistu trūkuma situāciju, ko arī atzinusi Latvijas valdība.

Vienlaikus šī prasība ir kļuvusi formāla un savu mērķi nesasniedz. Līdz ar to, lai radītu priekšnosacījumus darba spēka piesaistei, nepieciešams samazināt brīvās vakances publicēšanas termiņu, grozot 28.01.2014. Ministru kabineta noteikumu Nr.55 "Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu":

- paredzot, ka gadījumā, ja darba vieta pēc pieteikšanas aģentūras filiālē ir brīva vairāk par 14 dienām, darba devējs var vērsties PMLP, lai apstiprinātu ielūgumu vīzas pieprasīšanai vai izsaukumu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai ārzemniekam;

- Vienlaikus atbilstoši 15.02.2018. Ministru kabineta rīkojumam Nr.61 "Par konceptuālo ziņojumu "Konceptuālais ziņojums par imigrācijas politiku" paredzot izņēmumu, ka no nepieciešamības reģistrēt brīvo darba vietu atbrīvot tos darba devējus, kuri vēlas nodarbināt ārzemnieku:

- kurš Latvijā vismaz divus gadus uzturējies nodarbinātības nolūkā,

- kurš bijis nodarbināts pie darba devēja vismaz sešus mēnešus, un ārzemniekam, turpinot darba attiecības ar to pašu darba devēju, mainās specialitāte (profesija);

- kurš bijis nodarbināts pie darba devēja, uzturoties Latvijā ar ilgtermiņa vīzu vai termiņuzturēšanās atļauju, kas izsniegta saistībā ar studijām, un pēc izglītības iegūšanas turpina darba attiecības ar to pašu darba devēju atbilstoši iegūtai izglītībai.

Veikti grozījumi Ministru kabineta 28.01.2014. noteikumos Nr.55 "Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu" Paātrināts process ārzemnieku nodarbināšanai Latvijā par 10-13 darba dienām IeM - 31.12.2019.
4.10.3. Izvērtēt finanšu līdzekļu apmēru attiecībā uz kompensācijām ārvalstniekiem - starptautisko pārvadājumu automobiļu vadītājiem

Autopārvadājumu jomā bez darba algas lielāko atlīdzības daļu veido tieši kompensācija par papildu izdevumiem saistībā ar darba braucieniem, tomēr šobrīd, uzaicinot darbā trešās valsts pilsoņus, šī kompensācija jānodrošina papildus darba samaksai, kuras apmērs saskaņā ar Ministru kabineta 2017.gada 25.aprīļa noteikumos Nr.225 "Noteikumi par ārzemniekam nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru un finanšu līdzekļu esības konstatēšanu" nedrīkst būt mazāks par valstī vidējo darba samaksu iepriekšējā kalendārajā gadā. Ņemot vērā to, ka kompensējamo izdevumu apmērs ir precīzi noregulēts (tas nedrīkst tikt aizstāts ar darba samaksu), darba devēji kļūst nekonkurētspējīgi, salīdzinot ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu pakalpojumu sniedzējiem, jo darba ņēmējiem jānodrošina augstāka darba samaksa, tādējādi sadārdzinot pakalpojuma izmaksas. Nepieciešams pārskatīt trešo valstu pilsoņiem - starptautisko pārvadājumu veicējiem - nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru, paredzot, ka finanšu līdzekļu apmēru veido ne tikai darba alga, bet arī kompensācija par papildu izdevumiem, kas darba specifikas dēļ rodas darba braucienu laikā.

Saskaņā ar Labklājības ministrijas sniegto skaidrojumu Eiropas Parlamenta un Padomes 1996.gada 16.decembra direktīva 96/71/oj/?locale=LV' target='_blank' id='tooltip' rel-text='Atvērt direktīvu'>96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (turpmāk - direktīva 96/71/oj/?locale=LV' target='_blank' id='tooltip' rel-text='Atvērt direktīvu'>96/71/EK) paredz, ka komandējuma naudu, kas saistīta ar attiecīgo norīkojumu, uzskata par minimālās algas daļu, ja vien to neizmaksā atlīdzinot tādus faktiskos izdevumus saistībā ar norīkojumu darbā kā ceļa, dzīvokļa un uzturēšanās izdevumi. Darba likuma 3.nodaļa pārņem šīs direktīvas prasības. Vienlaikus arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 28.jūnija direktīva (ES) 2018/957, ar ko groza Direktīvu 96/71 par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (turpmāk - direktīva 2018/957), paredz, ka komandējuma nauda, kas saistīta ar attiecīgo norīkojumu darbā, bieži kalpo vairākiem mērķiem. Ciktāl tās mērķis ir atlīdzināt izdevumus, kas radušies saistībā ar norīkojumu darbā, piemēram, izdevumus par ceļu, ēdināšanu un naktsmītni, tā nebūtu jāuzskata par atalgojuma daļu, un dalībvalstu ziņā ir - atbilstīgi saviem valsts tiesību aktiem un/vai praksei - paredzēt noteikumus par šādu izdevumu atlīdzināšanu.

Līdz ar to izstrādājot grozījumus Ministru kabineta 25.04.2017. noteikumos Nr.225 ""Noteikumi par ārzemniekam nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru un finanšu līdzekļu esības konstatēšanu" nepieciešams izvērtēt vai netiek pārkāptas direktīvu 96/71/oj/?locale=LV' target='_blank' id='tooltip' rel-text='Atvērt direktīvu'>96/71/EK un 2018/957 prasības, kā arī netiek samazināta darbinieku aizsardzība un sociālās garantijas.

Veikti grozījumi Ministru kabineta 25.04.2017. noteikumos Nr.225 ""Noteikumi par ārzemniekam nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru un finanšu līdzekļu esības konstatēšanu" Palielināta autotransporta nozares konkurētspēja

IeM

LM 31.12.2019.
4.10.4. Ar attālināto darbu saistīto tiesisko jautājumu pilnveidošana

Darba likums (turpmāk - DL) noteic darba devēja pienākumu nodrošināt darbiniekiem drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus, savukārt Darba aizsardzības likums detalizēti nosaka darba devēja pienākumus un tiesības, nodrošinot pēc iespējas drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi.

Šobrīd aizvien aktuālākas kļūst dažādas specifiskas nodarbinātības formas, tai skaitā attālinātais darbs, kad nodarbinātais darbu veic mājās vai kādā citā vietā ārpus uzņēmuma. Darba aizsardzības regulējums un vispārīgie principi ir attiecināmi uz visiem darba devējiem, darbības veidiem un nodarbinātajiem neatkarīgi no vietas, kur praktiski tiek veikts darbs. Tomēr, lai nodrošinātu skaidrāku regulējumu, ievērojot aktuālās tendences, nepieciešams Darba aizsardzības likumā paredzēt specifiskas prasības, kas atvieglotu darba aizsardzības prasību izpratni un piemērošanu attālinātā darba gadījumā.

Piesaistot sociālos partnerus, veikti grozījumi normatīvajos aktos, pilnveidojot ar attālināto darbu saistītos tiesiskos jautājumus. Radīts tiesiskais regulējums attālināta darba iespējai LM, VDI - 01.01.2020.
4.10.5. Veikts izvērtējums par iespējām pilnveidot personu ar invaliditāti atbalsta pasākumus līdzdalības darba tirgū veicināšanai.

DL 109.panta otrā daļa paredz, ka Darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu ar darbinieku, ja viņš atzīts par personu ar invaliditāti, izņemot gadījumus, kas noteikti šā likuma 47.panta pirmajā daļā un 101.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7. un 10.punktā.

Pašreizējais normas formulējums ierobežo darba devēja tiesības izbeigt darba tiesiskās attiecības ar darbinieku, kas ir persona ar invaliditāti, gadījumos, kad tiek veikta darbinieku skaita samazināšana. Praksē ir bijuši vairāki gadījumi, kad darbinieki ar invaliditāti ļaunprātīgi izmanto DL paredzēto aizliegumu. Proti, darbinieku skaita samazināšanas gadījumā, nepiekrītot grozīt amatu, kā rezultātā darba devējs ir spiests maksāt šiem darbiniekiem darba samaksu, lai gan šo darbinieku amats ir ticis likvidēts sabiedrībā. Šādā gadījumā darba devēji ir spiesti vērsties tiesā ar prasību par darba tiesisko attiecību izbeigšanu, kas ir ilgs process, kas prasa arī papildu līdzekļus.

Tāpat DL 109.panta otrajā daļā paredzētais aizliegums uzteikt darbu personai ar invaliditāti, ja ir atjaunots darbā darbinieks, kurš agrāk veica attiecīgo darbu, nevajadzīgi rada papildu izdevumus darba devējam. Ir neskaidrs šāda ierobežojuma mērķis, kā rezultātā darba devējs kļūst par situācijas ķīlnieku, jo ir nepieciešams atrast darbiniekam ar invaliditāti citu amatu sabiedrībā, kurš turklāt būs atbilstošs viņa spējām. DL 109.panta otrajā daļā paredzētais aizliegums uzteikt darbu personai ar invaliditāti, ja šis darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā 6 mēnešus (..), arī neveicina darbinieku ar invaliditāti iesaisti darba tirgū, jo darba devējiem parasti rodas grūtības atrast pagaidu darbinieku, kurš būtu gatavs pildīt darbinieka pienākumus pārejošas darba nespējas laikā, kuras ilgumu darbinieku ar invaliditāti gadījumā turklāt nav iespējams paredzēt, jo DL nepieļauj darba tiesisko attiecību izbeigšanu pēc 6 mēnešiem.

Citās Eiropas Savienības valstīs nepastāv šādi ierobežojumi darba tiesisko attiecību izbeigšanai personām ar invaliditāti (piemēram, šādu ierobežojumu nav Vācijā, Beļģijā, Somijā u.c. valstīs). Tajā pašā laikā citās Eiropas Savienības valstīs ir atbalsta pasākumi darba devējiem, lai veicinātu šādu darbinieku nodarbināšanu, piemēram, Zviedrijā ir gan valstiskas, gan nevalstiskas programmas, ar kuru finansējuma palīdzību tiek pielāgota darba vide šādiem darbiniekiem; Beļģijā ir programma, kas sniedz dotācijas darba devējiem izdevumiem par darba vietas pielāgošanu, kā arī sedz daļu izmaksājamās darba samaksas personai ar invaliditāti saistībā ar produktivitātes samazinājumu. Attiecīgi, būtu nepieciešams pievērsties pasākumiem, lai veicinātu darbinieku ar invaliditāti iesaisti darba tirgū un atbalstītu darba devējus, kuri nodarbina šādus darbiniekus.

Secināms, ka šis ierobežojums rada grūtības gan darba devējiem, gan darbiniekiem - personām ar invaliditāti. Turklāt pretēji sākotnējam mērķim esošais tiesiskais regulējums nevis aizsargā darbiniekus ar invaliditāti, bet tieši pretēji attur darba devējus no šādu darbinieku nodarbināšanas, jo darba devēji nevēlas uzņemties risku, ka nepieciešamības gadījumā nebūs iespējams izbeigt darba tiesiskās attiecības DL 109.panta otrajā daļā paredzēto ierobežojumu dēļ.

Nacionālās Trīspusējās Sadarbības padomes 12.04.2018. sēdē tika lemts turpināt diskusiju NTSP apakšpadomē par grozījumu ieviešanu šajā pantā. ĀIPL uzsver, ka grozījumu nepieciešamība DL 109. panta otrajā daļā tiek uzsvērta jau vairāku gadu garumā, turklāt šie ierobežojumi ir būtisks kavēklis personu ar invaliditāti nodarbināšanai. ĀIPL rosina meklēt citus risinājumus darbinieku ar invaliditāti aizsardzībai, atsakoties no regulējuma, kas nesasniedz sākotnējo mērķi un nepamatoti ierobežo darba devēju tiesības.

Veikts izvērtējums par iespējām pilnveidot personu ar invaliditāti atbalsta pasākumus līdzdalības darba tirgū veicināšanai.

Personu ar invaliditāti iesaiste darba tirgū pieaug

LM

- 01.01.2020
4.10.6. Pilnveidot piesaistītā ārvalstu darba spēka neapmaksāta atvaļinājuma nodrošināšanas tiesisko regulējumu

Ministru kabineta 21.06.2010. noteikumu Nr. 564 "Uzturēšanās atļauju noteikumi" 87.punktā ir paredzēts, ka tad, ja "uzturēšanās Latvijas Republikā ir saistīta ar nodarbinātību vai komercdarbību vai ārzemnieks ir pašnodarbināta persona, pārvalde pārbauda informāciju par iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksu un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanu un to apmēru. Iedzīvotāju ienākuma nodoklim un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām jābūt samaksātām no ienākuma, kādu ārzemnieks norādījis, iesniedzot dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai".

Pastāvot šādai kārtībai, ārpuskopienas valstu pilsoņiem nav praktiskas iespējas saņemt neapmaksātu atvaļinājumu, nepametot Latvijas teritoriju jo šādā situācijās viņu ienākumi noteiktu laiku būtu zemāki par norādīto ikmēneša ienākumu apjomu.

Būtiski, ka saskaņā ar PMLP praksi šajā normā netiek diferencēti gada kopējie ienākumi un tā vienlīdz attiecas gan uz ārzemniekiem, kas saņem minimālo pieļaujamo algu, gan uz tiem ārzemniekiem, kas saņem daudzkārt vairāk. Neapmaksāta atvaļinājuma laikā par ārzemnieku netiks maksāts ne iedzīvotāju ienākuma nodoklis, ne sociālās apdrošināšanas iemaksas, un tādējādi netiktu ievērotas Ministru kabineta noteikumos Nr.564 noteiktā prasība, ka šiem maksājumiem jābūt veiktiem "no ienākuma, kādu ārzemnieks norādījis, iesniedzot dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai".

Lai novērstu šo nevienlīdzību starp Latvijas un ES/EEZ pilsoņiem un trešo valstu pilsoņiem, nepieciešams grozīt Ministru kabineta noteikumu Nr.564 87.punktu, paredzot, ka ārzemnieks var saņemt neapmaksātu atvaļinājumu līdz vienam mēnesim gada laikā, un šāda atvaļinājuma piešķiršana darba devējam neuzliek pienākumu trešās valsts pilsonim izmaksāt darba līgumā paredzēto atalgojumu.

Veikti grozījumi Ministru kabineta noteikumu Nr.564 87.punktā. Nodrošinātas vienlīdzīgas tiesības izmantot un piešķirt atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas trešo valstu pilsoņiem. IeM - 31.12.2019.
Rīcības virziens 4.11. Valsts pakalpojumu digitalizācija un pieejamība
Nr. p. k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš
4.11.1. Konsultē vispirms principa ieviešana valsts pārvaldes un uzņēmējus uzraugošo institūciju darbībā

Šobrīd īpaši vērojams, ka sabiedrībā arvien vairāk rodas neizpratne par kontrolējošo valsts pārvaldes institūciju darbu un pieeju normu skaidrošanā, kas nereti noslēdzas ar soda piemērošanu likuma normu nezināšanas dēļ.

Konsultē vispirms princips paredz valsts pārvaldes uzraugošajās institūcijās pirmreizēju normu/prasību skaidrošanu, īpaši, ja acīm redzami tiek konstatēts pirmreizējs pārkāpums, dodot termiņu nepilnību novēršanai.

Lai gan Administratīvo pārkāpumu kodeksā šobrīd ir paredzēta arī brīdinājumu sistēma par administratīvo prasību neizpildi, tas neatspoguļo konsultē vispirms principa būtību - secināms, ka:

1) brīdinājumu sistēma arī ir administratīvs sods;

2) Administratīvo pārkāpumu kodeksā pastāv sodi, kas neparedz brīdinājumu izteikšanu;

3) Administratīvo pārkāpumu kodekss un nozari regulējošie normatīvie akti pēc savas būtības neparedz skaidrojošo/ konsultatīvo procesu, kas būtu jāievēro institūcijām gadījumos, kad uzņēmējiem nav skaidra izpratne par tam piemērojamajām administratīvajām prasībām (tai skaitā, konstatējami sīki nebūtiski pārkāpumi).

Lai veidotu lietpratīgu valsts pārvaldi nepieciešams ieviest konsultē vispirms principa ieviešanu kā horizontālu darbības nosacījumu valsts pārvaldes un uzņēmējus uzraugošajās institūcijās.

Konsultē vispirms principa piemērošana atrunājama ne tikai vispārīgi, bet arī katras iestādes iekšējā dokumentā - vadlīnijās, metodiskajos norādījumos, par principa piemērošanu iestādes darbā.

Konsultē vispirms principa idejas būtība - valsts nav represīvs uzraudzības mehānisms, bet tiesiskas uzņēmējdarbības vides nodrošināšana.

Principa piemērošanā ir pieļaujami izņēmumi gadījumos, kad pārkāpumi ir nozīmīgi un rada būtisku kaitējumu sabiedrībai, vai apdraud personu veselību vai dzīvību.

Konsultē vispirms principu nepieciešams ieviest ne tikai nozaru ministrijās, bet arī tādās uzņēmumu darbību uzraugošajās iestādēs kā Būvniecības valsts kontroles birojs, Dabas aizsardzības pārvalde, PVD, Valsts darba inspekcija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Valsts vides dienests, VAAD, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, Būvvaldes, Datu valsts inspekcija, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, Konkurences padome, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Uzņēmumu reģistrs, Valsts meža dienests, Valsts valodas centrs, VI, Zāļu valsts aģentūra, Centrālā statistikas pārvalde, Nacionālais veselības dienests u.c;

Valsts pārvaldes klientu apmierinātības pētījums 2017

Pētījuma Latvijas iedzīvotāju aptaujas mērķis ir noskaidrot iedzīvotāju attieksmi pret valsts pārvaldi kopumā un labas pārvaldības principu ievērošanu, uzskatus par valsts iestādēm, kas vislabāk apkalpo iedzīvotājus, saskarsmi ar valsts iestādēm, valsts iestāžu klientu apkalpošanas kvalitātes darba vērtējumu, kā arī pēdējās saskarsmes ar valsts iestādi raksturojumu. Iegūtie rezultāti salīdzināti arī ar 2015.gadā un 2016.gadā veikto pētījumu rezultātiem (kur tas iespējams).

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju atzinīgi vērtē savu saskarsmes pieredzi ar valsts iestādēm: novērtējot savu pieredzi, Lielākā daļa aptaujāto (52%-89%) dažādiem kritērijiem sniedza vērtējumus "teicami" vai "labi", bet kritiski vērtējumi sniegti ievērojami retāk (atbildes "drīzāk slikti" vai "ļoti slikti" atzīmēja 1%-21%).2016.gada un 2017.gada aptauju datu salīdzinājums liecina, ka būtiskas izmaiņas iedzīvotāju attieksmē nav vērojamas.

No uzskaitītajām iestādēm atzinīgi visbiežāk vērtēta saskarsmes pieredze ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, Lauku atbalsta dienestu, Valsts meža dienestu, Nacionālo veselības dienestu, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru un Ceļu satiksmes drošības direkciju. Savukārt mazāk atzinīgi vērtētās iestādes ir Veselības inspekcija, Veselības un darbaspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija, Tiesas, Tiesu administrācija un Valsts policija.

Novērtējot izmaiņas valsts pārvaldē pēdējo 3 gadu laikā, 42% piekrita, bet 19% nepiekrita, ka valsts pārvalde ir vienkāršojusi pakalpojumu sniegšanas, saņemšanas procedūras iedzīvotājiem, 40% piekrita, bet 16% nepiekrita, ka valsts pārvaldes iestādes vairāk sākušas sadarboties savā starpā, mazāk prasot cilvēkiem tādus datus, kas jau ir citu valsts iestāžu rīcībā, un 39% piekrita, bet 18% nepiekrita, ka valsts pārvalde arvien vairāk cenšas palīdzēt, skaidrot, konsultēt, nevis sodīt.

1. Veikt grozījumus iekšējos kārtības noteikumos, vai izstrādāt iestādes iekšējās vadlīnijas, kas paredz konsultē vispirms principa integrēšanu.

2. Reizi gadā sagatavot valsts pārvaldes darbības novērtējumu, kurā vērtēta, konsultē vispirms principa ieviešana.

3. Sagatavots izvērtējums konsultē vispirms principa piemērošanā un vismaz ik pēc trim gadiem sagatavoti ieteikumi tā darbības efektivizācijai.

Ieviests konsultē vispirms princips valsts pārvaldes institūciju darbībā

1. Nozaru ministrijas un padotības iestādes (neattiecas uz iestādēm, kas pasākumu jau izpildījušas)

2. VK

3. EM

1. Nozaru ministrijas un padotības iestādes (neattiecas uz iestādēm, kas pasākumu jau izpildījušas)

2. PKC, EM

3. VK, PKC

1. 01.07.2019.

2. 01.12.2019.

01.12.2020.

3. 01.07.2019. 01.07.2020.

31.12.2020.

 

4.11.2. E-risinājumu stiprināšana publiskajā pārvaldē uzņēmējdarbības aktivitātes veicināšanai, t.sk., uzņēmēju pārrobežu darbībā un ārvalstu eID izmantošana Latvijas e-pakalpojumos

Lai vienkāršotu un veicinātu tiešsaistes un pārrobežu darījumus, un nodrošinātu pārrobežu elektroniskās identifikācijas savstarpēju atzīšanu 27.09.2018. Eiropas Padomē tika apstiprināta EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko izveido vienotu digitālo vārteju, lai sniegtu piekļuvi informācijai, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012. Savukārt, VRAA, saskaņā ar tās nolikumu no 2018.gada 28.septembra nodrošina vienotās digitālās vārtejas darbību.

eIDAS regulas 2.pielikums satur obligāti elektronizējamus pakalpojumu, kas nodrošināmi pārrobežu lietotājiem, ietverot arī uzņēmējdarbības daļu.

Šīs regulas mērķis ir stiprināt elektronisko darījumu uzticamību iekšējā tirgū, nodrošinot vienotu pamatu drošai elektroniskai mijiedarbībai starp uzņēmumiem, iedzīvotājiem un publiskām iestādēm, tādējādi palielinot publisko un privāto tiešsaistes pakalpojumu, elektroniskās uzņēmējdarbības un elektroniskās tirdzniecības efektivitāti ES.

Lai nodrošinātu minētās regulas ieviešanu nacionālajā līmenī tiek plānotas šādas aktivitātes:

1) izveidot un darbināt Latvijas nacionālo eIDAS mezgla punktu (vārteju, "eIDAS node") un papildināt universālās pieteikšanās servisu, tādējādi tehniski nodrošinot piekļuves iespējas Latvijas elektroniskajiem pakalpojumiem ar citu dalībvalstu paziņotajiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem;

2) saskaņā ar eIDAS regulas prasībām pieteikt Latvijas nacionālo elektroniskās identifikācijas shēmu, kas balstīta uz eID karti, tādējādi radot iespēju Latvijas uzņēmumiem un iedzīvotājiem autentificēties citu ES dalībvalstu elektroniskajiem pakalpojumiem ar Latvijas eID karti.

1. Nodrošināta Eiropas Komisijas izstrādātās atvērtās koda programmas (DSS) rīka implementācija dokumentu parakstīšanās un pārbaudes rīkos un iespēja pārbaudīt citu ES dalībvalstu dokumentos elektroniskā paraksta atbilstību pret noteikto uzticamo sertifikātu sarakstu, izmantojot DSS. Portālā www.latvija.lv nodrošināta dokumentu pārbaudes iespēja un DSS pakalpojums aprakstīts Publisko pakalpojumu katalogā.

2. Saskaņā ar eIDAS regulas prasībām pieteikta Latvijas nacionālā elektroniskās identifikācijas shēma, kas balstīta uz eID karti, tādējādi radot iespēju Latvijas uzņēmumiem un iedzīvotājiem autentificēties citu ES dalībvalstu elektroniskajiem pakalpojumiem ar Latvijas eID karti.

3. Uzņēmējiem paredzētie e-pakalpojumi pielāgoti eIDAS regulas prasībām, izmantojot VRAA nodrošināto vienotās pieteikšanās risinājumu un eIDAS nacionālo vārteju, nodrošinot šo pakalpojumu pieejamību personām, kuras izmanto citu ES dalībvalstu paziņotus elektroniskās identifikācijas risinājumus

Uzlabots e-pakalpojums

Ieviestas nepieciešamās izmaiņas, lai Latvijas e-pakalpojumiem varētu izmantot ārvalstu eID

Citu ES dalībvalstu iedzīvotājiem (uzņēmējiem) pieejami eIDAS regulas prasībām atbilstoši e-pakalpojumi

1. LVRTC

2. VRAA

3. Nozaru ministrijas

VARAM

PMLP, VRAA

1. 01.07.2019

2. 01.07.2019.

3. 01.01.2020.

4.11.3. Esošā portāla www.latvija.lv uzņēmējdarbības sadaļas pilnveidošana ar aktuālu un uzņēmējiem noderīgu informāciju

Šobrīd informācija par visām uzņēmējdarbībai nepieciešamajām atļaujām un licencēm ir apkopota portālā www.latvja.lv, kur ir apkopota informācija par administratīvajām procedūrām, kuras jāveic, lai iegūtu attiecīgo licenci vai atļauju. Jāatzīmē, ka portālā nav strukturēti pieejama visa minētā informācija. Tādēļ uzņēmējiem informācija ir jāmeklē vairākās vietnēs un jāliek kopā, kas ne visās situācijās ir skaidri un pašsaprotami izdarāms.

Ņemot vērā esošā portāla funkcionālos ierobežojumus, lai nodrošinātu uzņēmējiem draudzīgu informācijas pieejamību nepieciešams:

1. Pārskatīt un aktualizēt visas portāla www.latvija.lv uzņēmējdarbības sadaļas dzīves situācijas.

2. Apkopot visus portāla www.latvija.lv. uzņēmējdarbībās sadaļas e-pakalpojumus un nodrošināt to pieejamību vienuviet uz klientu orientētā veidā.

1. Pārskatīt un aktualizēt visas portāla www.latvija.lv uzņēmējdarbības sadaļas dzīves situācijas

2. Apkopot visus portāla www.latvija.lv. uzņēmējdarbībās sadaļas e-pakalpojumus un nodrošināt to pieejamību vienuviet uz klientu orientētā veidā.

1. EM

2. EM

1. VRAA

2. VRAA

  1. 01.07.2019

2. 01.07.2019

4.11.4. Izstrādāta un pilnveidota jaunā portāla www.latvija.lv uzņēmējdarbības sadaļa

Portāls www.latvija.lv ir valsts pārvaldes pakalpojumu portāls un informācijas un saziņas elektroniskais kontaktpunkts, kurā šobrīd vienuviet ir apkopoti valsts un pašvaldību institūciju sniegtie pakalpojumi, kā arī dzīves situācijas. Esošā portāla www.latvija.lv uzņēmējdarbības sadaļas stiprās puse ir valsts pārvaldes pakalpojumu aprakstu pieejamība vienuviet, kur pakalpojumu klientiem ir iespēja tos meklēt un pārskatīt, taču vienlaikus portālam ir būtiski trūkumi: ierobežoti izmantota klientorientēta pieeja satura strukturēšanai un e-pakalpojumu izveidē; liels, nepārskatāms informācijas daudzums, lietotājiem grūti tajā orientēties; Pārrobežu lietotājiem informācijas un e-pakalpojumu pieejamība ir nodrošināta ierobežoti.

Lai novērstu identificētus trūkumus un nodrošinātu uzņēmējiem draudzību un lietojamu portāla uzņēmējdarbības sadaļu VRAA projekta "Pakalpojumu sniegšanas un pārvaldības platforma" Nr.2.2.1.1/17/I/015 ietvaros projektē jauno portālu www.latvija.lv. EM no savas puses ir sniegusi priekšlikumus, kur portāla latvija.lv uzņēmējdarbības sadaļas attīstībai izvirzīti šādi galvenie kopējie attīstības principi:

Lietotājorientēta pieeja - primāri portālā jāietver tikai lietotājiem nepieciešamais saturs un funkcionalitāte;

Vienkāršība - sarežģītas lietas jāattēlo vienkārši, piemēram, veidojot vedņus;

Datos balstīta satura projektēšana - dinamiskas izmaiņas sākumlapās attēlotajam saturam, balstoties uz lietotāju darbību statistikas datiem (satura apmeklējums, e-pakalpojumu izpilde);

Viedo pakalpojumu attīstība - fokuss uz starpiestāžu/ vienotiem, personalizētiem/proaktīviem un bezkontakta pakalpojumiem.

Nepieciešams:

1. Nodrošināt jaunā portāla www.latvija.lv projektēšanu un ieviešanu, iekļaujot tajā identificētos attīstības principus;

2. Nodrošināt nepieciešamo saturu publicēšanai jaunajā produkcijas vidē portāla latvija.lv uzņēmējdarbības sadaļai.

1. Nodrošināt jaunā portāla www.latvija.lv projektēšanu un ieviešanu, iekļaujot tajā identificētos attīstības principus.

2. Nodrošināt nepieciešamo saturu publicēšanai jaunajā produkcijas vidē portāla latvija.lv uzņēmējdarbības sadaļā

1. VRAA

EM

2. EM

1. VARAM

VRAA

  1. 30.06.2020.

2. 30.11.2020.

4.11.5. E-paraksta pieejamības uzlabošana valsts pārvaldes sniegtajiem pakalpojumiem

Nepieciešams turpināt īstenot pasākumus, kas paredz eID kartē neierobežotu paraksta reižu skaitu, ņemot vērā "Latvijas kiberdrošības stratēģija 2014.-2018.gadam" noteikto darbības virzienu valsts IKT pārvaldības veicināšanai. Minētā pasākuma īstenošanas rezultātā tiktu veicināta e-pakalpojumu aprite, kas tādējādi mazinātu uzņēmējiem nepieciešamos resursus (laiks, izmaksas) administratīvo formalitāšu kārtošanā ar valsts pārvaldes iestādēm, tādējādi uzlabojot uzņēmēju vispārējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm.

Nepieciešams:

Tiks nodrošināta e-ID kartē elektroniskā paraksta sertifikātu aktivizēšana tās izsniegšanas brīdī, izņemot bērnus līdz 14 gadiem un personas, kas izmanto tiesības atteikties no elektroniskā paraksta sertifikātu aktivizēšanas. Ņemot vērā, ka šobrīd saziņas kanāls ar VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centru (turpmāk - LVRTC), kas ir uzticams sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs, nodrošina saziņas veidu tikai ar elektroniskā pasta starpniecību, tādēļ līdz laikam, kad LVRTC radīs risinājumu, kas nodrošinātu ikvienai personai pieejamu saziņas veidu, personai jānodrošina tiesības atteikties no sertifikātu aktivizēšanas, ja tā nelieto elektronisko pastu. Līdz ar to Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde nevar nodrošināt e-ID kartē automātisku paraksta aktivizēšanu tās izsniegšanas brīdī visos gadījumos.

Nodrošināta e-ID kartē elektroniskā paraksta sertifikātu aktivizēšana tās izsniegšanas brīdī, izņemot bērnus līdz 14 gadiem un personas, kas izmanto tiesības atteikties no elektroniskā paraksta sertifikātu aktivizēšanas. e-ID kartes elektroniskā paraksta sertifikātu aktivizēšana

 

IEM, PMLP

VARAM 01.07.2019.
4.11.6. Uz uzņēmējdarbības attīstību vērstas politikas veidošana valsts pārvaldē.

Plānveidīgi attīstīt katra valsts pārvaldes darbinieka speciālās un vispārējās kompetences uzņēmējdarbības veicinošu faktoru un regulējošo normatīvo aktu izpratnei un spējai tos attiecināt uz reālu uzņēmumu situāciju, nodrošinot uzņēmējdarbības vides sakārtošanu.

Lai to īstenotu, šobrīd Valsts administrācijas skolā uzsākts Eiropas sociālā fonda projekts Nr.3.4.2.0/15/I/001 "Valsts pārvaldes cilvēkresursu profesionālā pilnveide labāka regulējuma izstrādē mazo un vidējo komersantu atbalsta jomā".

Projekta mērķa grupa ir valsts pārvaldes iestādēs nodarbinātie, kuriem ir ietekme uz uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, sakārtošanu un administratīvā sloga mazināšanu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Mācībās plānots organizēt e-mācību, klātienes mācību un citu pasākumus (pieredzes apmaiņas braucieni u.c.).

Mācību tematika:

1. Uzņēmējdarbība un ekonomika;

2. Tiesiskais regulējums;

3. Normatīvisma mazināšana;

4. Valsts un privātā sektora sadarbība;

5. Publiskais pakalpojums;

6. Konkurētspējas veicināšana;

7. Igtspējīga uzņēmējdarbība, kā arī specializētās mācības.

8. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu, kā arī starptautisko sankciju pārkāpšanas un terorisma finansēšanas risku identificēšana un minimāli veicamās darbības saistībā ar to. Informācijas par patiesajiem labuma guvējiem atklāšana.

Plānotie ieguvumi sabiedrībai:

- klientorientēta pārvalde;

- valsts pārvaldē nodarbinātie, kuri izprot, atbalsta un veido uzņēmējdarbībai un investīcijām labvēlīgu vidi;

- vienkāršotas administratīvās procedūras mazajiem un vidējiem uzņēmumiem;

vairāk labu un kvalitatīvu publisko pakalpojumu.

Organizētas apmācības valsts pārvaldes iestāžu darbiniekiem, lai attīstītu kompetences uzņēmējdarbību veicinošu faktoru un normatīvo aktu izpratnei un spējai tos attiecināt uz reālu uzņēmuma situāciju, nodrošinot komercdarbības vides sakārtošanu

Labāka regulējuma izstrādē mazo un vidējo komersantu jomā apmācīti valsts pārvaldē nodarbinātie, izsniedzot kopskaitā 9835 sertifikātus, tai skaitā 2494 sertifikātus par dalību un pārbaudījuma nokārtošanu profesionālās kompetences pilnveidē

Valsts administrācijas skola VK, TM 01.07.2022.
4.11.7. Elektronisko pakalpojumu efektivizācija PMLP.

Ievērojot ĀIPL rekomendācijas, lai veicinātu PMLP elektronisko pakalpojumu ieviešanu un izmantošanu, nodrošinot iespēju ielūguma apstiprināšanu vīzas pieprasīšanai un izsaukuma apstiprināšanu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai veikt elektroniski, tādējādi samazinot personas klātesamības nepieciešamību PMLP un paātrinot darbaspēka piesaistes procesu, ieviest elektronisko pakalpojumu "Ielūguma vai izsaukuma apstiprināšana vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai Latvijas Republikā", kas nodrošina ielūguma vai izsaukuma pieteikuma iesniegšanu un maksājuma veikšanu tiešsaistes režīmā.

Nodrošināta ielūguma vai izsaukuma pieteikuma iesniegšana un maksājuma veikšana tiešsaistes režīmā, izmantojot elektronisko pakalpojumu "Ielūguma vai izsaukuma apstiprināšana vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai Latvijas Republikā". Ieviests elektroniskais pakalpojums "Ielūguma vai izsaukuma apstiprināšana vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai Latvijas Republikā PMLP   01.01.2020.
Rīcības virziens 4.12. Inovācijas vecināšana
Nr. p. k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš
4.12.1. Sistemātiski uzlabojumi pētniecības statistikas datu iegūšanā

Viens no būtiskākajiem valstu inovācijas snieguma rādītājiem ir ieguldījumi pētniecībā un attīstībā (P&A) % no IKP, jo īpaši privātā sektora investīcijas P&A. Šis rādītājs tiek vērtēts dažādos starptautiskos inovāciju reitingos, kā piemēram, European Innovation Scoreboard (EIS) un parāda cik lielā mērā valsts ir inovatīva.

Centrālās statistikas pārvalde (CSP) nodrošina statistikas datu ieguvi par situāciju Latvijā attiecībā uz P&A ieguldījumu apjomu. CSP, atbilstoši ES līmeņa regulējumam veic ikgadēju Pētniecības apsekojumu izmantojot veidlapu "Pārskats par pētniecības darbu izpildi uzņēmējdarbības sektorā".

Saskaņā ar CSP datiem Latvijā izdevumi zinātniski pētnieciskajam darbam ilgstoši ir bijuši nelieli. Latvijas kvantitatīvais mērķis - līdz 2020.gadam palielināt pētniecībā ieguldīto finansējumu līdz 1,5 % no IKP, bet līdz 2030.gadam - līdz 3 % no IKP, netiek izpildīts, jo 2016.gadā, salīdzinot ar 2015.gadu, izdevumu pētniecībai un attīstībai īpatsvars % no IKP samazinājās par 0,18 procentpunktiem un veidoja vien 0,44 % no IKP.

Viens no galvenajiem iemesliem zemajiem statistikas rādītājiem ir uzņēmumu ieguldījumu kritums, kas 2016.gadā samazinājās no 37,6 milj. EUR līdz 27 milj. EUR, jeb 20% no kopējām investīcijām P&A (ES vidēji 64%).

Lai gan statistikas dati rāda negatīvas tendences, pastāv pieņēmums, ka uzņēmumi iegulda vairāk līdzekļus pētniecības aktivitātēs. Vienlaikus, statistikas pārskatu par pētniecības darbiem uzņēmumā ieteicams aizpildīt speciālistam, kas atbild par ražošanas procesu un pakalpojumu sniegšanas uzlabošanu, un tas ne vienmēr tiek nodrošināts uzņēmuma ietvaros.

Pamatojoties uz iepriekš minēto un faktu, ka statistiskais apsekojums ir vienīgais tiešais datu avots par pētniecības darbiem uzņēmumos, nepieciešams īstenot papildu pasākumus inovatīvas domāšanas un izpratnes veicināšanai par veidlapas "Pārskats par pētniecības darbu izpildi uzņēmējdarbības sektorā" nozīmi un lomu pētniecības un inovācijas statistikas datu iegūšanā.

Plānots, ka pasākums sniegs EIS indikatora "Uzņēmumu izdevumi pētniecībā un attīstībā (% no IKP)" pieaugumu.

1. Sadarbībā ar CSP, pēc noteiktiem kritērijiem, izveidots uzņēmumu saraksts, kas pēdējā apsekojumā nav uzrādījuši ieguldījumus pētniecībā, kā arī to uzņēmumu saraksts, kas potenciāli varētu ieguldīt pētniecībā, bet to nav norādījuši

2. Ņemot vērā šī pasākuma 1.punktā sagatavoto informāciju, nodrošinātas tiešās intervijas ar uzņēmumiem

3. Reizi gadā tiek organizēti semināri par P&A un inovācijas raksturojošo datu uzskaites un iesniegšanas CSP nozīmi

4. Izstrādāts izglītojošs materiāls kvalitatīvākai pētniecības statistikas datu iegūšanai

5. Pārskatītas veidlapas "Pārskats par pētniecības darbu izpildi uzņēmējdarbības sektorā" sadaļas

1. Identificētas potenciālās mērķa grupas

2. Noorganizētas tiešās intervijas ar vismaz 30 uzņēmumiem par P&A statistikas nozīmi

3. Noorganizēti vismaz trīs semināri/vebināri dažādām mērķa grupām par P&A un inovāciju statistikas datu iesniegšanas prasībām un apkopoto datu nozīmi EIS rādītāju aprēķinos

4. CSP Elektroniskās datu vākšanas sistēmā (EDV) pieejams izglītojošs materiāls veidlapas "Pārskats par pētniecības darbu izpildi uzņēmējdarbības sektorā" ērtākai aizpildīšanai

5. Sagatavota veidlapa 2-pētniecība, iekļaujot tajā tikai obligātos un nozīmīgos jautājumus (ES, OECD un Latvijas prasību/ vajadzību nodrošināšana), tādejādi veicinot respondentu atbilžu kvalitāti

1. EM, CSP

2. EM, PKC, IZM, CSP

3. CSP, EM

4. CSP, EM

5. CSP, EM

1. Nozaru ministrijas

2. Nozaru ministrijas

3. Nozaru ministrijas, LTRK, LDDK

4. Nozaru ministrijas

5. Nozaru ministrijas, LTRK, LDDK

1. 01.07.2019

2. 01.01.2020

3. pastāvīgi

4. 01.07.2019

5. 01.07.2019

 

4.12.2. Sistemātiski uzlabojumi inovācijas statistikas datu iegūšanā

Viens no būtiskākajiem valstu inovācijas snieguma rādītājiem ir ieguldījumi inovācijās, jo īpaši privātā sektora inovatīvo darbību veikšana, kā arī inovatīvo uzņēmu īpatsvars kopējā uzņēmumu struktūrā. Inovāciju rādītāji tiek plaši vērtēti dažādos starptautiskos inovāciju reitingos, kā piemēram, European Innovation Scoreboard (EIS).

Centrālās statistikas pārvalde (CSP) nodrošina statistikas datu ieguvi par situāciju Latvijā attiecībā uz inovācijas jomā aktīvo uzņēmuma skaitu, kā arī statistiski apkopo vairākus EIS ietvertos indikatorus, kas saistīti ar inovatīvo darbību veikšanu uzņēmējdarbības sektorā. CSP, atbilstoši ES līmeņa regulējumam reizi divos gados veic apsekojumu par inovācijām uzņēmējdarbībā izmantojot veidlapu "Veidlapa par inovācijām uzņēmējdarbībā".

CSP dati liecina, ka laika posmā no 2012. līdz 2014.gadam vidēji tikai 25,5% no Latvijas uzņēmumiem (ES vidēji 50%) bija inovatīvi.

Vienlaikus pastāv pieņēmums, ka Latvijā ir pietiekami daudz inovatīvu uzņēmumu un statistika iespējams ir labāka kā šobrīd atspoguļota. Statistikas pārskatus par inovācijām uzņēmējdarbībā ieteicams aizpildīt speciālistam, kas atbild par ražošanas procesu un pakalpojumu sniegšanas uzlabošanu, un tas ne vienmēr tiek nodrošināts uzņēmuma ietvaros.

Pamatojoties uz iepriekš minēto un faktu, ka statistiskie apsekojums ir vienīgais tiešais datu avots par inovācijām, nepieciešams īstenot papildu pasākumus inovatīvas domāšanas un izpratnes veicināšanai par veidlapas "Veidlapa par inovācijām uzņēmējdarbībā" nozīmi un lomu pētniecības un inovācijas statistikas datu iegūšanā.

Plānots, ka pasākums sniegs šādu EIS indikatoru vērtību pieaugumu:

1) Izdevumi inovācijai, kas nav P&A darbības (% no apgrozījuma)

2) MVU, kas ievieš produktu vai procesu inovācijas

3) MVU, kas ievieš tirgdarbības vai organizatoriskās inovācijas

4) MVU, kas ar iekšējiem resursiem veic produktu/procesu inovācijas

5) Inovatīvi MVU, kas sadarbojas ar citiem

Pārdošanas apjomi no inovācijām, kas ir jaunas tirgū vai jaunas uzņēmumam (% no apgrozījuma)

1. Sadarbībā ar CSP, pēc noteiktiem kritērijiem, izveidots uzņēmumu saraksts, kas pēdējā apsekojumā nav uzrādījuši ieguldījumus inovācijās, kā arī to uzņēmumu saraksts, kas potenciāli varētu veikt inovatīvas darbības, bet to nav norādījuši

2. Izstrādāts izglītojošs materiāls kvalitatīvākai inovācijas statistikas datu iegūšanai

3. Pārskatītas veidlapas "Veidlapa par inovācijām uzņēmējdarbībā" sadaļas

1. Identificētas potenciālās mērķa grupas

2. CSP Elektroniskās datu vākšanas sistēmā (EDV) pieejams izglītojošs materiāls veidlapas "Veidlapa par inovācijām uzņēmējdarbībā" ērtākai aizpildīšanai

3. Sagatavota veidlapa 2-inovācijas, iekļaujot tajā tikai obligātos un nozīmīgos jautājumus (ES, OECD un Latvijas prasību/ vajadzību nodrošināšanai), tādejādi veicinot respondentu atbilžu kvalitāti

1. EM, CSP

2. CSP, EM

3. CSP, EM

1. Nozaru ministrijas

2. Nozaru ministrijas

3. Nozaru ministrijas, LTRK, LDDK

1. 01.07.2019.

2. 01.01.2020.

3. 01.07.2019.

 

4.12.3. Veicināt pētniecības aktivitāšu atspoguļošanu valsts kapitālsabiedrību vidēja termiņa stratēģijās.

Līdz šim ir nepietiekami novērtēts ieguldījumu pētniecībā un attīstībā nozīmīgums valsts kapitālsabiedrību izaugsmes veicināšanā, ko atspoguļo arī Latvijas statistikas dati.

Lai veicinātu valsts kapitālsabiedrību attīstību un kapitāla atdeves paaugstināšanu nākotnē un, lai veicinātu arī privātā sektora vēlmi ieguldīt pētniecībā un attīstībā ir nepieciešams veikt izmaiņas valsts kapitālsabiedrību vidēja termiņa darbības stratēģijas izstrādes vadlīnijās, lai valsts kapitālsabiedrības, kas plāno P&A darbības, izstrādājot vidēja termiņa darbības stratēģijas, ņemot vērā to ieguldījumu apjomu un ietekmi, iekļautu tajās attiecīgus nefinanšu mērķus.

Valsts kapitālsabiedrību vidēja termiņa darbības stratēģijas izstrādes vadlīnijas nepieciešams papildināt ar skaidrojumu par valsts kapitālsabiedrību ieguldījumu pētniecībā un attīstībā atspoguļošanu vidēja termiņa darbības stratēģijās.

Tāpat stratēģijās būtu jāatspoguļo informāciju par pētniecības un attīstības projektu riskiem, iespējamiem zaudējumiem, projektu realizācijas termiņiem, šādu ieguldījumu apmēriem nozares uzņēmumos (vietējos vai citu valstu, atbilstoši informācijas pieejamībai).

Tādējādi tiktu iegūta informācija, kuras valsts kapitālsabiedrības un cik daudz iegulda P&A, kas kalpotu par bāzi P&A mērķu noteikšanai, kā arī valsts kapitālsabiedrībām jābūt kā labās prakses piemēram privātajam sektoram.

6) Plānots, ka pasākums sniegs EIS indikatora "Uzņēmumu izdevumi pētniecībā un attīstībā (% no IKP)" pieaugumu.

1. Veikti grozījumi Valsts kapitālsabiedrību vidēja termiņa darbības stratēģijas izstrādes vadlīnijās - pamats konkrētu P&A ieguldījumu mērķu noteikšanai valsts kapitālsabiedrībām

2. Lielāko valsts kapitālsabiedrību vidēja termiņa darbības stratēģijās iekļauta sadaļa par pētījumu un attīstības plāniem un, ja nepieciešams, noteikti atbilstoši nefinanšu mērķi

1. Saprotama P&A projektu un ar tiem saistīto nefinanšu mērķu iekļaušana kapitālsabiedrību vidēja termiņa stratēģijās

2. Vismaz 5 valsts kapitālsabiedrību stratēģijās minēti ieguldījumi pētniecībā un attīstībā

1. PKC

2. Kapitāldaļu turētāji, nozaru ministrijas

1. Kapitāldaļu turētāji, nozaru ministrijas

2. PKC

 

1. 01.07.2019.

2. 01.01.2020.

4.12.4. Sistemātiski uzlabojumi publiskā un privātā sektora kopīgi izstrādāto publikāciju uzskaites uzlabošanai

Pamatojoties uz 2017.gada datiem, EIS ietvertais indikators "Publiskā un privātā sektora kopīgi izstrādātas publikācijas (publikāciju skaits uz 1 milj. iedzīvotāju)" atspoguļo vājas Latvijas pozīcijas salīdzinājumā ar Baltijas valstīm. Konkrētajā rādītājā Latvijai 2017.gadā bija norādītas 16 publikācijas uz 1.milj. iedzīvotāju (Lietuvai - 31, Igaunijai 51), kas ir ļoti neliels skaits gan salīdzinājumā ar ES vidējo līmeni, gan Latvijas zinātnes rezultātiem kopumā (Web of Science datubāzē).

Iespējams, iemesls zemajām šī rādītāja vērtībām ir saistīts ar to, ka Latvijas uzņēmumi, kuri raksta zinātniskās koppublikācijas netiek attiecīgi uzskaitīti šajā datubāzē kā uzņēmumi.

Ņemot vērā, ka Izglītības un zinātnes ministrija iepērk Web of Science datubāzes nacionālo licenci no ASV uzņēmuma Clarivate Analytics, kuri uztur un administrē šo datubāzei, nepieciešams veikt pasākumus ar mērķi noskaidrot kā tiek uzskaitīti Latvijas uzņēmumi, kā arī nepieciešams izstrādāt rekomendācijas datu uzskaites uzlabošanai par Latvijas privātā sektora uzņēmumiem.

Plānots, ka pasākums sniegs EIS indikatora "Publiskā un privātā sektora kopīgi izstrādātas publikācijas (publikāciju skaits uz 1 milj. iedzīvotāju)" pieaugumu.

1. Sadarbībā ar Web of Science/Scopus datubāzes (tiek izmantotas šo publikāciju uzskaitei) uzturētājiem apzināta problēma par privātā sektora institūciju publikāciju uzskaiti konkrētajā sistēmā

2. Nodrošināts, ka Latvijas aktīvākie uzņēmumi (pēc zinātnisko publikāciju skaita) tiek atbilstoši uzskaitīti šajā datubāzē

1. Iegūta korekta informācija par zemajiem Latvijas rādītājiem un datu uzskaites procesu

2. Publiskā un privātā sektora kopīgi izstrādāto publikāciju skaita pieaugums

IZM LZP 1. 01.07.2019.

2. 01.01.2020.

4.12.5. Sistemātiski uzlabojumi patentu pieteikumu skaita palielināšanai Latvijā

Patenti ir instruments maksimālo labumu gūšanai no inovācijām, jo nodrošina ekskluzīvas lietošanas iespējas un sniedz garantijas investīciju atpelnīšanai. Iesniegto patentu pieteikumu skaits ir viens no rādītājiem, kas atspoguļo valsts inovētspēju.

Laika periodā no 2008. līdz 2017.gadam Latvijas pieteicēji ir iesnieguši 488 Eiropas patentu pieteikumus (EE - 533, LT - 400) un 87 ir piešķirti Eiropas patenti (EE - 84, LT - 74). Vienlaikus vidējais Eiropas patentu pieteikumu skaits tajā pašā laika periodā ir 31721 un piešķirto Eiropas patentu skaits - 16382. Vērtējot Eiropas patentu pieteikumu dinamiku 2008.-2017.gada periodā novērojama vienmērīga statistikas dinamika, tomēr rādītāji krietni vien atpaliek no ES vidējiem rādītājiem, kas liek domāt par papildus nepieciešamajiem pasākumiem situācijas uzlabošanai.

Līdzīgas tendences novērojamas arī Starptautisko pieteikumu skaita ziņā (PCT) - no 2008. līdz 2015.gadam tika iesniegti 254 PCT patentu pieteikumi (vidēji 25 pieteikumi gadā), kas ir zems rādītājs salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju (no 2008. līdz 2015.gadam iesniegti 51513 PCT patentu pieteikumi, kas vidēji ir 1840 pieteikumi gadā), kā rezultātā nepieciešams veikt papildus stimulējošus pasākumus.

1) Sākot no 2016.gada beigām saskaņā ar Patentu valdes un Eiropas Patentu iestādes (EPI) vienošanos, Latvijas patentu pieteicējiem ir iespēja veikt patentmeklējumu un pārliecināties par sava izgudrojuma novitāti un izgudrojuma līmeni. Patentu pieteicējiem patentmeklējums ir bezmaksas (75% maksā EPI, 25% Patentu valde). Iegūtais rezultāts sniedz savlaicīgu informāciju par patenta pieteikuma perspektīvām, ko izmantot stratēģijas izveidošanai attiecībā uz pieteikto izgudrojumu, piem., vai un kurās valstīs vēl patentēt pieteikto izgudrojumu. Pēc tam, iesniedzot negrozītu pieteikumu EPI, pieteicējam ir iespēja atgūt maksu par patentmeklējumu, ja EPI nebūs nepieciešams veikt papildu meklējumu.

2) Pamatojoties uz zemo patentu pieteikumu skaitu, Patentu valde meklēs iespējas 2019.gadā izveidot jaunu pakalpojumu uzņēmumiem, kura ietvaros plānots veikt iespējamā rūpnieciskā īpašuma izvērtējumu. Pakalpojuma mērķis ir palīdzēt maziem un vidējiem uzņēmumiem novērtēt potenciālos ieguvumus no dažādiem intelektuālā īpašuma veidiem un rosināt aktīvāk izmantot un izprast intelektuālā īpašuma aizsardzības rezultātā iegūtās priekšrocības. Pašlaik Patentu valdes darbinieki piedalās EPI organizētajā IPD (Intellectual Property pre-diagnosis) apmācību projektā.

3) Šobrīd patentus Latvijā nav iespējams iesniegt elektroniskā veidā, kas potenciāli varētu motivēt patentu pieteicējus aktīvāk izmantot šo pakalpojumu. Tādēļ Patentu valde šobrīd plāno jaunas patentinformācijas sistēmas izveidi un ieviešanu ar 2020.gadu. Jaunā elektroniskā platforma atvieglos informācijas ieguvi par iesniegtajiem patentu pieteikumiem un nodrošinās elektronisku patentu pieteikumu iesniegšanu.

Plānots, ka pasākums sniegs EIS indikatora "patentu pieteikumu skaita palielināšana" pieaugumu.

1. Nodrošināts EPI pilotprojekta izvērtējums pēc tā īstenošanas

2. Patentu Valdei izveidots jauns pakalpojums, lai atvieglotu uzņēmumu vadības rūpnieciskā īpašuma izvērtēšanas procesu

3. Izstrādāta sistēma, kas ļauj iesniegt patentu pieteikumus elektroniski

 

1. Patentpieteicēji bez maksas iegūs informāciju par savu izgudrojumu patentspēju

Samazinātas Eiropas patentu pieteikumu izmaksas Latvijas pieteicējiem

2. Nodrošināts jaunais pakalpojums uzņēmumiem

3. Elektroniski iesniegto nacionālo patentu pieteikumu skaits

1. Patentu valde

2. Patentu valde

3. Patentu valde

1. Nozaru ministrijas

2. Nozaru ministrijas

3. Nozaru ministrijas

1. 01.01.2020

2. 01.01.2020

3. 01.07.2019

 


1 https://www.epo.org/about-us/annual-reports-statistics/annual-report/2017/statistics/patent-filings.html#tab3

2 https://www.epo.org/about-us/annual-reports-statistics/annual-report/2017/statistics/granted-patents.html#tab2

Ekonomikas ministrs R. Nemiro

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: rīkojums Numurs: 247Pieņemts: 22.05.2019.Stājas spēkā: 22.05.2019.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 104, 24.05.2019. OP numurs: 2019/104.11
Saistītie dokumenti
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
307037
22.05.2019
85
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva