Ministru kabineta rīkojums Nr. 109
Rīgā 2019. gada 6. martā (prot. Nr. 11 19.
§)
Par veselības aprūpes pakalpojumu
eksporta attīstības plānu 2019.-2023. gadam
1. Apstiprināt veselības aprūpes pakalpojumu eksporta
attīstības plānu 2019.-2023. gadam (turpmāk - plāns).
2. Veselības ministrijai nodrošināt plāna ieviešanas vadību un
koordināciju.
3. Ministrijām un citām atbildīgajām institūcijām nodrošināt
plānā paredzēto pasākumu īstenošanu atbilstoši piešķirtajiem
valsts budžeta līdzekļiem.
4. Veselības ministrijai sagatavot un veselības ministram līdz
2023. gada 1. septembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru
kabinetā plāna ietekmes izvērtējumu.
Ministru prezidents A. K.
Kariņš
Veselības ministre I. Viņķele
(Ministru kabineta
2019. gada 6. marta
rīkojums Nr. 109)
Veselības aprūpes pakalpojumu
eksporta attīstības plāns 2019.-2023. gadam
Izmantotie saīsinājumi:
ĀM - Ārlietu ministrija
EM - Ekonomikas ministrija
FM - Finanšu ministrija
LĀB - Latvijas Ārstu biedrība
LIAA - Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra
LTRK - Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera
LVTK - Latvijas veselības tūrisma klasteris
MK - Ministru kabinets
NVD - Nacionālais veselības dienests
SPKC - Slimību profilakses un kontroles centrs
VADDA - Veselības aprūpes darba devēju asociācija
VI - Veselības inspekcija
VM - Veselības ministrija
I. Plāna kopsavilkums
Veselības aprūpes pakalpojumu eksporta attīstības plāns
2019.-2023. gadam izstrādāts atbilstoši 2018. gada 7. augusta MK
sēdes protokolā Nr. 37 82. § 2. punktā noteiktajam uzdevumam
"Veselības ministrijai sadarbībā ar Ekonomikas ministriju
izstrādāt veselības aprūpes pakalpojumu eksporta jomas attīstības
rīcības plānu un noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru
kabinetā līdz 2019. gada 1. februārim". Lai nodrošinātu
dažādu sabiedrības grupu viedokļu pārstāvniecību un panāktu pēc
iespējas efektīvus plānošanas rezultātus, kā arī, lai izvairītos
no plānošanas kļūdām vai mazinātu tās, plāna izstrādei tika
izveidota darba grupa1, kurā piedalījās pārstāvji no
VM, ĀM, EM, FM, LIAA, NVD, SPKC, VI, LTRK, VADDA un LVTK,
tādējādi realizējot sabiedrības līdzdalību šī politikas
plānošanas dokumenta izstrādē. Visām darba grupā pārstāvētajām
organizācijām un caur tām plašai sabiedrības daļai bija iespēja
līdzdarboties attīstības plānošanas dokumenta izstrādē. Minētās
darba grupas dalībnieki, kas ir ieinteresētā sabiedrība, kurai
vislabāk zināmi vietējie apstākļi, sniedza detalizētu informāciju
par esošo situāciju Latvijā un iespējamajiem šķēršļiem, kā
rezultātā tika rasts veiksmīgākais Plāna variants, kas vislabāk
atbilstu ilgtspējīgas attīstības interesēm.
Veselības aprūpes pakalpojumu eksporta attīstības plāns ir
sagatavots pamatojoties uz Informatīvo ziņojumu par veselības
tūrisma attīstības veicināšanas iespējām, kurā apkopoti
priekšlikumi rīcības virzieniem un veicamajiem
pasākumiem,2 un tajā paredzēto aktivitāšu īstenošanai
netiek plānots papildus valsts budžeta finansējums. Plānā ir šādi
rīcības virzieni:
1) Darbības ilgtspējas nodrošināšanai;
2) Stratēģisko valstu mērķa tirgu definēšana;
3) Latvijas tēla, kā veselības aprūpes pakalpojumu
eksportētājvalsts, izveide.
II. Esošās situācijas
raksturojums
Ņemot vērā, ka Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.
gadam rīcības virziena "Dabas un kultūras kapitāla
ilgtspējīga apsaimniekošana" mērķa Nr. 2 "Kultūras
kapitāla resursu ilgtspējīga izmantošana" ietvaros veicamais
uzdevums Nr. 1 ir attīstīt uz eksportu orientētu integrētu
tūrisma, kultūras, veselības un dabas kapitāla infrastruktūras,
pakalpojumu un produktu piedāvājumu, esošajos globalizācijas un
saasinātās konkurences apstākļos Latvijai nepieciešams
identificēt savas konkurētspējīgās priekšrocības, ne tikai, lai
attīstītu tūrisma produktus un teritorijas ar lielāku
ilgtspējīgas attīstības potenciālu, bet arī piesaistītu tūristus
veselības aprūpes eksporta pakalpojumu saņemšanai Latvijā.
Kā Informatīvajā ziņojumā par veselības tūrisma attīstības
veicināšanas iespējām (kas izskatīts MK 2018. gada 7. augustā
(prot. Nr. 37 82. §)), aprakstot esošo situāciju tika minēts,
pārrobežu veselības aprūpes pakalpojumi ir viena no
perspektīvākajām un strauji augošākajām eksporta nozarēm Eiropā
un citur pasaulē. Statistika rāda, ka Latvijā sniegtie veselības
aprūpes pakalpojumi, augstas kvalitātes tehniskais nodrošinājums
un ārstu profesionālisms tiek novērtēts ārvalstīs, ko apstiprina
arī stabils ārvalstu pacientu skaita pieaugums. Latvija ir
pievilcīga ārvalstu pacientiem ne tikai salīdzinoši zemāku cenu
dēļ, bet arī īsāka gaidīšanas laika un modernu ārstēšanas
tehnoloģiju dēļ.
Turklāt gan Latvijas Tūrisma mārketinga stratēģijā 2018.-2023.
gadam, gan arī Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnēs
2014.-2020. gadam veselības tūrisms ir noteikta kā viena no
tūrisma prioritātēm, tādēļ darba grupa, kas tika izveidota
Informatīvā ziņojuma sagatavošanai (turpmāk - darba grupa),
uzskata, ka ir svarīgi valstiskā līmenī noteikt veselības aprūpes
pakalpojumu eksportu par vienu no eksportspējīgākajām nozarēm un
attiecīgi prioritāru nozari.
Kopumā, ņemot vērā Latvijas šī brīža situāciju, veselības
aprūpes pakalpojumu eksporta jomā, līdzšinējās aktivitātes, kā
arī identificētos sarežģījumus, būtu svarīgi pirmās darbības
veselības tūrisma attīstībā vērst tieši uz procesu sakārtošanu,
vienotas izpratnes veidošanu, atbildīgo noteikšanu par dažādām
procesa komponentēm, kas kopumā veidotu vienotu stratēģiju
veselības tūrisma attīstībā.
Neskatoties uz to, ka veselības aprūpes pakalpojumu eksporta
jomā šobrīd nav vienotu un koordinētu darbību kopums no visām
iesaistītajām pusēm, darba grupa identificēja jau notiekošos
procesus, kurus realizē paši veselības aprūpes pakalpojumu
sniedzēji, gan arī pasākumus, kurus ir iespējams veikt bez
tūlītēju nopietnu papildu finanšu līdzekļu piesaistes.
Tāpat, atbilstoši Sabiedrības veselības pamatnostādņu
2014.-2020. gadam 4.3. sadaļā "Veselības aprūpes
finansēšana" minētajam, secināms, ka veselības tūrisms tiek
uzskatīts par vienu no līdzekļiem, kā piesaistīt papildus
finansējumu nozarei, tādējādi veicinot veselības aprūpes sistēmas
efektivitātes un konkurētspējas uzlabošanos.
Darba grupā panākta vienošanās, ka šobrīd, domājot par
veselības aprūpes eksporta pakalpojumu jomas attīstību, būtu
svarīgi, pirmkārt, veikt mērķtiecīgas darbības globālo jautājumu
risināšanai - vienota Latvijas tēla izveide, stratēģisko valstu
mērķa tirgus attiecībā uz veselības aprūpes pakalpojumu eksportu
noteikšana, pilnveidot pašreizējo terminoloģiju un uzlabot
statistikas datu precizitāti.
Sakārtojot atbildīgo iestāžu un iesaistīto pušu sadarbību
šajos jautājumos, būtu iespējams runāt par tālāko darbu pie jomas
attīstības. Un, lai nodrošinātu pienācīgu turpmāko procesu
koordinēšanu, ir izstrādāts Veselības aprūpes pakalpojumu
eksporta attīstības plāns 2019.-2023. gadam. Arī turpmāk svarīgi
izveidot struktūru, kas uzraudzītu procesa ieviešanu, laicīgi
signalizētu valdībai par nepieciešamību atjaunot iepriekš
izstrādāto stratēģiju, pielāgojot to mainīgajiem ārējiem
apstākļiem un iespējamiem sarežģījumiem, vai nepieciešamību veikt
grozījumus normatīvajos regulējumos.
| Plāna mērķis |
1) Veikt mērķtiecīgas darbības veselības
aprūpes eksporta pakalpojumu jomas sakārtošanā un attīstībā,
un eksporta pieauguma veicināšanā, kā arī noteikt atbildīgos
par katru veselības aprūpes pakalpojumu eksporta attīstības
procesa posmu. |
| Politikas
rezultāts/-i un rezultatīvais rādītājs/-i |
1) Sakārtota atbildīgo iestāžu un iesaistīto pušu sadarbība
veselības aprūpes pakalpojumu eksporta jautājumos -
noteikti atbildīgie, pasākumu izpildes termiņi un pasākumu
izpildei nepieciešamie resursi;
2) Ārzemniekiem sniegto veselības aprūpes pakalpojumu
Latvijā skaita pieaugums3.
|
Nr.
p.k. |
Pasākums |
Darbības rezultāts |
Rezultatīvais rādītājs |
Atbildīgā institūcija |
Līdzatbildīgās institūcijas |
Izpildes termiņš (ar precizitāti līdz pusgadam) |
| 1. Rīcības
virziens |
Darbības ilgtspējas
nodrošināšanai |
| 1.1. |
Precizēt veselības
tūrisma definīciju. |
Vienota izpratne
par to, kas tiek saprasts ar veselības tūrisma definīciju,
kas ir svarīgi precīzai statistikas veidošanai un atbalsta
programmu veidošanai. |
Veikti grozījumi
Tūrisma likumā, precizējot definīciju. |
EM |
VM |
2019. gada 30.
novembris iesniegšanai MK. |
|
1.2. |
Izveidot veselības aprūpes eksporta pakalpojumu Koordinācijas
padomi un nodrošināt tās darbību plāna ieviešanas
koordinēšanā. |
Izveidota struktūra, kas uzrauga procesa ieviešanu, laicīgi
informē atbildīgās ministrijas par nepieciešamību atjaunot
iepriekš izstrādāto plānu, pielāgojot to mainīgajiem ārējiem
apstākļiem un iespējamajiem sarežģījumiem, vai nepieciešamību
veikt grozījumus normatīvajos regulējumos. |
Izveidota veselības
aprūpes eksporta pakalpojumu Koordinācijas padome un
izstrādāts tās nolikums. |
VM |
EM, LIAA, ĀM, LVTK,
LTRK, VADDA |
Trīs mēneši pēc
plāna stāšanās spēkā. |
| Par katra uzdevuma
izpildi atbildīgo institūciju iesniegti ikgadējie ziņojumi
par izpildes progresu. |
Par katra uzdevuma
izpildi atbildīgās institūcijas. |
|
Katra gada 1.
augusts, sākot no 2020. gada. |
| Sagatavots
informatīvais ziņojums MK par plāna izpildi, ieskaitot
priekšlikumus nākamajiem nosakāmajiem mērķiem un rīcībai to
sasniegšanai. |
VM |
EM, LIAA, ĀM, LVTK,
LTRK, VADDA |
2023. gada 1.
septembris. |
| 1.3. |
Izstrādājot
atbalsta saņemšanas nosacījumus veselības tūrisma jomā,
paredzēt, ka prioritāri atbalsts tiek sniegts darbībām, kas
saistītas ar stratēģisko tirgu valstīm. |
Pieejams atbalsts
veselības tūrisma jomā. |
Jaunas atbalstāmās
darbības vai jaunas atbalsta programmas, kas prioritāri
paredz atbalstu ar EM rīkojumu apstiprinātajā stratēģisko
tirgu sarakstā norādītajās valstīs. |
EM |
VM, LIAA, ĀM, LVTK,
LTRK, VADDA |
Pēc iespējām,
koriģējot esošās vai izstrādājot jaunas atbalsta
programmas. |
| 1.4. |
Noteikt atbalsta
pasākumus veselības tūrisma jomā, tai skaitā finanšu
instrumentus. |
Mērķtiecīgs valsts
atbalsts nozares, tai skaitā, eksporta pakalpojumu
attīstībai. |
Izstrādāti
priekšlikumi par veselības tūrisma jomā nepieciešamajiem
valsts atbalsta pasākumiem, tai skaitā finanšu instrumentiem,
kas iesniegti FM. |
VM, EM |
LIAA, ĀM, LVTK,
LTRK, VADDA |
Seši mēneši pēc
Koordinācijas padomes izveides. |
| 2. Rīcības
virziens |
Stratēģisko valstu
mērķa tirgu definēšana |
|
2.1. |
Nodrošināt precīzu un atbilstošu datu par veselības aprūpes
eksporta pakalpojumiem un ar tiem saistīto finanšu plūsmu
ieguvi. |
Nodrošināta vienota sapratne par valstiski atbalstāmo
veselības aprūpes eksporta pakalpojumu mērķa tirgu
noteikšanas kritērijiem un racionālu veselības aprūpes
eksporta pakalpojumiem paredzētā finansējuma
izlietojumu. |
Veikts skaidrojošs
un motivējošs darbs visām iesaistītajām pusēm. |
EM,
SPKC |
VM |
Trīs
mēneši pēc plāna stāšanās spēkā. |
| Sagatavota metodika
par statistikas veidlapas aizpildīšanas kārtību veselības
aprūpes eksporta pakalpojumu sniedzējiem vienotai datu
ievadei un uzskaitei attiecībā uz sniegtajiem veselības
aprūpes eksporta pakalpojumiem un ar tiem saistīto finanšu
plūsmu. |
|
2.2. |
Apkopot
un analizēt datus par ārvalstu pacientiem sniegtajiem
veselības aprūpes pakalpojumiem Latvijā. |
Ar
statistikas datiem pierādīts veselības aprūpes pakalpojumu
eksporta ekonomiskais nozīmīgums un pievienotā vērtība.
Atklāti praktiskie dati, kas ļauj izvērtēt Latvijas
pievilcību citu valstu veselības tūristu acīs, pieprasītākos
pakalpojumus, kā arī kopumā sniegts ieskats par reālo
situāciju veselības tūrisma jomā. |
Katru gadu veikta
statistikas datu analīze par iepriekšējā gada rezultātiem,
balstoties uz spēkā esošo Oficiālās statistikas programmu
(šobrīd MK 11.12.2018. noteikumi Nr. 763 "Noteikumi par
Oficiālās statistikas programmu 2019.-2021.
gadam"). |
SPKC |
|
2020. gada maijs un
turpmāk katru gadu par iepriekšējo gadu. |
| Statistikas datu
analīzes rezultāti iesniegti Koordinācijas padomei tālāko
priekšlikumu izstrādei. |
SPKC |
|
2020. gada jūnijs
un turpmāk katru gadu par iepriekšējo gadu. |
|
2.3. |
Aktualizēt medicīnas eksporta pakalpojumu stratēģisko tirgu
sarakstu. |
Nodrošināts mērķtiecīgs un koordinēts valsts atbalsts
stratēģiskajos tirgos. |
Izstrādāts un
iesniegts EM apstiprināšanai stratēģisko tirgu saraksts. |
VM |
EM, LIAA, ĀM, LVTK,
LTRK, VADDA |
Līdz katra gada 1.
septembrim. |
| Ar rīkojumu
apstiprināts stratēģisko tirgu saraksts. |
EM |
VM |
Līdz katra gada 1.
oktobrim esošā finansējuma ietvaros. |
| 3. Rīcības
virziens |
Latvijas tēla, kā
veselības aprūpes pakalpojumu eksportētājvalsts,
izveide. |
|
3.1. |
Izstrādāt mehānismu, kā atbildīgajām institūcijām izvietot
savās interneta vietnēs saites uz veselības aprūpes
pakalpojumu eksportētāju apvienību izveidotajām interneta
vietnēm, kas popularizē Latviju kā potenciālo veselības
aprūpes pakalpojumu galamērķa valsti. |
Vienots
un koordinēts darbs pie Latvijas kā veselības aprūpes
pakalpojumu eksportētājvalsts veidola izveides. |
Izstrādāts
mehānisms, kā atbildīgajām institūcijām izvietot savās
interneta vietnēs saites uz veselības aprūpes pakalpojumu
eksportētāju apvienību izveidotajām interneta vietnēm, kas
popularizē Latviju kā potenciālo veselības aprūpes
pakalpojumu galamērķa valsti. |
VM |
EM,
LIAA, NVD, VI, Latvijas institūts, LVTK, VADDA, LTRK |
Pieci mēneši pēc
Koordinācijas padomes izveides. |
| Atbildīgo
institūciju mājas lapās izvietotas saites uz veselības
aprūpes pakalpojumu eksportētāju apvienību izveidotajām
interneta vietnēm. |
Pēc
pieprasījuma. |
| 3.2. |
Izstrādāt
priekšlikumu kopumu vienota formāta izveidei Latvijas
veselības aprūpes eksporta pakalpojumu prezentēšanā /
popularizēšanā valdības ārvalstu vizīšu laikā. |
Attīstīta Latvijas
kā tūrisma galamērķa starptautiskā konkurētspēja veselības
tūrisma sektorā. |
Izstrādāti
priekšlikumi un vienota formāta prezentācijas / saturs,
iesniegti institūcijās, kas organizē valdības ārvalstu
vizītes (Prezidenta kanceleja, Ministru prezidenta birojs,
ĀM, EM, VM, LIAA, u.c.). |
VM |
EM, ĀM, VM, LIAA,
LVTK, VADDA, LTRK |
Seši mēneši pēc
Koordinācijas padomes izveides. |
| 3.3. |
Atbalstīt Latvijas
veselības aprūpes eksporta pakalpojumu sniedzēju sadarbību ar
ārvalstu kompetentajām iestādēm, sniedzot informāciju
ārvalstu kompetentajām iestādēm par Latvijā pastāvošo
ārstniecības iestāžu un ārstniecības personu atbilstības
novērtēšanas kārtību un piedaloties novērtēšanas
procesā. |
Panākta ārvalstu
iedzīvotāju uzticēšanās Latvijas ārstniecības iestāžu un
ārstniecības personu sniegtajiem veselības aprūpes
pakalpojumiem. |
Saņemti pozitīvi
atzinumi citu valstu veselības aprūpes sistēmu kontrolējošās,
uzraugošās iestādēs. |
VI |
EM, ĀM, LIAA, LVTK,
VADDA, LTRK, LĀB |
Pēc
nepieciešamības. |
|
3.4. |
Uzlabot
Nacionālā kontaktpunkta mājas lapas saturu. |
Vienots
un koordinēts darbs pie Latvijas kā veselības aprūpes
pakalpojumu eksportētājvalsts veidola izveides. |
Nacionālā
kontaktpunkta vietnē ievietotā informācija ir uzlabota
"lasītājam draudzīgā valodā". |
NVD |
|
Viena gada laikā
pēc Koordinācijas padomes izveides. |
| Nacionālā
kontaktpunkta vietnē ievietotā informācija iztulkota angļu,
krievu, lietuviešu un igauņu valodās. |
NVD |
|
Viena gada laikā
pēc Koordinācijas padomes izveides. |
| Nacionālā
kontaktpunkta vietne tiek regulāri atjaunota. |
NVD |
|
Pastāvīgi. |
| 3.5. |
Apsvērt iespēju
nākotnē izvietot Nacionālo kontaktpunktu atsevišķā domēnā,
nodrošinot tam viegli uztveramu domēna nosaukumu, kā arī
paplašinot tajā sniegto informāciju. |
Koordinācijas
padomei iesniegts izvērtējums par NVD nepieciešamajiem
papildu resursiem un darba plāns. |
NVD |
|
Sešu mēnešu laikā
pēc Koordinācijas padomes izveides. |
| 3.6. |
Izstrādāt
priekšlikumus Nacionālā kontaktpunkta mājas lapas
atpazīstamības veicināšanai un tās satura lielākai sasaistei
ar veselības aprūpes eksporta pakalpojumu jomas
attīstību. |
Koordinācijas
padomei iesniegts priekšlikumu apkopojums Nacionālā
kontaktpunkta mājas lapas atpazīstamības veicināšanai un tās
satura lielākai sasaistei ar veselības aprūpes eksporta
pakalpojumu jomas attīstību. |
NVD |
|
Sešu mēnešu laikā
pēc Koordinācijas padomes izveides. |
| 3.7. |
Izstrādāt veselības
aprūpes pakalpojumu mārketinga aktivitāšu plānu 2019. gadam
un turpmāk katram nākamajam gadam. |
Koordinētas un
saskaņotas mārketinga aktivitātes ārvalstīs, lai nodrošinātu
valsts atbalsta resursu mērķtiecīgu izmantošanu. |
Ik gadu izstrādāts
veselības aprūpes pakalpojumu mārketinga aktivitāšu
plāns. |
LIAA |
VM, EM, ĀM, LVTK,
LTRK, VADDA |
Viens mēnesis pēc
plāna stāšanās spēkā un turpmāk līdz katra iepriekšējā
kalendārā gada 30. novembrim. |
|
3.8. |
Uzlabot
dizainu esošajai izziņai par ārstniecības iestādes
reģistrāciju ārstniecības iestāžu reģistrā. |
Nodrošināta iespēja ārstniecības iestādēm pēc pieprasījuma
saņemt pilnveidota dizaina izziņu par ārstniecības iestādes
reģistrāciju ārstniecības iestāžu reģistrā. |
Grozīti 27.08.2013
MK noteikumi Nr. 675 "Veselības inspekcijas maksas
pakalpojumu cenrādis". |
VI |
VM |
Trīs
mēneši pēc plāna apstiprināšanas. |
| Pilnveidots dizains
izziņai par ārstniecības iestādes reģistrāciju ārstniecības
iestāžu reģistrā. |
1 Apstiprināta 2018. gada 1. oktobra ar Veselības
ministrijas rīkojumu Nr. 172 "Par darba grupas izveidi
veselības eksporta pakalpojumu jomas attīstības rīcības plāna
izstrādei"
2 Pamatojoties uz MK 2017. gada 12. septembra sēdes
protokolā Nr. 45 44. § 3. punktā noteikto uzdevumu
"Veselības ministrijai sadarbībā ar Ekonomikas
ministriju un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru
izstrādāt veselības tūrisma veicināšanas rīcības virzienus un
līdz 2018. gada 1. septembrim iesniegt Ministru kabinetā
informatīvo ziņojumu par veselības tūrisma attīstības
veicināšanas iespējām", tika izveidota darba grupa
(apstiprināta 01.12.2017. ar Veselības ministrijas rīkojumu Nr.
215 "Par darba grupas izveidi"), kurā piedalījās
pārstāvji no VM, EM, LIAA, LTRK, VADDA un LVTK.
3 Salīdzinot oficiālos statistikas datus atbilstoši
MK 2018. gada 27. novembra noteikumu Nr. 720 "Noteikumi
par oficiālās statistikas veidlapu paraugiem veselības aprūpes
jomā" 8. pielikmā noteiktajai veidlapai un saskaņā ar
spēkā esošo Oficiālās statistikas programmu, kas tiek regulāri
apstiprināta trīs gadu periodam (šobrīd spēkā esoši MK 2018.
gada 11. decembra noteikumi Nr. 763 "Noteikumi par
Oficiālās statistikas programmu 2019.-2021. gadam").
Veselības ministre I. Viņķele
