Ministru kabineta rīkojums Nr. 80

Rīgā 2019. gada 26. februārī (prot. Nr. 10 47. §)

Par atļauju Inesei Birziņai savienot amatus

1. Ministru kabinets (Rīgā, Brīvības bulvārī 36, LV-1520), izskatot Ineses Birziņas lūgumu atļaut savienot Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļa amatu ar Satiksmes ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieka, Nekustamo īpašumu nodaļas vadītāja amatu, Salacgrīvas ostas valdes locekļa amatu un Rojas ostas valdes locekļa amatu, konstatēja:

1.1. likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" (turpmāk - likums) 4. panta 2.³ daļā ir noteikts, ka par valsts amatpersonām ir uzskatāmas arī personas, kuras ieņem Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļa amatu, un šo amatpersonu amatu savienošanas ierobežojumi ir noteikti likuma 7. panta piektajā daļā, ar kuru saskaņā šā likuma 4. panta 2.³ daļā minētā amatpersona papildus šā likuma 6. panta ceturtajā daļā noteiktajam var savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi, ja šī savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi amatā;

1.2. Ministru kabinets ir institūcija, kas saskaņā ar likuma 7. panta piekto daļu ir kompetenta izsniegt atļauju Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļa amatu savienot ar Satiksmes ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieka, Nekustamo īpašumu nodaļas vadītāja amatu, Salacgrīvas ostas valdes locekles amatu un Rojas ostas valdes locekļa amatu;

1.3. saskaņā ar likuma 8.¹ panta trešo daļu valsts amatpersona, kura vēlas savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu (uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma pildīšanu) un kurai šāda amatu savienošana ir pieļaujama, saņemot likuma 7. panta piektajā, sestajā vai astotajā daļā minētās amatpersonas (institūcijas) rakstveida atļauju, pirms amatu savienošanas uzsākšanas (uzņēmuma līguma noslēgšanas vai pilnvarojuma uzņemšanās) rakstveidā iesniedz minētajai amatpersonai (institūcijai) lūgumu atļaut savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu (uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi). Minētā panta ceturtajā daļā ir noteikts, ja valsts amatpersona ieņem vairākus valsts amatpersonas amatus, rakstveida atļauja saņemama katram amatam, kura savienošanai ar citu amatu saskaņā ar likumu "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" ir nepieciešama atļauja;

1.4. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likuma 3. pantā noteikts, ka Liepājas speciālā ekonomiskā zona izveidota, lai attīstītu un veicinātu tirdzniecību, rūpniecību, kuģniecību un gaisa satiksmi, kā arī starptautisku preču apmaiņu caur Latviju. Tās uzdevums ir piesaistīt ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un jaunu darbavietu radīšanai Liepājā, kā arī veicināt Liepājas reģiona attīstību. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valde:

1.4.1. apstiprina Liepājas speciālās ekonomiskās zonas attīstības plānu saskaņā ar šo likumu, valsts, pašvaldību un sabiedrības interesēm;

1.4.2. slēdz līgumus ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas ieguldītājiem par ieguldījumiem un komercsabiedrību darbību Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā;

1.4.3. slēdz līgumus ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas komercsabiedrībām par to komercdarbību Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā;

1.4.4. izsniedz Liepājas speciālās ekonomiskās zonas komercsabiedrībām apliecības par tiesībām piemērot likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" paredzētos nodokļu atvieglojumus;

1.4.5. nosaka brīvās zonas un to robežas, saskaņojot ar Valsts ieņēmumu dienestu šo zonu atbilstību brīvās zonas režīma ieviešanai;

1.4.6. slēdz līgumus par Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā esošās zemes iznomāšanu vai atsavināšanu, izņemot ostas zemes atsavināšanu, kā arī šajā likumā norādītos gadījumus, ja zemes un cita nekustamā īpašuma privatizāciju Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā veic citas institūcijas;

1.4.7. slēdz līgumus ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas komercsabiedrībām par atsevišķu saimniecisko funkciju vispārēju nodošanu tām atsevišķās Liepājas speciālās ekonomiskās zonas apkalpošanas jomās vai atsevišķās Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijas daļās;

1.4.8. kontrolē noslēgto līgumu izpildi;

1.4.9. apstiprina perspektīvo un nākamā gada finanšu līdzekļu izlietojuma budžetu;

1.4.10. ieceļ, vada un kontrolē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas izpildaparātu;

1.4.11. veic normatīvajos aktos noteiktos brīvās zonas administrācijas pienākumus Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā;

1.4.12. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valde izlemj arī citus jautājumus, kuri ietilpst tās kompetencē saskaņā ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumu, Likumu par ostām, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes nolikumu, Liepājas ostas noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem;

1.4.13. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valde var pārņemt savā kompetencē jebkuru Liepājas speciālās ekonomiskās zonas izpildaparāta kompetencē nodoto jautājumu;

1.5. ar Satiksmes ministrijas 2009. gada 14. decembra rīkojumu Nr. 01.2-03/618 "Par pārcelšanu" I. Birziņa ar 2010. gada 1. janvāri ir iecelta Satiksmes ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieka, Nekustamo īpašumu nodaļas vadītāja amatā;

1.6. Juridiskā departamenta direktora vietnieka, Nekustamo īpašumu nodaļas vadītāja amatā I. Birziņa veic šādus pienākumus:

1.6.1. organizē nodaļas darbu, nodrošina tā plānošanu, vadību, pārraudzību un kontroli valsts nekustamā īpašuma uzskaites, apsaimniekošanas, izmantošanas uzraudzības un saglabāšanas, kā arī jaunu, transporta un sakaru nozares attīstībai nepieciešamu nekustamo īpašumu iegūšanas jautājumos;

1.6.2. departamenta direktora prombūtnes laikā aizvieto departamenta direktoru nekustamo īpašumu jautājumos;

1.6.3. veic regulāru ierēdņu darba novērtēšanu un sniedz departamenta direktoram priekšlikumus par departamenta ierēdņu un darbinieku pieņemšanu darbā, pārcelšanu, paaugstināšanu amatā, atlaišanu no darba, materiālo stimulēšanu, kā arī saukšanu pie disciplināratbildības;

1.6.4. nosaka nodaļas ierēdņu pienākumus, dod rīkojumus, uzdevumus, norādījumus, kontrolē to izpildi savas kompetences ietvaros;

1.6.5. sagatavo priekšlikumus par valsts nekustamā īpašuma apsaimniekošanu un atsavināšanu, saskaņojot tos ar ministriju nozaru departamentiem, ministrijas padotībā esošām iestādēm un kapitālsabiedrībām, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja (turpmāk - kapitālsabiedrības);

1.6.6. piedalās tiesību aktu projektu izstrādāšanā un pārrauga to virzību ar nodaļas kompetenci saistītajos jautājumos;

1.6.7. sagatavo atzinumus par citu ministrijas struktūrvienību un citu iestāžu sagatavotajiem normatīvo aktu projektiem, piedalās saskaņošanas sanāksmēs un darba grupās ar nodaļas kompetenci saistītajos jautājumos;

1.6.8. sagatavo un izvērtē dokumentus, kas saistīti ar valsts nekustamo īpašumu nomu, īpašuma tiesību atjaunošanu, valsts īpašumu statusa nostiprināšanu publiskajos reģistros un valsts īpašuma atsavināšanu;

1.6.9. savas kompetences ietvaros piedalās apspriedēs, darba grupās un komisijās;

1.6.10. koordinē nodaļas darbību ar ministrijas departamentiem un nodaļām, padotībā esošām iestādēm un kapitālsabiedrībām;

1.6.11. veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu sava amata pienākumu izpildi prombūtnes laikā;

1.6.12. veic atsevišķus departamenta direktora un ministrijas vadības uzdevumus;

1.7. ar satiksmes ministra 2016. gada 14. marta rīkojumu Nr. 01-03/78 "Par Satiksmes ministrijas amatpersonas norīkošanu iekļaušanai Salacgrīvas ostas valdē" I. Birziņa pilda Salacgrīvas ostas valdes locekļa pienākumus. No Salacgrīvas ostas pārvaldes nolikuma (apstiprināts ar Salacgrīvas novada domes 2016. gada 23. marta sēdes lēmumu Nr. 98 (prot. Nr. 4 6. §)) izriet, ka Salacgrīvas ostas pārvalde ir publisko un privāto tiesību subjekts, kas Likumā par ostām, Salacgrīvas ostas pārvaldes nolikumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic Salacgrīvas ostas pārvaldīšanu. Saskaņā ar Salacgrīvas ostas pārvaldes nolikumu ostas valdei ir šādas kompetences:

1.7.1. izskatīt un pieņemt lēmumu par ostas noteikumu projektu;

1.7.2. izskatīt un pieņemt lēmumu par ostas robežu projektu;

1.7.3. apstiprināt ostas attīstības programmu;

1.7.4. atbilstoši Likumam par ostām apstiprināt ostas sniegto maksas pakalpojumu tarifus;

1.7.5. apstiprināt katra gada un perspektīvos budžetus;

1.7.6. veikt izmaiņas kārtējā gada budžetā;

1.7.7. lemt par līgumu slēgšanu, ja līguma summa pārsniedz 15 000 euro vai līguma darbības laiks pārsniedz divus gadus, izņemot nolikuma 41.4. apakšpunktā minētos līgumus;

1.7.8. izlemt jautājumus par zemes un būvju nodošanu nomā, kā arī noteikt zemes un būvju nomas maksas apmēru;

1.7.9. pieņemt lēmumus par kredīta piesaisti ostas pārvaldes vajadzībām;

1.7.10. pieņemt lēmumus par atļauju uzsākt paredzēto darbību ostas teritorijā atbilstoši likumam "Par ietekmes uz vidi novērtējumu";

1.7.11. apstiprināt ostas pārvaldes struktūru un štatu sarakstu;

1.7.12. noteikt ostas pārvaldnieka darba samaksu;

1.7.13. apstiprināt ostas pārvaldes izpildaparāta darba algas, piemaksu un prēmiju lielumu un kārtību;

1.7.14. izskatīt un iesniegt priekšlikumus valsts vai pašvaldības institūcijām vai Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomei par ostai nepieciešamajām investīcijām;

1.7.15. sagatavot un iesniegt priekšlikumus Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomei par nekustamā īpašuma atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām;

1.7.16. atcelt ostas pārvaldnieka rīkojumus;

1.7.17. ierosināt veikt grozījumus ostas pārvaldes nolikumā;

1.7.18. nodrošināt ostas pārvaldes gada pārskata revīziju saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu;

1.7.19. apstiprināt ostas pārvaldes gada pārskatu;

1.7.20. apstiprināt ostas pārvaldes zīmogu;

1.7.21. pieņemt lēmumus par ostas pārvaldes īpašumā esošā nekustamā īpašuma atsavināšanu, nekustamā īpašuma iegūšanu ostas pārvaldes īpašumā un komunikāciju un citu objektu izbūvi ostā, kas var ietekmēt ostas darbību;

1.7.22. izlemt citus ar ostas darbību saistītus jautājumus saskaņā ar attiecīgajiem normatīvajiem aktiem;

1.8. ar satiksmes ministra 2016. gada 14. marta rīkojumu Nr. 01-03/79 "Par Satiksmes ministrijas amatpersonas norīkošanu iekļaušanai Rojas ostas valdē" I. Birziņa pilda Rojas ostas valdes locekļa pienākumus. No Rojas ostas pārvaldes nolikuma (apstiprināts ar Rojas novada domes 2017. gada 12. decembra sēdes lēmumu Nr. 248 (prot. Nr. 15)) izriet, ka Rojas ostas pārvalde ir publisko un privāto tiesību subjekts, kas Likumā par ostām, Rojas ostas pārvaldes nolikumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic Rojas ostas pārvaldīšanu. Saskaņā ar Rojas ostas pārvaldes nolikumu ostas valdei ir šādas kompetences:

1.8.1. izskatīt un pieņemt lēmumu par ostas noteikumu projektu;

1.8.2. izskatīt un pieņemt lēmumu par ostas robežu projektu;

1.8.3. apstiprināt ostas attīstības programmu;

1.8.4. saskaņā ar Likumu par ostām apstiprināt ostas maksas un maksas pakalpojumu tarifus;

1.8.5. apstiprināt gada un perspektīvos budžetus;

1.8.6. veikt izmaiņas kārtējā gada budžetā;

1.8.7. lemt par līgumu slēgšanu, ja līguma summa pārsniedz 7000 euro vai līguma darbības laiks pārsniedz vienu gadu, kā arī noteikt līguma summas apmēru un līguma darbības laiku;

1.8.8. apstiprināt ostas pārvaldes struktūru un personālsastāvu;

1.8.9. noteikt ostas pārvaldnieka un valdes locekļu darba samaksu;

1.8.10. izskatīt un iesniegt priekšlikumus valsts vai pašvaldības institūcijām vai Latvijas Ostu padomei par ostai nepieciešamajām investīcijām;

1.8.11. sagatavot un iesniegt priekšlikumus Latvijas Ostu padomei par nekustamā īpašuma atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām;

1.8.12. apstiprināt ostas pārvaldnieka sagatavotos gada pārskatus par ostas pārvaldes darbu, kas paredzēti iesniegšanai novada domē un citās institūcijās saskaņā ar attiecīgajiem normatīvajiem aktiem;

1.8.13. atcelt ostas pārvaldnieka rīkojumus;

1.8.14. ierosināt veikt grozījumus ostas pārvaldes nolikumā;

1.8.15. nodrošināt ostas pārvaldes gada pārskata revīziju saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

1.8.16. apstiprināt ostas gada pārskatu;

1.8.17. apstiprināt ostas pārvaldes emblēmu, zīmogu, veidlapas un citu atribūtiku;

1.8.18. izlemt citus ar ostas darbību saistītus jautājumus saskaņā ar attiecīgajiem normatīvajiem aktiem;

1.9. atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 10. augusta noteikumu Nr. 741 "Noteikumi par ostas valdes locekļu mēnešalgu un speciālo piemaksu" 6. punktam lielās un vidējās ostas valdes locekļa mēnešalgu nosaka 95 procentu apmērā no ostas valdes priekšsēdētāja mēnešalgas. Mazās ostās valdes loceklim mēnešalgu nosaka, ja osta iepriekšējā kalendāra gadā ir nodrošinājusi kravu apgrozījumu, ne mazāku par 200 tūkstošiem tonnu. Mazās ostas valdes locekļa mēnešalgu nosaka minimālās mēneša darba algas apmērā un izmaksā par tiem mēnešiem, kuros ir bijusi valdes sēde un valdes loceklis tajā ir piedalījies. Saskaņā ar minēto par Rojas ostas valdes locekļa amata pienākumu pildīšanu I. Birziņa atlīdzību nesaņem.

2. Izvērtējot Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likuma 10. pantā noteiktās Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes funkcijas kopsakarā ar Satiksmes ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieka, Nekustamo īpašumu nodaļas vadītāja amata, Salacgrīvas ostas valdes locekļa amata un Rojas ostas valdes locekļa amata pienākumiem, secināms, ka Liepājas ekonomiskās zonas valdes locekļa amata savienošana ar Satiksmes ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieka, Nekustamo īpašumu nodaļas vadītāja amatu, Salacgrīvas ostas valdes locekļa amatu un Rojas ostas valdes locekļa amatu interešu konfliktu nerada, netiks ierosināti un pieņemti lēmumi vai veiktas citas darbības, kas varētu skart I. Birziņas kā valsts amatpersonas personiskās un mantiskās intereses, kā arī nav pretrunā ar valsts amatpersonai saistošām ētikas normām un nekaitēs valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai.

3. I. Birziņa, pildot Satiksmes ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieka, Nekustamo īpašumu nodaļas vadītāja amatu, Salacgrīvas ostas valdes locekļa amatu un Rojas ostas valdes locekļa amatu, pieņem lēmumus, kas nav saistīti ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas darbību, un neveic tādas ar amata pienākumu pildīšanu saistītas darbības, kas ietekmē vai varētu ietekmēt Liepājas speciālās ekonomiskās zonas politikas veidošanu un īstenošanu.

4. Ņemot vērā, ka I. Birziņas veicamie pienākumi Satiksmes ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieka, Nekustamo īpašumu nodaļas vadītāja amatā, Salacgrīvas ostas valdes locekļa amatā un Rojas ostas valdes locekļa amatā nav savstarpēji saistāmi ar pienākumiem Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļa amatā, tiks nodrošināta I. Birziņas kā valsts amatpersonas pieņemto lēmumu un darbību objektivitāte un neitralitāte.

5. Ņemot vērā minētos apsvērumus un likuma 8.¹ panta trešo, ceturto un piekto daļu, kā arī to, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 10. augusta noteikumu Nr. 741 "Noteikumi par ostas valdes locekļu mēnešalgu un speciālo piemaksu" 6. punktā minēto nosacījumu, ka par Rojas ostas valdes locekļa amata pienākumu pildīšanu atlīdzību nesaņem, atļaut I. Birziņai savienot Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļa amatu ar Satiksmes ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieka, Nekustamo īpašumu nodaļas vadītāja amatu, Salacgrīvas ostas valdes locekļa amatu un Rojas ostas valdes locekļa amatu.

6. Atbilstoši likuma vispārīgajam regulējumam amatpersona pati ir atbildīga par interešu konflikta nepieļaušanu un valsts amatpersonas ētikas normu ievērošanu, tāpēc, neraugoties uz kompetentās institūcijas doto atļauju savienot amatus, I. Birziņai ir pienākums jebkurā brīdī izvērtēt interešu konflikta iespējamību un rīcības atbilstību amatpersonas ētikas normām, ja, pildot Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļa amatu vai pārējos minētos amatus, pastāv iespēja, ka I. Birziņa var nonākt interešu konflikta situācijā.

7. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta otro daļu un 188. panta otro daļu, kā arī Administratīvā procesa likuma 189. panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvās rajona tiesas attiecīgajā tiesu namā mēneša laikā no šā rīkojuma spēkā stāšanās dienas.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Satiksmes ministrs T. Linkaits