Ministru kabineta rīkojums Nr. 78

Rīgā 2019. gada 26. februārī (prot. Nr. 10 45. §)

Par atļauju Džinetai Innusai savienot amatus

1. Ministru kabinets (Rīgā, Brīvības bulvārī 36, LV-1520), izskatot Džinetas Innusas iesniegumu ar lūgumu atļaut savienot Rīgas ostas valdes locekļa amatu ar Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieka amatu, konstatēja:

1.1. likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" (turpmāk - likums) 4. panta 2.³ daļā ir noteikts, ka par valsts amatpersonām ir uzskatāmas arī personas, kuras ieņem Rīgas ostas valdes locekļa amatu, un šo amatpersonu amatu savienošanas ierobežojumi ir noteikti likuma 7. panta piektajā daļā, ar kuru saskaņā šā likuma 4. panta 2.³ daļā minētā amatpersona papildus šā likuma 6. panta ceturtajā daļā noteiktajam var savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi, ja šī savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi amatā;

1.2. Ministru kabinets ir institūcija, kas saskaņā ar likuma 7. panta piekto daļu ir kompetenta izsniegt atļauju Rīgas ostas valdes locekļa amatu savienot ar Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieka amatu;

1.3. saskaņā ar likuma 8.¹ panta trešajā daļā noteikto valsts amatpersona, kura vēlas savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu (uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma pildīšanu) un kurai šāda amatu savienošana ir pieļaujama, saņemot likuma 7. panta piektajā, sestajā vai astotajā daļā minētās amatpersonas (institūcijas) rakstveida atļauju, pirms amatu savienošanas uzsākšanas (uzņēmuma līguma noslēgšanas vai pilnvarojuma uzņemšanās) rakstveidā iesniedz minētajai amatpersonai (institūcijai) lūgumu atļaut savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu (uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi). Minētā panta ceturtajā daļā ir noteikts, ja valsts amatpersona ieņem vairākus valsts amatpersonas amatus, rakstveida atļauja saņemama katram amatam, kura savienošanai ar citu amatu saskaņā ar likumu ir nepieciešama atļauja;

1.4. Rīgas brīvostas likuma 5. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka brīvostas pārvaldīšanu veic Ostas pārvalde, kuras statuss noteikts Likumā par ostām. Ostas pārvaldes kompetenci nosaka Rīgas brīvostas likums, Likums par ostām, Ministru kabineta 2012. gada 29. maija noteikumi Nr. 378 "Rīgas brīvostas pārvaldes nolikums" (turpmāk - noteikumi Nr. 378) un Rīgas brīvostas noteikumi, kas reglamentē Rīgas brīvostas iekšējo režīmu. No Rīgas brīvostas likuma 2. panta izriet, ka Rīgas brīvosta ir izveidota, lai veicinātu Latvijas līdzdalību starptautiskajā tirdzniecībā, investīciju piesaisti, ražošanas un pakalpojumu attīstību, kā arī jaunu darba vietu radīšanu;

1.5. Rīgas brīvostas iekšējo režīmu reglamentē noteikumi Nr. 378, ar kuriem saskaņā Rīgas brīvostas pārvaldes sastāvā ir brīvostas valde, kas ir augstākā lēmējinstitūcija. Valdes kompetencē ietilpst:

1.5.1. izskatīt un pieņemt lēmumu par brīvostas noteikumu projektu;

1.5.2. izskatīt un pieņemt lēmumu par brīvostas robežu projektu;

1.5.3. apstiprināt ostas attīstības programmu;

1.5.4. apstiprināt ostas mārketinga stratēģiju trim gadiem;

1.5.5. apstiprināt brīvostas pārvaldes budžetu katram finansiālajam gadam;

1.5.6. izdarīt izmaiņas kārtējā gada budžetā, apstiprināt un precizēt turpmāko gadu investīciju programmu;

1.5.7. apstiprināt brīvostas pārvaldes finanšu līdzekļu izlietojuma tāmes projektu nākamajam kalendāra gadam un turpmākajiem pieciem gadiem un izdarīt grozījumus tajā;

1.5.8. izlemt jautājumus par zemes un būvju nodošanu nomā, kā arī noteikt zemes un būvju nomas maksas apmēru;

1.5.9. izskatīt komersantu iesniegumus par to darbību brīvostā;

1.5.10. pieņemt lēmumus par atļauju uzsākt paredzēto darbību ostas teritorijā atbilstoši likumam "Par ietekmes uz vidi novērtējumu";

1.5.11. izsniegt atļaujas licencētas komercdarbības veikšanai brīvostā;

1.5.12. izsniegt atļaujas par tiesībām piemērot tiešo nodokļu atvieglojumus;

1.5.13. lemt par līgumu slēgšanu, kā arī par tāda līguma slēgšanu, kura summa pārsniedz 75 000 euro vai darbības laiks pārsniedz piecus gadus;

1.5.14. iepazīties ar informāciju par pārvaldnieka rīcību un darījumiem viņa kompetencē esošajos jautājumos, kas izriet no noteikumu Nr. 378 33.13. apakšpunktā minēto līgumu slēgšanas;

1.5.15. apstiprināt brīvostas pārvaldes struktūru un amatu sarakstu;

1.5.16. iesniegt Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomei priekšlikumus par valsts investīciju piesaistīšanu brīvostai;

1.5.17. izlemt jautājumus par tādu kredītu ņemšanu, kas pārsniedz noteikumu Nr. 378 33.13. apakšpunktā noteikto apmēru;

1.5.18. sagatavot un iesniegt Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomei priekšlikumus par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām;

1.5.19. pieņemt ieteikuma rakstura lēmumus par brīvostas pārvaldes valdījumā esošā nekustamā īpašuma atsavināšanu, nekustamā īpašuma iegūšanu valsts vai pašvaldības īpašumā un komunikāciju un citu objektu izbūvi brīvostā, kas var ietekmēt ostas darbību;

1.5.20. pieņemt lēmumus par nekustamā īpašuma iegūšanu brīvostas pārvaldes īpašumā un brīvostas pārvaldei piederošā nekustamā īpašuma atsavināšanu;

1.5.21. izīrēt vai iznomāt brīvostas pārvaldes labā nodibinātos servitūtus uz citām juridiskām un fiziskām personām piederošo nekustamo īpašumu;

1.5.22. atcelt brīvostas pārvaldnieka rīkojumus;

1.5.23. iesniegt Satiksmes ministrijā priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem Rīgas brīvostas pārvaldes nolikumā;

1.5.24. apstiprināt brīvostas pārvaldes emblēmu, citu atribūtiku un veidlapu paraugus;

1.5.25. izlemt citus ar brīvostas darbību saistītus jautājumus;

1.6. ar Satiksmes ministrijas 2013. gada 18. jūlija rīkojumu Nr. 01.2-03/139 "Par izmaiņām ministrijas struktūrā" Dž. Innusa ar 2013. gada 22. jūliju ir iecelta Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieka amatā;

1.7. valsts sekretāra vietnieka amatā Dž. Innusai ir šādi pienākumi:

1.7.1. valsts sekretāra aizvietošana;

1.7.2. ar ministrijas darbības tiesisko nodrošinājumu, valsts kapitāla daļu pārvaldi, personāla vadību, ministrijas darbības nodrošināšanu, dokumentu pārvaldību (izņemot klasificētās informācijas apriti un aizsardzību), darba un civilo aizsardzību, ministrijas informācijas tehnoloģiju pārvaldību un grāmatvedības darbu saistīto jautājumu vispārējā pārraudzība, kā arī pārraudzība un kontrole valstij piederošā un piekrītošā nekustamā īpašuma uzskaites un izmantošanas uzraudzības jautājumos;

1.7.3. tieši pakļauto ministrijas patstāvīgo struktūrvienību darbības vispārējā pārraudzība;

1.7.4. Ministru kabineta, Ministru kabineta komitejas un Valsts sekretāru sanāksmes sēdes protokolos, kā arī Ministru prezidenta un Valsts kancelejas direktora rezolūcijās minēto ministrijas kompetencē esošo uzdevumu izpildes vispārējā uzraudzība;

1.7.5. atzinumu par citu institūciju izstrādātajiem tiesību aktu projektiem parakstīšana valsts sekretāra prombūtnes laikā;

1.7.6. ministrijas interešu pārstāvēšana valsts sekretāra līmenī Ministru kabineta sēdēs, Ministru kabineta komitejas sēdēs un Valsts sekretāru sanāksmēs valsts sekretāra prombūtnes laikā vai valsts sekretāra uzdevumā;

1.7.7. ministrijas kompetencē esošo tiesību aktu projektu izstrādāšanas un virzības vispārējā pārraudzība;

1.7.8. Valsts kancelejā iesniedzamo tiesību aktu projektu vizēšana (parakstīšana) valsts sekretāra prombūtnes laikā;

1.7.9. dokumentu sagatavošanas un juridiskās izvērtēšanas vispārējā pārraudzība;

1.7.10. ministrijas un tās kompetencē esošo nozaru interešu, atsevišķos gadījumos - valsts interešu - pārstāvēšana valsts institūcijās, pašvaldībās un attiecībās ar fiziskām un juridiskām personām valsts sekretāra uzdevumā atbilstoši tā kompetencei;

1.7.11. konsultāciju (tai skaitā juridisku) sniegšana atbilstoši kompetencei ministrijas, padotībā esošo iestāžu un to kapitālsabiedrību nodarbinātajiem, kurās ministrija ir kapitāla daļu turētāja;

1.7.12. valsts un ministrijas interešu pārstāvēšana tiesā (tai skaitā piedalīšanās ar valsts interešu pārstāvību tiesvedības procesos saistītu jautājumu izvērtēšanā un valsts interešu pozīcijas sagatavošanā) saskaņā ar valsts sekretāra pilnvarojumu, kā arī ar pārstāvību tiesvedības procesos saistīto jautājumu uzraudzība;

1.7.13. ministrijas kompetencē esošo nozaru un jomu tiesību aktu sistēmas attīstības un tiesību aktu jaunrades sekmēšana, ņemot vērā nozaru un jomu darbības specifiku;

1.7.14. citu ar valsts sekretāra vietnieka darbības specifiku saistītu pienākumu veikšana saskaņā ar valsts sekretāra uzdevumu;

1.8. saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 12. pantu Dž. Innusa pilda valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvja pienākumus valsts akciju sabiedrībā "Starptautiskā lidosta "Rīga"", valsts akciju sabiedrībā "Latvijas Gaisa satiksme", valsts akciju sabiedrībā "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs", valsts akciju sabiedrībā "Latvijas dzelzceļš" un valsts akciju sabiedrībā "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (turpmāk - Satiksmes ministrijas kapitālsabiedrības). Akcionāru sapulces kompetence noteikta Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 66. un 94. pantā;

1.9. atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 12. panta pirmajai daļai, ja valsts kapitāla daļu turētājs ir ministrija, šajā likumā paredzētos kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņem ministrijas valsts sekretārs vai ar valsts sekretāra rīkojumu noteikta cita ministrijas amatpersona, kurai ir visas normatīvajos aktos paredzētās kapitāla daļu turētāja pārstāvja tiesības, pienākumi un atbildība. No minētā izriet, ka kapitāla daļu turētāja pārstāvis piedalās kapitālsabiedrības akcionāru/dalībnieku sapulcē un pārstāv kapitāla daļu turētāju. Atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 12. panta ceturtajai daļai kapitāla daļu turētāja pārstāvis savus pienākumus pilda atbilstoši viņam noteiktajiem amata pienākumiem attiecīgajā ministrijā un atlīdzību par šo pienākumu pildīšanu saņem attiecīgajam amatam noteiktās mēnešalgas ietvaros;

1.10. minētajās Satiksmes ministrijas kapitālsabiedrībās Satiksmes ministrija ir 100 % valsts kapitāla daļu turētāja. Līdz ar to kapitāldaļu turētāja pārstāvja amats nav uzskatāms par citu amatu likuma izpratnē.

2. Izvērtējot Likuma par ostām 7. pantā un Rīgas brīvostas likuma 2. pantā noteiktās Rīgas ostas valdes funkcijas kopsakarā ar Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieka pienākumiem un kapitāla daļu turētāja pārstāvja pienākumiem, secināms, ka Rīgas ostas valdes locekļa amata savienošana ar Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieka amatu interešu konfliktu nerada, netiks ierosināti un pieņemti lēmumi vai veiktas citas darbības, kas varētu skart Dž. Innusas kā valsts amatpersonas personiskās un mantiskās intereses, kā arī nav pretrunā ar valsts amatpersonai saistošām ētikas normām un nekaitēs valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai.

3. Dž. Innusa, pildot Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieka amata pienākumus un valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvja pienākumus Satiksmes ministrijas kapitālsabiedrībās, pieņem lēmumus, kas nav saistīti ar ostu darbību, un neveic tādas ar amata pienākumu pildīšanu saistītas darbības, kas ietekmē vai varētu ietekmēt ostu politikas veidošanu un īstenošanu.

4. Ņemot vērā, ka Dž. Innusas veicamie pienākumi Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieka amatā un valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvja pienākumi Satiksmes ministrijas kapitālsabiedrībās nav savstarpēji saistāmi ar pienākumiem Rīgas ostas valdes locekļa amatā, tiks nodrošināta Dž. Innusas kā valsts amatpersonas pieņemto lēmumu un darbību objektivitāte un neitralitāte.

5. Ņemot vērā minētos apsvērumus un likuma 8.¹ panta trešo, ceturto un piekto daļu, kā arī to, ka saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 12. panta ceturtajā daļā noteikto kapitāla daļu turētāja pārstāvis kapitāla daļu turētāja pienākumus pilda atbilstoši viņam noteiktajiem amata pienākumiem attiecīgajā ministrijā un atlīdzību par šo pienākumu pildīšanu saņem attiecīgajam amatam noteiktās mēnešalgas ietvaros, atļaut Dž. Innusai savienot Rīgas ostas valdes locekļa amatu ar Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieka amatu.

6. Atbilstoši likuma vispārīgajam regulējumam amatpersona pati ir atbildīga par interešu konflikta nepieļaušanu un valsts amatpersonas ētikas normu ievērošanu, tāpēc, neraugoties uz kompetentās institūcijas doto atļauju savienot amatus, Dž. Innusai ir pienākums jebkurā brīdī izvērtēt interešu konflikta iespējamību un rīcības atbilstību amatpersonas ētikas normām, ja, pildot Rīgas ostas valdes locekļa amatu vai pārējos minētos amatus, pastāv iespēja, ka Dž. Innusa var nonākt interešu konflikta situācijā.

7. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta otro daļu un 188. panta otro daļu, kā arī Administratīvā procesa likuma 189. panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvās rajona tiesas attiecīgajā tiesu namā mēneša laikā no šā rīkojuma spēkā stāšanās dienas.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Satiksmes ministrs T. Linkaits