1. Apstādījumi – visas ar augiem apaudzētas un koptas platības, kurās neiegūst augu produkciju pārtikai, koksni, grieztus ziedus un citu produkciju. Apstādījumi ietver parkus, dārzus, košumdārzus, skvērus, bulvārus, alejas, kapsētas, nogāžu nostiprinājumus u.c. Apstādījumos ir koki, krūmi, vīteņaugi, puķu stādījumi, zālieni, celiņi, ūdenstilpnes, takas, laukumi ar dārza mēbelēm un ierīcēm, celtnes apstādījumu apkopei u.c.

2. Apsaimniekotājs – zemes īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai pilnvarotais apsaimniekotājs.

3. Šie saistošie noteikumi nosaka kārtību, kādā Smiltenes novada pašvaldība (turpmāk – Pašvaldība) saskaņo koku ciršanu ārpus meža zemes Smiltenes novada pašvaldības administratīvajā teritorijā (turpmāk – Teritorija), reglamentē apstādījumu uzturēšanu un aizsardzību, zaudējumu atlīdzību par dabas daudzveidības samazināšanu koku ciršanas rezultātā, ka arī zaudējumu aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību.

4. Visi apstādījumi Teritorijā uz valsts, pašvaldības un privātīpašumā esošās zemes ir apsaimniekojami un aizsargājami. Visiem augošiem veseliem kokiem ir ekoloģiska un/vai estētiska vērtība.

5. Koku ciršanas kārtību meža zemēs nosaka Meža likums un citi Latvijas Republikā esošie normatīvie akti.

6. Normatīvajos aktos vietējai pašvaldībai doto pilnvarojumu saskaņot koku ciršanu ārpus meža zemes Komisija pieņem kā lēmumu – atļauju nocirst vai ciršanas atteikumu, ko noformē apstādījumu apsekošanas akta formā.

7. Lai saņemtu pašvaldības saskaņojumu, zemes īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai pilnvarotais apsaimniekotājs (turpmāk – Apsaimniekotājs) iesniedz Komisijai iesniegumu koku ciršanai ārpus meža zemes, pievienojot tam zemes gabala topogrāfiskā plāna kopiju vai shēmu ar norādītu koka atrašanās vietu un īpašuma tiesības apliecinošus dokumentus jaunas būvniecības gadījumā (turpmāk – Iesniegums).

8. Apstādījumu apsekošanas akts tiek sagatavots ne vēlāk kā viena mēneša laikā no Iesnieguma saņemšanas brīža. Komisijas pieņemto lēmumu var apstrīdēt Smiltenes novada domē Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.

9. Apstādījumu apsekošanas akts ir derīgs vienu gadu no izsniegšanas brīža.

10. Komisija, izvērtējot Iesniegumu, nepieciešamības gadījumā nosaka atbilstošāko sabiedriskās apspriešanas procedūru, ja koku ciršana varētu skart sabiedrības intereses esošās ainavas rakstura un vērtības saglabāšanā.

11. Apsaimniekotājam, kas plāno nocirst ekoloģiski un ainaviski vērtīgus kokus, saskaņojot ciršanu ar Komisiju atbilstoši normatīvo aktu prasībām, jāatlīdzina zaudējumi par dabas daudzveidības samazināšanu.

12. Zaudējumu par koku ciršanas rezultātā radīto dabas daudzveidības samazināšanu aprēķina šādi:

Koku vērtību aprēķina pēc formulas V = A x D x k, kur

V – koka vērtība (euro);

A – valstī noteiktā minimālā darba alga mēnesī (euro);

D – koka diametrs 1,3 m augstumā no sakņu kakla (cm);

k – koeficients, kuru nosaka atkarībā no koka sugas (ozols, liepa, priede, melnalksnis un introducētie skuju un lapu koki – 0,01; purva bērzs, āra bērzs, baltalksnis, parastā apse, osis, pīlādzis, ieva, vītols – 0,005).

(Grozīts ar Smiltenes novada domes 30.10.2013. saistošajiem noteikumiem Nr. 26/13)

13. Zaudējumus par koku ciršanas rezultātā radīto dabas daudzveidības samazināšanu Iesnieguma iesniedzējs atlīdzina, iemaksājot koku vērtības maksu pašvaldības budžetā, pirms Pašvaldības saskaņojuma saņemšanas.

14. Apsaimniekotājam jāatlīdzina pilna koku vērtības maksa par ekoloģiski un ainaviski vērtīgu koku ciršanu, kas saskaņota ar komisiju.

15. Līdzekļus, ko pašvaldība iekasē kā koku vērtības maksu, izlieto pašvaldības apstādījumu atjaunošanai un labiekārtošanai.

16. Apsaimniekotājam ir pienākums:

16.1. nodrošināt nokaltušu, bīstamu slimību inficētu vai avārijas situācijā atrodošos koku nociršanu, pirms ciršanas saņemot Pašvaldības saskaņojumu;

16.2. kopt savā īpašumā vai valdījumā esošos apstādījumus, ievērojot vispārējas dabas aizsardzības prasības;

16.3. nepieļaut savā īpašumā vai valdījumā darbību vai bezdarbību, kura izraisītu piegulošā zemesgabala apstādījumu bojāeju;

16.4. koku ciršanai izvēlēties paņēmienus, kas mazāk bojā apkārtējos apstādījumus un objektus, kas atrodas tuvākajā apkārtnē, ciršanas laikā norobežojot ciršanas vietu un ievērojot darba drošības noteikumus;

16.5. pēc ciršanas mēneša laikā sakopt ciršanas vietu.

17. Smiltenes novada iedzīvotājiem ir pienākums ziņot Smiltenes novada pašvaldībai par pamanīto pašvaldības valdījumā Smiltenes novadā augoša koka radīto avārijas situāciju vai apdraudējumu.

18. Projektējot būvdarbus, topogrāfiskā plānā jāatzīmē visi esošie kokaugi, norādot sugu un diametru (kokiem).

19. Par šo noteikumu pārkāpšanu vainīgā persona tiek saukta pie administratīvās atbildības par dabai nodarīto kaitējumu normatīvajos aktos un šajos saistošajos noteikumos noteiktā kārtībā.

20. Personas saukšana pie administratīvās atbildības neatbrīvo viņu no pienākuma samaksāt zaudējumu atlīdzību.

21. Kontroli par šo noteikumu ievērošanu veic Komisija un Smiltenes novada Pašvaldības policija. Administratīvo pārkāpumu protokolu par šo noteikumu pārkāpšanu ir tiesīgas sastādīt Valsts policijas un Smiltenes novada Pašvaldības policijas amatpersonas.

22. Par šo saistošo noteikumu 16.1., 16.3., 16.4., 16.5. punkta pārkāpšanu:

22.1. vainīgajai fiziskai vai juridiskai personai izsaka brīdinājumu vai to soda ar naudas sodu līdz 75,00 euro;

22.2. par tādu pašu pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, vainīgo personu soda ar naudas sodu no 40,00 euro līdz 285,00 euro.

(Grozīts ar Smiltenes novada domes 30.10.2013. saistošajiem noteikumiem Nr. 26/13)

23. Administratīvo pārkāpumu lietas, pamatojoties uz administratīvo pārkāpumu protokoliem, izskata Smiltenes novada pašvaldības Administratīvā komisija.

24. Saistošie noteikumi publicējami laikrakstā "Smiltenes Novada Domes Vēstis" un stājas spēkā likuma "Par pašvaldībām" 45. pantā noteiktajā kārtībā.