Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi Nr. 13

Rīgā 2019. gada 29. janvārī

(Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes
sēdes protokols Nr. 5 2. p.)
Sankciju riska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi
Izdoti saskaņā ar Starptautisko
un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma

13. panta ceturtās daļas 3., 4. un 5. punktu
I. Vispārīgie jautājumi

1. "Sankciju riska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi" (tālāk tekstā – noteikumi) ir saistoši kredītiestādēm, maksājumu iestādēm un elektroniskās naudas iestādēm, privātajiem pensiju fondiem, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem, apdrošināšanas sabiedrībām, ciktāl tās veic dzīvības apdrošināšanas vai citas ar līdzekļu uzkrāšanu saistītas apdrošināšanas darbības, apdrošināšanas starpniekiem, ciktāl tie sniedz dzīvības apdrošināšanas vai citus ar līdzekļu uzkrāšanu saistītus apdrošināšanas pakalpojumus, pārapdrošināšanas sabiedrībām un visu šo subjektu dalībvalstu un trešo valstu filiālēm, kā arī krājaizdevu sabiedrībām (tālāk tekstā visi kopā – iestāde).

2. Noteikumi nosaka:

2.1. minimālās prasības attiecībā uz sankciju riska novērtējuma veikšanu un sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveidi un kontroli;

2.2. apstākļus, ko iestāde ņem vērā, veicot sankciju riska novērtējumu, nosakot Eiropas Savienības (tālāk tekstā – ES) vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstis, kuru noteiktās sankcijas būtiski ietekmē iestādes vai finanšu un kapitāla tirgus intereses;

2.3. prasības attiecībā uz finanšu ierobežojumu piemērošanu, ja šie ierobežojumi izriet no tādām ES vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktajām sankcijām, kuru ievērošana būtiski ietekmē iestādes vai finanšu un kapitāla tirgus intereses.

3. Noteikumos lietotie termini:

3.1. sankcijas – attiecībā uz sankciju subjektu noteikti ierobežojumi, kas pieņemti atbilstoši Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma prasībām. Šo noteikumu kontekstā par sankcijām uzskatāmas arī tādas ES vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas, kas identificētas saskaņā ar šo noteikumu 15. un 16. punktu;

3.2. sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēma – pasākumu kopums, kas ietver darbības, kas jāveic, lai izpildītu sankciju prasības, paredzot tam atbilstošus resursus un to īstenošanai nepieciešamo organizatorisko struktūru, normatīvo un tehnoloģisko, kā arī personāla nodrošinājumu un tā apmācību, lai pēc iespējas novērstu iestādes iesaistīšanu sankciju pārkāpšanā, apiešanā vai mēģinājumā izvairīties no sankciju izpildes. Sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēma ir neatņemama iestādes iekšējās kontroles sistēmas sastāvdaļa;

3.3. sankciju risks – ietekme un iespējamība, ka iestāde var tikt izmantota sankciju pārkāpšanā vai apiešanā;

3.4. sankciju subjekts – starptautisko publisko tiesību subjekts, fiziskā vai juridiskā persona vai cits identificējams subjekts, attiecībā uz kuru noteiktas sankcijas.

II. Sankciju riska novērtējums un sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēma

4. Iestāde atbilstoši savam darbības veidam veic un dokumentē sankciju riska novērtējumu, lai noskaidrotu, novērtētu, izprastu un pārvaldītu savai darbībai piemītošo sankciju risku. Veicot sankciju riska novērtējumu, iestāde ņem vērā vismaz šādus sankciju risku ietekmējošus faktorus:

4.1. attiecībā uz iestādes darbību:

4.1.1. iestādes darbības un pakalpojumu sniegšanas reģionu, tostarp valsti, kur darbojas un pakalpojumus sniedz iestādes struktūra – meitas uzņēmums, filiāle, pārstāvniecība;

4.1.2. valstis un teritorijas, kurās darbojas trešās personas, kas iestādes interesēs veic klientu piesaisti, identifikāciju vai iegūst klientu izpētei nepieciešamo informāciju (aģenti);

4.1.3. iestādes piedāvātos pakalpojumus un produktus;

4.2. attiecībā uz iestādes klientu iestāde ņem vērā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā noteiktos risku ietekmējošos apstākļus – klienta risku, valsts un ģeogrāfisko risku, klienta izmantoto pakalpojumu un produktu risku un pakalpojumu un produktu piegādes kanālu risku, vērtējot tos sankciju riska kontekstā.

5. Iestāde veic sankciju riska novērtējumu attiecībā uz visām šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētajām sankcijām. Sankciju riska novērtējumu apstiprina iestādes valde, ja tā ir iecelta, vai augstākā pārvaldes institūcija.

6. Pamatojoties uz sankciju riska novērtējumu, iestāde izveido sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmu. Sankciju riska politikas apstiprina padome, ja tā ir iecelta, vai iestādes augstākā pārvaldes institūcija, savukārt sankciju riska procedūras var apstiprināt iestādes valde, ja tā ir iecelta, vai augstākās pārvaldes institūcija, vai tās deleģēta struktūrvienība.

7. Izveidojot sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmu, iestāde ņem vērā vismaz šādas sankciju risku paaugstinošas pazīmes:

7.1. klients, klienta sadarbības partneris vai klienta darījumi ir saistīti ar teritoriju vai valsti, uz kuru attiecināmas sankcijas, vai šādas teritorijas vai valsts pierobežu;

7.2. klienta, tā patiesā labuma guvēja vai sadarbības partnera saimnieciskā vai personiskā darbība ir saistīta ar militāro nozari, sektorālajās sankcijās noteikto vai divējādā lietojuma preču tirdzniecību, ražošanu, eksportu vai importu vai specializētajām ārvalstu aģentūrām (militāriem konstruktoru birojiem, kosmosa tehnoloģiju pētniecības aģentūrām u.tml.);

7.3. klienta darbība un darījumi neatbilst tā deklarētajai saimnieciskajai vai personiskajai darbībai, vai informācija par klienta darījuma partneri neatbilst tā saimnieciskajai vai personiskajai darbībai;

7.4. klientam raksturīga sadarbība ar uzņēmumiem, kuriem piemīt reālas saimnieciskās darbības pazīmes un kuru darbība kalpo, lai slēptu nelikumīgu finanšu darbību, tostarp patieso labuma guvēju vai saimniecisko darbību (front company), vai sadarbība ar uzņēmumiem, kuri ilgāku laika periodu neveic aktīvu saimniecisko darbību un kuru akcionāri, direktori vai sekretāri ir neaktīvi uzņēmumi (shelf company);

7.5. maksājumu klienta sadarbības partnera vietā veic trešā persona, kas ir to teritoriju vai valstu rezidents, uz kurām attiecināmas sankcijas, vai klients veic maksājumus trešās personas vietā, kas ir to teritoriju vai valstu rezidents, uz kurām attiecināmas sankcijas;

7.6. klients izmanto pakalpojumu, kura rezultātā klienta preces tiek pārvadātas pa teritoriju vai valsti, uz ko attiecināmas sektorālās sankcijas, vai šādas valsts vai teritorijas pierobežā;

7.7. klients sadarbojas ar pakalpojumu sniedzēju, par kuru publiski ir pieejama informācija, ka tas sniedz pakalpojumus kompānijām, kas darbojas teritorijā vai valstī, pret kuru noteiktas sankcijas;

7.8. klienta darījumos iesaistīto preču pārvadājumi notiek teritorijā vai valstī, uz kuru attiecināmas sektorālās sankcijas, vai šādas teritorijas vai valsts pierobežā, izmantojot transportlīdzekļus, kuru maršruti nav precīzi izsekojami publiski pieejamos interneta resursos;

7.9. darījumos iesaistīto preču vai pakalpojumu cena būtiski atšķiras no vidējās tirgus cenas, darījumos iesaistīto preču transporta vai uzglabāšanas veids, maršruts, iepakojums vai citas pazīmes neatbilst vispārējai praksei nozarē;

7.10. klients iesniedz vienus un tos pašus dokumentus, lai pamatotu vairākus nesaistītus darījumus;

7.11. klienta iesniegtie darījumu pamatojošie dokumenti satur viltojuma pazīmes, kas liecina par iespējamu izvairīšanos no sankciju izpildes;

7.12. bezkonta naudas pārvedumos līdzekļi tiek pārskaitīti vai saņemti no valstīm vai teritorijām, kas saistītas ar sankcijās aizliegto preču un pakalpojumu eksportu, vai tiek veikta šādu valstu vai teritoriju tuvumā.

8. Izveidojot sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmu, iestāde paredz vismaz:

8.1. sankciju riska pārvaldīšanas politiku un procedūru izstrādi un prasības tās regulāri pārskatīt atbilstoši normatīvo aktu grozījumiem vai iestādes darbībai, sniegtajiem pakalpojumiem, pārvaldības struktūrai, klientu bāzei vai darbības reģioniem;

8.2. kārtību, kādā tiek novērtēts, dokumentēts un pārskatīts ar klientu, tā rezidences (reģistrācijas) valsti, klienta saimniecisko vai personisko darbību, darījuma partneriem, izmantotajiem pakalpojumiem un produktiem un to piegādes kanāliem, kā arī ar veiktajiem darījumiem saistītais sankciju risks;

8.3. sankciju izpildes un ievērošanas kārtību un sankciju riska novērtējumam atbilstošus sankciju riska pārvaldīšanas pasākumus, tostarp sankciju riska mazināšanas pasākumus, atsevišķos gadījumos nosakot arī nepieciešamos ierobežojumus attiecībā uz iestādes sniegtajiem pakalpojumiem vai piedāvātajiem produktiem;

8.4. iespējamo sankciju pārkāpumu vai apiešanas konstatēšanas un izpētes kārtību, tostarp sankciju riska savlaicīgu identificēšanu pirms gadījuma rakstura darījuma, pirms darījuma attiecību nodibināšanas un darījumu attiecību laikā, kā arī slēdzot līgumus ar iestādes darījumu partneriem;

8.5. kārtību, kādā tiek pieņemts lēmums par sadarbību ar klientu, kura darbībā konstatēts paaugstināts sankciju risks, tostarp, izvērtējot ar klientu saistītu grupas dalībnieku sankciju risku;

8.6. kārtību, kādā tiek ziņots iestādes šo noteikumu 5. punkta otrajā teikumā minētajai institūcijai par sankciju riska pārvaldīšanu un Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (tālāk tekstā – Komisija) par konstatētajiem sankciju pārkāpumiem vai iespējamiem pārkāpumiem, tostarp par sankciju apiešanu;

8.7. par sankciju riska pārvaldīšanu atbildīgā darbinieka iecelšanas kārtību, tostarp nosaka šā darbinieka pilnvarojumu sankciju riska novēršanas un mazināšanas pasākumu īstenošanā;

8.8. darbinieku tiesības, pienākumus un atbildību, kā arī darbinieku profesionālās kvalifikācijas un atbilstības standartus atbilstoši to pienākumiem un pilnvarojumam, nodrošinot sankciju riska pārvaldīšanas pasākumus;

8.9. prasības attiecībā uz sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izvērtēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām sankciju jomā un sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas efektivitātes izvērtēšanas prasības;

8.10. kārtību, kādā tiek nodrošināta anonīma ziņošana par sankciju prasību pārkāpumiem iestādē (whistlebowling) un kādā tiek izvērtēti šādi ziņojumi, ja, ņemot vērā iestādes darbinieku skaitu, šāda ziņošana ir iespējama;

8.11. sankciju riska novērtējumam atbilstošu informācijas tehnoloģiju (tālāk tekstā – IT) nodrošinājumu sankciju riska pārvaldīšanā, tostarp nosaka sistēmas funkcionālās prasības un regulāru IT nodrošinājuma testēšanu, dokumentējot testēšanas rezultātus un savlaicīgi veicot nepieciešamos uzlabojumus.

9. Iestāde atbilstoši tās darbībai piemītošajam sankciju riskam regulāri, bet ne retāk kā reizi trijos gados aktualizē sankciju riska novērtējumu. Kredītiestādes, licencētas maksājumu un elektroniskās naudas iestādes un to dalībvalstu un trešo valstu filiāles sankciju riska novērtējumu pārskata un aktualizē reizi 18 mēnešos.

10. Iestāde regulāri, bet ne retāk kā reizi 18 mēnešos izvērtē un dokumentē sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas darbības efektivitāti, tai skaitā pārskata un aktualizē ar klientu, tā rezidences (reģistrācijas) valsti, saimniecisko vai personisko darbību, klienta galvenajiem sadarbības partneriem, klienta izmantotajiem pakalpojumiem un produktiem un to piegādes kanāliem, kā arī ar klienta veiktajiem darījumiem saistīto sankciju risku, un, ja nepieciešams, veic pasākumus tās efektivitātes uzlabošanai, tai skaitā pārskata un precizē sankciju riska pārvaldīšanas politikas un procedūras. Kredītiestādes, licencētas maksājumu un elektroniskās naudas iestādes, kā arī to dalībvalstu un trešo valstu filiāles ne retāk kā reizi 18 mēnešos nodrošina neatkarīgu sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas darbības efektivitātes izvērtēšanu, piesaistot profesionālu ārējo vērtētāju.

11. Iestāde neatkarīgi no šo noteikumu 9. punktā noteiktās sankciju riska novērtēšanas regularitātes un 10. punktā noteiktās sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas darbības efektivitātes izvērtēšanas regularitātes veic sankciju riska novērtējumu un sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas uzlabošanas pasākumus šādos gadījumos:

11.1. iestāde vai Komisija ir konstatējusi, ka iestādes sankciju riska novērtējumā vai sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmā ir trūkumi vai tā neatbilst iestādei piemītošajam sankciju riskam;

11.2. iestāde plāno veikt izmaiņas savā darbībā, pārvaldībā vai dalībnieku struktūrā, iestādes struktūrās (filiālēs, pārstāvniecībās, meitas uzņēmumos), sniegtajos pakalpojumos un produktos un to piegādes kanālos, klientu bāzē vai mainīt darbības ģeogrāfiskos reģionus, kuru rezultātā tiek paaugstināts iestādei piemītošais sankciju risks.

12. Iestāde ieceļ par sankciju riska pārvaldīšanu atbildīgo darbinieku, kurš ir tiesīgs pieņemt lēmumus un ir tieši atbildīgs par normatīvo aktu sankciju jomā ievērošanu un izpildi, kā arī par to, lai tiktu nodrošināta ziņošana par sankciju pārkāpumiem vai iespējamiem pārkāpumiem un sankciju apiešanu Komisijai un iestādes šo noteikumu 5. punkta otrajā teikumā minētajai institūcijai. Iestāde nodrošina par sankciju riska pārvaldīšanu atbildīgajam darbiniekam atbilstošas pilnvaras un pieeju nepieciešamajai informācijai tā amata pienākumu izpildei. Iestāde 30 dienu laikā pēc tam, kad ir iecēlusi par sankciju riska pārvaldīšanu atbildīgo darbinieku vai aizstājusi šo darbinieku ar citu, par to rakstveidā paziņo Komisijai.

13. Iestāde nodrošina, lai darbinieki, kuri ir iesaistīti sankciju riska pārvaldīšanā, tostarp par sankciju riska pārvaldīšanu atbildīgais darbinieks, pārzinātu ar sankciju riska pārvaldīšanu saistītos riskus, Latvijas Republikas, ES, kā arī citu valstu organizāciju, kuru sankcijas iestāde atzinusi par tādām, kas būtiski ietekmē iestādi vai finanšu un kapitāla tirgus intereses saskaņā ar tās sankciju riska novērtējumu, normatīvos aktus sankciju jomā. Iestāde regulāri veic darbinieku apmācību, lai uzlabotu to zināšanas un prasmes sankciju riska pārvaldīšanā.

14. Iestāde nekavējoties ziņo Komisijai par:

14.1. klientu, kas ir sankciju subjekts;

14.2. sankciju subjektam iesaldētajiem finanšu līdzekļiem vai finanšu instrumentiem;

14.3. sankciju subjektam liegtu pakalpojumu;

14.4. konstatētu sankciju pārkāpumu, tostarp to apiešanu;

14.5. konstatētajiem apstākļiem, kas liecina par iespējamu sankciju pārkāpumu vai apiešanu.

III. Nosacījumi un prasības attiecībā uz ES vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu noteiktajām sankcijām

15. Par finanšu un kapitāla tirgus intereses būtiski ietekmējošām uzskatāmas tādas ES vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas, kuras oficiālajā valūtā (izņemot euro) galvenokārt tiek veikti norēķini starptautiskajā tirdzniecībā un finanšu tirgos un kuras noteikto sankciju neievērošanas gadījumā var tikt būtiski apgrūtināta finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku piekļuve starptautiskajai finanšu norēķinu sistēmai.

16. Iestāde, veicot sankciju riska novērtējumu un izvērtējot ES vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu noteiktās sankcijas, kuras būtiski ietekmē iestādes intereses, izvērtē un ņem vērā vismaz šādus apstākļus:

16.1. valūtas, kurās iestāde nodrošina pakalpojumus un produktus;

16.2. iestādes līgumsaistības ar citām finanšu iestādēm vai korespondējošām bankām;

16.3. iestādes darbības un pakalpojumu sniegšanas reģionu, tostarp valsti, kur darbojas un pakalpojumus sniedz iestādes struktūra – meitas uzņēmums, filiāle, pārstāvniecība;

16.4. iestādes klientu darbības valstis.

17. Ja atbilstoši sankciju riska novērtējumam iestāde konstatē ES vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteikto sankciju būtisku ietekmi uz iestādi vai finanšu un kapitāla tirgus interesēm, iestāde nodrošina atbilstošu sankciju riska pārvaldīšanu arī attiecībā uz šīs ES vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktajām sankcijām.

18. Piemērojot ES vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts sankcijās noteiktos finanšu ierobežojumus, iestāde izvērtē ar šiem ierobežojumiem saistītos riskus, tostarp juridiskos riskus, un paredz izvērtējumam atbilstošus ierobežojumus, tai skaitā, nosakot, ka iestāde nesniedz pakalpojumus klientam, kas ir sankciju subjekts atbilstoši ES vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktajām sankcijām, vai neizpilda darījumus, ja tajos iesaistītā puse ir sankciju subjekts atbilstoši ES vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktajām sankcijām.

IV. Noslēguma jautājumi

19. Iestāde veic sankciju riska novērtējumu atbilstoši šo noteikumu prasībām līdz 01.05.2019.

20. Iestāde izveido sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmu vai veic uzlabojumus tās esošajā sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmā līdz 01.05.2019.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs P. Putniņš
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Finanšu un kapitāla tirgus komisija Veids: noteikumi Numurs: 13Pieņemts: 29.01.2019.Stājas spēkā: 12.02.2019.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 29 (6368), 11.02.2019. OP numurs: 2019/29.6
Saistītie dokumenti
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
304787
12.02.2019
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva