Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta noteikumi Nr. 705

Rīgā 2018. gada 13. novembrī (prot. Nr. 52 1. §)
Noteikumi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasībām patērētāja kreditēšanas un parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem
1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka prasības attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtēšanu, iekšējās kontroles sistēmu un tās izveidi, klientu izpēti un klientu veikto darījumu uzraudzību personām, kuras nodarbojas ar patērētāju kreditēšanu un kurām Patērētāju tiesību aizsardzības centrs izsniedzis speciālu atļauju (licenci) kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai, un personām, kuras nodarbojas ar parāda atgūšanas pakalpojumu sniegšanu un kurām Patērētāju tiesību aizsardzības centrs izsniedzis speciālu atļauju (licenci) parāda atgūšanas pakalpojumu sniegšanai.

2. Ja kredītiestādes meitas sabiedrības vai filiāles īstenotās grupas mēroga politikas un procedūras noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai kādā to daļā neatbilst šiem noteikumiem, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, ja nepieciešams, lūdz attiecīgās kredītiestādes uzraudzības un kontroles institūcijas viedokli un nosaka risinājumu, kas atbilst Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumam.

3. Šo noteikumu ievērošanas uzraudzību veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

2. Riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēma

4. Darbinieks, kas atbild par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasību izpildi, regulāri informē augstāko vadību par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmas darbību uzņēmumā.

5. Kredīta devējs un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs nodrošina atbildīgā darbinieka neatkarību tādu lēmumu pieņemšanā, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasību izpildi.

6. Kredīta devēja un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja atbildīgais darbinieks ne retāk kā reizi trijos mēnešos iesniedz augstākajai vadībai ziņojumu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku pārvaldību.

7. Kredīta devējs un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs, pamatojoties uz risku novērtējumā balstītu pieeju, izstrādā šo noteikumu 6. punktā minētā ziņojuma formu un saturu.

8. Kredīta devējs un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs izstrādā kārtību, kādā atbildīgais darbinieks izlases veidā veic noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas darbību kvalitātes paškontroli. Minētajā kārtībā ietver vismaz šādus jautājumus:

8.1. noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas darbības, kurām tiek veikta kvalitātes kontrole;

8.2. kvalitātes kontroles veikšanas biežums;

8.3. izlases apjoms;

8.4. kvalitātes kontroles veikšanas dokumentēšana.

9. Kredīta devējs un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs nodrošina apmācības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā kredīta devēja un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja vadībai un darbiniekiem atbilstoši darbinieku pienākumiem un pilnvarojumam. Kredīta devējs un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs nosaka darbinieku kategorijas, kurām jānodrošina apmācības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā (turpmāk – apmācības).

10. Kredīta devējs un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs izveido apmācību plānu, ņemot vērā, ka apmācībām jānotiek ne retāk kā reizi gadā.

11. Kredīta devējs un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs nodrošina, ka apmācībās tiek apskatīti vismaz šādi jautājumi:

11.1. noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas būtība un izpausmes;

11.2. noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu regulējošie normatīvie akti;

11.3. kredīta devēja un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja iekšējie normatīvie akti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā;

11.4. apmācāmo darbinieku tiesības un pienākumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā un atbildība par normatīvo aktu pārkāpumiem minētajā jomā un pārkāpumu ietekmi uz kredīta devēja un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja darbību;

11.5. neparastu darījumu pazīmes un aktuālās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma finansēšanas un ar tām saistīto noziedzīgo nodarījumu tipoloģijas;

11.6. klientu izpēte (tai skaitā klientu padziļinātā izpēte) un klientu darījumu uzraudzība;

11.7. klientu neklātienes identifikācija.

12. Kredīta devējs un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs nodrošina informācijas par veikto darbinieku apmācību saglabāšanu, dokumentējot vismaz apmācību nosaukumu un saturu, apmācītā darbinieka personas datus (vārds un uzvārds), amatu un struktūrvienību, apmācību vadītāju un rīkotāju, apmācību norises vietu, laiku un ilgumu, kā arī zināšanu pārbaudes rezultātu. Informāciju par kalendāra gadā veiktajām apmācībām kredīta devējs un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs uzglabā trīs gadus no attiecīgā kalendāra gada beigām.

13. Kredīta devējs un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs nodrošina riska pārvaldīšanas pasākumu izpildi attiecībā uz visiem klientiem.

14. Kredīta devējs un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs paziņo Patērētāju tiesību aizsardzības centram par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējo politiku un procedūru izstrādi un apstiprināšanu, kā arī par būtisku izmaiņu vai jaunas iekšējās kontroles sistēmas apstiprināšanu ne vēlāk kā 10 dienas pēc to apstiprināšanas.

3. Risku novērtēšanas pasākumu kopums patērētāja kreditēšanas un parāda atgūšanas pakalpojumu sniegšanā
3.1. Prasības kredīta devēja klienta risku novērtēšanai

15. Kredīta devējs, ņemot vērā pastāvošos riskus, izvērtē klienta riska tipu un iedala klientu kādā no vismaz šādiem klientu riska tipiem (ja nepieciešams, sarindojot tos, sākot ar zemāka riska tipu un beidzot ar augstāka riska tipu):

15.1. fiziskas personas, kas nav Eiropas Ekonomikas zonas rezidenti;

15.2. Latvijas Republikas rezidenti un Eiropas Ekonomikas zonas rezidenti – fiziskas personas;

15.3. juridiskas personas un juridiski veidojumi, kuru pamatdarbība saistīta ar Latvijas Republiku un kuri ietilpst publiski zināmā ārvalstu uzņēmumu grupā ar labu reputāciju;

15.4. juridiskas personas un juridiski veidojumi, kuru pamatdarbība nav saistīta ar Latvijas Republiku, bet kuri ietilpst publiski zināmā ārvalstu uzņēmumu grupā ar labu reputāciju;

15.5. fiziskas personas, kuras atzīstamas par politiski nozīmīgām personām, to ģimenes locekļi vai ar politiski nozīmīgām personām cieši saistītas personas, vai juridiskas personas un juridiski veidojumi, kuru patiesie labuma guvēji ir minētās personas;

15.6. juridiskas personas un juridiskie veidojumi, kuru pamatdarbība nav saistīta ar Latvijas Republiku un kuri neietilpst publiski zināmā ārvalstu uzņēmumu grupā ar labu reputāciju;

15.7. Latvijas Republikā reģistrētas juridiskas personas un juridiski veidojumi.

16. Kredīta devējs, izvērtējot klientam piemītošo risku, pamatojoties uz risku novērtējumu, ņem vērā vismaz:

16.1. klienta vai klienta patiesā labuma guvēja saimniecisko, profesionālo vai personisko darbību;

16.2. klienta juridisko formu un īpašnieku struktūru, ja klients ir juridiska persona;

16.3. klienta netipisku uzvedību.

17. Kredīta devējs, izvērtējot klientam piemītošo risku, pamatojoties uz risku novērtējumu, noskaidro, vai:

17.1. par klientu ir saņemts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta, uzraudzības iestādes, izmeklēšanas iestāžu, prokuratūras vai tiesas pieprasījums saistībā ar aizdomām par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai cita noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

17.2. par klientu ir saņemti pieprasījumi no izmeklēšanas iestādes, prokuratūras vai tiesas kriminālprocesa ietvaros saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai citu noziedzīgu nodarījumu.

18. Kredīta devējs, nosakot klientam un klienta patiesā labuma guvēja saimnieciskajai, profesionālajai vai personiskajai darbībai piemītošo risku, pamatojoties uz risku novērtējumu, noskaidro, vai:

18.1. klients vai klienta patiesais labuma guvējs ir persona, kas atzīstama par politiski nozīmīgu personu, tās ģimenes loceklis vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistīta persona;

18.2. klienta uzvedība ir netipiska, neparasti lielos apmēros veicot kredīta pirmstermiņa atmaksu, atmaksu no trešajām personām vai skaidrā naudā, vai veicot pārmaksas.

19. Attiecībā uz klientiem, kas ir juridiskas personas, kredīta devējs, nosakot klienta un klienta patiesā labuma guvēja saimnieciskajai, profesionālajai vai personiskajai darbībai piemītošo risku, pamatojoties uz risku novērtējumu, papildus šo noteikumu 18. punktā minētajiem apstākļiem noskaidro, vai:

19.1. klients vai klienta patiesais labuma guvējs veic kādu no šādiem komercdarbības veidiem:

19.1.1. azartspēļu organizēšana;

19.1.2. inkasācijas pakalpojumu sniegšana;

19.1.3. starpniecība darījumos ar nekustamajiem īpašumiem;

19.1.4. tirdzniecība ar dārgmetāliem un dārgakmeņiem;

19.1.5. tirdzniecība ar ieročiem un munīciju;

19.1.6. pārapdrošināšanas pakalpojumu sniegšana, izņemot gadījumu, ja pakalpojumu sniedzējs ir atbilstoši licencēts un tiek veikta pakalpojuma sniedzēja uzraudzība vai pakalpojuma sniedzējam starptautiskās reitinga aģentūras devušas vērtējumu investīciju kategorijā;

19.1.7. maksājumu pakalpojumu sniegšana;

19.1.8. valūtas tirdzniecības starpnieka pakalpojumu sniegšana;

19.1.9. tādu pakalpojumu sniegšana, kuriem ir apgrūtināta iespēja dokumentāri pamatot pakalpojumu sniegšanas faktu;

19.1.10. ieguldījumu pakalpojumi un ieguldījumu blakuspakalpojumi, izņemot gadījumu, ja pakalpojumu sniedzējs ir atbilstoši licencēts Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī vai citā valstī, kuras normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā ir līdzvērtīgas Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām, un tiek veikta pakalpojumu sniedzēja uzraudzība;

19.2. klienta – juridiskās personas – izveidošanas iemesls ir neskaidrs un informācija par klienta darbības tiesisko un ekonomisko mērķi ir vispārīga;

19.3. klienta vai klienta patiesā labuma guvēja iepriekšējā darbības un profesionālā pieredze nav saistīta ar plānoto saimniecisko darbību;

19.4. saimnieciskā vai profesionālā darbība neatbilst klienta vai klienta patiesā labuma guvēja mantiskajam stāvoklim;

19.5. klienta saimnieciskās vai profesionālās darbības veidam ir neskaidrs tiesiskais vai ekonomiskais pamatojums;

19.6. klients vai klienta patiesais labuma guvējs ir persona, kas saistīta ar darbības jomu, kurā būtiska loma ir skaidras naudas darījumiem;

19.7. klienta veiktie darījumi vai maksājumi ir sarežģīti vai netipiski lieli klienta saimnieciskajai vai personiskajai darbībai, vai veiktajiem darījumiem vai maksājumiem ir neskaidrs to tiesiskais vai ekonomiskais pamatojums.

20. Kredīta devējs, nosakot klienta uzvedībai piemītošo risku, pamatojoties uz risku novērtējumu, ņem vērā to, vai:

20.1. ir pamats uzskatīt, ka klients mēģina izvairīties no noteiktiem maksājumu sliekšņiem;

20.2. klients mēģina izvairīties no informācijas sniegšanas vai mēģina slēpt savu saimniecisko darbību. 

21. Kredīta devējs attiecībā uz klientiem, kas ir juridiskas personas, nosakot klienta juridiskajai formai un īpašnieku struktūrai piemītošo risku, pamatojoties uz risku novērtējumu, noskaidro, vai klients ir juridiskā persona, kuras īpašnieku vai dalībnieku struktūra apgrūtina iespēju noteikt patieso labuma guvēju un, ja klienta īpašnieka struktūra ir mainīta, nav saprotami īpašnieku maiņas iemesli, un ņem vērā iegūto informāciju.

22. Kredīta devējs, izvērtējot klienta un klienta patiesā labuma guvēja valsts un ģeogrāfisko risku, pamatojoties uz risku novērtējumu, noskaidro, vai:

22.1. klients vai klienta patiesais labuma guvējs ir nerezidents;

22.2. klients saņem kredīta devēja pakalpojumus tādā kredītiestādē vai maksājumu pakalpojumu iestādē, kura ir licencēta Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī.

23. Attiecībā uz klientiem un klienta patiesajiem labuma guvējiem, kas ir juridiskas personas, kredīta devējs, izvērtējot klienta valsts un ģeogrāfisko risku, pamatojoties uz risku novērtējumu, papildus šo noteikumu 22. punktā minētajiem apstākļiem ņem vērā vismaz:

23.1. jurisdikciju, kurā atrodas klients vai klienta patiesais labuma guvējs;

23.2. jurisdikciju, kurā klients vai klienta patiesais labuma guvējs veic saimniecisko vai profesionālo darbību;

23.3. jurisdikciju, ar kuru klientam vai klienta patiesajam labuma guvējam ir būtiskas personiskās vai saimnieciskās darbības saites.

24. Kredīta devējs, izvērtējot klienta un klienta patiesā labuma guvēja valsts un ģeogrāfisko risku, noskaidro, vai valsts vai teritorija ir:

24.1. iekļauta Ministru kabineta apstiprinātajā zemu nodokļu un beznodokļu valstu un teritoriju sarakstā;

24.2. iekļauta Finanšu darījumu darba grupas (Financial Action Task Force) nesadarbojošos valstu sarakstā vai ir tāda, par kuru minētā organizācija ir publicējusi paziņojumu kā par valsti vai teritoriju, kurā nav normatīvo aktu cīņai ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu vai kurā tiem ir būtiskas nepilnības un tāpēc tie neatbilst starptautiskajām prasībām;

24.3. iekļauta Eiropas Komisijas apstiprinātā to valstu sarakstā, kuras atzītas par augsta riska valstīm.

25. Kredīta devējs, izvērtējot klienta izmantotajiem pakalpojumiem un produktiem piemītošo risku, pamatojoties uz risku novērtējumu, ņem vērā vismaz:

25.1. klienta izmantotā pakalpojuma vai produkta caurskatāmības līmeni;

25.2. klienta izmantotā pakalpojuma vai produkta sarežģītības līmeni;

25.3. klienta izmantotā pakalpojuma vai produkta iespējamo līdzekļu apgrozījuma apmēru.

26. Kredīta devējs, nosakot klienta izmantotajiem pakalpojumiem un produktiem piemītošo risku, pamatojoties uz risku novērtējumu, noskaidro, vai ir:

26.1. iespējama skaidras naudas pārvēršana citos viegli tālāk nododamos instrumentos, kas nodrošina iespēju veikt liela apmēra darījumus vai lielu darījumu skaitu;

26.2. iespējami personas darbībai neatbilstoši liela apmēra skaidras naudas darījumi;

26.3. iespēja veikt sarežģītus liela apmēra darījumus ar lielu iesaistīto personu skaitu.

27. Kredīta devējs, izvērtējot risku, kas saistīts ar veidu (kanālu), kādā klients pakalpojumu vai produktu iegūst un izmanto, pamatojoties uz risku novērtējumu, ņem vērā vismaz:

27.1. klienta neklātienes identifikāciju, izņemot gadījumu, ja kredīta devējs izpilda Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma 22. panta otrās daļas 1. punkta "a" un "b" apakšpunktā minētos nosacījumus;

27.2. apmēru un veidu, kādā kredīta devējs izmanto starpniekus un aģentus attiecībās ar klientiem.

3.2. Prasības parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja klienta risku novērtēšanai

28. Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs, ņemot vērā pastāvošos riskus, izvērtē klienta riska tipu un iedala klientu kādā no vismaz šādiem klientu riska tipiem (ja nepieciešams, sarindojot tos, sākot ar zemāka riska tipu un beidzot ar augstāka riska tipu):

28.1. fiziskas personas, kas nav Eiropas Ekonomikas zonas rezidenti;

28.2. Latvijas Republikas rezidenti un Eiropas Ekonomikas zonas rezidenti – fiziskas personas;

28.3. juridiskas personas un juridiski veidojumi, kuru pamatdarbība saistīta ar Latvijas Republiku un kuri ietilpst publiski zināmā ārvalstu uzņēmumu grupā ar labu reputāciju;

28.4. juridiskas personas un juridiski veidojumi, kuru pamatdarbība nav saistīta ar Latvijas Republiku, bet kuri ietilpst publiski zināmā ārvalstu uzņēmumu grupā ar labu reputāciju;

28.5. fiziskas personas, kuras atzīstamas par politiski nozīmīgām personām, to ģimenes locekļi vai ar politiski nozīmīgām personām cieši saistītas personas, vai juridiskas personas un juridiski veidojumi, kuru patiesie labuma guvēji ir minētās personas;

28.6. juridiskas personas un juridiskie veidojumi, kuru pamatdarbība nav saistīta ar Latvijas Republiku un kuri neietilpst publiski zināmā ārvalstu uzņēmumu grupā ar labu reputāciju;

28.7. Latvijas Republikā reģistrētas juridiskas personas un juridiski veidojumi.

29. Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs, nosakot klientam piemītošo risku, pamatojoties uz risku novērtējumu, noskaidro, vai par klientu ir saņemts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta, uzraudzības iestādes, izmeklēšanas iestāžu, prokuratūras vai tiesas pieprasījums saistībā ar aizdomām par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai cita noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

30. Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs, nosakot klientam piemītošo risku, pamatojoties uz risku novērtējumu, noskaidro, vai par klientu ir saņemti pieprasījumi no izmeklēšanas iestādes, prokuratūras vai tiesas kriminālprocesa ietvaros saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai citu noziedzīgu nodarījumu.

31. Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs, nosakot klienta un klienta patiesā labuma guvēja saimnieciskajai, profesionālajai vai personiskajai darbībai piemītošo risku, pamatojoties uz risku novērtējumu, papildus šo noteikumu 29. un 30. punktā minētajiem apstākļiem noskaidro, vai:

31.1. klients vai klienta patiesais labuma guvējs veic kādu no šādiem komercdarbības veidiem:

31.1.1. azartspēļu organizēšana;

31.1.2. inkasācijas pakalpojumu sniegšana;

31.1.3. starpniecība darījumos ar nekustamajiem īpašumiem;

31.1.4. tirdzniecība ar dārgmetāliem un dārgakmeņiem;

31.1.5. tirdzniecība ar ieročiem un munīciju;

31.1.6. pārapdrošināšanas pakalpojumu sniegšana, izņemot gadījumu, ja pakalpojumu sniedzējs ir atbilstoši licencēts un tiek veikta pakalpojuma sniedzēja uzraudzība vai pakalpojuma sniedzējam starptautiskās reitinga aģentūras devušas vērtējumu investīciju kategorijā;

31.1.7. maksājumu pakalpojumu sniegšana;

31.1.8. valūtas tirdzniecības starpnieka pakalpojumu sniegšana;

31.1.9. tādu pakalpojumu sniegšana, kuriem ir apgrūtināta iespēja dokumentāri pamatot pakalpojumu sniegšanas faktu;

31.1.10. ieguldījumu pakalpojumi un ieguldījumu blakuspakalpojumi, izņemot gadījumu, ja pakalpojumu sniedzējs ir atbilstoši licencēts Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī vai citā valstī, kuras normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā ir līdzvērtīgas Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām, un tiek veikta pakalpojumu sniedzēja uzraudzība;

31.2. klients vai klienta patiesais labuma guvējs ir persona, kas atzīstama par politiski nozīmīgu personu, tās ģimenes loceklis vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistīta persona;

31.3. klients ir persona, kas saistīta ar darbības jomu, kurā būtiska loma ir skaidras naudas darījumiem.

32. Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs, nosakot klienta juridiskajai formai, īpašnieku struktūrai un uzvedībai piemītošo risku, pamatojoties uz risku novērtējumu, ņem vērā vismaz to, vai:

32.1. sadarbības ietvaros parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam apstrādē nodotie klienta veiktie darījumi ir sarežģīti, netipiski lieli klienta saimnieciskajai, profesionālajai vai personiskajai darbībai vai ir neskaidrs to tiesiskais un ekonomiskais mērķis;

32.2. klients mēģina izvairīties no informācijas sniegšanas vai mēģina slēpt savu saimniecisko darbību.

33. Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs, izvērtējot klienta un klienta patiesā labuma guvēja valsts un ģeogrāfisko risku, pamatojoties uz risku novērtējumu, noskaidro vismaz:

33.1. jurisdikciju, kurā atrodas klients vai klienta patiesais labuma guvējs;

33.2. jurisdikciju, kurā klients vai klienta patiesais labuma guvējs veic pamata saimniecisko vai profesionālo darbību.

34. Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs, izvērtējot klienta un klienta patiesā labuma guvēja valsts un ģeogrāfisko risku, noskaidro, vai valsts vai teritorija ir:

34.1. iekļauta Ministru kabineta apstiprinātajā zemu nodokļu un beznodokļu valstu un teritoriju sarakstā;

34.2. iekļauta Finanšu darījumu darba grupas (Financial Action Task Force) nesadarbojošos valstu sarakstā vai ir tāda, par kuru minētā organizācija ir publicējusi paziņojumu kā par valsti vai teritoriju, kurā nav normatīvo aktu cīņai ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu vai kurā tiem ir būtiskas nepilnības un tāpēc tie neatbilst starptautiskajām prasībām;

34.3. iekļauta Eiropas Komisijas apstiprinātā to valstu sarakstā, kuras atzītas par augsta riska valstīm.

35. Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs, izvērtējot klienta izmantotajiem pakalpojumiem un produktiem piemītošo risku, pamatojoties uz risku novērtējumu, ņem vērā vismaz:

35.1. klienta izmantotā pakalpojuma vai produkta caurskatāmības un sarežģītības līmeni;

35.2. klienta izmantotā pakalpojuma vai produkta iespējamo līdzekļu apgrozījuma apmēru;

35.3. darījuma apmēru un ar klientu saistīto personu skaitu;

35.4. klienta identifikācijas veidu. 

36. Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs, izvērtējot klienta izmantotajiem pakalpojumiem un produktiem piemītošo risku, pamatojoties uz risku novērtējumu, noskaidro vismaz to, vai ir:

36.1. iespējama skaidras naudas pārvēršana citos viegli tālāk nododamos instrumentos, kas nodrošina iespēju veikt liela apmēra darījumus vai lielu darījumu skaitu;

36.2. iespējami personas darbībai neatbilstoši liela apmēra skaidras naudas darījumi.

4. Klientu izpētes kārtība un prasības
4.1. Klienta vispārīgā izpēte

37. Lai nodrošinātu klienta izpētes procesa vienotību, pilnīgumu un nepārtrauktību, kredīta devējs un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs klienta izpēti veic par visiem riskiem kopumā.

38. Kredīta devējs attiecībā uz klientiem, kas ir juridiskas personas, un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs pirms sadarbības uzsākšanas ar klientu nodrošina vismaz:

38.1. klientu identificējošās informācijas pārbaudi;

38.2. klienta sniegtās informācijas pārbaudi attiecībā uz atbilstību konkrētajam darījumam un pārliecinās, ka klienta iesniegtie dokumenti nesatur iespējamas viltojuma pazīmes.

39. Ja konkrētam klientam, kā arī klientiem, kas ar konkrēto klientu veido saistīto klientu grupu, risku novērtējumā noteiktais riska līmenis ir augsts, kredīta devējs un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs pirms sadarbības uzsākšanas un sadarbības laikā piemēro padziļinātās izpētes pasākumus.

4.2. Klienta padziļinātā izpēte

40. Kredīta devējs un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs uztur katram riskam piešķirto novērtējumu, lai nodrošinātu tā lietošanu klienta riska līmeņa noteikšanai. 

41. Gadījumus, kad veicama klientu padziļinātā izpēte, kredīta devējs un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs nosaka atbilstoši klienta riska tipam, ņemot vērā arī šajos noteikumos minētās risku novērtēšanas prasības un citus identificētos risku paaugstinošos faktorus.

5. Klienta padziļinātās izpētes minimālais apjoms

42. Konstatējot klienta atbilstību kādam no gadījumiem, kad veicama klienta padziļinātā izpēte, kredīta devējs un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs veic vismaz šādus pasākumus:

42.1. iegūst papildu informāciju par klienta un tā patiesā labuma guvēja saimnieciskās, profesionālās vai personiskās darbības veidu, naudas līdzekļu un labklājības izcelsmi, kā arī to naudas līdzekļu izcelsmi, no kuriem izpilda finansiālās saistības, esošo vai paredzēto sadarbību ar kredīta devēju un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju, darījuma attiecību raksturu, plānotajiem darījumu apmēriem un saimnieciskās vai profesionālās darbības veikšanas vietu vai klienta dzīvesvietu (klienta faktisko adresi);

42.2. noskaidro papildu informāciju par klienta patieso labuma guvēju, ja klients ir juridiska persona vai ir zināms vai rodas pamatotas aizdomas, ka klients nodibinājis darījuma attiecības citas personas interesēs vai uzdevumā;

42.3. izmantojot publiski pieejamo informāciju, noskaidro, vai klients, tā pilnvarotā persona un patiesais labuma guvējs nav iepriekš sodīts vai netiek turēts aizdomās par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kurš saistīts ar krāpšanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai šādu darbību mēģinājumu;

42.4. noskaidro šādu informāciju par klienta reputāciju:

42.4.1. vai par klientu vai klienta patieso labuma guvēju publiski ir pieejama negatīva rakstura informācija, kas liecina par tā iespējamu saistību ar noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem vai to legalizēšanu, vai terorismu;

42.4.2. vai publiski ir pieejama informācija, ka klienta vai klienta patiesā labuma guvēja līdzekļi agrāk ir bijuši iesaldēti vai arestēti saistībā ar iespējamām noziedzīgām darbībām;

42.4.3. vai kredīta devējs un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs par klientu vai klienta patieso labuma guvēju agrāk ir sniedzis aizdomīga darījuma ziņojumu;

42.4.4. papildu informāciju par klienta patieso labuma guvēju, ja klients ir juridiska persona vai ir zināms vai rodas pamatotas aizdomas, ka klients nodibinājis darījuma attiecības citas personas interesēs vai uzdevumā.

43. Lai pārliecinātos, ka klienta norādītais vai kredīta devēja un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja noskaidrotais patiesais labuma guvējs ir klienta patiesais labuma guvējs, kredīta devējs un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs veic vienu vai vairākas šādas darbības:

43.1. iegūst papildu informāciju par patiesā labuma guvēja mantisko stāvokli, pieprasot informāciju no klienta vai izmantojot citus informācijas avotus;

43.2. noskaidro, vai saimnieciskā, profesionālā vai personiskā darbība, kuru veic patiesais labuma guvējs vai citas juridiskās personas, kurām tas ir patiesais labuma guvējs, atbilst vai ir saistīta ar kredīta devēja un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja klienta veikto saimniecisko vai profesionālo darbību;

43.3. iegūst citu informāciju, kas liecina, ka persona, kura norādīta kā patiesais labuma guvējs, kontrolē klientu un gūst labumu no tā darbības;

43.4. saņem patiesā labuma guvēja parakstītu patiesā labuma guvēja deklarāciju, kurā tas apliecina, ka klients darbojas tā interesēs vai labā.

44. Kredīta devējs un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs klientu darījumu uzraudzības un klientu padziļinātās izpētes regularitāti un apjomu nosaka, ņemot vērā pastāvošos riskus un klientam noteikto risku novērtējuma līmeni. 

45. Kredīta devējs un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs izveido un uztur darījuma attiecību un gadījuma rakstura darījumu uzraudzības informācijas apkopojumu, kurā papildus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā noteiktajām prasībām reģistrē visus aizdomīgos un neparastos darījumus, tai skaitā tādus darījumus, par kuriem izpētes rezultātā pieņemts lēmums neziņot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam.

46. Ne retāk kā reizi 12 kalendāra mēnešos kredīta devējs un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs attiecībā uz klientiem, kuriem pēdējo 12 kalendāra mēnešu laikā ir veikta padziļinātā izpēte, pārliecinās, vai nav mainījušies klientam identificētie risku paaugstinošie faktori un noteiktais riska līmenis un vai klienta veiktie darījumi nerada aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, un nodrošina, ka to rīcībā ir aktuāla informācija, kas raksturo klienta saimniecisko vai profesionālo darbību.

6. Darījumu uzraudzība

47. Kredīta devējs, pamatojoties uz risku novērtējumu, nosaka maksājumu sliekšņus noteiktā laikposmā, kurus pārsniedzot, tiek uzskatīts, ka klienta uzvedība ir netipiska.

48. Šo noteikumu 47. punktā minētos maksājumu sliekšņus diferencē atkarībā no klientiem pieejamās maksimālās aizdevuma summas, termiņa un darījumu regularitātes saistībā ar šo noteikumu 50. punktā minētajiem apstākļiem.

49. Attiecībā uz personu, kas veic parāda atmaksu, parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzējs, pamatojoties uz risku novērtējumu, nosaka sliekšņus vienam maksājumam un maksājumiem gada laikā, kurus pārsniedzot, tiek uzskatīts, ka personas uzvedība ir netipiska.

50. Kredīta devējs darījumu uzraudzības ietvaros pievērš uzmanību un noskaidro, vai:

50.1. klients veic atmaksu skaidrā naudā, ja tiek pārsniegti šo noteikumu 47. punktā minētie maksājumu sliekšņi;

50.2. klienta vietā atmaksu veic trešā persona, ja tiek pārsniegti šo noteikumu 47. punktā minētie maksājumu sliekšņi;

50.3. tiek veikta pārmaksa, ja tiek pārsniegti šo noteikumu 47. punktā minētie maksājumu sliekšņi;

50.4. klients vai trešā persona, veicot maksājumu, cenšas izvairīties no šo noteikumu 47. punktā minētajiem maksājumu sliekšņiem.

51. Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs darījumu uzraudzības ietvaros pievērš uzmanību un noskaidro, vai:

51.1. persona veic parāda atmaksu skaidrā naudā, ja tiek pārsniegti šo noteikumu 49. punktā minētie maksājumu sliekšņi;

51.2. parāda atmaksu veic trešā persona;

51.3. persona, veicot maksājumu, cenšas izvairīties no šo noteikumu 49. punktā minētajiem maksājumu sliekšņiem.

7. Tehnoloģisku risinājumu ieviešanas un pilnveidošanas prasības

52. Kredīta devējs un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs, ieviešot tehnoloģiskus risinājumus, nodrošina, ka tie atbilst prasībām normatīvo aktu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, kā arī kredīta devēja un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja saimnieciskās vai profesionālās darbības modelim.

53. Tehnoloģisku risinājumu ietvaros tiek nodrošinātas vismaz šādas riska pārvaldības funkcijas:

53.1. informācijas apstrāde par kredīta devēja klientu, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja klientu un personu, kas veic maksājumu saistību izpildi;

53.2. klienta riska klasifikācija un risku novērtējuma uzturēšana un lietošana;

53.3. klienta izpēte un darījumu uzraudzība;

53.4. kredīta devēja un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja speciālo sarakstu (kredīta devēja un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja iekšējie saraksti par klientu, tā patieso labuma guvēju un pilnvarotajiem pārstāvjiem, par kuriem ir pieejama negatīva informācija saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu) un sankciju sarakstu (atbilstoši Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumam) lietošana;

53.5. tādu klientu uzraudzība, kas ir politiski nozīmīgas personas, to ģimenes locekļi vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītas personas;

53.6. ziņojumu par neparastiem un aizdomīgiem darījumiem pārvaldība.

54. Kredīta devēja un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja tehnoloģiskie risinājumi nodrošina, ka tiek atspoguļots katram klientam noteiktais kopējais noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska līmenis. Kredīta devējs un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs par katru novērtējuma procesā konstatētu risku paaugstinošu faktoru atbilstoši riska līmenim veido klienta kopējo riska profilu.

55. Kredīta devējs un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs nodrošina tehnoloģisko risinājumu darbības nepārtrauktību un darbības atjaunošanu ārkārtas gadījumos.

56. Kredīta devējs un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs paziņo Patērētāju tiesību aizsardzības centram par jaunu tehnoloģisko risinājumu izveidi ne vēlāk kā 10 dienas pēc tā izveides. 

57. Kredīta devējs un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs paziņo Patērētāju tiesību aizsardzības centram par būtisku izmaiņu veikšanu savā tehnoloģiskajā risinājumā saistībā ar klienta padziļināto izpēti.

8. Noslēguma jautājumi

58. Noteikumi stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī. 

59. Šo noteikumu 14. punktā minēto informāciju kredīta devējs un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs pirmo reizi iesniedz Patērētāju tiesību aizsardzības centram līdz 2019. gada 1. februārim.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Ministru prezidenta biedrs,
ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 705Pieņemts: 13.11.2018.Stājas spēkā: 01.01.2019.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 229 (6315), 21.11.2018. OP numurs: 2018/229.4
Saistītie dokumenti
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
303156
01.01.2019
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva