1. Noteikumi nosaka Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (turpmāk – finanšu instruments) finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana, attīstot enerģētiski pašpietiekamu ēku būvniecību" (turpmāk – konkurss) nolikumu, tai skaitā projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, projektu iesniegumu pieteikšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas un finansējuma piešķiršanas kārtību, kā arī projektu īstenošanas, pārskatu iesniegšanas un pārbaudes kārtību.

2. Konkursa mērķis ir potenciālo siltumnīcefekta gāzu emisiju ierobežošana, atbalstot jaunu un ilgtspējīgu zema enerģijas patēriņa enerģētiski pašpietiekamu ēku (turpmāk – enerģētiski pašpietiekama ēka) būvniecību un nodrošinot oglekļa mazietilpīgai attīstībai nepieciešamo tehnoloģiju demonstrēšanu un popularizēšanu Latvijā.

3. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – ministrija) ir atbildīga par konkursa nolikuma izstrādi. Ministrija ar līgumu deleģē valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Vides investīciju fonds" (turpmāk – Vides investīciju fonds) pieņemt un vērtēt projektu iesniegumus, pieņemt lēmumus par finanšu instrumenta finansējuma piešķiršanu, tai skaitā par pārvaldes lēmumu izdošanu, kā arī līgumu par projekta īstenošanu (turpmāk – projekta līgums) sagatavošanu, noslēgšanu, grozīšanu un izbeigšanu, pārbaudīt pārskatus un kontrolēt projektu īstenošanu, atgūt projektiem izmaksātos finanšu instrumenta līdzekļus, kas atzīti par neattiecināmiem, un veikt monitoringa uzraudzību, ieskaitot informācijas sniegšanu par projektu enerģijas ietaupījumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem energoefektivitātes monitoringa jomā. Attiecībā uz šajā punktā minēto uzdevumu izpildi Vides investīciju fonds ir ministrijas pārraudzībā.

(MK 30.06.2020. noteikumu Nr. 405 redakcijā)

4. Projekta iesniedzējs ir Latvijas Republikas pašvaldība vai tās iestāde (turpmāk – pašvaldība).

5. Konkursa ietvaros pieejamais finanšu instrumenta finansējums (turpmāk – finansējums) ir 10 000 000 euro.

6. Konkursa ietvaros apstiprinātā projekta īstenošanas periods nav ilgāks kā četri gadi no projekta līguma spēkā stāšanās dienas. Projekts uzskatāms par pabeigtu, kad pabeigta projekta iesniegumā plānoto aktivitāšu īstenošana un projekta iesniedzējs, kurš noslēdzis projekta līgumu ar Vides investīciju fondu (turpmāk – finansējuma saņēmējs), ir iesniedzis Vides investīciju fondā noslēguma pārskatu.

(Grozīts ar MK 30.06.2020. noteikumiem Nr. 405)

7. Enerģētiski pašpietiekama ēka šo noteikumu izpratnē ir zema enerģijas patēriņa ēka, kurā nepieciešamais enerģijas apjoms ēkas inženiertehniskajām sistēmām, kas nodrošina apkuri, dzesēšanu (un gaisa sausināšanu), ventilāciju (un gaisa mitrināšanu) un karstā ūdens apgādi, tiek saražots, izmantojot ēkā uzstādītās atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas. Enerģētiski pašpietiekamai ēkai papildus var pievadīt ārējos enerģijas avotos ar atjaunojamo energoresursu tehnoloģijām saražotu siltumenerģiju, bet kopumā kalendāra gadā šajā ēkā patērētais siltumenerģijas apjoms nepārsniedz šajā ēkā saražoto siltumenerģijas apjomu.

8. Konkursa ietvaros projekta iesniegumu var iesniegt, ja:

8.1. projekta iesniegumā plānotais un pēc projekta pabeigšanas sasniegtais energoefektivitātes rādītājs apkurei nepārsniedz 25 kWh/m² gadā, vienlaikus nodrošinot telpu mikroklimata atbilstību normatīvo aktu prasībām būvniecības, higiēnas un darba aizsardzības jomā. Ja ēkā, kurā tiek veiktas projekta aktivitātes, telpas vidējais augstums pārsniedz 3,5 metrus, enerģijas patēriņu apkurei uz ēkas aprēķina platību (kWh/m² gadā) pārrēķina saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikuma 3. punktu;

8.2. projekta iesniegumā plānotais un pēc projekta pabeigšanas ēkas ekspluatācijai nepieciešamais kopējais primārās enerģijas patēriņš apkurei, karstā ūdens apgādei, mehāniskajai ventilācijai, dzesēšanai, apgaismojumam ir ne vairāk kā 95 kWh/m² gadā, vienlaikus nodrošinot telpu mikroklimata atbilstību normatīvo aktu prasībām būvniecības, higiēnas un darba aizsardzības jomā. Rādītājā neiekļauj elektroenerģijas apjomu, kas tiek izmantots elektromobiļu uzlādes stacijām un uzlādes punktiem, ekspozīcijām ēkā, kā arī iekārtām, kas nav saistītas ar ēkas inženiertehniskajām sistēmām;

8.3. projekta īstenošanas laikā ēkā paredzēts uzstādīt un pēc projekta īstenošanas izmantot augstas efektivitātes gaisa kondicionēšanas sistēmu, kas nodrošina ne mazāk kā 75 % ventilācijas siltuma zudumu atgūšanu apkures periodā;

8.4. projekta īstenošanas laikā ēkā paredzēts uzstādīt atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas un nodrošināt siltumenerģiju no atjaunojamiem energoresursiem 100 % apmērā;

8.5. projekta īstenošanas laikā ēkā paredzēts īstenot un pēc projekta īstenošanas izmantot viedās vadības un kontroles (iekārta, iekārtu sistēma un programmatūra iekārtu darbības nodrošināšanai, kuru neatņemama sastāvdaļa ir informācijas un komunikāciju tehnoloģijas) risinājumus vismaz apgaismojuma elektroenerģijas patēriņa vadībai un kontrolei, ievērojot prasības iekštelpu gaisa kvalitātei;

8.6. tiek nodrošināta atbilstība šo noteikumu 2. pielikumā minētajām prasībām;

8.7. ēkas būvniecības laikā visa izmantotā koksnes produkcija ir sertificēta.

9. Projekta iesniegumā norāda siltumnīcefekta gāzu potenciālo emisijas ierobežojumu, no atjaunojamiem energoresursiem saražotās enerģijas daudzumu un patērētās enerģijas daudzumu, ko plānots sasniegt, īstenojot finanšu instrumenta ietvaros finansētās projekta aktivitātes. Siltumnīcefekta gāzu emisijas ierobežojumu projektam aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu.

10. Ja pašvaldības projekta iesniegums par šo noteikumu 22. punktā minēto aktivitāti kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, finanšu instrumenta finansējumu piešķir atbilstoši Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014), 53. pantam.

11. Konkursa ietvaros finanšu instrumenta finansējums tiek sniegts dotāciju veidā atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 5. panta 2. punkta "a" apakšpunktam.

12. Projekta iesniedzējam ir tiesības iesniegt vienu projekta iesniegumu.

13. Projekta iesniedzējs var pretendēt uz finanšu instrumenta finansējumu, ja:

13.1. projekta iesniegumā iekļautās aktivitātes plānots īstenot jaunbūvē, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par būvju klasifikāciju atbilst kādai no šādām ēku klasēm:

13.1.1. ja ēkas izmantošanai ir noteikts funkciju sadalījums un ne mazāk kā 80 % no ēkas platības izmanto plašizklaides pasākumiem (kods 1261);

13.1.2. muzeji un bibliotēkas (kods 1262);

13.2. projektā iekļautās aktivitātes ir plānots īstenot uz zemes, kas ir projekta iesniedzēja īpašumā;

13.3. projekta iesniegumu ir parakstījusi atbildīgā amatpersona vai tās pilnvarotā persona un projekta iesniegums Vides investīciju fondā ir iesniegts šo noteikumu 32. punktā noteiktajā termiņā;

13.4. projekta iesniedzējs projekta iesniegumā ir sniedzis patiesu informāciju.

14. Projekta iesniedzējs nevar pretendēt uz finanšu instrumenta finansējuma saņemšanu konkursa ietvaros, ja:

14.1. projekta iesniedzējam projekta iesnieguma iesniegšanas termiņam tuvākajā dienā, kurā pieejama Valsts ieņēmumu dienesta informācija par nodokļu parādiem, ir nodokļu parādi, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi, kas kopsummā pārsniedz 150 euro;

14.2. projekta iesniegumā plānotās attiecināmās izmaksas plāno finansēt, tiek finansētas vai ir tikušas finansētas citu finansējuma programmu vai individuālā atbalsta projektu ietvaros no citiem finanšu instrumentiem, tai skaitā no Eiropas Savienības, ārvalstu finanšu palīdzības vai nacionālā publiskā finansējuma līdzekļiem;

14.3. projekta iesniedzējs projekta iesnieguma vērtēšanas gaitā centies prettiesiski iegūt vai ir ieguvis ierobežotas pieejamības informāciju, prettiesiski centies ietekmēt vai ir ietekmējis projektu iesniegumu vērtēšanu, tai skaitā projektu iesniegumu vērtēšanas komisiju, Vides investīciju fondu vai citu projektu konkursa vērtēšanā iesaistītu amatpersonu vai ekspertu;

14.4. projekta iesniedzējs, kas veic saimniecisko darbību un kam atbalsta sniegšana šā konkursa ietvaros būtu kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, īsteno projektu kādā no neatbalstāmajām darbībām saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 2. punkta "c" un "d" apakšpunktu un neatbalstāmajām nozarēm saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 3. punkta "a" un "b" apakšpunktu.

15. Ja projekta iesniedzējs, kas veic saimniecisko darbību un kam atbalsta sniegšana šā konkursa ietvaros būtu kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, darbojas gan Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 3. punkta "a" vai "b" apakšpunktā minētajās nozarēs, gan citās nozarēs, uz kurām attiecas Komisijas regulā Nr. 651/2014 minētās darbības jomas, projekta iesniedzējs nodrošina atbalstāmās darbības vai projekta īstenošanas finanšu plūsmas skaidru nodalīšanu no citu darbības nozaru finanšu plūsmām, nodrošinot, ka, veicot darbības nodalītajās nozarēs, netiek gūts labums no atbalsta, kas piešķirts saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 651/2014.

16. Projekts, kas saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu, nav kvalificējams kā atbalsts komercdarbībai un tam netiek piemēroti Komisijas regulas Nr. 651/2014 53. panta nosacījumi šādos gadījumos:

16.1. ja izveidotās infrastruktūras amortizācijas periodā no visiem kultūras jomā sniegto pakalpojumu saņēmējiem gadā vairāk nekā 85 % ir Latvijas iedzīvotāji;

16.2. ja projekta iesniedzēja ieņēmumi no saimnieciskās darbības ir mazāki par 50 % no kultūras jomas pakalpojumu sniedzēja gada budžeta.

17. Konkursa ietvaros vienam projektam pieejamais finanšu instrumenta finansējums ir no 2 000 000 līdz 5 000 000 euro.

18. Konkursa ietvaros maksimāli pieļaujamā finanšu instrumenta atbalsta intensitāte nepārsniedz 80 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, ja projekta iesniedzējs neveic saimniecisko darbību un atbalsta sniegšana šā konkursa ietvaros tam nav kvalificējama kā komercdarbības atbalsts.

19. Projekta iesniedzējam, kas veic saimniecisko darbību un kam atbalsta sniegšana šā konkursa ietvaros kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, atbalsta summa, kas ietver finanšu instrumenta finansējumu un citu publisko finansējumu, nepārsniedz starpību starp šo noteikumu 24. punktā minētajām attiecināmajām izmaksām un pamatdarbības peļņu no ieguldījuma. Pamatdarbības peļņu atskaita no attiecināmajām izmaksām saskaņā ar pamatotām prognozēm vai izmanto atgūšanas mehānismu. Finansējuma saņēmējs, kas ekspluatē ēku, kurā īstenotas projekta aktivitātes, drīkst attiecīgajā periodā paturēt samērīgu peļņu.

20. Atbalstu šo noteikumu ietvaros nedrīkst kumulēt ar de minimis atbalstu un citiem valsts atbalsta pasākumiem vai individuālu atbalstu par tām pašām attiecināmajām izmaksām, kas daļēji vai pilnībā pārklājas.

21. Jebkuru projekta izmaksu pieaugumu finansējuma saņēmējs sedz no saviem līdzekļiem.

22. Konkursa ietvaros atbalstāmā aktivitāte ir enerģētiski pašpietiekamas ēkas būvniecība.

23. Konkursa ietvaros netiek atbalstīta:

23.1. esošu ēku pārbūve vai atjaunošana;

23.2. biroja programmatūras licences vai programmatūras lietošanas pakalpojuma iegāde vai noma;

23.3. ēkas aprīkojuma iegāde, izņemot tāda aprīkojuma iegādi un uzstādīšanu, kas paredzēts būvprojektā un nepieciešams būves vai tās daļas pieņemšanai ekspluatācijā, jo veido ēkas kopējo neatdalāmo infrastruktūru.

24. Konkursa ietvaros attiecināmās izmaksas ir:

24.1. jaunas ēkas būvniecības izmaksas, tai skaitā energoefektivitāti nodrošinošu būvdarbu izmaksas;

24.2. ēkas ventilācijas sistēmas iegādes, piegādes, būvniecības, uzstādīšanas un ieregulēšanas darbu izmaksas, lai nodrošinātu būvniecības nozari regulējošiem normatīvajiem aktiem atbilstošu iekštelpu mikroklimatu;

24.3. efektīvai siltumenerģijas atgūšanai un izmantošanai paredzēto inženiertehnisko sistēmu iekārtu iegādes, piegādes, būvniecības, uzstādīšanas un ieregulēšanas izmaksas;

24.4. virsūdeņu savākšanas un attīrīšanas iekārtu iegādes, piegādes, būvniecības, uzstādīšanas un ieregulēšanas izmaksas, ja ūdens tiek izmantots ēkas uzturēšanas vajadzībām;

24.5. ēkas apgaismojuma un līdzstrāvas un maiņstrāvas elektroapgādes sistēmas iegādes, piegādes, uzstādīšanas un ieregulēšanas izmaksas;

24.6. ēku automatizētās vadības un enerģijas patēriņa samazinājuma un kontroles sistēmu iegādes, piegādes, uzstādīšanas un ieregulēšanas izmaksas;

24.7. citu iekšējo inženiertīklu iegādes, piegādes, būvniecības, uzstādīšanas un ieregulēšanas izmaksas;

24.8. atjaunojamos energoresursus izmantojošu enerģiju ražojošu iekārtu (pamatiekārtu, palīgiekārtu un iekārtu būvniecības un uzstādīšanas materiālu) iegādes, piegādes, uzstādīšanas, pieslēgšanas un ieregulēšanas izmaksas;

24.9. enerģijas uzglabāšanas iekārtu iegādes, piegādes un uzstādīšanas izmaksas;

24.10. elektromobiļu uzlādes staciju un uzlādes punktu iegādes, piegādes, uzstādīšanas un pieslēgšanas elektrotīklam izmaksas;

24.11. ar ūdeņradi darbināmu transportlīdzekļu uzpildes staciju iegādes, piegādes un uzstādīšanas izmaksas;

24.12. projekta demonstrēšanas un publicitātes pasākumu īstenošanas izmaksas, ja tie atbilst šo noteikumu 58. un 59. punktam;

24.13. būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas;

24.14. pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, ja tie normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nav atgūstami no valsts budžeta.

25. Projekta iesniedzējam, kas veic saimniecisko darbību un kam atbalsta sniegšana šā konkursa ietvaros kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, šo noteikumu 24. punktā minētās izmaksas ir attiecināmas, ja vismaz 80 % no ēkas platības vai 80 % no gada kopējā laika ēku izmanto kultūras mērķiem.

26. Finansējuma saņēmējs nodrošina projekta ietvaros sasniegto rezultātu, tai skaitā iegādāto tehnoloģiju, uzturēšanu un lietošanu atbilstoši projekta mērķim vismaz piecus gadus pēc projekta pabeigšanas. Nav pieļaujama uzstādītās tehnoloģijas demontāža, bet, saskaņojot ar Vides investīciju fondu, ir atļauta uzlabošana, lai paaugstinātu iekārtu efektivitāti.

(Grozīts ar MK 30.06.2020. noteikumiem Nr. 405)

27. Projekta kopējā budžetā var iekļaut finanšu rezervi, kas nepārsniedz trīs procentus no šo noteikumu 24. punktā minēto attiecināmo izmaksu kopsummas.

28. Konkursa ietvaros šo noteikumu 24.12. un 24.13. apakšpunktā minētās izmaksas nepārsniedz trīs procentus no kopējām attiecināmajām izmaksām, neieskaitot finanšu rezervi.

29. Izmaksas uzskatāmas par attiecināmām, ja tās:

29.1. atbilst šo noteikumu 24. punktā minētajām izmaksām un šo noteikumu 27. un 28. punktā minētajiem izmaksu ierobežojumiem;

29.2. ir nepieciešamas projekta īstenošanai un ir iekļautas projekta iesniegumā un projekta līgumā;

29.3. ir veiktas pēc šo noteikumu stāšanās spēkā, bet ne vēlāk kā līdz projekta īstenošanas beigām;

29.4. ir norādītas projekta iesniedzēja grāmatvedības uzskaitē, ir identificējamas, nodalītas no pārējām izmaksām, pārbaudāmas, kā arī apliecinātas ar attiecīgiem attaisnojuma dokumentu oriģināliem vai dokumentu oriģinālu atvasinājumiem;

29.5. ir norādītas projekta pārskatā par projekta īstenošanas progresu (turpmāk – starpposma pārskats) vai projekta pārskatā par visu projekta īstenošanas periodu (turpmāk – noslēguma pārskats), pievienojot projekta līgumā noteikto attaisnojošo dokumentu (tai skaitā projekta ietvaros noslēgto līgumu, darbu pieņemšanas un nodošanas aktu, rēķinu, maksājuma uzdevumu) kopijas;

29.6. ir iekļautas kā amortizējamie ilgtermiņa ieguldījumi finansējuma saņēmēja aktīvos, kura uzskaitē atrodas projekta īstenošanas vieta, kas vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas pabeigšanas paliek finansējuma saņēmēja īpašumā un nemaina lietošanas veidu;

29.7. faktiski ir veiktas, ievērojot finanšu vadības, ekonomiskuma un efektivitātes, ilgtspējīgas projektēšanas un būvniecības prasības, kā arī sabiedrības intereses.

30. Konkursa ietvaros neattiecināmas ir šādas projekta izmaksas:

30.1. izmaksas, kas nav tieši saistītas ar atbalstāmo aktivitāti;

30.2. būvprojektēšanas izmaksas;

30.3. izmaksas, kas pārsniedz šo noteikumu 27. un 28. punktā minēto izmaksu ierobežojumu;

30.4. apgrozāmo līdzekļu iegādes izmaksas;

30.5. izmaksas, kuras, īstenojot projektu, ir saistītas ar finanšu ieņēmumu gūšanu;

30.6. līzinga un nomas maksa, līzinga un nomas darījuma izmaksas;

30.7. muitas nodokļi un nodevas;

30.8. samaksa par aizdevuma izskatīšanu, noformēšanu un rezervēšanu, procentu maksājumi, soda procenti, maksājumi par naudas pārskaitījumiem, komisijas nauda, zaudējumi sakarā ar valūtas maiņu, maksa par finanšu transakcijām un citi tiešie finansiālie izdevumi;

30.9. izmaksas, kas saistītas ar projekta iesnieguma veidlapas sagatavošanu, tai skaitā konsultāciju pakalpojumi, citi pakalpojumi un citu papildu pieteikuma dokumentu sagatavošana;

30.10. teritorijas labiekārtošanas un apzaļumošanas izmaksas, ja tās nav saistītas ar teritorijas atjaunošanu pēc šo noteikumu 2. punktā minētās aktivitātes īstenošanas;

30.11. jebkāda veida pārvietojamās tehnikas un transportlīdzekļu iegādes izmaksas;

30.12. projekta iesniedzēja kārtējie uzturēšanas izdevumi;

30.13. citas izmaksas, kas nav noteiktas kā attiecināmas.

31. Konkursu izsludina 20 darbdienu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās par visu šo noteikumu 5. punktā minēto finanšu instrumenta finansējumu.

32. Vides investīciju fonds izsludina konkursu, ievietojot sludinājumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", ministrijas tīmekļvietnē un Vides investīciju fonda tīmekļvietnē. Sludinājumā norāda konkursa nosaukumu, konkursam pieejamo finanšu instrumenta finansējuma apmēru, projektu iesniegumu iesniegšanas termiņu (datumu un laiku), adresi, elektroniskā pasta adresi, uz kuru nosūtāmi projektu iesniegumi un kur iegūstama papildinformācija par konkursa nosacījumiem. Konkursa izsludināšanas dienā Vides investīciju fonda tīmekļvietnē un ministrijas tīmekļvietnē ievieto vadlīnijas projektu iesniedzējiem projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanai.

33. Projektu iesniegumu iesniegšanas termiņš ir vismaz divi mēneši pēc konkursa izsludināšanas.

34. Lai piedalītos konkursā, projekta iesniedzējs iesniedz Vides investīciju fondā projekta iesniegumu. Projekta iesniegumu iesniedz rakstveidā vienā eksemplārā (oriģinālu vai projekta iesniedzēja apliecinātu kopiju) vai elektroniska dokumenta veidā.

35. Projekta iesniegums ietver:

35.1. aizpildītu projekta iesnieguma veidlapu (3. pielikums);

35.2. papildus iesniedzamos dokumentus:

35.2.1. projekta iesniedzēja lēmumu par projekta īstenošanu, kuru parakstījusi atbildīgā amatpersona vai tās pilnvarota persona un kurā norādītas projekta kopējās izmaksas, projekta attiecināmās izmaksas (tai skaitā izdalot finanšu instrumenta finansējumu un projekta iesniedzēja līdzfinansējuma apjomu) un neattiecināmās izmaksas, kā arī ietverts apliecinājums, ka projekta iesniedzējs nodrošinās līdzfinansējumu projekta kopējo attiecināmo izmaksu un projekta kopējo neattiecināmo izmaksu segšanai;

35.2.2. projekta tehnisko raksturojumu, kurā detalizēti sniegta informācija par projektā izmantotajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem – izmantoto tehnoloģiju apraksts un tehnoloģiju vizuālais attēlojums, tehniskie parametri, inovācijas un jauninājumu apraksts un salīdzinājums ar tirgū līdz šim lietotajām tehnoloģijām;

35.2.3. oglekļa dioksīda emisiju ierobežojuma, no atjaunojamiem energoresursiem saražotās enerģijas daudzuma un patērētās enerģijas apjoma aprēķinu;

35.2.4. būvniecības ieceres dokumentus (būvprojektu minimālā sastāvā);

35.2.5. neatkarīga eksperta ēku energoefektivitātes jomā ēkas energoefektivitātes rādītāju aprēķinu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ēkas energoefektivitātes aprēķina metodēm;

35.2.6. izziņu ar centralizētās vai lokālās siltumapgādes sistēmas operatora energobilanci par pēdējo kalendāra gadu (ja attiecināms);

35.2.7. ēkas būvkonstrukciju, ārsienu, izolācijas materiālu, grīdu un pārsegumu, iekšējo sienu, logu un jumta materiālu ražošanas, piegādes un ekspluatācijas laika dzīves cikla analīzi, kas veikta, izmantojot ISO 15686-5, ISO 14040 un 14044, EN 15978 vai līdzvērtīgu standartu metodiku (ja attiecināms);

35.2.8. pilnvaru, iestādes iekšējo normatīvo aktu vai citu dokumentu, kas apliecina pilnvarojumu parakstīt visus ar projekta iesniegumu saistītos dokumentus (ja attiecināms).

36. Projekta iesniedzējs, sagatavojot projekta iesniegumu, ievēro šādus nosacījumus:

36.1. projekta iesniegumu sagatavo un noformē atbilstoši lietvedību regulējošiem normatīvajiem aktiem;

36.2. projekta iesnieguma veidlapu sagatavo datorrakstā latviešu valodā;

36.3. papildus iesniedzamos dokumentus sagatavo datorrakstā latviešu valodā. Ja tas nav iespējams, tiem pievieno dokumentu tulkojumus latviešu valodā, kas apliecināti atbilstoši normatīvajiem aktiem par dokumentu tulkojumiem valsts valodā;

36.4. projekta iesnieguma veidlapā visos aprēķinos izmantotā naudas vienība ir euro. Finansējuma apmēru nosaka euro un centos, summas norādot ar precizitāti līdz divām zīmēm aiz komata, noapaļojot līdz tuvākajai simtdaļai uz leju, ja trešais cipars aiz komata ir 4 vai mazāks, vai uz augšu, ja trešais cipars aiz komata ir 5 vai lielāks;

36.5. elektroniski iesniedzamo dokumentu noformēšana:

36.5.1. projekta iesniegumu noformē atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu izstrādāšanu, noformēšanu, glabāšanu un apriti;

36.5.2. projekta iesniegumu izstrādā šādā datņu formātā: iesnieguma veidlapu – DOC vai DOCX datņu formātā; rasējumus – PDF, JPG, JPEG vai TIFF datņu formātā, projekta aktivitāšu izmaksu tāmi un laika grafiku – XLS, XLSX, PDF, JPG, JPEG vai TIFF datņu formātā;

36.5.3. projekta iesnieguma veidlapu paraksta ar drošu elektronisko parakstu, kas satur laika zīmogu, papildus iesniedzamo dokumentu oriģinālus paraksta katru atsevišķi ar autora drošu elektronisko parakstu un apliecina ar laika zīmogu pirms projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām. Ja papildus iesniedzamie dokumenti ir dokumentu kopijas, tos apliecina ar projekta iesniedzēja drošu elektronisko parakstu un laika zīmogu pirms projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektroniskiem dokumentiem un dokumentu juridisko spēku;

36.6. ja projekta iesniegumu iesniedz papīra formā:

36.6.1. projekta iesniegums ir identisks projekta iesniegumam elektroniskā formā;

36.6.2. projekta iesniegumam ir pievienota projekta iesnieguma veidlapa un papildus iesniedzamie dokumenti elektroniskā formā (elektronisko datu nesējā), kas sagatavoti DOC, DOCX, XLS, XLSX, PDF, JPG, JPEG vai TIFF datņu formātā;

36.6.3. projekta iesnieguma veidlapa un papildus iesniedzamie dokumenti ir cauršūti (cauraukloti), saglabājot vienotu lappušu numerāciju;

36.6.4. projekta iesniegumu nosūta pa pastu ierakstītā pasta sūtījumā vai iesniedz Vides investīciju fondā personīgi;

36.6.5. projekta iesniegumu ievieto slēgtā iepakojumā ar norādi "Konkursam "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana, nodrošinot izmantotās enerģijas atgūšanu un atkārtotu izmantošanu" un "Neatvērt pirms vērtēšanas uzsākšanas".

37. Vides investīciju fonds reģistrē saņemtos projektu iesniegumus, piešķir tiem identifikācijas numurus un septiņu darbdienu laikā pēc projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām rakstveidā paziņo projekta iesniedzējam projekta iesnieguma identifikācijas numuru. Ja projekta iesniedzējs projekta iesniegumu iesniedz personīgi, projekta iesnieguma identifikācijas numuru piešķir un projekta iesniedzējam paziņo projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī.

38. Vides investīciju fonds izskata tos projektu iesniegumus, kuri ir iesniegti Vides investīciju fondā vai nodoti pasta iestādē ierakstītā sūtījumā (pasta zīmogs) līdz konkursa sludinājumā norādītā termiņa beigām.

39. Ja projekta iesniegumu saņem pēc projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām, tas netiek vērtēts un Vides investīciju fonds rakstveidā informē projekta iesniedzēju par projekta iesnieguma saņemšanu pēc termiņa beigām un atteikumu to vērtēt.

40. Projektu iesniegumu izskatīšanai un vērtēšanai Vides investīciju fonds izveido projektu iesniegumu vērtēšanas komisiju (turpmāk – vērtēšanas komisija).

41. Vērtēšanas komisijas izveidošanas un darbības kārtību nosaka vērtēšanas komisijas nolikums. Vērtēšanas komisijas sastāvu un nolikumu apstiprina ar Vides investīciju fonda rīkojumu.

42. Vērtēšanas komisijā ietilpst divi ministrijas pārstāvji, viens Vides investīciju fonda pārstāvis, viens Ekonomikas ministrijas pārstāvis un viens Satiksmes ministrijas pārstāvis. Vērtēšanas procesa administrēšanu nodrošina Vides investīciju fonds. Vērtēšanas komisiju vada Vides investīciju fonda pārstāvis.

43. Projektu iesniegumu administratīvo vērtēšanu veic atbilstoši šo noteikumu 4. pielikumā minētajiem precizējamiem un neprecizējamiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem. Atbilstību administratīvās vērtēšanas kritērijiem vērtē ar "Jā" vai "Nē", vai "NA" ("Jā" – atbilst, "Nē" – neatbilst, "NA" – nav attiecināms) šādā secībā:

43.1. vispirms vērtē projekta iesnieguma atbilstību šo noteikumu 4. pielikumā minētajiem neprecizējamiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem. Ja projekta iesniegums neatbilst kaut vienam no šiem kritērijiem, vērtēšanu neturpina un Vides investīciju fonda valdes priekšsēdētājs pieņem lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu;

43.2. ja tiek konstatēta neatbilstība vienam vai vairākiem šo noteikumu 4. pielikumā minētajiem precizējamiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem, Vides investīciju fonds rakstveidā informē projekta iesniedzēju par konstatētajām neatbilstībām un aicina precizēt projekta iesniegumu. Projekta iesnieguma precizēšanas termiņš ir 10 darbdienas no dienas, kad Vides investīciju fonds ir informējis projekta iesniedzēju par projekta iesnieguma neatbilstību kritērijiem;

43.3. ja projekta iesniedzējs šo noteikumu 43.2. apakšpunktā minētajā termiņā iesniedz precizētu projekta iesniegumu, projekta iesniegumu vērtē atkārtoti, nosakot, vai tas atbilst šo noteikumu 4. pielikumā minētajiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem un ir virzāms vērtēšanai atbilstoši šo noteikumu 5. pielikumā minētajiem kvalitātes vērtēšanas kritērijiem;

43.4. ja projekta iesniedzējs Vides investīciju fonda noteiktajā termiņā neiesniedz precizētu projekta iesniegumu vai pēc atkārtotas vērtēšanas projekta iesniegums neatbilst kaut vienam no šo noteikumu 4. pielikumā minētajiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem, Vides investīciju fonda valdes priekšsēdētājs pieņem lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu;

43.5. ja projekta iesniegums atbilst visiem šo noteikumu 4. pielikumā minētajiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem, vērtē projekta iesniegumā plānoto aktivitāšu atbilstību šo noteikumu 5. pielikumā minētajiem kvalitātes vērtēšanas kritērijiem.

44. Ja projekta iesniegumā nav informācijas vai tā ir nepilnīga, lai izvērtētu projekta iesnieguma atbilstību vienam vai vairākiem vērtēšanas kritērijiem, ja minētā informācija nav salasāma vai nav sniegta latviešu valodā, kā arī ja projekta iesniedzējs jau vienreiz precizējis projekta iesniegumu atbilstoši šo noteikumu 43.2. apakšpunktā minētajai kārtībai, projekta iesniegumu uzskata par neatbilstošu attiecīgajam administratīvās vērtēšanas kritērijam vai attiecīgajā kvalitātes vērtēšanas kritērijā tam piešķir zemāko vērtējumu.

45. Vērtēšanas komisija pārbauda projekta iesniegumā norādīto sasniedzamo rādītāju atbilstību projektā plānotajām aktivitātēm un iesniegtajai dokumentācijai un, ja nepieciešams, projektu iesniegumu vērtēšanā pieaicina ekspertus. Pārbaudes ietvaros vērtēšanas komisija vai tās pieaicinātie eksperti, ja nepieciešams, apseko projekta īstenošanas vietu – zemi, kurā plānots īstenot projekta aktivitātes. Projekta iesniedzējs nodrošina vērtēšanas komisijas vai tās pieaicināto ekspertu piekļuvi projekta īstenošanas vietai.

46. Ja pārbaudes laikā tiek konstatēts, ka projekta iesniedzējs projekta iesniegumā ir sniedzis nepatiesu informāciju, Vides investīciju fonda valdes priekšsēdētājs pieņem lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu.

47. Pēc projektu iesniegumu vērtēšanas atbilstoši šo noteikumu 5. pielikumā minētajiem kvalitātes vērtēšanas kritērijiem vērtēšanas komisija projektu iesniegumus sarindo dilstošā secībā atbilstoši iegūtajam punktu skaitam.

48. Ja vairāki projektu iesniegumi saņēmuši vienādu punktu skaitu, Vides investīciju fonda valdes priekšsēdētājs, pieņemot lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, priekšroku dod projekta iesniegumam, kurā plānots zemāks enerģijas patēriņš apkurei uz ēkas aprēķina platību (kWh/m²) gadā saskaņā ar projekta iesnieguma veidlapā (3. pielikuma 2.12. apakšpunkts) minēto rādītāju.

49. Vides investīciju fonda valdes priekšsēdētājs lemj par projekta iesnieguma apstiprināšanu, pamatojoties uz vērtēšanas komisijas vērtējumu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

49.1. projekta iesniegums atbilst visiem šo noteikumu 4. pielikumā minētajiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem;

49.2. projekta iesniegumā paredzēto projekta aktivitāšu īstenošanai pēc sarindošanas šo noteikumu 47. punktā minētajā secībā ir pietiekams finanšu instrumenta finansējums atbilstoši šo noteikumu 5. punktam.

50. Vides investīciju fonda valdes priekšsēdētājs lemj par projekta iesnieguma noraidīšanu, pamatojoties uz vērtēšanas komisijas vērtējumu, ja projekta iesniegumā paredzēto projekta aktivitāšu īstenošanai pēc sarindošanas šo noteikumu 47. punktā minētajā secībā nav pietiekams finanšu instrumenta finansējums atbilstoši šo noteikumu 5. punktam.

51. Lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu Vides investīciju fonds nosūta projekta iesniedzējam pa pastu piecu darbdienu laikā pēc lēmuma parakstīšanas.

52. Lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu attiecībā uz projekta iesniedzējiem, kuriem maksimāli pieļaujamo finanšu instrumenta atbalsta apjomu piešķir saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 nosacījumiem, Vides investīciju fonda valdes priekšsēdētājs pieņem līdz 2021. gada 30. jūnijam.

53. (Svītrots ar MK 30.06.2020. noteikumiem Nr. 405)

53.¹ Valsts atbalsta piešķiršanas brīdis ir diena, kad Vides investīciju fonds pieņem lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu un finanšu instrumenta finansējuma piešķiršanu.

(MK 30.06.2020. noteikumu Nr. 405 redakcijā)

54. Projekta iesniedzējs 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemts Vides investīciju fonda lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu, noslēdz projekta līgumu ar Vides investīciju fondu.

(Grozīts ar MK 30.06.2020. noteikumiem Nr. 405)

55. Ja projekta iesniedzējs nenoslēdz projekta līgumu 30 dienu laikā no Vides investīciju fonda lēmuma saņemšanas dienas, projekta iesniedzējs zaudē līgumslēdzēja tiesības.

56. Ja šo noteikumu 55. punktā minētā iemesla dēļ projekta līgums ar projekta iesniedzēju netiek noslēgts, Vides investīciju fonds slēdz projekta līgumu ar to projekta iesnieguma iesniedzēju, kura projekta iesniegums ir ieguvis nākamo augstāko punktu skaitu atbilstoši kvalitātes vērtēšanas kritērijiem, ja finanšu instrumenta finansējuma atlikums ir pietiekams šā projekta finansēšanai atbilstoši šo noteikumu 5. punktam.

(Grozīts ar MK 30.06.2020. noteikumiem Nr. 405)

57. Projekta līgumu sagatavo Vides investīciju fonds. Projekta līgumā ietver vismaz:

57.1. (svītrots ar MK 30.06.2020. noteikumiem Nr. 405);

57.2. Vides investīciju fonda rekvizītus;

57.3. finansējuma saņēmēja rekvizītus;

57.4. projekta nosaukumu, mērķi, uzdevumus un finansējuma apmēru;

57.5. projekta aktivitātes, to īstenošanas laiku un projektā sasniedzamo rezultātu (siltumenerģijas patēriņu apkurei (kWh/m²) gadā);

57.6. darbības termiņu un monitoringa prasības;

57.7. (svītrots ar MK 30.06.2020. noteikumiem Nr. 405);

57.8. finansējuma saņēmēja atbildību, tiesības un pienākumus;

57.9. Vides investīciju fonda atbildību, tiesības un pienākumus;

57.10. projekta īstenošanas pārskatu saturu un iesniegšanas termiņus;

57.11. grozījumu veikšanas kārtību un nosacījumus;

57.12. strīdu izskatīšanas kārtību;

57.13. demonstrēšanas un publicitātes nosacījumus;

57.14. citus nosacījumus.

58. Finansējuma saņēmējs nodrošina projekta publicitāti:

58.1. ievietojot savā tīmekļvietnē (ja tāda ir) informāciju par projekta īstenošanu, finansējuma izlietojumu un plānoto un sasniegto siltumenerģijas patēriņu apkurei (kWh/m²) gadā;

58.2. projekta īstenošanas laikā noorganizējot vismaz divus pasākumus (semināri, konferences, sabiedriskie pasākumi vai publiskas klātienes aktivitātes), kuros tas informē sabiedrību par projekta aktivitātēm un rezultātiem;

58.3. projekta rezultātu monitoringa periodā noorganizējot vismaz divus pasākumus (semināri, konferences, sabiedriskie pasākumi vai publiskas klātienes aktivitātes), kuros tas informē sabiedrību par projekta aktivitātēm un rezultātiem;

58.4. pie ēkas, kurā ir īstenotas projekta aktivitātes, izvietojot informatīvu plāksnīti.

59. Finansējuma saņēmējs nodrošina projekta demonstrēšanas pasākumus:

59.1. projekta īstenošanas laikā organizējot vismaz trīs ēkā izmantoto tehnoloģiju, metožu vai risinājumu demonstrācijas pasākumus dažādās ēkas būvniecības stadijās;

59.2. projekta rezultātu monitoringa periodā īstenojot vismaz divus pasākumus, kas veicina sabiedrības izpratni par enerģētiski pašpietiekamu ēku būvniecību un informējot par projekta īstenošanas laikā sasniegto potenciālo oglekļa dioksīda emisijas ierobežojumu un siltumenerģijas patēriņu apkurei (kWh/m²) gadā;

59.3. izveidojot un projekta īstenošanas vietā izvietojot publiski pieejamu stendu vai ekspozīciju, kas veicina sabiedrības izpratni par enerģētiski pašpietiekamu ēku būvniecību un projekta īstenošanas laikā sasniegto potenciālo oglekļa dioksīda emisijas ierobežojumu un siltumenerģijas patēriņu apkurei (kWh/m²) gadā;

59.4. projekta ietvaros nodrošinot, ka uzstādītās tehnoloģijas ir redzamas no publiski pieejama punkta un ka projekta īstenošanas vietā publiski pieejamā vietā ir izvietots tehnoloģiju un tās darbību demonstrējošs stends vai ekspozīcija ar tehnoloģijas aktīvajiem datiem (saražotās vai ietaupītās enerģijas atspoguļojums elektroniskā, video vai citā formā).

60. Finansējuma saņēmējs projekta līguma darbības laikā par katru trīs mēnešu periodu (ceturksni) līdz periodam sekojošā mēneša divdesmitajam datumam iesniedz Vides investīciju fondā starpposma pārskatu, kas sagatavots atbilstoši projekta līgumam pievienotajai veidnei.

61. Finansējuma saņēmējs mēneša laikā pēc attiecīgā projekta īstenošanas beigu termiņa iesniedz Vides investīciju fondā noslēguma pārskatu, kas sagatavots atbilstoši līgumam par projekta īstenošanu pievienotajai veidnei.

62. Finansējuma saņēmējs piecus kalendāra gadus pēc projekta pabeigšanas katru gadu veic projekta rezultātu monitoringu par sasniegto siltumenerģijas patēriņu apkurei (kWh/m²) gadā un līdz katra nākamā gada 31. janvārim iesniedz Vides investīciju fondā projekta rezultātu monitoringa pārskatu par monitoringa gadu atbilstoši projekta līgumam pievienotajai veidnei. Monitoringa periods sākas nākamā mēneša pirmajā datumā pēc noslēguma pārskata apstiprināšanas. Monitoringa gads sākas kārtējā gada 1. janvārī un ilgst līdz kārtējā gada 31. decembrim.

63. Vides investīciju fondam ir tiesības pieaicināt ekspertus, lai pārbaudītu prasības, kas saistītas ar projekta mērķa sasniegšanu, veiktu pārbaudes projekta īstenošanas vietā un izvērtētu projekta rezultātu monitoringa pārskatu. Vides investīciju fonds ne mazāk kā vienu reizi monitoringa periodā veic pārbaudi projekta īstenošanas vietā.

64. Grozījumus projekta līgumā par projekta īstenošanas perioda pagarināšanu, kas pārsniedz šo noteikumu 6. punktā minēto termiņu, neveic.

65. Finansējuma saņēmējam ir pieejami šādi maksājumu veidi:

65.1. avansa maksājums līdz 50 % no projektam apstiprinātās finanšu instrumenta finansējuma summas;

65.2. viens vai vairāki starpposma maksājumi, kuru kopējā summa ir līdz 90 % no projektam apstiprinātās finanšu instrumenta finansējuma summas, ieskaitot saņemto avansa maksājumu;

65.3. noslēguma maksājums, kas, ņemot vērā finansējuma saņēmējam izmaksāto avansa maksājumu un starpposma maksājumus, nepārsniedz projektam apstiprināto finanšu instrumenta finansējuma summu.

66. Finansējuma saņēmējs var saņemt maksājumus, ja izpildīti šādi nosacījumi:

66.1. avansa maksājumu var saņemt, ja finansējuma saņēmējs ir iesniedzis Vides investīciju fondā avansa maksājuma pieprasījumu, kas sagatavots atbilstoši projekta līgumam pievienotajam paraugam;

66.2. starpposma maksājumu var saņemt, ja finansējuma saņēmējs ir iesniedzis Vides investīciju fondā starpposma pārskatu par iepriekšējo projekta periodu un starpposma maksājuma pieprasījumu, kā arī pievienojis starpposma maksājuma pieprasījumā iekļautās attiecināmās izmaksas attaisnojošus dokumentus atbilstoši projekta līgumam un Vides investīciju fonds ir apstiprinājis starpposma pārskatu. Starpposma maksājumus finansējuma saņēmējs var saņemt ne biežāk kā reizi ceturksnī;

66.3. noslēguma maksājumu var saņemt, ja finansējuma saņēmējs ir iesniedzis Vides investīciju fondā noslēguma pārskatu un noslēguma maksājuma pieprasījumu, kā arī pievienojis noslēguma maksājuma pieprasījumā iekļautās attiecināmās izmaksas attaisnojošus dokumentus atbilstoši projekta līgumam un Vides investīciju fonds ir apstiprinājis noslēguma pārskatu.

67. Ministrija veic maksājumu piecu darbdienu laikā, pamatojoties uz Vides investīciju fonda pozitīvu atzinumu par finansējuma saņēmēja iesniegto avansa maksājuma pieprasījumu (ja attiecināms), atzinumu par projekta ietvaros noslēgto iepirkumu līgumu maksājumu dokumentiem (attiecināms uz valsts budžeta iestādēm) vai atzinumu par finansējuma saņēmēja iesniegto starpposma vai noslēguma maksājuma pieprasījumu un apliecinājumu par finansējuma saņēmēja pārskata apstiprināšanu. Ministrija minēto termiņu var pagarināt par precizējumu un pieprasītās papildu informācijas izskatīšanai nepieciešamo laiku, bet ne ilgāk kā par piecām darbdienām.

(MK 30.06.2020. noteikumu Nr. 405 redakcijā)

68. Finansējuma saņēmējs pārskatu iesniedz elektroniski un papīra formā kopā ar projekta līgumā minētajiem pamatojošajiem dokumentiem.

69. Vides investīciju fonds pārbauda saņemto pārskatu un projekta līgumā minētos pamatojošos dokumentus un 20 darbdienu laikā sagatavo lēmumu par pārskata apstiprināšanu vai rakstveidā pieprasa finansējuma saņēmējam 10 darbdienu laikā no vēstules saņemšanas dienas iesniegt papildu informāciju vai precizēt pārskatu.

70. Vides investīciju fonds 15 darbdienu laikā pēc papildu informācijas vai precizētā pārskata saņemšanas rakstveidā informē finansējuma saņēmēju par projekta pārskata apstiprināšanu vai noraidīšanu.

71. Vides investīciju fonds projektus pārbauda projektu īstenošanas vietās. Lai pārbaudītu finansējuma saņēmēja sniegtās informācijas patiesumu un projekta īstenošanas atbilstību projekta līgumam, kā arī šiem noteikumiem, Vides investīciju fondam ir tiesības pieaicināt neatkarīgus ekspertus.

72. Ja finansējuma saņēmējs šajos noteikumos vai projekta līgumā noteiktajos termiņos neiesniedz Vides investīciju fondā projekta pārskatu, projekta līgumā minētos pamatojošos dokumentus vai Vides investīciju fonda pieprasīto papildu informāciju, ministrija, pamatojoties uz Vides investīciju fonda atzinumu, aptur maksājumus no finanšu instrumenta līdzekļiem līdz dienai, kad Vides investīciju fonds informē ministriju, ka finansējuma saņēmējs projekta līgumā noteiktajā kārtībā ir izpildījis attiecīgās saistības. Finansējuma saņēmējs projekta līgumā noteiktās saistības izpilda triju mēnešu laikā pēc šo noteikumu 6. punktā minētā termiņa beigām.

(Grozīts ar MK 30.06.2020. noteikumiem Nr. 405)

73. Finansējuma saņēmējs ir atbildīgs par projekta līgumā noteikto rezultātu sasniegšanu paredzētajā laikā.

74. Ja Vides investīciju fonds atbilstoši finansējuma saņēmēja iesniegtajam monitoringa pārskatam par jebkuru no monitoringa gadiem pēc projekta pabeigšanas konstatē, ka projekta līgumā norādītais siltumenerģijas patēriņš apkurei (kWh/m²) gadā, salīdzinot ar monitoringa pārskatā norādīto siltumenerģijas patēriņu apkurei (kWh/m²) gadā, nav sasniegts, Vides investīciju fonds 20 darbdienu laikā pēc iesniegtā monitoringa pārskata saņemšanas aprēķina neatbilstības apmēru par pilnu monitoringa gadu (turpmāk – neatbilstības apmērs) un rakstveidā par to informē finansējuma saņēmēju.

75. Finansējuma saņēmējs 30 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 74. punktā minētās informācijas saņemšanas iesniedz Vides investīciju fondā pasākumu plānu neatbilstības novēršanai (turpmāk – plāns). Ja finansējuma saņēmējs neiesniedz monitoringa pārskatu vai pasākuma plānu šajos noteikumos minētajā termiņā, Vides investīciju fonds aprēķina neatbilstības apmēru par pilnu monitoringa gadu un rakstveidā par to informē finansējuma saņēmēju.

(Grozīts ar MK 30.06.2020. noteikumiem Nr. 405)

76. Finansējuma saņēmējs plānā ietver:

76.1. nepieciešamos organizatoriskos un tehniskos pasākumus, lai samazinātu siltumenerģijas patēriņu apkurei (kWh/m²) gadā;

76.2. ja nepieciešams, papildu energoefektivitātes pasākumus (turpmāk – papildu pasākumi), izņemot tos, kuru īstenošanai finansējuma saņēmējs ir saņēmis finanšu instrumenta finansējumu vai ir saņēmis vai plāno saņemt finansējumu jebkuru citu atbalsta programmu vai individuālā atbalsta projekta ietvaros, tai skaitā no Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta, Eiropas Savienības vai ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem;

76.3. argumentētu informāciju par iepriekš neparedzamiem vai neatkarīgiem ārējiem apstākļiem, kas ir ietekmējuši projekta līgumā un projekta iesniegumā noteikto rezultātu sasniegšanu.

77. Vides investīciju fonds 20 darbdienu laikā pēc plāna saņemšanas pārbauda tā atbilstību šo noteikumu 76. punktā minētajām prasībām un apstiprina to. Ja plāns neatbilst minētajām prasībām, Vides investīciju fonds 20 darbdienu laikā pēc plāna saņemšanas rakstveidā par to informē finansējuma saņēmēju. Finansējuma saņēmējs novērš konstatētos trūkumus 20 darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas. Ja finansējuma saņēmējs nenovērš minētos trūkumus, Vides investīciju fonds aprēķina neatbilstības apmēru par attiecīgo monitoringa gadu un rakstveidā par to informē finansējuma saņēmēju. Ja plāns atbilst šo noteikumu 76. punktā minētajām prasībām, Finansējuma saņēmējs īsteno plānu saskaņā ar šo noteikumu 78. punktu.

(Grozīts ar MK 30.06.2020. noteikumiem Nr. 405)

78. Finansējuma saņēmējs plānu īsteno par saviem līdzekļiem līdz nākamā gada 31. decembrim no brīža, kad plānu ir apstiprinājis Vides investīciju fonds. Monitoringa periodā neieskaita laiku, kurā finansējuma saņēmējs īsteno plānu, kurā paredzēti šo noteikumu 76.2. apakšpunktā minētie papildu pasākumi. Monitoringa periodā ieskaita laiku, kurā finansējuma saņēmējs īsteno plānu, kurā paredzēti šo noteikumu 76.1. apakšpunktā minētie pasākumi, ja tādā veidā tiek sasniegts projekta līgumā un projekta iesniegumā norādītais siltumenerģijas patēriņš apkurei (kWh/m²) gadā. Pēc plāna īstenošanas finansējuma saņēmējs monitoringu nodrošina attiecībā uz esošajām projekta ietvaros īstenotajām aktivitātēm un plānā īstenotajiem pasākumiem.

79. Ja Vides investīciju fonds, izvērtējot pēdējā monitoringa gada monitoringa pārskatu, konstatē, ka projekta līgumā noteiktais siltumenerģijas patēriņš apkurei (kWh/m²) gadā, salīdzinot ar monitoringa perioda monitoringa gadu vidējo siltumenerģijas patēriņu apkurei (kWh/m²) gadā, nav sasniegts, Vides investīciju fonds aprēķina neatbilstības apmēru saskaņā ar šo noteikumu 80. punktu un rakstveidā par to informē finansējuma saņēmēju. Vides investīciju fonds pieņem lēmumu par projektam izmaksāto finanšu instrumenta līdzekļu atzīšanu par neattiecināmiem un finanšu instrumenta līdzekļu atgūšanu.

(MK 30.06.2020. noteikumu Nr. 405 redakcijā)

80. Atgūstamo neattiecināmo līdzekļu apjomu atbilstoši konstatētajai neatbilstībai nosaka, izmantojot šādu formulu:
 

EKII_n.l. – atgūstamais neattiecināmo līdzekļu apjoms, euro (noapaļots uz augšu līdz divām zīmēm aiz komata);

Q_Līgums – projekta līgumā un projekta iesniegumā norādītais siltumenerģijas patēriņš apkurei gadā;

Q_1.gads; Q_2.gads; Q_3.gads; Q_4.gads; Q_5.gads – piecu gadu monitoringa periodā katrā monitoringa gadā sasniegtais siltumenerģijas patēriņš apkurei gadā, kWh/m² (skaitli nenoapaļo uz augšu);

EKII – piešķirtais finanšu instrumenta finansējums, euro;

ECB_likme – Eiropas Centrālās bankas refinansēšanas likme.

81. Vides investīciju fonds, pieņemot lēmumu par projektam izmaksāto finanšu instrumenta līdzekļu atzīšanu par neattiecināmiem un finansējuma atgūšanu atbilstoši konstatētajai neatbilstībai, ņem vērā siltumenerģijas patēriņa apkurei (kWh/m²) samazinājumu gadā no papildu pasākumiem, kas veikti pēc projekta pabeigšanas, un finansējuma saņēmēja sniegto argumentēto informāciju par siltumenerģijas patēriņa apkurei (kWh/m²) pieaugumu gadā, ja ir radušies iepriekš neparedzami vai neatkarīgi ārēji apstākļi, kas ir ietekmējuši projekta līgumā un projekta iesniegumā noteiktā rezultāta sasniegšanu.

(Grozīts ar MK 30.06.2020. noteikumiem Nr. 405)

82. Vides investīciju fonds sagatavo un līdz projektu īstenošanas perioda beigām publicē savā tīmekļvietnē vadlīnijas projektu rezultātu monitoringa izvērtēšanai un kompensējošo pasākumu piemērošanai.

(MK 30.06.2020. noteikumu Nr. 405 redakcijā)

83. Ministrijai un Vides investīciju fondam ir tiesības projekta īstenošanas laikā, kā arī projekta monitoringa periodā pārbaudīt projekta īstenošanas pārskatā, projekta līguma un monitoringa pārskatā sniegto informāciju, veicot pārbaudi projekta īstenošanas vietā. Finansējuma saņēmēja pienākums ir nodrošināt ministrijas un Vides investīciju fonda pārstāvjiem piekļuvi projekta īstenošanas vietai un visai ar projektu saistītajai dokumentācijai.

84. Finansējuma saņēmējs finanšu instrumenta līdzekļus, kas atzīti par neattiecināmiem saskaņā ar šo noteikumu 79. punktu, atmaksā Vides investīciju fondam atbilstoši projekta līgumā noteiktajai kārtībai, savukārt Vides investīciju fonds nodrošina atgūtā finanšu instrumenta finansējuma atmaksu ministrijai.

(MK 30.06.2020. noteikumu Nr. 405 redakcijā)

84.¹ Ja tiek pārkāptas šajos noteikumos noteiktās komercdarbības atbalsta piešķiršanas prasības, atbalsta saņēmējs atmaksā Vides investīciju fondam visu projekta ietvaros saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem, kuru likmi publicē Eiropas Komisija saskaņā ar Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulas (EK) Nr.  794/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu (ES) 2015/1589, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (turpmāk – regula Nr. 794/2004), 10. pantu, tiem pieskaitot 100 bāzes punktus, no dienas, kad nelikumīgais komercdarbības atbalsts tika izmaksāts finansējuma saņēmējam, līdz tā atgūšanas dienai, ievērojot regulas Nr. 794/2004 11. pantā noteikto procentu likmes piemērošanas metodi. Vides investīciju fonds nodrošina atgūtā finanšu instrumenta finansējuma atmaksu atbildīgajai iestādei.

(MK 30.06.2020. noteikumu Nr. 405 redakcijā)

85. Projektu īstenošanas kontrole un audits (turpmāk – projekta pārbaudes) šo noteikumu izpratnē ir:

85.1. pārbaude par projekta īstenošanas progresu (turpmāk – projekta progresa pārbaude);

85.2. izlases veida audits par projekta pārskatos norādīto izdevumu atbilstību (turpmāk – izdevumu atbilstības pārbaude);

85.3. projekta īstenošanas pēcnovērtējums (turpmāk – projekta pēcnovērtējums).

86. Vides investīciju fonds:

86.1. katru gadu līdz 31. janvārim sagatavo šo noteikumu 85. punktā minēto kārtējā gadā veicamo projektu pārbaužu plānu;

86.2. projekta progresa pārbaudē novērtē projekta progresa atbilstību plānotajam aktivitāšu ieviešanas grafikam un projekta īstenošanas nosacījumiem, kas noteikti projekta līgumā un šajos noteikumos. Ja nepieciešams, projekta progresa pārbaudi veic projekta īstenošanas vietā;

86.3. izdevumu atbilstības pārbaudē novērtē finansējuma saņēmēja iesniegtajos projekta pārskatos norādīto izdevumu atbilstību šajos noteikumos noteiktajām attiecināmajām izmaksām. Ja nepieciešams, izdevumu atbilstības pārbaudi veic projekta īstenošanas vietā;

86.4. projekta pēcnovērtējumā novērtē projekta īstenošanas atbilstību projekta iesniegumā norādītajiem projektā sasniedzamajiem rezultātiem, kā arī novērtē projekta rezultātu ilgtspēju. Ja nepieciešams, projekta pēcnovērtējumu veic projekta īstenošanas vietā.

86.¹ Ja, veicot izlases pārbaudi, ministrija konstatē, ka attiecībā uz projektu pastāv šo noteikumu vai projekta līguma saistību neizpildes risks vai tiek konstatētas kļūdas vai nepilnības Vides investīciju fonda apstiprinātajā maksājumu pieprasījumā, ministrija aptur maksājumus un nosūta Vides investīciju fondam šo informāciju lēmuma pieņemšanai saskaņā ar projekta līgumu vai šo noteikumu 79. punktu.

(MK 30.06.2020. noteikumu Nr. 405 redakcijā)

87. Finansējuma saņēmējs nodrošina ministrijai, Vides investīciju fondam un pilnvarotiem auditoriem:

87.1. pieeju ar projektu saistītajiem dokumentiem, tai skaitā projekta līgumam un grozījumiem, citiem projekta ietvaros noslēgtajiem līgumiem, darbu pieņemšanas un nodošanas aktiem, rēķiniem, maksājuma uzdevumiem, starpposma pārskatiem un noslēguma pārskatam, monitoringa pārskatiem un sasniegtos rezultātus apliecinošai dokumentācijai (elektroniski un rakstveidā);

87.2. pieeju ar projektu saistītajai ēkai, telpām un citām materiālajām vērtībām, kas attiecas uz veicamo pārbaudi;

87.3. nepieciešamo dokumentu izrakstus un kopijas.

88. Ar projekta īstenošanu saistītos dokumentus Vides investīciju fonds, ministrija, finansējuma saņēmējs un trešās personas, ar kurām finansējuma saņēmējs noslēdzis līgumu par darbu veikšanu un kuras saņēmušas finanšu instrumenta finansējumu projekta ieviešanai, glabā 10 gadus pēc projekta līguma beigām.

(Grozīts ar MK 30.06.2020. noteikumiem Nr. 405)

89. Ministrija informāciju par šo noteikumu ietvaros sniegto atbalstu atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 9. panta 1. un 4. punktam publicē savā tīmekļvietnē, kā arī nodrošina šīs informācijas pieejamību 10 gadus no dienas, kad šo noteikumu ietvaros ir piešķirts pēdējais atbalsts.

(Nodaļa MK 30.06.2020. noteikumu Nr. 405 redakcijā)

90. Vides investīciju fonds līdz 2020. gada 1. septembrim sagatavo un nosūta finansējuma saņēmējiem noslēgto projektu līgumu grozījumus, nodrošinot, ka tajos noteiktās ministrijas tiesības un pienākumus atbilstoši šo noteikumu 3. punktā deleģētajiem uzdevumiem pārņem Vides investīciju fonds.

(MK 30.06.2020. noteikumu Nr. 405 redakcijā)