1. pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk — datu regula) 4. pantā noteiktie termini.

2. pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir radīt tiesiskus priekšnoteikumus fiziskās personas datu (turpmāk — dati) aizsardzības sistēmas izveidošanai nacionālajā līmenī, paredzot šim nolūkam nepieciešamās institūcijas, nosakot to kompetenci un darbības pamatprincipus, kā arī reglamentējot datu aizsardzības speciālistu darbību un datu apstrādes un brīvas aprites noteikumus.

4. pants. Inspekcijas uzdevumi

(1) Inspekcija pilda datu regulas 57. pantā noteiktos uzdevumus, kā arī šādus uzdevumus:

1) uzrauga datu apstrādes atbilstību normatīvo aktu prasībām, arī gadījumos, kad pārzinim ar likumu ir aizliegts sniegt datu subjektam informāciju un saņemts attiecīgs iesniegums no datu subjekta;

2) veicina datu aizsardzības efektivitāti;

3) nodrošina datu aizsardzības sertifikācijas procedūru;

4) nodrošina datu aizsardzības speciālistu kvalifikācijas pārbaudi un uztur kvalifikācijas eksāmenu nokārtojušo datu aizsardzības speciālistu sarakstu;

5) atbilstoši savai kompetencei sniedz Saeimai, Ministru kabinetam, pašvaldībām un citām iestādēm ieteikumus attiecībā uz tiesību aktu izdošanu vai grozīšanu, kā arī piedalās normatīvo aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektu izstrādē un sniedz viedokli par citu institūciju sagatavotajiem normatīvo aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektiem;

6) sniedz atzinumus par valsts pārvaldes institūcijās veidojamo datu apstrādes sistēmu atbilstību normatīvo aktu prasībām;

7) sniedz atzinumu nacionālajai akreditācijas institūcijai par sertifikācijas institūcijas atbilstību datu regulas 43. panta 2. punkta prasībām un saskaņā ar datu regulas 43. panta 3. punktu noteiktajām inspekcijas prasībām un kritērijiem;

8) sadarbojas ar ārvalstu datu aizsardzības, informācijas atklātības un pieejamības uzraudzības un komerciāla paziņojuma sūtīšanas aizlieguma uzraudzības institūcijām;

9) nodrošina to, ka datu subjekta informācijas pieprasījums par sevi tiek pārsūtīts Eiropas Tiesu sadarbības vienībai (Eirojustam) un Eiropas Policijas birojam (Eiropolam);

10) pārstāv Latvijas Republiku starptautiskajās organizācijās un pasākumos datu aizsardzības jomā;

11) veic pētījumus, analizē situāciju, sniedz ieteikumus un atzinumus, kā arī informē sabiedrību par aktuāliem jautājumiem savas kompetences jomās;

12) veic citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.

(2) Inspekcija savā tīmekļvietnē publicē informāciju par publisko tiesību juridisko personu, to iestāžu un amatpersonu, kā arī citu valsts institūciju pieļautajiem datu regulas prasību pārkāpumiem un to novēršanu.

7. pants. Prasības inspekcijas direktoram

Par inspekcijas direktoru var būt persona, kura atbilst Valsts civildienesta likumā noteiktajām obligātajām ierēdņa amata prasībām un:

1) ir ar nevainojamu reputāciju;

2) pārvalda vismaz divas svešvalodas;

3) ieguvusi inspekcijas uzdevumu veikšanai atbilstošu profesionālo kvalifikāciju un praktisko darba pieredzi datu aizsardzības jomā un vadītāja amatā;

4) ir tiesīga saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam;

5) nav ieguvusi parādnieka statusu saskaņā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumu;

6) kurai nav pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process vai no tā izbeigšanas dienas ir pagājuši pieci gadi.

8. pants. Inspekcijas direktora pilnvaru izbeigšanās

Inspekcijas direktora pilnvaras bez īpaša lēmuma izbeidzas:

1) mēneša laikā no dienas, kad viņš Ministru kabinetam iesniedzis iesniegumu par atteikšanos no amata;

2) beidzoties likumā noteiktajam pilnvaru termiņam;

3) stājoties spēkā nolēmumam, ar kuru viņš sodīts par tīšu noziedzīgu nodarījumu;

4) sakarā ar viņa nāvi.

10. pants. Inspekcijas direktora pilnvaru apturēšana

(1) Ja inspekcijas direktoram ir piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis vai pret viņu ir uzsākta kriminālvajāšana, tieslietu ministrs aptur viņa pilnvaras līdz brīdim, kad stājas spēkā attaisnojošs tiesas spriedums attiecīgajā krimināllietā vai kriminālprocess pret viņu tiek izbeigts uz reabilitējoša pamata.

(2) Inspekcijas direktora pilnvaru apturēšanas periodā viņam izmaksā valstī noteikto minimālo mēneša darba algu.

(3) Ja inspekcijas direktors likumā noteiktajā kārtībā tiek atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, viņu uzskata par atbrīvotu no amata ar pilnvaru apturēšanas dienu un darba samaksu par pilnvaru apturēšanas periodu neizmaksā. Ja inspekcijas direktors tiek attaisnots vai kriminālprocess pret viņu tiek izbeigts, viņam izmaksā darba samaksu par pilnvaru apturēšanas periodu, ja vien nav cita šajā likumā noteikta pamata atbrīvošanai no amata.

(4) Ja kriminālprocess pret inspekcijas direktoru tiek izbeigts uz nereabilitējoša pamata, jautājumu par viņa atbrīvošanu no amata izvērtē šā likuma 6. panta ceturtajā daļā minētā komisija.

11. pants. Inspekcijas direktora vietnieks

(1) Inspekcijas direktora vietnieku ieceļ inspekcijas direktors.

(2) Inspekcijas direktora prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda inspekcijas direktora vietnieks, un tam šajā laikā ir tādas pašas pilnvaras kā inspekcijas direktoram.

(3) Šā likuma 8., 9. un 10. pantā paredzētajos gadījumos inspekcijas direktora vietnieks pilda inspekcijas direktora pienākumus līdz brīdim, kad Ministru kabinets apstiprina amatā jaunu inspekcijas direktoru vai tieslietu ministrs atjauno inspekcijas direktora pilnvaras. Līdz šim brīdim inspekcijas direktora vietniekam ir tādas pašas pilnvaras kā inspekcijas direktoram.

12. pants. Inspekcijas nolikums

Inspekcijas struktūru, iekšējās darbības noteikumus, iekšējās kontroles sistēmu un tās uzraudzību, lēmumu priekšpārbaudes un pēcpārbaudes kārtību, kā arī inspekcijas ierēdņa dienesta apliecības saturu un formu reglamentē inspekcijas nolikums. To apstiprina inspekcijas direktors, un tas tiek publicēts inspekcijas tīmekļvietnē.

13. pants. Darbības pārskati

Inspekcija reizi gadā līdz 1. martam iesniedz darbības pārskatu Saeimai, Ministru kabinetam, Augstākajai tiesai, Eiropas Komisijai un Eiropas Datu aizsardzības kolēģijai, kā arī to ievieto savā tīmekļvietnē.

14. pants. Informācijas izpaušanas aizliegums un informēšanas pienākums

(1) Inspekcijā nodarbinātajiem, kā arī inspekcijas pieaicinātajiem lietpratējiem ir aizliegts izpaust informāciju (izņemot publiski pieejamo informāciju), ko tie ieguvuši saistībā ar uzdevumu veikšanu inspekcijā. Šis aizliegums ir spēkā arī pēc dienesta vai darba tiesisko attiecību izbeigšanās.

(2) Inspekcija, nododot lietpratējam ar uzdevuma izpildi saistīto informāciju, brīdina viņu par aizliegumu to izpaust un normatīvajos aktos noteikto atbildību par informācijas nelikumīgu izpaušanu.

(3) Inspekcija informē pārzini vai apstrādātāju par lietpratēja piesaisti un lietpratējam nodoto informāciju.

15. pants. Pārbaude

(1) Pārbaude ietver visu veidu darbības, ko inspekcija veic, lai noskaidrotu datu apstrādes atbilstību datu regulas un citu normatīvo aktu prasībām, tostarp datu apstrādes vietas apmeklēšanu, informācijas iegūšanu, izmantojot visas tiesiskās metodes, un citas nepieciešamās darbības.

(2) Pārbaudes ietvaros pirms datu apstrādes vietas apmeklēšanas inspekcija informē pārzini par plānotā apmeklējuma mērķi, laiku un vietu un lūdz nodrošināt pārziņa pilnvarotā pārstāvja klātbūtni. Pārziņa pilnvarotā pārstāvja klātbūtnes nenodrošināšana nav šķērslis pārbaudes veikšanai.

(3) Pārbaudes ietvaros inspekcijas ierēdņiem ir tiesības pārziņa pilnvarotā pārstāvja vai darbinieka klātbūtnē apmeklēt datu apstrādes vietu, uzrādot dienesta apliecību un informējot par pārbaudes priekšmetu un mērķi.

(4) Uzsākot šā panta pirmajā daļā noteiktās procesuālās darbības, inspekcijas ierēdnis informē pārziņa vai apstrādātāja pilnvarotos pārstāvjus un darbiniekus par viņu tiesībām.

(5) Lai inspekcijai sniedzamajai informācijai vai kādai tās daļai tiktu noteikts ierobežotas pieejamības informācijas statuss, informācijas sniedzējs precīzi norāda attiecīgos dokumentus un attiecīgā statusa noteikšanas nepieciešamības pamatojumu.

(6) Ja informācijas sniedzējs nav izpildījis šā panta piektās daļas prasības vai ierosinājums konkrētajai informācijai noteikt ierobežotas pieejamības informācijas statusu ir nepamatots, inspekcija par to paziņo informācijas sniedzējam.

(7) Ja šā panta sestajā daļā minētie trūkumi netiek novērsti septiņu dienu laikā no inspekcijas paziņojuma saņemšanas dienas, sniegtā informācija Informācijas atklātības likumā noteiktajā kārtībā var tikt aizsargāta vienīgi kā informācija iestādes iekšējai lietošanai. Inspekcija par to paziņo informācijas sniedzējam.

(8) Inspekcija var pieprasīt, lai persona, kuras sniegtajai informācijai nepieciešams noteikt ierobežotas pieejamības informācijas statusu, minētajai informācijai pievieno vispārpieejamas informācijas eksemplāru, kurā nav iekļauta ierobežotas pieejamības informācija.

16. pants. Procesuālās darbības protokols

(1) Šā likuma 15. pantā noteiktās procesuālās darbības inspekcijas ierēdņi fiksē procesuālās darbības protokolā.

(2) Procesuālās darbības protokolā norāda:

1) darbības vietu un datumu;

2) darbības tiesisko pamatu;

3) laiku, kad darbība sākta un pabeigta;

4) darbības veicēju amatu, vārdu un uzvārdu;

5) protokolētāja amatu, vārdu un uzvārdu;

6) personu — darbības dalībnieku — amatu, vārdu un uzvārdu;

7) darbības gaitu un konstatētos faktus;

8) darbības gaitā iegūtos dokumentus.

(3) Protokolam pievieno procesuālās darbības gaitā iegūtos dokumentus.

(4) Procesuālās darbības veicējs iepazīstina personas, kuras piedalījās attiecīgajā darbībā, ar procesuālās darbības protokola saturu un pielikumiem. Personu ieteiktos labojumus un papildinājumus fiksē procesuālās darbības protokolā.

(5) Procesuālās darbības protokolu kopumā un katru tā lappusi atsevišķi paraksta procesuālās darbības veicējs, protokolētājs un visas personas, kuras piedalījās attiecīgajā darbībā. Elektroniski paraksta tikai protokolu kopumā. Ja persona atsakās parakstīties, to atzīmē protokolā, norādot atteikšanās iemeslu.

(6) Procesuālās darbības veicējs izsniedz protokola kopiju personai, pret kuru uzsākta pārbaude.

17. pants. Prasības datu aizsardzības speciālistam

Datu aizsardzības speciālista pienākumus drīkst veikt persona, kura atbilst datu regulas 37. panta 5. punktā noteiktajiem kritērijiem. Pārzinis vai apstrādātājs par datu aizsardzības speciālistu var norīkot personu, kura šajā likumā noteiktajā kārtībā ir iekļauta inspekcijas datu aizsardzības speciālistu sarakstā, vai citu personu.

20. pants. Izslēgšana no datu aizsardzības speciālistu saraksta

(1) Datu aizsardzības speciālistu saskaņā ar inspekcijas direktora lēmumu izslēdz no datu aizsardzības speciālistu saraksta, ja:

1) viņš iesniedzis inspekcijai attiecīgu rakstveida lūgumu;

2) tiesa viņam nodibinājusi aizgādnību;

3) viņam ar tiesas spriedumu atņemtas tiesības strādāt par datu aizsardzības speciālistu vai noteikti citādi ierobežojumi, kas neļauj pildīt attiecīgos profesionālos pienākumus;

4) viņš ir miris vai atzīts par bezvēsts prombūtnē esošu;

5) viņš nav izpildījis Ministru kabineta noteikumos paredzētās prasības profesionālās kvalifikācijas uzturēšanai.

(2) Persona, kas no datu aizsardzības speciālistu saraksta izslēgta saskaņā ar šā panta pirmās daļas 1., 2. vai 3. punktu, var lūgt atjaunošanu sarakstā, un inspekcija to no jauna iekļauj datu aizsardzības speciālistu sarakstā, ja ir novērsti iemesli, kuru dēļ persona tika no saraksta izslēgta. Datu aizsardzības speciālista kvalifikācijas eksāmens šādai personai kārtojams, ja no dienas, kad tā tika izslēgta no datu aizsardzības speciālistu saraksta, ir pagājuši vismaz divi gadi.

21. pants. Sertifikācijas institūcijas akreditācija

(1) Sertifikācijas institūciju saskaņā ar datu regulas 43. panta 1. punkta "b" apakšpunktu novērtē, akreditē un uzrauga nacionālā akreditācijas institūcija atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanu un saskaņā ar datu regulas 43. panta 3. punktu noteiktajām inspekcijas prasībām un kritērijiem.

(2) Sertifikācijas institūciju akreditē, ja ir saņemts inspekcijas atzinums par sertifikācijas institūcijas atbilstību datu regulas 43. panta 2. punkta prasībām un saskaņā ar datu regulas 43. panta 3.punktu noteiktajām inspekcijas prasībām un kritērijiem.

(3) Nacionālā akreditācijas institūcija piecu darbdienu laikā pēc sertifikācijas institūcijas akreditācijas, akreditācijas apturēšanas vai akreditācijas atcelšanas nosūta inspekcijai šā panta ceturtajā daļā minēto informāciju par sertifikācijas institūciju.

(4) Inspekcija savā tīmekļvietnē publicē un aktualizē šādu informāciju par sertifikācijas institūciju:

1) nosaukumu;

2) reģistrācijas numuru;

3) kontaktinformāciju (juridisko adresi, tālruni, elektroniskā pasta adresi);

4) akreditācijas piešķiršanas datumu un termiņu;

5) akreditācijas apturēšanas datumu un termiņu;

6) akreditācijas atcelšanas datumu.

(5) Šā panta ceturtās daļas 1., 2. vai 3. punktā minētās informācijas izmaiņu gadījumā nacionālā akreditācijas institūcija piecu darbdienu laikā informē inspekciju par izmaiņām ziņās par sertifikācijas institūciju. Inspekcija piecu darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas aktualizē attiecīgo informāciju savā tīmekļvietnē.

(6) Datu regulas 43. panta 3. punktā minētos kritērijus un prasības sertifikācijas institūciju akreditācijai un datu regulas 42. panta 5. punktā minētos kritērijus sertifikāta izdošanai apstiprina inspekcijas direktors un ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc apstiprināšanas dienas publicē inspekcijas tīmekļvietnē.

(7) Inspekcijai ir tiesības veikt sertifikācijas procedūru un izsniegt datu sertifikātu, ja neviena institūcija nav akreditēta.

24. pants. Inspekcijas lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana

(1) Inspekcijas amatpersonas izdotu administratīvo aktu vai faktisko rīcību var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, iesniedzot attiecīgu iesniegumu inspekcijas direktoram.

(2) Inspekcijas direktora izdotu administratīvo aktu vai faktisko rīcību var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Inspekcijas direktora administratīvā akta pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

26. pants. Datu subjekta tiesību ierobežojumi

(1) Datu subjekta tiesības var ierobežot arī citos normatīvajos aktos paredzētos gadījumos, kas nav minēti šā likuma 27., 28., 29., 30., 31., 32., 34. un 36. pantā, ievērojot datu regulas 23. pantu.

(2) Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā prasība par aizskāruma novēršanu, ja aizskārums radies datu regulas prasību pārkāpuma rezultātā, ceļama ne vēlāk kā piecus gadus pēc aizskāruma rašanās dienas, bet, ja aizskārums ir ilgstošs, — no aizskāruma pārtraukšanas dienas.

27. pants. Datu subjekta piekļuves tiesību ierobežojums

(1) Datu subjektam nav tiesību saņemt datu regulas 15. pantā norādīto informāciju, ja šo informāciju aizliegts izpaust saskaņā ar normatīvajiem aktiem nacionālās drošības, valsts aizsardzības, sabiedrības drošības un krimināltiesību jomā, kā arī tādēļ, lai nodrošinātu sabiedrības finansiālās intereses nodokļu aizsardzības, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā vai finanšu tirgus dalībnieku uzraudzību un to garantiju sistēmu darbību, noregulējuma piemērošanu un makroekonomisko analīzi.

(2) Atbilstoši datu regulas 15. pantam datu subjektam sniedzamajā informācijā aizliegts iekļaut norādi par valsts institūcijām, kuras ir kriminālprocesa virzītāji vai operatīvās darbības subjekti, un citām institūcijām, par kurām šādu ziņu izpaušana ir aizliegta ar likumu.

(3) Datu subjekts var saņemt informāciju par tā datu saņēmējiem vai saņēmēju kategorijām, kam dati ir izpausti pēdējo divu gadu laikā.

28. pants. Datu apstrāde oficiālajā publikācijā

(1) Datu regulas 16., 17., 18., 19., 20. un 21. pantu nepiemēro, ja datu apstrāde tiek veikta saskaņā ar normatīvajiem aktiem oficiālās publikācijas nodrošināšanai.

(2) Oficiālajā izdevumā publicētos datus oficiālā izdevuma izdevējs dzēš, pamatojoties uz:

1) inspekcijas lēmumu;

2) pārziņa pamatotu lēmumu, kas apliecina, ka šo datu publicēšana oficiālajā izdevumā neatbilst datu regulas noteikumiem.

(3) Inspekcija var pieņemt lēmumu par oficiālajā izdevumā publicēto datu dzēšanu, ja datu subjekta tiesību uz privāto dzīvi aizskārums ir lielāks nekā sabiedrības ieguvums no oficiālās publikācijas nemainīguma.

29. pants. Datu apstrāde statistikas nolūkos

Ja datus apstrādā statistikas nolūkos, datu regulas 15., 16., 18. un 21. pantā noteiktās datu subjekta tiesības netiek piemērotas, ciktāl tās var neļaut vai būtiski traucēt konkrēto nolūku sasniegšanu un atkāpes ir vajadzīgas šo nolūku sasniegšanai.

30. pants. Datu apstrāde arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs

(1) Ja datus apstrādā arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, lai veidotu, uzkrātu, izvērtētu, saglabātu un izmantotu nacionālo dokumentāro mantojumu, datu regulas 15. un 16. pantā noteiktās tiesības datu subjekts īsteno atbilstoši arhīva jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem.

(2) Ja datus apstrādā arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, lai veidotu, uzkrātu, izvērtētu, saglabātu un izmantotu nacionālo dokumentāro mantojumu, datu regulas 18., 19., 20. un 21. pantā noteiktās datu subjekta tiesības netiek piemērotas, ciktāl tās var neļaut vai būtiski traucēt konkrēto nolūku sasniegšanu un atkāpes ir vajadzīgas šo nolūku sasniegšanai.

31. pants. Datu apstrāde zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos

Ja datus apstrādā zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos sabiedrības interesēs, datu regulas 15., 16., 18. un 21. pantā noteiktās datu subjekta tiesības netiek piemērotas, ciktāl tās var neļaut vai būtiski traucēt konkrēto nolūku sasniegšanu un atkāpes ir vajadzīgas šo nolūku sasniegšanai.

33. pants. Nosacījumi bērna piekrišanai attiecībā uz informācijas sabiedrības pakalpojumiem

Ja atbilstoši datu regulas 8. pantam informācijas sabiedrības pakalpojumu tiešai sniegšanai ir nepieciešama datu subjekta piekrišana, bet datu subjekts ir bērns, viņa piekrišana ir uzskatāma par pamatu datu apstrādei un viņa datu apstrāde ir likumīga, ja bērns ir vismaz 13 gadus vecs vai ja attiecībā uz bērnu, kurš vēl nav sasniedzis 13 gadu vecumu, piekrišanu ir devis viņa vecāks vai likumiskais aizbildnis.

34. pants. Datu apstrāde krimināltiesību jomā

Datu apstrāde sākotnēji neparedzētiem mērķiem krimināltiesību jomā ir pieļaujama:

1) saskaņā ar normatīvajiem aktiem, ar kuriem tiek ieviesta Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa direktīva (ES) 2016/680 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes pamatlēmumu 2008/977/TI;

2) lai datus izmantotu administratīvajā vai civilajā tiesvedībā, kā arī ar likumu pilnvarotu valsts institūciju amatpersonu darbībā, ja tā ir saistīta ar noziedzīgu nodarījumu novēršanu, atklāšanu, izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu, kriminālsodu izpildi, procesu par noziedzīgi iegūtu mantu, medicīniska rakstura un audzinoša rakstura piespiedu līdzekļiem vai piespiedu ietekmēšanas līdzekļiem juridiskajām personām vai spēkā esošu nolēmumu jaunas izskatīšanas norisi un izpildi;

3) lai novērstu tūlītēju būtisku sabiedriskās drošības apdraudējumu;

4) ja datu subjekts devis piekrišanu datu apstrādei.

35. pants. Datu subjekta tiesības attiecībā uz datu apstrādi Eirojustā un Eiropolā

(1) Datu subjektam ir tiesības iesniegt inspekcijai pieprasījumu par savu datu apstrādi vai par savu datu apstrādes pārbaudi Eirojustā vai Eiropolā.

(2) Inspekcija pēc šā panta pirmajā daļā minētā pieprasījuma saņemšanas nekavējoties, bet ne vēlāk kā mēneša laikā no tā saņemšanas dienas pārsūta pieprasījumu attiecīgi Eirojustam vai Eiropolam izskatīšanai un informē par to datu subjektu.

37. pants. Auditācijas pieraksti

(1) Šā panta izpratnē auditācijas pieraksti ir analīzei pieejami reģistrēti dati par noteiktiem notikumiem informācijas sistēmā (piemēram, dati par piekļuvi informācijas sistēmai, datu ievadi, grozīšanu, dzēšanu un nosūtīšanu).

(2) Ja pārzinim ir noteikts pienākums nodrošināt sistēmas auditācijas pierakstu uzglabāšanu, tie ir uzglabājami ne ilgāk kā vienu gadu pēc ieraksta izdarīšanas, ja normatīvie akti vai apstrādes raksturs nenosaka citādi.

(3) Pārzinim ir tiesības nesniegt datu subjektam datu regulas 15. pantā minēto informāciju, ja tā rīcībā vairs nav auditācijas pierakstu, kuros pieejama datu subjekta pieprasītā informācija.

(4) Pārzinim nav pienākuma saglabāt auditācijas pierakstos informāciju tikai tādēļ, lai apmierinātu datu subjekta pieprasījumu.

(Nodaļa 06.05.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.06.2021.)

38. pants. Nelikumīgas darbības ar personas datiem un pārziņa vai apstrādātāja pienākumu nepildīšana

(1) Par jebkurām publisko tiesību juridiskās personas nelikumīgām darbībām ar personas datiem piemēro brīdinājumu vai naudas sodu amatpersonai līdz divsimt naudas soda vienībām.

(2) Par pārziņa vai apstrādātāja pienākumu nepildīšanu publisko tiesību juridiskās personas institūcijā piemēro brīdinājumu vai naudas sodu amatpersonai līdz divsimt naudas soda vienībām.

(06.05.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.06.2021.)

39. pants. Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā

Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 38. pantā minētajiem pārkāpumiem veic inspekcija.

(06.05.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.06.2021.)

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Fizisko personu datu aizsardzības likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 9. nr.; 2002, 23. nr.; 2007, 3., 8. nr.; 2008, 7. nr.; 2009, 14. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 78. nr.; 2012, 104. nr.; 2014, 38. nr.).

2. Līdz brīdim, kad stājas spēkā likums, ar kuru Latvijā tiek ieviestas Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa direktīvas (ES) 2016/680 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes pamatlēmumu 2008/977/TI prasības, bet ne vēlāk kā līdz 2019. gada 1. oktobrim attiecībā uz fizisko personu datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, ir piemērojams Fizisko personu datu aizsardzības likuma 2. pants, 3. panta pirmā un ceturtā daļa, 4. pants, 6., 7., 8. un 9. pants, 10. panta pirmā, otrā, trešā un ceturtā daļa, 11. panta 3., 6., 10. un 11. punkts, 12., 13. un 14. pants, 15. panta pirmā un otrā daļa, trešās daļas 1., 2., 3., 4. un 6. punkts, ceturtā un piektā daļa, 16. un 20. pants, 21.¹ panta pirmā, trešā un ceturtā daļa, 21.² panta pirmā daļa, 25. panta pirmā daļa, 27. pants, 28. panta pirmā daļa, otrās daļas 3. un 4. punkts, 29. panta pirmā daļa, trešās daļas 1., 2. un 4. punkts, ceturtās daļas 1., 2., 3., 6., 7. un 8. punkts, 30. panta pirmā daļa un 31. pants.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.05.2019. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2019.)

3. Līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ieceltais Datu valsts inspekcijas direktors pilda inspekcijas direktora funkcijas līdz brīdim, kad šā likuma 6. pantā noteiktajā kārtībā amatā tiek iecelts jauns inspekcijas direktors, bet ne ilgāk kā līdz 2019. gada 31. decembrim.

4. Personas, kuru dati ir iekļauti Datu valsts inspekcijas datu aizsardzības speciālistu reģistrā pirms šā likuma spēkā stāšanās dienas un kuras nav no šā reģistra izslēgtas, iekļauj datu aizsardzības speciālistu sarakstā, ja tās sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas iesniedz attiecīgu rakstveida lūgumu inspekcijas direktoram.

5. Ministru kabinets līdz 2024. gada 1. jūnijam izvērtē šajā likumā ietvertā regulējuma par datu aizsardzības speciālista kvalifikācijas eksāmena lietderību un iesniedz Saeimai izvērtējumu par iespēju atteikties no šā eksāmena.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.2021. likumu, kas stājas spēkā 04.06.2021.)