1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā Valsts probācijas dienests (turpmāk – dienests) organizē un vada izlīguma procesu;

1.2. izlīguma procesa virzītāja pieprasījuma (turpmāk – pieprasījums), tiesneša ierosinājuma lietās par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu nepilngadīgajam (turpmāk – ierosinājums), cietušā un personas, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, vai šo personu likumiskā pārstāvja, ja kāda no personām ir nepilngadīgais vai pār personu ir nodibināta aizgādnība, iesnieguma (turpmāk – iesniegums) saturu izlīguma procesa organizēšanai un vadīšanai;

1.3. cietušā un personas, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, tiesības un pienākumus izlīguma procesā.

2. Dienests organizē un vada izlīguma procesu starp personu, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, un cietušo:

2.1. visās kriminālprocesa stadijās;

2.2. pēc tiesas nolēmuma spēkā stāšanās;

2.3. pēc prokurora priekšraksta par sodu spēkā stāšanās;

2.4. pēc lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, spēkā stāšanās;

2.5. ja tiesnesis lemj jautājumu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu nepilngadīgajam.

3. Izlīguma process starp personu, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, un cietušo (turpmāk – iesaistītās puses) iespējams tikai tad, ja persona, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, atzīst, ka ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, un atzīst lietas faktus un iesaistītās puses rakstiski apliecina brīvprātīgu piekrišanu dalībai izlīguma procesā.

4. Ja viena no izlīguma procesā iesaistītajām pusēm ir juridiskā persona, par iesaistīto pusi uzskata personu, kura pilnvarota pārstāvēt juridisko personu.

5. Dienests uzsāk izlīguma procesa organizēšanu, kad ir saņemts rakstisks pieprasījums, ierosinājums vai iesniegums.

(MK 23.08.2022. noteikumu Nr. 522 redakcijā)

6. Izlīguma procesu organizē un vada dienesta starpnieks (turpmāk – starpnieks).

7. Ja starpnieks ir brīvprātīgā darba veicējs, viena gada laikā viņš drīkst vadīt ne vairāk kā 20 izlīguma procesus.

8. Starpnieks, organizējot un vadot izlīguma procesu:

8.1. ievēro taisnīgumu, objektivitāti un vienlīdzīgu attieksmi pret visām personām, kas piedalās izlīguma procesā;

8.2. ievēro dienesta vadītāja apstiprinātos starpnieka profesionālās ētikas principus;

8.3. ievēro fizisko personu datu aizsardzību un neizpauž izlīguma procesā iegūto informāciju;

8.4. pēc vienas iesaistītās puses lūguma neizpauž viņas sniegto informāciju otrai iesaistītajai pusei;

8.5. lūdz uzrādīt personu apliecinošu dokumentu tām šo noteikumu 10. punktā minētajām personām, kuras piedalās izlīguma procesā.

9. Šo noteikumu 8.3. apakšpunktā minētais neattiecas uz gadījumiem, ja:

9.1. atklājas, ka iesaistītā puse, nepilngadīgā likumiskais pārstāvis vai aizgādnis personai, pār kuru nodibināta aizgādnība (turpmāk – likumiskais pārstāvis), vai trešā persona apdraud apkārtējo drošību. Šādā gadījumā starpnieks ziņo kompetentai iestādei;

9.2. informācijas izpaušana ir nepieciešama saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai izlīguma procesā iegūtās ziņas rada pamatotas aizdomas par nepilngadīgā veselības, dzīvības vai pilnvērtīgas attīstības apdraudējumu;

9.3. izlīguma procesā panāktā izlīguma satura izpaušana ir nepieciešama, lai izpildītu konkrētus izlīguma nosacījumus.

10. Izlīguma procesā var piedalīties:

10.1. likumiskais pārstāvis;

10.2. bāriņtiesas pārstāvis;

10.3. citi speciālisti, kas var sniegt profesionālu palīdzību atbilstoši kompetencei;

10.4. trešās personas, lai sniegtu atbalstu iesaistītajai pusei;

10.5. noziedzīgu nodarījumu izdarījušais nepilngadīgais, kuram ir piemērots audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis vai ir izbeigts kriminālprocess un lieta nosūtīta tiesnesim audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanai.

10.¹ Lai pieņemtu lēmumu par izlīguma procesā pieaicināmajiem speciālistiem, kas var sniegt atbalstu atbilstoši kompetencei, dienests izlīguma procesa organizēšanas laikā var sasaukt speciālistu sanāksmi. Sanāksmē pieaicinātie speciālisti ar parakstu apliecina iegūtās informācijas neizpaušanu.

(MK 23.08.2022. noteikumu Nr. 522 redakcijā)

11. Starpnieks ar iesaistītajām pusēm un šo noteikumu 10. punktā minētajām personām sazinās šādā prioritārā secībā:

11.1. pa tālruni;

11.2. izmantojot oficiālo elektronisko adresi, ja ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts;

11.2.¹ izmantojot norādīto elektroniskā pasta adresi;

11.3. pasta sūtījumā uz norādīto korespondences saņemšanas adresi;

11.4. citiem pieejamiem saziņas līdzekļiem.

(Grozīts ar MK 23.08.2022. noteikumiem Nr. 522)

11.¹ Dienests iesaistītajai pusei vai tās likumiskajam pārstāvim adresētos dokumentus paziņo vienā no šādiem veidiem:

11.¹1. izsniedz personīgi;

11.¹2. nosūta uz dzīvesvietas adresi vai norādīto korespondences saņemšanas adresi, izmantojot pasta pakalpojumus;

11.¹3. nosūta, izmantojot oficiālo elektronisko adresi, ja ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts;

11.¹4. nosūta uz norādīto elektroniskā pasta adresi, izmantojot drošu elektronisko parakstu;

11.¹5. informē par dokumenta pieejamību e-lietas portālā.

(MK 23.08.2022. noteikumu Nr. 522 redakcijā)

11.² Ja dokumentus paziņo šo noteikumu 11.¹4. un 11.¹5.  apakšpunktā minētajā veidā, dienests vienlaikus nodrošina to pieejamību oficiālās elektroniskās adreses kontā, ja pusei vai tās likumiskajam pārstāvim ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts.

(MK 23.08.2022. noteikumu Nr. 522 redakcijā)

12. Ja izlīguma procesa organizēšanas un vadīšanas laikā ir nepieciešama mutvārdu tulkošana, dienests pieaicina tulku. Izdevumus par tulka pakalpojumiem sedz dienests. Ja iesaistītās puses piekrīt, starpnieks vai pieaicināts dienesta nodarbinātais, kuram ir attiecīgās valodas zināšanas, var tulkot izlīguma procesu, izdarot par to atzīmi izlīgumā.

(MK 23.08.2022. noteikumu Nr. 522 redakcijā)

13. Dienesta amatpersona ievieto dienesta informācijas sistēmā informāciju par izlīguma procesa organizēšanu, vadīšanu un rezultātu saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka dienesta informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas apjomu, saturu, iekļaušanas tiesisko pamatu un apstrādes kārtību.

14. Lai tiktu ievērotas nepilngadīgā vai personas, pār kuru nodibināta aizgādnība, tiesības un tiesiskās intereses, izlīguma procesā piedalās tās likumiskais pārstāvis.

15. Lai nodrošinātu nepilngadīgā vai personas, pār kuru nodibināta aizgādnība, tiesību un tiesisko interešu aizsardzību, starpnieks, organizējot un vadot izlīguma procesu, pieaicina attiecīgās administratīvās darbības teritorijas bāriņtiesas pārstāvi, ja:

15.1. likumiskais pārstāvis nav sasniedzams vai likumiskais pārstāvis nevar piedalīties izlīguma procesā attaisnojošu iemeslu dēļ;

15.2. likumiskais pārstāvis atsakās piedalīties izlīguma procesā, bet nepilngadīgais vai persona, pār kuru nodibināta aizgādnība, vēlas piedalīties izlīguma procesā;

15.3. likumiskais pārstāvis ir persona, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu tajā pašā kriminālprocesā, kurā par cietušo atzīts nepilngadīgais vai persona, pār kuru nodibināta aizgādnība;

15.4. likumiskais pārstāvis ir cietušais kriminālprocesā, kurā noziedzīgu nodarījumu ir izdarījis nepilngadīgais vai persona, pār kuru nodibināta aizgādnība;

15.5. izlīguma procesa organizēšanas un vadīšanas laikā tiek lemts jautājums par likumiskā pārstāvja iecelšanu nepilngadīgajam vai personai, pār kuru nodibināta aizgādnība.

16. Ja likumiskais pārstāvis piekrīt, starpnieks var iesaistīt nepilngadīgo individuālās pārrunās ar iesaistīto pusi bez likumiskā pārstāvja klātbūtnes.

17. Izlīguma procesā piedalās tikai cietušās personas likumiskais pārstāvis, ja likumiskais pārstāvis vai starpnieks uzskata, ka cietušā nepilngadīgā vai personas, pār kuru nodibināta aizgādnība, piedalīšanās izlīguma procesā var kaitēt cietušā psihiskajai veselībai vai drošībai.

18. Procesa virzītājs pieprasījumā norāda šādu informāciju:

18.1. par kriminālprocesu:

18.1.1. kriminālprocesa numuru;

18.1.2. noziedzīga nodarījuma kvalifikāciju;

18.2. par personu, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu:

18.2.1. vārdu, uzvārdu;

18.2.2. personas kodu vai identifikācijas numuru, vai ziņas, kas palīdz identificēt personu, ja personai Latvijas Republikā nav piešķirts personas kods;

18.2.3. korespondences saņemšanas adresi un kontakttālruni (turpmāk – kontaktinformācija);

18.2.4. procesuālo statusu;

18.3. par cietušo:

18.3.1. ja cietušais ir fiziska persona:

18.3.1.1. vārdu, uzvārdu;

18.3.1.2. personas kodu vai identifikācijas numuru, vai ziņas, kas palīdz identificēt personu, ja personai Latvijas Republikā nav piešķirts personas kods;

18.3.1.3. kontaktinformāciju;

18.3.2. ja cietušais ir juridiska persona:

18.3.2.1. nosaukumu;

18.3.2.2. reģistrācijas numuru;

18.3.2.3. juridisko adresi un kontakttālruni;

18.3.2.4. tās personas vārdu un uzvārdu, kurai ir pārstāvības tiesības, personas kodu vai identifikācijas numuru, vai ziņas, kas palīdz identificēt šo personu, ja personai Latvijas Republikā nav piešķirts personas kods, kontakttālruni;

18.4. par likumisko pārstāvi, ja iesaistītā puse ir nepilngadīgais vai persona, pār kuru nodibināta aizgādnība:

18.4.1. vārdu, uzvārdu;

18.4.2. personas kodu vai identifikācijas numuru, vai ziņas, kas palīdz identificēt personu, ja personai Latvijas Republikā nav piešķirts personas kods;

18.4.3. kontaktinformāciju;

18.5. noziedzīga nodarījuma izvērstu aprakstu;

18.6. datumu, līdz kuram ieteicams organizēt un vadīt izlīguma procesu.

(Grozīts ar MK 07.01.2020. noteikumiem Nr. 13)

18.¹ Iesniedzot šo noteikumu 18. punktā minēto pieprasījumu, ja iesaistītajai pusei konkrētajā kriminālprocesā ir piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums, procesa virzītājs šo noteikumu 18. punktā minētajam pieprasījumam pievieno atļauju tikties ar iesaistīto pusi un organizēt un vadīt izlīguma procesu ieslodzījuma vietā.

(MK 23.08.2022. noteikumu Nr. 522 redakcijā)

19. Tiesnesis ierosinājumā norāda šādu informāciju:

19.1. par lietu:

19.1.1. lietas numuru;

19.1.2. noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju;

19.2. par nepilngadīgo, kurš izdarījis noziedzīgu nodarījumu:

19.2.1. vārdu, uzvārdu;

19.2.2. personas kodu vai identifikācijas numuru, vai ziņas, kas palīdz identificēt personu, ja personai Latvijas Republikā nav piešķirts personas kods;

19.2.3. kontaktinformāciju;

19.3. par cietušo:

19.3.1. ja cietušais ir fiziska persona:

19.3.1.1. vārdu, uzvārdu;

19.3.1.2. personas kodu vai identifikācijas numuru, vai ziņas, kas palīdz identificēt personu, ja personai Latvijas Republikā nav piešķirts personas kods;

19.3.1.3. kontaktinformāciju;

19.3.2. ja cietušais ir juridiska persona:

19.3.2.1. nosaukumu;

19.3.2.2. reģistrācijas numuru;

19.3.2.3. juridisko adresi un kontakttālruni;

19.3.2.4. tās personas vārdu un uzvārdu, kurai ir pārstāvības tiesības, personas kodu vai identifikācijas numuru, vai ziņas, kas palīdz identificēt šo personu, ja personai Latvijas Republikā nav piešķirts personas kods, un kontakttālruni;

19.4. par likumisko pārstāvi, ja iesaistītā puse ir nepilngadīga vai persona, pār kuru nodibināta aizgādnība:

19.4.1. vārdu, uzvārdu;

19.4.2. personas kodu vai identifikācijas numuru, vai ziņas, kas palīdz identificēt personu, ja personai Latvijas Republikā nav piešķirts personas kods;

19.4.3. kontaktinformāciju;

19.5. nodarījuma izvērstu aprakstu;

19.6. datumu, līdz kuram ieteicams organizēt un vadīt izlīguma procesu.

(Grozīts ar MK 07.01.2020. noteikumiem Nr. 13)

20. Iesaistītā puse vai likumiskais pārstāvis iesniegumā norāda šādu informāciju:

20.1. ja iesniegumu iesniedz fiziska persona:

20.1.1. iesniedzēja vārdu, uzvārdu;

20.1.2. personas kodu vai identifikācijas numuru, vai ziņas, kas palīdz identificēt personu, ja personai Latvijas Republikā nav piešķirts personas kods;

20.1.3. kontaktinformāciju;

20.2. ja iesniegumu iesniedz juridiska persona:

20.2.1. nosaukumu;

20.2.2. reģistrācijas numuru;

20.2.3. juridisko adresi un kontakttālruni;

20.2.4. pilnvarotās personas vārdu un uzvārdu, personas kodu vai identifikācijas numuru, vai ziņas, kas palīdz identificēt šo personu, ja personai Latvijas Republikā nav piešķirts personas kods, kontakttālruni;

20.3. procesa virzītāju, kura lietvedībā atrodas kriminālprocess, vai procesa virzītāju, kurš pieņēma lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, vai konkrētās tiesas tiesnesi lietā par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajam;

20.4. tās personas procesuālo statusu konkrētajā kriminālprocesā, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu;

20.5. noziedzīga nodarījuma vai nodarījuma izvērstu aprakstu;

20.6. datumu, līdz kuram ieteicams organizēt un vadīt izlīguma procesu;

20.7. kriminālprocesa numuru vai lietas numuru, ja ir zināms;

20.8. noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju, ja tā ir zināma;

20.9. informāciju par otru iesaistīto pusi.

(Grozīts ar MK 07.01.2020. noteikumiem Nr. 13)

21. Starpnieks atsakās organizēt izlīguma procesu, ja:

21.1. starpnieks ar kādu no iesaistītajām pusēm ir radniecības attiecībās, svainībā vai sastāv laulībā;

21.2. starpnieks ar kādu no iesaistītajām pusēm atrodas vai atradies personiskās, darījuma vai profesionālās attiecībās;

21.3. starpnieks kriminālprocesā, kurā tiek organizēts un vadīts izlīguma process, ir liecinieks, cietušais vai persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību;

21.4. starpnieks atrodas nepārprotamā personiskā konfliktā ar iesaistīto pusi vai likumisko pārstāvi;

21.5. izlīguma procesa organizēšanas un vadīšanas laikā iesaistītā puse, likumiskais pārstāvis vai trešā persona ir izteikusi draudus starpniekam.

22. Šo noteikumu 21. punktā un 46.9. apakšpunktā minētajā gadījumā dienesta struktūrvienības (turpmāk – struktūrvienība) vadītājs norīko citu starpnieku.

(MK 23.08.2022. noteikumu Nr. 522 redakcijā)

23. Starpnieks, organizējot un vadot izlīguma procesu, ņem vērā pieprasījumā vai iesniegumā minēto izlīguma procesa organizēšanas un vadīšanas termiņu. Kopējais izlīguma organizēšanas un vadīšanas termiņš nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus no datuma, kad saņemts tās personas iesniegums, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, vai apliecinājums par brīvprātīgu piekrišanu dalībai izlīguma procesā, izņemot gadījumu, ja procesa virzītāja norādītais termiņš pārsniedz sešus mēnešus.

24. Ja izlīguma sēde nevar notikt līdz pieprasījumā vai iesniegumā norādītā termiņa beigām, starpnieks sazinās ar procesa virzītāju un vienojas par izlīguma procesa organizēšanas un vadīšanas termiņa pagarināšanu. Par rezultātiem informē iesaistītās puses vai likumisko pārstāvi.

25. Ja izlīgumu organizē uz ierosinājuma pamata, starpnieks ņem vērā ierosinājumā minēto izlīguma procesa organizēšanas un vadīšanas termiņu. Kopējais izlīguma procesa organizēšanas un vadīšanas termiņš nevar būt ilgāks par diviem mēnešiem no ierosinājuma saņemšanas dienas, bet izlīguma nosacījumu izpildes termiņš – ilgāks par sešiem mēnešiem.

26. Ja izlīguma procesu organizē, pamatojoties uz iesniegumu kriminālprocesa ietvaros, starpnieks septiņu dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas par to rakstiski informē procesa virzītāju, pievienojot iesnieguma kopiju.

27. Ja šo noteikumu 26. punktā minētajā iesniegumā nav norādīta visa šo noteikumu 20. punktā minētā informācija, starpnieks lūdz procesa virzītājam sniegt šo noteikumu 18. vai 19. punktā minēto informāciju izlīguma procesa organizēšanai un vadīšanai.

28. Ja izlīguma procesu, pamatojoties uz iesniegumu, organizē pēc tam, kad stājies spēkā tiesas nolēmums vai prokurora priekšraksts par sodu, vai lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu, nosacīti atbrīvojot personu no kriminālatbildības, un iesniegumā nav norādīta visa šo noteikumu 20. punktā minētā informācija, starpnieks septiņu dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas sazinās ar tiesnesi, kurš pieņēma nolēmumu, vai prokuroru, kurš piemēroja sodu vai pieņēma lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, nosacīti atbrīvojot personu no kriminālatbildības, un lūdz sniegt šo noteikumu 18. vai 19. punktā minēto informāciju izlīguma procesa organizēšanai un vadīšanai.

29. Starpnieks pēc pieprasījuma vai ierosinājuma saņemšanas septiņu dienu laikā sazinās ar iesaistīto pusi vai likumisko pārstāvi, informē par izlīguma procesu un uzaicina tikties klātienē vai veikt pārrunas, izmantojot tiešsaistes komunikāciju tehnoloģijas.

(MK 23.08.2022. noteikumu Nr. 522 redakcijā)

30. Starpnieks, organizējot izlīguma procesu, kas ir ierosināts uz iesnieguma pamata, pēc šo noteikumu 18. vai 19. punktā minētās informācijas saņemšanas no procesa virzītāja vai šo noteikumu 28. punktā minētajā gadījumā no prokurora vai tiesneša septiņu dienu laikā sazinās ar iesaistīto pusi vai likumisko pārstāvi, informē par izlīguma procesu un uzaicina tikties klātienē.

31. Ja starpniekam nav izdevies sazināties ar iesaistīto pusi vai likumisko pārstāvi pa tālruni, starpnieks nosūta rakstisku uzaicinājumu.

32. Rakstiskajā uzaicinājumā norāda:

32.1. personas vārdu un uzvārdu, ja iesaistītā puse ir fiziska persona;

32.2. nosaukumu (juridiskās personas norādītā pilnvarotā pārstāvja vārdu un uzvārdu), ja iesaistītā puse ir juridiska persona;

32.3. struktūrvienības nosaukumu, adresi, ierašanās datumu un laiku vai datumu, līdz kuram sazināties ar starpnieku;

32.4. uzaicināšanas mērķi;

32.5. tā starpnieka vārdu un uzvārdu, pie kura persona uzaicināta ierasties;

32.6. starpnieka tālruņa numuru un elektroniskā pasta adresi;

32.7. neierašanās vai neatsaukšanās uz uzaicinājumu iespējamās sekas.

(Grozīts ar MK 23.08.2022. noteikumiem Nr. 522)

33. Ja iesaistītā puse ir nepilngadīgais vai persona, pār kuru nodibināta aizgādnība, uzaicinājumu nosūta likumiskajam pārstāvim.

34. Ja iesaistītā puse vai likumiskais pārstāvis nav atsaucies uz rakstisku uzaicinājumu 14 dienu laikā pēc uzaicinājuma nosūtīšanas, uzskatāms, ka iesaistītā puse atsakās no dalības izlīguma procesā.

(MK 23.08.2022. noteikumu Nr. 522 redakcijā)

35. Tikšanās vai tiešsaistes pārrunu laikā starpnieks informē iesaistīto pusi un likumisko pārstāvi par viņu tiesībām un pienākumiem izlīguma procesā, izskaidro izlīguma procesa mērķi, izlīguma sēdes norisi, noteikumus un izlīguma iespējamās sekas un lūdz rakstiski apliecināt brīvprātīgu piekrišanu dalībai izlīguma procesā.

(MK 23.08.2022. noteikumu Nr. 522 redakcijā)

36. Ja iesaistītā puse vai likumiskais pārstāvis pēc informācijas saņemšanas par izlīguma procesu 30 dienu laikā nav sniedzis rakstisku piekrišanu iesaistīties izlīguma procesā vai nav sasniedzams, uzskatāms, ka iesaistītā puse vai likumiskais pārstāvis atsakās no dalības izlīguma procesā.

(MK 23.08.2022. noteikumu Nr. 522 redakcijā)

37. Ja iesaistītās puses piekrīt piedalīties izlīguma procesā, starpnieks:

37.1. vienojas ar iesaistītajām pusēm un likumiskajiem pārstāvjiem par izlīguma sēdes datumu, vietu, laiku un veidu;

37.2. saskaņo ar iesaistītajām pusēm un likumiskajiem pārstāvjiem šo noteikumu 10.3., 10.4. un 10.5. apakšpunktā minēto dalībnieku piedalīšanos izlīguma sēdē;

37.3. sazinās ar šo noteikumu 10. punktā minētajiem izlīguma procesa dalībniekiem, kuri piedalīsies izlīguma sēdē, un informē par izlīguma sēdes norises noteikumiem un norises kārtību, kā arī izlīguma iespējamām sekām.

(Grozīts ar MK 23.08.2022. noteikumiem Nr. 522)

38. Ja iesaistītai pusei ir piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums –, starpnieks, organizējot izlīguma procesu ieslodzījuma vietā, rakstiski lūdz procesa virzītāja atļauju:

38.1. tikties ar iesaistīto pusi, lai sniegtu informāciju par izlīguma procesu;

38.2. organizēt un vadīt izlīguma procesu ieslodzījuma vietā.

39. Ja iesaistītajai pusei piemērots drošības līdzeklis – aizliegums tuvoties noteiktai personai –, starpnieks procesa virzītājam rakstiski lūdz atļauju organizēt un vadīt izlīguma procesu.

40. Pēc šo noteikumu 38. punktā minētās atļaujas saņemšanas starpnieks septiņu dienu laikā lūdz Ieslodzījuma vietu pārvaldei atļauju:

40.1. tikties ar iesaistīto pusi, lai sniegtu informāciju par izlīguma procesu;

40.2. organizēt un vadīt izlīguma procesu ieslodzījuma vietā, nodrošinot iesaistīto pušu un šo noteikumu 10. punktā minēto personu tikšanos un telpu tikšanās organizēšanai.

41. Ja izlīguma procesu organizē pēc tam, kad stājies spēkā tiesas nolēmums, un iesaistītā puse atrodas ieslodzījuma vietā, starpnieks lūdz Ieslodzījuma vietu pārvaldei atļauju:

41.1. tikties ar iesaistīto pusi, lai sniegtu informāciju par izlīguma procesu;

41.2. organizēt un vadīt izlīguma procesu ieslodzījuma vietā, nodrošinot iesaistīto pušu un šo noteikumu 10. punktā minēto personu tikšanos un telpu tikšanās organizēšanai.

42. Starpnieks pēc Ieslodzījuma vietu pārvaldes atļaujas saņemšanas 30 dienu laikā uzsāk izlīguma procesa organizēšanu un vadīšanu ieslodzījuma vietā.

43. Starpnieks izbeidz organizēt izlīguma procesu, ja:

43.1. nav iespējams uzzināt iesaistītās puses vai likumiskā pārstāvja kontaktinformāciju;

43.2. iesaistītā puse neatzīst noziedzīgā nodarījuma faktus;

43.3. iesaistītā puse un likumiskais pārstāvis atsakās no dalības izlīguma procesā;

43.4. nav saņemta procesa virzītāja vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes atļauja organizēt un vadīt izlīguma procesu ieslodzījuma vietā;

43.5. nav saņemta šo noteikumu 39. punktā minētā procesa virzītāja atļauja iesaistītajai personai tuvoties konkrētai personai;

43.6. iesaistītā puse vai cita šo noteikumu 10. punktā minētā persona ar savu uzvedību vai rīcību apdraud vai aizskar izlīguma sēdē klātesošo personu vai starpnieka cieņu, godu, veselību un dzīvību;

43.7. iesaistītā puse un likumiskais pārstāvis, kurš sniedzis rakstisku piekrišanu brīvprātīgai dalībai izlīguma procesā, nav sasniedzams un nav zināma aktuālā kontaktinformācija;

43.8. nav iespējams pārliecināties par iesaistītās puses identitāti;

43.9. izlīguma procesa organizēšanas laikā iestājusies iesaistītās puses nāve;

43.10. kriminālprocess nav ierosināts;

43.11. ir iestājies šo noteikumu 23. un 25. punktā noteiktais izlīguma organizēšanas un vadīšanas termiņš.

(Grozīts ar MK 23.08.2022. noteikumiem Nr. 522)

44. Par izlīguma organizēšanas izbeigšanu starpnieks piecu dienu laikā:

44.1. rakstiski informē procesa virzītāju;

44.2. paziņo iesaistītajai pusei vai likumiskajam pārstāvim, ja tie savu dalību izlīguma procesā ir apliecinājuši rakstiski, un sniedz rakstisku atbildi, ja iesaistītā puse vai likumiskais pārstāvis to pieprasa.

45. Paziņojumā par izlīguma procesa organizēšanas izbeigšanu norāda:

45.1. adresātu;

45.2. struktūrvienību, kura organizēja izlīguma procesu;

45.3. kriminālprocesa numuru;

45.4. izlīguma procesa organizēšanas izbeigšanas pamatojumu;

45.5. ārējā normatīvā akta punktu vai apakšpunktu, saskaņā ar kuru izlīguma procesa organizēšana izbeigta.

46. Iesaistītajai pusei un likumiskajam pārstāvim ir tiesības:

46.1. jebkurā laikā atteikties no dalības izlīguma procesā;

46.2. lūgt iesaistīt izlīguma procesā trešās personas;

46.3. saņemt informāciju par savām tiesībām un pienākumiem;

46.4. saņemt informāciju par izlīguma procesa mērķi, izlīguma sēdes norisi un izlīguma iespējamām sekām;

46.5. vienoties ar otru iesaistīto pusi par izlīguma sēdes valodu;

46.6. pieprasīt tulku;

46.7. pieprasīt īslaicīgu izlīguma sēdes pārtraukumu;

46.8. lūgt atlikt izlīguma sēdi uz citu datumu;

46.9. pieprasīt citu starpnieku;

46.10. vērsties dienestā ar iesniegumu vai sūdzību par starpnieka neētisku rīcību.

47. Iesaistītajai pusei un likumiskajam pārstāvim ir pienākums:

47.1. piedalīties izlīguma sēdē personīgi, izņemot gadījumu, ja ir attaisnojoši iemesli. Izlīguma sēdi var organizēt, izmantojot tiešsaistes komunikāciju tehnoloģijas;

47.2. informēt starpnieku par kontaktinformācijas izmaiņām;

47.3. ievērot izlīguma sēdes norises noteikumus;

47.4. informēt starpnieku par veselības stāvokli, ja tas var ietekmēt izlīguma procesa norises gaitu;

47.5. izlīguma sēdes laikā izturēties ar cieņu pret visām personām, kas piedalās izlīguma sēdē;

47.6. ievērot izlīguma procesā iegūtās informācijas konfidencialitāti;

47.7. tikšanās laikā ar starpnieku un izlīguma sēdē neatrasties alkoholisko, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē.

48. Ja izlīguma sēde notiek ieslodzījuma vietā un cietušais, cietušā likumiskais pārstāvis vai cietušās juridiskās personas pilnvarotais pārstāvis atrodas citā administratīvajā teritorijā, cietušajam, cietušā likumiskajam pārstāvim vai cietušās juridiskās personas pilnvarotajam pārstāvim par ierašanos uz izlīguma sēdi konkrētajā ieslodzījuma vietā ir tiesības saņemt ceļa izdevumu kompensāciju:

48.1. par sabiedriskā transporta izmantošanu;

48.2. par degvielas izdevumiem, izmantojot tā īpašumā vai valdījumā esošu transportlīdzekli.

49. Šo noteikumu 48. punktā minētajos gadījumos cietušais, cietušā likumiskais pārstāvis vai cietušās juridiskās personas pilnvarotais pārstāvis septiņu dienu laikā pēc izlīguma sēdes iesniedz dienestā rakstisku iesniegumu ar lūgumu atlīdzināt:

49.1. sabiedriskā transporta ceļa izdevumus, pievienojot izdevumus apliecinošus dokumentus;

49.2. degvielas izdevumus par tā īpašumā vai valdījumā esoša transportlīdzekļa lietošanu, pievienojot degvielas pirkšanu apliecinošus dokumentus un norādot veikto maršrutu un attālumu.

50. Degvielas izdevumus cietušajam, cietušā likumiskajam pārstāvim vai cietušās juridiskās personas pilnvarotajam pārstāvim atlīdzina 0,15 euro apmērā par katru nobraukto kilometru.

(MK 13.07.2023. noteikumu Nr. 385 redakcijā)

51. Ja cietušā, cietušā likumiskā pārstāvja vai cietušās juridiskās personas pilnvarotā pārstāvja iesniegtie dokumenti par izdevumu rašanos ir pamatoti, dienests ceļa izdevumu kompensāciju pārskaita uz iesniegumā norādīto bankas kontu 10 darbdienu laikā no šo noteikumu 49. punktā minētā iesnieguma saņemšanas dienas.

52. Izlīguma sēdi vada viens vai vairāki starpnieki.

53. Ierodoties uz izlīguma sēdi, iesaistītās puses, tulks un citas šo noteikumu 10. punktā minētās personas uzrāda personu apliecinošu dokumentu. Juridiskās personas pilnvarotais pārstāvis uzrāda personu apliecinošu dokumentu un pilnvarojumu apliecinošu dokumentu.

54. Starpnieks izlīguma sēdē:

54.1. rūpējas par iesaistīto pušu pieklājīgu attieksmi vienam pret otru;

54.2. var piedāvāt individuālas pārrunas ar katru iesaistīto pusi.

55. Ja iesaistītā puse, tulks vai cita šo noteikumu 10. punktā minētā persona izlīguma sēdes laikā neievēro izlīguma sēdes norises noteikumus vai ir citi objektīvi apstākļi, starpnieks var:

55.1. pārtraukt izlīguma sēdes vadīšanu uz noteiktu laiku;

55.2. vienoties ar iesaistītajām pusēm, likumisko pārstāvi un trešo personu par citu izlīguma sēdes vadīšanas datumu, laiku un veidu.

(Grozīts ar MK 23.08.2022. noteikumiem Nr. 522)

56. Starpnieks izbeidz vadīt izlīguma sēdi un izlīguma procesa organizēšanu un vadīšanu, ja:

56.1. iesaistītā puse vai cita šo noteikumu 10. punktā minētā persona ar savu uzvedību vai rīcību apdraud vai aizskar izlīguma sēdē klātesošo personu un starpnieka cieņu, godu, veselību un dzīvību;

56.2. nav saņemts šo noteikumu 24. punktā minētais termiņa pagarinājums;

56.3. iesaistītās puses un likumiskie pārstāvji izlīguma sēdē nespēj vienoties vai atsakās no dalības izlīguma procesā;

56.4. iesaistītās puses panāk vienošanos.

57. Ja par noziedzīgu nodarījumu ir uzsākts kriminālprocess vai ierosināta lieta par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu nepilngadīgajiem, starpnieks par izlīguma procesa rezultātiem piecu dienu laikā rakstiski informē procesa virzītāju vai tiesnesi.

58. Ja izlīgums noslēgts pēc ierosinājuma saņemšanas un tuvojas izlīguma nosacījumu izpildes termiņš, starpnieks ne vēlāk kā piecas dienas pirms izlīguma nosacījumu izpildes termiņa beigām sazinās ar cietušo un likumisko pārstāvi un noskaidro, vai ir izpildīti izlīguma nosacījumi, un lūdz to apliecināt rakstiski. Pēc apliecinājuma saņemšanas piecu dienu laikā par to rakstiski informē tiesnesi.

59. Ja iesaistītās puses izlīguma sēdē panāk vienošanos, starpnieks rakstiski noformē izlīgumu un iepazīstina ar tā saturu iesaistītās puses, likumisko pārstāvi un trešo personu.

60. Izlīgumā norāda:

60.1. kriminālprocesa (ja ir uzsākts kriminālprocess) vai lietas par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajam:

60.1.1. numuru;

60.1.2. noziedzīga nodarījuma kvalifikāciju;

60.2. informāciju par personu, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu:

60.2.1. vārdu, uzvārdu;

60.2.2. procesuālo statusu;

60.2.3. personas kodu vai identifikācijas numuru, vai ziņas, kas palīdz identificēt personu, ja personai Latvijas Republikā nav piešķirts personas kods;

60.3. informāciju par cietušo:

60.3.1. vārdu, uzvārdu;

60.3.2. personas kodu vai identifikācijas numuru, vai ziņas, kas palīdz identificēt personu, ja personai Latvijas Republikā nav piešķirts personas kods;

60.4. informāciju par juridisko personu, ja juridiskā persona ir iesaistītā puse:

60.4.1. nosaukumu;

60.4.2. reģistrācijas numuru;

60.4.3. tās personas vārdu un uzvārdu, kurai ir pārstāvības tiesības, un, ja persona tam piekrīt, personas kodu vai identifikācijas numuru, vai ziņas, kas palīdz identificēt personu, ja personai Latvijas Republikā nav piešķirts personas kods;

60.5. informāciju par likumisko pārstāvi, ja tas piedalījās izlīguma procesā:

60.5.1. vārdu, uzvārdu;

60.5.2. personas kodu vai identifikācijas numuru, vai ziņas, kas palīdz identificēt personu, ja personai Latvijas Republikā nav piešķirts personas kods;

60.6. informāciju par bāriņtiesas pārstāvi, ja tas piedalījās izlīguma procesā:

60.6.1. vārdu, uzvārdu;

60.6.2. bāriņtiesas nosaukumu;

60.6.3. amatu;

60.7. informāciju par tulku, ja tas piedalījās izlīguma procesā:

60.7.1. vārdu, uzvārdu;

60.7.2. personas kodu vai identifikācijas numuru, vai ziņas, kas palīdz identificēt personu, ja personai Latvijas Republikā nav piešķirts personas kods;

60.8. informāciju par starpnieku vai pieaicināto dienesta nodarbināto, ja tas tulkoja izlīguma procesu:

60.8.1. vārdu, uzvārdu;

60.8.2. amatu;

60.9. informāciju par starpnieku, kurš vadīja izlīguma procesu:

60.9.1. vārdu, uzvārdu;

60.9.2. amatu;

60.10. izlīguma priekšmetu;

60.11. izlīguma nosacījumus;

60.12. izlīguma iespējamās sekas.

(Grozīts ar MK 07.01.2020. noteikumiem Nr. 13; MK 23.08.2022. noteikumiem Nr. 522)

61. Starpnieks izlīgumu sastāda rakstiski. Izlīgumu paraksta iesaistītās puses un starpnieks.

62. Ja izlīguma procesā piedalās nepilngadīgais, kurš nav sasniedzis 14 gadu vecumu, vai persona, pār kuru nodibināta aizgādnība, izlīgumu paraksta tikai likumiskais pārstāvis.

63. Ja saskaņā ar šo noteikumu 15. punktu izlīguma procesā nepilngadīgo pārstāv bāriņtiesas pārstāvis, tas ar parakstu apliecina, ka izlīgumā ir nodrošināta nepilngadīgā tiesību un tiesisko interešu aizsardzība un nav pieļauti pārkāpumi.

64. Starpnieks var neparakstīt izlīgumu, ja ir pamats uzskatīt, ka tas panākts, izmantojot draudus, vardarbību, izspiešanu vai citas prettiesiskas darbības. Ja izlīgums netiek parakstīts, uzskatāms, ka izlīgums starp iesaistītajām pusēm nav panākts.

65. Iesaistītā puse un likumiskais pārstāvis, kuram tika nodrošināts tulkojums, ar parakstu apliecina, ka izlīguma process un izlīgums iztulkots saprotamā valodā un nav pretenziju pret tulkojumu.

66. Ja izlīgumā piedalās tulks, tas ar parakstu apliecina tulkojuma pareizību, izņemot gadījumu, ja tulkojumu nodrošina starpnieks. Ja tulkojumu nodrošina pieaicināts dienesta nodarbinātais, tas ar parakstu apliecina tulkojuma veikšanu.

(MK 23.08.2022. noteikumu Nr. 522 redakcijā)

67. Starpnieks paziņo izlīgumu katrai iesaistītajai pusei vai tās likumiskajam pārstāvim, izsniedz vai nosūta izlīgumu procesa virzītājam vai tiesnesim.

(MK 23.08.2022. noteikumu Nr. 522 redakcijā)

68. Ja izlīgums ir noslēgts pēc tam, kad stājies spēkā tiesas nolēmums vai prokurora priekšraksts par sodu vai lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu, nosacīti atbrīvojot personu no kriminālatbildības, starpnieks paziņo izlīgumu katrai iesaistītajai pusei vai likumiskajam pārstāvim un struktūrvienībai.

(MK 23.08.2022. noteikumu Nr. 522 redakcijā)

69. Ja izlīguma procesā iesaistītā puse ir nepilngadīgais un izlīguma sēdē ir piedalījies bāriņtiesas pārstāvis, izlīgumu izsniedz vai nosūta arī bāriņtiesas pārstāvim.

(MK 23.08.2022. noteikumu Nr. 522 redakcijā)

70. Ja izlīguma nosacījumu izpildē tiek iesaistīta trešā persona, pēc šīs personas lūguma un iesaistīto pušu un likumisko pārstāvju piekrišanas starpnieks tai izsniedz vai nosūta izlīguma kopiju.

(MK 23.08.2022. noteikumu Nr. 522 redakcijā)