Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta noteikumi Nr. 86

Rīgā 2018. gada 13. februārī (prot. Nr. 9 6. §)
Muitas maksājumu parāda galvojumu un avansa iemaksu administrēšanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar Muitas likuma 26. panta otro daļu un
27. panta ceturto daļu, Pievienotās vērtības nodokļa
likuma
85. panta astotās daļas 2. punktu un
likuma "Par akcīzes nodokli" 32. panta septīto daļu
1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. muitas maksājumu parāda galvojuma iesniegšanas, piešķiršanas, piemērošanas, apturēšanas, atjaunošanas un anulēšanas kārtību;

1.2. pievienotās vērtības nodokļa parāda galvojuma veidus, iesniegšanas, pieņemšanas, piemērošanas, apmēra noteikšanas, uzskaites un dzēšanas kārtību un prasības personas atbrīvošanai no pievienotās vērtības nodokļa parāda galvojuma iesniegšanas;

1.3. akcīzes nodokļa parāda galvojuma iesniegšanas, administrēšanas un dzēšanas kārtību;

1.4. gadījumus, kad akcīzes nodokļa galvojums nav jāiesniedz, un nosacījumus, kurus izpildot nodokļa maksātājam var samazināt galvojuma summu;

1.5. muitas maksājumu parāda galvojuma apmēra noteikšanas, uzskaites un atbrīvošanas kārtību;

1.6. Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulas (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (turpmāk – regula Nr. 952/2013), 89. panta 9. punktā minētā atbrīvojuma piemērošanas kārtību;

1.7. kārtību, kādā iegūstams galvinieka statuss Eiropas Savienības tieši piemērojamo normatīvo aktu muitas jomā izpratnē, un galvinieka tiesības un pienākumus;

1.8. muitas maksājumu parāda samaksas termiņa atlikšanas un atliktā muitas maksājumu parāda samaksas kontroles un uzskaites kārtību;

1.9. kārtību, kādā drošības naudu iemaksā, atmaksā un pārskaita valsts budžetā;

1.10. kārtību, kādā administrē Valsts ieņēmumu dienesta deponēto naudas līdzekļu uzskaites kontā (turpmāk – deponēto naudas līdzekļu uzskaites konts) avansā iemaksātos muitas maksājumus (turpmāk – avansa maksājums).

2. Preču muitošanā muitas maksājumu parādu, kas radies vai var rasties, nodrošina ar galvojumu.

3. Piemērojot muitas procedūru vai pagaidu uzglabāšanu, Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestāde uzrauga galvojumu muitas maksājumu parādam, kas radies vai var rasties, un nosaka tā apmēru atbilstoši regulas Nr. 952/2013 89. un 90. pantam, Pievienotās vērtības nodokļa likumam un likumam "Par akcīzes nodokli".

4. Galvojumu Valsts ieņēmumu dienestā var iesniegt:

4.1. persona, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem muitas jomā ir atbildīga par muitas maksājumu parādu (turpmāk – parādnieks);

4.2. persona, kura var kļūt atbildīga par muitas maksājumu parādu, kas var rasties;

4.3. persona, kura atbilstoši regulas Nr. 952/2013 nosacījumiem iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu regulas Nr. 952/2013 148. pantā vai regulas Nr. 952/2013 211. pantā noteikto atļauju saņemšanai;

4.4. cita persona saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 89. panta 3. punktu.

5. Saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 97. pantu par vienu muitas maksājumu parādu var iesniegt vairākus galvojumus un galvojumus var sniegt vairākas šo noteikumu 4. punktā minētās personas. Šādos gadījumos minētās personas saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 84. pantu par muitas maksājumu parādu atbild proporcionāli sniegtajai galvojuma daļai.

6. Piemērojot īpašas muitas procedūras (izņemot muitas procedūras – tranzīts vai pagaidu ievešana ar pilnu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa) vai pagaidu uzglabāšanu, izmanto galvojumu muitas maksājumu parādam, kas var rasties. Šādā gadījumā muitas maksājumu parāds, kas var rasties, ietver:

6.1. muitas parādu;

6.2. akcīzes nodokļa parādu.

7. Piemērojot muitas procedūru – pagaidu ievešana ar pilnu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa, izmanto galvojumu muitas maksājumu parādam, kas var rasties, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 89. panta 8. punkta "c" apakšpunktu un Komisijas 2015. gada 28. jūlija Deleģētās regulas (ES) 2015/2446, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem (turpmāk – regula Nr. 2015/2446), 81. pantu galvojums nav jāsniedz. Gadījumos, kad galvojums pagaidu ievešanai ir jāsniedz, muitas maksājumu parāds, kas var rasties, ietver:

7.1. muitas parādu;

7.2. pievienotās vērtības nodokļa parādu.

8. Nododot patēriņam aizstājējproduktus ar vienlaicīgu laišanu brīvā apgrozībā muitas procedūrā – izvešana pārstrādei –, pirms tiek izvestas preces ar defektiem, izmanto galvojumu muitas maksājumu parādam, kas var rasties. Šādā gadījumā muitas maksājumu parāds, kas var rasties, ietver:

8.1. muitas parādu;

8.2. akcīzes nodokļa parādu.

9. Piemērojot muitas procedūras – laišana brīvā apgrozībā un galapatēriņš, izmanto galvojumu muitas maksājumu parādam, kas radies. Šādā gadījumā muitas maksājumu parāds, kas radies, ietver:

9.1. muitas parādu;

9.2. pievienotās vērtības nodokļa parādu.

10. Ja par galvojumu muitas maksājumu parādam, kas var rasties, izmanto drošības naudas iemaksu, muitas maksājumu parāds, kas var rasties, ietver:

10.1. muitas parādu;

10.2. akcīzes nodokļa parādu;

10.3. pievienotās vērtības nodokļa parādu.

11. Piemērojot muitas procedūru – tranzīts, izmanto galvojumu muitas maksājumu parādam, kas var rasties. Šādā gadījumā muitas maksājumu parāds, kas var rasties, ietver:

11.1. muitas parādu;

11.2. akcīzes nodokļa parādu;

11.3. pievienotās vērtības nodokļa parādu.

12. Šo noteikumu 4.2. apakšpunktā minētā persona, piemērojot muitas procedūras (izņemot muitas procedūras – tranzīts, laišana brīvā apgrozībā un pagaidu ievešana ar pilnu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa) vai pagaidu uzglabāšanu, muitas maksājumu parādam, kas var rasties, piemēro regulas Nr. 952/2013 89. panta 9. punktā minēto atbrīvojumu, noformējot vienu vai vairākas muitas vai pagaidu uzglabāšanas deklarācijas, ja kopējā nodrošināmā muitas maksājumu parāda summa visā laikposmā, kamēr muitas maksājumu parāds var rasties, nepārsniedz regulas Nr. 952/2013 89. panta 9. punktā noteikto statistiskās vērtības slieksni.

13. Ja persona piemēro šo noteikumu 12. punktā minēto atbrīvojumu pagaidu uzglabāšanai, tā Valsts ieņēmumu dienestā kopā ar pagaidu uzglabāšanas deklarāciju iesniedz parakstītu aprēķinu par muitas maksājumu parādu, kas var rasties. Aprēķinā norāda rēķina numuru un izsniegšanas datumu, kā arī preces vērtību, no kuras tiek aprēķināts muitas maksājumu parāds, kas var rasties.

14. Galvojums muitas parādam, kas radies vai var rasties, nav jāiesniedz:

14.1. ja muitas parāds netiek paziņots saskaņā ar Muitas likuma 8. pantu;

14.2. ja Valsts ieņēmumu dienests saskaņā ar šo noteikumu 12. punktu šo noteikumu 4.2. apakšpunktā minētajai personai ir piešķīris atbrīvojumu no prasības sniegt galvojumu;

14.3. ievedot preces brīvajās zonās.

15. Galvojums muitas maksājumu parādam par akcīzes nodokli nav jāsniedz šādos gadījumos:

15.1. ja precēm piemēro atbrīvojumu no akcīzes nodokļa saskaņā ar likuma "Par akcīzes nodokli" V nodaļu;

15.2. par akcīzes precēm, kurām saskaņā ar likuma "Par akcīzes nodokli" 8. panta trešo daļu neiesniedz galvojumu;

15.3. ja šo noteikumu 4.2. apakšpunktā minētā persona ir saņēmusi atzītā uzņēmēja statusu saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 39. pantu (izņemot gadījumu, ja tiek piemērota muitas procedūra – tranzīts);

15.4. ievedot preces brīvajās zonās.

16. Galvojums muitas maksājumu parādam par pievienotās vērtības nodokli nav jāsniedz šādos gadījumos:

16.1. ja parādnieks, piemērojot muitas procedūras – laišana brīvā apgrozībā un galapatēriņš, izmanto īpašo pievienotās vērtības nodokļa režīmu preču importa darījumos;

16.2. ja šo noteikumu 4.2. apakšpunktā minētā persona, piemērojot muitas procedūru – tranzīts, ir saņēmusi atzītā uzņēmēja statusu saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 39. pantu un muitas maksājumu parādu, kas var rasties, nodrošina ar vispārējo galvojumu;

16.3. ievedot preces brīvajās zonās.

17. Persona šajos noteikumos minētos iesniegumus un ar tiem saistītos dokumentus iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā papīra formā vai elektroniska dokumenta veidā, vai izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu (izņemot iesniegumus, kurus iesniedz saskaņā ar šo noteikumu 61. punktu).

18. Visus saskaņā ar šiem noteikumiem pieņemtos lēmumus šo noteikumu 17. punktā minētajām personām paziņo Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā un regulas Nr. 952/2013 6. panta 1. punktā norādītajā informācijas apmaiņas un glabāšanas elektroniskajā sistēmā (turpmāk – Muitas lēmumu sistēma), ja iesniegumu par atļaujas saņemšanu iesniedz Muitas lēmumu sistēmā.

2. Galvinieka statusa piešķiršana, apturēšana un anulēšana un galvinieka atbildība

19. Galvinieks saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 94. panta 1. punktu ir kāda no šādām personām:

19.1. persona, kura ir saņēmusi atļauju kredītiestādes darbībai vai licenci apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības darbībai Eiropas Savienībā;

19.2. persona, kurai Valsts ieņēmumu dienests ir piešķīris galvinieka statusu.

20. Ja persona vēlas saņemt šo noteikumu 19.2. apakšpunktā minēto galvinieka statusu, tā iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu par galvinieka statusa piešķiršanu un bankas izsniegtu apliecinājumu par šo noteikumu 21.7. apakšpunktā minēto depozīta kontu. Iesniegumā norāda galvojuma apmēru un darbības, kurām tā vēlas izsniegt galvojumu.

21. Valsts ieņēmumu dienests piešķir galvinieka statusu šo noteikumu 20. punktā minētajai personai, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

21.1. persona ir reģistrēta Latvijas Republikā;

21.2. persona vismaz divus gadus pirms dienas, kad tā iesniegusi Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu par galvinieka statusa piešķiršanu, ir reģistrējusi un kopš reģistrācijas dienas nepārtraukti veic saimniecisko darbību iekšzemē;

21.3. personai pēdējos divos gados ir stabils finansiālais stāvoklis un pietiekami apgrozāmie līdzekļi saistību izpildei. To vērtē, atbilstoši pēdējo divu gadu pārskatos norādītajiem datiem aprēķinot:

21.3.1. kopējo likviditātes koeficientu. Minētais koeficients nedrīkst būt mazāks par 2;

21.3.2. finansiālās stabilitātes koeficientu – saistību īpatsvaru bilancē. Minētais koeficients nedrīkst būt lielāks par 1;

21.4. personai nav nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu parādu vai attiecīgo maksājumu termiņi ir pagarināti (atlikti, sadalīti) saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. pantu un tā veic maksājumus saskaņā ar nodokļu administrācijas lēmumu (nomaksas grafiku) vai nodokļu administrācijas lēmuma izpilde ir apturēta saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 80. pantu vai Muitas likuma 11. panta trešo daļu;

21.5. persona gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas par galvinieka statusa piešķiršanu nav sodīta par nodokļu aprēķina vai nodokļu maksāšanas kārtības nosacījumu pārkāpumiem;

21.6. personas (juridiskas personas) dibinātājs, valdes vai padomes loceklis nav atzīts par vainīgu noziedzīgā nodarījumā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, par piesavināšanos, neatļautu labumu pieņemšanu, komerciālo uzpirkšanu, kukuļņemšanu, kukuļdošanu, kukuļa piesavināšanos vai starpniecību kukuļošanā, kā arī par minētajiem noziedzīgiem nodarījumiem personai (juridiskai personai) saskaņā ar Krimināllikumu nav piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis;

21.7. galvojuma darbībām ir izveidots depozīta konts ar naudas līdzekļu uzkrājumu galvojuma apmērā iespējamā muitas maksājumu parāda segšanai.

22. Galvinieks:

22.1. piecu darbdienu laikā paziņo Valsts ieņēmumu dienestam par galvinieka saistību atcelšanu;

22.2. 10 darbdienu laikā pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma saņemšanas iesniedz informāciju un apstiprinātas dokumentu kopijas par galvinieka saistībām, ko tas izsniedzis saskaņā ar regulas Nr. 2015/2447 151. pantu.

23. Valsts ieņēmumu dienests pēc galvinieka vai personas, kura iesniegusi galvojumu, pieprasījuma veic nepieciešamās pārbaudes un sniedz ziņas par saistībām (pilnā apmērā vai daļu no tām), no kurām galvinieks ir atbrīvots.

24. Ja Valsts ieņēmumu dienests saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 48. pantu ir uzsācis tādu muitas deklarāciju pārbaudi, par kurām galvinieks ir sniedzis galvojumu muitas maksājumu parāda segšanai, tad Valsts ieņēmumu dienests 30 dienu laikā pēc pārbaudes uzsākšanas rakstiski (elektroniski) informē galvinieku par pārbaudes uzsākšanas faktu.

25. Ja konstatēts muitas maksājumu parāds, Valsts ieņēmumu dienests normatīvajos aktos noteiktajā termiņā pieņem attiecīgu lēmumu un paziņo parādniekam prasību samaksāt muitas maksājumu parādu. Par parādniekam paziņoto prasību samaksāt muitas maksājumu parādu Valsts ieņēmumu dienests vienlaikus informē galvinieku, kura galvojuma saistības ir spēkā, piemērojot muitas procedūras vai pagaidu uzglabāšanu.

26. Ja parādnieks muitas lietu un nodokļu jomu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un Valsts ieņēmumu dienesta rakstiskajā brīdinājumā norādītajā termiņā nav samaksājis muitas maksājumu parādu, parādniekam piemērojot muitas procedūru (izņemot muitas procedūras – tranzīts un uzglabāšana muitas noliktavā) attiecīgā galvojuma darbības laikā, Valsts ieņēmumu dienests ne vēlāk kā gada laikā no muitas maksājumu parāda paziņošanas dienas nosūta galviniekam prasību samaksāt muitas maksājumu pamatparādu, kas nepārsniedz galvojuma summu.

27. Ja parādnieks, piemērojot muitas procedūru – tranzīts, muitas lietu un nodokļu jomu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un Valsts ieņēmumu dienesta rakstiskajā brīdinājumā norādītajā termiņā nav samaksājis muitas maksājumu parādu, Valsts ieņēmumu dienests regulas Nr. 2015/2446 85. panta 2. punktā noteiktajā termiņā nosūta galviniekam prasību samaksāt muitas maksājumu pamatparādu, kas nepārsniedz galvojuma summu.

28. Ja parādnieks muitas lietu un nodokļu jomu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un Valsts ieņēmumu dienesta rakstiskajā brīdinājumā norādītajā termiņā nav samaksājis muitas maksājumu parādu, parādniekam piemērojot pagaidu uzglabāšanu vai muitas procedūru – uzglabāšana muitas noliktavā, Valsts ieņēmumu dienests ne vēlāk kā gada laikā no muitas maksājumu parāda paziņošanas dienas nosūta galviniekam, kura saistības ir spēkā, piemērojot pagaidu uzglabāšanu vai muitas procedūru – uzglabāšana muitas noliktavā, prasību samaksāt muitas maksājumu pamatparādu, kas nepārsniedz galvojuma summu.

29. Ja parādnieks muitas lietu un nodokļu jomu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un Valsts ieņēmumu dienesta rakstiskajā brīdinājumā norādītajā termiņā nav samaksājis muitas maksājumu parādu un laikā, kad atbilstoši šo noteikumu 26., 27. un 28. punktam Valsts ieņēmumu dienests ir tiesīgs pieprasīt samaksāt attiecīgo muitas maksājumu parādu, ar tiesas spriedumu ir pasludināts parādnieka maksātnespējas process vai ir stājies spēkā tiesas lēmums par parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu, Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības vērsties pie galvinieka ar prasību samaksāt muitas maksājumu pamatparādu, kas nepārsniedz galvojuma summu.

30. Galvinieks 30 dienu laikā no šo noteikumu 26., 27., 28. vai 29. punktā minētās Valsts ieņēmumu dienesta prasības paziņošanas dienas samaksā muitas maksājumu pamatparādu.

31. Ja šo noteikumu 30. punktā minētais termiņš netiek ievērots, galvinieks par katru nokavēto dienu maksā nokavējuma naudu 0,1 % apmērā no muitas maksājumu pamatparāda summas, kas galviniekam ir paziņota saskaņā ar šo noteikumu 26., 27., 28. vai 29. punktu, bet ne vairāk kā 100 % apmērā no tās.

32. Šo noteikumu 26., 27., 28., 29., 30. un 31. punktā minētā prasība ir uzskatāma par administratīvo aktu, un tā piespiedu izpilde veicama pēc labprātīgai samaksai noteiktā 30 dienu termiņa notecējuma nokavēto nodokļu maksājumu piedziņai bezstrīdus kārtībā, kas noteikta likumā "Par nodokļiem un nodevām", pamatojoties uz lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu.

33. Ja galvinieks ir samaksājis parādnieka muitas maksājumu parādu, bet pēc tam galvinieks vai parādnieks ar dokumentiem pierāda, ka minētais maksājumu parāds nav bijis pamatots, Valsts ieņēmumu dienests atmaksā galviniekam tā samaksāto maksājumu summu. Pieprasījums par nepareizi piedzīto maksājumu summu atmaksāšanu iesniedzams ne vēlāk kā triju gadu laikā no tā tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienas, kurš dod pamatu pieprasīt atmaksāt nepareizi piedzīto maksājumu summu.

34. Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu apturēt galvinieka statusu, kas piešķirts saskaņā ar šo noteikumu 21. punktu, ja ir konstatēts kāds no šādiem apstākļiem:

34.1. galvinieks neatbilst šo noteikumu 21. punktā minētajām prasībām;

34.2. galvinieks nav ievērojis kādu no šo noteikumu 22. punktā minētajām prasībām.

35. Ja galvinieks 30 dienu laikā no dienas, kad paziņots šo noteikumu 34. punktā minētais lēmums, ir novērsis tajā norādītos galvinieka statusa apturēšanas iemeslus, Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu atjaunot galvinieka statusu.

36. Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu anulēt galvinieka statusu, kas piešķirts saskaņā ar šo noteikumu 21. punktu, ja ir konstatēts kāds no šādiem apstākļiem:

36.1. galvinieks 30 dienu laikā no dienas, kad paziņots šo noteikumu 34. punktā minētais lēmums, nav novērsis tajā norādītos galvinieka statusa apturēšanas iemeslus;

36.2. galvinieks nav ievērojis šo noteikumu 30. punktā minētās prasības;

36.3. ir saņemts galvinieka iesniegums par galvinieka statusa anulēšanu.

3. Galvojuma veidi
3.1. Drošības nauda

37. Ja šo noteikumu 4.1., 4.2. vai 4.4. apakšpunktā minētā persona muitas maksājumu parādu, kas var rasties, nodrošina ar galvojumu drošības naudas iemaksas veidā, drošības naudu iemaksā deponēto naudas līdzekļu uzskaites kontā.

38. Drošības naudas apmērs atbilst 100 % no aprēķinātā muitas maksājumu parāda, kas var rasties.

39. Ja atbilstoši Komisijas 2015. gada 24. novembra Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (turpmāk – regula Nr. 2015/2447), 244. pantam Valsts ieņēmumu dienestam, veicot iesniegtajā muitas deklarācijā par preču laišanu brīvā apgrozībā sniegto ziņu kontroli un pārbaudot muitas deklarāciju, tai pievienotos dokumentus un deklarētās preces, ir radušās šaubas par muitas deklarācijā norādītajām ziņām, tad šo noteikumu 4.1., 4.2. vai 4.4. apakšpunktā minētā persona pēc muitas iestādes pieprasījuma iemaksā drošības naudu – starpību starp muitas maksājumu summu, kas aprēķināta, pamatojoties uz muitas deklarācijā sniegtajām ziņām, un muitas maksājumu summu, kādu par precēm vajadzētu maksāt pēc to pārbaudes.

40. Šo noteikumu 39. punktā minētajā gadījumā Valsts ieņēmumu dienests pēc preču izlaišanas brīvā apgrozībā pret drošības naudu veic pārbaudi saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 48. pantu un pārbaudes rezultātā pieņem lēmumu par iemaksātās drošības naudas ieskaitīšanu valsts budžetā, atmaksāšanu vai daļēju atmaksāšanu šo noteikumu 4.1., 4.2. vai 4.4. apakšpunktā minētajai personai.

41. Ja saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 223. panta 2. punkta "d" apakšpunktu procedūras – izvešana pārstrādei – gadījumā ir atļauts ievest no līdzvērtīgām precēm iegūtus pārstrādes produktus pirms to preču izvešanas, ko līdzvērtīgās preces aizstāj, šo noteikumu 4.3. apakšpunktā minētā persona iemaksā drošības naudu. Šādā gadījumā muitas maksājumu parāds, kas var rasties, ietver muitas parādu, akcīzes nodokļa parādu un pievienotās vērtības nodokļa parādu. Ja par noteikto drošības naudas iemaksu persona ir saņēmusi Pievienotās vērtības nodokļa likuma 85. pantā noteikto atļauju piemērot īpašo nodokļa režīmu preču importa darījumos, pievienotās vērtības nodoklis netiek aprēķināts.

42. Pēc preču izvešanas šo noteikumu 4.3. apakšpunktā minētā persona iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu par drošības naudas atmaksāšanu. Pēc minētā iesnieguma un muitas procedūras izpildes izvērtēšanas Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par iemaksātās drošības naudas ieskaitīšanu valsts budžetā, atmaksāšanu vai daļēju atmaksāšanu personai.

43. Ja saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 56. panta 4. punktu muitas deklarācijā par preču laišanu brīvā apgrozībā pieteiktā tarifu kvota ir kritiska, šo noteikumu 4.1., 4.2. vai 4.4. apakšpunktā minētā persona iemaksā drošības naudu – starpību starp muitas maksājumu summu, kas aprēķināta, piemērojot Eiropas Savienības kopējā muitas tarifa autonomo ievedmuitas nodokļa konvencionālo likmi vai citu šīs preces importam pieejamo atviegloto ievedmuitas nodokļu likmi, un muitas maksājumu summu, kas aprēķināta, piemērojot kvotai noteikto samazināto vai nulles ievedmuitas nodokļa likmi.

44. Pēc tam kad saņemta Eiropas Komisijas atbilde par pieprasītās tarifu kvotas piešķiršanu, nepiešķiršanu vai piešķiršanu daļējā apmērā, Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par iemaksātās drošības naudas ieskaitīšanu valsts budžetā, atmaksāšanu vai daļēju atmaksāšanu šo noteikumu 4.1., 4.2. vai 4.4. apakšpunktā minētajai personai.

45. Ja muitas deklarācijā deklarētajai precei, to izlaižot brīvā apgrozībā, piemēro pagaidu antidempinga maksājumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regulu (EK) Nr. 2016/1036 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, un pagaidu kompensācijas maksājumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regulu (EK) Nr. 2016/1037 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, tad šo noteikumu 4.1., 4.2. vai 4.4. apakšpunktā minētā persona iemaksā drošības naudu attiecīgi pagaidu antidempinga maksājuma vai pagaidu kompensācijas maksājuma apmērā un pievienotās vērtības nodokļa apmērā, kas aprēķināts no pagaidu antidempinga maksājuma un pagaidu kompensācijas maksājuma.

46. Ja par šo noteikumu 45. punktā minēto drošības naudas iemaksu atbildīgā persona ir saņēmusi Pievienotās vērtības nodokļa likuma 85. pantā noteikto atļauju piemērot īpašo nodokļa režīmu preču importa darījumos, tad pievienotās vērtības nodoklis netiek aprēķināts no pagaidu antidempinga maksājuma un pagaidu kompensācijas maksājuma.

47. Ja precēm, par kurām bija iemaksāta šo noteikumu 45. punktā minētā drošības nauda, nosaka galīgo antidempinga maksājumu vai galīgo kompensācijas maksājumu, Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par iemaksātās drošības naudas ieskaitīšanu valsts budžetā, atmaksāšanu vai daļēju atmaksāšanu šo noteikumu 4.1., 4.2. vai 4.4. apakšpunktā minētajai personai.

48. Piesakot muitas procedūru, persona, kura iemaksājusi drošības naudu, iesniedz muitas iestādē iesniegumu par drošības naudas atmaksāšanu, norādot maksājuma saņēmēja rekvizītus un kredītiestādes kontu, uz kuru pēc attiecīga lēmuma pieņemšanas atmaksājama drošības nauda (1. pielikums).

49. Iesniegumu par drošības naudas atmaksāšanu var aizpildīt arī krievu vai angļu valodā.

50. Ja Valsts ieņēmumu dienests saņem pierādījumus, kas apstiprina piemērotās muitas procedūras pabeigšanas faktu, tas pieņem lēmumu par iemaksātās drošības naudas atmaksāšanu.

51. Ja piemērotā muitas procedūra nav pabeigta vai ir pabeigta, konstatējot neatbilstību starp precēm un muitas dokumentos norādītajām ziņām, Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par neatbilstībai proporcionālas drošības naudas ieskaitīšanu valsts budžetā.

52. Drošības naudas atmaksāšanu vai daļēju atmaksāšanu Valsts ieņēmumu dienests veic 15 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par iemaksātās drošības naudas atmaksāšanu vai daļēju atmaksāšanu.

3.2. Vienreizējais galvojums, kas sniegts kā galvinieka saistības

53. Vienreizējo galvojumu izmanto, lai vienu reizi piemērotu vienu muitas procedūru vai vienu pagaidu uzglabāšanu.

54. Vienreizējo galvojumu, kas sniegts kā galvinieka saistības atbilstoši regulas Nr. 2015/2447 151. panta 5. punktam, reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā pirms muitas deklarācijas vai pagaidu uzglabāšanas deklarācijas iesniegšanas. Lai reģistrētu vienreizējo galvojumu, persona, kurai izsniegts vienreizējā galvojuma dokuments, vai tās pilnvarotais pārstāvis iesniedz vienreizējā galvojuma dokumenta divus eksemplārus (oriģinālus) jebkurā Valsts ieņēmumu dienesta muitas kontroles punktā.

55. Valsts ieņēmumu dienests vienreizējā galvojuma dokumentos izdara atzīmi par Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas vai muitas informācijas sistēmas piešķirto reģistrācijas numuru. Vienu vienreizējā galvojuma dokumenta eksemplāru izsniedz personai, kura iesniedza vienreizējā galvojuma dokumentu, vai tās pilnvarotajam pārstāvim.

56. Vienreizējais galvojums zaudē spēku, ja beidzies vienreizējā galvojuma derīguma termiņš vai galvinieks atcēlis savas saistības.

3.3. Vispārējais galvojums, ieskaitot iespējamo samazinājumu un atbrīvojumu

57. Atļauju, lai sniegtu vispārējo galvojumu, ieskaitot iespējamo samazinājumu un atbrīvojumu (turpmāk – vispārējā galvojuma atļauja), var izmantot jebkuras muitas procedūras vai pagaidu uzglabāšanas nodrošināšanai, ievērojot attiecīgās muitas procedūras vai pagaidu uzglabāšanas piemērošanas kārtību.

58. Ar vispārējā galvojuma atļauju saistīto atsauces summu nosaka Valsts ieņēmumu dienests, ņemot vērā aprēķinus, ko atbilstoši regulas Nr. 2015/2447 155. panta 4. punkta nosacījumiem sagatavojusi persona, kura vēlas saņemt vispārējā galvojuma atļauju.

59. Lai saņemtu vispārējā galvojuma atļauju, persona iesniedz:

59.1. pieteikumu, lai sniegtu vispārējo galvojumu, ieskaitot iespējamo samazinājumu vai atbrīvojumu (turpmāk – vispārējā galvojuma iesniegums), saskaņā ar regulas Nr. 2015/2446 A pielikuma "Kopējās datu prasības attiecībā uz pieteikumiem un lēmumiem" (turpmāk – regulas Nr. 2015/2446 A pielikums) I un VI sadaļā un regulas Nr. 2015/2447 A pielikumā "Kopējo datu prasību formāti un kodējumi pieteikumiem un lēmumiem" (turpmāk – regulas Nr. 2015/2447 A pielikums) noteiktajām prasībām;

59.2. vispārējo galvojumu, kas sniegts kā galvinieka saistības atbilstoši regulas Nr. 2015/2447 151. panta 6. punktam, izmantojot regulas Nr. 2015/2447 32-03. pielikumā norādīto veidlapu (turpmāk – vispārējais galvojums). Šo veidlapu pieļaujams aizpildīt un iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā elektroniska dokumenta veidā, parakstītu ar drošu elektronisko parakstu saskaņā ar Elektronisko dokumentu likumā noteiktajiem nosacījumiem.

60. Ja vispārējais galvojums sniegts muitas procedūru – laišana brīvā apgrozībā un galapatēriņš – nodrošināšanai, persona papildus vispārējā galvojuma iesniegumam iesniedz iesniegumu, lai atliktu maksājamā nodokļa samaksu saskaņā ar regulas Nr. 2015/2446 A pielikuma I un VII sadaļu un regulas Nr. 2015/2447 A pielikumu (turpmāk – atliktā maksājuma iesniegums). Atliktā maksājuma iesnieguma sadaļā "Papildu ziņas" norāda:

60.1. vēlamo laikposmu, par kuru apkopot muitas deklarācijās aprēķinātās nodokļu summas (attiecīgi par kalendāra nedēļu vai kalendāra mēnesi);

60.2. ziņas par personu, kurai tiks piešķirtas attiecīgās lietotāja tiesības Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā (vārds, uzvārds, personas kods, elektroniskā pasta adrese un telefona numurs).

61. Vispārējā galvojuma iesniegumu un atliktā maksājuma iesniegumu iesniedz Muitas lēmumu sistēmā, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu.

62. Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par vispārējā galvojuma atļaujas izsniegšanu, ja vispārējā galvojuma iesnieguma iesniedzējs atbilst regulas Nr. 952/2013 95. pantā, regulas Nr. 2015/2447 158. pantā un regulas Nr. 2015/2446 84. pantā noteiktajām prasībām un vispārējā galvojuma atļaujas saņemšanai iesniegtā vispārējā galvojuma atsauces summa ir noteikta saskaņā ar šo noteikumu 58. punktu.

63. Ja vispārējā galvojuma atļaujas saņemšanai iesniegtajā vispārējā galvojumā galvinieka saistības ir sniegtas 100 % apmērā no atsauces summas, Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu 30 dienu laikā no vispārējā galvojuma iesnieguma pieņemšanas dienas. Šajā punktā noteiktais lēmuma pieņemšanas termiņš nav attiecināms uz regulas Nr. 2015/2446 13. panta 4. punktā minēto gadījumu.

64. Vispārējā galvojuma atļaujas turētājs, kurš vispārējo galvojumu izmanto muitas procedūru – laišana brīvā apgrozībā un galapatēriņš – nodrošināšanai, atliek šo noteikumu 9. punktā minētā muitas maksājumu parāda samaksas termiņu.

65. Valsts ieņēmumu dienests apkopo šo noteikumu 9. punktā minētā muitas maksājumu parāda summas no muitas deklarācijām, kuras noformētas attiecīgi kalendāra nedēļā vai kalendāra mēnesī (atbilstoši atliktā maksājuma iesniegumā norādītajam periodam), un elektroniski sagatavo rēķinu (2. pielikums).

66. Valsts ieņēmumu dienests nosaka šo noteikumu 65. punktā minētā rēķina samaksas termiņu saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 111. panta 6. punktu.

67. Valsts ieņēmumu dienests šo noteikumu 65. punktā minēto rēķinu elektroniski nosūta vispārējā galvojuma atļaujas turētājam uz atliktā maksājuma iesniegumā norādīto e-pasta adresi.

68. Vispārējā galvojuma atļaujas turētājs šo noteikumu 65. punktā minētajā rēķinā norādīto muitas maksājumu parāda summu rēķinā norādītajā termiņā ieskaita deponēto naudas līdzekļu uzskaites kontā.

69. Atbrīvojums no galvojuma, piemērojot muitas procedūru – tranzīts, ir spēkā vienu gadu no vispārējā galvojuma atļaujas izsniegšanas dienas. Ja persona ir saņēmusi atzītā uzņēmēja atļauju saskaņā ar regulu Nr. 952/2013, atbrīvojums no galvojuma ir spēkā divus gadus no vispārējā galvojuma atļaujas izsniegšanas dienas.

70. Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu apturēt vispārējā galvojuma atļauju, ja vispārējā galvojuma atļaujas turētājs neatbilst šo noteikumu 62. punktā minētajiem nosacījumiem.

71. Ja Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu apturēt vispārējā galvojuma atļauju, vispārējā galvojuma atļaujas turētājs ir atbildīgs par visu muitas procedūru un pagaidu glabāšanas pabeigšanu, ko uzsāka pirms vispārējā galvojuma atļaujas apturēšanas.

72. Ja vispārējā galvojuma atļaujas turētājs termiņā, kas saskaņā ar regulas Nr. 2015/2446 17. pantu noteikts lēmumā par vispārējā galvojuma atļaujas apturēšanu, ir izpildījis lēmumā noteiktās prasības, Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu atjaunot vispārējā galvojuma atļauju.

73. Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu atcelt vispārējā galvojuma atļauju, ja:

73.1. vispārējā galvojuma atļaujas turētājs nav izpildījis lēmumā par vispārējā galvojuma atļaujas apturēšanu noteiktās prasības;

73.2. galvinieks saskaņā ar šo noteikumu 22.1. apakšpunktu ir paziņojis par galvinieka saistību atcelšanu;

73.3. ir saņemts vispārējā galvojuma atļaujas turētāja iesniegums par vispārējā galvojuma atļaujas atcelšanu.

74. Lēmumu anulēt vispārējā galvojuma atļauju Valsts ieņēmumu dienests pieņem saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 27. pantā noteiktajiem nosacījumiem.

75. Ja Valsts ieņēmumu dienests pieņēmis lēmumu apturēt, atjaunot, atcelt vai anulēt vispārējā galvojuma atļauju, tas divu darbdienu laikā pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas rakstiski informē galvinieku.

76. Lai pieteiktu grozījumus vispārējā galvojuma atļaujā, atļaujas turētājs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā vispārējā galvojuma iesniegumu par nepieciešamajām izmaiņām, ievērojot šo noteikumu 59. un 61. punktā minētās prasības. Valsts ieņēmumu dienests 15 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par grozījumu izdarīšanu vispārējā galvojuma atļaujā, izņemot gadījumu, ja grozījumi ir saistīti ar iesniegumu izskatīšanu un lēmumu pieņemšanu akcīzes nodokļa parāda summas samazināšanai saskaņā ar šo noteikumu 3.4. apakšnodaļu.

3.4. Akcīzes nodokļa parāda summas samazināšana, aprēķinot galvojuma atsauces summu

77. Valsts ieņēmumu dienests var samazināt akcīzes nodokļa parāda summu, aprēķinot galvojuma atsauces summu, šādā apmērā:

77.1. 30 % apmērā, ja:

77.1.1. persona vismaz trīs gadus ir reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā;

77.1.2. personai vismaz piecus gadus pēc kārtas ir bijusi atļauja muitas noliktavas darbībai vai pagaidu uzglabāšanas vietas darbībai, un šīs atļaujas darbība nav bijusi apturēta;

77.1.3. personas kopējais likviditātes koeficients nav mazāks par 1;

77.1.4. personas īstermiņa saistību īpatsvars nav lielāks par 0,5;

77.1.5. vispārējā galvojuma atļaujas saņemšanai iesniegtais vispārējais galvojums ir sniegts 100 % apmērā no atsauces summas, kas paredzēta muitas noliktavas procedūras vai pagaidu uzglabāšanas nodrošināšanai, un tā nav mazāka par 200 000 euro;

77.2. 50 % apmērā, ja:

77.2.1. persona vismaz trīs gadus ir reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā;

77.2.2. personai vismaz piecus gadus pēc kārtas ir bijusi atļauja muitas noliktavas darbībai vai pagaidu uzglabāšanas vietas darbībai, un šīs atļaujas darbība nav bijusi apturēta;

77.2.3. gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas par nodrošināmā akcīzes nodokļa parāda summas samazināšanu nav mainījies personas valdes sastāvs;

77.2.4. personas kopējais likviditātes koeficients nav mazāks par 1;

77.2.5. personas īstermiņa saistību īpatsvars nav lielāks par 0,5;

77.2.6. taksācijas periodā pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas personai ir peļņa;

77.2.7. vispārējā galvojuma atļaujas saņemšanai iesniegtais vispārējais galvojums ir sniegts 100 % apmērā no atsauces summas, kas paredzēta muitas noliktavas procedūras vai pagaidu uzglabāšanas nodrošināšanai, un tā nav mazāka par 200 000 euro;

77.3. 80 % apmērā, ja:

77.3.1. persona vismaz trīs gadus ir reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā;

77.3.2. personai vismaz piecus gadus pēc kārtas ir bijusi atļauja muitas noliktavas darbībai vai pagaidu uzglabāšanas vietas darbībai, un šīs atļaujas darbība nav bijusi apturēta;

77.3.3. gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas par nodrošināmā akcīzes nodokļa parāda summas samazināšanu nav mainījies personas valdes un dalībnieku sastāvs;

77.3.4. personas kopējais likviditātes koeficients nav mazāks par 1;

77.3.5. personas īstermiņa saistību īpatsvars nav lielāks par 0,5;

77.3.6. taksācijas periodā pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas personai ir peļņa;

77.3.7. personas darba ņēmēju mēneša vidējie darba ienākumi pirmajos trijos gada ceturkšņos pēdējo četru gada ceturkšņu periodā līdz iesnieguma iesniegšanai nav mazāki par darba ņēmēju vidējiem darba ienākumiem attiecīgajā tautsaimniecības nozarē (atbilstoši NACE 2. red. klasifikācijas divu zīmju līmenim) valstī minētajā periodā;

77.3.8. vispārējā galvojuma atļaujas saņemšanai iesniegtais vispārējais galvojums ir sniegts 100 % apmērā no atsauces summas, kas paredzēta muitas noliktavas procedūras vai pagaidu uzglabāšanas nodrošināšanai, un tā nav mazāka par 200 000 euro.

78. Lai pieteiktu šo noteikumu 77. punktā minēto akcīzes nodokļa parāda summas samazināšanu, aprēķinot galvojuma atsauces summu, persona papildus vispārējā galvojuma iesniegumam iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu par galvojuma atsauces summā ietveramā akcīzes nodokļa parāda summas samazināšanu (turpmāk – parāda samazināšanas iesniegums). Parāda samazināšanas iesniegumam pievieno galvojuma atsauces summas aprēķinu, kas veikts saskaņā ar šo noteikumu 58. punktu un kurā atsevišķi identificēts akcīzes nodokļa parāda summas aprēķins. Ja parāda samazināšanas iesniegums, kas atbilst šajā punktā minētajiem nosacījumiem, nav iesniegts vienlaikus ar vispārējā galvojuma iesniegumu, to var iesniegt vispārējā galvojuma atļaujas darbības laikā.

79. Lēmumu par akcīzes nodokļa parāda summas samazināšanu Valsts ieņēmumu dienests pieņem ne vēlāk kā 60 dienu laikā pēc šo noteikumu 78. punktā minētā parāda samazināšanas iesnieguma saņemšanas.

80. Lēmuma par akcīzes nodokļa parāda summas samazināšanu derīguma termiņš atbilst šo noteikumu 77.1.5., 77.2.7. un 77.3.8. apakšpunktā minētā vispārējā galvojuma derīguma termiņam, bet nedrīkst pārsniegt vienu gadu.

81. Šo noteikumu 80. punktā minēto lēmumu Valsts ieņēmumu dienests nepārskata, lai noteiktu akcīzes nodokļa parāda summas samazināšanu citā apmērā, un nav tiesīgs šā lēmuma derīguma termiņā noteikt akcīzes nodokļa parāda summas samazināšanu citā apmērā, nekā tas bija noteikts sākotnēji.

82. Lēmumu par akcīzes nodokļa parāda summas samazināšanu Valsts ieņēmumu dienests atceļ, ja vispārējā galvojuma atļaujas turētājs neatbilst šo noteikumu 77. punktā minētajiem nosacījumiem. Atcelto lēmumu par akcīzes nodokļa parāda summas samazināšanu neatjauno.

83. Lai šo noteikumu 77. punktā minēto akcīzes nodokļa parāda summas samazināšanu, aprēķinot galvojuma atsauces summu, pieteiktu pēc lēmuma atcelšanas vai nākamajam laikposmam, persona no jauna iesniedz parāda samazināšanas iesniegumu un izpilda šo noteikumu 77. punktā minētās prasības.

3.5. Galvinieka saistību pārņemšana

84. Šo noteikumu 19.1. apakšpunktā minētajiem galviniekiem ir tiesības pārņemt cita galvinieka saistības – vispārējo galvojumu.

85. Ja cits galvinieks pārņem iepriekš saskaņā ar regulas Nr. 2015/2447 151. panta 1. punktu apstiprinātās galvinieka saistības – vispārējo galvojumu, vispārējā galvojuma atļaujas turētājs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā šādus dokumentus:

85.1. iesniegumu;

85.2. cita galvinieka izsniegto vispārējo galvojumu, kas sniegts saskaņā ar šo noteikumu 59.2. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem un atbilst visiem mērķiem un to atsauces summām atbilstoši iepriekš apstiprinātām galvinieka saistībām;

85.3. apliecinājumu par galvinieka saistību pārņemšanu, ko parakstījis galvinieks, kurš pārņem iepriekš apstiprinātās cita galvinieka saistības.

86. Lai apstiprinātu tās galvinieka saistības, kuras iepriekš apstiprinātā galvinieka vietā uzņemas cits galvinieks, Valsts ieņēmumu dienests:

86.1. pieņem lēmumu par galvinieka saistību pārņemšanu;

86.2. 10 darbdienu laikā no šo noteikumu 86.1. apakšpunktā minētā lēmuma pieņemšanas dienas paziņo iepriekšējam galviniekam par tā iepriekš sniegtā galvojuma atbrīvošanu.

4. Galvojumu uzskaite

87. Vispārējā galvojuma atļaujas turētājs reģistrē katru gadījumu, kad galvojumu izmanto, lai nodrošinātu muitas maksājumu parādu, kas var rasties (izņemot gadījumus, ja to izmanto muitas procedūras – tranzīts – nodrošināšanai).

88. Vispārējā galvojuma atļaujas turētājs pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma sniedz visu informāciju par katru gadījumu, kad izmantots galvojums, kā arī par to, vai nodrošinātais muitas maksājumu parāds, kas radies, un muitas maksājumu parāds, kas var rasties, atbilst galvojuma apmēram.

89. Vispārējā galvojuma atļaujas turētājs informē Valsts ieņēmumu dienestu par vispārējā galvojuma vai atbrīvojuma no galvojuma apmēra atsauces summas sadalījuma maiņu starp muitas procedūrām vai pagaidu uzglabāšanu.

5. Deponēto naudas līdzekļu uzskaites kontā avansā iemaksāto muitas maksājumu administrēšana

90. Valsts ieņēmumu dienests piešķir personai avansa maksātāja statusu, pamatojoties uz informāciju, kas norādīta personas iesniegumā par deponēto naudas līdzekļu uzskaites kontā iemaksāto avansa maksājumu izmantošanu muitas maksājumu parāda segšanai (tās personas vārds, uzvārds, personas kods un elektroniskā pasta adrese, kurai tiks piešķirtas lietotāja tiesības Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās datubāzes lietošanai).

91. Valsts ieņēmumu dienests pēc avansa maksājumu izmantošanas muitas deklarācijā aprēķinātā muitas maksājumu parāda segšanai ieskaita deponēto naudas līdzekļu uzskaites kontā iemaksāto avansa maksājumu valsts budžeta ieņēmumu kontos.

92. Ja muitas deklarācija atzīta par nederīgu, tad avansa iemaksu, kura izmantota par nederīgu atzītajā muitas deklarācijā aprēķinātā muitas maksājumu parāda segšanai, turpmāk izmanto kā avansa iemaksu nākamajās muitas deklarācijās aprēķinātā muitas maksājumu parāda segšanai.

93. Valsts ieņēmumu dienests 15 dienu laikā pēc personas iesnieguma saņemšanas par deponēto naudas līdzekļu uzskaites kontā uzkrātās iemaksas atmaksāšanu vai novirzīšanu citu nodokļu maksājumu segšanai attiecīgi atmaksā personai deponēto naudas līdzekļu uzskaites kontā uzkrātās iemaksas, pārskaitot tās uz iesniegumā norādīto norēķinu kontu, vai novirza personas norādīto nodokļu maksājumu segšanai.

94. Lēmumu par personas reģistrēšanu par avansa maksātāju, par uzkrātās iemaksas atmaksāšanu vai neatmaksāšanu un par uzkrātās iemaksas novirzīšanu vai nenovirzīšanu Valsts ieņēmumu dienests paziņo likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajā kārtībā.

6. Noslēguma jautājumi

95. Līdz 2016. gada 30. aprīlim izsniegtās un līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai nepārreģistrētās vispārējā galvojuma atļaujas ir spēkā līdz tajās norādītā derīguma termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz 2019. gada 1. maijam.

96. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai iegūtais galvotāja statuss paliek spēkā. Ar šo noteikumu spēkā stāšanās dienu attiecībā uz galvotāja statusu tiek piemēroti šie noteikumi.

97. Šo noteikumu 12. un 13. punkts, 14.1., 14.2., 15.1., 15.2. un 15.3. apakšpunkts stājas spēkā 2018. gada 4. jūnijā.

98. Šo noteikumu 26. un 28. punktā minētais nosacījums attiecībā uz muitas maksājumu parādu paziņošanas termiņu nav attiecināms uz tām prasībām samaksāt muitas maksājumu parādu, kuras Valsts ieņēmumu dienests nosūta galviniekiem līdz 2018. gada 30. septembrim.

99. Šo noteikumu 53. punkts ir piemērojams līdz muitas atļauju pārreģistrēšanai saskaņā ar regulas Nr. 2015/2446 250. un 251. pantu un regulas Nr. 2015/2447 345. pantu (tas ir, līdz 2019. gada 1. maijam):

99.1. piemērojot muitas procedūras, kuru piemērošanai jāsaņem atļauja saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 211. pantu;

99.2. piemērojot pagaidu uzglabāšanu, kuras piemērošanai jāsaņem atļauja saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 148. pantu.

100. Šo noteikumu 76. punktu piemēro attiecībā uz vispārējā galvojuma atļaujām, kuru pieteikšanai vispārējā galvojuma iesniegumi ir iesniegti pēc 2017. gada 2. oktobra un kuras ir reģistrētas Muitas lēmumu sistēmā.

101. Lai pieteiktu grozījumus tādā vispārējā galvojuma atļaujā, kura tika izsniegta pirms 2017. gada 2. oktobra, attiecīgās atļaujas turētājs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu, kurā norāda ziņas par nepieciešamajām izmaiņām un kuram, ja nepieciešams, pievieno:

101.1. galvojuma atsauces summas aprēķinu atbilstoši regulas Nr. 2015/2447 155. panta 4. punkta nosacījumiem;

101.2. vispārējo galvojumu.

102. Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par grozījumu izdarīšanu vispārējā galvojuma atļaujā, kas pieteikti saskaņā ar šo noteikumu 101. punktu.

103. Vispārējā galvojuma iesniegumus, kas iesniegti pirms 2017. gada 2. oktobra, bet kuru izskatīšana nav pabeigta un lēmums nav pieņemts līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, Muitas lēmumu sistēmā nereģistrē.

104. Tādas vispārējā galvojuma atļaujas, kuras izsniegtas pirms šo noteikumu spēkā stāšanās dienas vai saskaņā ar šo noteikumu 103. punktu un kuru derīguma termiņš beidzas pēc 2019. gada 1. maija vai kuras ir beztermiņa, Valsts ieņēmumu dienests līdz 2019. gada 1. maijam reģistrē Muitas lēmumu sistēmā. Šajā punktā minēto vispārējā galvojuma atļauju turētāji pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma sniedz ziņas, kas nepieciešamas reģistrēšanai Muitas lēmumu sistēmā.

105. Šo noteikumu 3.5. apakšnodaļa "Galvinieka saistību pārņemšana" attiecībā uz vispārējiem galvojumiem, kurus var izmantot vairāk nekā vienā Eiropas Savienības dalībvalstī, stājās spēkā saskaņā ar regulas Nr. 2015/2447 147. panta otro daļu.

Ministru prezidents,
veselības ministra pienākumu izpildītājs Māris Kučinskis

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola
1. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 13. februāra
noteikumiem Nr. 86

Valsts ieņēmumu dienesta
Muitas pārvaldei

AIZPILDA DRUKĀTIEM BURTIEM
заполняется печатными буквами / to be completed in block letters

 
 
 
(iesniedzējs*– nosaukums, juridiskā adrese un reģistrācijas numurs vai vārds, uzvārds, adrese,
personas kods/personas identifikācijas numurs vai pases numurs /
заявитель* – наименование, юридический адрес и регистрационный номер или имя, фамилия, адрес,
персональный код/индивидуальный идентификационный номер или номер паспорта физического лица /
applicant* – name, registered office and registration number or name, surname, address,
personal identification number or passport number)

IESNIEGUMS
par drošības naudas atmaksu

ЗАЯВЛЕНИЕ о возврате денежного залога /
APPLICATION regarding repayment of security

Lūdzu drošības naudu______ EUR apmērā, kas ieskaitīta Valsts ieņēmumu dienesta deponēto naudas līdzekļu uzskaites kontā, atmaksāt:

Прошу вернуть залоговую сумму в размере ______ EUR, зачисленную на расчётный счёт депонированных денежных средств Службы государственных доходов, на:

Please return the security paid into the deposit account of the State Revenue Service in the amount of EUR ______:

 
 
 
(juridiskās personas nosaukums, juridiskā adrese un reģistrācijas numurs vai vārds, uzvārds, tēva vārds**, adrese, personas kods/personas identifikācijas numurs vai pases numurs /
наименование юридического лица, юридический адрес и регистрационный номер или имя, фамилия, отчество**, адрес, персональный код/индивидуальный идентификационный номер или номер паспорта физического лица /
name, registered office and registration number of legal person or name, surname, father’s name**, address,
personal identification number or passport number)

Lūdzu veikt atmaksājamās drošības naudas pārskaitījumu EUR uz:

Прошу произвести перечисление уплаченной залоговой суммы в валюте EUR на: / Please return the security paid in EUR currency to:

 
 
(saņēmēja bankas nosaukums, SWIFT kods (11 zīmes) un konta numurs /
наименование банка получателя, SWIFT-код (11 цифр) и номер счёта /
name of the recipient’s bank, SWIFT code (11 characters) and account number)
 
 
(korespondentbankas nosaukums,SWIFT kods (11 zīmes) un konta numurs /
наименование банка-корреспондента, SWIFT-код (11 цифр) и номер счёта /
name of the correspondent bank, SWIFT code (11characters) and account number)
 
Drošības nauda iemaksāta, lai segtu muitas maksājumu parādu, kas radies/var rasties
      (nevajadzīgo svītrot)  
par precēm, kuras deklarētas 20___. gada ____. _______________
    muitas deklarācijā Nr.    
      (muitas deklarācijas numurs)  
 
Залоговая сумма была внесена для погашения задолженности по таможенным платежам,
которая возникла/может возникнуть за товары, задекларированные в
   (ненужное зачеркнуть)  
таможенной декларации № _________________________ от ___. ___. 20__.
    (номер таможенной декларации)  
 

The security was paid to cover debt of customs duties that has arisen/may have arisen

    (delete that which does not apply)  
in respect of goods declared in the
customs declaration No __________________________of ___. ___. 20__.
    (number of the customs declaration)  
         
         
(vārds, uzvārds)
(имя, фамилия)
(name, surname)
  (paraksts)
(подпись)
(signature)
  (datums)
(число)
(date)

Kontaktinformācija:

Контактная информация: / Contact details:

tālrunis

   

e-pasta adrese

 
телефон / phone     адрес э-почты / e-mail  
 

* Ja piemēro Savienības tranzīta procedūru, – Savienības tranzīta procedūras izmantotājs.

** Ja pārskaitījumu veic uz Krievijas Federāciju.

N. B. Izmaksas par pārskaitījuma veikšanu un valūtas konvertāciju, kā arī izmaksas par noraidītu maksājumu, ja norādīti nekorekti saņēmēja rekvizīti, tiek segtas no iemaksātās drošības naudas.

Ja iesniegumā norādīto informāciju ir nepieciešams papildināt vai precizēt, lūdzu precizēto informāciju, norādot muitas deklarācijas datumu un numuru, sūtīt uz e-pasta adresi: MP.lietvediba@vid.gov.lv

 

* B случае применения процедуры транзита Сообщества – держатель процедуры транзита Сообщества.

** B случае, если перечисление осуществляется в Российскую Федерацию.

N. B. Издержки за осуществление перевода и конвертацию валюты, а также за отклонённый платёж в случае указания неверных реквизитов получателя покрываются из уплаченных залоговых денег.

Если информацию, указанную в заявлении, необходимо дополнить или уточнить, просьба уточнённую информацию с указанием номера и даты декларации направить на адрес электронной почты: MP.lietvediba@vid.gov.lv

 

* In case of application of the Union transit procedure – holder of the Union transit procedure.

** In case where transfer has to be made to the Russian Federation.

N. B. Costs of transfer and currency conversion, as well as costs incurred as a result of rejected payment due to provision of incorrect details of the recipient, shall be borne by the security lodged.

If there is a need to supplement or update the information provided in the application, please send the revised information indicating the date and number of customs declaration to the following email address: MP.lietvediba@vid.gov.lv

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola
2. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 13. februāra
noteikumiem Nr. 86

LATVIJAS REPUBLIKA
VALSTS IEŅĒMUMU DIENESTS

Rēķins Nr. RE ______

Izrakstīts ___________

Maksātājs:   Saņēmējs:
Nosaukums   Nosaukums

 

Nodokļu maksātāja reģistrācijas kods

 

  Nodokļu maksātāja reģistrācijas kods
Juridiskā adrese   Banka

BIC kods

Identifikācijas numurs

 

  Konta numurs
    Summa

 

    Samaksas termiņš*

 

Aprēķinātie nodokļi

Laikposms no ______________ līdz_____________

(euro)

Maksājuma veida kods
un nosaukums
        Kopā
Aprēķinātā summa          

Rēķinā iekļauto aprēķināto summu atšifrējums pa maksājumu veidiem

(euro)

  05130** 06110 06130 06140   Kopā
Dokumenta numurs Aprēķinātā summa
             
             
             
Kopā            

Piezīmes.

1. * Nodokļa samaksas diena ir diena, kad valsts budžets ir saņēmis attiecīgi tam piekritīgo nodokļa maksājumu saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 23.1 panta otro daļu.

2. ** Pievienotās vērtības nodokļa aprēķins rēķinā iekļauts, pamatojoties uz Pievienotās vērtības nodokļa likuma 85. panta pirmo daļu un 123. panta pirmo daļu.

3. Rēķins sagatavots elektroniski un ir derīgs bez paraksta.

4. Maksājuma dokumenta mērķa laukā jānorāda tā rēķina numurs, par kuru veic samaksu.

Sagatavoja

   
  (vārds, uzvārds)  
Tālrunis    
Sagatavots uz ___ lp.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 86Pieņemts: 13.02.2018.Stājas spēkā: 24.02.2018.Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 39 (6125), 23.02.2018. OP numurs: 2018/39.2
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
297338
24.02.2018
87
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva